EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32018R1627
Commission Implementing Regulation (EU) 2018/1627 of 9 October 2018 amending Implementing Regulation (EU) No 680/2014 as regards prudent valuation for supervisory reporting (Text with EEA relevance)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1627 (2018. gada 9. oktobris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 groza attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu uzraudzības pārskatu sniegšanai (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1627 (2018. gada 9. oktobris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 groza attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu uzraudzības pārskatu sniegšanai (Dokuments attiecas uz EEZ)
C/2018/6492
OV L 281, 9.11.2018, p. 1–525
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
No longer in force, Date of end of validity: 27/06/2021; Iesaist. atcelta ar 32021R0451
9.11.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 281/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1627
(2018. gada 9. oktobris),
ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 groza attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu uzraudzības pārskatu sniegšanai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši ņemot vērā tās 99. panta 5. punkta ceturto daļu, 99. panta 6. punkta ceturto daļu, 394. panta 4. punkta trešo daļu, 415. panta 3. punkta ceturto daļu un 430. panta 2. punkta trešo daļu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (2) ir noteikta kārtība, saskaņā ar kuru iestādēm ir jāsniedz informācija, kas attiecas uz to atbilstību Regulai (ES) Nr. 575/2013. Ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 izveidotais tiesiskais regulējums pakāpeniski tiek papildināts un grozīts tā nebūtiskos elementos, pieņemot turpmākus regulatīvus tehniskos standartus. Lai atspoguļotu šīs izmaiņas, jāatjaunina Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014. |
(2) |
Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/101 (3) pieņemšanu attiecībā uz piesardzīgu novērtēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2401 (4) attiecībā uz vērtspapīrošanu. Būtu jāatjaunina Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, lai atspoguļotu šīs izmaiņas un lai nodrošinātu lielāku precizitāti attiecībā uz norādēm un definīcijām, ko izmanto iestāžu uzraudzības pārskatu vajadzībām. Būtu arī jāprecizē dažas atsauces un formatējuma nekonsekvences, kas, piemērojot Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, tika atklātas kā maldinošas. |
(3) |
Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 ir noteiktas prasības attiecībā uz patiesajā vērtībā vērtētu pozīciju piesardzīgas vērtēšanas korekcijām. Tas nodrošina divas pieejas piesardzīgas vērtēšanas prasību īstenošanai: pamatpieeja un vienkāršota pieeja. Lai pārraudzītu to, kā iestādes ievēro minētās prasības, un lai novērtētu minētās regulas ietekmi uz vērtēšanas korekcijām, ir nepieciešami papildu ziņojumi saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām. |
(4) |
Ar Regulu (ES) 2017/2401 groza Regulu (ES) Nr. 575/2013, lai kapitāla nosacījumus vērtspapīrošanai padarītu pret risku jutīgākus un varētu pienācīgi atspoguļot vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanas darījumu īpašās iezīmes. Lai iekļautu ziņošanu par vērtspapīrošanas pozīcijām, uz kurām attiecas šis pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums, ir jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014. |
(5) |
Turklāt grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 ir nepieciešami, lai uzlabotu kompetento iestāžu spēju efektīvi uzraudzīt un novērtēt iestāžu riska profilu un iegūtu pārskatu par finanšu sektoram radītajiem riskiem; lai to panāktu, ir nepieciešams veikt nelielas izmaiņas pārskatu sniegšanas prasībās attiecībā uz riska darījumu ģeogrāfisko sadalījumu. |
(6) |
Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI). |
(7) |
EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanās par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, kas attiecas uz piesardzīgu vērtēšanu un kopējo ģeogrāfisko sadalījumu, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un šajā sakarā ir pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 37. pantu. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 1. punkta otro daļu EBI par īstenošanas tehnisko standartu projekta daļām, uz kurām balstīta šī regula, nav veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu, kas ir vai nu redakcionāla rakstura, vai ietver tikai ierobežotu vienību skaitu uzraudzības pārskatu sniegšanas sistēmā, jo šāda apspriešanās būtu nesamērīga attiecībā uz attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projekta darbības jomu un ietekmi. |
(8) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 groza šādi.
1) |
regulas 5. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 9. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
3) |
I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu; |
4) |
II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu; |
5) |
V pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu; |
6) |
IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikuma tekstu; |
7) |
XI pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikuma tekstu; |
8) |
XVI pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikumu; |
9) |
XIX pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikuma tekstu; |
10) |
XXI pielikumu aizstāj ar šīs regulas VIII pielikuma tekstu; |
11) |
XXII pielikumu aizstāj ar šīs regulas IX pielikuma tekstu; |
12) |
XXIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas X pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 1. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 9. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2015. gada 26. oktobra Deleģētā regulu (ES) 2016/101, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz piesardzīgas vērtēšanas regulatīviem tehniskajiem standartiem saskaņā ar 105. panta 14. punktu (OV L 21, 28.1.2016., 54. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2401, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 347, 28.12.2017., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
I PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM
COREP VEIDNES |
|||
Veidnes numurs |
Veidnes kods |
Veidnes/veidņu grupas nosaukums |
Saīsinātais nosaukums |
|
|
KAPITĀLA PIETIEKAMĪBA |
CA |
1 |
C 01.00 |
PAŠU KAPITĀLS |
CA1. |
2 |
C 02.00 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
CA2. |
3 |
C 02.00 |
KAPITĀLA RĀDĪTĀJI |
CA3. |
4 |
C 04.00 |
IZZIŅAS POSTEŅI: |
CA4. |
|
|
PĀREJAS NOTEIKUMI |
CA5. |
5,1 |
C 05.01 |
PĀREJAS NOTEIKUMI |
CA5.1. |
5,2 |
C 05.02 |
INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU |
CA5.2. |
|
|
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA |
GS |
6,1 |
C 06.01 |
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM — KOPĀ |
GS kopā |
6,2 |
C 06.02 |
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM |
GS |
|
|
KREDĪTRISKS |
CR |
7 |
C 07.00 |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR SA |
|
|
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR IRB |
8,1 |
C 08.01 |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR IRB 1 |
8,2 |
C 08.02 |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem) |
CR IRB 2 |
|
|
ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS |
CR GB |
9,1 |
C 09.01 |
9.1. tabula — Darījumu riska ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (SP riska darījumi) |
CR GB 1 |
9,2 |
C 09.02 |
Tabula 9.2. — Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (IRB riska darījumi) |
CR GB 2 |
9,4 |
C 09.04 |
Tabula 9.4 — To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretciklisko rezervju normas aprēķināšanai |
CCB |
|
|
KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR EQU IRB |
10,1 |
C 10.01 |
KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR EQU IRB 1 |
10,2 |
C 10.02 |
KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU |
CR EQU IRB 2 |
11 |
C 11.00 |
NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
CR SETT |
12 |
C 12.00 |
KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR SEC SA |
13 |
C 13.00 |
KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR SEC IRB |
14 |
C 14.00 |
DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU |
CR SEC (detalizēta informācija) |
|
|
OPERACIONĀLAIS RISKS |
OPR |
16 |
C 16.00 |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
OPR |
|
|
OPERACIONĀLAIS RISKS: ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI |
|
17,1 |
C 17.01 |
OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM |
OPR (detalizēta informācija) 1 |
17,2 |
C 17.02 |
OPERACIONĀLAIS RISKS: LIELU ZAUDĒJUMU NOTIKUMI |
OPR (detalizēta informācija) 2 |
|
|
TIRGUS RISKS |
MKR |
18 |
C 18.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS |
MKR SA TDI |
19 |
C 19.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU |
MKR SA SEC |
20 |
C 20.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU |
MKR SA CTP |
21 |
C 21.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU |
MKR SA EQU |
22 |
C 22.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU |
MKR SA FX |
23 |
C 23.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM |
MKR SA COM |
24 |
C 24.00 |
TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI |
MKR IM |
25 |
C 25.00 |
KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS |
CVA |
|
|
PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA |
MKR |
32,1 |
C 32.01 |
PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS |
PRUVAL 1 |
32,2 |
C 32.02 |
PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PAMATA PIEEJA |
PRUVAL 2 |
32,3 |
C 32.03 |
PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: MODEĻA RISKA PVK |
PRUVAL 3 |
32,4 |
C 32.04 |
PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: KONCENTRĒTU POZĪCIJU PVK |
PRUVAL 4 |
|
|
VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI |
MKR |
33 |
C 33.00 |
VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERU VALSTĪM |
GOV |
C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)
Rindas |
ID |
Postenis |
Summa |
010 |
1 |
PAŠU KAPITĀLS |
|
015 |
1.1. |
PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
020 |
1.1.1 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
|
030 |
1.1.1.1 |
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu |
|
040 |
1.1.1.1.1 |
Apmaksāti kapitāla instrumenti |
|
045 |
1.1.1.1.1* |
t.sk.: kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās |
|
050 |
1.1.1.1.2* |
Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti |
|
060 |
1.1.1.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
070 |
1.1.1.1.4 |
(–) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti |
|
080 |
1.1.1.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
090 |
1.1.1.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
091 |
1.1.1.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
092 |
1.1.1.1.5 |
(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus |
|
130 |
1.1.1.2 |
Nesadalītā peļņa |
|
140 |
1.1.1.2.1 |
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa |
|
150 |
1.1.1.2.2 |
Atbilstošā peļņa vai zaudējumi |
|
160 |
1.1.1.2.2.1 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
170 |
1.1.1.2.2.2 |
(-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša |
|
180 |
1.1.1.3 |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
|
200 |
1.1.1.4 |
Citas rezerves |
|
210 |
1.1.1.5 |
Rezerves vispārējiem banku riskiem |
|
220 |
1.1.1.6 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
230 |
1.1.1.7 |
Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
240 |
1.1.1.8 |
Pārējas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām |
|
250 |
1.1.1.9 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem |
|
260 |
1.1.1.9.1 |
(-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ |
|
270 |
1.1.1.9.2 |
Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve |
|
280 |
1.1.1.9.3 |
Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības |
|
285 |
1.1.1.9.4 |
Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām |
|
290 |
1.1.1.9.5 |
(-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām |
|
300 |
1.1.1.10 |
(–) Nemateriālā vērtība |
|
310 |
1.1.1.10.1 |
(-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs |
|
320 |
1.1.1.10.2 |
(-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā |
|
330 |
1.1.1.10.3 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību |
|
340 |
1.1.1.11 |
(–) Citi nemateriālie aktīvi |
|
350 |
1.1.1.11.1 |
(-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas |
|
360 |
1.1.1.11.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem |
|
370 |
1.1.1.12 |
(–) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības |
|
380 |
1.1.1.13 |
(–) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem |
|
390 |
1.1.1.14 |
(–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
400 |
1.1.1.14.1 |
(–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
410 |
1.1.1.14.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem |
|
420 |
1.1.1.14.3 |
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot |
|
430 |
1.1.1.15 |
(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
440 |
1.1.1.16 |
(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
450 |
1.1.1.17 |
(-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
460 |
1.1.1.18 |
(-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
470 |
1.1.1.19 |
(-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
471 |
1.1.1.20 |
(-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
472 |
1.1.1.21 |
(-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
480 |
1.1.1.22 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
490 |
1.1.1.23 |
(-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
500 |
1.1.1.24 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
510 |
1.1.1.25 |
(-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni |
|
520 |
1.1.1.26 |
Citas pārējas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu |
|
524 |
1.1.1.27 |
(-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
529 |
1.1.1.28 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
530 |
1.1.2 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
540 |
1.1.2.1 |
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos kvalificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
550 |
1.1.2.1.1 |
Apmaksāti kapitāla instrumenti |
|
560 |
1.1.2.1.2* |
Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti |
|
570 |
1.1.2.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
580 |
1.1.2.1.4 |
(–) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti |
|
590 |
1.1.2.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
620 |
1.1.2.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
621 |
1.1.2.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
622 |
1.1.2.1.5 |
(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus |
|
660 |
1.1.2.2 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
670 |
1.1.2.3 |
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
680 |
1.1.2.4 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
690 |
1.1.2.5 |
(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
700 |
1.1.2.6 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
710 |
1.1.2.7 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
720 |
1.1.2.8 |
(–) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu |
|
730 |
1.1.2.9 |
Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
740 |
1.1.2.10 |
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla) |
|
744 |
1.1.2.11 |
(–) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
748 |
1.1.2.12 |
Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi |
|
750 |
1.2 |
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
760 |
1.2.1 |
Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu |
|
770 |
1.2.1.1 |
Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi |
|
780 |
1.2.1.2* |
Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi |
|
790 |
1.2.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
800 |
1.2.1.4 |
(–) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti |
|
810 |
1.2.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
840 |
1.2.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
841 |
1.2.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
842 |
1.2.1.5 |
(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus |
|
880 |
1.2.2 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
890 |
1.2.3 |
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā |
|
900 |
1.2.4 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā |
|
910 |
1.2.5 |
IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus |
|
920 |
1.2.6 |
SP. Vispārējās kredītriska korekcijas |
|
930 |
1.2.7 |
(-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā |
|
940 |
1.2.8 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
950 |
1.2.9 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
960 |
1.2.10 |
Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu |
|
970 |
1.2.11 |
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla) |
|
974 |
1.2.12 |
(–) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
978 |
1.2.13 |
Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)
Rindas |
Postenis |
Apzīmējums |
Summa |
010 |
1 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
020 |
1* |
t.sk.: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu) |
|
030 |
1** |
t.sk.: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu) |
|
040 |
1.1. |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES |
|
050 |
1.1.1. |
Standartizētā pieeja (SP) |
|
060 |
1.1.1.1. |
SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
070 |
1.1.1.1.01. |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
080 |
1.1.1.1.02. |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes |
|
090 |
1.1.1.1.03. |
Publiskā sektora struktūras |
|
100 |
1.1.1.1.04. |
Daudzpusējas attīstības bankas |
|
110 |
1.1.1.1.05. |
Starptautiskās organizācijas |
|
120 |
1.1.1.1.06. |
Iestādes |
|
130 |
1.1.1.1.07. |
Komercsabiedrības |
|
140 |
1.1.1.1.08. |
Privātpersonas vai MVU |
|
150 |
1.1.1.1.09. |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
160 |
1.1.1.1.10. |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
170 |
1.1.1.1.11. |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
180 |
1.1.1.1.12. |
Segtās obligācijas |
|
190 |
1.1.1.1.13. |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
200 |
1.1.1.1.14. |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
210 |
1.1.1.1.15. |
Pašu kapitāls |
|
211 |
1.1.1.1.16. |
Citi posteņi |
|
220 |
1.1.1.2. |
Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP |
|
230 |
1.1.1.2* |
t. sk.: atkārtota vērtspapīrošana |
|
240 |
2.1.1. |
Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB) |
|
250 |
1.1.2.1. |
IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes |
|
260 |
1.1.2.1.01. |
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
270 |
1.1.2.1.02. |
Iestādes |
|
280 |
1.1.2.1.03. |
Komercsabiedrības — MVU |
|
290 |
1.1.2.1.04. |
Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana |
|
300 |
1.1.2.1.05. |
Komercsabiedrības — citi |
|
310 |
1.1.2.2. |
IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes |
|
320 |
1.1.2.2.01. |
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
330 |
1.1.2.2.02. |
Iestādes |
|
340 |
1.1.2.2.03. |
Komercsabiedrības — MVU |
|
350 |
1.1.2.2.04. |
Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana |
|
360 |
1.1.2.2.05. |
Komercsabiedrības — citi |
|
370 |
1.1.2.2.06. |
Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (MVU) |
|
380 |
1.1.2.2.07. |
Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (ne MVU) |
|
390 |
1.1.2.2.08. |
Privātpersonas vai MVU — atbilstīgi, atjaunojami |
|
400 |
1.1.2.2.09. |
Privātpersonas vai MVU — citi MVU |
|
410 |
1.1.2.2.10. |
Privātpersonas vai MVU — citi, kas nav MVU |
|
420 |
1.1.2.3. |
Kapitāla vērtspapīri — IRB |
|
430 |
1.1.2.4. |
Vērtspapīrošanas pozīcijas – IRB |
|
440 |
1.1.2.4* |
t.sk.: atkārtota vērtspapīrošana |
|
450 |
1.1.2.5. |
Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības |
|
460 |
3.1.1. |
Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā |
|
490 |
1.2. |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM |
|
500 |
1.2.1. |
Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī |
|
510 |
2.2.1. |
Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī |
|
520 |
1.3. |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM |
|
530 |
1.3.1. |
Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP) |
|
540 |
1.3.1.1. |
Tirgoti parāda instrumenti |
|
550 |
1.3.1.2. |
Pašu kapitāls |
|
555 |
1.3.1.3. |
Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos |
|
556 |
1.3.1.3* |
Izziņas postenis: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi tirgotos parāda instrumentos |
|
557 |
1.3.1.3** |
Izziņas postenis: Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos |
|
560 |
1.3.1.4. |
Ārvalstu valūta |
|
570 |
1.3.1.5. |
Preces |
|
580 |
1.3.2. |
Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM) |
|
590 |
1.4. |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) |
|
600 |
1.4.1. |
OpR pamatrādītāja pieeja (PRP) |
|
610 |
1.4.2. |
OpR standartizētā pieeja (STP) / alternatīvās standartizētās pieejas (ASP) |
|
620 |
1.4.3. |
OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP) |
|
630 |
1.5. |
PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM |
|
640 |
1.6.1. |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI |
|
650 |
1.6.1. |
Attīstītā metode |
|
660 |
1.6.2. |
Standartizētā metode |
|
670 |
1.6.3. |
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) |
|
680 |
1.7. |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ |
|
690 |
1.8. |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
|
710 |
1.8.2. |
T.sk.: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu |
|
720 |
1.8.2.* |
t.sk.: prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem |
|
730 |
1.8.2.* |
t.sk.: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus” |
|
740 |
1.8.2.* |
t.sk.: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem |
|
750 |
1.8.3. |
t.sk.: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu |
|
760 |
1.8.4. |
t.sk.: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu. |
|
770 |
1.8.5. |
t.sk.: Riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam: vērtspapīrošanas pozīcijas (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums) |
|
780 |
1.8.5.1. |
Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-IRBA) |
|
790 |
1.8.5.1.1. |
Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
800 |
1.8.5.1.2. |
VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
810 |
1.8.5.2. |
Standartizētā pieeja (SEC-SA) |
|
820 |
1.8.5.2.1. |
Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
830 |
1.8.5.2.2. |
VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
840 |
1.8.5.3. |
Uz ārējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-ERBA) |
|
850 |
1.8.5.3.1. |
Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
860 |
1.8.5.3.2. |
VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
870 |
1.8.5.4. |
Iekšējā novērtējuma pieeja (INP) |
|
880 |
1.8.5.4.1. |
Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
890 |
1.8.5.4.2. |
VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
900 |
1.8.5.5. |
Citi (RW = 1 250 %) |
|
910 |
1.8.6. |
T.sk.: Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijas riskam: tirgoti parāda instrumenti – vērtspapīrošanas instrumentu specifiskais risks (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums) |
|
920 |
1.8.6.1. |
Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-IRBA) |
|
930 |
1.8.6.1.1. |
Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
940 |
1.8.6.1.2. |
VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
950 |
1.8.6.2. |
Standartizētā pieeja (SEC-SA) |
|
960 |
1.8.6.2.1. |
Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
970 |
1.8.6.2.2. |
VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
980 |
1.8.6.3. |
Uz ārējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-ERBA) |
|
990 |
1.8.6.3.1. |
Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
1000 |
1.8.6.3.2. |
VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
1010 |
1.8.6.4. |
Iekšējā novērtējuma pieeja (INP) |
|
1020 |
1.8.6.4.1. |
Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
1030 |
1.8.6.4.2. |
VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu |
|
1040 |
1.8.6.5. |
Citi (RW = 1 250 %) |
|
C 03.00 — KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)
Rindas |
ID |
Postenis |
Summa |
010 |
1 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs |
|
020 |
2 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-) |
|
030 |
3 |
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs |
|
040 |
4 |
Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-) |
|
050 |
5 |
Kopējais kapitāla rādītājs |
|
060 |
6 |
Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-) |
|
Izziņas posteņi: Kopējā UPNP kapitāla prasība (TSCR), Kopējā kapitāla prasība (OCR) un 2. pīlāra norādījumi (P2G) |
|||
130 |
13 |
Kopējās UPNP kapitāla prasības (TSCR) koeficients |
|
140 |
13* |
TSCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls |
|
150 |
13** |
TSCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls |
|
160 |
14 |
Kopējās kapitāla prasības (OCR) koeficients |
|
170 |
14* |
OCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls |
|
180 |
14** |
OCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls |
|
190 |
15 |
OCR un 2. pīlāra norādījumi (P2G) |
|
200 |
15* |
OCR un P2G ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls |
|
210 |
15** |
OCR un P2G: ko veido pirmā līmeņa kapitāls |
|
C 04.00 — IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)
Rinda |
ID |
Postenis |
Sleja |
Atliktā nodokļa aktīvi un saistības |
010 |
||
010 |
1 |
Kopējie atliktā nodokļa aktīvi |
|
020 |
1.1 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
030 |
1.2 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
040 |
1.3 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
050 |
2 |
Kopējās atliktā nodokļa saistības |
|
060 |
2.1 |
Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
070 |
2.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
080 |
2.2.1 |
Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
090 |
2.2.2 |
Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
093 |
2 A |
Nodokļu pārmaksa un nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu |
|
096 |
2 B |
Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 250 % riska pakāpi |
|
097 |
2 C |
Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 0 % riska pakāpi |
|
Kredītriska korekcijas un paredzamie zaudējumi |
|||
100 |
3 |
IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes |
|
110 |
3.1 |
Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā |
|
120 |
3.1.1 |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
|
130 |
3.1.2 |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
|
131 |
3.1.3 |
Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi |
|
140 |
3.2 |
Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši |
|
145 |
4 |
IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības |
|
150 |
4.1 |
Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru |
|
155 |
4.2 |
Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši |
|
160 |
5 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls |
|
170 |
6 |
Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā |
|
180 |
7 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls |
|
Sliekšņi pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitījumiem |
|||
190 |
8 |
Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
200 |
9 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis |
|
210 |
10 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis |
|
225 |
11.1 |
Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām |
|
226 |
11.2 |
Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām |
|
Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|||
230 |
12 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
240 |
12.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
250 |
12.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
260 |
12.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
270 |
12.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
280 |
12.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
290 |
12.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
291 |
12.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
292 |
12.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
293 |
12.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
300 |
13 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
310 |
13.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
320 |
13.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
330 |
13.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
340 |
13.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
350 |
13.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
360 |
13.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
361 |
13.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
362 |
13.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
363 |
13.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
370 |
14 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
380 |
14.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
390 |
14.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
400 |
14.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
410 |
14.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
420 |
14.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
430 |
14.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
431 |
14.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
432 |
14.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
433 |
14.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|||
440 |
15 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
450 |
15.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
460 |
15.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
470 |
15.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
480 |
15.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
490 |
15.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
500 |
15.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
501 |
15.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
502 |
15.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
503 |
15.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
510 |
16 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
520 |
16.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
530 |
16.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
540 |
16.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
550 |
16.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
560 |
16.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
570 |
16.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
571 |
16.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
572 |
16.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
573 |
16.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
580 |
17 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
590 |
17.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
600 |
17.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
610 |
17.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
620 |
17.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
630 |
17.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
640 |
17.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
641 |
17.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
642 |
17.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
643 |
17.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
Kopējā riska darījumu vērtība līdzdalībām, ko neatskaita no attiecīgās kapitāla kategorijas: |
|||
650 |
18 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla |
|
660 |
19 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla |
|
670 |
20 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla |
|
Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana |
|||
680 |
21 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
690 |
22 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
700 |
23 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
710 |
24 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
720 |
25 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
730 |
26 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
Kapitāla rezerves |
|||
740 |
27 |
Apvienoto rezervju prasība |
|
750 |
|
Kapitāla saglabāšanas rezerves |
|
760 |
|
Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku |
|
770 |
|
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves |
|
780 |
|
Sistēmiskā riska rezerves |
|
800 |
|
Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
810 |
|
Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
Otrā pīlāra prasības |
|||
820 |
28 |
Pašu kapitāla prasības saistībā otrā pīlāra korekcijām |
|
Papildu informācija ieguldījumu brokeru sabiedrībām |
|||
830 |
29 |
Sākotnējais kapitāls |
|
840 |
30 |
Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem |
|
Papildu informācija, lai aprēķinātu pārskatu sniegšanas sliekšņus |
|||
850 |
31 |
Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts |
|
860 |
32 |
Kopējā sākotnējo riska darījumu vērtība |
|
“Bāzele I” minimums |
|||
870 |
|
Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu |
|
880 |
|
Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzele I” minimumam |
|
890 |
|
Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam |
|
900 |
|
Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam – SP alternatīva |
|
910 |
|
Kopējā kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzele I” pašu kapitāla prasību minimumu |
|
C 05.01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)
|
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas |
Otrā līmeņa kapitāla korekcijas |
RSA ietvertās korekcijas |
Izziņas posteņi |
|||
Piemērojamā procentuālā attiecība |
Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem |
|||||||
Kods |
ID |
Postenis |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
010 |
1 |
KOPĒJĀS KOREKCIJAS |
|
|
|
|
|
|
020 |
1.1. |
INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS |
saite uz {CA1;r220} |
saite uz {CA1;r660} |
saite uz {CA1;r880} |
|
|
|
030 |
1.1.1. |
Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu |
|
|
|
|
|
|
040 |
1.1.1.1. |
Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK |
|
|
|
|
|
|
050 |
1.1.1.2. |
Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma |
|
|
|
|
|
|
060 |
2.1.1. |
Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu |
saite uz {CA5.2;r010;c060} |
saite uz {CA5.2;r020;c060} |
saite uz {CA5.2;r090;c060} |
|
|
|
070 |
1.2. |
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS UN EKVIVALENTI |
saite uz {CA1;r240} |
saite uz {CA1;r680} |
saite uz {CA1;r900} |
|
|
|
080 |
1.2.1. |
Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām |
|
|
|
|
|
|
090 |
2.2.1. |
Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
091 |
1.2.3. |
Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
092 |
1.2.4. |
Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
100 |
1.3. |
CITAS PĀREJAS POSMA KOREKCIJAS |
saite uz {CA1;r520} |
saite uz {CA1;r730} |
saite uz {CA1;r960} |
|
|
|
110 |
1.3.1. |
Nerealizētā peļņa un zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
120 |
1.3.1.1. |
Nerealizētā peļņa |
|
|
|
|
|
|
130 |
1.3.1.2. |
Nerealizētie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
133 |
1.3.1.3. |
Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā |
|
|
|
|
|
|
136 |
1.3.1.4. |
Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā |
|
|
|
|
|
|
138 |
1.3.1.5. |
Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām |
|
|
|
|
|
|
140 |
1.3.2. |
Atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
150 |
1.3.2.1. |
Kārtējā finanšu gada zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
160 |
1.3.2.2. |
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
170 |
1.3.2.3. |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
|
|
|
|
|
180 |
1.3.2.4. |
IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem |
|
|
|
|
|
|
190 |
1.3.2.5. |
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
194 |
1.3.2.5* |
t. sk.: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — pozitīvs postenis |
|
|
|
|
|
|
198 |
1.3.2.5** |
t. sk.: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — negatīvs postenis |
|
|
|
|
|
|
200 |
1.3.2.6. |
Pašu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
210 |
1.3.2.6.1. |
Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
211 |
1.3.2.6.1.** |
t. sk.: tiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
212 |
1.3.2.6.1.** |
t. sk.: netiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
220 |
1.3.2.6.2. |
Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
221 |
1.3.2.6.2.** |
t. sk.: tiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
222 |
1.3.2.6.2.** |
t. sk.: netiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
230 |
1.3.2.6.3. |
Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
231 |
1.3.2.6.3.* |
t. sk.: tiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
232 |
1.3.2.6.3.* |
t. sk.: netiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
240 |
1.3.2.7. |
Savstarpējas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
250 |
1.3.2.7.1. |
Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
|
|
|
|
|
260 |
1.3.2.7.1.1. |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
270 |
1.3.2.7.1.2. |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
280 |
1.3.2.7.2. |
Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
290 |
1.3.2.7.2.1 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
300 |
1.3.2.7.2.2. |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
310 |
1.3.2.7.3. |
Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā |
|
|
|
|
|
|
320 |
1.3.2.7.3.1. |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
330 |
1.3.2.7.3.2. |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
340 |
1.3.2.8. |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
350 |
1.3.2.8.1. |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
360 |
1.3.2.8.2. |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
370 |
1.3.2.8.3. |
Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
380 |
1.3.2.9. |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
385 |
1.3.2.9a. |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
|
|
|
|
|
390 |
1.3.2.10. |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
400 |
1.3.2.10.1. |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
410 |
1.3.2.10.2. |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
420 |
1.3.2.10.3. |
Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
425 |
1.3.2.11. |
Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem |
|
|
|
|
|
|
430 |
1.3.3. |
Papildu filtri un atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
440 |
1.4.3. |
Korekcijas saistībā ar 9. SFPS pārejas noteikumiem |
|
|
|
|
|
|
C 05.02 — INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.)
2 —Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu |
Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums |
Ierobežojuma aprēķināšanas bāze |
Piemērojamā procentuālā attiecība |
Robežvērtība |
(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
||
Kods |
ID |
Postenis |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
010 |
1. |
Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam |
|
|
|
|
|
saite uz {CA5.1;r060;c010) |
020 |
2. |
Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu |
|
|
|
|
|
saite uz {CA5.1;r060;c020) |
030 |
2.1. |
Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem |
|
|
|
|
|
|
040 |
2.2. |
Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
|
|
|
|
|
050 |
2.2.1. |
Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
060 |
2.2.2. |
Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
070 |
3.2.2. |
Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
080 |
2.3. |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums |
|
|
|
|
|
|
090 |
3 |
Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu |
|
|
|
|
|
saite uz {CA5.1;r060;c030) |
100 |
3.1. |
Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem |
|
|
|
|
|
|
110 |
3.2. |
Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
|
|
|
|
|
120 |
3.2.1. |
Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
130 |
3.2.2. |
Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
140 |
3.3.2. |
Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
150 |
3.3. |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums |
|
|
|
|
|
|
C 06.01 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS kopā)
|
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
KAPITĀLA REZERVES |
||||||||||||||||||||||
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ |
|
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS |
|
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS |
|
|||||||||||||||||
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
|
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ |
NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
|||||||
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
|||||||||||||||||||||||
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
470 |
480 |
||
010 |
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 06.02 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
KAPITĀLA REZERVES |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
NOSAUKUMS |
KODS |
LEI kods |
IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: (JĀ/ NĒ) |
STRUKTŪRAS VEIDS |
DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD) |
VALSTS KODS |
LĪDZDALĪBAS DAĻA (%) |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
PAŠU KAPITĀLS |
|
|
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ |
|
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS |
|
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBA |
|
||||||||||||||||||||||||||||
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
|
KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
|
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
|
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ |
NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
|||||||||||||||||||||
|
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
|
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS |
SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI |
NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS |
SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
010 |
020 |
025 |
030 |
035 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
470 |
480 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 07.00 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
SP riska darījumu kategorija
|
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR SĀKOTNĒJO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS SADALĪJUMS PA KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
|
|||||||||||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga) |
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
RISKA DARĪJUMA SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJA |
(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam) |
0% |
20% |
50% |
100% |
NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KO VEIC NORĪKOTA ĀKNI |
NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KAS IEGŪTS NO CENTRĀLĀS VALDĪBAS |
||||||||||||||
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: VIENKĀRŠĀ METODE |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+) |
|
(-) NO KĀ: SVĀRSTĪBU UN TERMIŅA KOREKCIJAS |
||||||||||||||||||
010 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
215 |
220 |
230 |
240 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
015 |
t. sk.: Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
t. sk.: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
t. sk.: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
t. sk.: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
t. sk.: riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
t. sk.: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM |
|||||||||||||||||||||||||
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
t. sk.: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
t. sk.: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM: |
|||||||||||||||||||||||||
140 |
0% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
2% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
4% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
10% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
20% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
35% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
50% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
70% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
75% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
100% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
150% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
250% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
370% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
1250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Citas riska pakāpes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IZZIŅAS POSTEŅI |
|||||||||||||||||||||||||
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 08.01 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)
IRB riska darījumu kategorija:
Pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes:
|
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
IZZIŅAS POSTEŅI: |
|||||||||||||||||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: |
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. |
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
PARĀDNIEKU SKAITS |
||||||||||||||||||||||||
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) |
|
T.SK.: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+) |
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
GARANTIJAS |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS |
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
|||||||||||||||
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS |
DEBITORU PARĀDI |
||||||||||||||||||||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
255 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
|
|
015 |
t. sk.: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM |
|||||||||||||||||||||||||||||||
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM |
|||||||||||||||||||||||||||||||
090 |
RISKA PAKĀPE: 0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
50% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
70% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
No kā: kategorijā Nr. 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
90% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
115% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
250% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 08.02 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM — SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2)
IRB riska darījumu kategorija:
pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes:
PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS) |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
IZZIŅAS POSTEŅI: |
||||||||||||||||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. |
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
PARĀDNIEKU SKAITS |
|||||||||||||||||||||||
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) |
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+) |
NO KĀ.: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
GARANTIJAS |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS |
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
||||||||||||||
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS |
DEBITORU PARĀDI |
|||||||||||||||||||||||||||||
005 |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
255 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 09.01 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)
Valsts:
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
Norakstītās summas |
Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
||
|
Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības |
||||||||||
010 |
020 |
040 |
050 |
055 |
060 |
070 |
075 |
080 |
090 |
||
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Daudzpusējas attīstības bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
075 |
t. sk.: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
085 |
t. sk.: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
095 |
t. sk.: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Citi riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 09.02 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)
Valsts:
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
Norakstījumi |
Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm |
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
||||
|
No kā: saistību neizpilde |
|
No kā: saistību neizpilde |
|
No kā: saistību neizpilde |
|||||||||||
010 |
030 |
040 |
050 |
055 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
105 |
110 |
120 |
125 |
130 |
||
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
042 |
t.sk.: specializētā kreditēšana (izņemot SK, kam piemēro iedalījuma kritērijus) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
045 |
t.sk.: specializētā kreditēšana (piemēro iedalījuma kritērijus) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
t.sk.: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Privātpersonas vai MVU — citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 09.04 – TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETCISKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI
Valsts:
|
Summa |
Procenti |
Kvalitatīvā informācija |
|
010 |
020 |
030 |
||
Attiecīgie kredītriska darījumi — kredītrisks |
|
|||
010 |
Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju |
|
|
|
020 |
Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju |
|
|
|
Attiecīgie kredītriska darījumi – tirgus risks |
|
|||
030 |
Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām |
|
|
|
040 |
Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība (iekšējo modeļu vajadzībām) |
|
|
|
Attiecīgie kredītriska darījumi — vērtspapīrošana |
|
|||
050 |
Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju |
|
|
|
060 |
Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju |
|
|
|
Pašu kapitāla prasības un svērumi |
|
|||
070 |
Kopējās pašu kapitāla prasības CCB |
|
|
|
080 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – kredītrisks |
|
|
|
090 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – tirgus risks |
|
|
|
100 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī |
|
|
|
110 |
Pašu kapitāla prasību svērumi |
|
|
|
Pretciklisko kapitāla rezervju normas |
|
|||
120 |
Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde |
|
|
|
130 |
Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij |
|
|
|
140 |
Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma |
|
|
|
2 % sliekšņa izmantošana |
|
|||
150 |
2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam |
|
|
|
160 |
2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam |
|
|
|
C 10.01 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR EQU IRB 1)
|
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: |
|||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
||||||||
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%) |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
|||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
||
010 |
KOPĒJIE IRB KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
020 |
PD/LGD PIEEJA: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU |
|||||||||
070 |
RISKA PAKĀPE: 190 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
290 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
370 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 10.02 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU (CR EQU IRB 2)
PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS) |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: |
||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
|||||||
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%) |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
||||||
005 |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 11.00 — NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)
|
DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ |
DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
010 |
020 |
030 |
040 |
||
010 |
Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini |
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
020 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) |
|
|
|
|
030 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) |
|
|
|
|
040 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) |
|
|
|
|
050 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) |
|
|
|
|
060 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) |
|
|
|
|
070 |
Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini |
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
080 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) |
|
|
|
|
090 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) |
|
|
|
|
100 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) |
|
|
|
|
110 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) |
|
|
|
|
120 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) |
|
|
|
|
C 12.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC SA)
|
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam) |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM |
|||||||||||||||||||||
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva) |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga) |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
0% |
>0 % un <=20 % |
>20 % un <=50 % |
>50 % un <=100 % |
(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA |
PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
AR REITINGU (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES) |
1 250 % |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
||||||||||||||||||||||||
(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
KKP 1 |
KKP 2 |
KKP 3 |
KKP 4 |
VISAS CITAS KKP |
BEZ REITINGA |
|
NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ |
NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
|||||||||||||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
020 |
NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
250 |
KKP 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
KKP 2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
KKP 3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
KKP 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 13.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)
|
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam) |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KREDĪTKOREKCIJAS PAKĀPĒM |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS |
(–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM |
|||||||||||||||||||||||||||||||
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva) |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga) |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
0% |
>0 % un <=20 % |
>20 % un <=50 % |
>50 % un <=100 % |
(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA |
PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES) |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
|||||||||||||||||||||||||||||||
(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
KKP 1 UN S/T KKP 1 |
KKP 2 |
KKP 3 |
KKP 4 UN S/T KKP 2 |
KKP 5 |
KKP 6 |
KKP 7 UN S/T KKP 3 |
KKP 8 |
KKP 9 |
KKP 10 |
KKP 11 |
VISAS CITAS KKP |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
|||||||||||||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
|||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
020 |
NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
430 |
KKP 1 UN S/T KKP 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
KKP 2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
KKP 3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
KKP 4 UN S/T KKP 2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
KKP 5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
KKP 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
KKP 7 UN S/T KKP 3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
KKP 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
KKP 9 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
KKP 10 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
KKP 11 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 14.00 — DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC detalizēta informācija)
RINDAS NUMURS |
IEKŠĒJAIS KODS |
VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS |
VĒRTSPAPĪROŠANAS INICIATORA IDENTIFIKATORS |
VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ) |
UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai vērtspapīrotie riska darījumi ir iekļauti bilancē vai izslēgti no bilances? |
MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai uz vērtspapīrošanas pozīcijām attiecas pašu kapitāla prasības? |
VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA? |
VPS VĒRTSPAPĪROŠANA |
SAGLABĀŠANA |
IESTĀDES LOMA: (INICIATORS / SPONSORS / SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS / IEGULDĪTĀJS) |
PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS |
|
VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI |
VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
PIEEJA |
VPS VĒRTSPAPĪROŠANA, KURAI VAR PIEMĒROT DIFERENCĒTU PIEEJU ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLU |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS — TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS |
|||||||||||||||||||||||||||||||
PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS |
SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA SNIEGŠANAS DATUMĀ |
ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI? |
INICIĒŠANAS DATUMS |
VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJĀ VĒRTĪBA INICIĒŠANAS DATUMĀ |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA |
IESTĀDES DAĻA (%) |
VEIDS |
PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ) |
RISKA DARĪJUMU SKAITS |
VALSTS |
Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%) |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%) |
BILANCES POSTEŅI |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
TERMIŅŠ |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA |
IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ? |
NETO POZĪCIJAS |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) |
|||||||||||||||||||||||||||||
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI |
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI |
PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU DATUMS |
JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU TERMIŅŠ |
BILANCES POSTEŅI |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI |
PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML) / VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML) |
ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS |
CITI (tostarp likviditātes iespējas, kas nav atbilstošas) |
PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI |
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
SPECIFISKAIS RISKS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
005 |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
075 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
445 |
446 |
450 |
460 |
470 |
480 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 16.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)
BANKU DARBĪBAS |
ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS |
AIZDEVUMI UN AVANSI (ASP PIEMĒROŠANAS GADĪJUMĀ) |
PAŠU KAPITĀLS PRASĪBA |
Kopējā operacionālā riska darījumu vērtība |
AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS |
|||||||||||
3. GADS |
2. GADS |
IEPRIEKŠĒJAIS GADS |
3. GADS |
2. GADS |
IEPRIEKŠĒJAIS GADS |
NO KĀ: SAISTĪBĀ AR SADALES MEHĀNISMU |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM |
(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM |
(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI) |
||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
O71 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
||||
010 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
|
|
|
|
|
||
020 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
|
|
|
|
|
||
|
STANDARTIZĒTĀ PIEEJA: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
030 |
FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM (CF) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
040 |
TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA (TS) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
050 |
STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU (RBr) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
060 |
KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
070 |
PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
080 |
MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI (PS) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
090 |
AĢENTŪRU PAKALPOJUMI (AS) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
100 |
AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA (AM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
110 |
KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
120 |
PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
130 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
|
|
|
|
|
C 17.01 — OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR detalizēta informācija 1)
ZAUDĒJUMU ATTIECINĀŠANA UZ DARBĪBAS JOMĀM |
NOTIKUMU VEIDI |
NOTIKUMU VEIDI KOPĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS |
|||||||||
IEKŠĒJĀ KRĀPŠANA |
ĀRĒJĀ KRĀPŠANA |
DARBA ATTIECĪBU PRAKSE UN DARBA DROŠĪBA |
KLIENTI, PRODUKTI UN DARĪJUMU PRAKSE |
FIZISKO AKTĪVU ZAUDĒJUMI |
KOMERCDARBĪBAS PĀRRĀVUMI UN SISTĒMU KĻŪDAS |
IZPILDE, PIEGĀDE UN PROCESU VADĪBA |
ZEMĀKĀ |
AUGSTĀKĀ |
||||
Rindas |
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
0090 |
0100 |
|
0010 |
FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM [CF] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0020 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0030 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0040 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0050 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0060 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0070 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0080 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0110 |
TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA [TS] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0120 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0130 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0140 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0150 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0160 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0170 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0180 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0210 |
STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU [RBr] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0220 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0230 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0240 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0250 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0260 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0270 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0280 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0310 |
KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA [CB] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0320 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0330 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0340 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0350 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0360 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0370 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0380 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0410 |
PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA [RB] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0420 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0430 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0440 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0450 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0460 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0470 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0480 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0510 |
MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI [PS] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0520 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0530 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0540 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0550 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0560 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0570 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0580 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0610 |
AĢENTŪRU PAKALPOJUMI [AS] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0620 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0630 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0640 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0650 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0660 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0670 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0680 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0710 |
AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA[AM] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0720 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0730 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0740 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0750 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0760 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0770 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0780 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0810 |
KORPORATĪVIE POSTEŅI [CI] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0820 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0830 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0840 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0850 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0860 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0870 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0880 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0910 |
KOPĀ DARĪJUMDARBĪBAS VIRZIENI |
Notikumu skaits (jauni notikumi). No kā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0911 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 10,000 un < 20.000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0912 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 20000 un < 100000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0913 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 100 000 un < 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0914 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 1,000.000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0920 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi). No kā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0921 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 10,000 un < 20.000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0922 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 20 000 un < 100 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0923 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 100 000 un < 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0924 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 1,000.000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0930 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas. No kā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0935 |
t. sk.: notikumu skaits ar pozitīvām zaudējumu korekcijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0936 |
t. sk.: notikumu skaits ar negatīvām zaudējumu korekcijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0940 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0945 |
t. sk.: pozitīvu zaudējumu korekciju vērtības (+) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0946 |
t. sk.: negatīvu zaudējumu korekciju vērtības (-) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0950 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0960 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0970 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0980 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 17.02 — OPERACIONĀLAIS RISKS: LIELU ZAUDĒJUMU NOTIKUMI ??(OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 2)
|
Notikuma ID |
Uzskaites datums |
Notikuma datums |
Atklāšanas datums |
Notikuma veids |
Bruto zaudējumi |
Bruto zaudējumi, atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus |
BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM |
Juridiskās personas nosaukums |
Juridiskās personas ID |
Uzņēmējdarbības vienība |
Apraksts |
||||||||
Finanšu pakalpojumi uzņēmumiem [CF] |
Tirdzniecība un pārdošana [TS] |
Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai mvu [RBr] |
Korporatīvo klientu apkalpošana [CB] |
Privātpersonas vai MVU banku nozare [RB] |
Maksājumi un norēķini [PS] |
Aģentūru pakalpojumi [AS] |
Aktīvu pārvaldīšana [AM] |
Korporatīvie posteņi [CI] |
||||||||||||
Rindas |
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
0090 |
0100 |
0110 |
0120 |
0130 |
0140 |
0150 |
0160 |
0170 |
0180 |
0190 |
0200 |
… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)
Valūta:
|
POZĪCIJAS |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|||||
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA |
||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
|||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
||
010 |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ |
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
011 |
Vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
012 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
013 |
Citi aktīvi un saistības |
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Termiņa metode |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
1. zona |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
0 ≤ 1 mēnesi |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
> 1 ≤ 3 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
> 3 ≤ 6 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
> 6 ≤ 12 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
2. zona |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
> 1 ≤ 2 (1,9 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
> 2 ≤ 3 (> 1,9 ≤ 2,8 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
> 3 ≤ 4 (> 2,8 ≤ 3,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
3. zona |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
> 4 ≤ 5 (>3,6 ≤ 4,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
> 5 ≤ 7 (> 4,3 ≤ 5,7 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
> 7 ≤ 10 (> 5,7 ≤ 7,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
160 |
> 10 ≤ 15 (> 7,3 ≤ 9,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
170 |
> 15 ≤ 20 (> 9,3 ≤ 10,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
180 |
> 20 (> 10,6 ≤ 12,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
190 |
(> 12,0 ≤ 20,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
200 |
(> 20 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Ilguma metode |
|
|
|
|
|
|
|
220 |
1. zona |
|
|
|
|
|
|
|
230 |
2. zona |
|
|
|
|
|
|
|
240 |
3. zona |
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
251 |
Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas pirmo kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas otro kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Ar atlikušo termiņu ≤ 6 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Ar atlikušo termiņu > 6 mēnešiem un ≤ 24 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Ar atlikušo termiņu > 24 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas trešo kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas ceturto kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
321 |
N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ar reitingu |
|
|
|
|
|
|
|
325 |
Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem |
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim |
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
380 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
385 |
Delta plus pieeja — iespēju līgumi un tirgū tirgotas garantijas, kuri nav nepārtraukti |
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
C 19.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)
|
VISAS POZĪCIJAS |
(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA |
NETO POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
(-) GARĀS |
(-) ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
7 — 10 % |
12 — 18 % |
20 — 35 % |
40 — 75 % |
100% |
150% |
200% |
225% |
250% |
300% |
350% |
425% |
500% |
650% |
750% |
850% |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
7 — 10 % |
12 — 18 % |
20 — 35 % |
40 — 75 % |
100% |
150% |
200% |
225% |
250% |
300% |
350% |
425% |
500% |
650% |
750% |
850% |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA |
|||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
470 |
480 |
490 |
500 |
510 |
520 |
530 |
540 |
550 |
560 |
570 |
580 |
590 |
600 |
610 |
||||||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar MKR SA TDI {325:060} |
||||
020 |
No kā: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
040 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
050 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
060 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
070 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
080 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
090 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
100 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
110 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM: |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
120 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
130 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
140 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
150 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
160 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
170 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
180 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
190 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
200 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
210 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 20.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)
|
VISAS POZĪCIJAS |
(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA |
NETO POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
(-) GARĀS |
(-) ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
7 — 10 % |
12 — 18 % |
20 — 35 % |
40 — 75 % |
100% |
250% |
350% |
425% |
650% |
Citi pasākumi |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
7 — 10 % |
12 — 18 % |
20 — 35 % |
40 — 75 % |
100% |
250% |
350% |
425% |
650% |
Citi pasākumi |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
|||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
||||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar MKR SA TDI {330:060} |
||
|
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
020 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
030 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
040 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
050 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
060 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
070 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
080 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
090 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
100 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI: |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
110 |
N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
120 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 21.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)
Valsts tirgus:
|
POZĪCIJAS |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
||||||
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA |
|||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
|||
010 |
TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI |
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
020 |
Vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
021 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
022 |
Citi aktīvi un saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
125 |
Delta plus pieeja — iespēju līgumi un tirgū tirgotas garantijas, kuri nav nepārtraukti |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
C 22.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)
|
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (tostarp nesakrītošo pozīciju valūtās, kurām piemēro sakrītošo pozīciju īpašo režīmu, pārdale) |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|||||
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
SAKRĪTOŠĀS |
||||
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
||
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
020 |
Cieši korelētas valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
025 |
t. sk.: pārskata sniegšanas valūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Visas citas valūtas (tostarp KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Zelts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
085 |
Delta plus pieeja — iespēju līgumi un tirgū tirgotas garantijas, kuri nav nepārtraukti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO POZĪCIJU SADALĪJUMS (TOSTARP PĀRSKATA SNIEGŠANAS VALŪTĀ) PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM |
||||||||||
100 |
Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izziņas posteņi: VALŪTAS POZĪCIJAS |
||||||||||
130 |
Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Leks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Argentīnas peso |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Austrālijas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Brazīlijas reāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Bulgārijas leva |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Kanādas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Čehijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Dānijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Ēģiptes mārciņa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Sterliņu mārciņa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Forints |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Jēna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Lietuvas lits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Denārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Meksikas peso |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Polijas zlots |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Rumānijas leja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Krievijas rublis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Serbijas dinārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Zviedrijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Šveices franks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Turcijas lira |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Grivna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
ASV dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Islandes krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
Norvēģijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
Hongkongas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
Jaunais Taivānas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Jaunzēlandes dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Singapūras dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Dienvidkorejas vona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
Juaņa renminbi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
Citi pasākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
Horvātijas kuna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 23.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)
|
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|||
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
|||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
||
010 |
KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
020 |
Dārgmetāli (izņemot zeltu) |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Parastie metāli |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Lauksaimniecības produkti (īslaicīgie) |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
No kā: enerģijas produkti (nafta, gāze) |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Termiņu sadalījuma pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Paplašinātā termiņu sadalījuma pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vienkāršotā pieeja: visas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
135 |
Delta plus pieeja — iespēju līgumi un tirgū tirgotas garantijas, kuri nav nepārtraukti |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
C 24.00 — TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)
|
VaR |
VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS |
INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA |
VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
Pārsniegumu skaits Pārsniegumu skaits iepriekšējās 250 darbdienās |
VaR reizināšanas koeficients (mc) |
SVaR reizināšanas koeficients (ms) |
PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS PĒCMAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
||||||
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg) |
Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1) |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg) |
PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (SVaRt-1) |
12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
MINIMUMS |
12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
|||||||||
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
||
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
|
|
|
|
Izziņas posteņi: TIRGUS RISKA SADALĪJUMS |
||||||||||||||||
020 |
Tirgoti parāda instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
TPI — vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
TPI — specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Kapitāla vērtspapīri — vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīri — specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Ārvalstu valūtas risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Preču risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kopējā vērtība attiecībā uz vispārējo risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Kopējā vērtība attiecībā uz specifisko risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 25.00 — KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
VaR |
VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS |
PAŠU KAPITĀLS PRASĪBAS |
KOPĒJAIS RISKS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTEŅI |
KREDĪTVĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKA IEROBEŽOŠANAS NOSACĪTĀS VĒRTĪBAS |
||||||||
|
t. sk.: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti |
t. sk.: VFD |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg) |
IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1) |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg) |
PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (SVaRt-1) |
Darījumu partneru skaits |
t. sk.: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība |
RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA |
AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI |
INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
||
010 |
Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r640;c010} |
|
|
|
|
|
020 |
Saskaņā ar attīstīto metodi |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r650;c010} |
|
|
|
|
|
030 |
Saskaņā ar standartizēto metodi |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r660;c010} |
|
|
|
|
|
040 |
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r670;c010} |
|
|
|
|
|
C 32.01 - Piesardzīga vērtēšana: Aktīvu un saistību patiesās vērtības (PRUVAL 1)
|
AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS |
|
AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS, KURAS NAV IETVERTAS, JO TĀS DAĻĒJI IETEKMĒ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLU |
AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS, KAS IETVERTAS 4. PANTA 1. PUNKTA ROBEŽVĒRTĪBĀ |
|
||||||
NO KĀ: TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS |
PILNĪGI SAKRĪTOŠAS |
RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE |
PRUDENCIĀLIE FILTRI |
CITI |
PIEZĪMES PAR CITIEM |
NO KĀ: TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS |
|||||
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
0090 |
|||
0010 |
1 |
KOPĒJO AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0020 |
1.1 |
KOPĒJO AKTĪVU PATIESĀS VĒRTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0030 |
1.1.1. |
TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0040 |
1.1.2. |
TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0050 |
1.1.3. |
NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0060 |
1.1.4. |
FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0070 |
1.1.5. |
FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0080 |
1.1.6. |
NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0090 |
1.1.7. |
NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ CAUR PAŠU KAPITĀLU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0100 |
1.1.8. |
CITI NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0110 |
1.1.9. |
ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0120 |
1.1.10. |
PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS PORTFEĻA PROCENTU LIKMES RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0130 |
1.1.11. |
IEGULDĪJUMI MEITASUZŅĒMUMOS, KOPUZŅĒMUMOS UN ASOCIĒTAJOS UZŅĒMUMOS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0140 |
1.1.12. |
(-) DISKONTI ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS AKTĪVIEM, KURI NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0150 |
1.2 |
KOPĒJO SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0160 |
1.2.1. |
TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTAS FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0170 |
1.2.2. |
TIRDZNIECĪBAS FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0180 |
1.2.3. |
FINANŠU SAISTĪBAS, KAS NOVĒRTĒTAS PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0190 |
1.2.4. |
ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0200 |
1.2.5. |
PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS PORTFEĻA PROCENTU LIKMES RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0210 |
1.2.6. |
DISKONTI ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS SAISTĪBĀM, KURAS NOVĒRTĒTAS PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 32.02 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PAMATA PIEEJA (PRUVAL 2)
|
KATEGORIJAS LĪMENIS PVK |
KOPĀ PVK |
AUGŠUPĒJA NENOTEIKTĪBA |
AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS |
QTD IEŅĒMUMI |
IPV STARPĪBA |
PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS |
1. DIENAS P&L |
APRAKSTA SKAIDROJUMS |
||||||||||||||||||||
TIRGUS CENAS NENOTEIKTĪBA |
|
POZĪCIJAS SLĒGŠANAS IZMAKSAS |
|
MODEĻA RISKI |
|
KONCENTRĒTAS POZĪCIJAS |
TURPMĀKAS ADMINISTRATĪVAS IZMAKSAS |
PIRMSTERMIŅA IZBEIGŠANA |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
AKTĪVU PATIESĀS VĒRTĪBAS |
SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS |
TIRGUS CENAS NENO- TEIKTĪBA |
POZĪCIJAS SLĒGŠANAS IZMAKSAS |
MODEĻA RISKI |
KONCEN- TRĒTAS POZĪCIJAS |
NENOPELNĪTA PEĻŅA NO KREDĪTRISKA STARPĪBAS |
INVESTĒŠANAS UN FINANSĒŠANAS IZMAKSAS |
TURPMĀKAS ADMINISTRATĪVAS IZMAKSAS |
PIRMS- TERMIŅA IZBEIGŠANA |
OPERACIONĀLIE RISKI |
|||||||||
NO KĀ: APRĒĶINĀTS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU |
NO KĀ: APRĒĶINĀTS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU |
NO KĀ: APRĒĶINĀTS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU |
|||||||||||||||||||||||||||
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
0090 |
0100 |
0110 |
0120 |
0130 |
0140 |
0150 |
0160 |
0170 |
0180 |
0190 |
0200 |
0210 |
0220 |
0230 |
0240 |
0250 |
0260 |
0270 |
|||
0010 |
1 |
KOPĒJĀ PAMATA PIEEJA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0020 |
|
NO KĀ: TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0030 |
1.1. |
9. LĪDZ 17. PANTĀ MINĒTIE PORTFEĻI - KOPĒJAIS KATEGORIJAS LĪMENIS PĒC DIVERSIFIKĀCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0040 |
1.1.1. |
KOPĒJAIS KATEGORIJAS LĪMENIS PIRMS DIVERSIFIKĀCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0050 |
1.1.1. |
NO KĀ: NENOPELNĪTA PEĻŅA NO KREDĪTRISKA STARPĪBAS PVK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0060 |
1.1.1.** |
NO KĀ: INVESTĒŠANAS UN FINANSĒŠANAS IZMAKSAS PVK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0070 |
1.1.1.*** |
NO KĀ: PVK, KURU VĒRTĪBA IR NULLE SASKAŅĀ AR 9. PANTA 2. PUNKTU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0080 |
1.1.1.**** |
NO KĀ: PVK, KURU VĒRTĪBA IR NULLE SASKAŅĀ AR 10. PANTA 2. PUNKTU UN 10. PANTA 3. PUNKTU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0090 |
1.1.1.1. |
PROCENTU LIKMES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0100 |
1.1.1.2. |
ĀRVALSTU VALŪTA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0110 |
1.1.1.3. |
KREDĪTS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0120 |
1.1.1.4. |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0130 |
1.1.1.5. |
PRECES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0140 |
1.1.2. |
(-) IEGUVUMI NO DIVERSIFIKĀCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0150 |
1.1.2.1. |
(-) IEGUVUMI NO DIVERSIFIKĀCIJAS, KAS APRĒĶINĀTI, IZMANTOJOT 1. METODI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0160 |
1.1.2.2. |
(-) IEGUVUMI NO DIVERSIFIKĀCIJAS, KAS APRĒĶINĀTI, IZMANTOJOT 2. METODI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0170 |
1.1.2.2* |
IZZIŅAS POSTENIS: PVK PIRMS DIVERSIFIKĀCIJAS, KAS SAMAZINĀTAS PAR VAIRĀK NEKĀ 90 % SASKAŅĀ AR 2. METODI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0180 |
1.2. |
PORTFEĻI, KURI APRĒĶINĀTI SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PIEEJU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0190 |
1.2.1. |
100 % NO NETO NEREALIZĒTĀS PEĻŅAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0200 |
2.2.1. |
10% NO NOSACĪTĀS VĒRTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0210 |
3.2.1. |
25 % NO SĀKUMA VĒRTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 32.03 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: MODEĻA RISKU PVK (PRUVAL 3)
VIETA |
MODELIS |
RISKA KATEGORIJA |
PRODUKTS |
NOTEIKTSPĒJA |
MODEĻA RISKA PVK |
|
KOPĒJĀS PVK, KAS APRĒĶINĀTAS SASKAŅĀ AR 2. METODI |
AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS |
IPV STARPĪBA (IZNĀKUMU RĀDĪTĀJU PARBAUDE) |
IPV SEGUMS (IZNĀKUMU RĀDĪTĀJU PARBAUDE) |
PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS |
1. DIENAS P&L |
|||
NO KĀ: IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU |
NO KĀ: APKOPOTS, IZMANTOJOT 2. METODI |
AKTĪVU PATIESĀ VĒRTĪBA |
SAISTĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA |
MODEĻA RISKI |
PIRMSTERMIŅA IZBEIGŠANA |
||||||||||
0005 |
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
0090 |
0100 |
0110 |
0120 |
0130 |
0140 |
0150 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 32.04 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: KONCENTRĒTU POZĪCIJU PVK (PRUVAL 4)
VIETA |
RISKA KATEGORIJA |
PAMATĀ ESOŠAIS |
PRODUKTS |
KONCEN- TRĒTU POZĪCIJU APMĒRS |
APMĒRA MĒRS |
TIRGUS VĒRTĪBA |
PIESARDZĪGAS IZSLĒGŠANAS PERIODS |
KONCENTRĒTU POZĪCIJU PVK |
KONCENTRĒTA POZĪCIJA PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJA |
IPV STARPĪBA |
0005 |
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
0090 |
0100 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 33.00 — VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERU VALSTĪM (GOV)
Valsts:
|
Tiešie riska darījumi |
Izziņas postenis: kredītu atvasinātie instrumenti, kas pārdoti vispārējo valdību riska darījumos |
Riska darījuma vērtība |
Riska darījumu riska svērtā vērtība |
|||||||||||||||||||||||||||
Bilances riska darījumi |
Uzkrātais vērtības samazinājums |
|
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
Atvasinātie instrumenti |
Ārpusbilances riska darījumi |
|||||||||||||||||||||||||
Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā bruto uzskaites vērtība |
Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā uzskaites vērtība (atskaitot īsās pozīcijas) |
Neatvasināti finanšu aktīvi dalījumā pa uzskaites portfeļiem |
Īsās pozīcijas |
|
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību |
Nominālvērtība |
Uzkrājumi |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā |
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība |
||||||||||||||||||||
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
Tirdzniecības finanšu aktīvi |
“Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” |
“Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” |
“Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” |
“Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu |
Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes |
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
No kā: īsās pozīcijas no pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti vai kā tirdzniecības finanšu aktīvi |
no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu |
no kā: no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu |
Uzskaites vērtība |
Nosacītā summa |
Uzskaites vērtība |
Nosacītā summa |
||||||||||||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
|
010 |
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKIEM, REGULATĪVAJĀM PIEEJĀM UN RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM: |
|||||||||||||||||||||||||||||||
020 |
Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Standartizētā pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Centrālās valdības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
075 |
Citi riska darījumi ar vispārējām valdībām, kuriem piemēro standartizētu pieeju |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
IRB pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Centrālās valdības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [centrālās valdības] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Iestādes] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Publiskā sektora struktūras [centrālās valdības] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Publiskā sektora struktūras [Iestādes] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Starptautiskās organizācijas [centrālās valdības] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
155 |
Citi riska darījumi ar vispārējām valdībām, kuriem piemēro IRB pieeju |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Riska darījumi saskaņā ar tirgus riska regulējumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ TERMIŅA: |
|||||||||||||||||||||||||||||||
170 |
[0 – 3 M.] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
[3 M. – 1 G.] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
[1 G. – 2 G.] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
[2 G. – 3 G.] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
[ 3 G.–5 G. [ : |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
[ 5 G.–10 G. [ : |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
[10 G - vairāk” |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
II PIELIKUMS
“II PIELIKUMS
PĀRSKATI PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS
Saturs
I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES | 162 |
1. |
STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS | 162 |
1.1. |
STRUKTŪRA | 162 |
1.2. |
PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU | 162 |
1.3. |
PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM | 162 |
1.4. |
SAĪSINĀJUMI | 162 |
II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI | 162 |
1. |
PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA) | 162 |
1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 162 |
1.2. |
C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1) | 163 |
1.2.1. |
LPP. NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 163 |
1.3. |
C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2) | 177 |
1.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 177 |
1.4. |
C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3) | 186 |
1.4.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 186 |
1.5. |
C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4) | 188 |
1.5.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 188 |
1.6. |
PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5) | 203 |
1.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 203 |
1.6.2. |
C 05.01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1) | 203 |
1.6.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 204 |
1.6.3. |
C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5.2) | 211 |
1.6.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 211 |
2. |
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) | 213 |
2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 213 |
2.2. |
DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU | 213 |
2.3. |
INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ | 214 |
2.4. |
C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS KOPĀ) | 214 |
2.5. |
C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) | 214 |
3. |
KREDĪTRISKA VEIDNES | 222 |
3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 222 |
3.1.1. |
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS EFEKTU | 222 |
3.1.2. |
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKU | 222 |
3.2. |
C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTA PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) | 222 |
3.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 222 |
3.2.2. |
CR SA VEIDNES TVĒRUMS | 222 |
3.2.3. |
RISKA DARĪJUMU IEDALĪŠANA RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU | 224 |
3.2.4. |
SKAIDROJUMI PAR DAŽU TĀDU KONKRĒTU RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU TVĒRUMU, KAS MINĒTAS KPR 112. PANTĀ | 227 |
3.2.4.1. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “IESTĀDES” | 227 |
3.2.4.2. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “SEGTĀS OBLIGĀCIJAS” | 227 |
3.2.4.3. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “KOLEKTĪVO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMI” | 227 |
3.2.5. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 227 |
3.3. |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB) | 234 |
3.3.1. |
CR IRB VEIDNES TVĒRUMS | 234 |
3.3.2. |
CR IRB VEIDNES SADALĪJUMS | 235 |
3.3.3. |
C 08.01 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1) | 236 |
3.3.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 236 |
3.3.4. |
C 08.02 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2 VEIDNE) | 243 |
3.4. |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU | 244 |
3.4.1. |
C 09.01 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1) | 244 |
3.4.1.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 244 |
3.4.2. |
C 09.02 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2) | 246 |
3.4.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 246 |
3.4.3. |
C 09.04 - TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETCISKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI | 249 |
3.4.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 249 |
3.4.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 249 |
3.5. |
C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2) | 253 |
3.5.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 253 |
3.5.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM (PIEMĒRO GAN CR EQU IRB 1, GAN CR EQU IRB 2) | 254 |
3.6. |
C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT) | 256 |
3.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 256 |
3.6.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 257 |
3.7. |
C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) | 259 |
3.7.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 259 |
3.7.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 259 |
3.8. |
C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB) | 265 |
3.8.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 265 |
3.8.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 266 |
3.9. |
C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS) | 272 |
3.9.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 272 |
3.9.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 273 |
4. |
OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES | 283 |
4.1. |
C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR) | 283 |
4.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 283 |
4.1.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 283 |
4.2. |
OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR ZAUDĒJUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA) | 285 |
4.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 285 |
4.2.2. |
C 17.01: OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 1) | 286 |
4.2.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 286 |
4.2.2.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 287 |
4.2.3. |
C 17.02: OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR LIELĀKO ZAUDĒJUMU NOTIKUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA) | 292 |
4.2.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 292 |
4.2.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 292 |
5. |
TIRGUS RISKA VEIDNES | 293 |
5.1. |
C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI) | 293 |
5.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 293 |
5.1.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 294 |
5.2. |
C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC) | 296 |
5.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 296 |
5.2.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 296 |
5.3. |
C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP) | 298 |
5.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 298 |
5.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 299 |
5.4. |
C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU) | 300 |
5.4.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 300 |
5.4.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 301 |
5.5. |
C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX) | 302 |
5.5.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 302 |
5.5.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 302 |
5.6. |
C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM) | 304 |
5.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 304 |
5.6.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 304 |
5.7. |
C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJAIS MODELIS (MKR IM) | 305 |
5.7.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 305 |
5.7.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 306 |
5.8. |
C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA) | 308 |
5.8.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 308 |
6. |
PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA (PRUVAL) | 310 |
6.1. |
C 32.01 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS (PRUVAL 1) | 310 |
6.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 310 |
6.1.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 310 |
6.2. |
C 32.02 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PAMATPIEEJA (PRUVAL 2) | 314 |
6.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 314 |
6.2.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 314 |
6.3. |
C 32.03 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: MODEĻA RISKA PVK (PRUVAL 3) | 322 |
6.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 322 |
6.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 322 |
6.4. |
C 32.04 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: KONCENTRĒTU POZĪCIJU PVK (PRUVAL 4) | 324 |
6.4.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 324 |
6.4.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 325 |
7. |
C 33.00 – RISKA DARĪJUMI AR VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM (GOV) | 326 |
7.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES | 326 |
7.2. |
RISKA DARĪJUMU AR “VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM” VEIDNES TVĒRUMS | 326 |
7.3. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM | 327 |
I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS
1.1. STRUKTŪRA
1. |
Kopumā sistēmu veido pieci veidņu bloki:
|
2. |
Attiecībā uz katru veidni ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem. Šajā īstenošanas tehnisko standartu daļā ir iekļauta detalizētāka informācija par vispārīgākiem pārskatu sniegšanas aspektiem attiecībā uz katru veidņu bloku, norādes par konkrētām pozīcijām, kā arī validācijas noteikumi. |
3. |
Iestādes atkarībā no pieejas, kas izmantota, lai noteiktu pašu kapitāla prasības, iesniedz tikai tās veidnes, kuras ir būtiskas. |
1.2. PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU
4. |
Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā izmanto apzīmējumu konvenciju, kas norādīta turpmākajā tabulā. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos. |
5. |
Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}. |
6. |
Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}. |
7. |
Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām: {Veidne;Rinda} |
8. |
Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām. |
1.3. PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM
9. |
Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli. |
1.4. SAĪSINĀJUMI
9.a |
Šā pielikuma nolūkos uz Regulu (ES) Nr. 575/2013 atsaucas kā uz “KPR” un un uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES kā uz “KPD”. |
II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
1. PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)
1.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
10. |
CA veidnēs ietverta informācija par pirmā pīlāra skaitītājiem (pašu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, pirmā līmeņa pamata kapitāls), saucēju (pašu kapitāla prasības) un pārejas noteikumiem, un tā ir strukturēta piecās veidnēs:
|
11. |
Veidnes piemēro visām pārskatus sniedzošajām sabiedrībām neatkarīgi no izmantotajiem grāmatvedības standartiem, tomēr daži posteņi skaitītājā ir specifiski sabiedrībām, kas piemēro SGS/SFPS veida vērtēšanas noteikumus. Parasti informācija saucējā ir saistīta ar galīgajiem rezultātiem, par kuriem sniegts pārskats attiecīgajās kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas veidnēs. |
12. |
Kopējo pašu kapitālu veido dažādi kapitāla veidi: pirmā līmeņa kapitāls, kas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa, un otrā līmeņa kapitāls. |
13. |
Pārejas noteikumus CA veidnēs piemēro šādi:
|
14. |
Otrā pīlāra prasības Savienībā var piemērot dažādi (KPD IV 104. panta 2. punkts ir jātransponē valsts regulējumā). KPR maksātspējas pārskatā iekļauj vienīgi otrā pīlāra prasību ietekmi uz maksātspējas koeficientu vai mērķa koeficientu. Detalizēti pārskati par otrā pīlāra prasībām neietilpst KPR 99. pantā.
