EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32019R2176
Regulation (EU) 2019/2176 of the European Parliament and of the Council of 18 December 2019 amending Regulation (EU) No 1092/2010 on European Union macro-prudential oversight of the financial system and establishing a European Systemic Risk Board (Text with EEA relevance) (Text with EEA relevance)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2176 (2019. gada 18. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2176 (2019. gada 18. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Dokuments attiecas uz EEZ)
PE/77/2019/REV/1
OJ L 334, 27.12.2019, p. 146–154
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
27.12.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 334/146 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2176
(2019. gada 18. decembris),
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1092/2010 (4) 20. pantu Eiropas Parlaments un Padome, balstoties uz Komisijas 2014. gada 8. augusta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas uzdevumu un organizāciju, ir pārskatījuši Regulu (ES) Nr. 1092/2010, lai noteiktu, vai ir jāpārskata Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) uzdevums un organizācija. Ir pārskatīta arī ESRK priekšsēdētāja iecelšanas kārtība. |
(2) |
Komisijas ietekmes analīzē, kas pievienota tās priekšlikumam šai regulai, ir secināts, ka, lai gan ESRK kopumā darbojas labi, dažos konkrētos jautājumos ir nepieciešami uzlabojumi. |
(3) |
Nesenās institucionālās izmaiņas saistībā ar banku savienību līdz ar centieniem izveidot kapitāla tirgu savienību, kā arī tehnoloģiskās pārmaiņas faktiski ir mainījušas tās darbības vidi. ESRK būtu jāpalīdz novērst vai mazināt Savienības finanšu stabilitātes sistēmiskos riskus un tādējādi sekmēt iekšējā tirgus mērķu sasniegšanu. Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība ir Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas neatņemama daļa. Institucionālā kārtība, kas, efektīvi apzinot un novēršot mikroriskus un makroriskus, var nodrošināt, ka visām ieinteresētajām personām ir pietiekama paļāvība iesaistīties finanšu darbībās, jo īpaši pārrobežu finanšu darbībās. Sekmējot dalībvalstīs savlaicīgu un konsekventu politisku reakciju uz apzinātajiem sistēmiskajiem riskiem, ESRK būtu jāpalīdz novērst atšķirīgu pieeju izmantošanu un uzlabot iekšējā tirgus darbību. |
(4) |
Viena no priekšrocībām ir ESRK Valdes (“Valde”) plašais sastāvs. Tomēr Valdes sastāvs neatspoguļo nesenās norises saistībā ar Savienības finanšu uzraudzības arhitektūru, konkrētāk, banku savienības izveidi. Minētā iemesla dēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētājam un Vienotā noregulējuma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (5), valdes priekšsēdētājam būtu jākļūst par Valdes locekļiem bez balsstiesībām. Attiecīgas korekcijas būtu jāveic arī ESRB Konsultatīvajā speciālistu komitejā (“Konsultatīvā speciālistu komiteja”). |
(5) |
ECB priekšsēdētājs veica ESRK priekšsēdētāja pienākumus kopš ESRK izveidošanas – saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010 līdz 2015. gada 15. decembrim un pēc tam pagaidu kārtībā. Minētajā laikposmā ECB priekšsēdētājs ir panācis, ka ESRK iegūst autoritāti un uzticamību, un nodrošinājis, ka ESRK var iedarbīgi balstīties un paļauties uz ECB speciālajām zināšanām finanšu stabilitātes jomā. Tādēļ ir lietderīgi, ka ECB priekšsēdētājs veic ESRK priekšsēdētāja pienākumus pastāvīgi. |
(6) |
ESRK ir atbildīga par finanšu sistēmas makrouzraudzību Savienībā un palīdz novērst vai mazināt sistēmiskos riskus visā Savienībā vai tās daļās, tostarp tā apzinās un apspriež finanšu stabilitātes riskus, neatkarīgi no to izcelsmes. Monetārajiem apstākļiem var būt ietekme uz finanšu stabilitāti, un ESRK ir makrouzraudzības pilnvaras apspriest minēto ietekmi, vienlaikus pilnībā ievērojot centrālo banku neatkarību. ESRK ir atbildīga par tādu finansiālās stabilitātes risku uzraudzību un izvērtēšanu, ko rada norises, kurām var būt ietekme nozares līmenī vai visas finanšu sistēmas līmenī, tostarp tehnoloģisko pārmaiņu vai vides vai sociālo faktoru radītie riski un neaizsargātība. ESRK būtu arī jāanalizē norises ārpus banku nozares, tostarp tās, kas dod virzību kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai. |
(7) |
Valdes locekļi ir kolektīvi atbildīgi par ESRK misijas, mērķu un uzdevumu izpildi. Visi locekļi ir atbildīgi par ESRK darba kārtības un darba programmas izstrādi un par aktīvu dalību ESRK ikdienas darbā, tostarp par nākšanu klajā ar svarīgiem tematiem citu Valdes locekļu vērībai. |
(8) |
