Par apdrošināšanas izplatīšanu platformās – mobilajā lietotnē, tīmekļvietnē, POS terminālī un citos digitālos veidos

Strauji attīstās digitalizācija un mainās klientu apdrošināšanas produktu iegādes paradumi. Izmaiņas notiek arī apdrošināšanas produktu izplatīšanas veidos, tāpēc būtiski klientiem garantēt vienādu aizsardzības līmeni neatkarīgi no veida, kādā klienti iegādājas apdrošināšanas produktu, – tieši no apdrošināšanas sabiedrības vai netieši no apdrošināšanas starpnieka. Svarīga loma apdrošināšanas produktu izplatīšanā ir apdrošināšanas brokeriem, kuri apdrošināšanas produktus izplata arī tīmekļvietnēs, mobilajās lietotnēs un citos digitālos veidos  (turpmāk tekstā – Platforma), tādējādi piedāvājot klientiem iegādāties apdrošināšanas produktus, izmantojot arvien jaunus tehnoloģiskos risinājumus.

Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 5. pantā noteiktajam Komisijas darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk tekstā – Komisija), lai nodrošinātu pareizu un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma (turpmāk tekstā – API likums) prasībām atbilstošu apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanā iesaistīto pušu darbību, sniedz savu viedokli par apdrošināšanas izplatītāju sadarbību ar trešajām pusēm, kas nav apdrošināšanas izplatītāji, bet klientiem ir iespēja ar to uzturēto Platformu starpniecību iegādāties apdrošināšanas produktus, (turpmāk tekstā – Trešā puse).

Saskaņā ar API likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktu apdrošināšanas izplatīšana ir rekomendāciju sniegšana, apdrošināšanas piedāvāšana, apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana, apdrošināšanas līguma noteikumu, tai skaitā apdrošināšanas līgumā noteikto tiesību un pienākumu, izskaidrošana, citu apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamo darbību veikšana, minētā līguma noslēgšana vai apkalpošana, kā arī informācijas sniegšana par vienu vai vairākiem apdrošināšanas piedāvājumiem, pamatojoties uz kritērijiem, kurus klients izvēlas ar tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes starpniecību.

Savukārt API likuma 3. panta trešā daļa nosaka, ka par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu neuzskata:

1) informācijas sniegšanu reklāmas nolūkos kā papildpakalpojumu citas pamatdarbības ietvaros, ja informācijas sniedzējs neveic papildu darbības, lai palīdzētu noslēgt vai izpildīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāles apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas atlīdzības prasību administrēšanu;

3) zaudējumu novērtēšanu vai apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanu;

4) tikai datu un informācijas sniegšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei par potenciālajiem apdrošinājuma vai pārapdrošinājuma ņēmējiem, ja datu un informācijas sniedzējs neveic nekādus citus papildu pasākumus, lai palīdzētu noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu;

5) tikai informācijas sniegšanu potenciālajiem apdrošinājuma vai pārapdrošinājuma ņēmējiem par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas produktiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāli, ja informācijas sniedzējs neveic nekādus papildu pasākumus, lai palīdzētu noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (turpmāk tekstā – EAAPI) ir sniegusi skaidrojumu (turpmāk tekstā – EAAPI skaidrojums) par apdrošināšanas izplatīšanu Platformās un darbībām, ko veic Trešā puse. Jautājumu un EAAPI atbildi (angļu valodā) skatīt šeit: https://www.eiopa.europa.eu/qa-regulation/questions-and-answers-database/2260_en.

Šī skaidrojuma sagatavošanai Komisija ir ņēmusi vērā šādu informāciju:

1. API likumā noteiktās prasības, tai skaitā termina “apdrošināšanas izplatīšana” skaidrojumu;
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvā (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk tekstā – Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva) noteiktās prasības;
3. EAAPI skaidrojumu – https://www.eiopa.europa.eu/qa-regulation/questions-and-answers-database/2260_en.

Pirmkārt, API likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktā ir sniegta norāde, ka par apdrošināšanas izplatīšanu ir uzskatāma “arī informācijas sniegšana par vienu vai vairākiem apdrošināšanas piedāvājumiem, pamatojoties uz kritērijiem, kurus klients izvēlas ar tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes starpniecību“.

Tai pašā laikā Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas preambulas 12. punktā ir noteikts, ka “šī direktīva būtu jāpiemēro personām, kuras nodarbojas ar informācijas sniegšanu tīmekļa vietnē vai citos plašsaziņas līdzekļos par vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem atbilstīgi klienta atlasītiem kritērijiem vai kuras piedāvā apdrošināšanas produktu klasificēšanu vai atlaides no apdrošināšanas līguma cenas, ja klientam ir iespēja procesa beigās tieši vai netieši noslēgt apdrošināšanas līgumu. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro tīmekļa vietnēm, kas tikai salīdzina tirgū pieejamos apdrošināšanas produktus un ko pārvalda valsts iestādes vai patērētāju asociācijas, kuru mērķis nav noslēgt līgumus“.