|
1.2. C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)
1.2.1. lpp. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
1. Pašu kapitāls KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts un 72. pants Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa. |
015 |
1.1. Pirmā līmeņa kapitāls KPR 25. pants Pirmā līmeņa kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa. |
020 |
1.1.1. Pirmā līmeņa pamata kapitāls KPR 50. pants |
030 |
1.1.1.1. Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu KPR 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 27. līdz 30. pants, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
040 |
1.1.1.1.1. Apmaksāti kapitāla instrumenti KPR 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. līdz 31. pants Ietver savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumentus (KPR 27. un 29. pants). Neietver ar instrumentiem saistīto akciju emisijas uzcenojumu. Ietver kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti. |
045 |
1.1.1.1.1.* No kā: kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās KPR 31. pants Pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti. |
050 |
1.1.1.1.2.* Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti KPR 28. panta 1. punkta b), l) un m) apakšpunkts Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos. Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
060 |
1.1.1.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts, 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
070 |
1.1.1.1.4. (-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 42. panta izņēmumi. Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”. Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām. 1.1.1.1.4. līdz 1.1.1.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.1.1.5. postenī. |
080 |
1.1.1.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants 1.1.1.1. postenī ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. Uzrādāmā summa ietver tādas līdzdalības tirdzniecības portfelī, kas aprēķinātas, pamatojoties uz neto garo pozīciju, kā minēts KPR 42. panta a) punktā. |
090 |
1.1.1.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
091 |
1.1.1.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
092 |
1.1.1.1.5. (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants Atbilstoši KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktam atskaita “pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei ir jāiegādājas saskaņā ar esošu līgumsaistību faktiskām vai iespējamām saistībām”. |
130 |
1.1.1.2. Nesadalītā peļņa KPR 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 26. panta 2. punkts Nesadalītā peļņa ietver iepriekšējā gada nesadalīto peļņu, kā arī atbilstošo starpposma vai gada beigu peļņu. |
140 |
1.1.1.2.1. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunktā nesadalītā peļņa ir definēta kā “peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem”. |
150 |
1.1.1.2.2. Atbilstošā peļņa vai zaudējumi KPR 4. panta 1. punkta 121. apakšpunkts, 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts KPR 26. panta 2. punkts ļauj ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu starpposma vai gada beigu peļņu iekļaut kā nesadalīto peļņu, ja ir izpildīti daži nosacījumi. No otras puses, zaudējumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kā norādīts KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā. |
160 |
1.1.1.2.2.1. Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem KPR 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts Uzrādāmā summa ir grāmatvedības peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzradītā peļņa vai zaudējumi. |
170 |
1.1.1.2.2.2. (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša KPR 26. panta 2. punkts Šajā rindā neuzrāda nekādus skaitļus, ja atsauces periodā iestāde ir uzrādījusi zaudējumus. Tas tādēļ, ka zaudējumus pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. Ja iestāde uzrāda peļņu, tad uzrāda to daļu, kas nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar KPR 26. panta 2. punktu (t. i., nerevidētā peļņa un paredzamās maksas vai dividendes). Jāņem vērā, ka peļņas gadījumā atskaitāmā summa ietver vismaz starpposma dividendes. |
180 |
1.1.1.3. Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā, un to uzrāda pirms prudenciālo filtru piemērošanas. Uzrādāmo summu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 13. panta 4. punktu. |
200 |
1.1.1.4. Citas rezerves KPR 4. panta 1. punkta 117. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta e) apakšpunkts Citas rezerves KPR ir definētas kā “rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas uzkrātajos citos visaptverošajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā”. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
210 |
1.1.1.5. Rezerves vispārējiem banku riskiem KPR 4. panta 1. punkta 112. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta f) apakšpunkts Rezerves vispārējiem banku riskiem Direktīvas 86/635/EEK 38. pantā ir definētas kā “summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību”. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
220 |
1.1.1.6. KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā pirmā līmeņa pamata kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
230 |
1.1.1.7. Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 4. panta 120. punkts un 84. pants Visu mazākuma līdzdalības daļu meitasuzņēmumos summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā. |
240 |
1.1.1.8. Pārējas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām KPR 479. un 480. pants Mazākuma līdzdalības daļu korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
250 |
1.1.1.9. Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem KPR 32. līdz 35. pants |
260 |
1.1.1.9.1. (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ KPR 32. panta 1. punkts Uzrādāmā summa ir saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem vērtspapīroto aktīvu radīts iestādes pašu kapitāla pieaugums. Piemēram, šis postenis ietver nākotnes maržinālos ienākumus, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas, vai – iniciatoru gadījumā – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, ko rada vērtspapīrotie aktīvi, kuri uzlabo vērtspapīrošanas pozīciju kredītkvalitāti. |
270 |
1.1.1.9.2. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve KPR 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja naudas plūsmas riska ierobežošanas rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tā samazina uzskaites kapitāla vērtspapīrus) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
280 |
1.1.1.9.3. Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tās samazina uzskaites kapitāla vērtspapīrus) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos. Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu. |
285 |
1.1.1.9.4. Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām KPR 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 33. panta 2. punkts Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi, un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos. Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu. |
290 |
1.1.1.9.5. (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām KPR 34. un 105. pants Patiesās vērtības korekcijas riska darījumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī, saistībā ar KPR 105. pantā noteiktiem stingrākiem standartiem attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu. |
300 |
1.1.1.10. (-) Nemateriālā vērtība KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. pants |
310 |
1.1.1.10.1. (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts Nemateriālā vērtība ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šeit uzrādāmā summa ir tāda pati kā bilancē uzrādītā. |
320 |
1.1.1.10.2. (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā KPR 37. panta b) punkts un 43. pants |
330 |
1.1.1.10.3. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību KPR 37. panta a) punkts Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos nemateriālā vērtība vai ja tiktu pārtraukta tās atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
340 |
1.1.1.11. (-) Citi nemateriālie aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. panta a) punkts Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu. |
350 |
1.1.1.11.1. (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu. Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta to nemateriālo aktīvu bilancē, kas nav nemateriālā vērtība. |
360 |
1.1.1.11.2. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem KPR 37. panta a) punkts Atliktā nodokļa saistību summa, kas tiktu dzēsta, ja samazinātos to nemateriālo aktīvu vērtība, kas nav nemateriālā vērtība, vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
370 |
1.1.1.12. (-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants |
380 |
1.1.1.13. (–) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 40., 158. un 159. pants Uzrādāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu paredzamo zaudējumu līmeni (KPR 40. pants). |
390 |
1.1.1.14. (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 41. pants |
400 |
1.1.1.14.1. (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi “atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību”. Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta bilancē (ja tā uzrādīta atsevišķi). |
410 |
1.1.1.14.2. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem KPR 4. panta 1. punkta 108. un 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
420 |
1.1.1.14.3. Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta b) apakšpunkts Šajā postenī jebkādu summu uzrāda tikai tad, ja kompetentā iestāde ir iepriekš piekritusi, ka tiek samazināta definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmā summa. Šajā rindā ietvertajiem aktīviem piemēro riska pakāpi attiecībā uz kredītriska prasībām. |
430 |
1.1.1.15. (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 44. pants Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 27. punktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja pastāv savstarpējas līdzdalības, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu. Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā ietver pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
440 |
1.1.1.16. (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts Uzrādāmo summu tieši ņem no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu”. Summa ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. |
450 |
1.1.1.17. (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts un 89. līdz 91. pants Būtiskas līdzdalības ir definētas kā “tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā”. Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
460 |
1.1.1.18. (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts, 243. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 258. pants un 266. panta 3. punkts redakcijā, kas ir piemērojama 2018. gada 31. decembrī, vai, attiecīgā gadījumā, KPR 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 245. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 253. panta 1. punkts un 268. panta 4. punkts. Šajā postenī uzrāda vērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, bet kuras alternatīvi ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts). |
470 |
1.1.1.19. (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts un 379. panta 3. punkts Neapmaksātām piegādēm piemēro 1 250 % riska pakāpi pēc piecām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai saskaņā ar pašu kapitāla prasībām attiecībā uz norēķinu risku. Alternatīvi tās ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī. |
471 |
1.1.1.20. (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts un 153. panta 8. punkts Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
472 |
1.1.1.21. (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts un 155. panta 4. punkts Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
480 |
1.1.1.22. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts; 43. pants līdz 46. pants, 49. panta 2. un 3. punkts un 79. pants Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla. Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 2. un 3. punkts). |
490 |
1.1.1.23. (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības (neņemot vērā to daļu no attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām, kas iedalīta atliktā nodokļa aktīvos, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punkta b) apakšpunktu), kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta 10 % slieksni. |
500 |
1.1.1.24. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts; 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts; 43. pants; 45. pants; 47. pants; 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts; 49. panta 1. līdz 3. punkts un 79. pants. Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta b) apakšpunkta 10 % slieksni. Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 1., 2. un 3. punkts). |
510 |
1.1.1.25. (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni KPR 48. panta 1. punkts Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un no iestādes tiešas un netiešām līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta 17,65 % slieksni. |
520 |
1.1.1.26. Citas pārējas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu KPR 469. līdz 472. pants, 478. un 481. pants Korekcijas attiecībā uz atskaitījumiem pārejas noteikumu dēļ. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
524 |
1.1.1.27. (-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
529 |
1.1.1.28. Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa pamata kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 020 līdz 524. Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
530 |
1.1.2. PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS KPR 61. pants |
540 |
1.1.2.1. Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos kvalificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 51. panta a) punkts, 52. līdz 54. pants, 56. panta a) punkts un 57. pants |
550 |
1.1.2.1.1. Apmaksāti kapitāla instrumenti KPR 51. panta a) punkts un 52. līdz 54. pants Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
560 |
1.1.2.1.2. (*) Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti KPR 52. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunkts Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos. Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
570 |
1.1.2.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 51. panta b) punkts Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
580 |
1.1.2.1.4. (–) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) apakšpunkts un 57. pants Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 57. panta izņēmumi. Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”. Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām. 1.1.2.1.4 līdz 1.1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.2.1.5. postenī. |
590 |
1.1.2.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants 1.1.2.1.1. postenī iekļauti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. |
620 |
1.1.2.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 56. panta a) punkts un 57. pants |
621 |
1.1.2.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants |
622 |
1.1.2.1.5. (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus KPR 56. panta a) punkts un 57. pants Saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu atskaita “pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”. |
660 |
1.1.2.2. Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 4. un 5. punkts, 484. līdz 487. pants, 489. un 491. pants Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla nosacījumus. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
670 |
1.1.2.3. Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 83., 85. un 86. pants Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Ietver atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants). |
680 |
1.1.2.4. Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 480. pants Korekcijas attiecībā uz atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
690 |
1.1.2.5. (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 56. panta b) punkts un 58. pants Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu. Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
700 |
1.1.2.6. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta c) punkts; KPR 59., 60. un 79. pants Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. |
710 |
1.1.2.7. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta d) punkts, 59. un 79. pants Iestādes līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas ir pilnībā atskaitītas. |
720 |
1.1.2.8. (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu KPR 56. panta e) punkts Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)”. |
730 |
1.1.2.9. Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 474.,475., 478. un 481. pants Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
740 |
1.1.2.10. Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla) KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts Pirmā līmeņa papildu kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla ir lielāki nekā pirmā līmeņa papildu kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos pirmā līmeņa papildu kapitālam ir jābūt vienādam ar nulli un pirmā līmeņa papildu kapitāla atskaitījumu pārpalikums ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. Ar šo posteni tiek panākts, ka 1.1.2.1. līdz 1.1.2.12. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Tad, ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.1.16. postenis ir pretējs šim skaitlim. |
744 |
1.1.2.11. (-) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
748 |
1.1.2.12. Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa papildu kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 530 līdz 744. Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
750 |
1.2. OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 71. pants |
760 |
1.2.1. Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu KPR 62. panta a) punkts, 63. līdz 65. pants, 66. panta a) punkts un 67. pants |
770 |
1.2.1.1. Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi KPR 62. panta a) punkts, 63. un 65. pants Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
780 |
1.2.1.2. (*) Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi KPR 63. panta c), e) un f) punkts un 64. pants Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos. Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
790 |
1.2.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 62. panta b) punkts un 65. pants Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
800 |
1.2.1.4. (-) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti KPR 63. panta b) punkta i) apakšpunkts, 66. panta a) punkts un 67. pants Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 67. panta izņēmumi. Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”. Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām. 1.2.1.4. postenis līdz 1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.2.1.5. postenī. |
810 |
1.2.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants 1.2.1.1. postenī ietverti otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. |
840 |
1.2.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants |
841 |
1.2.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants |
842 |
1.2.1.5. (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus KPR 66. panta a) punkts un 67. pants Saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu atskaita “pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”. |
880 |
1.2.2. Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 6. un 7. punkts, 484., 486., 488., 490. un 491. pants Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā otrā līmeņa kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
890 |
1.2.3. Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā KPR 83., 87. un 88. pants Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pašu kapitāla summu kopsumma, kas iekļauta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Ietver atbilstīgu otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants). |
900 |
1.2.4. Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā KPR 480. pants Korekcijas attiecībā uz atbilstīgu pašu kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
910 |
1.2.5. IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus KPR 62. panta d) punkts Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, šis postenis ietver tādas pozitīvās summas, kuras iegūst salīdzinot uzkrājumus un paredzamos zaudējumus, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls. |
920 |
1.2.6. SP. Vispārējās kredītriska korekcijas KPR 62. panta c) punkts Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, šis postenis ietver vispārējās kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls. |
930 |
1.2.7. (-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 66. panta b) punkts un 68. pants Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu. Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver otrā un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
940 |
1.2.8. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta c) punkts; 68. līdz 70. pants un 79. pants Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. |
950 |
1.2.9. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta d) punkts, 68., 69. un 79. pants Pilnībā atskaita iestādes līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums. |
960 |
1.2.10. Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu KPR 476. līdz 478. pants un 481. pants Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
970 |
1.2.11. Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla) KPR 56. panta e) punkts Otrā līmeņa kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla ir lielāki nekā otrā līmeņa kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos otrā līmeņa kapitāls ir vienāds ar nulli, un otrā līmeņa atskaitījumu pārpalikumu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla. Ar šo posteni 1.2.1. līdz 1.2.13. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.2.8. postenis ir pretējs šim skaitlim. |
974 |
1.2.12. (–) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
978 |
1.2.13. Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja otrā līmeņa kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 750 līdz 974. Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
1.3. C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)
1.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
||||
010 |
1. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 3. punkts, 95., 96. un 98. pants |
||||
020 |
1. No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu |
||||
030 |
1. No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu |
||||
040 |
1.1. RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkts |
||||
050 |
1.1.1. Standartizētā pieeja (SP) CR SA un SEC SA veidnes kopējo riska darījumu līmenī |
||||
060 |
1.1.1.1. SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas CR SA veidne kopējo riska darījumu līmenī. SP riska darījumu kategorijas ir KPR 112. pantā minētās kategorijas, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas. |
||||
070 |
1.1.1.1.01. Centrālās valdības vai centrālās bankas Sk. CR SA veidni |
||||
080 |
1.1.1.1.02. Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes Sk. CR SA veidni |
||||
090 |
1.1.1.1.03. Publiskā sektora struktūras Sk. CR SA veidni |
||||
100 |
1.1.1.1.04. Daudzpusējas attīstības bankas Sk. CR SA veidni |
||||
110 |
1.1.1.1.05. Starptautiskās organizācijas Sk. CR SA veidni |
||||
120 |
1.1.1.1.06. Iestādes Sk. CR SA veidni |
||||
130 |
1.1.1.1.07. Komercsabiedrības Sk. CR SA veidni |
||||
140 |
1.1.1.1.08. Privātpersonas vai MVU Sk. CR SA veidni |
||||
150 |
1.1.1.1.09. Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku Sk. CR SA veidni |
||||
160 |
1.1.1.1.10. Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības Sk. CR SA veidni |
||||
170 |
1.1.1.1.11. Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku; Sk. CR SA veidni |
||||
180 |
1.1.1.1.12. Segtās obligācijas Sk. CR SA veidni |
||||
190 |
1.1.1.1.13. Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums Sk. CR SA veidni |
||||
200 |
1.1.1.1.14. Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) Sk. CR SA veidni |
||||
210 |
1.1.1.1.15. Kapitāls Sk. CR SA veidni |
||||
211 |
1.1.1.1.16. Citi posteņi Sk. CR SA veidni |
||||
220 |
1.1.1.2. Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
||||
230 |
1.1.1.2.* No kā: atkārtota vērtspapīrošana CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
||||
240 |
2.1.1. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB) |
||||
250 |
1.1.2.1. IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes) |
||||
260 |
1.1.2.1.01. Centrālās valdības un centrālās bankas Sk. CR IRB veidni |
||||
270 |
1.1.2.1.02. Iestādes Sk. CR IRB veidni |
||||
280 |
1.1.2.1.03. Komercsabiedrības – MVU Sk. CR IRB veidni |
||||
290 |
1.1.2.1.04. Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana Sk. CR IRB veidni |
||||
300 |
1.1.2.1.05. Komercsabiedrības – citas Sk. CR IRB veidni |
||||
310 |
1.1.2.2. IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes) |
||||
320 |
1.1.2.2.01. Centrālās valdības un centrālās bankas Sk. CR IRB veidni |
||||
330 |
1.1.2.2.02. Iestādes Sk. CR IRB veidni |
||||
340 |
1.1.2.2.03. Komercsabiedrības – MVU Sk. CR IRB veidni |
||||
350 |
1.1.2.2.04. Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana Sk. CR IRB veidni |
||||
360 |
1.1.2.2.05. Komercsabiedrības – citas Sk. CR IRB veidni |
||||
370 |
1.1.2.2.06. Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar MVU nekustamo īpašumu Sk. CR IRB veidni |
||||
380 |
1.1.2.2.07. Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas nav MVU nekustamais īpašums Sk. CR IRB veidni |
||||
390 |
1.1.2.2.08. Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami Sk. CR IRB veidni |
||||
400 |
1.1.2.2.09. Privātpersonas vai MVU – citi MVU Sk. CR IRB veidni |
||||
410 |
1.1.2.2.10. Privātpersonas vai MVU – citi, kas nav MVU Sk. CR IRB veidni |
||||
420 |
1.1.2.3. Kapitāla vērtspapīri – IRB Sk. CR EQU IRB veidni |
||||
430 |
1.1.2.4. Vērtspapīrošanas pozīcijas, IRB CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
||||
440 |
1.1.2.4.* No kā: atkārtota vērtspapīrošana CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
||||
450 |
1.1.2.5. Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 156. pantu |
||||
460 |
1.1.3. Riska darījumu vērtība iemaksām CDP saistību neizpildes fondā KPR 307. līdz 309. pants |
||||
490 |
1.2. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
||||
500 |
1.2.1. Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī Sk. CR SETT veidni |
||||
510 |
1.2.2. Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī Sk. CR SETT veidni |
||||
520 |
1.3. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) un iii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
||||
530 |
1.3.1. Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP) |
||||
540 |
1.3.1.1. Tirgoti parāda instrumenti MKR SA TDI veidne kopējo valūtu līmenī. |
||||
550 |
1.3.1.2. Kapitāls MKR SA EQU veidne kopējo valstu tirgu līmenī. |
||||
555 |
1.3.1.3. Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos KPR 348. panta 1. punkts, 350. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 364. panta 2. punkta a) apakšpunkts Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR 384. panta 1. punktu vai nu nekavējoties, vai KPR 350. panta 3. punkta c) apakšpunktā definētā ierobežojuma rezultātā. KPR minētās pozīcijas nav skaidri iedalītas ne procentu likmju riskā, ne pašu kapitāla riskā. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas, kas reizināta ar 12,5. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu, un kas attiecīgi reizināta ar 12,5. |
||||
556 |
1.3.1.3.* Izziņas postenis: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi tirgotos parāda instrumentos Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai tādos instrumentos, uz kuriem attiecas procenta likmju risks. |
||||
557 |
1.3.1.3.** Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai vai nu instrumentos, uz kuriem attiecas kapitāla vērtspapīru risks, vai jauktos instrumentos, vai ja KIU komponentes nav zināmas. |
||||
560 |
1.3.1.4. Ārvalstu valūta Sk. MKR SA FX veidni |
||||
570 |
1.3.1.5. Preces Sk. MKR SA COM veidni |
||||
580 |
1.3.2. Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM) Sk. MKR IM veidni |
||||
590 |
1.4. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) KPR 92. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu šis elements ir nulle. |
||||
600 |
1.4.1. OpR pamatrādītāja pieeja (PRP) Sk. OPR veidni |
||||
610 |
1.4.2. OpR standartizētā pieeja (SP)/alternatīvās standartizētās pieejas (ASP) Sk. OPR veidni |
||||
620 |
1.4.3. OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP) Sk. OPR veidni |
||||
630 |
1.5. PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM KPR 95. panta 2. punkts, 96. panta 2. punkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts Tikai ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu. Sk. arī KPR 97. pantu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 96. pantu uzrāda 97. pantā minēto summu, reizinot to ar 12,5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 95. pantu sniedz pārskatu:
|
||||
640 |
1.6. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts. Sk. CVA veidni. |
||||
650 |
1.6.1. Attīstītā metode Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 383. pantam. Sk. CVA veidni. |
||||
660 |
1.6.2. Standartizētā metode Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 384. pantam. Sk. CVA veidni. |
||||
670 |
1.6.3. Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 385. pantam. Sk. CVA veidni. |
||||
680 |
1.7. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 395. līdz 401. pants |
||||
690 |
1.8. CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS KPR 3., 458. un 459. pants un riska darījumu vērtības, ko nevar iedalīt vienā no posteņiem, kas apzīmēti no 1.1 līdz 1.7. Iestādes sniedz pārskatu par vērtībām, kas vajadzīgas, lai ievērotu šādas prasības: stingrākas prudenciālās prasības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar KPR 458. un 459. pantu; papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu. Šim postenim nav saites uz sīkākas informācijas veidni. |
||||
710 |
1.8.2. No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu KPR 458. pants |
||||
720 |
1.8.2.* No kā: prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem KPR 458. pants |
||||
730 |
1.8.2.** No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus” KPR 458. pants |
||||
740 |
1.8.2.*** No kā: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem KPR 458. pants |
||||
750 |
1.8.3. No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu KPR 459. pants |
||||
760 |
1.8.4. No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu. KPR 3. pants Ir jāuzrada papildu riska darījumu vērtība. Tā ietver tikai papildu vērtības (piemēram, ja riska darījuma vērtība ir 100 un ja riska pakāpe 20 % un iestāde, pamatojoties uz KPR 3. pantu, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā, uzrādāmā vērtība ir 30). |
||||
770 - 900 |
1.8.5. No kā: riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam: vērtspapīrošanas pozīcijas (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums) Iestādes 770.–900. rindā aizpilda informāciju par pārskata atsauces datumiem, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra. 770.–900. rindā uzrāda riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam attiecībā uz tām vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR noteikumiem. Uzrādītās vērtības atbilst kopējai riska darījumu riska svērtajai vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu, ņemot vērā saskaņā ar KPR 247. panta 6. punktu noteikto kopējo riska pakāpi un KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļas 4. apakšiedaļā minētās maksimālās robežvērtības. |
||||
770 |
1.8.5. No kā: riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam: vērtspapīrošanas pozīcijas (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums) KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts un Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļa. |
||||
780 |
1.8.5.1. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-IRB) KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. un 260. pants |
||||
790 |
1.8.5.1.1. Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. pants |
||||
800 |
1.8.5.1.2. VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. un 260. pants Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu. |
||||
810 |
1.8.5.2. Standartizētā pieeja (SEC-SA) KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 254. panta 6. punkts, 261.pants, 262. pants, 269. pants. |
||||
820 |
1.8.5.2.1. Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 254. panta 6. punkts, 261.pants, 269. pants. |
||||
830 |
1.8.5.2.2. VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 261.pants, 262. pants. Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu. |
||||
840 |
1.8.5.3. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-ERBA) KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants un 264. pants. |
||||
850 |
1.8.5.3.1. Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants. |
||||
860 |
1.8.5.3.2. VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants un 264. pants. Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu. |
||||
870 |
1.8.5.4. Iekšējā novērtējuma pieeja (INP) KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants un 266. pants |
||||
880 |
1.8.5.4.1. Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants un 266. pants |
||||
890 |
1.8.5.4.2. VPS vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants un 266. pants Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu. |
||||
900 |
1.8.5.5. Cits (RS = 1 250 %) KPR 254. panta 7. punkts |
||||
910 - 1040 |
1.8.6. No kā: kopējā riska darījumu vērtība pozīcijas riskam: tirgoti parāda instrumenti – vērtspapīrošanas instrumentu specifiskais risks (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums) Iestādes 910.–1040. rindā aizpilda informāciju par pārskata atsauces datumiem, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra. 910.–1040. rindā iekļauj riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz tām vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī, kuru kopējo riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar KPR noteikumiem. Taču šajā rindā neuzrāda vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām saskaņā ar grozītās KPR 338. pantu piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeli; tās uzrāda MKR SA CTP veidnē. Uzrādītā vērtība atbilst kopējai riska darījuma vērtībai, kas ir rezultāts, kurš iegūts, saskaņā ar KPR 337. pantu aprēķinātās pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. Uzrādītajā summā ņem vērā saskaņā ar KPR 337. panta 3. punktu piemērojamo kopējo riska pakāpi, kā arī saskaņā ar KPR 33. pantu noteikto pašu kapitāla prasības maksimālo robežvērtību attiecībā uz neto pozīciju. Atbilstīgi riska pakāpju noteikšanai saskaņā ar KPR 337. pantu pieeju, kura izmantota, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tādiem instrumentiem tirdzniecības portfelī, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas, nosaka kā pieeju, kuru iestāde piemērotu pozīcijai piemērotu savā netirdzniecības portfelī. |
||||
910 |
1.8.6. No kā: kopējā riska darījumu vērtība pozīcijas riskam: tirgoti parāda instrumenti – vērtspapīrošanas instrumentu specifiskais risks (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums) KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts, 254. panta 4. punkts, 335. pants, 337. pants. |
||||
920 |
1.8.6.1. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-IRB) KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. pants, 260. pants un 337. pants |
||||
930 |
1.8.6.1.1. Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. un 337. pants |
||||
940 |
1.8.6.1.2. VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. pants, 260. pants un 337. pants Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu. |
||||
950 |
1.8.6.2. Standartizētā pieeja (SEC-SA) KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 254. panta 6. punkts, 261. pants, 262. pants, 269. pants un 337. pants. |
||||
960 |
1.8.6.2.1. Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 254. panta 6. punkts, 261.pants, 269. pants, 337. pants. |
||||
970 |
1.8.6.2.2. VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 261. pants, 262.pants, 337. pants. Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu. |
||||
980 |
1.8.6.3. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-ERBA) KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants, 264. pants un 337. pants |
||||
990 |
1.8.6.3.1. Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants un 337. pants. |
||||
1000 |
1.8.6.3.2. VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants, 264. pants un 337. pants Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu. |
||||
1010 |
1.8.6.4. Iekšējā novērtējuma pieeja (INP) KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants, 266. pants un 337. pants |
||||
1020 |
1.8.6.4.1. Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants, 266. pants un 337. pants |
||||
1030 |
1.8.6.4.2. VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants, 266. pants un 337. pants Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu. |
||||
1040 |
1.8.6.5. Cits (RS = 1 250 %) KPR 254. panta 7. punkts, 337. pants |
1.4. C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)
1.4.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rindas |
|||||
010 |
1. Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības. |
||||
020 |
2. Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību (4,5 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
||||
030 |
3. Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka procentos no kopējo riska darījumu vērtības. |
||||
040 |
4. Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību (6 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
||||
050 |
5. Kopējais kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts Kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības. |
||||
060 |
6. Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pašu kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību (8 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
||||
130 |
13. Kopējās SREP kapitāla prasības (TSCR) rādītājs i) un ii) summa šādi:
Šis postenis atspoguļo kopējās SREP kapitāla prasības (TSCR) rādītāju, ko iestādei paziņojusi kompetentā iestāde. TSCR ir definēts EBI SREP pamatnostādņu 1.2. iedaļā. Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par papildu pašu kapitāla prasībām, uzrāda tikai i) punktu. |
||||
140 |
13.* TSCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls i) un ii) summa šādi:
Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par papildu pašu kapitāla prasībām, kas jātur pirmā līmeņa pamata kapitāla formā, uzrāda tikai i) punktu. |
||||
150 |
13.** TSCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls i) un ii) summa šādi:
Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par papildu pašu kapitāla prasībām, kas jātur pirmā līmeņa kapitāla formā, uzrāda tikai i) punktu. |
||||
160 |
14. Vispārējās kapitāla prasības (OCR) rādītājs i) un ii) summa šādi:
Šis postenis atspoguļo vispārējās kapitāla prasības (OCR) rādītāju, kas definēts EBI SREP pamatnostādņu 1.2. iedaļā. Ja rezervju prasība nav piemērojama, uzrāda tikai i) punktu. |
||||
170 |
14.* OCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls i) un ii) summa šādi:
Ja rezervju prasība nav piemērojama, uzrāda tikai i) punktu. |
||||
180. |
14.** OCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls i) un ii) summa šādi:
Ja rezervju prasība nav piemērojama, uzrāda tikai i) punktu. |
||||
190. |
15. Vispārējās kapitāla prasības (OCR) un otrā pīlāra norādījumu rādītājs i) un ii) summa šādi:
Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par otrā pīlāra norādījumiem, uzrāda tikai i) punktu. |
||||
200 |
15.* OCR un otrā pīlāra norādījumi: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls i) un ii) summa šādi:
Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par otrā pīlāra norādījumiem, uzrāda tikai i) punktu. |
||||
210 |
15.** OCR un otrā pīlāra norādījumi: ko veido pirmā līmeņa kapitāls i) un ii) summa šādi:
Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par otrā pīlāra norādījumiem, uzrāda tikai i) punktu. |
1.5. C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)
1.5.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rindas |
|||||||
010 |
1. Kopējie atliktā nodokļa aktīvi Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē. |
||||||
020 |
1.1. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 39. panta 2. punkts Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuriem līdz ar to ir piemērojama riska pakāpe. |
||||||
030 |
1.2. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, bet kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un uz kuriem līdz ar to neattiecas nekādi sliekšņi (t. i., tos pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla). |
||||||
040 |
1.3. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kuru atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla līdz ar to piemēro KPR 48. panta sliekšņus 10 % un 17,65 % apmērā. |
||||||
050 |
2. Kopējās atliktā nodokļa saistības Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē. |
||||||
060 |
2.1. Atliktā nodokļa aktīvi, kas nav atskaitāmi no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 38. panta 3. un 4. punkts Atliktā nodokļa aktīvi, attiecībā uz kuriem nav ievēroti KPR 38. panta 3. un 4. punkta nosacījumi. Līdz ar to šajā postenī iekļauj atliktā nodokļa aktīvus, kas samazina attiecīgi CA1 1.1.1.10.3., 1.1.1.11.2. un 1.1.1.14.2. postenī uzrādītās nemateriālās vērtības, citu nemateriālo aktīvu vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo apmēru. |
||||||
070 |
2.2. Atliktā nodokļa aktīvi, kas atskaitāmi no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 38. pants |
||||||
080 |
2.2.1. Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas netiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu. |
||||||
090 |
2.2.2. Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas tiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu. |
||||||
093 |
2.A Nodokļu pārmaksa un nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu KPR 39. panta 1. punkts Nodokļu pārmaksas un nodokļu zaudējumu pārneses uz iepriekšēju periodu summa, ko neatskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 39. panta 1. punktu; uzrādītā summa ir summa pirms riska pakāpju piemērošanas. |
||||||
096 |
2.B Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 250 % riska pakāpi KPR 48. panta 4. punkts Atliktā nodokļa aktīvu summa, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ko neatskaita saskaņā ar KPR 48. panta 1. punktu, bet kam saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piemēro 250 % riska pakāpi, ņemot vērā KPR 470. panta ietekmi. Uzrādītā summa ir atliktā nodokļa aktīvu summa pirms riska pakāpes piemērošanas. |
||||||
097 |
2.C Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 0 % riska pakāpi KPR 469. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 470. pants, 472. panta 5. punkts un 478. pants Atliktā nodokļa aktīvu summa, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ko neatskaita saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 470. pantu, bet kam saskaņā ar KPR 472. panta 5. punktu piemēro 0 % riska pakāpi, ņemot vērā KPR 472. panta 5. punktu. Uzrādītā summa ir atliktā nodokļa aktīvu summa pirms riska pakāpes piemērošanas. |
||||||
100 |
3. IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
110 |
3.1. Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
120 |
3.1.1. Vispārējās kredītriska korekcijas KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
130 |
3.1.2. Specifiskās kredītriska korekcijas KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
131 |
3.1.3. Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi KPR 34., 110. un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
140 |
3.2. Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes. |
||||||
145 |
4. IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
150 |
4.1. Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
||||||
155 |
4.2. Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības. |
||||||
160 |
5. Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls KPR 62. panta d) punkts IRB iestādēm saskaņā ar KPR 62. panta d) punktu uzkrājumu pārsniegumam (pār paredzamajiem zaudējumiem), kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, ir noteikta maksimālā robežvērtība 0,6 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kuras aprēķinātas ar IRB pieeju. Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 0,6 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai. |
||||||
170 |
6. Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā KPR 62. panta c) punkts Šis postenis ietver vispārīgas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas, lai tās iekļautu otrā līmeņa kapitālā, zem maksimālās robežvērtības. Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi. |
||||||
180 |
7. Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls KPR 62. panta c) punkts Saskaņā ar KPR 62. panta c) punktu kredītriska korekcijām, kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, nosaka maksimālo robežvērtību 1,25 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām. Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 1,25 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai. |
||||||
190 |
8. Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 46. panta 1. punkta a) apakšpunkts Šajā postenī ietverts slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %. |
||||||
200 |
9. Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis KPR 48. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts Šis postenis ietver 10 % slieksni attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %. |
||||||
210 |
10. Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis KPR 48. panta 1. punkts Šis postenis ietver tādu 17,65 % slieksni – attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības –, kas piemērojams pēc 10 % sliekšņa. Slieksnis aprēķināts tā, lai divu posteņu atzītā summa nepārsniegtu 15 % no galīgā pirmā līmeņa pamata kapitāla, proti, pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas aprēķināts pēc visiem atskaitījumiem, neiekļaujot korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. |
||||||
225 |
11.1. Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām 4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta a) punkts |
||||||
226 |
11.2. Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām 4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta b) punkts |
||||||
230 |
12. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 44. līdz 46. pants un 49. pants |
||||||
240 |
12.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 44.,45., 46. un 49. pants |
||||||
250 |
12.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 44., 46. un 49. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:
|
||||||
260 |
12.2.1. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 45. pants KPR 45. pantā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
270 |
12.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
280 |
12.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
||||||
290 |
12.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
291 |
12.3.1. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
292 |
12.3.2. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
293 |
12.3.3. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants |
||||||
300 |
13. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 58. līdz 60. pants |
||||||
310 |
13.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 58., 59. pants un 60. panta 2. punkts |
||||||
320 |
13.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 58. pants un 60. panta 2. punkts Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:
|
||||||
330 |
13.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
340 |
13.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
350 |
13.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
||||||
360 |
13.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
361 |
13.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
362 |
13.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
363 |
13.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants |
||||||
370 |
14. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 68. līdz 70. pants |
||||||
380 |
14.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 68., 69. pants un 70. panta 2. punkts |
||||||
390 |
14.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 68. pants un 70. panta 2. punkts Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:
|
||||||
400 |
14.2.1. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
410 |
14.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
420 |
14.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
||||||
430 |
14.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
431 |
14.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
432 |
14.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
433 |
14.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants |
||||||
440 |
15. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas KPR 44.,45., 47. un 49. pants |
||||||
450 |
15.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 44.,45., 47. un 49. pants |
||||||
460 |
15.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 44.,45., 47. un 49. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:
|
||||||
470 |
15.2.1. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 45. pants KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
480 |
15.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
490 |
15.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
||||||
500 |
15.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
501 |
15.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
502 |
15.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
||||||
503 |
15.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants |
||||||
510 |
16. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas KPR 58. un 59. pants |
||||||
520 |
16.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 58. un 59. pants |
||||||
530 |
16.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 58. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:
|
||||||
540 |
16.2.1. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
550 |
16.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
560 |
16.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
||||||
570 |
16.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
571 |
16.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
572 |
16.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
||||||
573 |
16.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants |
||||||
580 |
17. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas KPR 68. un 69. pants |
||||||
590 |
17.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 68. un 69. pants |
||||||
600 |
17.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 68. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:
|
||||||
610 |
17.2.1. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
620 |
17.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
630 |
17.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
||||||
640 |
17.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
||||||
641 |
17.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
642 |
17.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
||||||
643 |
17.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants |
||||||
650 |
18. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla KPR 46. panta 4. punkts, 48. panta 4. punkts un 49. panta 4. punkts |
||||||
660 |
19. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla KPR 60. panta 4. punkts |
||||||
670 |
20. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla KPR 70. panta 4. punkts |
||||||
680 |
21. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 12.1. postenī. |
||||||
690 |
22. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 15.1. postenī. |
||||||
700 |
23. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 13.1. postenī. |
||||||
710 |
24. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 16.1. postenī. |
||||||
720 |
25. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 14.1. postenī. |
||||||
730 |
26. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 17.1. postenī. |
||||||
740 |
27. Apvienoto rezervju prasība KPD 128. panta 6. punkts |
||||||
750 |
Kapitāla saglabāšanas rezerves KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā. |
||||||
760 |
Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm. Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
||||||
770 |
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants, 135.–140. pants Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
||||||
780 |
Sistēmiskā riska rezerves KPD 128. panta 5. punkts, 133. un 134. pants Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
||||||
800 |
Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
||||||
810 |
Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
||||||
820 |
28. Pašu kapitāla prasības saistībā otrā pīlāra korekcijām KPD 104. panta 2. punkts Ja kompetentā iestāde nolemj, ka iestādei ir jāaprēķina papildu pašu kapitāla prasības otrā pīlāra iemeslu dēļ, šīs papildu pašu kapitāla prasības uzrāda šajā šūnā. |
||||||
830 |
29. Sākotnējais kapitāls KPD 12. pants, 28. līdz 31. pants un KPR 93. pants |
||||||
840 |
30. Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem KPR 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
||||||
850 |
31. Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar šīs regulas 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējā riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes. Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. |
||||||
860 |
32. Kopējā sākotnējo riska darījumu vērtība Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar šīs regulas 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējā riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes. Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. |
||||||
870 |
Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu KPR 500. panta 4. punkts Šajā pozīcijā uzrāda starpību starp 880. pozīcijā uzrādīto vērtību un kopējo pašu kapitālu saskaņā ar KPR. Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu. |
||||||
880 |
Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzele I” minimumam KPR 500. panta 4. punkts Šajā pozīcijā ir uzrādāms kopējais pašu kapitāls saskaņā ar KPR, kas pielāgots, kā noteikts KPR 500. punkta 4. pantā (t. i., pilnībā pielāgots, lai atspoguļotu atšķirības pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar Direktīvu 93/6/EEK un Direktīvu 2000/12/EK, jo šīs direktīvas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, un pašu kapitāla aprēķinu saskaņā ar šo regulu; šīs atšķirības rada dažādās pieejas paredzamiem un neparedzamiem zaudējumiem saskaņā ar šīs regulas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu). Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu. |
||||||
890 |
Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktā (t. i., 80 % no kopējās minimālās pašu kapitāla vērtības, kas iestādei būtu jānodrošina saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, kā noteikts minētajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, pirms 2007. gada janvāra). |
||||||
900 |
Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam – SP alternatīva KPR 500. panta 2. un 3. punkts Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 2. punktā (t. i., 80 % no pašu kapitāla, kas iestādei jānodrošina saskaņā ar 92. pantu, aprēķinot darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu un Trešās daļas III sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā piemērojams, nevis KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu vai Trešās daļas III sadaļas 4. nodaļu). |
||||||
910 |
Kopējā pašu kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzele I” pašu kapitāla prasību minimumu vai SP alternatīvu KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 500. panta 2. punkts Šī rinda ir aizpildāma ar:
|
1.6. PĀREJAS NOTEIKUMI un INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)
1.6.1. Vispārīgas piezīmes
15. |
CA5 sniegts kopsavilkums par pašu kapitāla elementu aprēķinu un atskaitījumiem, uz kuriem attiecas KPR 465. līdz 491. panta pārejas noteikumi. |
16. |
CA5 ir šāda struktūra:
|
17. |
Iestādes pirmajās četras slejās sniedz pārskatu par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla korekcijām, kā arī par summu, ko pielīdzina riska svērtajiem aktīviem. Turklāt iestādēm 050. slejā ir jāuzrāda piemērojamā procentuālā attiecība un 060. slejā – atbilstošā summa bez pārejas noteikumu atzīšanas. |
18. |
Iestādes elementus CA5 uzrāda tikai periodā, kad saskaņā ar KPR Desmito daļu piemēro pārejas noteikumus. |
19. |
Daži pārejas noteikumi paredz atskaitījumus no pirmā līmeņa kapitāla. Šādā gadījumā atskaitījuma vai atskaitījumu atlikušo summu piemēro pirmā līmeņa kapitālam, un ja nav pietiekama pirmā līmeņa papildu kapitāla, lai absorbētu šo summu, tad pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. |
1.6.2. C 05.01 – Pārejas Noteikumi (CA5.1)
20. |
Iestādes 5.1. tabulā sniedz pārskatu par pārejas noteikumiem attiecībā uz pašu kapitāla komponentiem, kā noteikts KPR 465. līdz 491. pantā, salīdzinājumā ar KPR Otrās daļas II sadaļas nobeiguma noteikumu piemērošanu. |
21. |
Iestādes 020.–060. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Datus, kas uzrādāmi CA 5.1. tabulas 060. rindas 010. līdz 030. slejā, var iegūt no attiecīgajām CA 5.2. tabulas iedaļām. |
22. |
Iestādes 070. līdz 092. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi (saskaņā ar KPR 479. un 480. pantu). |
23. |
No 100. rindas iestādes sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, atskaitījumiem un papildu filtriem un atskaitījumiem. |
24. |
Var būt gadījumi, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atskaitījumi pārsniedz iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu. Šo ietekmi – ja tā izriet no pārejas noteikumiem – norāda CA1 veidnē, izmantojot attiecīgās šūnas. Tādējādi korekcijas CA5 veidnes slejās neietver nekādu plašāku ietekmi gadījumā, ja nav pieejams pietiekams kapitāls. |
1.6.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas |
020 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas |
030 |
Otrā līmeņa kapitāla korekcijas |
040 |
RSA ietvertās korekcijas 040. slejā ietvertas attiecīgās vērtības, ar ko KPR 92. panta 3. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtību pielāgo saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādītās vērtības uzskata par Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļas vai Trešās daļas IV sadaļas piemērošanu saskaņā ar KPR 92. panta 4. punktu. Tas nozīmē, ka pārejas posma vērtības, kurām piemēro Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļas noteikumus, būtu jāuzrāda kā riska darījumu riska svērtās vērtības, savukārt pārejas posma vērtībām, kurām piemēro Trešās daļas IV sadaļu, būtu jāatspoguļo pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5. Tā kā 010.–030. slejai ir tieša saite uz CA1 veidni, kopējo riska darījumu vērtības korekcijām nav tiešas saites uz attiecīgajām kredītriska veidnēm. Ja ir korekcijas, kas izriet no pārejas noteikumiem attiecībā uz kopējo riska darījumu vērtību, šīs korekcijas tieši ietver CR SA, CR IRB, CR EQU IRB, MKR SA TDI, MKR SA EQU vai MKR IM. Papildus tam minēto ietekmi uzrāda CA 5.1. 040. slejā. Tādējādi minētās summas ir tikai izziņas posteņi. |
050 |
Piemērojamā procentuālā attiecība |
060 |
Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem slejā ietverta katra instrumenta summa pirms pārejas noteikumu piemērošanas. Proti, bāzes summa, kas ir būtiska korekciju aprēķinam. |
Rindas |
|||||
010 |
1. Kopējās korekcijas Šajā rindā atspoguļota pārejas posma korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām. |
||||
020 |
1.1. Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. līdz 491. pants Šajā rindā atspoguļota tādu instrumentu vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. |
||||
030 |
1.1.1. Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu KPR 483. pants |
||||
040 |
1.1.1.1. Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK KPR 483. panta 1., 2., 4. un 6. punkts |
||||
050 |
1.1.1.2. Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma KPR 483. panta 1., 3., 5., 7. un 8. punkts |
||||
060 |
2.1.1. Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu Uzrādāmās summas iegūst no CA 5.2. tabulas 060. slejas. |
||||
070 |
1.2. Mazākuma līdzdalības daļas un ekvivalenti KPR 479. un 480. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu ietekme uz mazākuma līdzdalības daļām, kas ir atbilstošas kā pirmā līmeņa pamata kapitāls; atbilstīgiem pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem, kuri ir atbilstoši kā konsolidētais pirmā līmeņa papildu kapitāls; un atbilstīgu pašu kapitālu, kas ir atbilstošs kā konsolidētais otrā līmeņa kapitāls. |
||||
080 |
1.2.1. Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām KPR 479. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir tāda summa, kas uzskatāma par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar iepriekšējo regulu. |
||||
090 |
1.2.2. Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 84. un 480. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
||||
091 |
1.2.3. Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 85. un 480. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
||||
092 |
1.2.4. Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 87. un 480. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
||||
100 |
1.3. Citas pārejas posma korekcijas KPR 467. līdz 478. pants un 481. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas posma atskaitījumu korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, nerealizēto peļņu un zaudējumiem, papildu filtriem un atskaitījumiem, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām. |
||||
110 |
1.3.1. Nerealizētā peļņa un zaudējumi KPR 467. un 468. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības. |
||||
120 |
1.3.1.1. Nerealizētā peļņa KPR 468. panta 1. punkts |
||||
130 |
1.3.1.2. Nerealizētie zaudējumi KPR 467. panta 1. punkts |
||||
133 |
1.3.1.3. Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā KPR 468. pants |
||||
136 |
1.3.1.4. Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā KPR 467. pants |
||||
138 |
1.3.1.5. Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām KPR 468. pants |
||||
140 |
1.3.2. Atskaitījumi KPR 36. panta 1. punkts, 469. un 478. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem. |
||||
150 |
1.3.2.1. Kārtējā finanšu gada zaudējumi KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 3. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Gadījumi, kad sabiedrībām jāatskaita tikai būtiski zaudējumi:
|
||||
160 |
1.3.2.2. Nemateriālie aktīvi KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 4. punkts un 478. pants Nosakot nemateriālo aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 37. panta noteikumus. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
||||
170 |
1.3.2.3. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 5. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto atliktā nodokļa aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 38. panta noteikumus par atliktā nodokļa aktīvu atņemšanu no atliktā nodokļa saistībām. 060. slejā uzrādāmā summa ir: kopsumma saskaņā ar KPR 469. panta 1. punktu. |
||||
180 |
1.3.2.4. IRB. Deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 6. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo IRB deficītu – summu, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem –, iestādes ņem vērā KPR 40. panta noteikumus. 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu. |
||||
190 |
1.3.2.5. Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 33. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 7. punkts, 473. pants un 478. pants Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu summu, iestādes ņem vērā KPR 41. panta noteikumus. 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta e) apakšpunktu. |
||||
194 |
1.3.2.5.* No kā: 19. SGS grozījumu ieviešana – pozitīvs postenis KPR 473. pants |
||||
198 |
1.3.2.5.** No kā: 19. SGS grozījumu ieviešana – negatīvs postenis KPR 473. pants |
||||
200 |
1.3.2.6. Pašu instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu. |
||||
210 |
1.3.2.6.1. Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summu, iestādes ņem vērā KPR 42. panta noteikumus. Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības, iestādes līdzdalības pašu pamata kapitāla instrumentos sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām. 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu. |
||||
211 |
1.3.2.6.1.** No kā: tiešas līdzdalības KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 472. panta 8. punkta a) apakšpunkts 060. slejā uzrādāmā summa ir: Tiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām. |
||||
212 |
1.3.2.6.1.* No kā: netiešas līdzdalības KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 472. panta 8. punkta b) apakšpunkts 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām. |
||||
220 |
1.3.2.6.2. Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti KPR 56. panta a) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 2. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 57. panta noteikumus. Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 475. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pašu pirmā līmeņa papildu kapitālā. 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu. |
||||
221 |
1.3.2.6.2.** No kā: tiešas līdzdalības 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām (KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2 punkta a) apakšpunkts). |
||||
222 |
1.3.2.6.2.** No kā: netiešas līdzdalības 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām (KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2 punkta b) apakšpunkts). |
||||
230 |
1.3.2.6.3. Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti KPR 66. panta a) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 2. punkts un 478. pants Nosakot līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 67. panta noteikumus. Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 477. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pašu otrā līmeņa kapitālā. 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu. |
||||
231 |
No kā: tiešas līdzdalības 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām (KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2 punkta a) apakšpunkts). |
||||
232 |
No kā: netiešas līdzdalības 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām (KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2 punkta b) apakšpunkts). |
||||
240 |
1.3.2.7. Savstarpējas līdzdalības Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no tā, vai līdzdalība finanšu sektora iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā vai otrā līmeņa kapitālā ir uzskatāma par būtisku (KPR 472. panta 9. punkts, 475. panta 3. punkts un 477. panta 3. punkts), iestādes savstarpējas līdzdalības sadala atkarībā no būtiskiem un nebūtiskiem ieguldījumiem. |
||||
250 |
1.3.2.7.1. Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
||||
260 |
1.3.2.7.1.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta a) apakšpunkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
||||
270 |
1.3.2.7.1.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta b) apakšpunkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
||||
280 |
1.3.2.7.2. Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
||||
290 |
1.3.2.7.2.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu. |
||||
300 |
1.3.2.7.2.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu. |
||||
310 |
1.3.2.7.3. Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
||||
320 |
1.3.2.7.3.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu. |
||||
330 |
1.3.2.7.3.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu. |
||||
340 |
1.3.2.8. Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
||||
350 |
1.3.2.8.1. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 10. punkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu. |
||||
360 |
1.3.2.8.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 56. panta c) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta c) punktu. |
||||
370 |
1.3.2.8.3. Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 66. panta c) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta c) punktu. |
||||
380 |
1.3.2.9. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 470. panta 2. un 3. punkts 060. slejā uzrādāmā summa ir: KPR 470. panta 1. punkts |
||||
385 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 469. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 478. pants un 472. panta 5. punkts Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, kas pārsniedz KPR 470. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto 10 % slieksni. |
||||
390 |
1.3.2.10. Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
||||
400 |
1.3.2.10.1. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 11. punkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu. |
||||
410 |
1.3.2.10.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 56. panta d) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta d) apakšpunktu. |
||||
420 |
1.3.2.10.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 66. panta d) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta d) apakšpunktu. |
||||
425 |
1.3.2.11. Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem KPR 471. pants |
||||
430 |
1.3.3. Papildu filtri un atskaitījumi KPR 481. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz papildu filtriem un atskaitījumiem. Iestādes atbilstoši KPR 481. pantam 1.3.3. postenī sniedz informāciju par filtriem un atskaitījumiem, kas ir pieprasīti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. un 66. panta un Direktīvas 2006/49/EK 13. un 16. panta valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav pieprasīti saskaņā ar Otro daļu. |
||||
440 |
1.3.4. Korekcijas saistībā ar 9. SFPS pārejas noteikumiem Iestādes informāciju par pārejas noteikumiem saistībā ar 9. SFPS uzrāda saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām. |
1.6.3. C 05.02 – Instrumenti, Attiecībā Uz Kuriem Piemērotas Tiesības Saglabāt Iepriekš Spēkā Esošos Nosacījumus: Instrumenti, Kas Nav Uzskatāmi Par Valsts Atbalstu (Ca 5.2)
25. |
Iestādes sniedz informāciju par tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu (KPR 484.–491. pants). |
1.6.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums KPR 484. panta 3. līdz 5. punkts Instrumenti, kas ir atbilstoši katrai attiecīgajai rindai, tostarp to attiecīgais akciju emisijas uzcenojums. |
020 |
Ierobežojuma aprēķināšanas bāze KPR 486. panta 2. līdz 4. punkts |
030 |
Piemērojamā procentuālā attiecība KPR 486. panta 5. punkts |
040 |
Ierobežojums KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts |
050 |
(-) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts |
060 |
Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus Uzrādāmā summa ir vienāda ar summām, kas uzrādītas CA 5.1. tabulas 060. rindas attiecīgajās slejās. |
Rindas |
|
010 |
1. Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam KPR 484. panta 3. punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
020 |
2. Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu KPR 484. panta 4. punkts |
030 |
2.1. Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem KPR 484. panta 4. punkts un 489. pants Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
040 |
2.2. Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 489. pants |
050 |
2.2.1. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
060 |
2.2.2. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
070 |
2.2.3. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
080 |
2.3. Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums KPR 487. panta 1. punkts Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumus. |
090 |
3. Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam un kuriem piemēro 490. pantā noteikto ierobežojumu KPR 484. panta 5. punkts |
100 |
3.1. Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem KPR 490. pants |
110 |
3.2. Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 490. pants |
120 |
3.2.1. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
130 |
3.2.2. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
140 |
3.2.3. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
150 |
3.3. Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums KPR 487. panta 2. punkts Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumus. |
2. GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
2.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
26. |
C 06.01 un C 06.02 veidnes uzrāda, ja pašu kapitāla prasības aprēķina konsolidēti. Šai veidnei ir četras daļas, lai apkopotu dažādu informāciju par visām individuālām sabiedrībām (tostarp pārskatu sniedzošo iestādi), kas iekļautas konsolidācijas tvērumā:
|
27. |
Iestādes, kam to nepiemēro saskaņā ar KPR 7. pantu, sniedz pārskatu tikai par 010. līdz 060. un 250. līdz 400. sleju. |
28. |
Uzrādītajos datos ņem vērā visus KPR pārejas noteikumus, kas ir piemērojami attiecīgajā pārskata sniegšanas datumā. |
2.2. DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU
29. |
Šīs veidnes otrā daļa (detalizēta informācija par grupas maksātspēju) 070.–210. slejā ir izveidota, lai apkopotu informāciju par kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, kurām faktiski individuāli piemēro īpašas maksātspējas prasības. Tajā katrai no šīm pārskatu tvērumā iekļautajām sabiedrībām noteiktas pašu kapitāla prasības attiecībā uz katru riska kategoriju un pašu kapitāls maksātspējas nolūkos. |
30. |
Dalību proporcionālas konsolidācijas gadījumā dati, kas saistīti ar pašu kapitāla prasībām un pašu kapitālu, atspoguļo attiecīgās proporcionālās summas. |
2.3. INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ
31. |
Šīs veidnes trešā daļa (informācija par visu KPR konsolidācijas tvērumā esošo sabiedrību – tostarp tādu, kurām individuāli nepiemēro īpašas maksātspējas prasības – devumu grupas maksātspējā) 250.–400. slejā ir izveidota, lai, pamatojoties uz nekavējoties pieejamiem vai viegli apstrādājamiem datiem, bez nepieciešamības solo līmenī vai subkonsolidēti rekonstruēt kapitāla rādītāju noteiktu, kuras sabiedrības grupas ietvaros rada riskus un no tirgus piesaista pašu kapitālu. Sabiedrības līmenī gan riska, gan pašu kapitāla dati ir devums grupas datos, bet ne solo līmeņa maksātspējas koeficienta elementi, un kā tādi tie nav salīdzināmi viens ar otru. |
32. |
Trešā daļa ietver arī mazākuma līdzdalības daļas, atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un atbilstīga otrā līmeņa kapitāla apmēru, kas ir atbilstošs konsolidētajā pašu kapitālā. |
33. |
Tā kā šī trešā veidnes daļa attiecas uz dažāda veida “devumu”, šeit uzrādāmie dati attiecīgā gadījumā atšķiras no datiem, kas uzrādīti slejās, kuras attiecas uz detalizētu informāciju par grupas maksātspēju. |
34. |
Princips ir viendabīgi dzēst savstarpēji saistītus riska darījumus tajās pašās grupās gan attiecībā uz riskiem, gan attiecībā uz pašu kapitālu, lai segtu summas, kas uzrādītas konsolidētajā CA veidnē, pieskaitot summas, kas par katru sabiedrību uzrādītas “grupas maksātspējas” veidnē. Gadījumos, kad 1 % slieksnis nav pārsniegts, tieša saite uz CA veidni nav iespējama. |
35. |
Iestādes starp sabiedrībām nosaka vispiemērotāko sadalījuma metodi, lai ņemtu vērā iespējamo diversifikācijas ietekmi uz tirgus risku un operacionālo risku. |
36. |
Vienu konsolidētu grupu var iekļaut citā konsolidētā grupā. Tas nozīmē, ka pārskatu par katru apakšgrupā ietilpstošo sabiedrību atsevišķi sniedz visas grupas GS veidnē pat tad, ja uz pašu apakšgrupu attiecas ziņošanas prasības. Ja uz apakšgrupu attiecas pārskatu sniegšanas prasības, tad tā GS veidnē sniedz pārskatu par katru sabiedrību atsevišķi, lai gan šī informācija ir iekļauta augstākas konsolidētās grupas GS veidnē. |
37. |
Iestāde sniedz pārskatu par sabiedrības devuma datiem, ja tās devums kopējā riska darījumu vērtībā pārsniedz 1 % no grupas kopējās riska darījumu vērtības vai ja tās devums kopējā pašu kapitālā pārsniedz 1 % no grupas kopējā pašu kapitāla. Šo slieksni nepiemēro tādu meitasuzņēmumu vai apakšgrupu gadījumā, kas grupai nodrošina pašu kapitālu (mazākuma līdzdalības daļu vai pašu kapitālā iekļautu atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu veidā). |
2.4. C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS KOPĀ)
Slejas |
Norādes |
250.–400. |
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ Sk. norādes attiecībā uz C 06.02. veidni. |
410.–480. |
KAPITĀLA REZERVES Sk. norādes attiecībā uz C 06.02. veidni. |
Rindas |
Norādes |
010 |
KOPĀ Rindā “Kopā” norāda visās veidnes C 06.02 rindās uzrādīto vērtību summu. |