Lai stiprinātu ESRK redzamību, ESRK priekšsēdētājam vajadzētu būt iespējām deleģēt uzdevumus, piemēram, uzdevumus saistībā ar ESRK ārējo pārstāvību, priekšsēdētāja pirmajam vietniekam vai, ja priekšsēdētāja pirmais vietnieks nav pieejams, un attiecīgā gadījumā priekšsēdētāja otrajam vietniekam vai ESRK sekretariāta vadītājam. Šādai deleģēšanai nebūtu jāattiecas uz dalību publiskā uzklausīšanā un apspriedēs aiz slēgtām durvīm Eiropas Parlamentā. |
(9) |
Lai nodrošinātu elastību attiecībā uz Valdes balsstiesīgā locekļa atlasi, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties savu balsošanas pārstāvi starp valsts centrālās bankas vadītāju un augsta līmeņa pārstāvi no saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (6) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (7) izraudzītās iestādes, ja minētajai izraudzītajai iestādei ir vadoša loma finanšu stabilitātē savā kompetences jomā. Minētais elastīgums attiecībā uz Valdes balsstiesīgā locekļa atlasi neietekmē dalībvalstis, kuru valsts centrālā banka ir izraudzītā iestāde saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Regulu (ES) Nr. 575/2013. Lai izvairītos no politiskas ietekmes, nevienam Valdes loceklim nebūtu jāieņem amats dalībvalsts centrālajā valdībā. |
(10) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 5. panta 2. punktu ESRK priekšsēdētāja pirmo vietnieku līdz šim no sava vidus ir ievēlējuši ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt līdzsvarotu pārstāvību starp dalībvalstīm kopumā, kā arī starp dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un dalībvalstīm, kuru valūta nav euro. Pēc banku savienības izveides ir atbilstīgi aizstāt norādi par dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, ar norādi par dalībvalstīm, kas ir iesaistītās dalībvalstis, kā definēts Padomes Regulā (ES) Nr. 1024/2013 (8), un par tām, kas nav. Priekšsēdētāja pirmo vietnieku no sava vidus būtu jāievēlē valstu Valdes balsstiesīgajiem locekļiem, atspoguļojot lielāku elastību attiecībā uz dalību Valdē. |
(11) |
Padomes Regulā (ES) Nr. 1096/2010 (9) ir noteikts, ka ESRK sekretariāta vadītāju ieceļ ECB pēc apspriešanās ar Valdi. Lai nostiprinātu ESRK sekretariāta vadītāja profilu, Valdei, ievērojot atklātu un pārredzamu procedūru, būtu jānovērtē, vai ESRK sekretariāta vadītāja amata priekšatlasē izraudzītajiem kandidātiem piemīt prasmes un pieredze, kas nepieciešamas, lai vadītu ESRK sekretariātu. ECB būtu jāapsver iespēja atlases procedūru sistemātiski atvērt ārējiem kandidātiem. Valdei būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par novērtēšanas procedūru. Turklāt būtu jāprecizē ESRK sekretariāta vadītāja uzdevumi. |
(12) |
Ņemot vērā to, ka Regula (ES) Nr. 1092/2010 ir iekļauta Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, minētās regulas 9. panta 5. punkts būtu jāgroza. |
(13) |
Lai mazinātu izmaksas un palielinātu procedūras efektivitāti, Komisijas pārstāvju skaits Konsultatīvajā speciālistu komitejā būtu jāsamazina no pašreizējiem diviem pārstāvjiem uz vienu pārstāvi. |
(14) |
ECB būtu jāpievieno kā iespējama ESRK brīdinājumu un ieteikumu adresāte attiecībā uz uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punktu un 5. panta 2. punktu. Kā iespējamās adresātes būtu jāpievieno arī noregulējuma iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (10), un Vienotā noregulējuma valde. Regulā (ES) Nr. 1092/2010 ir paredzēts, ka minētos brīdinājumus un ieteikumus nosūtīta Padomei un Komisijai un, ja tie adresēti vienai vai vairākām valsts uzraudzības iestādēm, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (11), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (12), un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei), kas izveidota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (13), (turpmāk kopā “EUI”). Lai stiprinātu demokrātisko kontroli un pārredzamību, visi ESRK brīdinājumi un ieteikumi būtu jānosūta arī Eiropas Parlamentam un EUI. Vajadzības gadījumā Valdei būtu jāprasa, lai tiktu noslēgts nolīgums par konfidencialitātes nodrošināšanu, ja tiek nosūtīti konfidenciāli vai publiski nepieejami brīdinājumi vai ieteikumi. |
(15) |
ESRK locekļiem no valstu centrālajām bankām, valstu uzraudzības iestādēm un valstu iestādēm, kurām uzticēta makroprudenciālās politikas īstenošana, vajadzētu būt iespējai izmantot informāciju, ko tie saņem no ESRK, veicot savus pienākumus un saistībā ar ESRK uzdevumiem, tostarp savu tiesību aktos noteikto uzdevumu veikšanai. |
(16) |
ESRK būtu jāatvieglina tādas informācijas apmaiņa starp valstu iestādēm vai struktūrām, kuras atbildīgas par finanšu sistēmas stabilitāti, un Savienības struktūrām, kas saistīta ar pasākumiem, kas izstrādāti sistēmiskā riska novēršanai visā Savienības finanšu sistēmā. |
