Uzraudzības pārbaudes process

Apdrošinātāju darbību nosaka un regulē Latvijas Republikas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums, saskaņā ar šo likumu izdotie normatīvie noteikumi, likums “Par apdrošināšanas līgumu” un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums, citi likumi un normatīvie akti, kas regulē komercdarbību, kā arī Eiropas Komisijas tieši piemērojamie normatīvie akti.

Apdrošināšanas tirgus dalībnieku uzraudzības mērķis ir savlaicīgi atklāt to darbībā iespējamo likumu pārkāpumu vai problēmu cēloņus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk – Komisijas) kompetences ietvaros veikt pasākumus šo cēloņu novēršanai un atbilstoši rīkoties, lai mazinātu kāda tirgus dalībnieka problēmu ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgu kopumā. Lai īstenotu šo mērķi, Komisija veic uz nākotni vērstu un uz risku ietekmes novērtēšanu balstītu apdrošināšanas darbības uzraudzību, savlaicīgi piemērojot uzraudzības pasākumus un ievērojot proporcionalitātes principu.

Nepārtrauktu un visaptverošu apdrošināšanas darbības uzraudzību Komisija īsteno:

• neklātienē (off-site) analizējot apdrošināšanas sabiedrību darbību raksturojošos rādītājus, pastāvīgi pievēršot uzmanību finanšu rādītāju kvalitatīvajām un kvantitatīvajām izmaiņām un regulējošo prasību ievērošanai, lai identificētu un novērtētu katras apdrošināšanas sabiedrību darbībai būtiskos riskus, kuriem tie ir vai var tikt pakļauti;
• veicot detalizētas klātienes (on-site) un neklātienes (off-site) pārbaudes atbilstoši pārbaužu plānam, kas izstrādāts, pamatojoties uz risku novērtēšanas procesa ietvaros veiktās apdrošināšanas sabiedrību riska pakāpes noteikšanas rezultātiem;
• piemērojot apdrošināšanas sabiedrībām uzraudzības pasākumus, ja risku novērtēšanas procesā vai detalizētu pārbaužu laikā apdrošināšanas sabiedrību darbībā ir atklātas nepilnības vai esoši vai iespējamie trūkumi vai neatbilstības, kas apdraud vai var nākotnē apdraudēt to finansiālās darbības stabilitāti un negatīvi ietekmēt spēju izpildīt saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

Uz nākotni vērsts un uz risku ietekmes novērtēšanu balstīts uzraudzības pārbaudes process tiek veikts vairākos posmos – pārskatos atspoguļotās informācijas analīze, riska novērtēšana un riska pakāpes noteikšana, uzraudzības procesa plānošana, klātienes vai neklātienes pārbaužu veikšana un uzraudzības pasākumu piemērošana.

Riska novērtēšanas process ir līdzeklis, ko Komisija izmanto, lai identificētu, analizētu un novērtētu apdrošināšanas sabiedrības darbībai piemītošos riskus un novērtētu to lietoto metožu šo risku pārvaldībai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību to darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai. Risku novērtēšanas procesa ietvaros, pamatojoties uz saņemtās informācijas analīzes rezultātiem, veic katras apdrošināšanas sabiedrības ietekmes iedalījumu, risku un risku pārvaldīšanas novērtējumu, tādejādi nosakot katrai apdrošināšanas sabiedrībai riska pakāpi robežās no “1” līdz “4”.

Risku novērtēšanas procesa rezultātu (riska pakāpi) izmanto, lai veiktu efektīvu apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, tostarp nosakot prioritātes un intensitāti uzraudzības pasākumiem un, plānojot klātienes un neklātienes pārbaudes, noteiktu to apjomu, mērķi un biežumu.

Komisija, veicot apdrošināšanas darbības uzraudzību, lai pārliecinātos par apdrošināšanas sabiedrības darbības atbilstību APL prasībām, izvērtē APL 44. pantā minētos apdrošināšanas sabiedrības darbību raksturojošus elementus.

Minimālo laika intervālu minētajai izvērtēšanai, apdrošināšanas sabiedrību darbības pārbaužu veikšanas biežumu, kā arī uzraudzības pasākumiem nepieciešamo resursu apjomu atkarībā no katrai apdrošināšanas sabiedrībai noteiktās riska pakāpes nosaka “Kārtība minimālā laika intervāla noteikšanai Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 44. pantā minēto elementu regulārai izvērtēšanai un darbības pārbaužu veikšanai”.

Ja konstatētas situācijas, kas var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības finansiālās darbības stabilitāti un līdz ar to negatīvi ietekmēt tās spēju izpildīt savas saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un personām, kurām ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, Komisija var piemērot apdrošināšanas sabiedrībām uzraudzības pasākumus, lai šādas situācijas novērstu.