2.5. C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
Slejas |
Norādes |
||||||||||||||||
010.–060. |
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ Šī veidne ir izveidota, lai attiecībā uz visām konsolidācijas tvērumā iekļautajām sabiedrībām apkopotu informāciju par katru sabiedrību atsevišķi saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu. |
||||||||||||||||
010 |
NOSAUKUMS Konsolidācijas tvērumā iekļautās sabiedrības nosaukums. |
||||||||||||||||
020 |
KODS Šis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Konsolidācijas tvērumā iekļautajai sabiedrībai piešķirtais kods. Koda faktiskais sastāvs ir atkarīgs no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas. |
||||||||||||||||
025 |
LEI KODS LEI kods ir juridiskās personas identifikācijas kods, kas ir Finanšu stabilitātes padomē (FSP) ierosināts un G20 valstu apstiprināts atsauces kods, lai ieviestu finanšu darījumu pušu identifikāciju, kura būtu unikāla un visā pasaulē pielietota. Kamēr globālā LEI kodu sistēma nav sākusi pilnībā darboties, vietējā struktūrvienība, ko apstiprinājusi Regulatīvās uzraudzības komiteja (RUK, sīkāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: www.leiroc.org), darījumu partneriem piešķir pre-LEI kodus. Ja attiecīgam darījuma partnerim ir juridiskas personas identifikācijas kods (LEI kods), to izmanto, lai identificētu minēto partneri. |
||||||||||||||||
030 |
IESTĀDE VAI EKVIVALENTS (JĀ/NĒ) “JĀ” uzrāda gadījumā, ja sabiedrībai piemēro pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR un KPD vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzele” noteikumiem. “NĒ” uzrāda pārējos gadījumos. Mazākuma līdzdalības daļa: KPR 81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 82. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un meitasuzņēmumu emitētiem pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem – meitasuzņēmumi, kuru instrumenti var būt atbilstoši, ir iestādes vai uzņēmumi, kam saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro KPR prasības. |
||||||||||||||||
035 |
SABIEDRĪBAS VEIDS Sabiedrības veidu uzrāda, pamatojoties uz šādām kategorijām:
Ja sabiedrībai nepiemēro KPR un KPD, bet gan noteikumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzeles” noteikumiem, attiecīgo kategoriju nosaka labāko iespēju robežās. |
||||||||||||||||
040 |
DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD) “SP”uzrāda par individuāliem pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem. “SD”uzrāda par individuāliem daļēji konsolidētiem meitasuzņēmumiem. |
||||||||||||||||
050 |
VALSTS KODS Iestādes uzrāda no diviem burtiem sastāvošo valsts kodu saskaņā ar ISO 3166-2. |
||||||||||||||||
060 |
LĪDZDALĪBAS DAĻA (%) Šī procentuālā attiecība attiecas uz faktisko kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam pieder meitasuzņēmumos. Tieša meitasuzņēmuma pilnas konsolidācijas gadījumā faktiskā daļa ir, piemēram, 70 %. Saskaņā ar KPR 4. panta 16. punktu meitasuzņēmuma līdzdalības daļa meitasuzņēmumā, par ko jāsniedz pārskats, izriet no daļu reizinājuma skaits starp attiecīgajiem meitasuzņēmumiem. |
||||||||||||||||
070.-240. |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU Detalizētas informācijas iedaļā (t. i., 070.–240. slejā) apkopota informācija vienīgi par tām sabiedrībām un apakšgrupām, kuras ir konsolidācijas tvērumā (KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļa) un kurām faktiski piemēro maksātspējas prasības saskaņā ar KPR vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzele” noteikumiem (t. i., sabiedrībām un apakšgrupām, kas 030. slejā norādījušās “JĀ”). Iekļauj informāciju par visām individuālām konsolidētās grupas iestādēm, kam piemēro pašu kapitāla prasības, neatkarīgi no tā, kur tās atrodas. Šajā daļā uzrādītā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde darbojas (tāpēc šajā veidnē nav nepieciešams individuāli veikt dubultu aprēķinu saskaņā ar mātes iestādes noteikumiem). Gadījumos, kad vietējie maksātspējas noteikumi atšķiras no KPR un nav sniegts pielīdzināms sadalījums, informāciju, ja dati ir pieejami, sniedz attiecīgi detalizēti. Tādēļ šī daļa ir faktu veidne, kurā sniegts kopsavilkums par to, kādi aprēķini individuālām grupas iestādēm jāveic, ņemot vērā to, ka dažām no šīm iestādēm var tikt piemēroti atšķirīgi maksātspējas noteikumi. Pārskatu sniegšana par ieguldījumu brokeru sabiedrību fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem Saskaņā ar KPR 95., 96., 97. un 98. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, ietver kapitāla rādītāja aprēķinā. To daļu no kopējās riska darījumu vērtības, kas saistīta ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, norāda šīs veidnes otrās daļas 100. slejā. |
||||||||||||||||
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Uzrāda 080. līdz 110. slejas summu. |
||||||||||||||||
080 |
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu riska svērtās vērtības summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda CA2 veidnes 040. rindā “RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM”, vai līdzvērtīgas tām; un pašu kapitāla prasību summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda 490. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM”. |
||||||||||||||||
090 |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla prasību summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA2 veidnes 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”, vai līdzvērtīga tām. |
||||||||||||||||
100 |
OPERACIONĀLAIS RISKS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas ir vienāda ar summu, kura jāuzrāda CA2 veidnes 590. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)”, vai līdzvērtīga tai. Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus, tostarp CA2 veidnes 630. rindu “PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM”. |
||||||||||||||||
110 |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. Tā ir CA2 veidnes 640., 680. un 690 rindas summu kopsumma. |
||||||||||||||||
120.-240. |
DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR PAŠU KAPITĀLU SAISTĪBĀ AR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde vai apakšgrupa darbojas. |
||||||||||||||||
120 |
PAŠU KAPITĀLS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA1 veidnes 010. rindā “PAŠU KAPITĀLS”, vai līdzvērtīga tām. |
||||||||||||||||
130 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS KPR 82. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes. Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa, akciju emisijas uzcenojuma konti un citas rezerves), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
||||||||||||||||
140 |
SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES KPR 87. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
||||||||||||||||
150 |
KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 25. pants |
||||||||||||||||
160 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 82. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes. Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
||||||||||||||||
170 |
SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI KPR 85. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
||||||||||||||||
180 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS KPR 50. pants |
||||||||||||||||
190 |
NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻA KPR 81. pants Šo sleju uzrāda tikai par pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, izņemot KPR 84. panta 3. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 84. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 84. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī. Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
||||||||||||||||
200 |
SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES KPR 84. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
||||||||||||||||
210 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS KPR 61. pants |
||||||||||||||||
220 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS KPR 82. un 83. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 85. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 85. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 85. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī. Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
||||||||||||||||
230 |
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 71. pants |
||||||||||||||||
240 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 82. un 83. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 87. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 87. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 87. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī. Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir otrā līmeņa kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi, t. i., tai jābūt atbilstošajai summai pārskata sniegšanas datumā. |
||||||||||||||||
250.–400. |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
||||||||||||||||
250.–290. |
DEVUMS SAISTĪBĀ AR RISKIEM Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem. |
||||||||||||||||
250 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Uzrāda 260. līdz 290. slejas summu. |
||||||||||||||||
260 |
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam saskaņā ar KPR, izņemot jebkādu summu, kas attiecas uz tādiem darījumiem ar citām sabiedrībām, kuri iekļauti grupas konsolidētā maksātspējas rādītāja aprēķinā. |
||||||||||||||||
270 |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS Atbilstīgi KPR riska darījumu vērtības tirgus riskiem jāaprēķina katras sabiedrības līmeni. Sabiedrības sniedz pārskatu par devumu kopējā riska darījumu vērtībā attiecībā uz grupas pozīcijas risku, ārvalstu valūtas risku un preču risku. Šeit uzrādīto summu kopsumma atbilst summai, kas uzrādīta konsolidētā pārskata 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”. |
||||||||||||||||
280 |
OPERACIONĀLAIS RISKS AMP gadījumā uzrādītās riska darījumu vērtības operacionālajam riskam ietver diversifikācijas ietekmi. Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus. |
||||||||||||||||
290 |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. |
||||||||||||||||
300.–400. |
DEVUMS PAŠU KAPITĀLĀ Ar šo veidnes daļu netiek paredzēts, ka iestādēm katras sabiedrības līmenī jāveic pilns kopējā kapitāla rādītāja aprēķins. 300.–350. sleju uzrāda par tām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums pašu kapitālā ir mazākuma līdzdalības daļa, atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls un/vai atbilstīgs pašu kapitāls. Ievērojot slieksni, kas iepriekš noteikts II daļas 2.3. nodaļā, 360.–400. sleju uzrāda par visām konsolidētajām sabiedrībām, kuras sniedz devumu konsolidētajā pašu kapitālā. Neņem vērā pašu kapitālu, ko kādā sabiedrībā ienes pārējās sabiedrības, kas iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības tvērumā; šajā slejā uzrāda tikai neto devumu grupas pašu kapitālā, proti, galvenokārt no trešām personām piesaistītu pašu kapitālu un uzkrātās rezerves. Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem. |
||||||||||||||||
300.–350. |
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ Summa, kas uzrādāma kā “ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ”, ir saskaņā ar KPR Otrās daļas II sadaļu iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības. |
||||||||||||||||
300 |
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ KPR 87. pants |
||||||||||||||||
310 |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAŠU KAPITĀLĀ KPR 85. pants |
||||||||||||||||
320 |
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ KPR 84. pants Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības daļu vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā. |
||||||||||||||||
330 |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ KPR 86. pants Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pirmā līmeņa kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. |
||||||||||||||||
340 |
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ KPR 88. pants Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pašu kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. |
||||||||||||||||
350 |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (-)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
||||||||||||||||
360.–400. |
KONSOLIDĒTS PAŠU KAPITĀLS KPR 18. pants Summa, kas uzrādāma kā “KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS”, ir no bilances iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības. |
||||||||||||||||
360 |
KONSOLIDĒTS PAŠU KAPITĀLS |
||||||||||||||||
370 |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
||||||||||||||||
380 |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
||||||||||||||||
390 |
NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ Uzrāda katras sabiedrības devumu konsolidētajā rezultātā (peļņa vai zaudējums (–)). Tas ietver rezultātus, kas attiecināmi uz mazākuma līdzdalības daļām. |
||||||||||||||||
400 |
NO KĀ: (-) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA Šeit uzrāda pārskatu sniedzošās sabiedrības nemateriālo vērtību vai negatīvu nemateriālo vērtību meitasuzņēmumā. |
||||||||||||||||
410.–480. |
KAPITĀLA REZERVES Kapitāla rezervju pārskata sniegšanas struktūra GS veidnē atbilst CA4 veidnes vispārējai struktūrai, izmantojot tos pašus pārskata sniegšanas jēdzienus. Sniedzot pārskatu par kapitāla rezervēm GS veidnē, attiecīgās summas uzrāda saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro, lai noteiktu rezerves prasību grupas konsolidētajai situācijai. Tāpēc uzrādītās kapitāla rezervju summas atspoguļo katras sabiedrības devumu grupas kapitāla rezervēs. Uzrādītās summas ir balstītas uz KRD un KPR valstu transponēšanas pasākumiem, tostarp visiem tajās paredzētajiem pārejas noteikumiem. |
||||||||||||||||
410 |
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBA KPD 128. panta 6. punkts |
||||||||||||||||
420 |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā. |
||||||||||||||||
430 |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants un135.–140. pants Šajā šūnā uzrāda pretciklisko rezervju konkrēto summu. |
||||||||||||||||
440 |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm. |
||||||||||||||||
450 |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES KPD 128. panta 5. punkts, 133. un 134. pants Šajā šūnā uzrāda sistēmiskā riska rezervju konkrēto summu. |
||||||||||||||||
470 |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants Šajā šūnā uzrāda globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju konkrēto summu. |
||||||||||||||||
480 |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants Šajā šūnā uzrāda citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju konkrēto summu. |
3. KREDĪTRISKA VEIDNES
3.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
38. |
Pastāv dažādi veidņu kopumi attiecībā uz standartizēto pieeju un IRB pieeju kredītriskam. Turklāt, ja tiek pārsniegts 5. panta a) punkta 4. apakšpunktā noteiktais attiecīgais slieksnis, iesniedz atsevišķas veidnes par kredītriskam pakļautu pozīciju ģeogrāfisko sadalījumu. |
3.1.1. Pārskatu sniegšana par kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas efektu
39. |
KPR 235. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību. |
40. |
KPR 236. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību, pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā. |
41. |
Fondētā kredītaizsardzība ir reglamentēta KPR 196., 197. un 200. pantā. |
42. |
Tādus riska darījumus ar parādniekiem (tiešiem darījuma partneriem) un aizsardzības devējiem, kurus iedala vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā, uzrāda gan kā ienākošo, gan kā izejošo naudas plūsmu vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā. |
43. |
Riska darījuma veids nemainās nefondētas kredītaizsardzības ietekmē. |
44. |
Ja riska darījums ir nodrošināts ar nefondēto kredītaizsardzību, nodrošināto daļu norāda kā izejošo naudas plūsmu, piemēram, parādnieka riska darījumu kategorijā, un kā ienākošo naudas plūsmu aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Tomēr riska darījuma veids nemainās tāpēc, ka ir mainīta riska darījuma kategorija. |
45. |
COREP pārskatu sniegšanas sistēmā aizstāšanas ietekme atspoguļo riska svēršanas procedūru, ko faktiski piemēro riska darījumu segtajai daļai. Tādējādi riska darījuma segtajai daļai piemēro riska pakāpi saskaņā ar SP un to uzrāda CR SA veidnē. |
3.1.2. Pārskatu sniegšana par darījuma partnera kredītrisku
46. |
Riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska pozīcijām, uzrāda CR SA vai CR IRB veidnē neatkarīgi no tā, vai tie ir bankas portfeļa vai tirdzniecības portfeļa posteņi. |
3.2. C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTA PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
3.2.1. Vispārīgas piezīmes
47. |
CR SA veidnes sniedz vajadzīgo informāciju par to, kā saskaņā ar standartizēto pieeju aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku. Jo īpaši tās sniedz detalizētu informāciju par:
|
3.2.2. CR SA veidnes tvērums
48. |
Saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, katru SP riska darījumu iedala vienā no 16 SP riska darījumu kategorijām. |
49. |
CR SA informācija tiek pieprasīta par riska darījumu kategorijām kopumā un par katru riska darījumu kategoriju individuāli, kā noteikts attiecībā uz standartizēto pieeju. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru riska darījumu kategoriju uzrāda atsevišķā dimensijā. |
50. |
Tomēr CR SA tvērumā neietilpst šādas pozīcijas:
|
51. |
CR SA veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības:
|
52. |
Veidnes tvērumā ir visi riska darījumi, attiecībā uz kuriem pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu saistībā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļu. Arī iestādēm, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, šajā veidnē ir jāuzrāda savas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās piemēro KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, lai aprēķinātu to pašu kapitāla prasības (KPR Trešās daļas II sadaļas 2. un 6. nodaļa un V sadaļa). Tāpēc veidnē sniegta ne tikai detalizēta informācija par riska darījuma veidu (piemēram, bilances/ārpusbilances posteņi), bet arī informācija par riska pakāpju piešķiršanu attiecīgajā riska darījumu kategorijā. |
53. |
Papildus tam CR SA 290. līdz 320. rindā ietverti izziņas posteņi, lai apkopotu papildu informāciju par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības. |
54. |
Šos izziņas posteņus uzrāda tikai par šādām riska darījumu kategorijām:
|
55. |
Izziņas posteņu uzrādīšana neietekmē CR SA norādītās riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta a) līdz c) un f) līdz h) punktu vai riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta i) un j) punktu. |
56. |
Izziņas posteņu rindas sniedz papildu informāciju par parādnieku struktūru riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Šajās rindās riska darījumus uzrāda, ja parādnieki tiktu uzrādīti CR SA riska darījumu kategorijās “Centrālā valdība vai centrālās bankas”, “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, “Publiskā sektora struktūras”, “Iestādes”, “Komercsabiedrības” un “Privātpersonas vai MVU”, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Tomēr uzrādītie dati ir tie paši, kurus izmantoja, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumu kategorijām “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. |
57. |
Piemēram, ja riska darījumu vērtību aprēķina atbilstoši KPR 127. pantam un vērtības korekcijas ir mazākas par 20 %, šo informāciju norāda CR SA veidnes 320. rindā kopā un riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Ja šis riska darījums pirms saistību neizpildes gadījuma iestāšanās ir bijis riska darījums ar kādu iestādi, informāciju uzrāda arī 320. rindā pie riska darījumu kategorijas “Iestādes”. |
3.2.3. Riska darījumu iedalīšana riska darījumu kategorijās saskaņā ar standartizēto pieeju
58. |
Lai nodrošinātu konsekventu riska darījumu klasifikāciju dažādās riska darījumu kategorijās, kā noteikts KPR 112. pantā, izmanto šādu secīgu pieeju:
|
59. |
Turpmāk minētos kritērijus piemēro, lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm klasificētu dažādajās riska darījumu kategorijās (pirmais posms), neskarot turpmāko pārdali, ko KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi rada uz riska darījumu, vai procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. |
60. |
Lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificētu pirmajā posmā, neņem vērā ar riska darījumu saistītās KRM metodes (jānorāda, ka tās ņem vērā tieši otrajā posmā), ja vien aizsardzības ietekme nav būtisks riska darījumu kategorijas definīcijas elements, kā tas ir KPR 112. panta i) punktā minētās riska darījumu kategorijas gadījumā (riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašumu hipotēku). |
61. |
KPR 112. pantā nav paredzēti riska darījumu kategoriju atdalīšanas kritēriji. Tas varētu nozīmēt, ka vienu riska darījumu varētu iedalīt dažādās riska darījumu kategorijās, ja novērtēšanas kritērijos nav paredzēta klasifikācijas prioritāšu noteikšana. Acīmredzamākie gadījumi ir novērojami starp tādiem riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums (KPR 112. panta n) punkts) un riska darījumiem ar iestādēm (KPR 112. panta f) punkts)/riska darījumiem ar komercsabiedrībām (KPR 112. panta g) punkts). Šajā gadījumā ir skaidrs, ka KPR netieši tiek noteikta prioritāte, jo vispirms tiek novērtēts, vai konkrētu riska darījumu var iedalīt īstermiņa riska darījumos ar iestādēm un komercsabiedrībām, un tikai pēc tam to pašu procesu veic attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām. Citādi ir acīmredzams, ka KPR 112. panta n) punktā minētajā riska darījumu kategorijā nekad neiedalīs nevienu riska darījumu. Minētais piemērs ir viens no acīmredzamākajiem, taču ne vienīgais. Jānorāda, ka kritēriji, ko izmanto, lai saskaņā ar standartizēto pieeju noteiktu riska darījumu kategorijas, ir atšķirīgi (institucionālā klasifikācija, riska darījumu termiņš, kavējuma statuss utt.), un tas ir atdalītās grupēšanas pamatā esošais iemesls. |
62. |
Lai pārskati būtu viendabīgi un salīdzināmi, ir jānorāda prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes iedalīšanu riska darījumu kategorijās, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. Prioritātes noteikšanas kritēriji, kas turpmāk norādīti lēmumu pieņemšanas shēmā, ir balstīti uz tādu KPR skaidri noteiktu nosacījumu novērtējumu, kas attiecas uz riska darījumu piemērotību noteiktām riska darījumu kategorijām, un attiecīgā gadījumā uz pārskatu sniedzošo iestāžu vai uzraudzības iestādes lēmumiem par konkrētu riska darījumu kategoriju piemērojamību. Tādējādi riska darījumu iedalīšanas procesa rezultāts pārskatu sniegšanas nolūkos būtu saskaņā ar KPR noteikumiem. Tas iestādēm attiecībā uz iedalīšanu neliedz piemērot citas iekšējās procedūras, kas arī var būt saskaņā ar visiem attiecīgajiem KPR noteikumiem un tās interpretācijām attiecīgajos forumos. |
63. |
Lēmumu pieņemšanas shēmā riska darījumu kategorijai novērtējumā piešķir prioritāti pār citām kategorijām (t. i., to novērtē vispirms, ja tajā var iedalīt riska darījumu, neskarot minētā novērtējuma rezultātu), ja citādi tajā, iespējams, netiktu iedalīti riska darījumi. Tas tā varētu būt gadījumā, kad prioritātes noteikšanas kritēriju neesamības dēļ viena riska darījumu kategorija ir citu kategoriju apakšgrupa. Tādējādi turpmāk norādītajā lēmumu pieņemšanas shēmā šādi grafiski attēlotie kritēriji darbotos secīgi. |
64. |
Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk minētajā lēmumu pieņemšanas shēmā novērtēšana tiktu veikta šādā secībā:
|
65. |
Ja riska darījumi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tiek izmantota caurskatīšanas pieeja (KPR 132. panta 3. līdz 5. punkts), pamatā esošos individuālos riska darījumus ņem vērā un klasificē to attiecīgajā riska pakāpes rindiņā atbilstoši tiem piemērotajai procedūrai, bet visus individuālos riska darījumus klasificē riska darījumu kategorijā “Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā”. |
66. |
Attiecībā uz KPR 134. panta 6. punktā norādītajiem “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – ja tiem ir reitings, tos tieši klasificē kā vērtspapīrošanas pozīcijas. Ja tiem nav reitinga, tos ņem vērā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Pēdējā minētajā gadījumā līguma nominālvērtību uzrāda kā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm rindiņā “Citas riska pakāpes” (izmantotā riska pakāpe ir tā, kas norādīta summā, kura noteikta saskaņā ar 134. panta 6. punktu). |
67. |
Otrajā posmā – tā rezultātā, ka tiek izmantotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi – riska darījumus pārdala aizsardzības sniedzēja riska darījumu kategorijā. |
LĒMUMU PIEŅEMŠANAS SHĒMA PAR TO, KĀ SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM IEDALĪT STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR KPR
Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm |
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta m) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas |
NĒ
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta k) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ
|
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku (sk. arī 128. pantu) |
NĒ
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta p) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ
|
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi (sk. arī 133. pantu) |
NĒ
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta j) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ
|
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
NĒ
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta l) un o) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ
|
Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā Riska darījumi segto obligāciju veidā (sk. arī 129. pantu) Šīs divas riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas (sk. iepriekš sniegtajās piezīmes par caurskatīšanas pieeju). Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša. |
NĒ
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta i) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ
|
Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku (sk. arī 124. pantu) |
NĒ
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta q) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ
|
Citi posteņi |
NĒ
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta n) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ
|
Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
NĒ
|
|
|
Turpmāk minētās riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas. Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša. Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām Riska darījumi ar iestādēm Riska darījumi ar komercsabiedrībām Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU |
3.2.4. Skaidrojumi par dažu tādu konkrētu riska darījumu kategoriju tvērumu, kas minētas KPR 112. pantā
3.2.4.1. Riska darījumu kategorija “Iestādes”
68. |
Par grupas iekšējiem riska darījumiem saskaņā ar KPR 113. panta 6. līdz 7. punktu pārskatu sniedz šādi: |
69. |
riska darījumus, kas atbilst KPR 113. panta 7. punkta prasībām, uzrāda tajās attiecīgajās riska darījumu kategorijās, kurās tos uzrādītu, ja tie nebūtu grupas iekšējie riska darījumi; |
70. |
saskaņā ar KPR 113. panta 6. un 7. punktu “iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.” Tas nozīmē, ka grupas iekšējie darījumu partneri ne vienmēr ir tikai iestādes, bet arī uzņēmumi, kas iedalīti citās riska darījumu kategorijās, piemēram, palīgpakalpojumu uzņēmumi vai uzņēmumi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ grupas iekšējos riska darījumus uzrāda attiecīgajā riska darījumu kategorijā. |
3.2.4.2. Riska darījumu kategorija “Segtās obligācijas”
71. |
SP riska darījumus iedala riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas” šādi: |
72. |
obligācijām, kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, jāatbilst KPR 129. panta 1. līdz 2. punkta prasībām, lai tās klasificētu riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. Šo prasību izpilde ir jāpārbauda katrā konkrētā gadījumā. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu obligācijas, kas emitētas līdz 2007. gada 31. decembrim, KPR 129. panta 6. punkta ietekmē iedala arī riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. |
3.2.4.3. Riska darījumu kategorija “Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi”
73. |
Ja tiek izmantota iespēja saskaņā ar KPR 132. panta 5. punktu, riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā uzrāda kā bilances posteņus saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu. |
3.2.5. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|||||
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Riska darījuma vērtība saskaņā ar KPR 111. pantu, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, korekcijas pakāpes un kredītriska mazināšanas metožu ietekmi, ar šādiem nosacījumiem, kas izriet no KPR 111. panta 2. punkta. Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu vai KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu sākotnējā riska darījuma vērtība atbilst darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā norādītajām metodēm. Uz riska darījumu vērtību nomas līgumiem attiecas KPR 134. panta 7. punkts. Attiecībā uz bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas noteikts KPR 219. pantā, riska darījumu vērtības uzrāda saskaņā ar saņemto naudas nodrošinājumu. Attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, fondētās kredītaizsardzības ietekmi, kas saskaņā ar KPR 220. panta 4. punktu izpaužas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu veidā, iekļauj 010. slejā. Tāpēc attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu aptver repo darījumus, E*, kā aprēķināts saskaņā ar KPR 220. un 221. pantu, uzrāda CR SA veidnes 010. slejā |
||||
030 |
(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas saistīti ar sākotnējo riska darījuma vērtību KPR 24. un 111. pants Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības standartu. |
||||
040 |
Riska darījuma vērtība bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem 010. un 030. slejas summa. |
||||
050.–100. |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā definēts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”. Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā. Šeit uzrādāmie posteņi:
Sk. arī norādes 4.1.1. punktā. |
||||
050.–060. |
Nefondētā kredītaizsardzība: koriģētās vērtības (Ga) KPR 235. pants KPR 239. panta 3. punktā noteikta nefondētās kredītaizsardzības koriģētā vērtība Ga. |
||||
050 |
Garantijas KPR 203. pants Nefondētā kredītaizsardzība, kā noteikts KPR 4. panta 59. punktā, atšķiras no kredītu atvasinātajiem instrumentiem. |
||||
060 |
Kredītu atvasinātie instrumenti KPR 204. pants |
||||
070.–080. |
Fondētā kredītaizsardzība Šīs slejas attiecas uz fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 4. panta 58. punktu un KPR 196., 197. un 200. pantu. Summās neietver savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus (kas jau iekļauti sākotnējā riska darījuma vērtībā pirms korekcijas pakāpēm). Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam. |
||||
070 |
Finanšu nodrošinājums: vienkāršā metode KPR 222. panta 1. līdz 2. punkts |
||||
080 |
Cita fondētā kredītaizsardzība KPR 232. pants |
||||
090.–100. |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM KPR 222. panta 3. punkts, 235. panta 1. līdz 2. punkts un 236. pants Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā ienākošo naudas plūsmu. Uzrāda arī vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā esošās ienākošās un izejošās naudas plūsmas. Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām. |
||||
110 |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Riska darījumu vērtība, atskaitot vērtības korekcijas, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU. |
||||
120.–140. |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTA KREDĪTAIZSARDZĪBA, FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE KPR 223., 224., 225., 226., 227. un 228. pants Ietver arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants). Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam. Ar atbilstošu finanšu nodrošinājumu nodrošinātam riska darījumam piemērotās finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes nodrošinājuma ietekmi aprēķina saskaņā ar KPR 223., 224., 225, 226., 227. un 228. pantu. |
||||
120 |
Riska darījuma svārstīguma korekcija KPR 223. panta 2. līdz 3. punkts Uzrādāmo summu veido svārstīguma korekcijas ietekme uz riska darījumu (Eva-E) = E*He. |
||||
130 |
(–) Finanšu nodrošinājuma koriģētā vērtība (Cvam) KPR 239. panta 2. punkts Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu nodrošinājumu un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu. Uzrādāmā summa atbilst Cvam = C*(1-Hc-Hfx)*(t-t*)/(T-t*). C, Hc, Hfx, t, T un t* definīciju sk. KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. un 5. iedaļā. |
||||
140 |
(-) No kā: svārstīguma un termiņa korekcijas KPR 223. panta 1. punkts un 239. panta 2. punkts Uzrādāmā summa ir svārstīguma un termiņa korekciju kopējā ietekme (Cvam-C) = C* [(1-Hc-Hfx)*(t-t *)/(T-t*)-1], kur svārstīguma korekciju ietekme ir (Cva-C) = C*[(1-Hc-Hfx)-1] un termiņa korekciju ietekme ir (Cvam-Cva) = C*(1-Hc-Hfx)*[(t-t*)/(T-t*)-1]. |
||||
150 |
Pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība (E*) KPR 220. panta 4. punkts, 223. panta 2. līdz 5. punkts un 228. panta 1. punkts |
||||
160.–190. |
Ārpusbilances posteņu pilnībā koriģētās riska darījuma vērtības sadalījums pa korekcijas pakāpēm KPR 111. panta 1. punkts un 4. panta 56. punkts Sk. arī KPR 222. panta 3. punktu un 228. panta 1. punktu Uzrādītos datus pilnībā pielāgo riska darījumu vērtībām, pirms tiek piemērotas korekcijas pakāpes. |
||||
200 |
Riska darījuma vērtība KPR 111. pants un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļa. Riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi kredītriska mazināšanas līdzekļi un kredīta korekcijas pakāpes, kas jāpiešķir riska pakāpēm saskaņā ar KPR 113. pantu un Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. |
||||
210 |
No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu – darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā norādītajām metodēm. |
||||
215 |
Riska darījumu riska svērtā vērtība pirms MVU atbalsta faktora KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, neņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
||||
220 |
Riska darījumu riska svērtā vērtība pēc MVU atbalsta faktora KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, ņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 500. pantu. |
||||
230 |
No kā: ar kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (“ĀKNI”) KPR 112. panta a) līdz d) punkts, f), g), l), n) o) un q) punkts |
||||
240 |
No kā: ar kredītnovērtējumu, kas iegūts no centrālās valdības KPR 112. panta b) līdz d) punkts, f), g), l) un o) punkts |
Rindas |
Norādes |
010 |
Kopējie riska darījumi |
015 |
No kā: riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības KPR 127. pants Šajā rindā jāuzrāda tikai riska darījumu kategorijas “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”. Ja riska darījums ir uzskaitīts KPR 128. panta 2. punktā vai atbilst kritērijiem, kas noteikti KPR 128. panta 3. punktā vai 133. pantā, to iedala riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”. Līdz ar to netiek veikta cita iedalīšana, pat ja riska darījums ir tāds, kurā saistības netiek pildītas, saskaņā ar KPR 127. pantu. |
020 |
No kā: MVU Šeit uzrāda visus riska darījumus ar MVU. |
030 |
No kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām. |
040 |
No kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku – mājokļa nekustamais īpašums KPR 125. pants Uzrādīti tikai riska darījumu kategorijā “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. |
050 |
No kā: riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju) Riska darījumi, kam piemēro KPR 150. panta 1. punktu |
060 |
No kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu Riska darījumi, kam piemēro KPR 148. panta 1. punktu |
070.–130. |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM Pārskatu sniedzošās iestādes “bankas portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Pārskatu sniedzošās iestādes “tirdzniecības portfeļa” darījuma partnera kredītriska pozīcijas saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 299. panta 2. punktu iedala riska darījumos, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Arī iestādes, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, savas “tirdzniecības portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. |
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 090., 110. un 130. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā. Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CDP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītos posteņus. Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. un 060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CDP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
090.–130. |
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus; ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā. |
100 |
No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP) KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CDP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu. Tirdzniecības riska darījumi ar CDP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu. |
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus. Ilgstošo norēķinu darījumi, kā noteikts KPR 272. panta 2. punktā. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 130. rindā. |
120 |
No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP) KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CDP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu. Tirdzniecības riska darījumi ar CDP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu. |
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita Šajā rindā ietver riska darījumus, kurus dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita (kā noteikts KPR 272. panta 11. punktā) dēļ nevar iedalīt pie atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem vai vērtspapīru finansēšanas darījumiem. |
140.-280. |
RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM |
140 |
0 % |
150 |
2 % KPR 306. panta 1. punkts |
160 |
4 % KPR 305. panta 3. punkts |
170 |
10 % |
180 |
20 % |
190 |
35 % |
200 |
50 % |
210 |
70 % KPR 232. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
220 |
75 % |
230 |
100 % |
240 |
150 % |
250 |
250 % KPR 133. panta 2. punkts un 48. panta 4. punkts |
260 |
370 % KPR 471. pants |
270 |
1 250 % KPR 133. panta 2. punkts, 379. pants |
280 |
Citas riska pakāpes Šī rinda nav pieejama attiecībā uz riska darījumu kategorijām “Valdība”, “Komercsabiedrības”, “Iestādes” un “Privātpersonas vai MVU”. Tādu riska darījumu uzrādīšanai, uz kuriem neattiecas veidnē uzskaitītās riska pakāpes. KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts “N-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus bez reitinga saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 134. panta 6. punkts) uzrāda šajā rindā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Sk. arī KPR 124. panta 2. punktu un 152. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
290.-320. |
Izziņas posteņi Sk. arī paskaidrojumu par izziņas posteņu nolūku CR SA vispārīgajā sadaļā. |
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku KPR 112. panta i) punkts Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar KPR 124. un 126. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu. |
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi KPR 112. panta j) apakšpunkts Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas. |
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamā īpašuma hipotēku KPR 112. panta i) punkts Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 124. un 125. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu. |
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi KPR 112. panta j) apakšpunkts Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas. |
3.3. KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)
3.3.1. CR IRB veidnes tvērums
74. |
CR IRB veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības attiecībā uz:
|
75. |
Šīs veidnes tvērums attiecas uz riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 151. līdz 157. pantu (IRB pieeja). |
76. |
CR IRB veidne neattiecas uz šādiem datiem:
|
77. |
Lai noskaidrotu, vai iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai kredīta korekcijas pakāpes, par katru uzrādīto riska darījumu kategoriju sniedz šādu informāciju:
Jebkurā gadījumā attiecībā uz privātpersonu vai MVU portfeļiem ir jāuzrāda “JĀ”. Ja iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz daļu no tās IRB riska darījumiem, un uzraudzības iestādes aplēses attiecībā uz LGD, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz otru daļu no tās IRB riska darījumiem, jāuzrāda IRB pamatpieejas pozīciju CR IRB kopsumma un attīstītās IRB pieejas pozīciju CR IRB kopsumma. |
3.3.2. CR IRB veidnes sadalījums
78. |
CR IRB sastāv no divām veidnēm. CR IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par IRB riska darījumiem un dažādajām metodēm, kā aprēķināt kopējo riska darījumu vērtību, kā arī kopējo riska darījumu sadalījums pa riska darījumu veidiem. CR IRB 2 sniegts to kopējo riska darījumu sadalījums, kas iedalīti parādnieku kategorijās vai portfeļos. CR IRB 1 un CR IRB 2 veidnēs atsevišķi uzrāda šādas riska darījumu kategorijas un apakškategorijas:
|
3.3.3. C 08.01 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks, un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (CR IRB 1)
3.3.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
Norādes |
||||
010 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) Parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD uzrāda, balstoties uz KPR 180. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu vidēji svērtās PD aprēķināšanai. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. Uzraudzības iestādes paraugskalas izmantošana nav ne paredzēta, ne vēlama. Ja pārskata sniedzēja iestāde piemēro unikālu reitingu sistēmu vai arī tā var sniegt pārskatus atbilstoši iekšējai paraugskalai, tad izmanto šo skalu. Pretējā gadījumā dažādas reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai noteiktās PD uz augstāko. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu. Ja iestādes vēlas uzrādīt no iekšējā kategoriju skaita atšķirīgu kategoriju skaitu, tās iepriekš sazinās ar savu kompetento iestādi. Lai noteiktu vidēji svērto PD, izmanto 110. slejā uzrādīto riska darījuma vērtību. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības (piemēram, attiecībā uz “Kopējiem riska darījumiem”). Riska darījumus, kuros nav izpildītas saistības, iedala pēdējā reitingu kategorijā(-s) ar PD 100 % apmērā. |
||||
020 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Iestādes uzrāda riska darījuma vērtību pirms ir ņemtas vērā jebkādas vērtības korekcijas, uzkrājumi vai ietekme, ko rada kredītriska mazināšanas metodes vai kredīta korekcijas pakāpes. Sākotnējo riska darījuma vērtību uzrāda saskaņā ar KPR 24. pantu un 166. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 7. punktu. Ietekmi, kas rodas no KPR 166. panta 3. punkta (aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita ietekme), uzrāda atsevišķi kā fondēto kredītaizsardzību, un tādēļ tā nedrīkst samazināt sākotnējo riska darījuma vērtību. |
||||
030 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS Sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
||||
040.-080. |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā definēts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM”. |
||||
040.-050. |
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Nefondētā kredītaizsardzība: vērtības, kā noteikts KPR 4. panta 59. punktā. Ja nodrošinājums ietekmē riska darījumu (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā. |
||||
040 |
GARANTIJAS: Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 236. pantā. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD (KPR 183. pants, izņemot 3. punktu) – uzrāda iekšējā modelī izmantoto attiecīgo vērtību. Ja neveic LGD korekciju – garantijas uzrāda 040. slejā. Ja veic LGD korekciju – garantijas summu uzrāda 150. slejā. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā. |
||||
050 |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 216. pantā. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD (KPR 183. pants) – uzrāda iekšējā modelēšanā izmantoto attiecīgo vērtību. Ja veic LGD korekciju – kredītu atvasināto instrumentu summu uzrāda 160. slejā. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā. |
||||
060 |
CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Ja nodrošinājums ietekmē riska darījumu (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā. Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – piemēro KPR 232. pantu. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda tos kredītriska mazināšanas līdzekļus, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. Uzrāda iekšējā modelī izmantoto attiecīgo vērtību. Ja neveic LGD korekciju – summu uzrāda 060. slejā. Ja veic LGD korekciju – summu uzrāda 170. slejā. |
||||
070.-080. |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no parādnieka kategorijas vai portfeļa – un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieka kategorijās vai portfeļos – ienākošo naudas plūsmu. Ņem vērā arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām. |
||||
090 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Attiecīgajā parādnieku kategorijā vai portfelī iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu. |
||||
100.,120. |
No kā: ārpusbilances posteņi Sk. CR SA norādes |
||||
110 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Summu uzrāda saskaņā ar KPR 166. pantu un 230. panta 1. punkta otro teikumu. Attiecībā uz instrumentiem, kā noteikts I pielikumā, neatkarīgi no iestādes izvēlētās pieejas piemēro kredīta korekcijas pakāpes (KPR 166. panta 8. līdz 10. punkts). Attiecībā uz 040.–060. rindu (vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi un riska darījumi, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita) saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījumu vērtība ir tāda pati kā darījuma partnera kredītriska vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar metodēm, kuras izklāstītas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4., 5., 6. un 7. iedaļā. Šīs vērtības uzrāda šajā slejā, bet ne 130. slejā “No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska”. |
||||
130 |
No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska Sk. CR SA norādes |
||||
140 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS Riska darījuma vērtības sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
||||
150.-210. |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU Šajās slejās neietver KRM metodes, kas aizstāšanas ietekmes piemērošanas rezultātā ietekmē LGD. Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: KPR 228. panta 2. punkts, 230. panta 1. un 2. punkts un 231. pants Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD:
|
||||
150 |
GARANTIJAS Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
||||
160 |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Sk. norādes attiecībā uz 050. sleju. |
||||
170 |
IZMANTO PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Attiecīgā vērtība, kas izmantota iestādes iekšējā modelēšanā. Tie kredītriska mazināšanas līdzekļi, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. |
||||
180 |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu instrumentus un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu, ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu pielīdzina naudas nodrošinājumam. Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: KPR 193. panta 1. līdz 4. punkts un 194. panta 1. punkts Koriģētā vērtība (Cvam), kā norādīts KPR 223. panta 2. punktā. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar KPR 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. Uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
||||
190.-210. |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: KPR 199. panta 1. līdz 8. punkts un 229. pants Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: cits nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar KPR 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. |
||||
190 |
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 2. līdz 4. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. pantu. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir aplēstā tirgus vērtība. |
||||
200 |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 6. un 8. punktu. Ietver arī īpašuma, kas nav nekustamais īpašums, nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. panta 3. punktu. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
||||
210 |
DEBITORU PARĀDI Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 5. punktu un 229. panta 2. punktu. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
||||
220 |
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Garantijas un kredītu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, un kas atspoguļo KPR 202. pantu un 217. panta 1. punktu. Sk. arī 040. sleju “Garantijas” un 050. sleju “Kredīta atvasinātie instrumenti”. |
||||
230 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) Ņem vērā visu KRM metožu ietekmi uz LGD vērtībām, kā noteikts KPR Trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, ņem vērā KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus. Riska darījuma vērtību, kā tā noteikta 110. slejā, izmanto riska darījumu svērtās vidējās vērtības aprēķināšanai. Ņem vērā visu ietekmi (tādējādi pārskatā ietver hipotēkām piemērojamo minimumu). Saskaņā ar KPR 228. panta 2. punktu iestādes, kas piemēro IRB pieeju, bet ne pašu aplēses attiecībā uz LGD, finanšu nodrošinājuma riska mazināšanas ietekmi atspoguļo E*, kas ir riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, un pēc tam LGD*. Riska darījumu svērtie vidējie LGD, kas saistīti ar katru “parādnieku kategorijas vai portfeļa”PD, izriet no minētajai kategorijai/portfelim noteiktajiem vidējiem prudenciālajiem LGD, kuri svērti ar attiecīgo 110. slejas darījuma vērtību. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – ņem vērā KPR 175. pantu un 181. panta 1. un 2. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu. Riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķinu iegūst no iekšējā reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. Lielu regulētu finanšu sektora sabiedrību un neregulētu finanšu sabiedrību riska darījumus un attiecīgos LGD neietver 230. slejas aprēķinā; tos ietver tikai 240. slejas aprēķinā. |
||||
240 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM Riska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
||||
250 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS) Uzrādītā vērtība atspoguļo KPR 162. pantu. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu svērto vidējo rādītāju aprēķināšanai. Vidējo termiņu uzrāda dienās. Šos datus neuzrāda attiecībā uz riska darījumu vērtībām, kurās termiņš nav riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina elements. Tas nozīmē, ka šo sleju neaizpilda par riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU”. |
||||
255 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām un MVU sk. KPR 154. panta 1. punktu. Neņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
||||
260 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām un MVU sk. KPR 154. panta 1. punktu. Ņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
||||
270 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS Riska darījuma riska svērtās vērtības pēc MVU atbalsta faktora sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
||||
280 |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU SUMMAS APRĒĶINS Paredzamo zaudējumu definīciju sk. KPR 5. panta 3. punktā un aprēķinu sk. KPR 158. pantā. Uzrādāmais paredzamo zaudējumu apmērs ir balstīts uz iekšējo reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. |
||||
290 |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI Vērtības korekcijas, kā arī speciālie un vispārējie uzkrājumi saskaņā ar KPR 159. pantu. Vispārējos uzkrājumus uzrāda, summu proporcionāli iedalot saskaņā ar dažādo parādnieku kategoriju paredzamajiem zaudējumiem. |
||||
300 |
PARĀDNIEKU SKAITS KPR 172. panta 1. un 2. punkts. Attiecībā uz visām riska darījumu kategorijām, izņemot riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU” un KPR 172. panta 1. punkta e) apakšpunkta otrajā teikumā minētos gadījumus, iestāde uzrāda atsevišķi novērtēto juridisko personu/parādnieku skaitu, neatkarīgi no dažādo piešķirto aizdevumu vai riska darījumu skaita. Riska darījumu kategorijā “Privātpersonas vai MVU” vai gadījumā, ja atsevišķus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku iedala dažādās parādnieku kategorijās saskaņā ar KPR 172. panta 1. punkta e) apakšpunkta otro teikumu citās riska darījumu kategorijās, iestāde uzrāda atsevišķi to riska darījumu skaitu, kas tika atsevišķi iedalīti noteiktā reitingu kategorijā vai portfelī. Ja piemēro KPR 172. panta 2. punktu, parādnieku var ņemt vērā vairāk nekā vienā kategorijā. Tā kā šajā slejā aplūkots reitingu sistēmu struktūras elements, tā attiecas uz tādām sākotnējām riska darījumu vērtībām pirms korekcijas pakāpes, kas iedalītas katrā parādnieku kategorijā vai portfelī, neņemot vērā KRM metožu ietekmi (jo īpaši pārdales ietekmi). |
Rindas |
Norādes |
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
015 |
No kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām. |
020.-060. |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM |
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā. Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CDP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītos posteņus. Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040.-060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CDP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
040.-060. |
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā. Šajā rindā neuzrāda vērtspapīru finansēšanas darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā. |
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā. |
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita Sk. CR SA norādes. |
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ Attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm un centrālajām valdībām un centrālajām bankām – sk. KPR 142. panta 1. punkta 6. apakšpunktu un 170. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – sk. KPR 170. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no nopirktajiem debitoru parādiem, – sk. KPR 166. panta 6. punktu. Riska darījumus attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku neuzrāda, sadalot pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem, bet uzrāda 180. rindā. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu. Neizmanto paraugskalu. Tā vietā iestādes pašas nosaka izmantojamo skalu. |
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ KPR 153. panta 5. punkts Šis attiecas tikai uz komercsabiedrību, iestāžu un centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu kategorijām. |
090.-150. |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM |
120 |
No kā: kategorijā Nr. 1 KPR 153. panta 5. punkta 1. tabula |
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU KPR 193. panta 1. un 2. punkts, 194. panta 1. līdz 7. punkts un 230. panta 3. punkts |
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES Riska darījumi, kas rodas no neapmaksātām piegādēm un kam piemēro KPR 379. panta 2. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā minēto alternatīvo procedūru vai riska pakāpi 100 % apmērā saskaņā ar KPR 379. panta 2. punkta pēdējo daļu. Šajā rindā uzrāda tādus nerevidētus “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus saskaņā ar KPR 153. panta 8. punktu un jebkādus citus riska darījumus, kam piemēro riska pakāpes, kuri nav iekļauti kādā citā rindā. |
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ Atgūstamās vērtības samazinājuma riska definīciju sk. KPR 4. panta 53. punktā. Attiecībā uz riska pakāpes aprēķināšanu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam sk. KPR 157. panta 1. punktu. Saskaņā ar KPR 166. panta 6. punktu nopirkto debitoru parādu riska darījumu vērtība ir nenomaksātā summa mīnus riska darījumu riska svērtās vērtības atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas. |
3.3.4. C 08.02 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem (CR IRB 2 veidne)
Sleja |
Norādes |
005 |
Parādnieka kategorija (rindas identifikators) Šis ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai rindai konkrētā tabulas lapā. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
010.-300. |
Norādes par katru no šīm slejām ir tādas pašas kā par atbilstīgajām numurētajām slejām CR IRB 1 tabulā. |
Rinda |
Norādes |
010.-001. – 010.-NNN. |
Šajās rindās uzrādītās vērtības ir jāsakārto no zemākas uz augstāku saskaņā ar parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %. Riska darījumus, kam piemēro alternatīvo procedūru attiecībā uz nekustamā īpašuma nodrošinājumu (pieejama tikai tad, ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD) neiedala saskaņā ar parādnieka PD un neuzrāda šajā veidnē. |
3.4. KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU
79. |
Visas iestādes iesniedz informāciju, kas apkopota kopējā līmenī. Turklāt iestādes, kas atbilst šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajam slieksnim, sniedz informāciju sadalījumā pēc valsts, kura ir dalībvalsts, kā arī pēc jebkuras citas valsts, kura nav dalībvalsts. Slieksni piemēro tikai 1. un 2. tabulai. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām attiecina uz ģeogrāfisko apgabalu “Citas valstis”. |
80. |
Termins “parādnieka rezidences vieta” attiecas uz parādnieka inkorporācijas valsti. Šo jēdzienu var piemērot, pamatojoties uz tiešo parādnieku un pamatojoties uz galīgo risku. Tādējādi KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi var mainīt riska darījuma iedalījumu kādā valstī. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām neiedala pie iestādes rezidences valsts, bet gan pie ģeogrāfiskā apgabala “Citas valstis” neatkarīgi no riska darījuma kategorijas, kurā iedalīts riska darījums ar pārvalstiskām organizācijām. |
81. |
Datus par “sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm” uzrāda, atsaucoties uz tiešā parādnieka rezidences vietu. Datus par “riska darījuma vērtību” un “riska darījumu riska svērtajām vērtībām” uzrāda par galīgā parādnieka rezidences vietas valsti. |
3.4.1. C 09.01 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: SP riska darījumi (CR GB 1)
3.4.1.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 010. slejā. |
020 |
Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm riska darījumiem, kas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, un riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības un kuri iedalīti riska darījumu kategorijās “riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “kapitāla vērtspapīru riska darījumi”. Šis “izziņas postenis” sniedz papildu informāciju par riska darījumu, kuros nav izpildītas saistības, parādnieka struktūru. Riska darījumus, kas saskaņā ar KPR 112. panta j) punktu klasificēti kā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda gadījumos, kad parādniekus uzrādītu, ja minētie riska darījumi nebūt iedalīti riska darījumu kategorijā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Šī informācija ir “izziņas postenis”, līdz ar to tas neietekmē riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, “riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “kapitāla vērtspapīru riska darījumi” saskaņā ar attiecīgi KPR 112. panta j), k) vai p) punktu. |
040 |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata sniegšanas atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis. |
050 |
Vispārējās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. Šis postenis ietver vispārējas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, pirms KPR 62. panta c) punktā minētās maksimālās robežvērtības piemērošanas. Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi. |
055 |
Specifiskās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
060 |
Norakstījumi Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts]. |
070 |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”. |
075 |
Riska darījuma vērtība Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 200. slejā. |
080 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 215. slejā. |
090 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 220. slejā. |
Rindas |
|
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas KPR 112. panta a) punkts |
020 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes KPR 112. panta b) punkts |
030 |
Publiskā sektora struktūras KPR 112. panta c) punkts |
040 |
Daudzpusējās attīstības bankas KPR 112. panta d) punkts |
050 |
Starptautiskās organizācijas KPR 112. panta e) punkts |
060 |
Iestādes KPR 112. panta f) punkts |
070 |
Komercsabiedrības KPR 112. panta g) punkts |
075 |
No kā: MVU Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
080 |
Privātpersonas vai MVU KPR 112. panta h) punkts |
085 |
No kā: MVU Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
090 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku KPR 112. panta i) punkts |
095 |
No kā: MVU Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
100 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības KPR 112. panta j) apakšpunkts |
110 |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku KPR 112. panta k) punkts |
120 |
Segtās obligācijas KPR 112. panta l) punkts |
130 |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums KPR 112. panta n) punkts |
140 |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) KPR 112. panta o) punkts |
150 |
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi KPR 112. panta p) punkts |
160 |
Citi riska darījumi KPR 112. panta q) punkts |
170 |
Kopējie riska darījumi |
3.4.2. C 09.02 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: IRB riska darījumi (CR GB 2)
3.4.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 020. slejā. |
030 |
No kā: saistību neizpilde Sākotnējā riska darījuma vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
040 |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata sniegšanas atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis. |
050 |
Vispārējās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
055 |
Specifiskās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
060 |
Norakstījumi Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts]. |
070 |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”. |
080 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 010. slejā. |
090 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 230. un 240. slejā: riska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecas uz visiem riska darījumiem, tostarp riska darījumiem ar lielām finanšu sektora sabiedrībām un neregulētām finanšu sabiedrībām. Piemēro KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus. Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. |
100 |
No kā: saistību neizpilde Riska darījumu vidējie LGD tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
105 |
Riska darījuma vērtība Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 110. slejā. |
110 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 255. slejā. |
120 |
No kā: saistību neizpilde Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
125 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 260. slejā. |
130 |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU SUMMAS APRĒĶINS Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 280. slejā. |
Rindas |
|
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas (KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts) |
020 |
Iestādes (KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts) |
030 |
Komercsabiedrības (Visas komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu) |
042 |
No kā: specializētā kreditēšana (izņemot SK, kam piemēro iedalījuma kritērijus) (KPR 147. panta 8. punkta a) apakšpunkts) Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. |
045 |
No kā: specializētā kreditēšana, kam piemēro iedalījuma kritērijus KPR 147. panta 8. punkta a) apakšpunkts un 153. panta 5. punkts |
050 |
No kā: MVU (KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts) |
060 |
Privātpersonas vai MVU Visi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu |
070 |
Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
080 |
MVU Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
090 |
Nav MVU Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
100 |
Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami (KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar KPR 154. panta 4. punktu) |
110 |
Privātpersonas vai MVU – citi Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas nav uzrādīti 070.–100. rindā. |
120 |
MVU Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu. |
130 |
Nav MVU Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu. |
140 |
Kapitāls Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktu. |
150 |
Kopējie riska darījumi |
3.4.3. C 09.04 - To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretcisklisko rezervju (CCB) normas aprēķināšanai
3.4.3.1. Vispārīgas piezīmes
82. |
Šīs tabulas mērķis ir saņemt vairāk informācijas par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju elementiem. Pieprasītā informācija attiecas uz pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II un IV sadaļu, un ģeogrāfisko atrašanās vietu attiecībā uz kredītriska darījumiem, vērtspapīrošanas darījumiem un tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kuri ir nozīmīgi iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju (CCB) aprēķināšanai saskaņā ar KPD 140. pantu (attiecīgie kredītriska darījumi). |
83. |
Veidnē C 09.04 uzrāda informāciju attiecībā uz attiecīgo kredītriska darījumu kopsummu visās jurisdikcijās, kurās atrodas minētie riska darījumi, un atsevišķi par katru jurisdikciju, kurā atrodas attiecīgie kredītriska darījumi. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru jurisdikciju uzrāda atsevišķā dimensijā. |
84. |
Slieksnis, kas noteikts šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā, neattiecas uz ziņošanu par šo sadalījumu. |
85. |
Lai noteiktu ģeogrāfisko atrašanās vietu, riska darījumus iedala, atsaucoties uz parādnieka tiešās rezidences vietu, kā noteikts Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1152/2014 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai. Tādēļ KRM metodes nemaina riska darījuma iedalīšanu tā ģeogrāfiskajā atrašanās vietā, lai paziņotu šajā veidnē izklāstīto informāciju. |
3.4.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
Summa Attiecīgo kredītriska darījumu vērtība un ar to saistītas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai. |
020 |
Procenti |
030 |
Kvalitatīvā informācija Šo informāciju uzrāda tikai par iestādes rezidences valsti (jurisdikcija, kas atbilst tās piederības dalībvalstij) un visu valstu posteni “Kopā”. Iestādes uzrāda {y} vai {n} saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai. |
Rindas |
|
||||||||||
010.-020. |
Attiecīgie kredītriska darījumi – kredītrisks Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu. |
||||||||||
010 |
Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 111. pantu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 050. rindā. |
||||||||||
020 |
Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 166. pantu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 060. rindā. |
||||||||||
030.-040. |
Attiecīgie kredītriska darījumi – tirgus risks Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu. |
||||||||||
030 |
Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām Neto īso un garo pozīciju summa saskaņā ar KPR 327. pantu, kas izriet no attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu:
|
||||||||||
040 |
Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība saskaņā ar iekšējo modeļu pieejām Par attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. un 5. nodaļu, uzrāda šādu summu:
|
||||||||||
050.-060. |
Attiecīgie kredītriska darījumi – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu. |
||||||||||
050 |
Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu. |
||||||||||
060 |
Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu. |
||||||||||
070.-110. |
Pašu kapitāla prasības un svērumi |
||||||||||
070 |
Kopējās pašu kapitāla prasības CCB 080., 090. un 100. rindas summa |
||||||||||
080 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – kredītrisks Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļu un 6. nodaļu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu, attiecīgajai valstij. Pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām banku portfelī izslēdz no šīs rindas un uzrāda 100. rindā. Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļas un 6. nodaļas noteikumiem. |
||||||||||
090 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – tirgus risks Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu specifiskajam riskam vai saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu inkrementālajam saistību nepildīšanas un migrācijas riskam attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu, attiecīgajai valstij. Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem saskaņā ar tirgus riska regulējumu citstarp ietver pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu un pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas noteiktas saskaņā ar KPR 348. pantu. |
||||||||||
100 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu, attiecīgajai valstij. Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas noteikumiem. |
||||||||||
110 |
Pašu kapitāla prasību svērumi Pretciklisko rezervju normai piemēroto riska pakāpi katrā valstī aprēķina kā attiecību starp pašu kapitāla prasībām, ko nosaka šādi:
Informāciju par pašu kapitāla prasību riska pakāpēm neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”. |
||||||||||
120.-140. |
Pretciklisko rezervju normas |
||||||||||
120 |
Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko attiecīgajai valstij noteikusi tās izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 136., 137., 138. un 139. pantu. Šo rindu atstāj tukšu, ja attiecīgajai valstij tās izraudzītā iestāde nav noteikusi pretciklisko rezervju normu. Neuzrāda tās pretickisko kapitāla rezervju normas, kuras bija noteikusi izraudzītā iestāde, bet kuras pārskata sniegšanas atsauces datumā attiecīgajā valstī vēl nav piemērojamas. Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, ko noteikusi izraudzītā iestāde, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”. |
||||||||||
130 |
Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij Pretciklisko kapitāla rezervju norma, kas piemērojama attiecīgajai valstij un ko noteikusi iestādes rezidences valsts izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 137., 138., 139. pantu un 140. panta 1., 2. un 3. punktu. Neuzrāda pretciklisko kapitāla rezervju normas, kas vēl nav piemērojamas pārskata sniegšanas atsauces datumā. Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, kas piemērojama iestādes valstī, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”. |
||||||||||
140 |
Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko nosaka saskaņā ar KPD 140. panta 1. punktu. Iestāžu specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu aprēķina kā pretciklisko rezervju normu svērto vidējo rādītāju, kas piemērojamas jurisdikcijās, kurās iestāde veic attiecīgos kredītriska darījumus, vai ko piemēro 140. panta vajadzībām, pamatojoties uz 139. panta 2. vai 3. punktu. Attiecīgo pretciklisko rezervju normu uzrāda [r120; š020; valsts lapa], vai [r130; š020; valsts lapa], kā piemērojams. Katrā valstī pretciklisko rezervju normai piemērotā riska pakāpe ir pašu kapitāla prasību daļa no kopējā pašu kapitāla prasībām un to uzrāda [r110; š020; valsts lapa]. Informāciju par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu uzrāda tikai visu valstu postenim “Kopā”, nevis katrai valstij atsevišķi. |
||||||||||
150.–160. |
2 % sliekšņa izmantošana |
||||||||||
150 |
2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu ārvalstu vispārējos kredītriska darījumus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 2 % no šīs iestādes kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem un tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem, var iedalīt iestāžu piederības dalībvalstij. Vispārējā kredītriska, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas kopējos darījumus aprēķina, izslēdzot vispārējā kredītriska darījumus, kuru atrašanās vieta ir saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 2. panta 4. punktu. Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y” tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”. Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n” attiecīgajā šūnā. |
||||||||||
160 |
2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 3. panta 3. punktu iestādes tirdzniecības portfeļa riska darījumus var iedalīt pie savas piederības dalībvalsts, ja kopējie tirdzniecības portfeļa riska darījumi nepārsniedz 2 % no to kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem. Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y” tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”. Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n” attiecīgajā šūnā. |
3.5. C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)
3.5.1. Vispārīgas piezīmes
86. |
CR EQU IRB veidnē ir ietvertas divas veidnes. CR EQU IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijas IRB riska darījumiem un dažādām kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodēm. CR EQU IRB 2 sniegts kopējo parādnieku kategorijās iedalīto riska darījumu sadalījums saistībā ar PD/LGD pieeju. “CR EQU IRB” turpmākajās norādēs attiecīgā gadījumā attiecas gan uz “CR EQU IRB 1”, gan uz “CR EQU IRB 2”. |
87. |
CR EQU IRB veidnē sniegta informācija par riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu kredītriskam (KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts) saskaņā ar IRB metodi (KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas minēti KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā. |
88. |
Saskaņā ar KPR 147. panta 6. punktu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā iedala šādus riska darījumus:
|
89. |
CR EQU IRB veidnē uzrāda arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kam piemēro KPR 152. pantā minēto vienkāršo riska pakāpes pieejas procedūru. |
90. |
Saskaņā ar KPR 151. panta 1. punktu iestādes iesniedz CR EQU IRB veidni, ja tās piemēro vienu no trim KPR 155. pantā minētajām pieejām:
Turklāt iestādes, kas piemēro IRB pieeju, CR EQU IRB veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērto vērtību tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana (piemēram, kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piesaista riska pakāpi 250 % apmērā, attiecīgi riska pakāpi 370 % apmērā saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu)). |
91. |
CR EQU IRB veidnē neuzrāda šādus kapitāla vērtspapīru prasījumus:
|
3.5.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām (piemēro gan CR EQU IRB 1, gan CR EQU IRB 2)
Slejas |
|
005 |
PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS) Parādnieka kategorija ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
010 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%) Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, 010. slejā uzrāda saistību neizpildes varbūtību (PD), kas aprēķināta saskaņā ar KPR 165. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem. Uzrādāmā PD, kas noteikta parādnieku kategorijai vai portfelim, atbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, “kopējie riska darījumi”), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Lai aprēķinātu riska darījuma svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, svēršanas nolūkos izmanto riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība (060. sleja). |
020 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Iestādes 020. slejā uzrāda sākotnējo riska darījuma vērtību (pirms korekcijas pakāpēm). Saskaņā ar KPR 167. panta noteikumiem riska darījumu vērtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc specifiskajām kredītriska korekcijām. Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir to nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām. Iestādes 020. slejā ietver arī KPR I pielikumā minētos ārpusbilances posteņus, kas iedalīti kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā (piemēram, “daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju (kā minēts KPR 165. panta 1. punktā), ņem vērā arī KPR 155. panta 2. punktā minētos izlīdzināšanas noteikumus. |