Otrkārt, EAAPI skaidrojumā norādīts, ka apdrošināšanas izplatīšanas darbību tiesiskais regulējums nav atkarīgs no uzņēmējdarbības modeļa, ko izmanto šo darbību veikšanai (piemēram, tīmekļvietnes, platformas, veikali (walk-in shops), mobilās lietotnes, tiešsaistes vai klātienes darbības), jo Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva ir tehnoloģiski neitrāla. Piemēram, digitālās vides izmantošana pakalpojuma piedāvāšanai ir salīdzināma ar tālruņa vai papīra izmantošanu par apdrošināšanas izplatīšanas darbības līdzekli (Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir atsauce uz “citiem plašsaziņas līdzekļiem”).

Treškārt, EAAPI skaidrojumā norādīts, ka uzraudzības iestādei katrs gadījums ir jāanalizē atsevišķi un, izvērtējot, vai Trešās puses veiktās darbības konkrētā biznesa modeļa ietvaros atbilst vai neatbilst API likumā (Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas prasības ir pārņemtas, tās iekļaujot API likumā) noteiktajai apdrošināšanas izplatīšanas definīcijai un attiecīgi Trešajai pusei būtu jābūt reģistrētai kā apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam vai arī veiktās darbības ir tādas, kas nav uzskatāmas par apdrošināšanas izplatīšanu atbilstoši API likuma 3. panta trešajai daļai, ir jāapsver vairāki aspekti, piemēram, vai Trešā puse saņem apdrošināšanas prēmijas, vai un cik būtiski Trešā puse iesaistās un ietekmē apdrošināšanas izplatīšanas procesu, vai Trešā puse nodrošina klientam iespēju Platformā noslēgt apdrošināšanas līgumu, vai Trešajai pusei ir piekļuve apdrošināšanas līgumam un būtiskajai informācijai, kas nepieciešama apdrošināšanas līguma noslēgšanai u.c.

Komisija, ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka, lai Trešās puses veiktās darbības tās uzturētajā Platformā nebūtu uzskatāmas par tādām, kuras ir pielīdzināmas apdrošināšanas izplatīšanas darbībām API likuma izpratnē un tai attiecīgi nebūtu pienākums reģistrēties par apdrošināšanas izplatītāju, vienlaikus ir jāizpilda visi tālāk minētie nosacījumi:

• Trešā puse nedrīkst veikt apdrošināšanas produkta mārketingu vai zīmolvedību tādā veidā, ka tiek ietekmēta patērētāja uztvere attiecībā uz apdrošināšanas produkta izplatītāju, proti, patērētājam ir jāgūst pilna pārliecība, ka pakalpojumu sniedz licencēts vai reģistrēts apdrošināšanas izplatītājs, nevis Trešā puse;
• Trešā puse nedrīkst būtiski ietekmēt vai iesaistīties būtiskos izplatīšanas procesa posmos, piemēram, precizēt klienta prasības un vajadzības, piedāvāt apdrošināšanas segumu, precizēt informāciju, kas ir atklājama klientiem (tostarp apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta informāciju), precizēt produktu pārraudzības un pārvaldības prasības, tostarp, minētās darbības nodrošinot ar informācijas tehnoloģiju rīku palīdzību. Tāpat Trešā puse nedrīkst ne Platformā, ne arī citādā veidā apdrošināšanas izplatītājam nodot informāciju par apdrošināšanas objektu (piemēram, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, tehniskās pases numuru, nekustamo īpašumu raksturojošos lielumus utt.);
• Trešā puse nedrīkst saņemt apdrošināšanas prēmijas (no klientiem), izņemot, ja Trešā puse ir reģistrēta vai licencēta kā elektroniskās naudas vai maksājumu iestāde;
• Trešā puse Platformā nedrīkst piedāvāt iespēju klientiem tieši noslēgt apdrošināšanas līgumu, tajā nedrīkst būt pieeja apdrošināšanas līgumam un būtiskai informācijai, lai noslēgtu to, un tā nedrīkst veikt ar apdrošināšanas līguma administrēšanu vai izpildi saistītas darbības.

Attiecīgi, ja nav izpildīts vismaz viens no minētajiem nosacījumiem, Komisija uzskata, ka Trešās puses Platformā veiktās darbības ir kvalificējamas kā apdrošināšanas izplatīšanas darbības API likuma izpratnē. Tādējādi, lai nodrošinātu API likuma prasību ievērošanu, Trešajai pusei ir jābūt reģistrētam apdrošināšanas izplatītājam (piemēram, apdrošināšanas brokerim, apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam), ievērojot API likumā noteiktās prasības – ne tikai, bet arī API likuma 4. panta septītajā daļā, 5. pantā un 22. pantā noteiktās prasības.

Papildus informējam, ka Komisija ir sagatavojusi un publicējusi arī skaidrojumu par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka tiesībām izplatīt OCTA.