(17) |
Lai nodrošinātu ESRK atzinumu, ieteikumu, brīdinājumu un lēmumu kvalitāti un nozīmīgumu, attiecīgā gadījumā Konsultatīvajai speciālistu komitejai un Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai jau agrīnā stadijā un atklātā un pārredzamā veidā jāapspriežas ar ieinteresētajām personām, un tas jādara pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām. |
(18) |
Pārskatot ESRK uzdevumu un organizāciju, Komisijai jo īpaši būtu jāapsver iespējami alternatīvi institucionāli modeļi. Tai būtu jāapsver arī tas, vai līdzsvars ESRK organizācijā starp dalībvalstīm, kuras ir iesaistītās dalībvalstis, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1024/2013, un tām, kuras nav iesaistītas, saglabājas atbilstīgs. |
(19) |
Tāpēc Regula (ES) Nr. 1092/2010 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 1092/2010 groza šādi:
1) |
regulas 2. panta c) punktu aizstāj ar šādu:
|
2) |
regulas 4. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 5. pantu groza šādi:
|
4) |
regulas 6. pantu groza šādi:
|
5) |
regulas 7. pantu groza šādi:
|
6) |
regulas 8. pantu groza šādi:
|
7) |
regulas 9. pantu groza šādi:
|
8) |
regulas 11. pantu groza šādi:
|
9) |
regulas 12. pantu groza šādi:
|
10) |
regulas 13. pantu groza šādi:
|
11) |
regulas 14. pantu aizstāj ar šādu: “14. pants Citi konsultāciju avoti Veicot uzdevumus, kas noteikti 3. panta 2. punktā, ESRK vajadzības gadījumā apspriežas ar attiecīgajām privātā sektora ieinteresētajām personām. Šādas apspriešanās tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām un attiecīgajām finanšu nozarēm, un tajās paredz pietiekamu laiku ieinteresēto personu atbildēm.”; |
12) |
regulas 15. panta 7. punktu aizstāj ar šādu: “7. Pirms katra tādas uzraudzības rakstura informācijas pieprasījuma, kura nav pārskata vai apkopojuma veidā, ESRK pienācīgi apspriežas ar atbilstīgo Eiropas Uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs. Ja atbilstīgā Eiropas Uzraudzības iestāde neuzskata, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs, tā nekavējoties nosūta pieprasījumu atpakaļ ESRK un pieprasa papildu pamatojumu. Pēc tam, kad ESRK ir sniegusi atbilstīgajai Eiropas Uzraudzības iestādei šādu papildu pamatojumu, pieprasījuma adresāti pieprasīto informāciju nosūta ESRK, ar noteikumu, ka tiem ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai.”; |
13) |
regulas 16. pantu groza šādi:
|
14) |
regulas 17. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: “1. Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts vienam no 16. panta 2. punktā uzskaitītajiem adresātiem, šis adresāts Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK ziņo par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz šo ieteikumu, un sniedz atbilstīgu pamatojumu, ja šādi pasākumi nav veikti. Attiecīgā gadījumā ESRK, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, nekavējoties informē EUI par saņemtajām atbildēm. 2. Ja ESRK konstatē, ka tās ieteikums nav ievērots vai ka tā adresāti nav snieguši atbilstīgu pamatojumu tam, ka šādi pasākumi nav veikti, tā, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, par to informē adresātus, Eiropas Parlamentu, Padomi un attiecīgās EUI.”; |
15) |
regulas 18. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Ja Valde izlemj nedarīt brīdinājumu vai ieteikumu zināmu atklātībai, adresāti un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlaments, Padome un EUI veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu minētā brīdinājuma vai ieteikuma konfidencialitāti.”; |
16) |
regulas 19. pantu groza šādi:
|
17) |
regulas 20. pantu aizstāj ar šādu: “20. panta Pārskatīšana Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija, konsultējusies ar ESRK locekļiem, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ESRK uzdevums vai organizācija ir jāpārskata, apsverot arī iespējamus alternatīvus modeļus pašreizējam modelim.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2019. gada 18. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
D. M. SASSOLI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
T. TUPPURAINEN
(1) OV C 120, 6.4.2018., 2. lpp.
(2) OV C 227, 28.6.2018., 63. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 2. decembra lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).
(5) Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(8) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
(9) Padomes Regula (ES) Nr. 1096/2010 (2010. gada 17. novembris), ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).