030.-040. |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA GARANTIJAS KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Neatkarīgi no pieejas, kas izvēlēta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem (KPR 155. panta 2., 3. un 4. punkts). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 030. un 040. slejā uzrāda nefondētās kredītaizsardzības summu garantiju (030. sleja) vai kredītu atvasināto instrumentu (040. sleja) veidā, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm. |
050 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ Iestādes 050. slejā uzrāda to daļu no sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm, kurai piemēro nefondēto kredītaizsardzību, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm. |
060 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 060. slejā uzrāda riska darījuma vērtību, ņemot vērā aizstāšanas ietekmi, kas izriet no nefondētās kredītaizsardzības (KPR 155. panta 2. un 3. punkts un 167. pants). Atgādinājumam – kapitāla vērtspapīru ārpusbilances riska darījumu gadījumā riska darījuma vērtība ir tā nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām (KPR 167. pants). |
070 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, CR EQU IRB 2 070. slejā uzrāda riska darījumu svērtos vidējos LGD, kas noteikti apkopojumā iekļautajām parādnieku kategorijām vai portfeļiem; tas pats attiecas uz CR EQU IRB veidnes 020. rindu. Riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība, izmanto riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķināšanai. Iestādes ņem vērā KPR 165. panta 2. punkta noteikumus. |
080 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA Iestādes 080. slejā uzrāda riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 155. panta noteikumiem. Gadījumos, kad iestādēm, kas piemēro PD/LGD pieeju, nav pietiekamas informācijas, lai lietotu KPR 178. pantā sniegto saistību neizpildes definīciju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5 (KPR 155. panta 3. punkts). Attiecībā uz riska pakāpes funkcijas ievadparametru M (termiņš) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērotais termiņš ir pieci gadi (KPR 165. panta 3. punkts). |
090 |
IZZIŅAS POSTENIS: PAREDZAMO ZAUDĒJUMU SUMMAS APRĒĶINS Iestādes 090. slejā uzrāda kapitāla vērtspapīru riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 158. panta 4., 7., 8. un 9. pantu. |
92. |
Saskaņā ar KPR 155. pantu iestādes dažādiem portfeļiem var piemērot dažādas pieejas (vienkāršo riska pakāpes pieeju, PD/LGD pieeju vai iekšējo modeļu pieeju), ja tās šīs dažādās pieejas izmanto iekšēji. Iestādes CR EQU IRB 1 veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana). |
Rindas |
|||||
CR EQU IRB 1 – 020. rinda |
PD/LGD PIEEJA: KOPĀ Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 1 veidnes 020. rindā. |
||||
CR EQU IRB 1; 050.–090. rinda |
VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju (KPR 155. panta 2. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda 050.–090. rindā atbilstoši pamatā esošo riska darījumu iezīmēm. |
||||
CR EQU IRB 1; 100. rinda |
IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA Iestādes, kas piemēro iekšējo modeļu pieeju (KPR 155. panta 4. punkts), prasīto informāciju uzrāda 100. rindā. |
||||
CR EQU IRB 1; 110. rinda |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, uzrāda riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana). Piemēram,
uzrāda 110. rindā. |
||||
CR EQU IRB 2 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 2 veidnē. Ja iestādes, kas izmanto PD/LGD pieeju, piemēro unikālu reitingu sistēmu vai var sniegt pārskatu saskaņā ar iekšēju paraugskalu, tās CR EQU IRB 2 uzrāda reitinga kategorijas vai portfeļus, kas saistīti ar šo unikālo reitingu sistēmu/paraugskalu. Visos citos gadījumos dažādās reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas vai portfeļus apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai vai portfelim noteiktās PD uz augstāko. |
3.6. C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)
3.6.1. Vispārīgas piezīmes
93. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija gan par tirdzniecības, gan netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, un to attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saistībā ar norēķinu risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu. |
94. |
Iestādes CR SETT veidnē uzrāda informāciju par norēķinu/piegādes risku saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, kas turēti to tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī. |
95. |
Saskaņā ar KPR 378. pantu repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumu darījumi un vērtspapīru vai preču aizņēmumu darījumi saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm nav pakļauti norēķinu/piegādes riskam. Jāņem vērā, ka atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošu norēķinu darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, tomēr piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku, kā noteikts KPR 378. pantā. |
96. |
Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, iestādes aprēķina cenas atšķirību, kurai tās pakļautas. Tā ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu. |
97. |
Iestādes šo starpību reizina ar attiecīgu KPR 378. panta 1. tabulā norādīto pakāpi, lai noteiktu attiecīgās pašu kapitāla prasības. |
98. |
Saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku reizina ar 12,5, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību. |
99. |
Jāņem vērā, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz neapmaksātām piegādēm, kā noteikts KPR 379. pantā, neietilpst CR SETT veidnes tvērumā; par tām sniedz pārskatu kredītriska veidnēs (CR SA, CR IRB). |
3.6.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes šajā 010. slejā uzrāda darījumus, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās. Visus darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini, uzrāda šajā 010. slejā neatkarīgi no tā, vai pēc attiecīgā norēķinu datuma tie ir ar peļņu vai zaudējumiem. |
020 |
DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes 020. slejā uzrāda cenas atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja šāda atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu. Šajā 020. slejā norāda tikai darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri pēc attiecīgās norēķinu dienas ir ar zaudējumiem. |
030 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Iestādes 030. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 378. pantu. |
040 |
KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Saskaņā ar KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu iestādes 030. slejā uzrādītās pašu kapitāla prasības reizina ar 12,5, lai iegūtu norēķinu riska darījuma vērtību. |
Rindas |
|
010 |
Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini Iestādes 010. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar netirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu). Iestādes 010./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās. Iestādes 010./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem. Iestādes 010./030. uzrāda apkopotās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas). |
020–060 |
Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz netirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 020.–060. rindā minētajām kategorijām. Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini. |
070 |
Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini Iestādes 070. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu). Iestādes 070./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās. Iestādes 070./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem. Iestādes 070./030. uzrāda kopējās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas). |
080–120 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 080.–120. rindā minētajām kategorijām. Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini. |
3.7. C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
3.7.1. Vispārīgas piezīmes
100. |
Šajā veidnē pieprasīto informāciju iesniedz par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro standartizētās pieejas procedūru. Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanu, kuras riska darījumu riska svērto vērtību nosaka, pamatojoties uz pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 02.00 veidnē. Tāpat pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām saskaņā ar pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu piemēro 1 250 % riska pakāpi un kuras saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punktu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 01.00 veidnē. |
100.a |
Šajā veidnē visas atsauces uz KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas pantiem ir atsauces uz KPR redakciju, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī. |
100.b |
Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa vērtspapīrošanas jomā. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus. |
101. |
CR SEC SA veidnē apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu, kas iekļauta banku portfelī, kā noteikts attiecīgi KPR 242. panta 10. un 11. punktā. |
3.7.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Iniciatoriestādēm pārskata sniegšanas datumā jāuzrāda visu vērtspapīrošanas darījumā iniciēto pašreizējo vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksāto summu neatkarīgi no tā, kas ir pozīciju turētājs. Līdz ar to uzrāda gan bilances vērtspapīrošanas riska darījumus (piemēram, obligācijas, subordinētos aizdevumus), gan ārpusbilances riska darījumus un atvasinātos instrumentus (piemēram, subordinēto kredītu līnijas, likviditātes līgumus, procentu likmju mijmaiņas darījumus, kredītriska mijmaiņas darījumus utt.), kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumos. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators netur nekādas pozīcijas, tad iniciatoram minētā vērtspapīrošana nav jāņem vērā, sniedzot pārskatu CR SEC SA vai CR SEC IRB veidnēs. Šajā nolūkā iniciatora turētās vērtspapīrošanas pozīcijas ietver priekšlaicīgas amortizācijas uzkrājumus atjaunojamu riska darījumu, kas noteikti KPR 242. panta 12. punktā, vērtspapīrošanai. |
020.-040. |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA Saskaņā ar KPR 249. un 250. panta noteikumiem attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu kredītaizsardzību uzskata, ka nepastāv termiņu nesakritības. |
020 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA ) Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (C VA ) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā. |
030 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, šajā slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens). Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā. |
040 |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā. Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību. |
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas pakāpes un jebkādas kredītriska korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums. Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīrošanas pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā. Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts. |
060 |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības standartu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. |
070 |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. panta 1. un 2. punktu, nepiemērojot korekcijas pakāpes. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 040. sleju. |
080.-110. |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU KPR 4. panta 57. punkts un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļa. Šajā sleju blokā apkopo informāciju par kredītriska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām). Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
080 |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA ) Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 59. punktā un reglamentēta 235. pantā. Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
090 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 58. punktā un reglamentēta 195., 197. un 200. pantā. Ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR 218.–236. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam. Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
100.-110. |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. |
100 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ 222. panta 3. punkts un 235. panta 1. un 2. punkts Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 090. sleju [(-) Izejošās naudas plūsmas kopā]. |
110 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ Ja izmanto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir parāda vērtspapīri un atbilstošs finanšu nodrošinājums saskaņā ar KPR 197. panta 1. punktu, šajā slejā uzrāda kā ienākošās naudas plūsmas. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 100. sleju [(-) Ienākošās naudas plūsmas kopā]. |
120 |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 110. sleju. |
130 |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM ) Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants). Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 120. un 130. sleju. |
140 |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 150. sleju. |
150.-180. |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien KPR nav noteikts citādi. Sk. CR SA kopējās veidnes 160.–190. sleju. Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %,]0 %, 20 %],]20 %, 50 %] un]50 %, 100 %]. |
190 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 200. sleju. |
200 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA KPR 258. pantā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestādes var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. |
210 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES Riska darījuma vērtība mīnus no pašu kapitāla atskaitītā riska darījuma vērtība. |
220.-320. |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO RISKA PAKĀPĒM |
220.-260. |
AR REITINGU Pozīcijas ar reitingu definētas KPR 242. panta 8. punktā. Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz SP paredzēts KPR 251. pantā (1. tabulā). |
270 |
1 250 % (BEZ REITINGA) Pozīcijas bez reitinga definētas KPR 242. panta 7. punktā. |
280 |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana). |
290 |
CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ Riska darījuma vērtība, kam piemēro vērtspapīrošanas pozīciju procedūru otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABKV programmā, kas noteikta KPR 254. pantā. Uz aktīviem balstītā komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma definēta KPR 242. panta 9. punktā. |
300 |
CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
310 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA (INP) KPR 109. panta 1. punkts un 259. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījuma vērtība saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju. |
320 |
INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
330 |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē. |
340 |
NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā šajā slejā uzrādāmajā vērtībā neņem vērā nekādu termiņu nesakritību. |
350 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda konkrētas KPR 405., 406. vai 409. pantā noteiktās prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. Šādu papildu riska pakāpi var piemērot ne tikai ieguldītājām iestādēm, bet arī iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem. |
360 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 330. slejā uzrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs. |
370.-380. |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (370. sleja)/pēc (380. sleja) KPR 252. pantā (tādu posteņu vērtspapīrošana, attiecībā uz kuriem šobrīd netiek pildītas saistības vai kuri saistīti ar īpaši augstu risku) vai KPR 256. panta 4. punktā (papildu pašu kapitāla prasības tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu) noteikto ierobežojumu piemērošanas. |
390 |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā. |
102. |
CR SEC SA veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tiem informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas darījumiem. |
103. |
Pozīcijas, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijas bez reitinga (riska darījumi pārskata sniegšanas datumā) arī ir sadalītas atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji. |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanas darījumu kopsummu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās. |
020 |
NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām. |
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā. |
040.-060. |
BILANCES POSTEŅI KPR 246. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība pēc specifisko kredītriska korekciju piemērošanas. Bilances posteņi ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (050. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (060. rinda) darījumiem. |
070.-090. |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, no kuras atņemta minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un kura reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi. Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu. Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu. Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē. Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (080. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (090. rinda) darījumiem kā norādīts KPR 251. panta 1. tabulā. |
100 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā. |
110 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma. Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
120.-140. |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem. |
150.-170. |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
180 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 14. punktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
190.-210. |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem. |
220.-240. |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
250.-290. |
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijām bez reitinga (pārskata sniegšanas datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas SP paredzētas KPR 251. panta 1. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus. Šīs rindas uzrāda tikai par 190., 210. līdz 270. sleju un 330. līdz 340. sleju. |
3.8. C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)
3.8.1. Vispārīgas piezīmes
104. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanu, kuras riska darījumu riska svērtās vērtības nosaka, pamatojoties uz pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 02.00 veidnē. Tāpat pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām saskaņā ar pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu piemēro 1 250 % riska pakāpi un kuras saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punktu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 01.00 veidnē. |
104.a |
Šajā veidnē visas atsauces uz KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas pantiem ir atsauces uz KPR redakciju, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī. |
105. |
Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus. |
106. |
CR SEC IRB veidnei ir tāds pats tvērums kā CR SEC SA veidnei; tajā apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu bankas portfelī. |
3.8.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Attiecībā uz kopējo bilances posteņu rindu šajā slejā uzrādāmā vērtība atbilst vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksātajai summai pārskata sniegšanas datumā. Sk. CR SEC SA 010. sleju. |
020.-040. |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA KPR 249. un 250. pants Termiņu nesakritību neņem vērā vērtspapīrošanas shēmā iesaistīto kredītriska mazināšanas metožu koriģētajā vērtībā. |
020 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA ) Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā. |
030 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, CR SEC IRB veidnes 030. slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens). Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā. |
040 |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā. Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību. |
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas pakāpes un bruto vērtības korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums. Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīroto pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā. Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts. |
060.-090. |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU Sk. KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktu un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu. Šajā sleju blokā apkopo informāciju par kredītriska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām). |
060 |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA ) Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 59. apakšpunktā. KPR 236. pantā aprakstīta GA aprēķinu procedūra pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 040. un 050. sleju. |
070 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā. Tā kā finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi nepiemēro, šajā slejā uzrāda tikai fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 200. pantu. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 060. sleju. |
080.-090. |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. |
080 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ KPR 236. pants Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 070. sleju. |
090 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 080. sleju. |
100 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 090. sleju. |
110 |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM) KPR 218. līdz 222. pants. Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants). |
120 |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes. |
130.-160. |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, kas reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien nav noteikts citādi. Šajā sakarā korekcijas pakāpe definēta KPR 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā. Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, (0 %, 20 %], (20 %, 50 %] un (50 %, 100 %]. |
170 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 110. sleju. |
180 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA KPR 266. panta 3. punktā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestādes var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. |
190 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
200.-320. |
UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES) KPR 261. pants IRB vērtspapīrošanas pozīcijas ar iespējamo reitingu atbilstoši KPR 259. panta 2. punktam uzrāda kā pozīcijas ar reitingu. Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz IRB pieeju paredzēts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā. |
330 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE Uzraudzības formulas metode (UFM), KPR 262. pants. Vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir lielāka par 7 % vai atbilst riska pakāpei, kas piemērojama saskaņā ar norādītajām formulām. |
340 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijām var atzīt atbilstoši KPR 264. pantam. Šajā gadījumā, ja saņemta pilna aizsardzība, iestāde norāda pozīcijas “faktisko riska pakāpi” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 2. punktā (faktiskā riska pakāpe ir vienāda ar pozīcijas riska darījuma riska svērto vērtību, kas dalīta ar pozīcijas riska darījuma vērtību un reizināta ar 100). Pozīcijas daļējas aizsardzības gadījumā iestādei ir jāpiemēro uzraudzības formulas metode, izmantojot koriģēto “T” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 3. punktā. Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes. |
350 |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa augstākā riska pakāpe). KPR 263. panta 2. un 3. punktā paredzēta izņēmuma procedūra gadījumos, kad Kirb nevar aprēķināt. Likviditātes iespēju neizmantoto summu uzrāda zem “Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti”. Tikmēr, kamēr iniciatoram piemēro izņēmuma procedūru gadījumos, kad Kirb nav iespējams aprēķināt, 350. sleja būtu īstā sleja, kas jāizmanto, lai uzrādītu likviditātes iespējas riska darījuma vērtībai piemēroto riska pakāpes procedūru atbilstoši KPR 263. pantā noteiktajai procedūrai. Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 256. panta 5. punktu un 265. pantu. |
360 |
CAURSKATĪŠANA: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
370 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA KPR 259. panta 3 un 4. punktā attiecībā uz pozīcijām ABKV programmās paredzēta “Iekšējā novērtējuma pieeja” (INP). |
380 |
INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes. |
390 |
(–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, ievēro KPR 266. panta 1. punktu (attiecas tikai uz iniciatoriem, ja riska darījums nav atskaitīts no pašu kapitāla) un 2. punktu. Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības standartu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. |
400 |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē. |
410 |
RDRSV NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA Attiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu ar termiņu nesakritību šajā slejā uzrādāmajā summā neņem vērā nekādu termiņu nesakritību. |
420 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda noteiktas prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. |
430 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 400. slejā uzrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs. |
440.-450. |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (440. sleja)/pēc (450. sleja) KPR 260. pantā noteikto ierobežojumu piemērošanas. Papildus jāņem vērā KPR 265. pants (papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem). |
460 |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā. |
107. |
CR SEC IRB veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tiem informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām. |
108. |
Pozīcijas, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijas bez reitinga (riska darījumi pārskata sniegšanas datumā) arī ir sadalītas atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji. |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanas darījumu kopsummu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās. |
020 |
NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām. |
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā. |
040.-090. |
BILANCES POSTEŅI KPR 246. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, neņemot vērā jebkādas piemērotās kredītriska korekcijas. Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 050.–070. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 080.–090. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā. |
100.-150. |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība – atskaitot minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas –, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas, kas izriet no KPR II pielikumā norādīta atvasināta instrumenta, nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu. Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu. Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu. Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē. Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 110.-130. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 140.-150. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā. |
160 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā. |
170 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma. Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
180.-230. |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem. |
240.-290. |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
300 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
310.-360. |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
370.-420. |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
430.-540. |
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijām bez reitinga (pārskata sniegšanas datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas IRB paredzētas KPR 261. panta 4. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus. Šīs rindas uzrāda tikai par 170., 190. līdz 320. sleju un 400. līdz 410. sleju. |
3.9. C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)
3.9.1. Vispārīgas piezīmes
109. |
Šajā veidnē apkopo informāciju par katru darījumu (salīdzinājumā ar apkopotu informāciju, ko uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB, MKR SA SEC, MKR SA CTP, CA1 un CA2 veidnēs) attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta. Norāda katra vērtspapīrošanas darījuma galvenās iezīmes, piemēram, pamatā esošā portfeļa iezīmes un pašu kapitāla prasības. |
110. |
Šajā veidnē jāuzrāda:
|
111. |
Šo veidni uzrāda konsolidētas grupas un atsevišķas iestādes (2), kas atrodas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības. Ja vērtspapīrošanā ir iesaistītas vairākas vienas konsolidētās grupas sabiedrības, informāciju norāda par katru sabiedrību. |
112. |
Tā kā KPR 406. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādēm, kas iegulda vērtspapīrošanas pozīcijās, ir jāiegūst daudz informācijas par šīm pozīcijām, lai ievērotu uzticamības pārbaudes prasības, pārskata tvērumā ierobežotā apmērā iekļauj arī ieguldītājus. Konkrēti, tās uzrāda 010.–040.slejā, 070.-110. slejā, 160. slejā, 190. slejā, 290.–400. slejā, 420.–470. slejā. |
113. |
Iestādes, kas ir sākotnējo aizdevēju lomā (nav arī iniciatoru vai sponsoru lomā tajā pašā vērtspapīrošanā), parasti sniedz pārskatu par veidni tādā pašā mērā kā ieguldītāji. |
3.9.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|||||||||||||||||||||
005 |
RINDAS NUMURS Šis rindas numurs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
||||||||||||||||||||
010 |
IEKŠĒJAIS KODS Iekšējais (burtciparu) kods, ko iestāde izmanto, lai identificētu vērtspapīrošanu. Iekšējais kods ir saistīts ar vērtspapīrošanas identifikatoru. |
||||||||||||||||||||
020 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS (kods/nosaukums) Vērtspapīrošanas juridiskajai reģistrācijai izmantotais kods vai, ja tāda nav, nosaukums, ar kādu vērtspapīrošana ir zināma tirgū. Ja ir pieejams starptautiskais vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN) (t. i., publiskiem darījumiem), šajā slejā uzrāda zīmes, kas ir kopīgas visiem vērtspapīrošanas laidieniem. |
||||||||||||||||||||
030 |
INICIATORA IDENTIFIKATORS (kods/nosaukums) Kods, ko uzraudzības iestāde piešķir iniciatoram, vai, ja tāda nav, šajā slejā uzrāda pašas iestādes nosaukumu. Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, pārskatu sniedzošā sabiedrība norāda visu tās konsolidētās grupas sabiedrību, kas iesaistītas darījumā (kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs), identifikatoru. Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai kods nav pieejams vai nav zināms, uzrāda iestādes nosaukumu. |
||||||||||||||||||||
040 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ) Uzrāda šādus saīsinājumus:
“Tradicionālā vērtspapīrošana” un “sintētiskā vērtspapīrošana” ir definēta KPR 242. panta 10. un 11. punktā. |
||||||||||||||||||||
050 |
UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI VĒRTSPAPĪROTIE RISKA DARĪJUMI IR IEKĻAUTI BILANCĒ VAI IZSLĒGTI NO TĀS? Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji uzrāda vienu no šādiem saīsinājumiem:
Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par darījuma uzskaitei piemēroto procedūru. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori uzrāda, ka vērtspapīrotie riska darījumi ir izslēgti no bilances. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju. “P” (daļēji izslēgti) uzrāda, ja vērtspapīrotos aktīvus atzīst bilancē pārskatu sniedzošās sabiedrības turpmākas iesaistīšanās mērā, kā noteikts 9. SFPS 3.2.16.–3.2.21. punktā. |
||||||||||||||||||||
060 |
MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJĀM ATTIECAS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS? Iniciatori uzrāda tikai šādus saīsinājumus:
KPR 109., 243. un 244. pants Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par iniciatora vērtspapīrošanas shēmai maksātspējas kontekstā piemēroto procedūru. Tajā norādīts, vai pašu kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar vērtspapīrošanas riska darījumiem vai vērtspapīrošanas pozīcijām (bankas portfelis/tirdzniecības portfelis). Ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīroti riska darījumi (nebūtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasību aprēķinu attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SA veidnē gadījumos, kad izmanto standartizēto pieeju, vai CR IRB veidnē, ja iestāde izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. Pretējā gadījumā, ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasību aprēķinu attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SEC SA veidnē vai CR SEC IRB veidnē. Saistībā ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī aprēķinu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku uzrāda MKR SA TDI (standartizēts vispārējs pozīcijas risks) un MKR SA SEC vai MKR SA CTP (standartizēts specifiskais pozīciju risks), vai MKR IM (iekšējie modeļi) veidnē. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju. |
||||||||||||||||||||
070 |
VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA? Saskaņā ar “vērtspapīrošanas” un “atkārtotas vērtspapīrošanas” definīcijām, kas noteiktas KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā un 62. līdz 64. apakšpunktā, pamatā esošā aktīva veidu uzrāda, izmantojot šādus saīsinājumus:
|
||||||||||||||||||||
075 |
VPS VĒRTSPAPĪROŠANA Regulas (ES) 2017/2402 18. pants Uzrāda šādus saīsinājumus:
|
||||||||||||||||||||
080.-100. |
SAGLABĀŠANA KPR 404. līdz 410. pants. |
||||||||||||||||||||
080 |
PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS Kā paredzēts KPR 405. pantā, par katru iniciēto vērtspapīrošanas shēmu uzrāda attiecīgo neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanas veidu:
|
||||||||||||||||||||
090 |
SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA SNIEGŠANAS DATUMĀ Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabā būtisku vērtspapīrošanas neto ekonomiskās līdzdalības daļu, kas nav mazāka par 5 % (iniciēšanas datumā). Neatkarīgi no KPR 405. panta 1. punkta saglabāšanas mērīšanu iniciēšanas brīdī parasti var interpretēt kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmoreiz vērtspapīroti, bet ne kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmo reiz radīti (piemēram, tas nav brīdis, kad tika izsniegti pamatā esošie aizdevumi). Saglabāšanas mērīšana iniciēšanas brīdī nozīmē to, ka brīdī, kad saglabāšana ir tikusi novērtēta un prasība ir bijusi izpildīta (piemēram, kad riska darījums pirmo reizi ticis vērtspapīrots), nepieciešamā saglabāšanas procentuālā attiecība ir 5 %; saglabātās procentuālās attiecības dinamiska pārmērīšana un pielāgošana visā darījuma pastāvēšanas laikā nav obligāta. Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids). |
||||||||||||||||||||
100 |
ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI? KPR 405. panta 1. punkts Uzrāda šādus saīsinājumus:
Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids). |
||||||||||||||||||||
110 |
IESTĀDES LOMA: (INICIATORS/SPONSORS/SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS/IEGULDĪTĀJS) Uzrāda šādus saīsinājumus:
Sk. definīcijas KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā (iniciators) un 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā (sponsors). Par ieguldītājiem pieņem tās iestādes, kurām piemēro KPR 406. un 407. pantu. |
||||||||||||||||||||
120.-130. |
PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS ABKV programmas (definētas KPR 242. panta 9. punktā) to īpašo iezīmju dēļ un tādēļ, ka tās ietver vairākas atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas, ir atbrīvotas no uzrādīšanas 120. un 130. slejā. |
||||||||||||||||||||
120 |
INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg) Vērtspapīrošanas iniciēšanas datuma mēnesi un gadu (t. i., portfeļa nošķiršanas vai noslēguma datumu) uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”. Katras vērtspapīrošanas shēmas iniciēšanas datums nevar mainīties starp pārskata sniegšanas datumiem. Tajā īpašajā gadījumā, kad vērtspapīrošanas shēmas ir nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, iniciēšanas datums ir vērtspapīru pirmās emisijas datums. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. |
||||||||||||||||||||
130 |
VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJĀ VĒRTĪBA INICIĒŠANAS DATUMĀ Šajā slejā apkopota vērtspapīrotā portfeļa vērtība (saskaņā ar sākotnējiem riska darījumiem pirms korekcijas pakāpēm) iniciēšanas datumā. Tādu vērtspapīrošanas shēmu gadījumā, kuras nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, uzrāda vērtību, kas attiecas uz vērtspapīru pirmās emisijas iniciēšanas datumu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to vērtību, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā uzrāda tikai to summu, kuru emitējusi pārskatu sniedzošā sabiedrība. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. |
||||||||||||||||||||
140.-220. |
VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI 140. līdz 220. slejā pārskatu sniedzošajai sabiedrībai pieprasīts uzrādīt informāciju par vairākām vērtspapīrotā portfeļa iezīmēm. |
||||||||||||||||||||
140 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA Iestādes uzrāda vērtspapīrotā portfeļa vērtību pārskata sniegšanas datumā, t. i., vērtspapīroto riska darījumu nesamaksāto summu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to vērtību, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem (t. i., vērtspapīroto aktīvu portfeli nevar paplašināt pēc iniciēšanas datuma), vērtību pakāpeniski samazina. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. |
||||||||||||||||||||
150 |
IESTĀDES DAĻA (%) Uzrāda iestādes daļu (procentuālo attiecību ar divām zīmēm aiz komata) vērtspapīrotajā portfelī pārskata datumā. Šajā slejā uzrādāmā vērtība ir 100 %, izņemot vērtspapīrošanas shēmas, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji. Šajā gadījumā pārskatu sniedzošā sabiedrība uzrāda tās pašreizējo ieguldījumu vērtspapīrotajā portfelī (relatīvi līdzvērtīgs 140. slejai). Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. |
||||||||||||||||||||
160 |
VEIDS Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa aktīvu (“1” līdz “8”) vai saistību (“9” un “10”) veidu. Iestādei jāuzrāda viens no šiem ciparu kodiem:
Ja vērtspapīroto riska darījumu portfelis ir iepriekš minēto veidu kombinācija, iestāde norāda vissvarīgāko veidu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumā iestāde atsaucas uz galīgo pamatā esošo aktīvu portfeli. “10.” veids (citas saistības) ietver valsts obligācijas un ar kredītrisku saistītās parādzīmes. Vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem, veids nevar mainīties starp pārskata datumiem. |
||||||||||||||||||||
170 |
PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ) Šajā slejā apkopo informāciju par pieeju, kādu iestāde pārskata datumā piemēro vērtspapīrotajiem riska darījumiem. Uzrāda šādus saīsinājumus:
Ja saskaņā ar SP 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC SA veidnē. Ja saskaņā ar IRB 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC IRB veidnē. Ja saskaņā ar SP un IRB kombināciju 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda gan CR SEC SA, gan CR SEC IRB veidnē. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Tomēr šī sleja neattiecas uz saistību vērtspapīrošanu. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||
180 |
RISKA DARĪJUMU SKAITS KPR 261. panta 1. punkts Šī sleja ir obligāta tikai tām iestādēm, kas attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto IRB pieeju (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). Iestādes uzrāda riska darījumu faktisko skaitu. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Ieguldītāji šo sleju neaizpilda. |
||||||||||||||||||||
190 |
VALSTS Uzrāda darījuma galīgā pamatā esošā aktīva izcelsmes valsts kodu (ISO 3166-1 alpha-2), t. i., vērtspapīrotu riska darījumu tiešā parādnieka valsti (caurskatīšana). Ja vērtspapīrošanas portfelis ietver dažādas valstis, iestāde norāda vissvarīgāko valsti. Ja neviena valsts nepārsniedz 20 % slieksni, pamatojoties uz aktīvu/saistību apmēru, tad uzrāda “Citas valstis”. |
||||||||||||||||||||
200 |
Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%) Riska darījumu svērtos vidējos saistību nepildīšanas zaudējumus (ELGD) uzrāda tikai tās iestādes, kas izmanto uzraudzības formulas metodi (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). ELGD jāaprēķina tā, kā norādīts KPR 262. panta 1. punktā. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||
210 |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības standartu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. Šajā slejā apkopo informāciju par vērtības korekcijām un uzkrājumiem, ko piemēro vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||
220 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%) Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa pašu kapitāla prasībām gadījumos, kad nav notikusi vērtspapīrošana, un par paredzamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar šiem riskiem (Kirb ), kā kopējo vērtspapīroto riska darījumu procentuālo attiecību (ar divām zīmēm aiz komata) iniciēšanas datumā. Kirb ir definēts KPR 242. panta 4. punktā. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||
230.-300. |
VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA Šajos sešos sleju blokos apkopo informāciju par vērtspapīrošanas struktūru atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem, laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) un termiņa. Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, par pirmās kārtas zaudējumu laidienu uzrāda tikai summu, kas atbilst pārskatu sniedzošajai iestādei vai ir attiecināma uz to. |
||||||||||||||||||||
230.-250. |
BILANCES POSTEŅI Šajā sleju blokā apkopo informāciju par bilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu). |
||||||||||||||||||||
230 |
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar KPR: vērtspapīrošans pozīcija, kā noteikts KPR 242. panta 6. punktā. Attiecībā uz visām citām vērtspapīrošanas pozīcijām: šajā kategorijā iekļauj visus laidienus, kas neatbilst mezanīna vai pirmās kārtas zaudējumu laidienam saskaņā ar KPR redakciju, kura piemērojama 2018. gada 31. decembrī. |
||||||||||||||||||||
240 |
MEZANĪNA Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar KPR:
Attiecībā uz visām citām vērtspapīrošanas pozīcijām: sk. KPR 243. panta 3. punktu (tradicionālā vērtspapīrošana) un 244. pants 3. punktu (sintētiskā vērtspapīrošana) redakcijā, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī. |
||||||||||||||||||||
250 |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar KPR: vērtspapīrošans pozīcija, kā noteikts KPR 242. panta 17. punktā. Attiecībā uz visām citām vērtspapīrošanas pozīcijām: pirmās kārtas zaudējumu laidiens definēts KPR 242. panta 15. punktā redakcijā, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī. |
||||||||||||||||||||
260.-280. |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šajā sleju blokā apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu). Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem. |
||||||||||||||||||||
290 |
PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU DATUMS Iespējamais visas vērtspapīrošanas beigu datums, ņemot vērā tās līguma noteikumus un šobrīd paredzamos finanšu nosacījumus. Parasti, tas ir agrākais no šādiem datumiem:
Uzrāda pirmā paredzamā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu. |
||||||||||||||||||||
300 |
JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU TERMIŅŠ Datums, līdz kuram juridiski saistoši ir atmaksāt visas vērtspapīrošanas pamatsummas un procentus (pamatojoties uz darījuma dokumentāciju). Uzrāda juridiski saistošā beigu termiņa dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu. |
||||||||||||||||||||
310.-400. |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Šajā sleju blokā apkopo informāciju par vērtspapīrošanas pozīcijām atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem un laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) pārskata datumā. |
||||||||||||||||||||
310.-330. |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā 230. līdz 250. slejā. |
||||||||||||||||||||
340.-360. |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā 260. līdz 280. slejā. |
||||||||||||||||||||
370.-400. |
IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šajā sleju blokā apkopo papildu informāciju par kopējiem ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem (kas jau uzrādīti citā sadalījumā 340.–360. slejā). |
||||||||||||||||||||
370 |
TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI (TKA) Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras tur iniciators un kuras garantētas ar tiešajiem kredīta aizstājējiem (TKA). Saskaņā ar KPR I pielikumu par TKA uzskatāmi šādi pilna riska ārpusbilances posteņi:
|
||||||||||||||||||||
380 |
PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML)/VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML) PLML apzīmē procentu likmju mijmaiņas līgumus, savukārt VML apzīmē valūtas likmes mijmaiņas līgumus. Šie atvasinātie instrumenti ir uzskaitīti KPR II pielikumā. |
||||||||||||||||||||
390 |
ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS Likviditātes iespējām (LI), kas definētas KPR 242. panta 3. punktā, ir jāatbilst KPR 255. panta 1. punkta sešiem nosacījumiem, lai tās uzskatītu par atbilstošām (neatkarīgi no iestādes piemērotās metodes – SP vai IRB). |
||||||||||||||||||||
400 |
CITI (TOSTARP LIKVIDITĀTES IESPĒJAS, KAS NAV ATBILSTOŠAS) Šī sleja ir paredzēta pārējiem ārpusbilances posteņiem, piemēram, neatbilstošām LI (t. i., tādām LI, kas neatbilst KPR 255. panta 1. punkta nosacījumiem). |
||||||||||||||||||||
410 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA: PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE KPR 242. panta 12. punktā un 256. panta 5. punktā (SP), un 265. panta 1. punktā paredzēts korekcijas pakāpju kopums, kas piemērojams ieguldītāju līdzdalības daļas summai (lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību). Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas shēmām ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem (t. i., uz atkārtotu vērtspapīrošanu). Saskaņā ar KPR 256. panta 6. punktu piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka atkarībā no aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. Šī informācija ir saistīta ar CR SEC SA veidnes 100. rindu un CR SEC IRB veidnes 160. rindu. |
||||||||||||||||||||
420 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA Šī informācija ir cieši saistīta ar CR SEC SA veidnes 200. rindu un CR SEC IRB veidnes 180. rindu. Šajā slejā uzrāda negatīvu skaitli. |
||||||||||||||||||||
430 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pirms maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda nekādus datus. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||
440 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pēc maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., pašu kapitāla prasības aprēķinātas atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda datus. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. |
||||||||||||||||||||
445 |
PIEEJA Šajā slejā uzrāda pieeju, kas izmantota, lai noteiktu 440. slejā uzrādīto kopējo riska darījumu vērtību. Pieeja ir viena no šīm:
Atbilstīgi riska pakāpju noteikšanai saskaņā ar KPR 337. pantu pieeju tādiem instrumentiem tirdzniecības portfelī, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas, nosaka kā pieeju, kuru iestāde piemērotu pozīcijai piemērotu savā netirdzniecības portfelī. “Vairākas pieejas” izmanto, ja iestāde vairākos veidos ir iesaistīta vērtsapīrošanas darījumā vai ir pakļauta tam un ja tā piemēro dažādas pieejas pašu kapitāla prasību aprēķinam dažādās tās lomās vai attiecībā uz dažādiem tās riska darījumiem. |
||||||||||||||||||||
446 |
VĒRTSPAPĪROŠANA, KAS IR ATBILSTĪGA, LAI TAI PIEMĒROTU DIFERENCIĒTU PIEEJU ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLU Pārskatu sniegšanas datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, –KPR 243. un 270. pants. Uzrāda šādus saīsinājumus:
“Jā” uzrāda gan par VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan par augstākas prioritātes pozīcijas (ne VPS) MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu šādu pieeju. |
||||||||||||||||||||
450.-510. |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS |
||||||||||||||||||||
450 |
IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ? Uzrāda šādus saīsinājumus:
|
||||||||||||||||||||
460.-470. |
NETO POZĪCIJAS – GARĀS/ĪSĀS Sk. attiecīgi MKR SA SEC vai MKR SA CTP 050./060. sleju. |
||||||||||||||||||||
480 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) – SPECIFISKAIS RISKS Sk. attiecīgi MKR SA SEC 610. sleju vai MKR SA CTP 450. sleju. |
4. OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES
4.1. C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)
4.1.1. Vispārīgas piezīmes
114. |
Šajā veidnē sniedz informāciju par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu operacionālajam riskam saskaņā ar KPR 312. līdz 324. pantu, izmantojot pamatrādītāja pieeju (PRP), standartizēto pieeju (SP), alternatīvo standartizēto pieeju (ASP) un attīstītās mērīšanas pieejas (AMP). Iestāde nevar vienlaicīgi solo līmenī piemērot SP un ASA pieeju attiecībā uz darbības jomām “privātpersonu vai MVU apkalpošana” un “korporatīvo klientu apkalpošana”. |
115. |
Iestādes, kas izmanto PRP, SP un/vai ASP, pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz finanšu gada beigu informāciju. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses. Ja tiek izmantoti revidēti dati, iestādes uzrāda revidētos datus, kam būtu jāpaliek nemainīgiem. Novirzes no šā “nemainīguma” principa ir iespējams, ja, piemēram, šajā laikā rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, nesenas sabiedrību vai darbību iegādes vai atsavināšanas. |
116. |
Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pamatot, ka izņēmuma apstākļu, piemēram, sabiedrību vai darbību apvienošanās vai nodošanas dēļ, trīs gadu vidējās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai attiecībā uz operacionālo risku, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus. Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu. Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami. |
117. |
Šīs veidnes slejās sniegta informācija par trijiem pēdējiem gadiem, par operacionālajam riskam pakļauto bankas darbību attiecīgo rādītāju un par aizdevumu un avansu summu (pēdējais minētais piemērojams tikai ASP gadījumā). Papildus uzrāda informāciju par pašu kapitāla prasību summu operacionālajam riskam. Ja piemērojams, ir detalizēti jānorāda, kura šās summas daļa ir saistībā ar sadales mehānismu. Attiecībā uz AMP pievieno izziņas posteņus, kas sniedz detalizētu informāciju par paredzamo zaudējumu, diversifikācijas un mazināšanas metožu ietekmi uz pašu kapitāla prasībām operacionālajam riskam. |
118. |
Informācija pa rindām ir izklāstīta atkarībā no operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķina metodēm, detalizētāk pievēršoties darbības jomām, uz kurām attiecas SP un ASP. |
119. |
Šo veidni iesniedz visas iestādes, uz kurām attiecas operacionālā riska pašu kapitāla prasības. |
4.1.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010.-030. |
ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS Iestādes, kas izmanto attiecīgo rādītāju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku (PRP, SP un ASP) attiecīgo rādītāju par attiecīgajiem gadiem uzrāda 010. līdz 030. slejā. Turklāt dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā minēts KPR 314. pantā, iestādes informēšanas nolūkā uzrāda arī darbību, uz kurām attiecas AMP, attiecīgo rādītāju. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām. Turpmāk termins “attiecīgais rādītājs” attiecas uz “elementu summu” finanšu gada beigās, kā noteikts KPR 316. panta 1. punkta 1. tabulā. Ja iestādei “attiecīgā rādītāja” dati ir pieejami par mazāk nekā trim gadiem, attiecīgajās tabulas slejās pēc prioritātes iedala pieejamos vēsturiskos datus (revidētos datus). Ja, piemēram, ir pieejami vēsturiskie dati tikai par vienu gadu, tos uzrāda 030. slejā. Ja tas šķiet pamatoti, uz prognozēm balstītās aplēses ietver 020. slejā (aplēses par nākamo gadu) un 010. slejā (aplēse par gadu + 2). Turklāt, ja nav pieejami vēsturiskie dati par “attiecīgo rādītāju”, iestāde var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses. |
040.-060. |
AIZDEVUMI UN AVANSI (PIEMĒROJOT ASP) Šīs slejas izmanto, lai uzrādītu darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” aizdevumu un avansējumu summas, kā minēts KPR 319. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šīs summas izmanto, lai aprēķinātu alternatīvo attiecīgo rādītāju, no kura izriet pašu kapitāla prasības darbībām, uz kurām attiecas ASP (KPR 319. panta 1. punkta a) apakšpunkts). Attiecībā uz darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” iekļauj arī netirdzniecības portfelī turētos vērtspapīrus. |
070 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA Pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar izmantoto pieeju atbilstoši KPR 312. līdz 324. pantam. Iegūto summu uzrāda 070. slejā. |
071 |
KOPĒJĀ OPERACIONĀLĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkts 070. slejas pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5. |
080 |
NO KĀ: SAISTĪBĀ AR SADALES MEHĀNISMU KPR 18. panta 1. punkts (attiecas uz metodoloģijas, ko izmanto operacionālā riska kapitāla sadalei starp dažādajām grupas sabiedrībām, iekļaušanu 312. panta 2. punktā minētajā pielietojumā un to, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā, ko izmanto ES mātes kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai kopīgi ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi). |
090.-120. |
AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS |
090 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM 090. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība ir 070. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība, bet aprēķināta, pirms ir ņemta vērā atvieglojumu ietekme saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, diversifikāciju un riska mazināšanas metodēm (sk. turpmāk). |
100 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM 100. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības atvieglojumus saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, kas nodrošināti ar iekšējās darbības praksēm (kā minēts KPR 322. panta 2. punkta a) punktā). |
110 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU Diversifikācijas ietekme 110. slejā ir starpība starp pašu kapitāla prasību summu, kas aprēķināta atsevišķi katrai operacionālā riska kategorijai (t. i., “pilnīgas atkarības” situācija), un diversificēto pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta, ņemot vērā korelācijas un atkarību (t. i., pieņemot mazāk nekā “pilnīgu atkarību” starp riska kategorijām). “Pilnīgas atkarības” situācija rodas “saistību neizpildes gadījumā”, tas ir, kad iestāde neizmanto tiešu korelāciju struktūru starp riska kategorijām, tādējādi AMP kapitālu aprēķina kā izvēlēto riska kategoriju individuālu operacionālā riska pasākumu summu. Šajā gadījumā starp riska kategorijām tiek pieņemta 100 % korelācija, un slejā uzrādāmā vērtība ir jānorāda kā nulle. Turpretim, ja iestāde aprēķina tiešas korelācijas struktūru starp riska kategorijām, tai šajā slejā ir jāiekļauj starpība starp AMP kapitālu, kas rodas no “saistību nepildīšanas gadījuma”, un to, kas iegūts pēc korelācijas struktūru starp riska kategorijām piemērošanas. Vērtība atspoguļo AMP modeļa “diversifikācijas spēju”, kas ir modeļa spēja aptvert būtisku operacionālā riska zaudējumu notikumus, kas nav vienlaicīgi. 110. slejā uzrāda summu, par kādu pieņemtā korelācijas struktūra samazina AMP kapitālu salīdzinājumā ar 100 % korelācijas pieņēmumu. |
120 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI) 120. slejā uzrāda apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekmi saskaņā ar KPR 323. panta 1. līdz 5. punktu. |
Rindas |
|
010 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP) Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā operacionālo risku, šajā rindā norāda summas, kas atbilst darbībām, uz kurām attiecas PRP (KPR 315. un 316. pants). |
020 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (SP)/ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA (ASP) Uzrāda pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar SP un ASP (KPR 317. līdz 319. pants). |
030.-100. |
SP SP izmantošanas gadījumā katra gada attiecīgo rādītāju iedala 030. līdz 100. rindā pa darbības jomām, kas noteiktas KPR 317. panta 2. tabulā. Darbības attiecina uz darbības jomām, ievērojot KPR 318. pantā izklāstītos principus. |
110.-120. |
ASP Iestādes, kas izmanto ASP (KPR 319. pants), attiecīgo rādītāju par konkrētajiem gadiem 030. līdz 050. rindā un 080. līdz 100. rindā atsevišķi uzrāda par katru darbības jomu, un 110. un 120. rindā – par darbības jomām “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”. 110. un 120. rindā uzrāda to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas ASP, izšķirot starp tām darbībām, kas atbilst darbības jomai “Korporatīvo klientu apkalpošana” un tām, kas atbilst darbības jomai “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”(KPR 319. pants). Summas var būt rindās, kas atbilst “Korporatīvo klientu apkalpošanai” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošanai” saskaņā ar SP (060. un 070. rinda), kā arī saskaņā ar ASP (110. un 120. rinda) (piemēram, ja uz meitasuzņēmumu attiecas SP, bet uz mātesuzņēmumu – ASP). |
130 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP) Uzrāda attiecīgos datus par AMP iestādēm (KPR 312. panta 2. punkts un 321. līdz 323. pants). Dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā norādīts KPR 314. pantā, uzrāda informāciju par to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas AMP. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām. |
4.2. OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR ZAUDĒJUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA)
4.2.1. Vispārīgas piezīmes
120. |
Veidnē C 17.01 (OPR detalizēta informācija 1) atbilstoši notikumu veidiem un darījumu jomām apkopo informāciju par bruto zaudējumiem un zaudējumu atlīdzinājumiem, ko iestāde reģistrējusi pēdējā gadā. Veidnē C 17.02 (OPR detalizēta informācija 2) sniegta informācija par lielāko zaudējumu notikumiem pēdējā gadā. |
121. |
Operacionālā riska zaudējumus, kas saistīti ar kredītrisku un kam piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku (ar kredītrisku saistīti operacionālā riska robežnotikumi), neņem vērā ne C 17.01. veidnē, ne C 17.02. veidnē. |
122. |
Ja saskaņā ar KPR 314. pantu tiek kombinēti izmantotas dažādas pieejas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku, iestādes reģistrētos zaudējumus un atlīdzinājumus uzrāda C 17.01. un C 17.02. veidnē neatkarīgi no pieejas, kas izmantota pašu kapitāla prasību aprēķināšanai. |
123. |
“Bruto zaudējums” ir zaudējums, ko izraisījis operacionālā riska notikums vai notikuma veids, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, pirms jebkāda veida atlīdzinājumiem, neskarot “ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumus”, kā definēts turpmāk. |
124. |
“Atlīdzinājums” ir neatkarīgs notikums, kas ir saistīts ar sākotnējo operacionālā riska zaudējumu, kas ir nošķirts laikā, kurā līdzekļus vai saimniecisko ieguvumu ienākošās plūsmas ir saņemtas no pirmajām vai trešajām pusēm, piemēram, no apdrošinātājiem vai citām pusēm. Atlīdzinājumus iedala atlīdzinājumos no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem un tiešajos atlīdzinājumos. |
125. |
“Ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumi” ir operacionālā riska notikumi, kas izraisa zaudējumus, kurus daļēji vai pilnībā atlīdzina piecu darbdienu laikā. Attiecībā uz ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumu bruto zaudējuma definīcijā ietver tikai to zaudējuma daļu, kas nav pilnībā atlīdzināta (t. i., zaudējums, no kura atņemta īsā laikposmā daļēji atlīdzināmā summa). Tā rezultātā notikumus, kas izraisa zaudējumus, kuri ir pilnībā atlīdzināti piecu darbdienu laikā, vispār neietver ne bruto zaudējuma definīcijā, ne detalizētas informācijas (OPR detalizēta informācija) veidnē. |
126. |
“Uzskaites datums” ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu. Šis datums loģiski seko “Notikuma datumam” (t. i., datumam, kad radās operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās) un “Atklāšanas datumam (t. i., datumam, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu). |
127. |
Grupē zaudējumus, ko rada kopējs operacionālā riska notikums vai vairāki ar sākotnēju operacionālā riska notikumu, kurš izraisa notikumus vai zaudējumus (“avotnotikums”). Grupētos notikumus uztver un uzrāda kā vienu notikumu, un līdz ar to summē saistītās bruto zaudējumu vērtības, respektīvi, zaudējumu korekciju vērtības. |
128. |
Attiecīgā gada jūnijā uzrādītie dati ir pagaidu dati, turpretim galīgos datus uzrāda decembrī. Tādēļ jūnijā uzrādītajiem datiem ir sešu mēnešu atsauces periods (t. i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), turpretim decembrī uzrādītajiem datiem ir divpadsmit mēnešu atsauces periods (t. i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). Attiecībā uz datiem, kas uzrādīti gan no jūnija, gan no decembra, “iepriekšējā pārskata atsauces periodi” ir visi pārskata atsauces periodi līdz attiecīgajam mēnesim, ieskaitot periodu, kurš beidzas iepriekšējā kalendārā gada beigās. |
129. |
Lai pārbaudītu šīs reglas 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkta i) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, iestādes izmanto jaunākos statistikas datus, kas pieejami EBI tīmekļa vietnē par uzraudzības informācijas atklāšanu, lai iegūtu “visu attiecīgās dalībvalsts iestāžu bilances kopējo vērtību summu”. Lai pārbaudītu 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkta iii) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, izmanto bruto iekšzemes kopprodukta tirgus cenas, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 8.89. punktā (2010. gada EKS) un kuras Eurostat publicējis par iepriekšējo kalendāro gadu. |
4.2.2. C 17.01: Operacionālais risks: pēdējā gada zaudējumi un zaudējumu atlīdzinājumi pēc darbības jomām un notikumu veidiem (OPR detalizēta informācija 1)
4.2.2.1. Vispārīgas piezīmes
130. |
C 17.01. veidnē informāciju norāda, zaudējumus un atgūtās summas, kas pārsniedz iekšminētos sliekšņus, sadalot pēc darbības jomām (kā noteikts KPR 317. panta 2. tabulā, iekļaujot papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) punktā) un pēc notikumu veidiem (kā noteikts KPR 324. pantā), ar iespēju, ka vienam noteikumam atbilstošos zaudējumus sadala starp vairākām darbības jomām. |
131. |
Slejās norāda dažādos notikumu veidus un kopējos rādītājus par katru darbības jomu, kā arī izziņas posteni, kurā parādīts zemākais iekšējais slieksnis, kas piemērots zaudējumu datu apkopošanā, par katru darbības jomu uzrādot zemāko un augstāko slieksni gadījumā, ja ir vairāk par vienu slieksni. |
132. |
Rindās norāda darbības jomas un katrā darbības jomā – informāciju par notikumu skaitu (jauni notikumi), bruto zaudējumu summu (jauni notikumi), to notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu (tiešie zaudējumu atlīdzinājumi, kā arī atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem). |
133. |
Attiecībā uz kopējām darbības jomām dati par notikumu skaitu un bruto zaudējumu apmēru ir jāuzrāda arī par konkrētiem intervāliem, balstoties uz noteiktiem sliekšņiem, proti, 10 000, 20 000, 100 000 un 1 000 000. Sliekšņi ir noteikti euro vērtībā un ir ietverti salīdzināšanas nolūkā attiecībā uz uzrādītajiem zaudējumiem starp iestādēm, tāpēc tie var nebūt saistīti ar minimālajiem zaudējumu sliekšņiem, ko izmanto datu apkopošanai par iekšējiem zaudējumiem, kas jāuzrāda veidnes citā iedaļā. |
4.2.2.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
0010.-0070. |
NOTIKUMU VEIDI Iestādes attiecīgajā 010. līdz 070. slejā uzrāda zaudējumus pēc notikumu veidiem, kā noteikts KPR 324. pantā. Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar ASP, zaudējumus, kuru notikuma veids nav noteikts, var uzrādīt tikai 080. slejā. |
0080 |
NOTIKUMU VEIDI KOPĀ 080. slejā attiecībā uz katru darbības jomu iestādes uzrāda kopējo “notikumu skaitu (jauni notikumi)”, kopējo “bruto zaudējumu summu (jauni notikumi)”, kopējo “to notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas”, kopējās “zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem”, “maksimālos vienreizējos zaudējumus”, “piecu lielāko zaudējumu summu”, kopējo “zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsummu” un kopējos “atlīdzinājumus no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem”. Ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, 080. slejā parādās zaudējumu gadījumu, bruto zaudējumu kopsummu, zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu un 010. līdz 070. slejā uzrādīto “zaudējumu korekciju saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem” vienkāršs apkopojums. 080. slejā uzrādītie “maksimālie vienreizējie zaudējumi” ir maksimālie vienreizējie zaudējumi darbības jomā, un tie ir identiski 010. līdz 070. slejā uzrādīto “maksimālo vienreizējo zaudējumu” maksimālajai vērtībai, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus. Kā piecu lielāko zaudējumu summu 080. slejā uzrāda piecu lielāko zaudējumu summu vienā darbības jomā. |
0090.-0100. |
IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS Iestādes 090. un 100. slejā uzrāda minimālos zaudējumu sliekšņus, ko tās saskaņā ar KPR 322. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu izmanto datu apkopošanā. Ja iestāde katrā darbības jomā izmanto tikai vienu slieksni, aizpilda tikai 090. sleju. Gadījumos, kad vienā un tajā pašā regulējošām prasībām atbilstošajā darbības jomā piemēro dažādus sliekšņus, norāda arī augstāko piemērojamo slieksni (100. sleja). |
Rindas |
|||||
0010.-0880. |
DARBĪBAS JOMAS: FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM, TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA, STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU, KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA, PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA, MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI, AĢENTŪRU PAKALPOJUMI, AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA, KORPORATĪVIE POSTEŅI Par katru darbības jomu, kā norādīts KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā, tostarp papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un par katru notikuma veidu iestāde saskaņā ar iekšējiem sliekšņiem uzrāda šādu informāciju: notikumu skaits (jauni notikumi), bruto zaudējumu summa (jauni notikumi), to notikumu skaits, kam piemēro zaudējumu korekcijas, zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, maksimālie vienreizējie zaudējumi, piecu lielāko zaudējumu summa, zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma un kopējie atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem. Attiecībā uz zaudējumu notikumu, kas ietekmē vairāk nekā vienu darbības jomu, “bruto zaudējumu apmēru” sadala pa visām ietekmētajām darbības jomām. Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar ASP, zaudējumus, kuru darbības joma nav noteikta, var uzrādīt tikai 910.–980. rindā. |
||||
0010, 0110, 0210, 0310, 0410, 0510, 0610, 0710, 0810 |
Notikumu skaits (jauni notikumi) Notikumu skaits ir operacionālā riska notikumu skaits, kuru bruto zaudējumi tika uzskaitīti pārskata atsauces periodā. Notikumu skaits attiecas uz “jauniem notikumiem”, t. i., operacionālā riska notikumiem, kas:
“Jauni notikumi” neietver operacionālā riska notikumus, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, kas jau bija iekļauts iepriekšējos uzraudzības pārskatos. |
||||
0020, 0120, 0220, 0320, 0420, 0520, 0620, 0720, 0820 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) Bruto zaudējumu summa ir bruto zaudējumu summa, kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem (piemēram, tiešās izmaksas, uzkrājumi, norēķini). Visus pārskata atsauces periodā uzskaitītos zaudējumus saistībā ar atsevišķu notikumu summē un attiecībā uz minēto pārskata atsauces periodu uzskata par bruto zaudējumiem. Uzrādītā bruto zaudējumu summa attiecas uz “jauniem notikumiem”, kā noteikts iepriekšējā rindā. Attiecībā uz notikumiem, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā un kas nebija iekļauti nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, kopējos zaudējumus, kuri uzkrāti līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), uzrāda kā bruto zaudējumus pārskata sniegšanas atsauces datumā. Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus. |
||||
0030, 0130, 0230, 0330, 0430, 0530, 0630, 0730, 0830 |
To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas, ir to operacionālā riska notikumu skaits, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā un jau iekļauti iepriekšējos pārskatos, un attiecībā uz kuriem zaudējumu korekcijas izdarītas pašreizējā pārskata atsauces periodā. Ja pārskata atsauces periodā attiecībā uz notikumu izdarīta vairāk nekā viena zaudējumu korekcija, minēto zaudējumu korekciju summu uzskaita kā vienu korekciju periodā. |
||||
0040, 0140, 0240, 0340, 0440, 0540, 0640, 0740, 0840 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem Zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata atsauces periodiem ir šādu elementu (pozitīvu vai negatīvu) summa:
Ja pārskata atsauces periodā attiecībā uz notikumu izdarīta vairāk nekā viena zaudējumu korekcija, visu minēto zaudējumu korekciju vērtības summē, ņemot vērā korekciju zīmi (pozitīva, negatīva). Šo summu uzskata par zaudējumu korekciju attiecībā uz minēto notikumu minētajā pārskata atsauces periodā. Ja negatīvas zaudējumu korekcijas dēļ koriģētā zaudējumu summa, kas attiecināma uz notikumu, ir zem iestādes iekšējā datu apkopošanas sliekšņa, iestāde zaudējumu kopsummu par minēto notikumu uzrāda apkopotā veidā līdz pēdējam brīdim, kad notikums tika uzrādīts ar decembra atsauces datumu (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), ar negatīvu zīmi tā vietā, lai uzrādītu pašu negatīvās zaudējumu korekcijas summu. Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus. |
||||
0050, 0150, 0250, 0350, 0450, 0550, 0650, 0750, 0850 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi Maksimālie vienreizējie zaudējumi ir lielākā no šīm summām:
Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus. |
||||
0060, 0160, 0260, 0360, 0460, 0560, 0660, 0760, 0860 |
Piecu lielāko zaudējumu summa Piecu lielāko zaudējumu summa ir to piecu lielāko summu kopsumma no:
Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus. |
||||
0070, 0170, 0270, 0370, 0470, 0570, 0670, 0770, 0870 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma Tiešie atlīdzinājumi ir visi iegūtie atlīdzinājumi, izņemot tos, kam piemēro KPR 323. pantu, kā uzrādīts turpmākajā rindā. Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma ir visu tiešo atlīdzinājumu un tiešo atlīdzinājumu korekciju summa, kas uzskaitīta pārskata periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata atsauces periodā vai iepriekšējos pārskata atsauces periodos. |
||||
0080, 0180, 0280, 0380, 0480, 0580, 0680, 0780, 0880 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem Atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir atlīdzinājumi, kam piemēro KPR 323. pantu. Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir visu atlīdzinājumu no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem un šādu atlīdzinājumu korekciju summa, kas uzskaitīta pārskata atsauces periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata atsauces periodā vai iepriekšējos pārskata atsauces periodos. |
||||
0910.-0980. |
DARBĪBAS JOMAS KOPĀ Attiecībā uz katru notikuma veidu (010. līdz 080. sleja) uzrāda informāciju par kopējām darbības jomām (KPR 322. panta 3. punkta b), c) un e) apakšpunkts). |
||||
0910.-0914. |
Notikumu skaits 910. rindā uzrāda to notikumu skaitu, kas pārsniedz iekšējo slieksni, pēc notikumu veidiem par darbības jomām kopā. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā notikumu skaita pēc darbības jomām apkopojums, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu. Tas var būt augstāks, ja iestāde, kas tās pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar ASP, nevar katrā gadījumā identificēt darbības joma, kuras ietekmējuši zaudējumi. 911.–914. rindā uzrāda to notikumu skaitu, kuru bruto zaudējumu summa iekļaujas attiecīgajās rindās definētajos intervālos. Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, attiecībā uz 080. sleju piemēro šādus nosacījumus:
|
||||
0920.-0924. |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, 920. rindā uzrādītā bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) ir jaunu notikumu bruto zaudējumu summu vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu. 921.–924. rindā uzrāda to notikumu bruto zaudējumu summu, kuru bruto zaudējumu summa iekļaujas attiecīgajās rindās definētajos intervālos. |
||||
0930, 0935, 0936 |
To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas 930. rindā uzrāda to notikumu kopējo skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, kā definēts attiecībā uz 030., 130. .., 830. rindu. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā to notikumu skaita, kam piemēro zaudējumu korekcijas, apkopojums pēc darbības jomām, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu. Tas var būt augstāks, ja iestāde, kas tās pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar ASP, nevar katrā gadījumā identificēt darbības joma, kuras ietekmējuši zaudējumi. To zaudējumu notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, sadala pa tādu notikumu skaitu, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas pozitīvas korekcijas, un tādu notikumu skaitu, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas negatīvas korekcijas (visas uzrādītas ar pozitīvu zīmi). |
||||
0940, 0945, 0946 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem 940. rindā uzrāda to zaudējumu korekciju kopsummu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskatu periodiem pa darījumu jomām (kā definēts attiecībā uz 040., 140. .., 840. rindu). Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, 940. rindā uzrādītā summa ir zaudējumu korekciju, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskatu periodiem, kuri uzrādīti par katru darījumu jomu, vienkāršs apkopojums. Zaudējumu korekciju summu sadala šādi: summa, kas saistīta ar notikumiem, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas pozitīvas zaudējumu korekcijas (945. rinda, uzrādīta kā pozitīvs rādītājs), un summa, kas saistīta ar notikumiem, attiecībā uz kuriem pārskata periodā tika izdarītas negatīvas zaudējumu korekcijas (946. rinda, uzrādīta kā negatīvs rādītājs). Ja negatīvas zaudējumu korekcijas dēļ koriģētā zaudējumu summa, kas attiecināma uz notikumu, ir zem iestādes iekšējā datu apkopošanas sliekšņa, iestāde zaudējumu kopsummu par minēto notikumu uzrāda apkopotā veidā līdz pēdējam brīdim, kad notikums tika uzrādīts ar decembra atsauces datumu (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), ar negatīvu zīmi 946. rindā tā vietā, lai uzrādītu pašu negatīvās zaudējumu korekcijas summu. |
||||
0950 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, maksimālie vienreizējie zaudējumi ir maksimālie zaudējumi, kas pārsniedz iekšējo slieksni, par katru notikuma veidu un visās darījumu jomās. Šie rādītāji var būt augstāki par visaugstāko vienreizējo zaudējumu, kas uzrādīts katrā darbības jomā, ja notikums ietekmē dažādas darījumu jomas; Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, attiecībā uz 080. sleju piemēro šādus nosacījumus:
|
||||
0960 |
Piecu lielāko zaudējumu summa Uzrāda piecu lielāko bruto zaudējumu summu par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šī summa var būt augstāka par visaugstāko piecu lielāko kopējo zaudējumu summu, kas uzrādīta katrā darbības jomā. Šo summu uzrāda neatkarīgi no zaudējumu skaita. Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, 080. slejā piecu lielāko zaudējumu summa ir piecu lielāko zaudējumu summa visā matricā, kas nozīmē, ka tā var arī nebūt vienāda ar 960. rindā norādīto “piecu lielāko zaudējumu summas” maksimālo vērtību vai ar 080. slejā norādīto “piecu lielāko zaudējumu summas” maksimālo vērtību. |
||||
0970 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma ir tiešo zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu. |
||||
0980 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu. |
4.2.3. C 17.02: Operacionālais risks: detalizēta informācija par lielāko zaudējumu notikumiem pēdējā gadā (OPR detalizēta informācija)
4.2.3.1. Vispārīgas piezīmes
134. |
C 17.02. veidnē sniedz informāciju par atsevišķiem zaudējumu notikumiem (viena rinda uz notikumu). |
135. |
Šajā veidnē uzrādītā informācija attiecas uz “jauniem notikumiem”, t. i., operacionālā riska notikumiem, kas:
|
136. |
Uzrāda tikai tādus notikumus, kas saistīti ar bruto zaudējumu summu, kura ir vienāda ar 100 000 EUR vai lielāka par to.
1. Ņemot vērā minēto slieksni:
|
4.2.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
0010 |
Notikuma ID Notikuma ID ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Ja ir pieejams iekšējs ID, iestādes norāda iekšējo ID. Pretējā gadījumā uzrādītajā ID ievērota numerācijas kārtība 1, 2, 3 utt. |
0020 |
Uzskaites datums Uzskaites datums ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu. |
0030 |
Notikuma datums Notikuma datums ir datums, kad radās operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās. |
0040 |
Atklāšanas datums Atklāšanas datums ir datums, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu. |
0050 |
Notikuma veids Notikumu veidi, kā noteikts KPR 324. pantā. |
0060 |
Bruto zaudējumi Bruto zaudējumi saistībā ar notikumu, kā definēts iepriekš C 17.01. veidnes 020., 120. rindā utt. |
0070 |
Bruto zaudējumi, atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus Bruto zaudējumi saistībā ar notikumu, kā definēts iepriekš C 17.01. veidnes 020., 120. rindā utt., atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus, kas attiecas uz minēto zaudējumu notikumu. |
0080. - 0160. |
Bruto zaudējumi pēc darbības jomas Bruto zaudējumus, kā uzrādīts 060. slejā, iedala attiecīgajās darbības jomās, kā definēts KPR 317. pantā un 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā. |
0170 |
Juridiskās personas nosaukums Juridiskās personas nosaukums, kā uzrādīts C 06.02. veidnes 010. slejā, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības. |
0180 |
Juridiskās personas ID Juridiskās personas LEI kods, kā uzrādīts C 06.02. veidnes 025. slejā, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības. |
0190 |
Uzņēmējdarbības vienība Iestādes uzņēmuma vienība vai korporatīvā struktūra, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības. |
0200 |
Apraksts Notikuma apraksts – ja nepieciešams, vispārīgā vai anonīmā veidā –, kas ietver vismaz informāciju par pašu notikumu un informāciju par notikuma izraisītājiem vai cēloņiem, ja tie ir zināmi. |
5. TIRGUS RISKA VEIDNES
137. |
Šīs norādes attiecas uz veidnēm, kurās uzrāda pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz ārvalstu valūtas risku (MKR SA FX), preču risku (MKR SA COM) procentu likmju risku (MKR SA TDI, MKR SA SEC, MKR SA CTP) un kapitāla vērtspapīru risku (MKR SA EQU). Papildus tam šajā daļā ir iekļautas norādes par pārskatu sniegšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju (MKR IM). |
138. |
Tirgotu parāda instrumentu vai kapitāla vērtspapīru (vai parāda vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu) pozīcijas risku sadala divos komponentos, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmais komponents ir tā konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasināta instrumenta gadījumā, to pamatā esošā instrumenta emitenta dēļ. Otrais komponents ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa izmaiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinātais instruments), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm. Konkrētiem instrumentiem piemērotās procedūras un savstarpējo prasījumu ieskaita procedūras ir atrodamas KPR 326.–333. pantā. |
5.1. C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)
5.1.1. Vispārīgas piezīmes
139. |
Šajā veidnē atspoguļo pozīcijas un saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem tirgotiem parāda instrumentiem saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts). Rindās ir ņemti vērā dažādie riski un saskaņā ar KPR pieejamās metodes. Specifiskais risks, kas saistīts ar riska darījumiem, kuri iekļauti MKR SA SEC un MKR SA CTP, ir jāuzrāda tikai MKR SA TDI kopējā veidnē. Šajās veidnēs uzrādītās pašu kapitāla prasības pārnes attiecīgi uz {325;060} šūnu (vērtspapīrošana) un {330;060} šūnu (CTP).. |
140. |
Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par iepriekš noteiktu sarakstu ar šādām valūtām: EUR, ALL, BGN, CZK, DKK, EGP, GBP, HRK, HUF, ISK, JPY, LTL, MKD, NOK, PLN, RON, RUB, RSD, SEK, CHF, TRY, UAH, USD, un par vienu atsevišķu veidni ar visām citām valūtām. |
5.1.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010.-020. |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts. Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
030.-040. |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. |
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|
010.-350. |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos tirdzniecības portfelī un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu uzrāda atkarībā no riska kategorijas, termiņa un izmantotās pieejas. |
011 |
VISPĀRĒJAIS RISKS. |
012 |
Atvasinātie instrumenti Atvasinātie instrumenti, kas iekļauti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmes riska aprēķināšanā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 328. līdz 331. pantu. |
013 |
Citi aktīvi un saistības Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmju riska aprēķinā. |
020.-200. |
TERMIŅA METODE Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro termiņa metodi saskaņā ar KPR 339. panta 1. līdz 8. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 339. panta 9. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā, un šīs zonas sadala pēc instrumentu termiņiem. |
210.-240. |
VISPĀRĒJAIS RISKS. ILGUMA METODE Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro ilguma metodi saskaņā ar KPR 340. panta 1. līdz 6. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 340. panta 7. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā. |
250 |
SPECIFISKAIS RISKS 251., 325. un 330. rindā uzrādīto vērtību summa. Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro specifiskā riska kapitāla prasību, un to attiecīgā kapitāla prasība saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 335. pantu, 336. panta 1. līdz 3. punktu, 337. un 338. pantu. Jāņem vērā arī KPR 327. panta 1. punkta pēdējais teikums. |
251.-321. |
Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas 260. līdz 321. rindā uzrādīto vērtību summa. Ārēji nevērtētu n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pašu kapitāla prasība ir jāaprēķina, saskaitot atsauces sabiedrību riska pakāpes (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmā un otrā daļa – “caurskatīšana”). Ārēji novērtētus n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta trešā daļa) atsevišķi uzrāda 321. rindā. Tādu pozīciju uzrādīšana, kam piemēro KPR 336. panta 3. punktu. Pastāv īpaša procedūra attiecībā uz obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām saskaņā ar KPR 129. panta 3. punktu piemērotu 10 % riska pakāpi banku portfelī (segtās obligācijas). Īpašās pašu kapitāla prasības ir puse no 1. tabulas KPR 336. pantā otrās kategorijas procentu attiecības. Minētās pozīcijas ir jāiedala 280.–300. rindā atbilstoši atlikušajam laikam līdz beigu termiņam. Ja procentu likmju pozīciju vispārējo risku ierobežo ar kredītu atvasināto instrumentu, tad piemēro 346. un 347. pantu. |
325 |
Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA SEC veidnes 610. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī. |
330 |
Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA CTP veidnes 450. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī. |
350.-390. |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 329. panta 3. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.2. C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)
5.2.1. Vispārīgas piezīmes
141. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām (visām/neto un garajām/īsajām) un saistītajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas/atkārtotās vērtspapīrošanas pozīcijas riska specifisko riska komponentu tirdzniecības portfelī (neatbilst korelācijas tirdzniecības portfelim) saskaņā ar standartizēto pieeju. Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanu tirdzniecības portfelī, pašu kapitāla prasību specifiskam riskam, kuru nosaka, pamatojoties uz KPR, piemēram, ja pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 02.00 veidnē. Tāpat pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām saskaņā ar KPR piemēro 1 250 % riska pakāpi un kuras saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punktu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 01.00 veidnē. |
141.a |
Šajā veidnē visas atsauces uz KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas pantiem un KPR 337. pantu ir atsauces uz KPR redakciju, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī. |
142. |
MKR SA SEC veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 337. pantu. Ja vērtspapīrošanas pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē. |
143. |
Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā. |
5.2.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010.-020. |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar KPR 337. pantu (vērtspapīrošanas pozīcijas). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
030.-040. |
(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 258. pants |
050.-060. |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
070.-520. |
NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) Sadalījums jāveic atsevišķi garajām un īsajām pozīcijām. |
230.–240. un 460.–470. |
1 250 % KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
250.-260. un 480.-490. |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu Šīs slejas uzrāda, ja iestādes izmanto alternatīvu uzraudzības formulas metodi (UFM), ar ko nosaka pašu kapitāla prasības atkarībā no nodrošinājuma portfeļa iezīmēm un laidiena līgumiskajām īpašībām. |
270. un 500. |
CAURSKATĪŠANA SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts. Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana). IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts. Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu. |
280.–290. un 510.–520. |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA KPR 109. panta 1. punkta otrais teikums un 259. panta 3. un 4. punkts Šīs slejas uzrāda, ja iestāde izmanto iekšējā novērtējuma pieeju, lai noteiktu kapitāla prasības attiecībā uz likviditātes iespējām un kredītkvalitātes uzlabošanu, ko bankas (tostarp trešo personu bankas) attiecina uz ABKV konduītiem. INP, kā pamatā ir ĀKNI metodoloģijas, piemēro tikai riska darījumiem ar ABKV konduītiem, kuru iekšējais reitings ir ekvivalents ieguldījumu kategorijai sākuma brīdī. |
530.-540. |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU KPR 337. panta 3. punkts saistībā ar KPR 407. pantu KPR 14. panta 2. punkts |
550.-570. |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA KPR 337. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu, kas iestādei ļauj noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī. |
580.-600. |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA KPR 337. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu |
610 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim iestāde summē atsevišķi savas svērtās neto garās pozīcijas (580. sleja) un savas svērtās neto īsās pozīcijas (590. sleja). Lielākā no šīm summām (pēc maksimālās robežvērtības) ir pašu kapitāla prasība. No 2015. gada saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu iestāde, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, summē savas svērtās neto pozīcijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsas pozīcijas (600. sleja). |
Rindas |
|||||||||||||||||||||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Nenokārtotu (tirdzniecības portfelī turētu) vērtspapīrošanas darījumu kopsumma, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora un/vai ieguldītāja un/vai sponsora lomā(-ās). |
||||||||||||||||||||
040., 070. un 100. |
VĒRTSPAPĪROŠANA KPR 4. panta 61. un 62. punkts |
||||||||||||||||||||
020., 050., 080. un 110. |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA KPR 4. panta 63. punkts |
||||||||||||||||||||
030.-050. |
INICIATORS KPR 4. panta 13. punkts |
||||||||||||||||||||
060.-080. |
IEGULDĪTĀJS Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
||||||||||||||||||||
090.-110. |
SPONSORS KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
||||||||||||||||||||
120.-210. |
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU KOPSUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM KPR 337. panta 4. punkta pēdējais teikums Pamatā esošo aktīvu sadalījums atbilst “SEC detalizēta informācija” veidnē (slejā “Veids”) izmantotajai klasifikācijai:
Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu, ja portfelī ir ietverti dažāda veida aktīvi, iestāde ņem vērā vissvarīgāko veidu. |
5.3. C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)
5.3.1. Vispārīgas piezīmes
144. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par KTP pozīcijām (kas ietver vērtspapīrošanu, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas, kas iekļautas saskaņā ar KPR 338. panta 3. punktu) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar standartizēto pieeju. |
145. |
MKR SA CTP veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeļa pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 338. panta 2. un 3. punktu. Ja KTP pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa KTP pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē. |
146. |
Šāda veidnes struktūra atdala vērtspapīrošanas pozīcijas, n-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas. Līdz ar to vērtspapīrošanas pozīcijas vienmēr uzrāda 030., 060. vai 090. rindā (atkarībā no iestādes lomas vērtspapīrošanā). N-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus vienmēr uzrāda 110. rindā. “Citas KTP pozīcijas” nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti (sk. definīciju KPR 338. panta 3. punktā), bet tās ir tieši “saistītas” (riska ierobežošanas nolūkā) ar vienu no šīm divām pozīcijām. Tāpēc tās iedala vai nu pie “Vērtspapīrošana”, vai arī pie “N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti”. |
147. |
Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA 1 460. rindā. |
5.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010.-020. |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar pozīcijām, kas iedalītas korelācijas tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR 338. panta 2. un 3. punktu. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
030.-040. |
(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 258. pants |
050.-060. |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
070.-400. |
NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM (SP UN IRB) KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
160. un 330. |
CITAS Citas riska pakāpes, kas nav tieši minētas iepriekšējās slejās. Attiecībā uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – tikai tie instrumenti, kas nav ārēji novērtēti. Ārēji novērtēti n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ir jāuzrāda MKR SA TDI veidnē (321. rindā) vai – ja tie iekļauti KTP – jāiedala attiecīgās riska pakāpes slejā. |
170.-180. un 360.-370. |
1 250 % KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
190.–200. un 340.–350. |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu |
210./380. |
CAURSKATĪŠANA SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts. Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana). IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts. Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu. |
220.-230. un 390.-400. |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA KPR 259. panta 3. un 4. punkts |
410.-420. |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS KPR 338. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu |
430.-440. |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS KPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu |
450. |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Pašu kapitāla prasību nosaka kā lielāko no i) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto garajām pozīcijām (430. sleja), vai ii) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto īsajām pozīcijām (440. sleja). |
Rindas |
|||||||
010. |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Nenokārtotu (korelācijas tirdzniecības portfelī turētu) pozīciju kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora, ieguldītāja vai sponsora lomā(-s). |
||||||
020.-040. |
INICIATORS KPR 4. panta 13. punkts |
||||||
050.-070. |
IEGULDĪTĀJS Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
||||||
080.-100. |
SPONSORS KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
||||||
030., 060. un 090. |
VĒRTSPAPĪROŠANA Korelācijas tirdzniecības portfelī ir ietverta vērtspapīrošana, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti un, iespējams, citas riska ierobežošanas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātos instrumentus, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā “Citas KTP pozīcijas”. |
||||||
110 . |
N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit uzrāda n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus, kuru risks ierobežots ar n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar KPR 347. pantu. Pozīcijas iniciators, ieguldītājs un sponsors nav attiecināms uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Līdz ar to n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus nevar sadalīt tā kā vērtspapīrošanas pozīcijas. |
||||||
040., 070., 100. un 120. |
CITAS KTP POZĪCIJAS Pozīcijas:
ir ietvertas. |
5.4. C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)
5.4.1. Vispārīgas piezīmes
148. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru pozīcijas risku tirdzniecības portfelī, kam piemērota standartizētās pieejas procedūra. |
149. |
Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par statisku, iepriekš noteiktu sarakstu ar šādiem tirgiem: Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Ēģipte, Ungārija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Albānija, Japāna, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Krievijas Federācija, Serbija, Šveice, Turcija, Ukraina, ASV, eurozona, un par vienu atsevišķu veidni ar visiem citiem tirgiem. Šīs pārskatu sniegšanas nolūkā termins “tirgus” saprotams kā “valsts” (izņemot valstīm, kas ir eurozonas valstis, sk. Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 525/2014). |
5.4.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Ailes |
|
010 – 020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts. Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). |
030.-040. |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327., 329., 332., 341. un 345. pants |
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. Kapitāla prasība katram valsts tirgum ir jāaprēķina atsevišķi. Šajā slejā neietver pozīcijas biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumos saskaņā ar KPR 344. panta 4. punktu. |
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|
010.-130. |
TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu. |
020.-040. |
VISPĀRĒJAIS RISKS Vispārējam riskam pakļautas kapitāla vērtspapīru pozīcijas (KPR 343. pants) un to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu. Abi sadalījumi (021/022, kā arī 030/040) ir saistīti ar visām visas pozīcijām, kuras pakļautas vispārējam riskam. 021. un 022. rindā pieprasīta informācija par sadalījumu atkarībā no instrumentiem. Tikai sadalījumu 030. un 040. rindā izmanto kā pamatu pašu kapitāla prasību aprēķinam. |
021 |
Atvasinātie instrumenti Atvasinātie instrumenti, kas iekļauti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 329. un 332. pantu. |
022 |
Citi aktīvi un saistības Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā. |
030 |
Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju, saskaņā ar KPR 344. panta 1. un 4. punktu. Minētās pozīcijas ir pakļautas tikai vispārējam riskam, un tās attiecīgi nav jāuzrāda 050. rindā. |
040 |
Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi Citas kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 343. pantu un 344. panta 3. punktu. |
050 |
SPECIFISKAIS RISKS Kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 342. pantu un 344. panta 4. punktu. |
090.-130. |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 329. panta 2. un 3. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.5. C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)
5.5.1. Vispārīgas piezīmes
150. |
Iestādes uzrāda informāciju par pozīcijām katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz ārvalstu valūtu, kam piemērota standartizētā pieeja. Pozīciju aprēķina attiecībā uz katru valūtu (tostarp euro), zeltu un pozīcijām KIU. |
151. |
Šīs veidnes 100. līdz 480. rindu uzrāda pat tad, ja iestādēm netiek prasīts aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku saskaņā ar KPR 351. pantu. Minētajos izziņas posteņos iekļauj visas pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, neatkarīgi no apmēra, kādā tās ņem vērā KPR 354. panta vajadzībām. Veidnes izziņas posteņu 130. līdz 480. rindu aizpilda atsevišķi par visām Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām. |
5.5.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Ailes |
|
020.-030. |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) Bruto pozīcijas saistībā ar aktīviem, visām nākotnē saņemamajām summām un līdzīgiem posteņiem, kas minēti KPR 352. panta 1. punktā. Saskaņā ar 352. panta 2. punktu un kompetento iestāžu atļauju pozīcijas, ko iestāde uzņēmusies, lai ierobežotu valūtas kursa negatīvu ietekmi uz tās rādītājiem atbilstīgi 92. panta 1. punktam, un pozīcijas, kas saistītas ar posteņiem, kuri jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu, nav jāuzrāda. |
040.-050. |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 352. panta 3. un 4. punkta pirmais un otrais teikums un 353. pants. Neto pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valūtu, līdz ar to vienlaicīgi var pastāvēt garās un īsās pozīcijas. |
060.-080. |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA KPR 352. panta 4. punkta trešais teikums, 353. un 354. pants |
060.-070. |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (GARĀS UN ĪSĀS) Garās un īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtu aprēķina, no garo pozīciju kopsummas atskaitot īso pozīciju kopsummu. Garās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu operāciju saskaita, lai iegūtu garo neto pozīciju attiecīgajā valūtā. Īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu operāciju saskaita, lai iegūtu īso neto pozīciju attiecīgajā valūtā. Nesakrītošās pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, pieskaita pozīcijām, uz kurām attiecas kapitāla prasība citām valūtām (030. rinda) 060. vai 070. slejā atkarībā no tā, vai tās ir īsās vai garās pozīcijas. |
080 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (SAKRĪTOŠĀS) Sakrītošās pozīcijas cieši korelētās valūtās |
090 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļu. |
100 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|||||||||
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS Visas pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, un tās pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, ko ņem vērā KPR 354. panta vajadzībām, kā arī to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktu un 352. panta 2. un 4. punktu (konvertēšanai pārskata valūtā). |
||||||||
020 |
CIEŠI KORELĒTAS VALŪTAS Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kas minētas KPR 354. pantā. |
||||||||
025 |
Cieši korelētas valūtas t. sk.: pārskata sniegšanas valūta Tās pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, kuras veicina kapitāla prasību aprēķināšanu saskaņā ar KPR 354. pantu |
||||||||
030 |
VISAS CITAS VALŪTAS (tostarp tādas ārvalstu valūtas pozīcijas KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām) Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru. Pārskatu sniegšana par tādām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko saskaņā ar KPR 353. pantu pielīdzina atšķirīgām valūtām
|
||||||||
040 |
ZELTS Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru. |
||||||||
050.–090. |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 352. panta 5. un 6. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
||||||||
100.-120. |
Kopējo pozīciju sadalījums (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) pa riska darījumu veidiem Kopējās pozīcijas sadala atbilstoši to atvasinātajiem instrumentiem, citiem aktīviem un saistībām, un ārpusbilances posteņiem. |
||||||||
100 |
Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti Šajā kategorijā ietver pozīcijās, kas nav ietvertas 110. un 120. rindā. |
||||||||
110 |
Ārpusbilances posteņi Tādi KPR 352. panta darbības jomā ietvertie posteņi neatkarīgi no denominācijas valūtas, kas ir ietverti KPR I pielikumā, izņemot posteņus, kuri ietverti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi un ilgstošo norēķinu darījumi vai izrietoši no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita. |
||||||||
120 |
Atvasinātie instrumenti Pozīcijas, kas vērtētas saskaņā ar KPR 352. pantu. |
||||||||
130.-480. |
IZZIŅAS POSTEŅI: VALŪTAS POZĪCIJAS Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām. |
5.6. C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)
5.6.1. Vispārīgas piezīmes
152. |
Šajā veidnē pieprasīta informācija par preču pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kam piemērota standartizētā pieeja. |
5.6.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Ailes |
|
010.-020. |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) Bruto garās/īsās pozīcijas, kas saskaņā ar KPR 357. panta 1. un 4. punktu ņemtas vērā attiecībā uz vienu un to pašu preci (sk. arī KPR 359. panta 1. punktu). |
030.-040. |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) Kā noteikts KPR 357. panta 3. punktā. |
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. |
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS Preču pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu. |
020-060 |
POZĪCIJAS PĒC PRECES KATEGORIJAS Pārskatu sniegšanas nolūkā preces ir sagrupētas četrās galvenajās preču grupās, kas minētās KPR 361. panta 2. tabulā. |
070 |
TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA Preču pozīcijas, kam piemēro termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 359. pantā. |
080 |
PAPLAŠINĀTĀ TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA Preču pozīcijas, kam piemēro paplašināto termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 361. pantā. |
090 |
VIENKĀRŠOTĀ PIEEJA Preču pozīcijas, kam piemēro vienkāršoto pieeju, kā minēts KPR 360. pantā. |
100-140 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 358. panta 4. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.7. C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJAIS MODELIS (MKR IM)
5.7.1. Vispārīgas piezīmes
153. |
Šajā veidnē sniegts riskam pakļautās vērtības (VaR) un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos (sVaR) datu sadalījums atkarībā no dažādiem tirgus riskiem (parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, preču) un cita informācija, kas ir būtiska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai. |
154. |
Parasti pārskatu sniegšana ir atkarīga no iestāžu modeļa struktūras; no tā, vai iestādes vispārējā un specifiskā riska datus uzrāda atsevišķi vai kopā. Tas pats attiecas uz VaR/VaR spriedzes apstākļos sadalīšanu riska kategorijās (procentu likmju risks, kapitāla vērtspapīru risks, preču risks un ārvalstu valūtas risks). Iestāde var atturēties no iepriekš minēto sadalījumu uzrādīšanas, ja tā pierāda, ka pārskatu sniegšana par šiem datiem būtu pārmērīgi apgrūtinoša. |
5.7.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Ailes |
|
030-040 |
VaR Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas. |
030 |
Reizināšanas koeficients (mc) x iepriekšējo 60 darba dienu VaR vidējais rādītājs (VaRavg) KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts |
040 |
Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1) KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts |
050-060 |
VaR spriedzes apstākļos Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas un kas iegūti, ievades datiem izmantojot vēsturiskos datus par nepārtrauktu 12 mēnešu laika posmu, kurā iestādes portfelis bijis pakļauts ievērojamai finansiālai spriedzei. |
050 |
Reizināšanas koeficients (ms) x iepriekšējo 60 darba dienu vidējais rādītājs (SVaRavg) KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts |
060 |
Pēdējā pieejamā (SVaRt-1) KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts |
070-080 |
INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko radītu cenu izmaiņas, kas saistītas ar saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem, kas aprēķināti atbilstīgi KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunktam saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu. |
070 |
12 nedēļu vidējais rādītājs KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu |
080 |
Pēdējais rādītājs KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu |
090-110 |
VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP |
090 |
MINIMUMS KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunkts = 8 % no kapitāla prasības, kas saskaņā ar KPR 338. panta 1. punktu tiktu aprēķināta attiecībā uz visām pozīcijām “visu cenas risku” kapitāla prasībā. |
100-110 |
12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS UN PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS 364. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
110 |
PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS 364. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
120 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS KPR 364. pantā minētās kapitāla prasības attiecībā uz visiem riska faktoriem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi, kā arī inkrementālo saistību nepildīšanas un migrācijas risku, un visus cenas riskus attiecībā uz KTP, taču izņemot vērtspapīrošanas kapitāla prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus saskaņā ar 364. panta 2. punktu. |
130 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
140 |
Pārsniegumu skaits iepriekšējās 250 darbdienās Minēts KPR 366. pantā Uzrāda pārsniegumu skaitu, pamatojoties uz kuriem ir noteikts saskaitāmais. |
150-160 |
VaR reizināšanas koeficients (mc) un SVaR reizināšanas koeficients (ms) Kā minēts KPR 366. pantā |
170-180 |
PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP MINIMUMU – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Uzrādītajās summās, kas saskaņā ar KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir visu cenu risku kapitāla prasības minimuma aprēķina pamatā, ņem vērā KPR 335. pantu, kurā norādīts, ka iestāde var noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējumu līmenī. |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS Atbilst pozīcijas, ārvalstu valūtas un preču riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem riska faktoriem. Attiecībā uz 030. līdz 060. sleju (VaR un VaR spriedzes apstākļos) rādītāji kopsummas rindā nav vienādi ar rādītāju sadalījumu pēc attiecīgo riska komponentu VaR/VaR spriedzes apstākļos. Līdz ar to sadalījumi ir izziņas posteņi. |
020 |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem ārvalstu valūtas riska faktoriem. |
030 |
TPI – VISPĀRĒJAIS RISKS KPR 362. pantā definētais vispārējais risks. |
040 |
TPI – SPECIFISKAIS RISKS KPR 362. pantā definētais specifiskais risks. |
050 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem. |
060 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – VISPĀRĒJAIS RISKS KPR 362. pantā definētais vispārējais risks. |
070 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – SPECIFISKAIS RISKS KPR 362. pantā definētais specifiskais risks. |
080 |
ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts |
090 |
PREČU RISKS KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts |
100 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO RISKU Tirgus risks, ko rada tirgotu parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas un preču vispārējās tirgus tendences. Visu riska faktoru vispārējā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi). |
110 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ SPECIFISKO RISKU Tirgotu parāda instrumentu un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska komponents. Tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru un tirgotu parāda instrumentu specifiskā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi). |
5.8. C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)
5.8.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Ailes |
|
010 |
Riska darījuma vērtība KPR 271. pants saistībā ar 382. pantu Kopējie riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, no visiem darījumiem, kam piemēro kredīta vērtības korekcijas prasību |
020 |
No kā: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 1. punktu Kopējā darījuma partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā. |
030 |
No kā: VFD KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 2. punktu Kopējā darījuma partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no VFD atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā. |
040 |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg) KPR 383. pants saistībā ar 363. panta 1. punkta d) apakšpunktu VaR aprēķins, kas balstīts uz tirgus riska iekšējiem modeļiem |
050 |
IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1) Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
060 |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg) Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
070 |
PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (sVaRt-1) Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
080 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku aprēķina, izmantojot izraudzīto metodi. |
090 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5. |
|
Izziņas posteņi |
100 |
Darījumu partneru skaits KPR 382. pants Darījumu partneru skaits, kas ietverts kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla aprēķinā. Darījumu partneri ir parādnieku apakšgrupa. Tie pastāv tikai atvasināto instrumentu darījumu vai VFD gadījumā, kad tie ir vienkārši otra līgumslēdzēja puse. |
110 |
No kā: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība Darījumu partneru skaits, ja kredītriska starpība ir noteikta, izmantojot aizstājējvērtību, bet ne tieši novērotus tirgus datus. |
120 |
RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA Grāmatvedības uzkrājumi saistībā ar atvasināto instrumentu darījumu partneru kredītspējas samazināšanos. |
130 |
AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI KPR 386. panta 1. punkta a) apakšpunkts Kopējās ar vienu parādnieku saistīto kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai. |
140 |
INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI KPR 386. panta 1. punkta b) apakšpunkts Kopējās indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai. |
Rindas |
|
010 |
Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks Attiecīgi 020.–040. rindas summa |
020 |
Saskaņā ar attīstīto metodi Attīstītā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 383. pantā. |
030 |
Saskaņā ar standartizēto metodi Standartizētā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 384. pantā. |
040 |
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) Summas, kam piemēro KPR 385. pantu. |
6. PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA (PRUVAL)
6.1. C 32.01 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS (PRUVAL 1)
6.1.1. Vispārīgas piezīmes
154.a |
Šo veidni aizpilda visas iestādes neatkarīgi no tā, vai tās ir pieņēmušas vienkāršoto pieeju attiecībā uz papildu vērtēšanas korekciju (PVK) noteikšanu. Tā ir domāta tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtās vērtības uzrādīšanai, kurus izmanto, lai noteiktu, vai ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2016/101 4. pantā minētie apstākļi par piesardzīgu vērtēšanu attiecībā uz vienkāršotās pieejas izmantošanu PVK noteikšanai. |
154.b |
Kas attiecas uz iestādēm, kuras izmanto vienkāršoto pieeju, šajā veidnē norāda kopējās PVK, kuras atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 34. un 105. pantu, kā noteikts 5. pantā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un uzrāda attiecīgi C 01.00 veidnes 290. rindā. |
6.1.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
0010 |
PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas norādīta finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, kā minēts 4. panta 1. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, pirms jebkādu atskaitījumu veikšanas saskaņā ar 4. panta 2. punktu. |
0020 |
NO KĀ: tirdzniecības portfelis Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kā uzrādīts 010. slejā, kas atbilst tirdzniecības portfelī turētajām pozīcijām. |
0030.-0070. |
PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS, KAS IR IZSLĒGTI, JO PASTĀV DAĻĒJA IETEKME UZ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLU Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir izslēgti saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0030 |
Pilnībā sakrītoši Pilnīgi sakrītoši, izlīdzinoši pēc patiesās vērtības vērtēti aktīvi un saistības, kas izslēgti saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0040 |
Riska ierobežošanas uzskaite Attiecībā uz pozīcijām, kurām saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu piemēro riska ierobežošanas uzskaiti – tādu izslēgtu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtās vērtības proporcionālā attiecība pret attiecīgās vērtēšanas izmaiņu ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0050 |
PRUDENCIĀLIE filtri Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir izslēgti saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, jo ir piemēroti KPR 467. un 468. pantā minētie pārejas posma filtri. |
0060 |
Citas Visas citas pozīcijas, kas izslēgtas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, jo to uzskaites vērtības korekcijām ir tikai proporcionāla ietekme uz pirmā līmeņa pamata kapitālu. Šo rindu aizpilda tajos retajos gadījumos, kad elementus, kas izslēgti saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, nevar iedalīt šīs veidnes 0030., 0040. vai 0050. slejā. |
0070 |
Piezīme par sleju “Citas” Norāda galvenos iemeslus, kādēļ 0060. slejā uzrādītās pozīcijas tikušas izslēgtas. |
0080 |
PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI aktīvi un saistības, kas ir iekļauti 4. Panta 1. Punkta slieksnī Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir faktiski iekļauti sliekšņa aprēķinā saskaņā ar 4. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0090 |
NO KĀ: tirdzniecības portfelis Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kā uzrādīts 0080. slejā, kas atbilst tirdzniecības portfelī turētajām pozīcijām. |
Rindas |
|||||||
0010 - 0210 |
Šo kategoriju definīcijas atbilst FINREP 1.1. un 1.2. veidnes attiecīgo rindu definīcijām. |
||||||
0010 |
1. KOPĒJIE PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS Kopējie 20. līdz 210. rindā uzrādītie pēc patiesās vērtības vērtētie aktīvi un saistības. |
||||||
0020 |
1.1. KOPĒJIE PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTIE AKTĪVI Kopējie 0030. līdz 0140. rindā uzrādītie pēc patiesās vērtības vērtētie aktīvi. 0030. līdz 0130. rindas attiecīgās šūnas uzrāda atbilstīgi šīs regulas III un IV pielikuma FINREP veidnei F 01.01 atkarībā no iestādes piemērojamajiem standartiem:
|
||||||
0030 |
1.1.1. TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKTĪVI 9. SFPS A papildinājums Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 050. rindai. |
||||||
0040 |
1.1.2. TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI BUD 32.-33. pants; V pielikums, 1.17. daļa Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 091. rindai. |
||||||
0050 |
1.1.3. NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ 7. SFPS.8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 096. rindai. |
||||||
0060 |
1.1.4. FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 100. rindai. |
||||||
0070 |
1.1.5. FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS 7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 141. rindai. |
||||||
0080 |
1.1.6. NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ BUD 36. panta 2. punkts. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 171. rindai. |
||||||
0090 |
1.1.7. NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ CAUR PAŠU KAPITĀLU Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 175. rindai. |
||||||
0100 |
1.1.8. CITI NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI BUD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 234. rindai. |
||||||
0110 |
1.1.9. ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE 9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.22. daļa; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. un 8. punkts. 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.22. daļa. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 240. rindai. |
||||||
0120 |
1.1.10. PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS PORTFEĻA PROCENTU LIKMES RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAI 39. SGS 89.A punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.8. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. un 6. punkts. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 250. rindai. |
||||||
0130 |
1.1.11. IEGULDĪJUMI MEITASUZŅĒMUMOS, KOPUZŅĒMUMOS UN SAISTĪTAJOS UZŅĒMUMOS 1. SGS 54. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4. daļa; BUD 4. panta 7.–8. punkts; Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 260. rindai. |
||||||
0140 |
1.1.12. (-) DISKONTI ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS AKTĪVIEM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ V pielikums, 1.22. daļa. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 375. rindai. |
||||||
0150 |
1.2. KOPĒJĀS PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTĀS SAISTĪBAS Kopējās 0160. līdz 0210. rindā uzrādītās pēc patiesās vērtības vērtētās saistības. 0150. līdz 0190. rindas attiecīgās šūnas uzrāda atbilstīgi šīs regulas III un IV pielikuma FINREP veidnei F 01.02 atkarībā no iestādes piemērojamajiem standartiem:
|
||||||
0160 |
1.2.1. TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTAS FINANŠU SAISTĪBAS 7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS BA.6. punkts Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 010. rindai. |
||||||
0170 |
1.2.2. TIRDZNIECĪBAS FINANŠU SAISTĪBAS Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. un 6. punkts. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 061. rindai. |
||||||
0180 |
1.2.3. FINANŠU SAISTĪBAS, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ 7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 070. rindai. |
||||||
0190 |
1.2.4. ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE 9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.26. daļa; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 150. rindai. |
||||||
0200 |
1.2.5. PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS PORTFEĻA PROENTU LIKMES RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAI 39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts, 9. SFPS 6.5.8. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. un 6. punkts; V pielikums, 2.8. daļa. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 160. rindai. |
||||||
0210 |
1.2.6. DISKONTI ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS SAISTĪBĀM, KURAS NOVĒRTĒTAS PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ V pielikums, 1.29. daļa. Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 295. rindai. |
6.2. C 32.02 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PAMATPIEEJA (PRUVAL 2)
6.2.1. Vispārīgas piezīmes
154.c |
Šīs veidnes mērķis ir sniegt informāciju par kopējo PVK sastāvu, kuras atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 34. un 105. pantu, kā arī būtisku informāciju par tādu pozīciju uzskaites vērtēšanu, kuras paredzētas PVK noteikšanai. |
154.d |
Šo veidni aizpilda visas iestādes:
|
154.e |
Šajā veidnē jēdzienu “augšupvērsta nenoteiktība” definē šādi: kā noteikts 8. panta 2. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, PVK aprēķina kā starpību starp patieso vērtību un piesardzīgu vērtēšanu, ko nosaka ar 90 % noteiktību, ka iestādes attiecīgajā punktā var izstāties no riska darījuma vai vēl labākā brīdī ticamu vērtību nosacītas virknes ietvaros. Augšupvērstā vērtība vai “augšupvērstā nenoteiktība” ir pretējais punkts ticamo vērtību sadalījumā, kurā iestādēm ir tikai 10 % pārliecinātas, ka tās var izstāties no pozīcijas attiecīgajā punktā vai vēl labākā brīdī. Augšupvērsto nenoteiktību aprēķina un apkopo tāpat kā kopējās PVK, bet aizstājot 10 % noteiktības līmeni ar 90 % līmeni, ko izmanto, nosakot kopējās PVK. |
6.2.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
0010 - 0100 |
KATEGORIJU LĪMEŅA PVK Tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu, modeļa riska, koncentrētu pozīciju, turpmāko administratīvo izmaksu, priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas un operatīvā riska kategoriju līmeņa PVK aprēķina, kā aprakstīts attiecīgi 9. līdz 11. pantā un 14. līdz 17. pantā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Attiecībā uz tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska kategorijām, kurām piemēro ar diversifikāciju saistītos ieguvumus, kā noteikts attiecīgi 9. panta 6. punktā, 10. panta 7. punktā un 11. panta 7. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, kategoriju līmeņa PVK, ja vien nav norādīts citādi, uzrāda kā atsevišķo PVK tiešo summu pirms ar diversifikāciju saistītajiem ieguvumiem [jo ar diversifikāciju saistītos ieguvumus, kas aprēķināti, izmantojot 1. vai 2. metodi, kura norādīta Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu pielikumā, uzrāda veidnes 1.1.2., 1.1.2.1. un 1.1.2.2. postenī]. Attiecībā uz tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska kategorijām summas, kas aprēķinātas, izmantojot uz ekspertu viedokli balstītu pieeju, kura definēta 9. panta 5. punkta b) apakšpunktā, 10. panta 6. punkta b) apakšpunktā un 11. panta 4. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, uzrāda atsevišķi 002., 0040. un 0060. slejā. |
0010 |
TIRGUS CENAS NENOTEIKTĪBA KPR 105. panta 10. punkts Tirgus cenas nenoteiktības PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 9. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0020 |
NO KĀ: APRĒĶINĀTAS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU Tirgus cenas nenoteiktības PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0030 |
POZĪCIJAS SLĒGŠANAS VAI LIKVIDĀCIJAS IZDEVUMI KPR 105. panta 10. punkts Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 10. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0040 |
NO KĀ: APRĒĶINĀTAS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 10. panta 6. punkta b) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0050 |
MODEĻA RISKS KPR 105. panta 10. punkts Modeļa riska PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 11. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0060 |
NO KĀ: APRĒĶINĀTAS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU Modeļa riska PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 11. panta 4. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0070 |
KONCENTRĒTAS POZĪCIJAS KPR 105. panta 11. punkts Koncentrētu pozīciju PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 14. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0080 |
TURPMĀKAS ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS KPR 105. panta 10. punkts Turpmāku administratīvo izmaksu PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 15. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0090 |
PRIEŠLAICĪGA DARĪJUMA IZBEIGŠANA KPR 105. panta 10. punkts Priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 16. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0100 |
OPERACIONĀLAIS RISKS KPR 105. panta 10. punkts Operacionālā riska PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 17. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0110 |
KOPĒJĀS PVK 0010. rinda: kopējās PVK, kuras atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 34. un 105. pantu un uzrāda attiecīgi C 01.00 veidnes 290. rindā. Kopējās PVK ir 0030. un 0180. rindas summa. 0020. rinda: kopējo PVK daļa, kas uzrādīta 0010. rindā un izriet no tirdzniecības portfeļa pozīcijām (absolūtā vērtība). 0030. līdz 0160. rinda: 0010., 0030., 0050. un 0070. līdz 0100. slejas summa. 0180. līdz 0210. rinda: kopējās PVK, kuras izriet no portfeļiem saskaņā ar “alternatīvu pieeju”. |
0120 |
AUGŠUPVĒRSTA NENOTEIKTĪBA 8. panta 2. punkts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu Augšupvērsto nenoteiktību aprēķina un apkopo tāpat kā kopējās PVK, kas aprēķinātas 0110. slejā, bet aizstājot 10 % noteiktības līmeni ar 90 % līmeni, ko izmanto, nosakot kopējās PVK. |
0130 -0140 |
PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst 0010. līdz 0130. rindā un 0180. rindā uzrādītajai PVK vērtībai. Dažās rindās, jo īpaši 0090. līdz 0130. rindā, minētās vērtības varētu būt nepieciešams noteikt aptuveni vai iedalīt, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu. 0010. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir iekļauti Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu 4. panta 1. punkta sliekšņa aprēķinā. Tas ietver tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūto vērtību, attiecībā uz kurām ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un kuras arī uzrāda atsevišķi 0070. un 0080. rindā. 0010. rinda ir 0030. un 0180. rindas summa. 0020. rinda: pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību kopējās absolūtās vērtības daļa, kas uzrādīta 0010. rindā un izriet no tirdzniecības portfeļa pozīcijām (absolūtā vērtība). 0030. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst portfeļiem saskaņā ar 9. līdz 17. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Tas ietver tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūto vērtību, attiecībā uz kurām ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un kuras arī uzrāda atsevišķi 0070. un 0080. rindā. 0030. rinda ir 0090. un 0130. rindas summa. 0050. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir iekļauti nenopelnītās peļņas no kredītu likmju starpības PVK aprēķināšanas tvērumā. Lai aprēķinātu šo PVK, pilnīgi sakrītošus, izlīdzinošus pēc patiesās vērtības vērtētus aktīvus un saistības, kas izslēgti no sliekšņa aprēķināšanas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, vairs nevar uzskatīt par pilnībā sakrītošiem, izlīdzinošiem. 0060. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir iekļauti ieguldījuma un finansējuma izmaksu PVK aprēķināšanas tvērumā. Lai aprēķinātu šo PVK, pilnīgi sakrītošus, izlīdzinošus pēc patiesās vērtības vērtētus aktīvus un saistības, kas izslēgti no sliekšņa aprēķināšanas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, vairs nevar uzskatīt par pilnībā sakrītošiem, izlīdzinošiem. 0070. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst vērtēšanas riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 9. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. 0080. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst vērtēšanas riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. 0090. līdz 0130. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas, kā norādīts turpmāk (sk. attiecīgās rindas norādes), iedalītas šādās riska kategorijās: procentu likmes, ārvalstu valūtas, kredīts, kapitāla vērtspapīri, preces. Tas ietver tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūto vērtību, attiecībā uz kurām ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un kuras arī uzrāda atsevišķi 0070. un 0080. rindā. 0180. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, ka atbilst portfeļiem saskaņā ar alternatīvo pieeju. |
0130 |
PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu absolūtā vērtība, kas atbilst dažādajām rindām, kā iepriekš skaidrots norādēs par 0130.–0140. sleju. |
0140 |
PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTAS SAISTĪBAS Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu saistību absolūtā vērtība, kas atbilst dažādajām rindām, kā iepriekš skaidrots norādēs par 0130.–0140. sleju. |
0150 |
CETURKŠŅA LĪDZŠINĒJIE IEŅĒMUMI Ceturkšņa līdzšinējie ienākumi kopš pēdējā pārskata sniegšanas datuma, kas piedēvēti pēc patiesās vērtības vērtētajiem aktīviem un saistībām, kuri atbilst dažādajām rindām, kā iepriekš skaidrots norādēs par 0130.–0140. sleju, attiecīgā gadījumā iedalīti vai noteikti aptuveni, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu. |
0160 |
NCP STARPĪBA Nekoriģētas starpības vērtību (“NCP starpība”) visu pozīciju un riska faktoru summa, kas aprēķināta tā mēneša beigās, kurš ir tuvāk pārskata sniegšanas datumam, izmantojot neatkarīgo cenu pārbaudes procesu, kas veikts saskaņā ar KPR 105. panta 8. punktu, attiecībā uz vislabākajiem pieejamajiem neatkarīgajiem datiem par attiecīgo pozīciju vai riska faktoru. Nekoriģētas starpības attiecas uz nekoriģētām starpībām starp tirdzniecības sistēmas ģenerētiem vērtējumiem un vērtējumiem, kas novērtēti ikmēneša NCP procesa laikā. NCP starpības aprēķinā neiekļauj iestādes portfeļos un reģistros koriģētas starpības summas attiecībā uz attiecīgā mēneša beigu datumu. |
0170 - 0250 |
PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS Patiesās vērtības korekciju (reizēm sauktas arī par “rezervēm”), kuras potenciāli piemēro iestādes uzskaitē un kuras veic ārpus uzskaites vērtības ģenerēšanai izmantotā vērtēšanas modeļa (izņēmums – pirmās dienas peļņas un zaudējumu atlikšana), un kuras var identificēt kā tādas, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas nenoteiktības avotam kā attiecīgā PVK. Tās varētu atspoguļot riska faktorus, kas nav ietverti vērtēšanas metodē un kas ir riska prēmijas vai izstāšanās izmaksu formā, un atbilst patiesās vērtības definīcijai. Tomēr tirgus dalībniekiem tās būtu jāņem vērā, nosakot cenu. (13. SFPS 9. punkts un 13. SFPS 88. punkts) |
0170 |
TIRGUS CENAS NENOTEIKTĪBA Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu riska prēmiju, kura rodas no tā, ka pastāv virkne novērotu cenu līdzvērtīgiem instrumentiem vai – attiecībā uz tirgus parametra ievaddatiem vērtēšanas modelī – instrumentiem, no kuriem ievaddati ir kalibrēti, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā tirgus cenas neskaidrības PVK. |
0180 |
POZĪCIJAS SLĒGŠANAS VAI LIKVIDĀCIJAS IZDEVUMI Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai koriģētu faktu, ka pozīcijas līmeņa vērtējumi neatspoguļo izstāšanās cenu attiecībā uz pozīciju vai portfeli, jo īpaši, ja šādi vērtējumi ir kalibrēti līdz tirgus viduscenai, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK. |
0190 |
MODEĻA RISKS Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu tirgus vai produktu faktorus, kas nav ietverti modelī, ko izmanto, lai aprēķinātu pozīcijas ikdienas vērtības un riskus (“vērtēšanas modelis”), vai lai atspoguļotu piemērotu piesardzības līmeni, ņemot vērā nenoteiktību, kas rodas no tā, ka pastāv virkne alternatīvu derīgu modeļu un modeļu kalibrāciju, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā modeļa riska PVK. |
0200 |
KONCENTRĒTAS POZĪCIJAS Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu faktu, ka iestādes kopējā turētā pozīcija ir lielāka par normālo tirdzniecības apjomu vai lielāka par pozīciju izmēriem, uz kuriem pamatojas novērojami cenu piedāvājumi vai tirdzniecības darījumi, kurus izmanto, lai kalibrētu cenas vai ievaddatus, kurus izmanto vērtēšanas modelī, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā koncentrēto pozīciju PKV. |
0210 |
NENOPELNĪTĀ PEĻŅA NO KREDĪTU LIKMJU STARPĪBAS Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai segtu sagaidāmos zaudējumus no darījuma partnera saistību neizpildes attiecībā uz atvasināto instrumentu pozīcijām (kopējā kredīta vērtības korekcija (CVA) iestādes līmenī). |
0220 |
IEGULDĪŠANAS UN FINANSĒJUMA IZMAKSAS Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai kompensētu gadījumus, kad vērtēšanas modeļi pilnībā neatspoguļo finansēšanas izmaksas, kuras tirgus dalībnieki iekļautu izstāšanās cenā attiecībā uz pozīciju vai portfeli (kopējā finansējuma vērtēšanas korekcija iestādes līmenī, ka iestāde šādu korekciju aprēķina, vai alternatīvā gadījumā – līdzvērtīga korekcija). |
0230 |
TURPMĀKAS ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu administratīvās izmaksas, kas radušās saistībā ar portfeli vai pozīciju, bet kas nav atspoguļotas vērtēšanas modelī vai cenās, kuras izmanto, lai kalibrētu attiecīgā modeļa ievddatus, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā turpmāko administratīvo izmaksu PVK. |
0240 |
PRIEŠLAICĪGA DARĪJUMA IZBEIGŠANA Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu līgumisku vai ārpuslīgumisku priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas paredzamību, kas nav atspoguļota vērtēšanas modelī, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas PVK. |
0250 |
OPERACIONĀLAIS RISKS Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu riska prēmiju, ko tirgus dalībnieki pieprasītu nolūkā kompensēt operacionālos riskus, kuri rodas no riska ierobežošanas, administrācijas un līgumu slēgšanas portfelī, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā operacionālā riska PVK. |
0260 |
PIRMĀS DIENAS PEĻŅA UN ZAUDĒJUMI Korekcijas, lai atspoguļotu gadījumus, kad vērtēšanas modelis un visas citas attiecīgās patiesās vērtības korekcijas, ko piemēro pozīcijai vai portfelim, neatspoguļo pirmās dienas atzīšanā samaksāto cenu vai saņemto cenu, proti, pirmās dienas peļņas un zaudējumu atlikšana (9. SFPS B5.1.2.A punkts). |
0270 |
PASKAIDROJUMA APRAKSTS Apraksts par pozīcijām, kurām piemērota pieeja saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un iemesli tam, kāpēc nav bijis iespējams piemērot minētās regulas 9.–17. pantu. |
Rindas |
|||
0010 |
1. KOPĒJĀ PAMATPIEEJA 7. panta 2. punkts Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu Katrai attiecīgajai PVK kategorijai, kas minēta 0010.–0110. slejā, kopējās PVK, kas aprēķinātas ar pamatpieeju, kura noteikta 3. nodaļā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, attiecībā uz pēc patiesās vērtības vērtētiem aktīviem un saistībām, kas iekļautas sliekšņa aprēķinā saskaņā ar 4. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Tas ietver ar diversifikāciju saistītos ieguvumus (uzrādīti 0140. rindā), kā noteikts 9. panta 6. punktā, 10. panta 7. punktā un 11. panta 7. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
||
0020 |
NO KĀ: TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS 7. panta 2. punkts Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu Katrai attiecīgajai PVK kategorijai, kas minēta 0010. līdz 0110. slejā, kopējo PVK daļa, kas uzrādīta 0010. rindā un izriet no tirdzniecības portfeļa pozīcijām (absolūtā vērtība). |
||
0030 |
1.1. PORTFEĻI SASKAŅĀ AR 9.–17. PANTU. KOPĒJAIS KATEGORIJU LĪMENIS PĒC DIVERSIFIKĀCIJAS 7. panta 2. punkta a) apakšpunkts Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu Katrai attiecīgajai PVK kategorijai, kas minēta 0010.–0110. slejā, kopējās PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 9.–17. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, attiecībā uz pēc patiesās vērtības vērtētiem aktīviem un saistībām, kas iekļautas sliekšņa aprēķinā saskaņā ar 4. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, izņemot pēc patiesās vērtības vērtētus aktīvus un saistības, kurām piemēro pieeju, kas aprakstīta 7. panta 2. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Tas ietver PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 12. un 13. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu un kas uzrādītas 0050. un 0060. rindā, un kas ir ietvertas tirgus cenas nenoteiktības PVK, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK un modeļa riska PVK, kā noteikts 12. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Tas ietver ar diversifikāciju saistītos ieguvumus (uzrādīti 0140. rindā), kā noteikts 9. panta 6. punktā, 10. panta 7. punktā un 11. panta 7. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Tāpēc paredzams, ka 0030. rinda ir starpība starp 0040. un 0140. rindu. |
||
0040 - 0130 |
1.1.1. KOPĒJAIS KATEGORIJU LĪMENIS PIRMS DIVERSIFIKĀCIJAS Attiecībā uz 0090. līdz 0130. rindu iestādes savus pēc patiesās vērtības vērtētos aktīvus un saistības, kas iekļauti sliekšņa aprēķinā saskaņā ar 4. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu (tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa), iedala saskaņā ar šādām riska kategorijām: procentu likmes, ārvalstu valūtas, kredīts, kapitāla vērtspapīri, preces. Šajā nolūkā iestādes paļaujas uz savu iekšējo riska pārvaldības struktūru un pēc tam, kad, pamatojoties uz ekspertu viedokli, ir noteikts attiecinājums, iedala savas darījumu jomas vai tirdzniecības nodaļas vispiemērojamākajā riska kategorijā. PVK, patiesās vērtības korekcijas un citu nepieciešamo informāciju, kas atbilst iedalītajām darījumu jomām vai tirdzniecības nodaļām, tad iedala tajā pašā attiecīgajā riska kategorijā, lai attiecībā uz katru riska kategoriju rindas līmenī sniegtu konsekventu pārskatu par korekcijām, kas veiktas gan prudenciālos, gan uzskaites nolūkos, kā arī norādi par attiecīgo pozīciju izmēru (pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību ziņā). Ja PVK vai citas korekcijas aprēķina atšķirīgā apkopošanas līmenī, jo īpaši firmas līmenī, iestādes izstrādā PVK iedalījuma metodoloģiju attiecībā uz attiecīgajām pozīciju kopām. Iedalījuma metodoloģijas rezultātā 0040. rinda ir 0050.–0130. rindas summa 0010.–0100. slejā. Neatkarīgi no piemērotās pieejas uzrādītā informācija ir pēc iespējas konsekventa rindu līmenī, jo sniegtā informācija tiks salīdzināta šajā līmenī (PVK vērtības, augšupvērstā nenoteiktība, patiesās vērtības summas un potenciālās patiesās vērtības korekcijas). Sadalījums 0090. līdz 0130. rindā neietver PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 12. un 13. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu un kas uzrādītas 0050. un 0060. rindā, un kas ir ietvertas tirgus cenas nenoteiktības PVK, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK un modeļa riska PVK, kā noteikts 12. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Ar diversifikāciju saistītie ieguvumi tiek uzrādīti 0140. rindā, kā noteikts 9. panta 6. punktā, 10. panta 7. punktā un 11. panta 7. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un līdz ar to tie nav iekļauti 0040. līdz 0130. rindā. |
||
0050 |
NO KĀ: NENOPELNĪTĀS PEĻŅAS NO KREDĪTU LIKMJU STARPĪBAS PVK KPR 105. panta 10. punkts, 12. pants Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu Kopējā PVK, kas aprēķināta par nenopelnīto peļņu no kredītu likmju starpības (“PVK no CVA”), un tās iedalījums starp tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska PVK saskaņā ar 12. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. 0110. sleja: kopējo PVK norāda tikai informācijas nolūkos, jo tās iedalījums starp tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska PVK nozīmē to, ka tā – pēc tam, kad ņemti vērā ar diversifikāciju saistītie ieguvumi – ir iekļauta attiecīgajā kategoriju līmeņa PVK. 0130. un 0140. sleja: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir iekļauti nenopelnītās peļņas no kredītu likmju starpības PVK aprēķināšanas tvērumā. Lai aprēķinātu šo PVK, pilnīgi sakrītošus, izlīdzinošus pēc patiesās vērtības vērtētus aktīvus un saistības, kas izslēgti no sliekšņa aprēķināšanas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, vairs nevar uzskatīt par pilnībā sakrītošiem, izlīdzinošiem. |
||
0060 |
NO KĀ: IEGULDĪJUMA UN FINANSĒJUMA IZMAKSTU PVK KPR 105. panta 10. punkts, 17. pants Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu Kopējā PVK, kas aprēķināta par ieguldījumu un finansējuma izmaksām, un tās iedalījums starp tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska PVK saskaņā ar 13. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. 0110. sleja: kopējo PVK norāda tikai informācijas nolūkos, jo tās iedalījums starp tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska PVK nozīmē to, ka tā – pēc tam, kad ņemti vērā ar diversifikāciju saistītie ieguvumi – ir iekļauta attiecīgajā kategoriju līmeņa PVK. 0130. un 0140. sleja: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir iekļauti ieguldījuma un finansējuma izmaksu PVK aprēķināšanas tvērumā. Lai aprēķinātu šo PVK, pilnīgi sakrītošus, izlīdzinošus pēc patiesās vērtības vērtētus aktīvus un saistības, kas izslēgti no sliekšņa aprēķināšanas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, vairs nevar uzskatīt par pilnībā sakrītošiem, izlīdzinošiem. |
||
0070 |
NO KĀ: PVK, ATTIECĪBĀ UZ KURU NOVĒRTĒTS, KA TAI IR NULLES VĒRTĪBA SASKAŅĀ AR 9. PANTA 2. PUNKTU Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst vērtēšanas riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 9. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
||
0080 |
NO KĀ: PVK, ATTIECĪBĀ UZ KURU NOVĒRTĒTS, KA TAI IR NULLES VĒRTĪBA SASKAŅĀ AR 10. PANTA 2. PUNKTU UN 10. PANTA 3. PUNKTU Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst vērtēšanas riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
||
0090 |
|
||
0100 |
|
||
0110 |
|
||
0120 |
|
||
0130 |
|
||
0140 |
1.1.2. (-) AR DIVERSIFIKĀCIJU SAISTĪTIE IEGUVUMI Kopējie ar diversifikāciju saistītie ieguvumi 0150. un 0160. rindas summa. |
||
0150 |
1.1.2.1. (-) Ar diversifikāciju saistītie ieguvumi, kas aprēķināti, izmantojot 1. Metodi Attiecībā uz tām PVK, kas apkopotas, izmantojot 1. metodi saskaņā ar 9. panta 6. punktu, 10. panta 7. punktu un 11. panta 7. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, starpība starp atsevišķu PVK summu un kopējām kategoriju līmeņu PVK pēc apkopošanas korekcijām. |
||
0160 |
1.1.2.2. (-) Ar diversifikāciju saistītie ieguvumi, kas aprēķināti, izmantojot 2. Metodi Attiecībā uz tām PVK, kas apkopotas, izmantojot 2. metodi saskaņā ar 9. panta 6. punktu, 10. panta 7. punktu un 11. panta 7. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, starpība starp atsevišķu PVK summu un kopējām kategoriju līmeņu PVK pēc apkopošanas korekcijām. |
||
0170 |
1.1.2.2.* Izziņas postenis: pirmsdiversifikācijas PVK, kas samazinātas par vairāk nekā 90 %, veicot diversifikāciju saskaņā ar 2. Metodi Saskaņā ar 2. metodi FV– PV summa visiem vērtēšanas riska darījumiem, kuru APVA < 10 % (FV – PV). |
||
0180 |
1.2. Portfeļi, kas aprēķināti saskaņā ar alternatīvo pieeju 7. panta 2. punkta b) apakšpunkts Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu Attiecībā uz portfeļiem, kam piemēro alternatīvo pieeju saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, kopējās PVK aprēķina kā 0190., 0200. un 0210. rindas summu. Attiecīgo bilances un citu konteksta informāciju sniedz 0130.-0260. slejā. 0270. slejā sniedz aprakstu par pozīcijām un iemeslus tam, kāpēc nav bijis iespējams piemērot 9.–17. pantu Deleģētajā regulā (ES).2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
||
0190 |
1.2.1. Alternatīvā pieeja; 100 % nerealizētā peļņa Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts |
||
0200 |
1.2.2. Alternatīvā pieeja; 10 % nosacītā vērtība Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts |
||
0210 |
1.2.3. Alternatīvā pieeja; 25 % sākotnējā vērtība Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punkts |
6.3. C 32.03 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: MODEĻA RISKA PVK (PRUVAL 3)
6.3.1. Vispārīgas piezīmes
154.f |
Šo veidni aizpilda tikai tās iestādes, kas savā līmenī pārsniedz slieksni, kurš minēts 4. panta 1. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Iestādes, kas ir daļa no grupas, kura pārsniedz slieksni konsolidētā līmenī, šo veidni uzrāda tikai tad, ja tās arī savā līmenī pārsniedz minēto slieksni. |
154.g |
Šo veidni izmanto, lai ziņotu sīku informāciju par 20 lielākajām atsevišķajām modeļa riska PVK tās PVK vērtības ziņā, kas palielina kopējo kategoriju līmeņa modeļa riska PVK, ko aprēķina saskaņā ar 11. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Šī informācija atbilst C 32.02. veidnes 0050. slejā uzrādītajai informācijai. |
154.h |
20 lielākās atsevišķās modeļa riska PVK un attiecīgo produkta informāciju uzrāda dilstošā secībā, sākot ar lielāko atsevišķo modeļa riska PVK. |
154.i |
Produktus, kas atbilst šīm lielākajām atsevišķajām modeļa riska PVK, uzrāda, izmantojot produktu uzskaiti, kas pieprasīta 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
154.j |
Ja produkti ir pietiekami viendabīgi attiecībā uz vērtēšanas modeli un modeļa riska PVK, tos apvieno un uzrāda vienā līnijā, lai maksimāli palielinātu šīs veidnes segumu attiecībā uz iestādes kopējo kategoriju līmeņa modeļa riska PVK. |
6.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|||||||
0005 |
RANGS Rangs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt., 1 piešķirot augstākajai atsevišķajai modeļa riska PVK, 2 piešķirot otrai augstākajai, utt. |
||||||
0010 |
MODELIS Iekšējais modeļa (burtciparu) nosaukums, ko iestāde izmanto, lai identificētu modeli. |
||||||
0020 |
RISKA KATEGORIJA Riska kategorija (procentu likmes, ārvalstu valūtas, kredīta, kapitāla vērtspapīru, preču), kas vispiemērotāk raksturo produktu vai produktu grupu, kas rada modeļa riska vērtēšanas korekciju. Iestādes norāda šādus kodus: IR – procentu likmes FX – ārvalstu valūtas, CR – kredīts; EQ – kapitāla vērtspapīri; CO – preces |
||||||
0030 |
PRODUKTS Iekšējais produkta vai produktu grupas (burtciparu) nosaukums saskaņā ar produktu uzskaiti, kas pieprasīta 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, ko vērtē, izmantojot modeli. |
||||||
0040 |
NOVĒROJAMĪBA Cenu novērojumu skaits attiecībā uz produktu vai produktu grupu pēdējos divpadsmit mēnešos, kas atbilst kādam no šiem kritērijiem:
Iestādes norāda vienu no šādām vērtībām: “nav”, “1-6”, “6-24”, “24-100”, “100+”. |
||||||
0050 |
MODEĻA RISKA PVK 11. panta 1. punkts Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu Atsevišķa modeļa riska PVK pirms ar diversifikāciju saistītajiem ieguvumiem, bet pēc portfeļa ieskaita, ja piemērojams. |
||||||
0060 |
NO KĀ: IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU Vērtības 0050. slejā, kas aprēķinātas, izmantojot uz ekspertu viedokli balstītu pieeju, kā definēts 11. panta 4. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
||||||
0070 |
NO KĀ: APKOPOTAS, IZMANTOJOT 2. METODI Vērtības 0050. slejā, kas apkopotas, izmantojot 2. metodi, kura norādīta Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu pielikumā. Saskaņā ar pielikumu tas atbilst FV – PV. |
||||||
0080 |
APKOPOTĀ PVK, KAS APRĒĶINĀTA SASKAŅĀ AR 2. METODI Atsevišķu modeļa riska PVK, kas apkopotas, izmantojot 2. metodi, kura noteikta Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu pielikumā, pienesums kopējai kategoriju līmeņa PVK attiecībā uz modeļa risku, kā aprēķināts saskaņā ar 11. panta 7. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Saskaņā ar pielikumu tas atbilst APVA. |
||||||
0090 -0100 |
PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas novērtēta, izmantojot 0010. slejā uzrādīto modeli, kā minēts finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo regulējumu. |
||||||
0090 |
PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu absolūtā vērtība, kas novērtēta, izmantojot 0010. slejā uzrādīto modeli, kā minēts finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo regulējumu. |
||||||
0100 |
PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTAS SAISTĪBAS Pēc patiesās vērtības vērtētu saistību absolūtā vērtība, kas novērtēta, izmantojot 0010. slejā uzrādīto modeli, kā minēts finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo regulējumu. |
||||||
0110 |
NCP STARPĪBA (IZVADDATU TESTĒŠANA) Nekoriģētas starpības vērtību (“NCP starpība”) summa, kas aprēķināta tā mēneša beigās, kurš ir tuvāk pārskata sniegšanas datumam, izmantojot neatkarīgo cenu pārbaudes procesu, kas veikts saskaņā ar KPR 105. panta 8. punktu, attiecībā uz vislabākajiem pieejamajiem neatkarīgajiem datiem par attiecīgo produktu vai produktu grupu. Nekoriģētas starpības attiecas uz nekoriģētām starpībām starp tirdzniecības sistēmas ģenerētiem vērtējumiem un vērtējumiem, kas novērtēti ikmēneša NCP procesa laikā. NCP starpības aprēķinā neiekļauj iestādes portfeļos un reģistros koriģētas starpības summas attiecībā uz attiecīgā mēneša beigu datumu. Šeit iekļauj tikai rezultātus, kas ir kalibrēti no tādu instrumentu cenām, kuri tiktu attiecināti uz to pašu produktu (izvaddatu testēšana). Neiekļauj ievades testēšanas rezultātus no tirgus ievaddatiem, kas tiek testēti attiecībā pret līmeņiem, kuri kalibrēti no dažādiem produktiem. |
||||||
0120 |
NCP SEGUMS (IZVADDATU TESTĒŠANA) To pozīciju procentuālā attiecība, kas attiecinātas uz modeli, kas svērts ar modeļa riska PVK, uz ko attiecas izvaddatu NCP testēšanas rezultāti, kas sniegti 0110. slejā. |
||||||
0130 - 0140 |
PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS Patiesās vērtības korekcijas, kas definētas C 32.02. veidnes 0190. un 0240. slejā un kas ir piemērotas pozīcijām, kuras attiecinātas uz modeli 0010. slejā. |
||||||
0150 |
PIRMĀS DIENAS PEĻŅA UN ZAUDĒJUMI Korekcijas, kas definētas C 32.02. veidnes 0260. slejā un kas ir piemērotas pozīcijām, kuras attiecinātas uz modeli 0010. slejā. |
6.4. C 32.04 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: KONCENTRĒTU POZĪCIJU PVK (PRUVAL 4)
6.4.1. Vispārīgas piezīmes
154.k |
Šo veidni aizpilda tikai tās iestādes, kas savā līmenī pārsniedz slieksni, kurš minēts 4. panta 1. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Iestādes, kas ir daļa no grupas, kura pārsniedz slieksni konsolidētā līmenī, šo veidni uzrāda tikai tad, ja tās arī savā līmenī pārsniedz minēto slieksni. |
154.l |
Šo veidni izmanto, lai ziņotu sīku informāciju par 20 lielākajām atsevišķajām koncentrēto pozīciju PVK tās PVK vērtības ziņā, kas palielina kopējo kategoriju līmeņa koncentrēto pozīciju PVK, ko aprēķina saskaņā ar 14. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Šī informācija atbilst C 32.02. veidnes 0070. slejā uzrādītajai informācijai. |
154.m |
20 lielākās koncentrēto pozīciju PVK un attiecīgo produkta informāciju uzrāda dilstošā secībā, sākot ar lielāko atsevišķo koncentrēto pozīciju PVK. |
154.n |
Produktus, kas atbilst šīm lielākajām atsevišķajām koncentrēto pozīciju PVK, uzrāda, izmantojot produktu uzskaiti, kas pieprasīta 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
154.o |
Pozīcijas, kas ir pietiekami viendabīgas attiecībā uz PVK aprēķināšanas metodoloģiju, apkopo, ja tas ir iespējams, lai maksimāli palielinātu šīs veidnes segumu. |
6.4.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
0005 |
RANGS Rangs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt., 1 piešķirot augstākajai koncentrēto pozīciju PVK, 2 piešķirot otrai augstākajai, utt. |
0010 |
RISKA KATEGORIJA Riska kategorija (procentu likmes, ārvalstu valūtas, kredīta, kapitāla vērtspapīru, preču), kas vispiemērotāk raksturo pozīciju. Iestādes norāda šādus kodus: IR – procentu likmes; FX – ārvalstu valūtas; CR – kredīts; EQ – kapitāla vērtspapīri; CO – preces. |
0020 |
PRODUKTS Iekšējais produkta vai produktu grupas nosaukums saskaņā ar produktu uzskaiti, kas pieprasīta 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0030 |
PAMATĀ ESOŠIE AKTĪVI Pamatā esošā aktīva vai aktīvu iekšējais nosaukums atvasināto instrumentu gadījumā, vai instrumenta nosaukums neatvasināto instrumentu gadījumā. |
0040 |
KONCENTRĒTO POZĪCIJU IZMĒRS Atsevišķas koncentrētas vērtēšanas pozīcijas izmērs, kas noteikts saskaņā ar 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, izteikts mērvienībā, kas aprakstīta 0050. slejā. |
0050 |
IZMĒRA MĒRĪJUMS Izmēra mērījuma mērvienība, ko iekšēji izmanto koncentrētas vērtēšanas pozīcijas identifikācijas ietvaros, lai aprēķinātu koncentrētā pozīcijas izmēru, kā minēts 0040. slejā. Obligāciju vai kapitāla vērtspapīru pozīciju gadījumā uzrāda mērvienību, kas izmantota iekšējā riska pārvaldībā, piemēram, “obligāciju skaits”, “akciju vai kapitāldaļu skaits” vai “tirgus vērtība”. Atvasināto instrumentu pozīciju gadījumā uzrāda mērvienību, kas izmantota iekšējā riska pārvaldībā, piemēram, “PV01; EUR par 1 bāzes punktu paralēlā ienesīguma līknes novirzē”. |
0060 |
TIRGUS VĒRTĪBA Pozīcijas tirgus vērtība. |
0070 |
PIESARDZĪGS IZSTĀŠANĀS PERIODS Piesardzīga izstāšanās perioda dienu skaits, kas aplēsts saskaņā ar 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. |
0080 |
KONCENTRĒTO POZĪCIJU PVK Koncentrēto pozīciju PVK summa, kas aprēķināta saskaņā ar 14. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, attiecībā uz attiecīgajām atsevišķām koncentrētām vērtēšanas pozīcijām. |
0090 |
KONCENTRĒTO POZĪCIJU PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJA Patiesās vērtības korekciju summa, kas veiktas, lai atspoguļotu faktu, ka iestādes kopējā turētā pozīcija ir lielāka par normālo tirdzniecības apjomu vai lielāka par pozīciju izmēriem, uz kuriem pamatojas novērojami cenu piedāvājumi vai tirdzniecības darījumi, kurus izmanto, lai kalibrētu cenas vai ievaddatus, kurus izmanto vērtēšanas modelī. Uzrādītā vērtība atbilst vērtībai, kas piemērota attiecīgajai atsevišķai koncentrētai vērtēšanas pozīcijai. |
0100 |
NCP STARPĪBA Nekoriģētas starpības vērtību (“NCP starpība”) summa, kas aprēķināta tā mēneša beigās, kurš ir tuvāk pārskata sniegšanas datumam, izmantojot neatkarīgo cenu pārbaudes procesu, kas veikts saskaņā ar KPR 105. panta 8. punktu, attiecībā uz vislabākajiem pieejamajiem neatkarīgajiem datiem par attiecīgo atsevišķo koncentrēto vērtēšanas pozīciju. Nekoriģētas starpības attiecas uz nekoriģētām starpībām starp tirdzniecības sistēmas ģenerētiem vērtējumiem un vērtējumiem, kas novērtēti ikmēneša NCP procesa laikā. NCP starpības aprēķinā neiekļauj iestādes portfeļos un reģistros koriģētas starpības summas attiecībā uz attiecīgā mēneša beigu datumu. |
7. C 33.00 – RISKA DARĪJUMI AR VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM (GOV)
7.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
155. |
C 33.00 veidnes nolūkos informācija aptver visus riska darījumus ar “Vispārējām valdībām”, kā definēts V pielikuma 42. punkta b) apakšpunktā. |
156. |
Riska darījumi ar “Vispārējām valdībām” saskaņā ar KPR 112. un 147. pantu ir ietverti dažādās riska darījumu kategorijās, kā precizēts norādēs par C 07.00., C 08.01. un C 08.02. veidnes aizpildīšanu. |
157. |
V pielikuma Trešās daļas 2. tabulu (Standartizētā pieeja) un 3. tabulu (IRB pieeja) ņem vērā, lai riska darījumu kategorijas, kas izmantotas, lai saskaņā ar KPR aprēķinātu kapitāla prasības, attiecinātu uz darījuma partnera sektoru “Vispārējās valdības”. |
158. |
Informāciju sniedz par apkopoto riska darījumu kopsummu (proti, visu to valstu summu, kurās bankai ir riska darījumi ar valsti) un par katru valsti, pamatojoties uz darījuma partnera rezidences vietu un atsaucoties uz tiešo aizņēmēju. |
159. |
Riska darījumus iedala riska darījumu kategorijās vai jurisdikcijās, neņemot vērā kredītriska mazināšanas metodes un jo īpaši aizstāšanas ietekmi. Tomēr, aprēķinot riska darījumu vērtības un riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz katru riska darījumu kategoriju un katru jurisdikciju, tiek ietverta riska mazināšanas metožu, tostarp aizstāšanas ietekmes, sastopamība. |
160. |
Uzrādot informāciju par riska darījumiem ar “Vispārējām valdībām” dalījumā pa tiešā darījuma partnera rezidences vietas jurisdikcijām, kas nav pārskatu sniedzošās iestādes vietējā jurisdikcija, piemēro šīs regulas 5. panta b) punkta 3. apakšpunkta sliekšņus. |
7.2. RISKA DARĪJUMU AR “VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM” VEIDNES TVĒRUMS
161. |
GOV veidnes tvērumā ir bilances, ārpusbilances un atvasināto instrumentu tiešie riska darījumi ar “Vispārējām valdībām” banku portfelī un tirdzniecības portfelī. Turklāt tiek pieprasīts arī izziņas postenis par netiešiem riska darījumiem kredītu atvasināto instrumentu veidā, kurus pārdod vispārējās valdības riska darījumos. |
162. |
Riska darījums ir tiešs riska darījums, ja tiešais darījuma partneris ir struktūra, uz kuru attiecas “Vispārējās valdības” definīcija. |
163. |
Veidne ir sadalīta divās daļās. Pirmās pamatā ir riska darījumu sadalījums pa riska veidiem, regulatīvajām pieejām un riska darījumu kategorijām, savukārt otrās pamatā ir sadalījums pēc atlikušā termiņa. |
7.3. NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM
Slejas |
Norādes |
010-260 |
TIEŠIE RISKA DARĪJUMI |
010-140 |
BILANCES RISKA DARĪJUMI |
010 |
Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā bruto uzskaites vērtība Neatvasinātu finanšu aktīvu, kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā bruto uzskaites vērtība, kā noteikts saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 34. punktu, attiecībā uz visiem uzskaites portfeļiem, kuriem piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EEK, un kuri definēti V pielikuma Pirmās daļas 15. līdz 22. punktā un uzskaitīti 030. līdz 120. slejā. Piesardzīgas vērtēšanas korekcijas nesamazina tirdzniecības un netirdzniecības riska darījumu, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, bruto uzskaites vērtību. |
020 |
Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā uzskaites vērtība (atskaitot īsās pozīcijas) Neatvasinātu finanšu aktīvu, kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā uzskaites vērtība saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 27. punktu, attiecībā uz visiem uzskaites portfeļiem, kuriem piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EEK, un kuri definēti V pielikuma Pirmās daļas 15. līdz 22. punktā un uzskaitīti 030. līdz 120. slejā, atskaitot īsās pozīcijas. Ja iestādei ir īsā pozīcija uz to pašu atlikušo termiņu un to pašu tiešo darījuma partneri, kas denominēta tajā pašā valūtā, īsās pozīcijas uzskaites vērtībai veic savstarpējo prasījumu ieskaitu ar tiešās pozīcijas uzskaites vērtību. Neto summu uzskata par nulli, ja tā ir negatīva. Jāuzrāda 030. līdz 120. slejas summa, atņemot 130. sleju. Ja minētā summa ir mazāka par nulli, uzrādāmā summa ir nulle. |
030-120 |
NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI PA UZSKAITES PORTFEĻIEM Neatvasinātu finanšu aktīvu (kā definēts iepriekš), kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā uzskaites vērtība dalījumā pa uzskaites portfeļiem atbilstīgi piemērojamajam grāmatvedības regulējumam. |
030 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 7. SFPS.8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums |
040 |
Tirdzniecības finanšu aktīvi Direktīvas 86/635/EEK 32.-33. pants; V pielikums, 1.16. daļa; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. |
050 |
Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 7. SFPS.8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; SFPS 4.1.4. punkts |
060 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts un Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta 6) punkts |
070 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Direktīvas 86/635/EEK 36. panta 2. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. |
080 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos 7. SFPS 8. punkta d) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts |
090 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. |
100 |
Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi 7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts; V pielikums, 1.15. daļa |
110 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes Direktīvas 86/635/EEK 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 8. panta 2. punkts; V pielikums, 1.16. daļa Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. |
120 |
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi Direktīvas 86/635/EEK 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.16. daļa Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. |
130 |
Īsās pozīcijas Īso pozīciju uzskaites vērtība, kā definēts 9. SFPS BA7. punkta b) punktā, ja tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts 1. punktā. Īsās pozīcijas rodas, ja iestāde pārdod vērtspapīrus, kuri iegūti caur pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumu vai aizņemti vērtspapīru aizdevuma darījumā, un ja tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība. Uzskaites vērtība ir īso pozīciju patiesā vērtība. Īsās pozīcijas ir jāuzrāda pēc atlikušā termiņa grupām, kā definēts 170. līdz 230. rindā, un pēc tiešajiem darījumu partneriem. Īsās pozīcijas tad izmanto, lai veiktu savstarpējo prasījumu ieskaitu ar tāda paša atlikušā termiņa pozīcijām un tiešo darījuma partneri, lai aprēķinātu vērtības 030. līdz 120. slejā. |
140 |
No kā: īsās pozīcijas no pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti vai kā tirdzniecības finanšu aktīvi Īso pozīciju uzskaites vērtība, kā definēts 9. SFPS BA7. punkta b) apakšpunktā, kuras rodas, ja iestāde pārdod vērtspapīrus, kas iegūti caur pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kuros tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, un kuras ietvertas tirdzniecības nolūkā turētu vai tirdzniecības finanšu aktīvu uzskaites portfeļos (030. vai 040. sleja). Īsās pozīcijas, kas rodas, ja pārdotie vērtspapīri ir bijuši aizņemti vērtspapīru aizdevuma darījumā, neiekļauj šajā slejā. |
150 |
Uzkrātais vērtības samazinājums Apkopotais uzkrātais vērtības samazinājums saistībā ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas uzrādīti 080. līdz 120. slejā. [V pielikuma Otrās daļas 70. un 71. punkts] |
160 |
Uzkrātais vērtības samazinājums – no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu Apkopotais uzkrātais vērtības samazinājums saistībā ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas uzrādīti 080. un 090. slejā. |
170 |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 050., 060., 070., 080. un 090. slejā. [V pielikuma Otrās daļas 69. punkts] |
180 |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā – no kā: no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 050., 060. un 070. slejā. |
190 |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā – no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 080. un 090. slejā. |
200-230 |
ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Tiešās atvasināto instrumentu pozīcijas jāuzrāda 200. līdz 230. slejā. Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu. |
200-210 |
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību Visi atvasinātie instrumenti, kuru darījuma partneri ir vispārējā valdība un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir pozitīva, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās, tur tirdzniecības nolūkā vai iekļauj tirdzniecības portfelī, kam piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK. Šeit uzrāda ekonomikas riska ierobežošanas nolūkā turētus atvasinātos instrumentus, ja tie ir iekļauti tirdzniecībā vai tiek turēti tirdzniecības uzskaites portfeļos (V pielikuma Otrās daļas 120., 124., 125. un 137. līdz 140. punkts). |
200 |
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība Uzskaites vērtība atvasinātajiem instrumentiem, kurus pārskata sniegšanas atsauces datumā uzskaita kā finanšu aktīvus. Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK šajā slejā uzrādāmie atvasinātie instrumenti ietver atvasinātos instrumentus, kas novērtēti iegādes vērtībā vai zemāko izmaksu vai tirgus vērtībā un ietverti tirdzniecības portfelī vai noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti. |
210 |
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: nosacītā summa Saskaņā ar SFPS un valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK nosacītā summa, kas definēta V pielikuma Otrās daļas 133. līdz 135. punktā, visiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri pārskata sniegšanas atsauces datumā ir noslēgti, bet kuros vēl nav veikts norēķins, un kuros darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, ja tās patiesā vērtība pārskata sniegšanas atsauces datumā iestādei ir pozitīva. |
220-230 |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību Visi atvasinātie instrumenti, kuru darījuma partneri ir vispārējā valdība un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas atsauces datumā ir negatīva, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās, vai tur tirdzniecības nolūkā vai iekļauj tirdzniecības portfelī, kam piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK. Šeit uzrāda ekonomikas riska ierobežošanas nolūkā turētus atvasinātos instrumentus, ja tie ir iekļauti tirdzniecībā vai tiek turēti tirdzniecības uzskaites portfeļos (V pielikuma Otrās daļas 120., 124., 125. un 137. līdz 140. punkts). |
220 |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība Uzskaites vērtība atvasinātajiem instrumentiem, kurus pārskata sniegšanas atsauces datumā uzskaita kā finanšu saistības. Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK šajā slejā uzrādāmie atvasinātie instrumenti ietver atvasinātos instrumentus, kas novērtēti iegādes vērtībā vai zemāko izmaksu vai tirgus vērtībā un ietverti tirdzniecības portfelī vai noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti. |
230 |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: nosacītā summa Saskaņā ar SFPS un valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK nosacītā summa, kas definēta V pielikuma Otrās daļas 133. līdz 135. punktā, visiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri atsauces datumā ir noslēgti, bet kuros vēl nav veikts norēķins, un kuros darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, ja tās patiesā vērtība iestādei ir negatīva. |
240-260 |
ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI |
240 |
Nominālvērtība Ja ārpusbilances posteņa tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, – nominālā vērtība saistībām un finanšu garantijām, kuras neuzskata par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar SFPS vai valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK (V pielikuma Otrās daļas 102.–119. punkts). Saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 43. un 44. punktu vispārējā valdība ir tiešais darījuma partneris: sniegtā finanšu garantijā, ja tā ir garantētā parāda instrumenta tiešais darījuma partneris, un b) sniegtās aizdevumu un citās apņemšanās, ja tā ir darījuma partneris, kura kredītrisku uzņemas pārskatu sniedzošā iestāde. |
250 |
Uzkrājumi Direktīvas 86/635/EEK 4. pants. Pasīvi (6. punkta c) apakšpunkts), Ārpusbilances posteņi, 27. panta 11. punkts, 28. panta 8. punkts, 33. pants; SFPF 4.2.1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts, d) apakšpunkta ii) punkts, 9.5.5.20. punkts, 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2.11. daļa SFPS, V pielikums, 2.11. daļa Uzkrājumi no visiem ārpusbilances riska darījumiem, neatkarīgi no tā, kā tie tiek novērtēti, izņemot tos, kas saskaņā ar 9. SFPS novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā. Saskaņā ar SFPS sniegtas aizdevumu apņemšanās vērtības samazinājumu uzrāda 150. slejā, ja iestāde nevar atsevišķi identificēt paredzamos kredītzaudējumus saistībā ar parāda instrumenta izmantoto un neizmantoto summu. Ja kombinētie paredzamie kredītzaudējumi par minēto finanšu instrumentu pārsniedz instrumenta aizdevumu komponenta bruto uzskaites vērtību, paredzamo kredītzaudējumu atlikumu uzrāda kā uzkrājumus 250. slejā. |
260 |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, kas saskaņā ar 9. SFPS novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā – patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā (V pielikuma Otrās daļas 110. punkts). |
270-280 |
Izziņas postenis: kredītu atvasinātie instrumenti, kas pārdoti vispārējo valdību riska darījumos Ir jāuzrāda kredītu atvasinātie instrumenti, kas neatbilst tādu finanšu garantiju definīcijai, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir parakstījusi ar darījumu partneriem, kas nav vispārējās valdības, un kuru atsauces riska darījums ir vispārējā valdība. Minētās slejas neuzrāda par riska darījumiem, kas sadalīti pa riska veidiem, regulatīvajām pieejām un riska darījumu kategorijām (020. līdz 160. rinda). Sadaļā uzrādītie riska darījumi nav jāņem vērā riska darījuma vērtības un riska svērtās vērtības aprēķinā (290. un 300. sleja), kuras pamatā ir tikai tiešie riska darījumi. |
270 |
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība Apkopotā uzskaites vērtība kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuri pārdoti uzrādītos riska darījumos ar vispārējo valdību un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir pozitīva, neņemot vērā piesardzīgas vērtēšanas korekcijas. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro SFPS, šajā slejā uzrādāmā summa ir to atvasināto instrumentu uzskaites vērtība, kas pārskata sniegšanas datumā ir finanšu aktīvi. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK, šajā slejā uzrādāmā summa ir tādu atvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuru patiesā vērība pārskaita atsauces datumā ir pozitīva, neatkarīgi no tā, kā tos uzskaita. |
280 |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība Apkopotā uzskaites vērtība kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuri pārdoti uzrādītos riska darījumos ar vispārējo valdību un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir negatīva, neņemot vērā piesardzīgas vērtēšanas korekcijas. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro SFPS, šajā slejā uzrādāmā summa ir to atvasināto instrumentu uzskaites vērtība, kas pārskata sniegšanas datumā ir finanšu saistības. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK, šajā slejā uzrādāmā summa ir tādu atvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuru patiesā vērība pārskaita atsauces datumā ir negatīva, neatkarīgi no tā, kā tos uzskaita. |
290 |
Riska darījuma vērtība Riska darījuma vērtība riska darījumiem, kam piemēro kredītriska regulējumu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju (SP): sk. KPR 111. pantu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju: sk. KPR 166. pantu un 230. panta 1. punktu. Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu. |
300 |
Riska darījumu riska svērtā vērtība Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kam piemēro kredītriska regulējumu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju (SP): sk. KPR 113. panta 1. līdz 5. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju: sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Lai uzrādītu tiešos riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR 271. panta darbības joma un kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, sk. norādes par rindu sadalījumu. |
Rindas |
Norādes |
||||||||||||||
RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA REGULATĪVAJĀM PIEEJĀM |
|||||||||||||||
010 |
Kopējie riska darījumi Apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kā definēts 1. punktā. |
||||||||||||||
020-155 |
Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu Tādi apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu. Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu, ietver tādus riska darījumus no netirdzniecības portfeļa, kam piemēro kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku. Tiešie riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 271. panta darbības joma un kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, uzrāda gan kredītriskam veltītajās rindās (020. līdz 155.), gan tirgus riskam veltītajās rindās (160. rinda): riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska, uzrāda kredītriska rindās, savukārt riska darījumus, kuri izriet no šo tirgus riska, uzrāda tirgus riska rindās. |
||||||||||||||
030 |
Standartizētā pieeja (SP) Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, tostarp tādi riska darījumi no netirdzniecības portfeļa, kuru riska svērums saskaņā ar minēto nodaļu attiecas uz darījuma partnera risku. |
||||||||||||||
040 |
Centrālās valdības Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir centrālās valdības. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 114. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
||||||||||||||
050 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 115. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
||||||||||||||
060 |
Publiskā sektora struktūras Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 116. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Publiskā sektora struktūras”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
||||||||||||||
070 |
Starptautiskās organizācijas Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskās organizācijas. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 118. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Starptautiskās organizācijas”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
||||||||||||||
075 |
Citi vispārējās valdības riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju Vispārējās valdības riska darījumi, kas nav iekļauti iepriekš 040. līdz 070. rindā un kas ir iedalīti SP riska darījumu kategorijā saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības. |
||||||||||||||
080 |
IRB pieeja Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, tostarp tādi riska darījumi no netirdzniecības portfeļa, kuru riska svērums saskaņā ar minēto nodaļu attiecas uz darījuma partnera risku. |
||||||||||||||
090 |
Centrālās valdības Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir centrālās valdības un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
||||||||||||||
100 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Centrālās valdības un centrālās bankas] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
||||||||||||||
110 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Iestādes] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
||||||||||||||
120 |
Publiskā sektora struktūras [Centrālās valdības un centrālās bankas] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras atbilstīgi KPR 4. panta 8. punktam un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
||||||||||||||
130 |
Publiskā sektora struktūras [Iestādes] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras atbilstīgi KPR 4. panta 8. punktam un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
||||||||||||||
140 |
Starptautiskās organizācijas [Centrālās valdības un centrālās bankas] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskas organizācijas un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
||||||||||||||
155 |
Citi vispārējās valdības riska darījumi, kam piemēro IRB pieeju Vispārējās valdības riska darījumi, kas nav iekļauti iepriekš 090. līdz 140. rindā un kas ir iedalīti IRB riska darījumu kategorijā saskaņā ar KPR 147. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības. |
||||||||||||||
160 |
Riska darījumi, kas pakļauti tirgus riskam Tirgus riska darījumi aptver pozīcijas, attiecībā uz kurām pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļu. Tiešie riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 271. panta darbības joma un kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, uzrāda gan kredītriskam veltītajās rindās (020. līdz 155.), gan tirgus riskam veltītajās rindās (160. rinda): riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska, uzrāda kredītriska rindās, savukārt riska darījumus, kuri izriet no tirgus riska, uzrāda tirgus riska rindās. |
||||||||||||||
170-230 |
RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ TERMIŅA Atlikušo termiņu aprēķina kā dienas starp līgumā noteikto termiņa datumu un pārskata sniegšanas atsauces datumu visām pozīcijām. Riska darījumus ar vispārējām valdībām sadala pa atlikušajiem termiņiem un iedala grupās šādi:
|
(1) Iestādei pieprasītos datus šajā veidnē uzrāda kumulatīvi par pārskata kalendāro gadu (t. i., no kārtējā gada 1. janvāra).
(2) “Atsevišķas iestādes” nav daļa no grupas un tās nav konsolidētas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības.
III PIELIKUMS
“V PIELIKUMS
“PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR FINANŠU INFORMĀCIJU”
Saturs
VISPĀRĪGIE NORĀDĪJUMI | 337 |
1. |
Atsauces | 337 |
2. |
Konvencijas | 338 |
3. |
Konsolidācija | 340 |
4. |
Finanšu instrumentuuzskaites portfeļi | 340 |
4.1. |
Finanšu aktīvi | 340 |
4.2. |
Finanšu saistības | 341 |
5. |
Finanšu instrumenti | 342 |
5.1. |
Finanšu aktīvi | 342 |
5.2. |
Bruto uzskaites vērtība | 342 |
5.3. |
Finanšu saistības | 343 |
6. |
Sadalījums pa darījuma partneriem | 343 |
NORĀDĪJUMI SAISTĪBĀ AR VEIDNĒM | 345 |
1. |
Bilance | 345 |
1.1. |
Aktīvi (1.1.) | 345 |
1.2. |
Saistības (1.2.) | 345 |
1.3. |
Pašu kapitāls (1.3.) | 346 |
2. |
Peļņas vai zaudējumu aprēķins (2.) | 347 |
3. |
Apvienoto ienākumu pārskats (3.) | 350 |
4. |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (4.) | 351 |
5. |
Netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem (5.) | 353 |
6. |
Nefinanšu sabiedrībām izsniegto netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem (6.) | 354 |
7. |
Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš (7.) | 354 |
8. |
Finanšu saistību sadalījums (8.) | 355 |
9. |
Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās (9.) | 355 |
10. |
Atvasinātie instrumenti un riska ierobežošanas uzskaite (10. un 11.) | 358 |
10.1. |
Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida | 358 |
10.2. |
Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas | 359 |
10.3. |
Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” | 360 |
10.4. |
Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem | 361 |
10.5. |
Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP (11.2.) | 361 |
10.6. |
Par neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrādāmās summas (11.3. un 11.3.1.) | 361 |
10.7. |
Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās (11.4.) | 361 |
11. |
Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem (12.) | 362 |
11.1. |
Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājums atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD (12.0.) | 362 |
11.2. |
Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem atbilstoši SFPS (12.1.) | 362 |
11.3. |
Summu pārvedumi no vienas vērtības samazinājuma pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās) (12.2.) | 364 |
12. |
Saņemtais nodrošinājums un garantijas (13.) | 365 |
12.1. |
Nodrošinājumu un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti (13.1.) | 365 |
12.2. |
Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2.) | 365 |
12.3. |
Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3.) | 365 |
13. |
Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti (14.) | 365 |
14. |
Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības (15.) | 366 |
15. |
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (16.) | 366 |
15.1. |
Procentu ienākumi un izdevumi sadalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1.) | 366 |
15.2. |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.2.) | 367 |
15.3. |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa instrumentiem (16.3.) | 367 |
15.4. |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4.) | 368 |
15.5. |
Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.4.1.) | 368 |
15.6. |
Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.5.) | 368 |
15.7. |
Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6.) | 369 |
15.8. |
Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7.) | 369 |
16. |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu (17.) | 369 |
17. |
Ieņēmumus nenesoši riska darījumi (18.) | 369 |
18. |
Pārskatītie riska darījumi (19.) | 373 |
19. |
Ģeogrāfiskais sadalījums (20.) | 376 |
19.1. |
Ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām (20.1.–20.3.) | 376 |
19.2. |
Ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām (20.4.–20.7.) | 376 |
20. |
Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi (21.) | 377 |
21. |
Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas (22.) | 377 |
21.1. |
Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem (22.1.) | 377 |
21.2. |
Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2.) | 378 |
22. |
Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās (30.) | 379 |
23. |
Attiecīgā (–ās) daļa (-as) (31.) | 379 |
23.1. |
Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi (31.1.) | 379 |
23.2. |
Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2.) | 380 |
24. |
Grupas struktūra (40.) | 380 |
24.1. |
Grupas struktūra – pa sabiedrībām (40.1.) | 380 |
24.2. |
Grupas struktūra – pa instrumentiem (40.2.) | 381 |
25. |
Patiesā vērtība (41.) | 382 |
25.1. |
Patiesās vērtības hierarhija – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti (41.1.) | 382 |
25.2. |
Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums (41.2.) | 382 |
26. |
Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība sadalījumā pa novērtējuma metodēm (42.) | 382 |
27. |
Uzkrājumi (43.) | 382 |
28. |
Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti (44.) | 382 |
28.1. |
Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1.) | 382 |
28.2. |
Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās (44.2.) | 383 |
28.3. |
Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3.) | 383 |
29. |
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (45.) | 383 |
29.1. |
Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa uzskaites portfeļiem (45.1.) | 383 |
29.2. |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus (45.2.) | 383 |
29.3. |
Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3.) | 383 |
30. |
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats (46.) | 383 |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORU SAVIETOJUMS | 384 |
1. DAĻA
VISPĀRĪGIE NORĀDĪJUMI
1. ATSAUCES
1. |
Šajā pielikumā ir sniegti papildu norādījumi par šīs regulas III un IV pielikumā iekļautajām finanšu informācijas veidnēm (“FINREP”). Šis pielikums papildina norādījumus, kas atsauču veidā sniegti III un IV pielikumā iekļautajās veidnēs. |
2. |
Ja vien nav norādīts citādi, iestādes, kas izmanto ar SFPS saderīgus valsts grāmatvedības standartus (“saderīgi valsts VPGP”), piemēro šajā pielikumā sniegtos kopējos norādījumus un norādījumus par SFPS. Minētais neskar saderīgo valsts VPGP prasību atbilstību BPD prasībām. Ja vien nav norādīts citādi, iestādes, kas izmanto ar SFPS nesaderīgus valsts VPGP vai vēl nav panākušas to atbilstību 9. SFPS prasībām, piemēro šajā pielikumā sniegtos kopējos norādījumus un norādījumus par BPD. |
3. |
Veidnēs norādītos datu punktus sagatavo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 77. apakšpunktā definētā attiecīgā piemērojamā grāmatvedības regulējuma atzīšanas, ieskaita un vērtēšanas noteikumiem. |
4. |
Iestādes iesniedz tikai tās veidņu daļas, kuras attiecas uz:
|
5. |
III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā ir izmantoti šādi saīsinājumi:
|
2. KONVENCIJAS
6. |
III un IV pielikumā datu punkta lauks, kas iekrāsots pelēks, nozīmē, ka šis datu punkts nav prasīts vai to nav iespējams uzrādīt. IV pielikumā rindas vai ailes atsauces lauks, kas iekrāsots melns, nozīmē, ka iestādēm, uz kurām attiecas šīs atsauces konkrētajā rindā vai ailē, attiecīgie datu punkti nav jāiesniedz. |
7. |
III un IV pielikuma veidnēs ir iestrādāti netieši validācijas noteikumi, kas ir noteikti pašās veidnēs ar konvenciju izmantojuma starpniecību. |
8. |
Ja posteņa nosaukums veidnē ir likts iekavās, tas nozīmē, ka, lai iegūtu kopsummu, šis postenis ir jāatņem, taču tas nav jāuzrāda kā negatīva vērtība. |
9. |
Posteņi, kas jāuzrāda kā negatīva vērtība, kompilācijas veidnēs ir apzīmēti ar “(–)” pirms to nosaukuma, piemēram, “(–) Pašu akcijas”. |
10. |
III un IV pielikumā sniegto finanšu informācijas pārskatu veidņu “datu punktu modelī” (“DPM”) katram datu punktam (šūnai) ir “bāzes postenis”, kuram piekārto atribūtu “kredīts/debets”. Ar šo piekārtošanu tiek nodrošināts, ka visas sabiedrības, uzrādot datu punktus, ievēro “zīmes konvenciju”, un tiek dota iespēja noskaidrot katram datu punktam atbilstīgo “kredīta/debeta” atribūtu. |
11. |
Šīs konvencijas shematisks attēlojums ir sniegts 1. tabulā.
1. tabula. Kredīta/debeta konvencija, plusa un mīnusa zīme
|
3. KONSOLIDĀCIJA
12. |
Ja vien šajā pielikumā nav norādīts citādi, pārskati atbilstoši FINREP veidnēm ir sagatavojami, ievērojot prudenciālās konsolidācijas tvērumu saskaņā ar KPR 1. daļas II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļu. Iestādes uzskaiti par saviem meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem veic, izmantojot tās pašas metodes kā prudenciālās konsolidācijas gadījumā:
|
4. FINANŠU INSTRUMENTUUZSKAITES PORTFEĻI
13. |
III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “uzskaites portfelis” ir finanšu instrumentu apkopojums saskaņā ar vērtēšanas noteikumiem. Šie apkopojumi neietver ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, kā arī finanšu instrumentus, kas klasificēti kā “Pārdošanai turēti” posteņos “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” un “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas”. |
14. |
Atbilstoši valsts VPGP iestādes, kurām saskaņā ar SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot konkrētus vērtēšanas noteikumus, tiktāl, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti, iesniedz informāciju par attiecīgajiem SFPS uzskaites portfeļiem. Ja finanšu instrumentu vērtēšanas noteikumos, kurus iestādēm ir atļauts vai prasīts izmantot atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir atsauces uz 39. SGS vērtēšanas noteikumiem, iestādes tikmēr, kamēr to piemērotajos vērtēšanas noteikumos nav atsauču uz 9. SFPF vērtēšanas noteikumiem, attiecībā uz visiem saviem finanšu instrumentiem informāciju par uzskaites portfeļiem iesniedz, pamatojoties uz BPD. |
4.1. Finanšu aktīvi
15. |
Pamatojoties uz SFPS, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:
|
16. |
Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:
|
17. |
“Tirdzniecības finanšu aktīvi” ietver visus finanšu aktīvus, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificēti kā tirgojami. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visus atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir pozitīvs saldo un kuri nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā saskaņā ar šīs daļas 22. punktu, uzrāda kā tirdzniecības finanšu aktīvus. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas, vai kurus izmanto kā ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā noteikts šā pielikuma 2. daļas 137. punktā. |
18. |
Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, attiecībā uz finanšu aktīviem “iegādes izmaksu metodes” ietver vērtēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem parāda instrumenta vērtību nosaka kā iegādes izmaksas plus uzkrātie procenti mīnus ar vērtības samazinājumu saistītie zaudējumi. |
19. |
Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes” ietver finanšu instrumentus, kuri tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī instrumentus, kas tiek nepastāvīgi novērtēti pēc “lower of cost or market” metodes jeb “LOCOM” (mērenā LOCOM metode), neatkarīgi no to faktiskā novērtējuma pārskata atsauces datumā. Aktīvi, kurus novērtē pēc mērenās LOCOM, ir aktīvi, kuriem LOCOM piemēro vienīgi konkrētos apstākļos. Šie apstākļi ir paredzēti piemērojamajā grāmatvedības regulējumā un var ietvert vērtības samazināšanu, ilgstošu patiesās vērtības samazināšanos salīdzinājumā ar iegādes izmaksām vai vadības nolūku maiņu. |
20. |
Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi” ir finanšu aktīvi, kuri nekvalificējas iekļaušanai citos uzskaites portfeļos. Šis uzskaites portfelis citstarp ietver finanšu aktīvus, kas tiek pastāvīgi novērtēti pēc LOCOM (“striktā LOCOM metode”). Aktīvi, kurus novērtē pēc striktās LOCOM metodes, ir aktīvi, attiecībā uz kuriem piemērojamajā grāmatvedības regulējumā ir paredzēts, ka tos gan sākotnēji, gan pēc tam novērtē pēc LOCOM vai ka tos sākotnēji novērtē pēc izmaksām un pēc tam – pēc LOCOM. |
21. |
Neatkarīgi no novērtējuma metodes ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti, uzrāda postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, izņemot gadījumus, kad tie saskaņā ar 5. SFPS tiek klasificēti kā pārdošanai turēti. |
22. |
“Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir pozitīvs saldo un kurus atbilstoši SFPS tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātos instrumentus klasificē kā riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētus atvasinātos instrumentus vienīgi tad, ja atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātajiem instrumentiem piemēro speciālus grāmatvedības noteikumus un ja konkrētie atvasinātie instrumenti samazina bankas portfeļa citas pozīcijas risku. |
4.2. Finanšu saistības
23. |
Pamatojoties uz SFPS, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:
|
24. |
Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:
|
25. |
“Tirdzniecības finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificētas kā tirgojamas. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visus atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir negatīvs saldo un kuri nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā saskaņā ar šīs daļas 26. punktu, uzrāda kā tirdzniecības finanšu saistības. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas, vai kurus izmanto kā ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā noteikts šā pielikuma 2. daļas 137. punktā. |
26. |
“Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir negatīvs saldo un kurus atbilstoši SFPS tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātos instrumentus klasificē kā riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētus vienīgi tad, ja atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātajiem instrumentiem piemēro speciālus grāmatvedības noteikumus un ja konkrētie atvasinātie instrumenti samazina bankas portfeļa citas pozīcijas risku. |
5. FINANŠU INSTRUMENTI
27. |
III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “uzskaites vērtība” ir summa, ko uzrāda bilancē. Finanšu instrumentu uzskaites vērtība ietver uzkrātos procentus. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasināto instrumentu uzskaites vērtība ir vai nu uzskaites vērtība saskaņā ar valsts VPGP, kas ietver uzkrātos procentus, prēmiju vērtību un attiecīgā gadījumā arī uzkrājumus, vai ir nulle, ja atvasinātie instrumenti netiek atzīti bilancē. |
28. |
Ja atzīšana notiek atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ar finanšu instrumentiem saistītās uzkrātās un atliktās summas, tostarp uzkrātos procentus, prēmijas un diskontus vai darījuma izmaksas, uzrāda kopā ar attiecīgo instrumentu, nevis kā citus aktīvus vai citas saistības. |
29. |
Ja tas paredzēts valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda “Diskontus attiecībā uz tirdzniecības pozīcijām, kas novērtētas patiesajā vērtībā”. Šādi diskonti samazina tirdzniecības aktīvu vērtību, bet palielina tirdzniecības saistību vērtību. |
5.1. Finanšu aktīvi
30. |
Finanšu aktīvus iedala šādās instrumentu klasēs: “Skaidra nauda”, “Atvasinātie instrumenti”, “Kapitāla vērtspapīru instrumenti”, “Parāda vērtspapīri” un “Aizdevumi un avansi”. |
31. |
“Parāda vērtspapīri” ir iestādes turētie parāda instrumenti, kas emitēti kā vērtspapīri un saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi. |
32. |
“Aizdevumi un avansi” ir iestādes turētie parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri; šis postenis ietver “aizdevumus” ECB BP regulas nozīmē, kā arī avansus, ko saskaņā ar minēto regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. “Avansi, kas nav aizdevumi” ir sīkāk raksturoti šā pielikuma 2. daļas 85. punkta g) apakšpunktā. |
33. |
FINREP veidnēs “parāda instrumenti” ietver “aizdevumus un avansus” un “parāda vērtspapīrus”. |
5.2. Bruto uzskaites vērtība
34. |
Parāda instrumentu “bruto uzskaites vērtība” tiek noteikta šādi:
|
5.3. Finanšu saistības
35. |
Finanšu saistības dala šādās instrumentu klasēs: “Atvasinātie instrumenti”, “Īsās pozīcijas”, “Noguldījumi”, “Emitētie parāda vērtspapīri” un “Citas finanšu saistības”. |
36. |
III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā jēdziena “noguldījumi” nozīme atbilst definīcijai ECB BP regulas II pielikuma 2. daļā. |
37. |
“Emitētie parāda vērtspapīri” ir parāda instrumenti, kurus iestāde emitējusi kā vērtspapīrus un kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav noguldījumi. |
38. |
“Citas finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti, īsās pozīcijas, noguldījumi un emitētie parāda vērtspapīri. |
39. |
Atbilstoši SFPS “Citas finanšu saistības” ietver sniegtās finanšu garantijas, ja tās ir novērtētas vai nu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 4.2.1. a)), vai kā sākotnēji atzītā summa mīnus kumulatīvā amortizācija (9. SFPS 4.2.1. c) ii)). Sniegtās aizdevumu apņemšanās uzrāda kā “Citas finanšu saistības”, ja tās ir noteiktas kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 4.2.1. a)) vai ja tās ir apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (9. SFPS 9.2.3. c), 9. SFPS 4.2.1. d)). |
40. |
Ja sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, visas to patiesās vērtības izmaiņas, tostarp izmaiņas kredītriska rezultātā, uzrāda kā “Citas finanšu saistības”, nevis kā uzkrājumus postenī “Sniegtās apņemšanās un garantijas”. |
41. |
“Citas finanšu saistības” ietver arī izmaksājamās dividendes, maksājamās summas attiecībā uz pagaidu un tranzīta posteņiem un summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem vai ārvalstu valūtas darījumiem, ja maksājamās summas par darījumiem ir atzītas pirms maksāšanas datuma. |
6. SADALĪJUMS PA DARĪJUMA PARTNERIEM
42. |
Gadījumos, kad ir prasīts sadalījums pa darījuma partneriem, izmanto šādus darījuma partneru sektorus:
|
43. |
Darījuma partneru sadalījums sektoros balstās vienīgi uz tiešā darījumu partnera veidu. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, balstās uz tā parādnieka iezīmēm, kurš iestādei darījuma noslēgšanā bija būtiskākais vai noteicošais. Tāpat kā kopīgo riska darījumu sadalījumā pa darījuma partneru sektoriem, arī to klasifikācijā pa rezidences valstīm un NACE kodiem vadās pēc būtiskākā vai noteicošā parādnieka iezīmēm. |
44. |
Tiešie darījuma partneri turpmāk minētajos darījumos ir šādi:
|
2. DAĻA
NORĀDĪJUMI SAISTĪBĀ AR VEIDNĒM
1. BILANCE
1.1. Aktīvi (1.1.)
1. |
“Skaidra nauda” ietver apgrozībā esošās valsts un ārvalstu banknotes un monētas, ko vispārēji izmanto maksājumu veikšanai. |
2. |
“Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās” ietver no centrālajām bankām pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus. |
3. |
“Citi pieprasījuma noguldījumi” ietver no kredītiestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus. |
4. |
“Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” ietver ieguldījumus asociētajos uzņēmumos, kopuzņēmumos un meitasuzņēmumos, kas atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti (izņēmums ir ieguldījumi, kurus saskaņā ar 5. SFPS klasificē kā pārdošanai turētus), neatkarīgi no novērtēšanas metodes, tostarp tad, ja grāmatvedības standarti pieļauj to iekļaušanu dažādajos uzskaites portfeļos, ko izmanto finanšu instrumentiem. Ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode, uzskaites vērtība ietver attiecīgo nemateriālo vērtību. |
5. |
Aktīvus, kas nav finanšu aktīvi un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificēti konkrētos bilances posteņos, uzrāda “Citos aktīvos”. Šie citi aktīvi citstarp ietver zeltu, sudrabu un citas preces, pat ja tie tiek turēti tirdzniecības nolūkā. |
6. |
Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atpirkto pašu akciju uzskaites vērtību uzrāda kā “citus aktīvus”, ja saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP tās ir atļauts uzrādīt kā aktīvus. |
7. |
“Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS. |
1.2. Saistības (1.2.)
8. |
Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem, ko rada portfeļa risku ierobežošanas attiecību neefektīvā daļa, uzrāda rindā “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite”, ja zaudējumus rada riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta vērtējums, vai rindā “Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai”, ja zaudējumus rada pret risku nodrošinātās pozīcijas vērtējums. Ja zaudējumus, ko rada riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta vērtējums, un zaudējumus, ko rada pret risku nodrošinātās pozīcijas vērtējums, nav iespējams nošķirt, visus uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem, ko rada portfeļa risku ierobežošanas attiecību neefektīvā daļa, uzrāda rindā “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite”. |
9. |
Uzkrājumi “Pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām” ietver neto definēto pabalstu saistību summu. |
10. |
Atbilstoši SFPS uzkrājumi “Citiem darbinieku ilgtermiņa pabalstiem” ietver 19. SGS 153. punktā uzskaitīto darbinieku ilgtermiņa pabalstu plānu deficīta summas. Uzkrātos izdevumus saistībā ar darbinieku īstermiņa pabalstiem (19. SGS 11. a)), definētu iemaksu plāniem (19. SGS 51. a)) un darba attiecību izbeigšanas pabalstiem (19. SGS 169. a)) iekļauj postenī “Citas saistības”. |
11. |
Atbilstoši SFPS uzkrājumi “Sniegtajām apņemšanām un garantijām” ietver uzkrājumus attiecībā uz visām apņemšanām un garantijām neatkarīgi no tā, vai to vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar 9. SFPS vai uzkrājumu veidošana izriet no 37. SGS, vai tās atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem. Saskaņā ar šā pielikuma 1. daļas 40. punktu saistības, kuras izriet no apņemšanām un garantijām, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neuzrāda kā uzkrājumus, bet gan kā “Citas finanšu saistības”, pat ja tās ir izraisījis kredītrisks. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzkrājumi “Sniegtajām apņemšanām un garantijām” ietver uzkrājumus attiecībā uz visām apņemšanām un garantijām. |
12. |
“Pēc pieprasījuma atmaksājams pamatkapitāls” ietver iestādes emitētos kapitāla instrumentus, kuri neatbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā pašu kapitālu. Iestādes šajā postenī iekļauj arī kooperatīva daļas, kas neatbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kā pašu kapitālu. |
13. |
Saistības, kas nav finanšu saistības un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificētas konkrētos bilances posteņos, uzrāda kā “Citas saistības”. |
14. |
“Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS. |
15. |
Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Rezerves vispārējiem banku riskiem” ir summas, kas iedalītas saskaņā ar BPD 38. pantu. Atzīšanas gadījumā tās ir norādāmas atsevišķi kā saistības pie “uzkrājumiem” vai pašu kapitālā pie “citām rezervēm” saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP. |
1.3. Pašu kapitāls (1.3.)
16. |
Atbilstoši SFPS kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas ir finanšu instrumenti, ietver līgumus, uz kuriem attiecas 32. SGS. |
17. |
Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Pieprasītais nesamaksātais kapitāls” ietver tā iestādes emitētā kapitāla uzskaites vērtību, kurš pieprasīts no parakstītājiem, bet līdz atsauces datumam nav samaksāts. Ja vēl nesamaksāto kapitāla palielinājumu uzrāda kā pamatkapitāla palielinājumu, pieprasīto nesamaksāto kapitālu uzrāda 1.3. veidnē postenī “Pieprasītais nesamaksātais kapitāls”, kā arī 1.1 veidnē postenī “Citi aktīvi”. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, gadījumā, ja kapitāla palielinājumu drīkst iegrāmatot tikai pēc akcionāru maksājuma saņemšanas, nesamaksāto kapitālu 1.3. veidnē neuzrāda. |
18. |
“Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents” ietver iestādes emitēto salikto finanšu instrumentu (finanšu instrumenti, kuriem ir gan saistību, gan pašu kapitāla komponents) pašu kapitāla komponentu, ja tas ir nodalīts saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu (ieskaitot saliktos finanšu instrumentus ar vairākiem iegultiem atvasinājumiem, kuru vērtības ir savstarpēji atkarīgas). |
19. |
“Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti” ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas ir finanšu instrumenti, bet nav “Kapitāls” un “Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents”. |
20. |
“Cits pašu kapitāls” ietver visus kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas nav finanšu instrumenti, tostarp uz akcijām balstītus maksājumu darījumus, kuros norēķinās ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem (2. SFPS 10.). |
21. |
“Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto peļņu vai zaudējumus, ko rada patiesās vērtības izmaiņas ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, attiecībā uz kuriem pārskatus sniedzošā sabiedrība ir neatsaucami izvēlējusies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos. |
22. |
“Patiesās vērtības riska ierobežošanas neefektivitāte kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto riska ierobežošanas neefektivitāti attiecībā uz patiesās vērtības riska ierobežošanu, kurā pret risku nodrošinātais postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Šajā rindā uzrādāmā riska ierobežošanas neefektivitāte ir starpība starp postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošinātais postenis]” uzrādītā kapitāla vērtspapīru instrumenta patiesās vērtības uzkrātajām izmaiņām un postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments]” uzrādītā riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta patiesās vērtības uzkrātajām izmaiņām (9. SFPS 6.5.3. un 9. SFPS 6.5.8.). |
23. |
“No kredītriska izmaiņām izrietošas patiesās vērtības izmaiņas finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver pārējos apvienotajos ienākumos atzīto uzkrāto peļņu vai zaudējumus, kas saistīti ar paša kredītrisku attiecībā uz saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neatkarīgi no tā, vai šis novērtējums noteikts sākotnējās atzīšanas brīdī vai vēlāk. |
24. |
“Riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās [efektīvā daļa]” ietver ārvalstu valūtu pārrēķinu rezervi attiecībā uz efektīvo daļu gan spēkā esošai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās, gan tādai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās, kas vairs netiek piemērota, taču attiecīgās ārvalstu operācijas joprojām ir atzītas bilancē. |
25. |
“Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve [efektīvā daļa]” ietver naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervi attiecībā uz šajā riska ierobežošanā ietverto riska ierobežošanas atvasināto instrumentu patiesās vērtības izmaiņu efektīvo daļu gan spēkā esošai naudas plūsmas riska ierobežošanai, gan tādai naudas plūsmas riska ierobežošanai, kas vairs netiek piemērota. |
26. |
“Patiesās vērtības izmaiņas parāda instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto peļņu vai zaudējumus par parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, atskaitot zaudējumu atskaitījumus, kuri saskaņā ar 9. SFPS 5.5. iedaļu novērtēti pārskata datumā. |
27. |
“Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]” ietver patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas visos šajos elementos:
|
28. |
Atbilstoši SFPS “Pārvērtēšanas rezerves” ietver to rezervju summu, kas izriet no SGS pirmreizējās piemērošanas un nav norādītas cita veida rezervēs. |
29. |
“Citas rezerves” dalās posteņos “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode” un “Citas”. “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekšējos gados atspoguļoto uzkrāto ienākumu un izdevumu summu, ko radījuši minētie ieguldījumi, ja to uzskaitē tiek izmantota pašu kapitāla metode. “Citas” ietver tās rezerves, kas atšķiras no citos posteņos atsevišķi uzrādītajām, un var ietvert obligātās un tiesību aktos noteiktās rezerves. |
30. |
“Pašu akcijas” ietver visus finanšu instrumentus, kam ir pašu kapitāla instrumentu iezīmes un kurus iestāde ir atpirkusi, tikmēr, kamēr tie nav pārdoti vai amortizēti, izņemot instrumentus, kuri atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir jāuzrāda postenī “Citi aktīvi”. |
2. PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS (2.)
31. |
Procentu ienākumi un izdevumi par finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un par riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, kas klasificēti kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite”, ir uzrādāmi vai nu atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem posteņos “procentu ienākumi” un “procentu izdevumi” (“tīrā cena”), vai kā šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumu daļa (“netīrā cena”). Tīrās vai netīrās cenas pieeju konsekventi piemēro visiem finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, kas klasificēti kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite”. |
32. |
Iestādes sadalījumā pa uzskaites portfeļiem sniedz datus par šādiem posteņiem, kas ietver ienākumus un izdevumus saistībā ar saistītajām personām, kuras atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidētas:
|
33. |
“Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības” gadījumā, ja tiek izmantota tīrā cena, ietver summas attiecībā uz kategorijā “tirdzniecības nolūkā turēti” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir riska ierobežošanas instrumenti no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa, un tādējādi dod iespēju pareizi atspoguļot procentu ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri tiek nodrošināti pret risku. |
34. |
Ja tiek izmantota tīrā cena, “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības” ietver arī atbilstoši ilgumam aprēķinātas maksas un izlīdzinošos maksājumus attiecībā uz kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab tiek novērtēts patiesajā vērtībā (9. SFPS 6.7.). |
35. |
“Procentu ienākumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” un “Procentu izdevumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” gadījumā, ja tiek izmantota tīrā cena, ietver summas attiecībā uz kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri sedz procentu likmju risku, tostarp riska ierobežošanu tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (t. i., neto pozīcijas riska ierobežošanu), kā ierobežojamais risks ietekmē dažādus peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus. Ja tiek izmantota tīrā cena, šīs summas uzrāda kā bruto procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu saistīto pret risku nodrošināto posteņu procentu ienākumus un izdevumus. Tīrās cenas gadījumā, ja pret risku nodrošinātais postenis rada procentu ienākumus (izdevumus), attiecīgās summas uzrāda kā procentu ienākumus (izdevumus) pat tad, ja tā ir negatīva (pozitīva) summa. |
36. |
“Procentu ienākumi – citi aktīvi” ietver procentu ienākumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos, piemēram, procentu ienākumus saistībā ar naudu, naudas līdzekļu atlikumiem centrālajās bankās un citiem pieprasījuma noguldījumiem un saistībā ar ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kā arī neto procentu ienākumus no definētu pabalstu neto aktīviem. |
37. |
Atbilstoši SFPS un ja valsts VPGP neparedz citādi, procentus attiecībā uz finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi uzrāda postenī “Procentu ienākumi no saistībām”. Šīs saistības un to procenti iestādei rada peļņu. |
38. |
“Procentu izdevumi – citas saistības” ietver procentu izdevumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos, piemēram, procentu izdevumus par saistībām, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, izdevumus, kas izriet no uzkrājumu uzskaites vērtības pieauguma laika gaitā, vai neto procentu izdevumus par definētu pabalstu neto saistībām. |
39. |
Atbilstoši SFPS un ja valsts VPGP neparedz citādi, procentus attiecībā uz finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi uzrāda postenī “Procentu izdevumi par aktīviem”. Šie aktīvi un to procenti iestādei rada zaudējumus. |
40. |
Dividenžu ienākumus no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda vai nu kā “dividenžu ienākumus” atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem no šīm instrumentu klasēm, ja tiek izmantota tīrā cena, vai pie šo instrumentu klašu radītās peļņas vai zaudējumiem, ja tiek izmantota netīrā cena. |
41. |
Dividenžu ienākumi no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, ietver dividendes par instrumentiem, kuru atzīšana konkrētajā periodā pārtraukta, un dividendes par pārskata perioda beigās turētajiem instrumentiem. |
42. |
Dividenžu ienākumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos ietver dividendes par šiem ieguldījumiem, ja to uzskaitē tiek izmantota kāda cita, nevis pašu kapitāla metode. |
43. |
“Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” ietver peļņu vai zaudējumus, kas rodas, atkārtoti novērtējot vai pārtraucot atzīt finanšu instrumentus, kuri klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti. Šajā postenī ietver arī peļņu vai zaudējumus no tādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas noteikts kā tāds, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī tirdzniecības nolūkā turētu finanšu saistību un aktīvu dividendes un procentu ienākumus un izdevumus, ja tiek izmantota netīrā cena. |
44. |
“Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver arī summu, kas peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīta attiecībā uz paša kredītrisku saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā, ja paša kredītriska izmaiņu atzīšana pārējos apvienotajos ienākumos radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību (9. SFPF 5.7.8.). Šajā postenī ietver arī peļņu vai zaudējumus no pret risku nodrošinātiem instrumentiem, kas noteikti kā tādi, kurus novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tie par tādiem noteikti kredītriska pārvaldības nolūkā, kā arī procentu ienākumus un izdevumus par finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tiek izmantota netīrā cena. |
45. |
“Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” neietver peļņu no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kurus pārskatus sniedzošā sabiedrība ir izvēlējusies novērtēt patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [9. SFPS 5.7.1.b)]. |
46. |
Ja komercdarbības modeļa maiņa izraisa finanšu aktīva pārklasificēšanu citā uzskaites portfelī, pārklasificēšanas izraisīto peļņu vai zaudējumus uzrāda tā uzskaites portfeļa attiecīgajās rindās, uz kuru finanšu aktīvs tiek pārklasificēts, ievērojot turpmāk minēto:
|
47. |
Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” ietver peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem, tostarp tiem pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas patiesās vērtības riska ierobežošanā saskaņā ar 9. SFPS 6.5.8. punktu tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Šajā postenī ietver arī naudas plūsmas riska ierobežošanā ietverto riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņu neefektīvo daļu. Pārklasificēšanu attiecībā uz naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervi vai neto ieguldījumu ārvalstu operācijā riska ierobežošanas rezervi atzīst tajās peļņas vai zaudējumu aprēķina rindās, kuras ietekmē pret risku nodrošināto posteņu naudas plūsmas. Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” ietver arī peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās. Šajā postenī ietver arī peļņu no neto pozīciju riska ierobežošanas. |
48. |
“Peļņa vai zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas” ietver peļņu un zaudējumus no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, izņemot tos aktīvus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti vai kā ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos. |
49. |
“Modifikāciju radītā neto peļņa vai (–) zaudējumi” ietver summas, kuras rodas, finanšu aktīvu bruto uzskaites vērtības koriģējot tā, lai tās atspoguļotu pārskatītās vai modificētās līgumiskās naudas plūsmas (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums). Modifikāciju radītajā neto peļņā vai zaudējumos neietver modifikāciju ietekmi uz paredzamajiem kredītzaudējumiem, kurus uzrāda postenī “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. |
50. |
“Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse. Sniegtās apņemšanās un garantijas” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādāmās neto uzkrājumu summas par visām apņemšanām un garantijām, uz kurām attiecas 9. SFPS, 37. SGS vai 4. SFPF, kā paredzēs šīs daļas 11. punktā, vai saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD. SFPF, kā paredzēs šīs daļas 11. punktā, vai saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD. Ievērojot SFPS, apņemšanām un finanšu garantijām, kuras novērtē patiesajā vērtībā, patiesās vērtības izmaiņas uzrāda postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Tādējādi uzkrājumi ietver vērtības samazinājuma summu apņemšanām un garantijām, kurām vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar 9. SFPS vai uzkrājumu veidošana izriet no 37. SGS, vai tās atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem. |
51. |
Atbilstoši SFPS “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver visu parāda instrumentu vērtības samazināšanas peļņu vai zaudējumus, ko rada 9. SFPS 5.5. punktā paredzēto vērtības samazināšanas noteikumu piemērošana, neatkarīgi no tā, vai paredzamie kredītzaudējumi saskaņā ar minēto SFPS punktu tiek novērtēti par 12 mēnešiem vai visu darbības laiku, un ietver vērtības samazināšanas peļņu vai zaudējumus no pircēju un pasūtītāju parādiem, līgumu aktīviem un nomas debitoru parādiem (9. SFPS 5.5.15.). |
52. |
Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver visus ar debitora vai emitenta kredītspējas izmaiņām saistītos atskaitījumus un atskaitījumu apvērses par finanšu instrumentiem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī – atkarībā no valsts VPGP specifikācijām – atskaitījumus par vērtības samazinājumiem finanšu instrumentiem, kurus novērtē patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu un citām novērtējuma metodēm, tostarp LOCOM. |
53. |
“Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver arī atbilstoši šīs daļas 72. un 74. punktā un 165. punkta b) apakšpunktā noteiktajam norakstāmās summas, kas norakstīšanas datumā pārsniedz zaudējumu atskaitījumu summu un tādējādi tiek tiešā veidā kā zaudējumi atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī iepriekš norakstītās, bet atgūtās summas, kuras tiešā veidā uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. |
54. |
Peļņas vai zaudējumu daļu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, ko atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi, uzrāda postenī “Daļa, ko veido peļņa vai (–) zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode”. Saskaņā ar 28. SGS 10. punktu ieguldījumu uzskaites vērtību samazina par minēto sabiedrību izmaksāto dividenžu summu. Šo ieguldījumu vērtības samazinājumu uzrāda postenī “(Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse)”. Peļņu vai zaudējumus saistībā ar šo ieguldījumu atzīšanas pārtraukšanu uzrāda saskaņā ar šīs daļas 55. un 56. punktu. |
55. |
“Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības” ietver peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības. |
56. |
Atbilstoši SFPS peļņu vai zaudējumus saistībā ar meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu atzīšanas pārtraukšanu uzrāda postenī “Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām darbībām, pirms nodokļiem”, ja attiecīgās darbības saskaņā ar 5. SFPS ir uzskatāmas par pārtrauktām. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šo peļņu un zaudējumus uzrāda postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”. |
3. APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS (3.)
57. |
“Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrātās riska ierobežošanas neefektivitātes izmaiņas attiecībā uz patiesās vērtības riska ierobežošanu, kurā pret risku nodrošinātais postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Šajā rindā uzrādāmās uzkrātās riska ierobežošanas neefektivitātes izmaiņas ir starpība starp postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošinātais postenis]” uzrādītā kapitāla vērtspapīru instrumenta patiesās vērtības izmaiņu izmaiņām un postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments]” uzrādītā riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta patiesās vērtības izmaiņu izmaiņām. |
58. |
“Riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās [efektīvā daļa]” ietver izmaiņas uzkrātajās ārvalstu valūtu pārrēķinu rezervēs attiecībā uz efektīvo daļu gan spēkā esošai, gan pārtrauktai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās. |
59. |
Attiecībā uz riska ierobežošanu neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās un naudas plūsmas riska ierobežošanu attiecīgās summas, ko uzrāda postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu”, ietver summas, kas pārvestas tāpēc, ka pret risku nodrošinātās plūsmas ir notikušas un paredzams, ka tās vairs nenotiks. |
60. |
“Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]” ietver patiesās vērtības uzkrāto izmaiņu izmaiņas visos šajos elementos, ja tie nav noteikti kā riska ierobežošanas komponenti:
|
61. |
Attiecībā uz iespējas līgumiem summas, kas pārklasificētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un ko uzrāda postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu”, ietver pārklasificēšanu saistībā ar iespējas līgumiem, ar kuriem ierobežo risku ar darījumu saistītam postenim, un iespējas līgumiem, ar kuriem ierobežo risku ar laikposmu saistītam postenim. |
62. |
“Parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver peļņu vai zaudējumus no parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, izņemot peļņu vai zaudējumus, ko rada vērtības samazināšana vai ārvalstu valūtas maiņa un ko uzrāda 2. veidnē attiecīgi postenī “(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)” vai postenī “Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]”. Postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu” citstarp ietver uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu pārvestās summas saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu vai pārklasificēšanu kategorijā, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. |
63. |
Ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, uz kategoriju, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (9. SFPS 5.6.4.), pārklasificēšanas izraisīto peļņu vai zaudējumus uzrāda postenī “Parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos”. |
64. |
Ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uz kategoriju, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.7.) vai kurā novērtē amortizētajās izmaksās (9. SFPS 5.6.5.), pārklasificēto uzkrāto peļņu un zaudējumus, kas iepriekš tika atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, uzrāda attiecīgi postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu” vai “Citas pārklasifikācijas”, pēdējā gadījumā koriģējot finanšu aktīva uzskaites vērtību. |
65. |
Attiecībā uz visiem pārējo apvienoto ienākumu komponentiem “Citas pārklasifikācijas” ietver tos pārvedumus, kas nav pārklasificēšana no pārējiem apvienotajiem ienākumiem uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu vai pret risku nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību naudas plūsmas riska ierobežošanas gadījumā. |
66. |
Atbilstoši SFPS “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti” un “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kurus var pārklasificēt peļņas vai (–) zaudējumu aprēķinā” (1. SGS 91. b), IG 6.) uzrāda kā atsevišķus posteņus. |
4. FINANŠU AKTĪVU SADALĪJUMS PA INSTRUMENTIEM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM (4.)
67. |
Finanšu aktīvus uzrāda sadalījumā pa uzskaites portfeļiem un instrumentiem, un, ja prasīts, pa darījuma partneriem. Attiecībā uz parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un amortizētajās izmaksās, aktīvu bruto uzskaites vērtību un uzkrāto vērtības samazinājumu uzrāda sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm. |
68. |
Atvasinātie instrumenti, kas atbilstoši VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiek uzrādīti kā tirdzniecības finanšu aktīvi, ietver instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, kā arī instrumentus, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm vai LOCOM. |
69. |
III un IV, kā arī šajā pielikumā “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem ir patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā, ja uzkrātās neto izmaiņas ir negatīvas. Patiesās vērtības uzkrātās neto izmaiņas kredītriska rezultātā aprēķina, summējot visas kredītriska izraisītās patiesās vērtības negatīvās un pozitīvās izmaiņas, kas notikušas kopš parāda instrumenta atzīšanas. Iegūto summu uzrāda tikai tad, ja kredītriska izraisīto patiesās vērtības negatīvo un pozitīvo izmaiņu summa ir negatīva. Parāda instrumentus vērtē individuālu finanšu instrumentu līmenī. “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” par katru parāda instrumentu uzrāda līdz attiecīgā instrumenta atzīšanas pārtraukšanai. |
70. |
III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā jēdzienam “uzkrātais vērtības samazinājums” ir šādas nozīmes:
|
71. |
Atbilstoši SFPS uzkrātais vērtības samazinājums ietver atskaitījumus par finanšu aktīvu paredzamajiem kredītzaudējumiem par katru 9. SFPF noteikto vērtības samazinājuma pakāpi. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tas ietver speciālos un vispārējos kredītriska atskaitījumus, kā arī vispārējos atskaitījumus banku riskam, ja tas samazina parāda instrumentu uzskaites vērtību. Uzkrātais vērtības samazinājums ietver arī kredītriska izraisītās vērtības korekcijas finanšu aktīviem, kuriem izmanto LOCOM. |
72. |
“Uzkrātie daļējie norakstījumi” un “Uzkrātie pilnīgie norakstījumi” ietver pamatsummas un kavēto procentu un maksu attiecīgi daļēju vai visu summu atsauces datumā attiecībā uz parāda instrumentiem, kuru atzīšana līdz attiecīgajam datumam pārtraukta, izmantojot kādu no 74. punktā aprakstītajām metodēm, jo iestādei nav nekādu pamatotu cerību atgūt līgumiskās naudas plūsmas. Šīs summas ir uzrādāmas tik ilgi, kamēr pilnā apmērā beidzas visas pārskatus sniedzošās iestādes tiesības (beidzoties noilgumam, atlaižot parādu vai citādi) vai arī summas tiek atgūtas. Tādējādi gadījumā, ja norakstītās summas nav atgūtas, tās uzrāda tikmēr, kamēr tiek veiktas piedziņas darbības. |
73. |
Ja parāda instruments secīgu daļēju norakstījumu rezultātā galu galā tiek norakstīts pilnībā, norakstījumu kopsummu no ailes “Uzkrātie daļējie norakstījumi” pārklasificē ailē “Uzkrātie pilnīgie norakstījumi”. |
74. |
Norakstīšana ir uzskatāma par atzīšanas pārtraukšanu un attiecas uz visu finanšu aktīvu vai uz tā daļu, ieskaitot gadījumus, kad aktīva modifikācijas rezultātā iestāde atsakās no tiesībām iekasēt naudas plūsmas par visu šo aktīvu vai tā daļu, kā paskaidrots 72. punktā. Norakstījumi ietver summas, kuras izraisījuši finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumi, kas atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī summu samazinājumi kredītzaudējumu atskaitījumu kontos attiecībā pret finanšu aktīvu uzskaites vērtību. |
75. |
Aile “tostarp instrumenti ar zemu kredītrisku” ietver instrumentus, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka to kredītrisks pārskata datumā ir zems, un attiecībā uz kuriem iestāde saskaņā ar 9. SFPS 5.5.10. punktu pieņem, ka kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies. |
76. |
Pircēju un pasūtītāju parādus 1. SGS 54. punkta h) apakšpunkta nozīmē, līgumu aktīvus un nomas debitoru parādus, kuru zaudējumu atskaitījumu aplēšanai ir izmantota 9. SFPS 5.5.15. punktā paredzētā vienkāršotā pieeja, uzrāda 4.4.1. veidnē pie aizdevumiem un avansiem. Attiecīgos zaudējumu atskaitījumus par šiem aktīviem uzrāda vai nu postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums aktīviem, kuriem kopš sākotnējās atzīšanas būtiski palielinājies kredītrisks, bet kuri nav ar samazinātu kredītvērtību (2. pakāpe)”, vai postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums aktīviem, kuri ir ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)” atkarībā no tā, vai attiecīgie pircēju un pasūtītāju parādi, līgumu aktīvi vai nomas debitoru parādi, kuriem piemēro vienkāršoto pieeju, ir uzskatāmi par aktīviem ar samazinātu kredītvērtību. |
77. |
Pirktus vai iniciētus finanšu aktīvus, kuri sākotnējās atzīšanas brīdī ir ar samazinātu kredītvērtību, uzrāda atsevišķi 4.3.1. un 4.4.1. veidnē. Attiecībā uz šiem aizdevumiem uzkrātais vērtības samazinājums ietver tikai visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu kumulatīvās izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas (9. SFPS 5.5.13.). |
78. |
4.5. veidnē iestādes uzrāda uzskaites vērtības tiem “Aizdevumiem un avansiem” un “Parāda vērtspapīriem”, kas atbilst “subordinētā parāda” definīcijai šīs daļas 100. punktā. |
79. |
Informācija, kas uzrādāma 4.8. veidnē, ir atkarīga no tā, vai atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, var tikt piemērotas vērtības samazināšanas prasības. Ja vērtības samazināšana šiem finanšu aktīviem ir piemērojama, iestādes šajā veidnē uzrāda informāciju, kas attiecas uz uzskaites vērtību, nesamazinātas un samazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību, uzkrāto vērtības samazinājumu un uzkrātajiem norakstījumiem. Ja vērtības samazināšana šiem finanšu aktīviem nav piemērojama, iestādes attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem uzrāda patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā. |
80. |
4.9. veidnē finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc mērenās LOCOM metodes, un attiecīgās vērtību korekcijas uzrāda nošķirti no pārējiem finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, un attiecīgā vērtības samazinājuma. Finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, tostarp finanšu aktīvus, kuriem tiek piemērota mērenā LOCOM metode, uzrāda kā nesamazinātas vērtības aktīvus, ja tiem nav veiktas vērtības korekcijas vai vērtības samazinājums, un kā samazinātas vērtības aktīvus, ja tiem ir veiktas vērtības korekcijas, kas kvalificējas kā vērtības samazinājums, vai ir veikts vērtības samazinājums. Vērtības korekcijas, kas kvalificējas kā vērtības samazinājums, ir kredītriska izraisītās vērtības korekcijas, kuras atspoguļo darījuma partnera kredītspējas pasliktināšanos. Par samazinātas vērtības aktīviem neuzskata finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti pēc mērenās LOCOM metodes un kuriem veiktas tirgus riska izraisītas vērtības korekcijas, kas atspoguļo tirgus apstākļu izmaiņu ietekmi uz aktīva vērtību. Uzkrātās kredītriska izraisītās un tirgus riska izraisītās vērtības korekcijas uzrāda atsevišķi. |
81. |
4.10. veidnē aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes, un attiecīgās vērtību korekcijas uzrāda nošķirti no aktīviem, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm. Finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes, un finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm, uzrāda kā samazinātas vērtības aktīvus, ja tiem ir veiktas 80. punktā minētās kredītriska izraisītas vērtības korekcijas vai attiecīgs vērtības samazinājums. Par samazinātas vērtības aktīviem neuzskata finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes un kuriem veiktas 80. punktā minētās tirgus riska izraisītas vērtības korekcijas. Uzkrātās kredītriska izraisītās un tirgus riska izraisītās vērtības korekcijas uzrāda atsevišķi. |
82. |
Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, attiecībā uz vispārējiem atskaitījumiem banku riskam attiecīgajās veidnēs uzrāda vienīgi to daļu, kas ietekmē parāda instrumentu uzskaites vērtību (BPD 37. panta 2. punkts). |
5. NETIRDZNIECĪBAS AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA PRODUKTIEM (5.)
83. |
Aizdevumus un avansus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā, un tos, kuri ir tirdzniecības aktīvi, uzskaites vērtības vajadzībām uzrāda sadalījumā pa produktu veidiem un darījuma partneru sektoriem, bet bruto uzskaites vērtības vajadzībām – tikai pa produktu veidiem. |
84. |
Šajā veidnē neatkarīgi no novērtējuma metodes uzrāda arī pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”. |
85. |
Aizdevumus un avansus sadala pa šādiem produktiem:
|
86. |
Aizdevumus un avansus klasificē, balstoties uz saņemto nodrošinājumu:
|
87. |
Aizdevumus un avansus klasificē, balstoties uz nodrošinājumu un neņemot vērā aizdevuma mērķi. Uzskaites vērtību aizdevumiem un avansiem, kuru nodrošinājumam izmantoti vairāki nodrošinājuma veidi, klasificē un uzrāda pie aizdevumiem un avansiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, ja to nodrošinājumam ir izmantots nekustamais īpašums, pat ja izmantoti arī citi nodrošinājuma veidi. |
88. |
Aizdevumus un avansus pēc to mērķa klasificē šādi:
|
89. |
Aizdevumus klasificē, balstoties uz to, kā tos var atgūt. “Projektu finansēšanas aizdevumi” ietver aizdevumus, kuriem ir KPR 147. panta 8. punktā minēto specializētās kreditēšanas riska darījumu iezīmes. |
6. NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM IZSNIEGTO NETIRDZNIECĪBAS AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA NACE KODIEM (6.)
90. |
Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu (izņemot tos, kas iekļauti portfeļos “tirdzniecības nolūkā turēti” vai “tirdzniecības aktīvi”) bruto uzskaites vērtību norāda pa saimnieciskās darbības nozarēm, izmantojot NACE kodus, pēc darījuma partnera pamatdarbības veida. |
91. |
Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz šā pielikuma 1. daļas 43. punktu. |
92. |
Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”). Finanšu vai apdrošināšanas darbības veicošām nefinanšu sabiedrībām izsniegtos aizdevumus un avansus iestādes klasificē K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”. |
93. |
Atbilstoši SFPS finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, ietver i) finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, un ii) finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, ietver finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, tostarp LOCOM. Atkarībā no konkrētajām valsts VPGP specifikācijām tie var ietvert i) finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, un ii) finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm. |
7. VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI FINANŠU AKTĪVI, KAM KAVĒTS TERMIŅŠ (7.)
94. |
Parāda instrumentiem, kas iekļauti uzskaites portfeļos, uz kuriem attiecas vērtības samazinājums, uzskaites vērtību 7.1. veidnē uzrāda tikai tad, ja tiem ir kavēts termiņš. Instrumentus ar kavētu termiņu sadala pa attiecīgajiem termiņa kavējuma intervāliem, balstoties uz individuālo situāciju. |
95. |
Uzskaites portfeļi, uz kuriem attiecas vērtības samazinājums, ir tie, kas noteikti šīs daļas 93. punktā. |
96. |
Finanšu aktīvu termiņu uzskata par kavētu, ja noteiktajā termiņā nav samaksāta jebkāda pamatsummas, procentu vai maksu summa. Kavētos riska darījumus uzrāda to pilnās uzskaites vērtības apmērā. Šo aktīvu uzskaites vērtību uzrāda pa vērtības samazinājuma pakāpēm vai vērtības samazinājuma statusa saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem, sadalījumā pēc dienu skaita no senākā kavētā termiņa (līdz nesamaksāto summu atsauces datumam). |
8. FINANŠU SAISTĪBU SADALĪJUMS (8.)
97. |
“Noguldījumi” un attiecīgie produkti ir definēti tāpat kā ECB BP regulā, tādējādi regulētie krājnoguldījumi ir klasificējami saskaņā ar ECB BP regulu un uzrādāmi pa darījuma partneru sektoriem. Īpaši jānorāda, ka, lai arī nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma, uz tiem attiecas ievērojamas soda naudas un ierobežojumi un to iezīmes ir ļoti līdzīgas noguldījumiem uz nakti, tāpēc tos klasificē kā noguldījumus ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu. |
98. |
“Emitētie parāda vērtspapīri” ir uzrādāmi sadalījumā pa šādiem produktu veidiem:
|
99. |
Emitētās “Subordinētās finanšu saistības” skata tāpat kā citas uzņemtās finanšu saistības. Subordinētās saistības, kuras emitētas kā vērtspapīri, klasificē kā “Emitētos parāda vērtspapīrus”, savukārt subordinētās saistības noguldījumu veidā klasificē kā “Noguldījumus”. |
100. |
veidnē klasifikācijā pa uzskaites portfeļiem iekļauj uzskaites vērtības posteņiem “Noguldījumi” un “Emitētie parāda vērtspapīri”, kuri atbilst subordinētā parāda definīcijai. “Subordinētā parāda” instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (ECB BP regula). |
101. |
“Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pašu kredītriska rezultātā” ietver visas šīs uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā neatkarīgi no tā, vai tās ir atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pārējos apvienotajos ienākumos. |
9. AIZDEVUMU APŅEMŠANĀS, FINANŠU GARANTIJAS UN CITAS APŅEMŠANĀS (9.)
102. |
Ārpusbilances riska darījumi ietver ārpusbilances posteņus, kas uzskaitīti KPR I pielikumā. Tur uzskaitītos ārpusbilances riska darījumus 9.1., 9.1.1. un 9.2. veidnē uzrāda sadalījumā pa aizdevumu apņemšanām, finanšu garantijām un citām apņemšanām. |
103. |
Informācija par sniegtajām un saņemtajām aizdevumu apņemšanām, finanšu garantijām un citām apņemšanām ietver gan atsaucamās, gan neatsaucamās apņemšanās. |
104. |
KPR I pielikumā uzskaitītās sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās var būt instrumenti, uz kuriem attiecas 9. SFPS, ja tos novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai ja uz tiem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, kā arī instrumenti, uz kuriem attiecas 37. SGS vai 4. SFPS. |
105. |
Ievērojot SFPS, sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās 9.1.1. veidnē uzrāda tad, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
|
106. |
Saistības, kuras attiecībā uz šīs daļas 105. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām sniegtajām finanšu garantijām un apņemšanām jāatzīst kā kredītzaudējumi, neatkarīgi no piemērotajiem novērtēšanas kritērijiem uzrāda kā uzkrājumus. |
107. |
Iestādes, kas piemēro SFPS, attiecībā uz instrumentiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, ieskaitot tos, kuru novērtējums ir sākotnējās izmaksas mīnus atzītie kumulatīvie ienākumi, uzrāda nominālvērtību un uzkrājumus sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm. |
108. |
Ja parāda instrumentā ietilpst gan bilancē uzrādāms instruments, gan ārpusbilances komponents, 9.1.1. veidnē uzrāda tikai apņemšanās nominālvērtību. Ja pārskatus sniedzošā sabiedrība nespēj nošķirt attiecīgi bilances un ārpusbilances komponentu paredzamos kredītzaudējumus, apņemšanās paredzamos kredītzaudējumus uzrāda kopā ar bilances komponenta uzkrāto vērtības samazinājumu. Ja kopējie paredzamie kredītzaudējumi pārsniedz parāda instrumenta bruto uzskaites vērtību, atlikušos paredzamos kredītzaudējumus 9.1.1. veidnē uzrāda kā uzkrājumus pie attiecīgās vērtības samazinājuma pakāpes (9. SFPS 5.5.20., un 7. SFPS B8.E). |
109. |
Ja finanšu garantija vai apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi, tiek novērtēta saskaņā ar 9. SFPS 4.2.1. punkta d) apakšpunktu un tās zaudējumu atskaitījumi tiek noteikti saskaņā ar 9. SFPS 5.5. punktu, to uzrāda pie attiecīgās vērtības samazinājuma pakāpes. |
110. |
Ja aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās tiek novērtētas patiesajā vērtībā saskaņā ar 9. SFPS, iestādes 9.1.1. veidnē attiecīgajās ailēs uzrāda šo finanšu garantiju un apņemšanos nominālvērtību un patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā. “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda, piemērojot šīs daļas 69. punktā minētos kritērijus. |
111. |
Nominālvērtību un uzkrājumus attiecībā uz citām apņemšanām vai garantijām, uz kurām attiecas 37. SGS vai 4. SFPS, uzrāda attiecīgajās ailēs. |
112. |
Iestādes, kas piemēro valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 9.1. veidnē uzrāda 102. un 103. punktā minēto apņemšanos un finanšu garantiju nominālvērtību, kā arī uzkrājumu summu, kura atbilstoši prasībām ir jātur saistībā ar šiem ārpusbilances riska darījumiem. |
113. |
“Aizdevumu apņemšanās” ir stingra apņemšanās piešķirt kredītu ar iepriekš noteiktiem noteikumiem, izņemot atvasinātos instrumentus, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Kā “Aizdevumu apņemšanās” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:
|
114. |
“Finanšu garantijas” ir līgumi, saskaņā ar kuriem to slēdzējam ir jāveic noteikti maksājumi garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem, un ietver garantijas attiecībā uz citām finanšu garantijām. Atbilstoši SFPS šiem līgumiem ir jāatbilst 9. Atbilstoši SFPS šiem līgumiem ir jāatbilst 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunktā un 4. Kā “finanšu garantijas” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:
|
115. |
“Citas apņemšanās” ietver šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:
|
116. |
Atbilstoši SFPS turpmāk minētos posteņus atzīst bilancē, tādējādi tie nav uzrādāmi kā ārpusbilances riska darījumi:
|
117. |
Postenis “tostarp ieņēmumus nenesoši” ietver nominālvērtību tām sniegtajām finanšu garantijām, aizdevumu apņemšanām un citām apņemšanām, kuras saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir uzskatāmas par ieņēmumus nenesošām. |
118. |
Attiecībā uz sniegtajām finanšu garantijām, aizdevumu apņemšanām un citām apņemšanām “Nominālvērtība” ir summa, kas vislabāk raksturo iestādes kredītriska maksimālo apmēru, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu un citus kredītkvalitātes uzlabojumus. Konkrētāk, sniegtajām finanšu garantijām nominālvērtība ir maksimālā summa, ko iestādei varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Aizdevumu apņemšanām nominālvērtība ir vēl neizmantotā summa, kuru iestāde ir apņēmusies aizdot. Nominālvērtība ir riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpju un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas. |
119. |
9.2. veidnē saņemtajām aizdevumu apņemšanām nominālvērtība ir kopējā neizmantotā summa, kuru darījuma partneris ir apņēmies aizdot iestādei. Citām saņemtajām apņemšanām nominālvērtība ir kopsumma, kuru apņēmusies nodrošināt darījuma otra puse. Saņemtajām finanšu garantijām “Garantijas maksimālā vērā ņemamā summa” ir maksimālā summa, ko darījuma partnerim varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Ja saņemto finanšu garantiju ir sniedzis vairāk nekā viens garantijas devējs, garantēto summu minētajā veidnē uzrāda tikai vienreiz; garantēto summu attiecina uz to garantijas devēju, kurš ir būtiskākais kredītriska mazināšanas ziņā. |
10. ATVASINĀTIE INSTRUMENTI UN RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE (10. Un 11.)
120. |
10. un 11. veidnes mērķiem atvasinātos instrumentus uzskata vai nu par riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, ja tie tiek izmantoti kritērijiem atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās saskaņā ar SFPS vai piemērojamajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, vai par tirdzniecības nolūkā turētiem visos pārējos gadījumos. |
121. |
Tirdzniecības nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem, ieskaitot ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā arī riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtību un nosacīto summu 10. un 11. veidnē uzrāda sadalījumā pa attiecīgā riska, tirgus un produktu veidiem. Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētos atvasinātos instrumentus iestādes uzrāda arī sadalījumā pa riska ierobežošanas pozīcijām. Informāciju par neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrāda atsevišķi, sadalījumā pa riska ierobežošanas pozīcijām. |
122. |
Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajās veidnēs uzrāda visus atvasinātos instrumentus neatkarīgi no tā, vai tie atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP tiek atzīti bilancē. |
123. |
Tirdzniecības un riska ierobežošanas atvasināto instrumentu uzskaites vērtības, patiesās vērtības un nominālvērtības sadali pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīcijām veic, ņemot vērā tos uzskaites portfeļus un riska ierobežošanas pozīcijas, kādi ir piemērojami saskaņā ar SFPS vai valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atkarībā no tā, kurš regulējums piemērojams konkrētajai pārskatus sniedzošajai sabiedrībai. |
124. |
Atsevišķi uzrāda tos tirdzniecības un riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus, kuri saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes vai LOCOM. |
125. |
Riska ierobežošanas instrumentus un pret risku nodrošinātos posteņus 11. veidnē uzrāda neatkarīgi no tā, kāds grāmatvedības standarts tiek izmantots kritērijiem atbilstīgo riska ierobežošanas attiecību atzīšanai, tostarp tad, ja šīs attiecības attiecas uz neto pozīciju. Ja iestāde ir izvēlējusies riska ierobežošanas uzskaitei turpināt piemērot 39. SGS [9. SFPS 7.2.21.], atsauces un riska ierobežošanas pozīciju un uzskaites portfeļu nosaukumus pielāgo attiecīgajām 39. SGS 9. punkta atsaucēm un nosaukumiem: SGS 9. punkta atsaucēm un nosaukumiem: “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” atbilst “Pārdošanai pieejamajiem aktīviem” un “Amortizētajās izmaksās novērtētie aktīvi” atbilst posteņiem “Līdz termiņa beigām turēti” un “Aizdevumi un debitoru parādi”. |
126. |
Hibrīdinstrumentos iekļautos atvasinātos instrumentus, kas ir izdalīti no pamatlīguma, 10. un 11. veidnē uzrāda atkarībā no atvasinātā instrumenta būtības. Pamatlīguma summa šajās veidnēs netiek norādīta. Tomēr, ja hibrīdinstruments tiek novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda visu līgumu un iegultos atvasinājumus 10. un 11. veidnē neuzrāda. |
127. |
Apņemšanās, kas uzskatāmas par atvasinātajiem instrumentiem (9. SFPS 2.3.b)), un kredītu atvasinātos instrumentus, kas neatbilst šīs daļas 114. punktā sniegtajai “finanšu garantijas” definīcijai, 10. un 11. veidnē uzrāda, ievērojot to pašu sadalījumu kā attiecībā uz pārējiem atvasinātajiem instrumentiem, bet neuzrāda 9. veidnē. |
128. |
Uzskaites vērtību attiecībā uz neatvasinātiem finanšu aktīviem vai neatvasinātām finanšu saistībām, ko atbilstoši SFPS vai attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atzīst kā riska ierobežošanas instrumentus, uzrāda atsevišķi 11.3. veidnē. |
10.1. Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida
129. |
Katru atvasināto instrumentu klasificē vienā no šīm riska kategorijām:
|
130. |
Ja atvasināto instrumentu ietekmē vairāk nekā viens pamatā esošais risks, instrumentu uzrāda pie nozīmīgākā riska veida. Vairāku riska darījumu atvasinātajiem instrumentiem neskaidrības gadījumā darījumus iedala šādā prioritārā secībā:
|
10.2. Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas
131. |
Atbilstoši SFPS visu (riska ierobežošanas vai tirdzniecības) atvasināto instrumentu “uzskaites vērtība” ir to patiesā vērtība. Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību (virs nulles) ir “finanšu aktīvi” un atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību (zem nulles) ir “finanšu saistības”. Atvasinātajiem instrumentiem ar pozitīvu patieso vērtību (“finanšu aktīviem”) un attiecīgi instrumentiem ar negatīvu patieso vērtību (“finanšu saistībām”) “uzskaites vērtību” uzrāda atsevišķi. Sākotnējās atzīšanas datumā atvasinātos instrumentus klasificē kā “finanšu aktīvus” vai “finanšu saistības” atkarībā no to sākotnējās patiesās vērtības. Pēc sākotnējās atzīšanas, atvasinātā instrumenta patiesajai vērtībai palielinoties vai samazinoties, apmaiņas darījuma nosacījumi iestādei var kļūt labvēlīgāki (atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu aktīvu”) vai nelabvēlīgāki (atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu saistības”). Riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtība ir to pilnā patiesā vērtība, kas attiecīgā gadījumā ietver patiesās vērtības komponentus, kuri nav noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti. |
132. |
Papildus 1. daļas 27. punktā definētajai uzskaites vērtībai pārskatus sniedzošās iestādes atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visiem atvasinātajiem instrumentiem (neatkarīgi no tā, vai atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tie jāiegrāmato bilancē vai ārpus bilances) uzrāda patieso vērtību. |
133. |
“Nosacītā summa” ir visu uz atsauces datumu noslēgto un vēl neapmaksāto darījumu bruto nominālvērtība neatkarīgi no tā, vai šie darījumi izraisa atvasināto riska darījumu iegrāmatošanu bilancē. Nosacītās summas noteikšanā ņem vērā jo īpaši turpmāk minēto:
|
134. |
Atvasinātajiem instrumentiem aile “Nosacītā summa” katram postenim ietver nosacīto summu kopsummu par visiem līgumiem, kuros iestāde ir darījuma puse, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie atvasinātie instrumenti bilancē tiek uzskatīti par aktīviem vai saistībām vai vispār netiek iekļauti bilancē. Uzrāda visas nosacītās summas neatkarīgi no tā, vai atvasināto instrumentu patiesā vērtība ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar nulli. Savstarpējais ieskaits attiecībā uz nosacītajām summām nav atļauts. |
135. |
“Nosacīto summu” uzrāda “kopā” un “tostarp pārdoti” pa šādiem posteņiem: “Ārpusbiržas iespējas līgumi”, “Organizētā tirgus iespējas līgumi”, “Kredīti”, “Preces” un “Citi”. Postenis “tostarp pārdoti” ietver nosacītās summas (norunas cenu) līgumiem, kuros iestādes (iespējas līguma parakstītājas) darījuma partneriem (iespējas līguma turētājiem) ir tiesības izmantot iespēju, un attiecībā uz kredītriska atvasināto instrumentu posteņiem – nosacītās summas līgumiem, ar kuriem iestāde (aizsardzības pārdevēja) ir pārdevusi (devusi) aizsardzību tās darījuma partneriem (aizsardzības pircējiem). |
136. |
Darījumu klasificējot kā “Ārpusbiržas” vai “Organizētā tirgus”, balstās uz darījuma veikšanas tirgus būtību, nevis to, vai uz šo darījumu attiecas obligātas tīrvērtes pienākums. “Organizētais tirgus” ir regulēts tirgus KPR 4. panta 92. punkta nozīmē. Tāpēc, ja pārskatus sniedzošā sabiedrība noslēdz atvasināto instrumentu līgumu ārpusbiržas tirgū, kurā centrālā tīrvērte ir obligāta, tā attiecīgo atvasināto instrumentu klasificē kā “Ārpusbiržas”, nevis “Organizētā tirgus”. |
10.3. Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”
137. |
Atvasinātos instrumentus, kurus tur riska ierobežošanas nolūkā, bet kuri neatbilst efektīvu riska ierobežošanas instrumentu kritērijiem saskaņā ar 9. SFPS, saskaņā ar 39. SGS gadījumos, kad riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām tiek piemērots šis standarts, vai saskaņā ar grāmatvedības regulējumu atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda 10. veidnē kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”. Tas pats attiecas uz šādiem gadījumiem:
|
138. |
“Ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” neietver tirdzniecībai savā vārdā paredzētos atvasinātos instrumentus. |
139. |
Atvasinātos instrumentus, kas atbilst “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” definīcijai, 10. veidnē uzrāda atsevišķi par katru riska veidu. |
140. |
Kredītu atvasinātos instrumentus, kas tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas sākotnējās atzīšanas brīdī vai pēc tās, vai tikmēr, kamēr tas ir neatzīts, saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu noteikts kā tāds, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda attiecīgajā 10. veidnes rindā kredītriska kategorijā. Pārējās ekonomikas kredītriska ierobežošanas pozīcijas, kurām pārskatus sniedzošā sabiedrība nepiemēro 9. SFPS 6.7. punktu, uzrāda atsevišķi. |
10.4. Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem
141. |
Uzskaites vērtību un kopējo nosacīto summu tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem un tiem riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo ārpusbiržas tirgū, uzrāda sadalījumā pa darījuma partneriem, izmantojot šādas kategorijas:
|
142. |
Visus ārpusbiržas atvasinātos instrumentus neatkarīgi no to piesaistes riska veida uzrāda sadalījumā pa minētajiem darījuma partneriem. |
10.5. Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP (11.2.)
143. |
Ja saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti ir jāsadala pa riska ierobežošanas pozīciju kategorijām, šos instrumentus uzrāda atsevišķi pa piemērojamajām kategorijām: “patiesās vērtības riska ierobežošana”, “naudas plūsmas riska ierobežošana”, “pašizmaksas riska ierobežošana”, “riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās”, “portfeļa procentu likmju riska patiesās vērtības riska ierobežošana” un “portfeļa procentu likmju riska naudas plūsmas riska ierobežošana”. |
144. |
Attiecīgos gadījumos atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “pašizmaksas riska ierobežošana” ir riska ierobežošanas kategorija, kurā riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus principā novērtē pēc iegādes izmaksām. |
10.6. Par neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrādāmās summas (11.3. un 1, 1.3.1.).
145. |
Attiecībā uz neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrādāmā summa ir to uzskaites vērtība saskaņā ar piemērojamajiem novērtēšanas noteikumiem pa attiecīgajiem uzskaites portfeļiem atbilstoši SFPS vai VPGP, kuru pamatā ir BPD. Neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem nosacīto summu neuzrāda. |
10.7. Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās (11.4.)
146. |
Pret risku nodrošinātajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzskaites vērtību attiecībā uz finanšu stāvokļa pārskatā atzītas patiesās vērtības riska ierobežošanas pret risku nodrošinātajiem posteņiem sadala pa uzskaites portfeļiem un ierobežoto risku veidiem. Ja finanšu instrumentam ierobežo vairāk nekā vienu risku, instrumentu uzrāda pie tā risku veida, pie kura riska ierobežošanas instruments uzrādāms saskaņā ar 129. punktu. |
147. |
“Mikrolīmeņa riska ierobežošana” ir riska ierobežošana, kas nav portfeļa procentu likmes riska ierobežošana 39. SGS 89.A punkta nozīmē. Mikrolīmeņa riska ierobežošana ietver neto pozīciju riska ierobežošanu saskaņā ar 9. SFPS 6.6. punktu. |
148. |
“Mikrolīmeņa riska ierobežošanas korekcijas” ietver visas riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz visām 147. punktā definētajām mikrolīmeņa riska ierobežošanām. |
149. |
“Aktīvu/saistību uzskaites vērtībā iekļautās riska ierobežošanas korekcijas” ir pret risku nodrošināto posteņu uzkrātā peļņa vai zaudējumi, ar ko koriģēta šo posteņu uzskaites vērtība un kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas ir kapitāla vērtspapīri, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uzrāda 1.3. veidnē. Riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz neatzītām stingrām apņemšanām vai to komponentiem neuzrāda. |
150. |
“Atlikušās korekcijas pārtrauktai mikrolīmeņa riska ierobežošanai, tostarp neto pozīciju riska ierobežošanai” ietver tās riska ierobežošanas korekcijas, kas pēc riska ierobežošanas attiecību pārtraukšanas un pret risku nodrošināto posteņu koriģēšanas atbilstoši riska ierobežošanas radītajai peļņai vai zaudējumiem vēl ir jāamortizē peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot pārrēķinātu efektīvo procentu likmi pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, vai kā summa, kas atbilst iepriekš atzītajai kumulatīvajai riska ierobežošanas peļņai vai zaudējumiem tiem pret risku nodrošinātajiem aktīviem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. |
151. |
Ja finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupa, tostarp neto pozīciju veidojošu finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupa, atbilst pret risku nodrošināta posteņa kritērijiem, šajā grupā ietilpstošos finanšu aktīvus un finanšu saistības uzrāda postenī “Neto pozīcijas riska ierobežošanā iekļautie aktīvi vai saistības (pirms savstarpējā ieskaita)” to bruto uzskaites vērtībā pirms grupas instrumentu savstarpējā ieskaita. |
152. |
“Portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pret risku nodrošinātie posteņi” ietver finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas iekļauti finanšu aktīvu vai finanšu saistību portfeļa procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijā. Šos finanšu instrumentus uzrāda to bruto uzskaites vērtībā pirms portfeļa instrumentu savstarpējā ieskaita. |
11. IZMAIŅAS ATSKAITĪJUMOS UN UZKRĀJUMOS KREDĪTZAUDĒJUMIEM (12.)
11.1. Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājums atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD (12.0.)
153. |
veidnē tiek atspoguļotas atskaitījumu konta izmaiņas starp sākuma un beigu saldo attiecībā uz finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm vai tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, ja uz šiem aktīviem saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir jāattiecina vērtības samazināšana. 12.0. veidnē neuzrāda vērtības korekcijas tiem aktīviem, kas tiek novērtēti pēc LOCOM metodes. |
154. |
Posteni “Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto izdevumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma palielinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz samazinājumus. Posteni “Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto ienākumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma samazinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz palielinājumus. |
155. |
Atskaitījumu izmaiņas, ko izraisa finanšu aktīvu atmaksāšana un atsavināšana, uzrāda postenī “Citas korekcijas”. Norakstījumus uzrāda saskaņā ar 72.–74. punktu. |
11.2. Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem atbilstoši SFPS (12.1.)
156. |
12.1. veidnē tiek atspoguļotas atskaitījumu konta izmaiņas starp sākuma un beigu saldo attiecībā uz finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm, instrumentiem un darījuma partneriem. |
157. |
Uzkrājumus ārpusbilances riska darījumiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, uzrāda pa vērtības samazinājuma pakāpēm. Vērtības samazinājumus aizdevumu apņemšanām uzrāda kā uzkrājumus vienīgi tad, ja tie netiek uzrādīti kopā ar vērtības samazinājumiem bilances aktīviem saskaņā ar 9. SFPS 7. B8.E punktu un šīs daļas 108. punktu. Uzkrājumu izmaiņas apņemšanām un finanšu garantijām, kas tiek novērtētas atbilstoši 37. SGS, un finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem, uzrāda nevis šajā, bet 43. veidnē. Kredītriska izraisītās patiesās vērtības izmaiņas attiecībā uz apņemšanām un finanšu garantijām, kas saskaņā ar 9. SFPS tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda nevis šajā veidnē, bet postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”, kā paredzēts šīs daļas 50. punktā. |
158. |
Posteņos “tostarp kolektīvi novērtētie atskaitījumi” un “tostarp individuāli novērtētie atskaitījumi” norāda attiecīgi kolektīvi vai individuāli novērtētā vērtības samazinājuma kopsummas izmaiņas attiecībā uz finanšu aktīviem. |
159. |
“Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi” ietver iniciēto vai iegādāto finanšu aktīvu sākotnējās atzīšanas brīdī iegrāmatoto paredzamo zaudējumu palielinājumus. Šo atskaitījumu palielinājumu uzrāda pirmajā pārskata sniegšanas atsauces datumā, kas seko minēto finanšu aktīvu iniciēšanai vai iegādei. Minēto finanšu aktīvu paredzamo zaudējumu palielinājumus vai samazinājumus pēc sākotnējās atzīšanas uzrāda citās attiecīgajās ailēs. Iniciētie vai iegādātie aktīvi ietver aktīvus, kas izriet no sniegto ārpusbilances apņemšanos izmantošanas. |
160. |
“Samazinājumi saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu” ietver paredzamo zaudējumu izmaiņas saistībā ar finanšu aktīvu pilnīgu atzīšanas pārtraukšanu (izņemot norakstīšanu), kas notikusi pārskata periodā un ietver pārvešanu trešām personām, līgumtiesību izbeigšanos pilnīgas atmaksas rezultātā, attiecīgo finanšu aktīvu atsavināšanu vai to pārvešanu uz citu uzskaites portfeli. Atskaitījumu izmaiņas šajā ailē atzīst pirmajā atsauces datumā, kas seko atmaksai, atsavināšanai vai pārvešanai. Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem šajā postenī ietver arī vērtības samazinājuma samazinājumus, ko rada ārpusbilances posteņa pārtapšana par bilances aktīvu. |
161. |
“Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)” ietver pārskata perioda beigu paredzamo zaudējumu neto izmaiņas, ko izraisījusi kredītriska palielināšanās vai samazināšanās kopš sākotnējās atzīšanas neatkarīgi no tā, vai finanšu aktīvs šo izmaiņu dēļ pārklasificēts citā pakāpē. Šajā ailē uzrāda arī ietekmi, ko atskaitījumos radījusi finanšu aktīvu vērtības palielināšanās vai samazināšanās saistībā ar uzkrātajiem un samaksātajiem procentu ienākumiem. Šajā postenī turklāt uzrāda ietekmi, ko uz paredzamajiem zaudējumiem rada laika ritums, kā paredzēts 9. SFPS 5.4.1. punkta a) un b) apakšpunktā. Tāpat šajā ailē uzrāda aplēšu izmaiņas, ko rada riska parametru atjaunināšana vai pārskatīšana, kā arī uz nākotni vērsto ekonomikas datu izmaiņas. Paredzamo zaudējumu izmaiņas, ko rada riska darījumu atmaksāšana pa daļām, uzrāda šajā ailē, izņemot pēdējās daļas maksājumu, ko uzrāda ailē “Samazinājumi saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu”. |
162. |
Visas paredzamo kredītzaudējumu izmaiņas, kas saistītas ar atjaunojamiem riska darījumiem, uzrāda postenī “Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)”, izņemot izmaiņas, kas saistītas ar norakstījumiem un iestādes kredītzaudējumu aplēšanas metodikas atjaunināšanu. Atjaunojami riska darījumi ir tie darījumi, kuros ir atļauts, ka klientu neapmaksātie atlikumi svārstās atkarībā no klientu lēmumiem par aizņemšanos un atmaksāšanu, ievērojot iestādes noteiktu limitu. |
163. |
“Izmaiņas, ko rada iestādes aplēšu metodikas atjaunināšana (neto)” ietver izmaiņas, ko rada iestādes paredzamo zaudējumu aplēšanas metodikas atjaunināšana sakarā ar izmaiņām esošajos vērtības samazināšanas modeļos vai jaunu modeļu ieviešanu. Metodikas atjauninājumi ietver arī ietekmi, ko rada jaunu standartu pieņemšana. Metodikas izmaiņas, kuru rezultātā mainās aktīva vērtības samazinājuma pakāpe, ņem vērā, ja notikusi modeļa pilnīga nomaiņa. Šajā ailē neuzrāda aplēšu izmaiņas, ko rada riska parametru atjaunināšana vai pārskatīšana, kā arī uz nākotni vērsto ekonomikas datu izmaiņas. |
164. |
Izmaiņas paredzamajos zaudējumos saistībā ar modificētajiem aktīviem (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums) atkarībā no modifikāciju iezīmēm uzrāda šādi:
|
165. |
Norakstījumus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 72.–74. punktu un šādiem norādījumiem:
|
166. |
“Citas korekcijas” ietver summas, kas nav uzrādītas iepriekšējās ailēs, tostarp korekcijas attiecībā uz paredzamajiem zaudējumiem ārvalstu valūtas kursa starpību dēļ, ja tas saskan ar ārvalstu valūtas ietekmes uzrādīšanu 2. veidnē. |
11.3. Summu pārvedumi no vienas vērtības samazinājuma pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās) (12.2.)
167. |
12.2. veidnē uzrāda pārskata periodā no vienas vērtības samazinājuma pakāpes uz citu pakāpi pārvesto bruto uzskaites vērtību, ja runa ir par finanšu aktīviem, vai nominālvērtību, ja runa ir par ārpusbilances riska darījumiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības. |
168. |
Bruto uzskaites vērtību vai nominālvērtību uzrāda tikai tiem finanšu aktīviem vai ārpusbilances riska darījumiem, kuri pārskata atsauces datumā ir citā vērtības samazinājuma pakāpē nekā finanšu gada sākumā vai to sākotnējās atzīšanas brīdī. Attiecībā uz bilances riska darījumiem, kuriem 12.1. veidnē uzrādāmais vērtības samazinājums ietver ārpusbilances komponentu (9. SFPS 5.5.20. un 7. SFPS B8.E), ņem vērā gan bilances, gan ārpusbilances komponenta pakāpes izmaiņas. |
169. |
Uzrādot pārvedumus, kas notikuši finanšu gada laikā, finanšu aktīvus un ārpusbilances riska darījumus, kuriem kopš finanšu gada sākuma vai sākotnējās atzīšanas brīža vērtības samazinājuma pakāpe ir mainījusies vairākas reizes, uzrāda tā, it kā tie būtu pārvesti no vērtības samazinājuma pakāpes, kurā tie bija finanšu gada sākumā vai sākotnējās atzīšanas brīdī, uz vērtības samazinājuma pakāpi, kurā tie ir pārskatu atsauces datumā. |
170. |
Bruto uzskaites vērtība vai nominālvērtība, kas jāuzrāda 12.2. veidnē, ir bruto uzskaites vērtība vai nominālvērtība pārskata datumā neatkarīgi no tā, vai pārvešanas datumā šī vērtība bija augstāka vai zemāka. |
12. SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN GARANTIJAS (13.)
12.1. Nodrošinājumu un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti (13.1.)
171. |
Nodrošinājumu un garantijas, ar ko nodrošina aizdevumus un avansus, neatkarīgi no juridiskās formas uzrāda sadalījumā pa ķīlu veidiem – ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi un citi nodrošināti aizdevumi – un pa saņemtajām finanšu garantijām. Aizdevumus un avansus sadala pa darījuma partneriem un mērķiem. |
172. |
13.1. veidnē uzrāda “Nodrošinājuma vai garantijas maksimālo vērā ņemamo vērtību”. Attiecīgajās 13.1. veidnes ailēs uzrādīto finanšu garantijas un/vai nodrošinājuma vērtību summa nevar pārsniegt attiecīgā aizdevuma uzskaites vērtību. |
173. |
Uzrādot aizdevumus un avansus atkarībā no ķīlas veida, jēdzieniem ir šādas nozīmes:
|
174. |
Attiecībā uz aizdevumiem un avansiem, kuriem vienlaikus ir vairāk nekā viena veida nodrošinājums vai garantijas, summu “Nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” sadala pēc to kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā. Attiecībā uz aizdevumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nodrošinājumu ar nekustamo īpašumu vienmēr uzrāda vispirms neatkarīgi no tā kvalitātes salīdzinājumā ar cita veida nodrošinājumu. Ja “Nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” pārsniedz attiecīgā nekustamā īpašuma vērtību, tā atlikušo vērtību sadala pa citiem nodrošinājuma veidiem un garantijām pēc kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā. |
12.2. Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2.)
175. |
Šajā veidnē norāda uzskaites vērtību nodrošinājumam, kas iegūts laikposmā no atsauces perioda sākuma līdz tā beigām un kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē. |
12.3. Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3.)
176. |
“Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]” ir uzskaites vērtības kopsumma tiem materiālajiem aktīviem, kuri iegūti, pārņemot nodrošinājumu, kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē, izņemot aktīvus, kuri klasificēti kā “Pamatlīdzekļi”. |
13. PATIESĀS VĒRTĪBAS HIERARHIJA – PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE FINANŠU INSTRUMENTI (14.)
177. |
Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu instrumentu vērtību iestādes uzrāda, ievērojot 13. SFPS 72. punktā paredzēto hierarhiju. Ja valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, arī ir paredzēts patiesajā vērtībā novērtētos aktīvus sadalīt pa dažādiem patiesās vērtības līmeņiem, iestādes, uz kurām attiecas valsts VPGP, arī izmanto šo veidni. |
178. |
“Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā” ietver peļņu vai zaudējumus no attiecīgajā periodā notikušās pārvērtēšanas saskaņā ar 9. SFPS, 13. SFPS vai attiecīgā gadījumā valsts VPGP attiecībā uz instrumentiem, kuri pārskata sniegšanas datumā joprojām pastāv. Šo peļņu un zaudējumus uzrāda kā iekļaušanai peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai attiecīgā gadījumā apvienoto ienākumu pārskatā, tādējādi uzrāda summas pirms nodokļiem. |
179. |
“Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem” ir uzkrātā peļņa vai zaudējumi no instrumentu pārvērtēšanas laikposmā no sākotnējās atzīšanas līdz atsauces datumam. |
14. ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA UN AR PĀRVESTIEM FINANŠU AKTĪVIEM SAISTĪTĀS FINANŠU SAISTĪBAS (15.)
180. |
15. veidnē iekļauj informāciju par tiem pārvestajiem finanšu aktīviem, kuri daļēji vai pilnā apmērā nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, un tiem finanšu aktīviem, kuriem atzīšana pārtraukta pilnībā, bet iestāde saglabā apkalpošanas tiesības. |
181. |
Attiecīgās saistības uzrāda, ņemot vērā portfeli, kurā saistītie pārvestie finanšu aktīvi bija iekļauti aktīva pusē, nevis portfeli, kurā tie bija iekļauti pasīva pusē. |
182. |
Aile “Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina nolūkā” ietver to finanšu aktīvu uzskaites vērtību, kuri ir atzīti uzskaites vajadzībām, bet kuru atzīšana pārtraukta prudenciālām vajadzībām, jo iestāde tos uzskata par vērtspapīrošanas pozīcijām kapitāla prasības aprēķina vajadzībām saskaņā ar KPR 109., 243. un 244. pantu. |
183. |
“Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) ir darījumi, kuros iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Par “Līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) uzskata arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu naudā uz laiku tiek nodots zelts. Summas, ko iestāde saņēmusi apmaiņā pret finanšu aktīviem, kas pārvesti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas kā “līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu”, ja pastāv apņemšanās, nevis tikai iespēja veikt pretēju operāciju. Pie līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir pieskaitāmas arī repo veida operācijas, kas var ietvert:
|
184. |
“Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) un “Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu” (“reversais repo”) paredz, ka iestāde saņem vai aizdod naudas līdzekļus. |
185. |
Ja vērtspapīrošanas darījumā pārtrauc atzīt pārvestos finanšu aktīvus, iestāde ienākumu pārskatā deklarē no posteņa gūto peļņu (ciestos zaudējumus) atbilstoši “uzskaites portfeļiem”, kuros attiecīgie finanšu aktīvi bija iekļauti pirms atzīšanas pārtraukšanas. |
15. ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (16.)
186. |
Par atsevišķiem ienākumu pārskata posteņiem peļņa (vai ienākumi) un zaudējumi (vai izdevumi) ir uzrādāmi sīkākā sadalījumā. |
15.1. Procentu ienākumi un izdevumi sadalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1.)
187. |
Procentu ienākumus uzrāda šādos divos sadalījumos:
|
188. |
Procentu izdevumus uzrāda šādos divos sadalījumos:
|
189. |
Procentu ienākumi par finanšu aktīviem un par finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi ietver procentu ienākumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem, kā arī par noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi. |
190. |
Procentu izdevumi par finanšu saistībām un par finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi ietver procentu izdevumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām, kā arī par parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem ar negatīvu efektīvo procentu likmi. |
191. |
16.1. veidnes vajadzībām īsās pozīcijas skata kopā ar pārējām finanšu saistībām. Ņem vērā visus dažādo portfeļu instrumentus, izņemot tos, kas iekļauti posteņos “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” un netiek izmantoti procentu likmju riska ierobežošanai. |
192. |
“Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” ietver riska ierobežošanas instrumentu procentu ienākumus un izdevumus, ja pret risku nodrošinātie posteņi ienes procentus. |
193. |
Ja tiek izmantota tīrā cena, procenti par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem ietver tādas summas saistībā ar šiem instrumentiem, kuri kvalificējas kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”, kas ir iekļautas kā procentu ienākumi vai izdevumi nolūkā koriģēt ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri ir nodrošināti pret risku no ekonomikas, bet ne uzskaites viedokļa. Tādā gadījumā ekonomikas riska ierobežošanas atvasināto instrumentu procentu ienākumus uzrāda atsevišķi pie tirdzniecības atvasināto instrumentu procentu ienākumiem. Pie tirdzniecības nolūkā turētu atvasināto instrumentu procentiem uzrāda arī atbilstoši ilgumam aprēķinātās maksas un izlīdzinošos maksājumus attiecībā uz kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab tiek novērtēts patiesajā vērtībā. |
194. |
Atbilstoši SFPS “tostarp procentu ienākumi par samazinātas vērtības finanšu aktīviem” ir procentu ienākumi par finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību, ieskaitot pirktus vai iniciētus finanšu aktīvus ar samazinātu kredītvērtību. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajā postenī ietver procentu ienākumus par aktīviem, kuru vērtība samazināta par speciālajiem atskaitījumiem kredītriskam. |
15.2. Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.2.)
195. |
Peļņu vai zaudējumus, ko konstatē, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa finanšu instrumentu veidiem un pa uzskaites portfeļiem. Par katru posteni uzrāda neto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no darījuma atzīšanas pārtraukšanas. Neto summa ir realizētās peļņas un realizēto zaudējumu starpība. |
196. |
Atbilstoši SFPS 16.2. veidni izmanto finanšu aktīviem un saistībām, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, un parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 16.2. veidni izmanto finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu un ar citām novērtējuma metodēm, piemēram, LOCOM. Šajā veidnē neuzrāda peļņu un zaudējumus no finanšu instrumentiem, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificēti kā tirgojami, neatkarīgi no šiem instrumentiem piemērojamajiem vērtēšanas noteikumiem. |
15.3. Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa instrumentiem (16.3.)
197. |
Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī uzrāda finanšu instrumenta neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi). |
198. |
Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtu tirdzniecības tūlītējā tirgū, izņemot ārvalstu banknošu un monētu maiņu, uzrāda kā tirdzniecības peļņu un zaudējumus. Peļņu un zaudējumus no dārgmetālu tirdzniecības vai atzīšanas pārtraukšanas un pārvērtēšanas neuzrāda kā tirdzniecības peļņu un zaudējumus, bet gan kā “Citus darbības ienākumus” vai “Citus darbības izdevumus” saskaņā ar šīs daļas 316. punktu. |
199. |
Postenis “tostarp ekonomikas riska ierobežošana, kurā izmanto patiesās vērtības iespēju” ietver tikai peļņu un zaudējumus no kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu tiek novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Peļņu vai zaudējumus, ko rada finanšu aktīvu pārklasificēšana no amortizēto izmaksu uzskaites portfeļa uz uzskaites portfeli, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai uz portfeli “tirdzniecības nolūkā turēti” [9. SFPS 5.6.2.], uzrāda postenī “tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana”. |
15.4. Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4.)
200. |
Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzrāda arī sadalījumā pa risku veidiem; katrā attiecīgajā postenī uzrāda ar attiecīgo riska darījumu (tostarp saistītiem atvasinātajiem instrumentiem) saistītā pamatā esošā riska (procentu likmju, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, kredītriska, preču un citu) neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi). Valūtas maiņas kursu starpību radīto peļņu un zaudējumus iekļauj postenī, kurā iekļauta konvertētā instrumenta pārējā peļņa un zaudējumi. Peļņu un zaudējumus par finanšu aktīviem un saistībām, kas nav atvasinātie instrumenti, uzrāda pa šādām riska kategorijām:
|
15.5. Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (1, 6.4.1.).
201. |
Peļņu vai zaudējumus no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī uzrāda finanšu instrumenta neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi). |
202. |
Peļņu vai zaudējumus, ko rada finanšu aktīvu pārklasificēšana no amortizēto izmaksu uzskaites portfeļa uz uzskaites portfeli, kurā iekļauj netirdzniecības finanšu aktīvus, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.2.), uzrāda postenī “tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana”. |
15.6. Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.5.)
203. |
Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem. Iestādes uzrāda neto realizēto un nerealizēto peļņu vai zaudējumus un attiecīgajā periodā fiksētās finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņas, ko radījušas kredītriska (aizņēmēja vai emitenta paša kredītriska) izmaiņas, ja pašu kredītrisks netiek uzrādīts pārējos apvienotajos ienākumos. |
204. |
Ja, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab ir noteikts kā tāds, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek izmantots kredītu atvasinātais instruments, ko novērtē patiesajā vērtībā, attiecīgā finanšu instrumenta peļņu vai zaudējumus minētās noteikšanas sakarā uzrāda postenī “tostarp neto peļņa vai (–) zaudējumi, finanšu aktīvus un saistības riska ierobežošanas nolūkā nosakot kā tādus, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Pēc tam šo finanšu instrumentu patiesās vērtības radīto peļņu vai zaudējumus uzrāda postenī “tostarp neto peļņa vai (–) zaudējumi pēc tam, kad finanšu aktīvi un saistības riska ierobežošanas nolūkā noteikti kā tādi, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. |
15.7. Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6.)
205. |
Visu peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas uzskaites (izņemot procentu ienākumus vai izdevumus tīrās cenas izmantošanas gadījumā) uzrāda sadalījumā pa šīs uzskaites veidiem: patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana un riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās. Peļņu vai zaudējumus no patiesās vērtības riska ierobežošanas sadala starp riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem. Peļņa un zaudējumi no riska ierobežošanas instrumentiem neietver peļņu un zaudējumus no to riska ierobežošanas instrumentu elementiem, kas nav noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar 9. SFPS 6.2.4. punktu. Minētos nenoteiktos riska ierobežošanas instrumentus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 60. punktu. Peļņa un zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites ietver arī peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (neto pozīcijas riska ierobežošana). |
206. |
“Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku” ietver peļņu un zaudējumus no pret risku nodrošinātajiem posteņiem, ja tie ir parāda instrumenti, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu parējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu [9. SFPS 6.5.8.]. |
207. |
Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajā veidnē paredzēto sadalījumu pa riska ierobežošanas veidiem ievēro tiktāl, ciktāl šis sadalījums ir saderīgs ar piemērojamajām grāmatvedības prasībām. |
15.8. Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7.)
208. |
Posteni “Palielinājumi” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto izdevumu atzīšanu. Posteni “Apvērses” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto ienākumu atzīšanu. |
16. SASKAŅOŠANA STARP GRĀMATVEDĪBAS UN KPR KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMU (17.)
209. |
“Grāmatvedības konsolidācijas tvērums” ietver aktīvu, saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību un ārpusbilances riska darījumu nominālvērtību, kas sagatavotas, izmantojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, tas ir, konsolidācijā ietverot meitasuzņēmumus, kas ir apdrošināšanas un nefinanšu sabiedrības. Iestādes pārskatus par saviem meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem sniedz, izmantojot tās pašas metodes kā saviem finanšu pārskatiem. |
210. |
Šajā veidnē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” neietver meitasuzņēmumus, jo, ievērojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, pilnā apmērā konsolidē visus meitasuzņēmumus. |
211. |
“Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem” ietver aktīvus saistībā ar cedēto pārapdrošināšanu, kā arī aktīvus saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem, ja tādi ir. |
212. |
“Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem” ietver saistības saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem. |
17. IEŅĒMUMUS NENESOŠI RISKA DARĪJUMI (18.)
213. |
18. veidnes mērķiem ieņēmumus nenesoši riska darījumi ir darījumi, kas atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:
|
214. |
Šī riska darījumu atzīšana par ieņēmumus nenesošiem ir neatkarīga no saskaņā ar KPR 178. pantu regulatīvā nolūkā veiktas riska darījumu atzīšanas par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, vai saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu grāmatvedības mērķiem veiktas to atzīšanas par samazinātas vērtības darījumiem. |
215. |
Riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības, un riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atzīti par samazinātas vērtības darījumiem, visos gadījumos uzskata par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem. Atbilstoši SFPS samazinātas vērtības riska darījumi 18. veidnes mērķiem ir tie, kuriem ir konstatēta samazināta kredītvērtība (3. pakāpe), ieskaitot pirktus vai iniciētus aktīvus ar samazinātu kredītvērtību. Riska darījumus, kuri ir iekļauti nevis 3. vērtības samazinājuma pakāpē, bet citās, uzskata par ieņēmumus nenesošiem, ja tie atbilst kritērijiem atzīšanai par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem. |
216. |
Riska darījumus klasificē, ņemot vērā to pilno summu un neņemot vērā nodrošinājuma pastāvēšanu. Būtiskumu vērtē saskaņā ar KPR 178. pantu. |
217. |
18. veidnes mērķiem “riska darījumi” ietver visus parāda instrumentus (parāda vērtspapīrus un aizdevumus un avansus, kas ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus) un ārpusbilances riska darījumus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā. |
218. |
Parāda instrumentus iekļauj šādos uzskaites portfeļos: a) parāda instrumenti, kas novērtēti iegādes izmaksās vai amortizētajās izmaksās, b) parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vai caur pašu kapitālu un uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, un c) parāda instrumenti, kas novērtēti pēc striktās LOCOM metodes vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai caur pašu kapitālu un uz kuriem neattiecas vērtības samazināšana. Tos uzrāda saskaņā ar šīs daļas 233. punktu. Katru kategoriju uzrāda sadalījumā pa instrumentiem un pa darījuma partneriem. |
219. |
Atbilstoši SFPS un attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ārpusbilances riska darījumi ietver šādus atsaucamus un neatsaucamus posteņus:
|
220. |
Parāda instrumentus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. SFPS, uzrāda atsevišķi. |
221. |
Attiecībā uz parāda instrumentiem 18. veidnē uzrāda “bruto uzskaites vērtību”, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem uzrāda nominālvērtību, kā noteikts šīs daļas 118. punktā. |
222. |
18. veidnes mērķiem riska darījumam ir “termiņa kavējums”, ja ir izpildīti šīs daļas 96. punkta kritēriji. |
223. |
18. veidnes mērķiem “debitors” ir parādnieks KPR 178. panta nozīmē. |
224. |
Saistības uzskata par ieņēmumus nenesošu riska darījumu to nominālvērtībā, ja to izmantošanas vai citādas izlietošanas gadījumā rastos riska darījumi, kuriem būtu risks, ka bez nodrošinājuma realizēšanas tie netiks pilnībā atmaksāti. |
225. |
Sniegtās finanšu garantijas uzskata par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem to nominālvērtībā, ja attiecīgajai finanšu garantijai pastāv risks, ka garantijas ņēmējs to izmantos, tostarp īpaši gadījumā, ja pamatā esošais garantētais riska darījums atbilst 213. punktā minētajiem ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem. Ja garantijas ņēmējs kavē termiņu summai, kura pienākas saskaņā ar finanšu garantijas līgumu, pārskatus sniedzošā iestāde novērtē, vai attiecīgais debitoru parāds atbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem. |
226. |
Riska darījumus, kas saskaņā ar 213. punktu klasificēti kā ieņēmumus nenesoši, tālāk klasificē vai nu kā individuāli ieņēmumus nenesošus (“balstoties uz darījumu”), vai kā ieņēmumus nenesošus attiecībā uz visiem riska darījumiem ar konkrētu debitoru (“balstoties uz debitoru”). Dažādu ieņēmumus nenesošo riska darījumu veidu klasificēšanā par vai nu individuāli, vai saistībā ar konkrētu debitoru ieņēmumus nenesošiem izmanto šādas klasificēšanas pieejas:
|
227. |
Ja iestādei ar kādu debitoru ir tādi bilancē iekļauti riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, un kavēto riska darījumu bruto uzskaites vērtība atbilst vairāk nekā 20 % no visu bilancē iekļauto ar šo debitoru noslēgto riska darījumu bruto uzskaites vērtības, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar šo debitoru uzskata par ieņēmumus nenesošiem. Ja debitors pieder pie grupas, novērtē, vai par ieņēmumus nenesošiem būtu jāatzīst arī riska darījumi ar citām attiecīgās grupas sabiedrībām, ja tie jau nav atzīti par samazinātas vērtības darījumiem vai saskaņā ar KPR 178. pantu par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, izņemot riska darījumus, kurus skar savrupi strīdi, kas nav saistīti ar darījuma partnera maksātspēju. |
228. |
Uzskata, ka riska darījums pārstāj būt ieņēmumus nenesošs, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
229. |
Kamēr nav izpildīti šīs daļas 228. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, riska darījumu klasificē kā ieņēmumus nenesošu, pat ja attiecīgais riska darījums jau atbilst kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošā iestāde piemēro, atceļot darījuma klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu. |
230. |
Ieņēmumus nenesošos riska darījumus saskaņā ar 5. SFPS klasificējot kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus, netiek pārtraukta to klasifikācija ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijā. |
231. |
Ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem piemērojot pārskatīšanas pasākumus, šie riska darījumi nezaudē ieņēmumus nenesošu darījumu statusu. Ja ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi (skatīt 262. punktu), uzskata, ka šie riska darījumi pārstāj būt ieņēmumus nenesoši, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
Konkrētos izslēgšanas nosacījumus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā, piemēro papildus tiem kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošās iestādes piemēro riska darījumiem, kuriem samazināta vērtība un kuru saistības netiek pildītas, attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu. |
232. |
Ja pēc šīs daļas 231. punkta b) apakšpunktā minētā viena gada perioda beigšanās minētajā apakšpunktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ieņēmumus nenesošu pārskatītu riska darījumu. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī. |
233. |
Šā pielikuma 1. daļas 15. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši SFPS un šā pielikuma 1. daļas 16. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 18. veidnē uzrāda šādi:
|
234. |
Ja SFPS vai attiecīgie valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, paredz apņemšanos noteikšanu par tādām, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, aktīvu uzskaites vērtību, kas izriet no šīs noteikšanas, un novērtējuma patiesajā vērtībā uzrāda postenī “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (SFPS) vai postenī “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD). Ja no minētās noteikšanas izriet kādas saistības, to uzskaites vērtību 18. veidnē neuzrāda. Nosacīto summu attiecībā uz visām apņemšanām, kas noteiktas par tādām, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda 9. veidnē. |
235. |
Kavētos riska darījumus to pilnas summas apmērā uzrāda atsevišķi ieņēmumus nesošajā un ieņēmumus nenesošajā kategorijā, kā noteikts šīs daļas 96. punktā. Riska darījumus, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, bet kuri nav būtiski saskaņā ar KPR 178. pantu, uzrāda pie ieņēmums nesošiem riska darījumiem postenī “Termiņš kavēts > 30 dienas <= 90 dienas”. |
236. |
Ieņēmumus nenesošos riska darījumus uzrāda sadalījumā pa kavējuma diapazoniem. Riska darījumus, kuriem nav termiņa kavējumu vai kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, ieskaitot, bet kuri ir atzīti par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem nepilnīgas atmaksāšanas iespējas dēļ, uzrāda attiecīgajā ailē. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem pastāv gan kavētas summas, gan nepilnīgas atmaksāšanas iespēja, iedala pa kavējuma diapazoniem atbilstoši kavēto dienu skaitam. |
237. |
Atsevišķās ailēs uzrāda šādus riska darījumus:
|
238. |
Skaitļus postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi” uzrāda saskaņā ar šīs daļas 11., 69.–71., 106. un 110. punktu. |
239. |
Attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem informāciju par turēto nodrošinājumu un saņemtajām garantijām uzrāda atsevišķi. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās garantijas, aprēķina saskaņā ar šīs daļas 172. un 174. punktu. Uzrādīto nodrošinājuma un garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība vai nominālvērtība. |
18. PĀRSKATĪTIE RISKA DARĪJUMI (19.)
240. |
19. veidnes mērķiem pārskatītie riska darījumi ir parāda līgumi, attiecībā uz kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. Pārskatīšanas pasākumi nozīmē pretimnākšanu debitoram, kuram ir radušās vai tuvā nākotnē radīsies grūtības nokārtot savas finanšu saistības (turpmāk “finansiālas grūtības”). |
241. |
19. veidnes mērķiem pretimnākšana var nozīmēt zaudējumus aizdevējam, un tā ir jebkura no šādām darbībām:
|
242. |
Pretimnākšanas pierādījumi ir vismaz šādi:
|
243. |
Ja tiek izmantotas klauzulas, kuras, izmantotas pēc debitora ieskatiem, dod tam iespēju mainīt līguma noteikumus (“iestrādātas pārskatīšanas klauzulas”), to uzskata par pretimnākšanu, ja iestāde apstiprina šo klauzulu izpildi un secina, ka debitoram ir finansiālas grūtības. |
244. |
III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “refinansēšana” ir parāda līgumu izmantošana ar mērķi panākt citu tādu parāda līgumu pilnīgu vai daļēju apmaksu, kuru pašreizējos noteikumus debitors nespēj izpildīt. |
245. |
19. veidnes mērķiem “debitors” ietver visus debitora grupā ietilpstošos tiesību subjektus, kas ir grāmatvedības konsolidācijas tvērumā, un fiziskās personas, kuru kontrolē ir minētā grupa. |
246. |
19. veidnes mērķiem “parāds” ietver aizdevumus un avansus (kuri ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus), parāda vērtspapīrus un sniegtās atsaucamās un neatsaucamās aizdevumu apņemšanās, tostarp aizdevumu apņemšanās, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārskata sniegšanas datumā ir aktīvi. “Parāds” neietver tirdzniecības nolūkā turētus riska darījumus. |
247. |
“Parāds” ietver arī aizdevumus un avansus un parāda vērtspapīrus, kas klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi, un atsavināmas grupas, kas saskaņā ar 5. SFPS klasificētas kā pārdošanai turētas. |
248. |
19. veidnes mērķiem “riska darījums” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda šīs daļas 247. punktā norādīta “parādam”. |
249. |
Šā pielikuma 1. daļas 15. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši SFPS un šā pielikuma 1. daļas 16. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 19. veidnē uzrāda, kā noteikts šīs daļas 233. punktā. |
250. |
19. veidnes mērķiem “iestāde” ir tā iestāde, kura piemēroja pārskatīšanas pasākumus. |
251. |
“Bruto uzskaites vērtību” attiecībā uz “parādu” 19. veidnē uzrāda, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz sniegtajām aizdevumu apņemšanām, kas ir ārpusbilances riska darījumi, uzrāda nominālvērtību, kā noteikts šīs daļas 118. punktā. |
252. |
Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi pretimnākšana, neatkarīgi no tā, vai pastāv kādas kavētas summas, un no tā, vai attiecīgie riska darījumi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir klasificēti kā samazinātas vērtības darījumi vai saskaņā ar KPR 178. pantu – kā tādi, kuru saistības netiek pildītas. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja debitoram nav finansiālu grūtību. Atbilstoši SFPS modificētos finanšu aktīvus (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums) uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi šīs daļas 240. un 241. punktā minētā pretimnākšana, neatkarīgi no tā, kā modifikācijas kopš finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas ietekmējušas tā kredītriska izmaiņas. Par pārskatīšanas pasākumiem uzskata turpmāk minēto:
|
253. |
Modifikācijas, kas ietver atmaksāšanu, kuru veic, pārņemot nodrošinājumu, uzskata par pārskatīšanas pasākumu, ja minētie grozījumi ir uzskatāmi par pretimnākšanu. |
254. |
Atspēkojama prezumpcija, ka ir notikusi pārskatīšana, pastāv šādos gadījumos:
|
255. |
Finansiālās grūtības novērtē debitora līmenī 245. punkta nozīmē. Par pārskatītiem riska darījumiem atzīst vienīgi riska darījumus, kuriem ir tikuši piemēroti pārskatīšanas pasākumi. |
256. |
Pārskatītos riska darījumus iekļauj ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijā vai ieņēmumus nesošu riska darījumu kategorijā saskaņā ar šīs daļas 213.–224. punktu un 260. punktu. Riska darījumu pārstāj klasificēt kā pārskatītu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
257. |
Ja pārbaudes perioda beigās nav izpildīti 256. punktā minētie nosacījumi, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ieņēmumus nesošu pārskatītu riska darījumu, uz kuru attiecas pārbaudes periods. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī. |
258. |
Pārskatītus riska darījumus, kas saskaņā ar 5. SFPS ir klasificēti kā pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi, turpina uzskatīt par pārskatītiem riska darījumiem. |
259. |
Pārskatītu riska darījumu var uzskatīt par ieņēmumus nesošu kopš dienas, kad sākts piemērot pārskatīšanas pasākumus, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
|
260. |
Ja ieņēmumus nesošam pārskatītam riska darījumam, uz kuru attiecas pārbaudes periods un kurš ir pārklasificēts no ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijas vai kura termiņa kavējums kļūst lielāks par 30 dienām, piemēro papildu pārskatīšanas pasākumus, to klasificē kā ieņēmumus nenesošu. |
261. |
“Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” (ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas neatbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem un ir iekļauti ieņēmumus nesošo riska darījumu kategorijā. Uz ieņēmumus nesošiem pārskatītiem riska darījumiem attiecas pārbaudes periods saskaņā ar 256. punktu, tostarp, ja tiek piemērots 259. punkts. Pārskatītos riska darījumus, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri ir pārklasificēti no kategorijas “ieņēmumus nenesoši riska darījumi”, uzrāda atsevišķi pie ieņēmumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem ailē “tostarp ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri pārklasificēti no ieņēmumus nenesošiem”. |
262. |
“Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” (ieņēmumus nenesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas atbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem un ir iekļauti ieņēmumus nenesošo riska darījumu kategorijā. Minētie ieņēmumus nenesošie pārskatītie riska darījumi ietver šādus darījumus:
|
263. |
Ja pārskatīšanas pasākumi tiek piemēroti riska darījumiem, kas bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas, minēto pārskatīto riska darījumu summu norāda atsevišķi ailē “tostarp to riska darījumu pārskatīšana, kuri bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumiem”. |
264. |
Atsevišķās ailēs uzrāda šādus ieņēmumus nenesošus riska darījumus ar pārskatīšanas pasākumiem:
|
265. |
Aile “Refinansēšana” ietver bruto uzskaites vērtību, kāda ir jaunajam līgumam (“refinansēšanas parāds”), kas noslēgts par pārskatīšanas pasākumu uzskatāma refinansēšanas darījuma ietvaros, kā arī vecā, atmaksātā līguma bruto uzskaites vērtību, kas vēl nav nokārtota. |
266. |
Pārskatītus riska darījumus, kuri ir gan modificēti, gan refinansēti, uzrāda ailē “Instrumenti ar modifikācijām to noteikumos” vai ailē “Refinansēšana” atkarībā no tā, kuram pasākumam ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Banku pūla veikto refinansēšanu uzrāda ailē “Refinansēšana” kā pārskatus sniedzošās iestādes nodrošinātā refinansēšanas parāda instrumenta kopsummu vai ar pārskatus sniedzošo iestādi vēl nenokārtotā refinansēšanas parāda kopsummu. Vairāku parādu pārkomplektēšanu par jaunu parādu uzrāda kā modifikāciju, ja vien papildus nav refinansēšanas darījuma, kuram ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Ja grūtību skarta riska darījuma pārskatīšana ar noteikumu modificēšanu izraisa tā atzīšanas pārtraukšanu un jauna riska darījuma atzīšanu, jauno riska darījumu uzskata par pārskatītu parādu. |
267. |
Uzkrāto vērtības samazinājumu, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 11., 69.–71., 106. un 110. punktu. |
268. |
Attiecībā uz visiem riska darījumiem, kuriem piemēro pārskatīšanas pasākumus, neatkarīgi no tā, vai šie darījumi ir ieņēmumus nesoši vai nenesoši, uzrāda saņemto nodrošinājumu un garantijas. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās garantijas, aprēķina saskaņā ar šīs daļas 172. un 174. punktu. Uzrādīto nodrošinājuma un garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība. |
19. ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS (20.)
269. |
20. veidne ir izmantojama, ja iestāde pārsniedz šīs regulas 5. panta a) apakšpunkta 4. punktā noteikto robežlielumu. |
19.1. Ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām (20.1.–20.3.)
270. |
Ģeogrāfiskajā sadalījumā pa darbības (atrašanās) vietām 20.1.–20.3. veidnē “darbības attiecīgajā valstī” nošķir no “darbībām ārpus attiecīgās valsts”. Šajā pielikuma daļā “atrašanās vieta” ir attiecīgos aktīvus vai saistības atzinušās juridiskās personas reģistrācijas valsts; attiecībā uz filiālēm tā ir rezidences vietas valsts. Šajā nolūkā darbības “attiecīgajā valstī” ietver darbības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes atrašanās vietas dalībvalstī. |
19.2. Ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām (20.4.–20.7.)
271. |
20.4. līdz 20.7. veidnē informāciju “pa valstīm” uzrāda, balstoties uz tiešā darījumu partnera rezidences vietu atbilstoši šā pielikuma 1. daļas 43. punktam. Sniegtajā sadalījumā iekļauj riska darījumus vai saistības ar katras tās ārvalsts rezidentiem, kurā iestādei ir riska darījumi. Riska darījumus vai saistības ar starptautiskajām organizācijām un daudzpusējām attīstības bankām attiecina nevis uz iestādes rezidences valsti, bet gan uz ģeogrāfisko iedalījumu “Citas valstis”. |
272. |
Postenis “Atvasinātie instrumenti” ietver gan tirdzniecības atvasinātos instrumentus, tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, gan riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus atbilstoši SFPS un atbilstoši VPGP, kuri uzrādīti 10. un 11. veidnē. |
273. |
Tirdzniecības nolūkā turētos aktīvus atbilstoši SFPS un tirdzniecības aktīvus atbilstoši VPGP uzrāda atsevišķi. “Finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana” ir ar tādu pašu nozīmi kā šīs daļas 93. punktā. Aktīvus, kas tiek novērtēti pēc LOCOM un kuriem veiktas kredītriska izraisītas vērtības korekcijas, uzskata par samazinātas vērtības aktīviem. |
274. |
“Uzkrāto vērtības samazinājumu” un “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” 20.4. un 20.7. veidnē uzrāda, kā noteikts šīs daļas 69.–71. punktā. |
275. |
Attiecībā uz parāda instrumentiem 20.4. veidnē uzrāda “bruto uzskaites vērtību”, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem uzrāda uzskaites vērtību. Ailē “Tostarp ieņēmumus nenesoši” parāda instrumentus uzrāda, kā noteikts šīs daļas 213.–232. punktā. Parādu pārskatīšana ietver visus tos “parāda” līgumus 19. veidnes nozīmē, kuriem piemēro šīs daļas 240.–255. punktā minētos pārskatīšanas pasākumus. |
276. |
“Uzkrājumi sniegtajām apņemšanām un garantijām” 20.5. veidnē saskaņā ar šīs daļas 11. punktu ietver uzkrājumus, kas novērtēti atbilstoši 37. SGS, kredītzaudējumus par finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem, uzkrājumus aizdevumu apņemšanām un finanšu garantijām, kam piemēro 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, un uzkrājumus apņemšanām un garantijām atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD. |
277. |
Aizdevumus un avansus, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, 20.7. veidnē uzrāda “pa valstīm”, ievērojot klasifikāciju pa NACE kodiem. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”). Ailē “vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi” portfeļi ir tie paši, kas minēti šīs daļas 93. punktā. |
20. MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI – OPERATĪVĀS NOMAS AKTĪVI (21.)
278. |
Lai aprēķinātu šīs regulas 9. panta e) punktā paredzēto robežvērtību, summu, kura atbilst materiālajiem aktīviem, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm ar līgumiem, kas saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu kvalificējas kā operatīvā noma, dala ar materiālo aktīvu kopsummu. |
279. |
Atbilstoši SFPS aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm operatīvās nomas darījumos, uzrāda sadalījumā pa novērtējuma metodēm. |
21. AKTĪVU PĀRVALDĪBA, TURĒTĀJBANKAS PAKALPOJUMI UN CITAS PAKALPOJUMU FUNKCIJAS (22.)
280. |
Šīs regulas 9. panta f) punktā paredzētās robežvērtības aprēķinā summa “neto ienākumi no maksām un komisijas naudas” ir “maksu un komisijas naudas ienākumu” un “maksu un komisijas naudas izdevumu” starpības absolūtā vērtība. Tāpat summa “neto procenti” ir “procentu ienākumu” un “procentu izdevumu” starpības absolūtā vērtība. |
21.1. Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem (22.1.)
281. |
Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa darbības veidiem. Atbilstoši SFPS šajā veidnē uzrāda tos maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus, kas nav:
|
282. |
Neietver darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; tās ietilpst šo instrumentu sākotnējā iegādes/emisijas vērtībā un to atlikušā termiņa laikā tiek amortizētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot efektīvo procentu likmi (skatīt 9. SFPS 5.1.1.). |
283. |
Atbilstoši SFPS darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, iekļauj postenī “Neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām”, “Neto peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” vai “Neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” atkarībā no tā, kurā uzskaites portfelī tās klasificētas. Tās neiekļauj šo instrumentu sākotnējā iegādes vai emisijas vērtībā, bet nepastarpināti atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. |
284. |
Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus iestādes uzrāda, ievērojot šādus kritērijus:
|
21.2. Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2.)
285. |
Darījumus saistībā ar aktīvu pārvaldību, turētājbankas funkcijām un citiem iestādes sniegtajiem pakalpojumiem uzrāda, ievērojot šādas definīcijas:
|
22. LĪDZDALĪBA NEKONSOLIDĒTĀS STRUKTURĒTAJĀS SABIEDRĪBĀS (30.)
286. |
III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “Izmantotais likviditātes atbalsts” ir summa, ko veido nekonsolidētām strukturētajām sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu uzskaites vērtība un turēto parāda vērtspapīru, kurus emitējušas nekonsolidētas strukturētās sabiedrības, uzskaites vērtība. |
287. |
“Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā” ir pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi vērtības samazinājumu rezultātā un visi citi pārskata perioda zaudējumi saistībā ar iestādes līdzdalību nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās. |
23. ATTIECĪGĀ (–ĀS) DAĻA (-AS) (31.)
288. |
Iestādes uzrāda summas un/vai darījumus, kas attiecas uz bilances un ārpusbilances riska darījumiem, kuros darījuma partneris ir saistīta persona saskaņā ar 24. SGS. |
289. |
Izslēdz prudenciālās grupas iekšējos darījumus un iekšējos neapmaksātos atlikumus. Postenī “Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības” iestādes uzrāda atlikumus un darījumus ar meitasuzņēmumiem, kuri nav izslēgti tāpēc, ka attiecīgie meitasuzņēmumi nav pilnā apmērā konsolidēti saskaņā ar prudenciālās konsolidācijas tvērumu, vai tāpēc, ka saskaņā ar KPR 19. pantu šie meitasuzņēmumi nav ietverti prudenciālās konsolidācijas tvērumā, jo tie nav būtiski, vai tāpēc, ka lielākā grupā ietilpstošas iestādes gadījumā tie ir nevis iestādes, bet galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi. Postenī “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” iestādes iekļauj ar proporcionālās konsolidācijas metodi neizslēgtās atlikumu un darījumu daļas ar kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas ietilpst grupā, kurai pieder attiecīgā sabiedrība. |
23.1. Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi (31.1.)
290. |
Postenī “Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās” uzrādāmā summa ir summa, ko veido saņemto aizdevumu un citu apņemšanos “nominālvērtība” un saņemto finanšu garantiju “garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība”, kā noteikts šīs daļas 119. punktā. |
291. |
“Ieņēmumus nenesošo riska darījumu uzkrāto vērtības samazinājumu un patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda tikai ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, kā noteikts šīs daļas 69.–71. punktā. “Uzkrājumi ieņēmumus nenesošiem ārpusbilances riska darījumiem” ietver šīs daļas 11., 106. un 111. punktā noteiktos uzkrājumus riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši. |
23.2. Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2.)
292. |
“Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus” ietver visu ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem. Šajā postenī iekļauj ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas ietilpst kādā no šiem peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem:
|
293. |
“Ieņēmumus nenesošo riska darījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse” ietver šīs daļas 51.–53. punktā noteiktos ar vērtības samazinājumu saistītos zaudējumus par riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši. “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse” ietver šīs daļas 50. punktā noteiktos uzkrājumus ārpusbilances riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši. |
24. GRUPAS STRUKTŪRA (40.)
294. |
Iestādes, atspoguļojot stāvokli pārskata sniegšanas datumā, sniedz sīku informāciju par meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas atbilstoši grāmatvedības konsolidācijas tvērumam tiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti, kā arī par sabiedrībām, kas saskaņā ar šīs daļas 4. punktu figurē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, tostarp arī sabiedrības, kurās veiktie ieguldījumi tiek turēti pārdošanai atbilstoši 5. SFPS. Dati jāsniedz par visām sabiedrībām neatkarīgi no darbības, ko tās veic. |
295. |
Šajā veidnē neuzrāda kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas neatbilst kritērijiem klasificēšanai par ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos un pārskatus sniedzošās iestādes īpašumā esošajām šīs iestādes akcijām (“Pašu akcijas”). |
24.1. Grupas struktūra – pa sabiedrībām (40.1.)
296. |
Par katru sabiedrību sniedz turpmāk minēto informāciju (III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā turpmāk minētajiem jēdzieniem ir šeit sniegtā nozīme):
|
24.2. Grupas struktūra – pa instrumentiem (40.2.)
297. |
Par katru instrumentu sniedz šādu informāciju:
|
25. PATIESĀ VĒRTĪBA (41.)
25.1. Patiesās vērtības hierarhija – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti (41.1.)
298. |
Šajā veidnē sniedz informāciju par amortizētajās izmaksās novērtēto finanšu instrumentu patieso vērtību, izmantojot 13. SFPS 72., 76., 81. un 86. punkta hierarhiju. Ja valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, arī ir paredzēts patiesajā vērtībā novērtētos aktīvus sadalīt pa dažādiem patiesās vērtības līmeņiem, iestādes, uz kurām attiecas valsts VPGP, arī izmanto šo veidni. |
25.2. Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums (41.2.)
299. |
Šajā veidnē sniedz informāciju par iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. |
300. |
Postenī “Hibrīdlīgumi” attiecībā uz saistībām uzrāda uzskaites vērtību finanšu hibrīdinstrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti šajos uzskaites portfeļos, tas ir, uzrāda visu nesadalīto hibrīdinstrumentu. |
301. |
Postenī “Kredītriska pārvaldība” uzrāda uzskaites vērtību instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo to kredītrisks tiek ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu. |
26. MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI – UZSKAITES VĒRTĪBA SADALĪJUMĀ PA NOVĒRTĒJUMA METODĒM (42.)
302. |
Posteņos “Pamatlīdzekļi”, “Ieguldījumu īpašums” un “Citi nemateriālie aktīvi” vērtības uzrāda, ievērojot to novērtējumā izmantotos kritērijus. |
303. |
“Citi nemateriālie aktīvi” ietver visus tos nemateriālos aktīvus, kas nav nemateriālā vērtība (goodwill). |
27. UZKRĀJUMI (43.)
304. |
Šajā veidnē atspoguļo posteņa “Uzkrājumi” izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā un perioda beigās pa izmaiņu veidiem, izņemot atbilstoši 9. SFPS novērtētos uzkrājumus, kurus uzrāda 12. veidnē. |
305. |
Postenī “Citas sniegtās apņemšanās un garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 37. SGS, un sniegtās garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 4. SFPS” uzrāda uzkrājumus, kas novērtēti atbilstoši 37. SGS, un kredītzaudējumus par finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem. |
28. DEFINĒTU PABALSTU PLĀNI UN DARBINIEKU PABALSTI (44.)
306. |
Šajās veidnēs sniedz apkopoto informāciju par visiem iestādes definēto pabalstu plāniem. Ja ir vairāk nekā viens definēto pabalstu plāns, uzrāda kopsummu par visiem plāniem. |
28.1. Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1.)
307. |
Veidnē “Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti” atspoguļo saskaņošanu attiecībā uz kopējo pašreizējo vērtību visām definēto pabalstu neto saistībām (aktīviem), kā arī atlīdzības tiesībām (19. SGS 140. a), b)). |
308. |
“Neto definētu pabalstu aktīvi” to pārpalikuma gadījumā ir pārpalikuma summas, ko atzīst bilancē, jo tās neietekmē limiti, kas noteikti 19. Šā posteņa summu un summu, kas atzīta izziņas postenī “Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība”, iekļauj bilances postenī “Citi aktīvi”. |
28.2. Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās (44.2.)
309. |
Veidnē “Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās” atspoguļo izmaiņas starp visu iestādes definēto pabalstu saistību kopējās pašreizējās vērtības sākuma un beigu saldo. Katra 19. SGS 141. punktā uzskaitītā elementa ietekmi attiecīgajā periodā uzrāda atsevišķi. |
310. |
Summai, kas definēto pabalstu saistību izmaiņu veidnē uzrādīta postenī “Beigu atlikums [pašreizējā vērtība]”, ir jābūt vienādai ar summu “Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība”. |
28.3. Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3.)
311. |
Attiecībā uz izziņas posteņiem saistībā ar personāla izdevumiem jēdzieniem ir šādas nozīmes:
|
29. ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (45.)
29.1. Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa uzskaites portfeļiem (45.1.)
312. |
“Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver peļņu vai zaudējumus, ko rada emitentu pašu kredītriska izmaiņas attiecībā uz saistībām, kas tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tikai tādā gadījumā, ja pārskatus sniedzošā iestāde ir izvēlējusies atzīt tos peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo atzīšana pārējos apvienotajos ienākumos radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību. |
29.2. Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus (45.2.)
313. |
Peļņu vai zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem uzrāda sadalījumā pa aktīvu veidiem; katrā rindā uzrāda peļņu vai zaudējumus no aktīviem, kuru atzīšana pārtraukta. Postenī “Citi aktīvi” uzrāda citus materiālo aktīvus, nemateriālos aktīvus un ieguldījumus, kas nav uzrādīti citur. |
29.3. Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3.)
314. |
Citus darbības ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa šādiem posteņiem: patiesās vērtības korekcijas materiālajiem aktīviem, kas tiek novērtēti, izmantojot patiesās vērtības modeli; ieguldījumu īpašumu nomas ienākumi un tiešie operacionālie izdevumi; ienākumi un izdevumi par operatīvo nomu, izņemot ieguldījumu īpašumus; pārējie darbības ienākumi un izdevumi. |
315. |
Postenī “Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus” ailē “Ienākumi” uzrāda ieņēmumus, ko iestāde guvusi, un ailē “Izdevumi” – izmaksas, kas iestādei radušās iznomātājas statusā operatīvās nomas darbībās ar aktīviem, kuri nav klasificēti kā ieguldījumu īpašums. Izmaksas, kas iestādei radušās nomnieces statusā, iekļauj postenī “Citi administratīvie izdevumi”. |
316. |
Peļņu vai zaudējumus, kas rodas, pārtraucot atzīt un pārvērtējot turēto zeltu, citus dārgmetālus un citas preces, kuru novērtējums ir patiesā vērtība mīnus pārdošanas izmaksas, uzrāda posteņos “Citi darbības ienākumi – citi” vai “Citi darbības izdevumi – citi”. |
30. PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS (46.)
317. |
Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā katram pašu kapitāla komponentam atspoguļo izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā (sākuma atlikums) un perioda beigās (beigu atlikums). |
318. |
“Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem” ietver visas pašu kapitāla ietvaros pārvestās summas, tostarp tādas atzīšanas pārtraukšanas rezultātā uz citiem pašu kapitāla komponentiem pārvestās summas kā peļņa un zaudējumi, ko paša kredītrisks rada attiecībā uz saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. |
3. DAĻA
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORU SAVIETOJUMS
1. |
Šīs daļas 2. un 3. tabulā ir atspoguļots savietojums starp riska darījumu kategorijām, kuras izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar KPR, un darījuma partneru sektoriem, kas izmantoti FINREP tabulās. |
2. tabula.
Standartizētā pieeja (SP)
Riska darījumu kategorijas saskaņā ar SP (KPR 112. pants) |
FINREP darījuma partneru sektori |
Piezīmes |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri. |
||||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||||
|
Pašu kapitāla instrumenti |
FINREP ietvaros ieguldījumus KIU klasificē kā kapitāla vērtspapīru instrumentus neatkarīgi no tā, vai KPR pieļauj “caurskatīšanu”. |
||||||||||||||
|
Pašu kapitāla instrumenti |
FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām. |
||||||||||||||
|
Dažādi bilances posteņi |
FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās. |
3. tabula.
Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRBP)
Riska darījumu kategorijas saskaņā ar IRBP (KPR 147. pants) |
FINREP darījuma partneru sektori |
Piezīmes |
||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
||||||||||||
|
Pašu kapitāla instrumenti |
FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām. |
||||||||||||
|
|
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas pozīciju riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri. |
||||||||||||
|
Dažādi bilances posteņi |
FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās.” |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(4) Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;
(6) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003)1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
IV PIELIKUMS
“IX PIELIKUMS
NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM UN KONCENTRĀCIJAS RISKS
Saturs
I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES | 387 |
1. |
Struktūra un konvencijas | 387 |
2. |
Saīsinājumi | 388 |
II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI | 388 |
1. |
Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis | 388 |
2. |
Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra | 389 |
3. |
Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem | 389 |
4. |
C 26.00 - lielo riska darījumu limitu veidne | 390 |
4.1. |
Norādes par konkrētām rindām: | 390 |
5. |
C 27.00 - darījuma partnera identifikācija (LE1) | 391 |
5.1. |
Norādes par konkrētām slejām: | 391 |
6. |
C 28.00 - riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2) | 392 |
6.1. |
Norādes par konkrētām slejām: | 392 |
7. |
C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE3) | 397 |
7.1. |
Norādes par konkrētām slejām: | 397 |
8. |
C 30.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām(veidne LE4) | 398 |
8.1. |
Norādes par konkrētām slejām: | 398 |
9. |
C 31.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5). | 399 |
9.1. |
Norādes par konkrētām slejām: | 399 |
I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. Struktūra un konvencijas
1. |
Sistēma pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem (large exposures – “LE”) sastāv no sešām veidnēm, kurās iekļauj šādu informāciju:
|
2. |
Instrukcijās ir iekļautas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīka informācija attiecībā uz datiem, kurus sniedz katrā veidnē. |
3. |
Instrukcijas un validācijas noteikumi atbilst turpmākajos punktos izklāstītajai apzīmēšanas konvencijai, atsaucoties uz veidnes slejām, rindām un šūnām. |
4. |
Instrukcijās un validācijas noteikumos parasti izmanto šādu konvenciju: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validācija ir veikta visām ziņotajām rindām). |
5. |
Ja validācija tiek veikta veidnē, kurā izmanto tikai attiecīgās veidnes datu punktus, tad apraksti neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}. |
6. |
ABS (vērtība): absolūtā vērtība bez zīmes.Jebkuru summu, kas palielina riska darījumu vērtību, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Savukārt jebkuru summu, kas samazina riska darījumu vērtību, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), šo posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli. |
2. Saīsinājumi
7. |
Šajā pielikumā Regulu (ES) Nr. 575/2013 dēvē par “KPR”. |
II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
Šajā pielikumā norādes saistībā ar pārskatu sniegšanu par lielajiem riska darījumiem piemēro arī pārskatu sniegšanai par būtiskiem riska darījumiem atbilstīgi 9. un 11. pantā noteiktajam.
1. Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis
1. |
Lai paziņotu informāciju par lielajiem riska darījumiem atsevišķi ar katru klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula – “KPR”) 394. panta 1. punktu, iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. |
2. |
Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par lielajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar KPR 394. panta 1. punktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. |
3. |
Tiek sniegts pārskats par katru lielo riska darījumu, kas noteikts saskaņā ar KPR 392. pantu, tostarp par lielajiem riska darījumiem, kurus neņem vērā attiecībā uz atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam. |
4. |
Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par 20 lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar pēdējo teikumu KPR 394. panta 1. punktā, dalībvalsts mātes iestādes, uz kurām attiecas KPR trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Riska darījuma vērtība, kas iegūta, atņemot veidnes LE2 320. slejā norādīto summu (“Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums”) no tās pašas veidnes 210. slejā norādītās summas (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus. |
5. |
Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Lai sniegtu pārskatu par šo riska darījumu termiņu struktūru saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE4 un LE5. Riska darījuma vērtība, kas aprēķināta veidnes LE2 slejā 210 (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus. |
6. |
Datus par lielajiem riska darījumiem un attiecīgajiem lielākajiem riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām un atsevišķiem klientiem, kas nepieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, norāda veidnē LE2 (kurā savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu atsevišķu riska darījumu). |
7. |
Iestādes LE3 veidnē norāda datus par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām, ko norāda LE2 veidnē. Veidnē LE2 sniegto informāciju par riska darījumu ar atsevišķu klientu atkārtoti nesniedz veidnē LE2. |
2. Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra
8. |
Veidnes LE1 slejās norāda informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, ar kuriem iestādei ir riska darījums, identificēšanu. |
9. |
Veidnes LE2 un veidnes LE2 slejās sniedz šādas informācijas blokus:
|
10. |
Veidnes LE4 un veidnes LE5 slejās sniedz informāciju par termiņu grupām, kurās iedala desmit lielāko riska darījumu ar iestādēm, kā arī desmit lielāko riska darījumu ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām sagaidāmās maksājamās summas. |
3. Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem
11. |
Jēdziens “savstarpēji saistītu klientu grupa” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā. |
12. |
Jēdziens “neregulēta finanšu sektora sabiedrība” ir definēts KPR 142. panta 1. punkta 5. apakšpunktā. |
13. |
Jēdziens “iestādes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā. |
14. |
Tiek sniegts pārskats par riska darījumiem ar “civiltiesiskām asociācijām”. Turklāt iestādes pieskaita civiltiesiskas asociācijas kredīta summas katra partnera parādsaistībām. Riska darījumus ar civiltiesiskām asociācijām, kuros pastāv kvotas, sadala starp partneriem vai iedala tiem atbilstīgi to attiecīgajām kvotām. Par atsevišķiem veidojumiem (piemēram, kopīgiem kontiem, mantinieku kopienām, aizdevumiem, kas sniegti nominālam aizņēmējam), kuri faktiski darbojas tāpat kā civiltiesiskas asociācijas, jāsniedz pārskats tāpat kā par riska darījumiem ar civiltiesiskām asociācijām. |
15. |
Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes. |
16. |
Jēdziens “riska darījumi” ir definēts KPR 389. pantā.
|
17. |
Riska darījumus ar savstarpēji saistītu klientu grupām aprēķina saskaņā ar 390. panta 5. punktu. |
18. |
“Savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus” ir atļauts ņemt vērā, nosakot lielo riska darījumu vērtību, kā tas izklāstīts KPR 390. panta 1., 2. un 3. punktā. KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši KPR trešās daļas II sadaļas 4. vai 6. nodaļai. Saskaņā ar KPR 296. pantu vienas juridiskas saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību LE veidnēs uzrāda kā “citas saistības”. |
19. |
“Riska darījuma vērtību” aprēķina saskaņā ar KPR 390. pantu. |
20. |
Atbrīvojumu un atbilstīgu kredītriska mazināšanas metožu pilnīgas vai daļējas piemērošanas, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību KPR 395. panta 1. punkta nolūkā, ietekme ir aprakstīta KPR 399. līdz 403. pantā. |
21. |
Par līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, par kuriem jāsniedz pārskats kā par lielajiem riska darījumiem, sniedz pārskatu saskaņā ar KPR 402. panta 3. punktu. Ja ir izpildīti KPR 402. panta 3. punktā noteiktie kritēriji, iestāde sniedz pārskatu par lielajiem riska darījumiem ar katru trešo personu par prasījuma summu, kas darījuma partnerim ir pret šo trešo personu, un nevis par riska darījuma ar darījuma partneri summu. |
4. C 26.00 - lielo riska darījumu limitu veidne
4.1. Norādes par konkrētām rindām:
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
||||
010 |
Struktūras, kas nav iestādes KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts. Attiecībā uz darījumu partneriem, kas nav iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Šī summa ir 25 % no atbilstošā kapitāla, kas norādīts I pielikuma 226. veidnes 4. rindā, ja vien netiek piemērota ierobežojošāka procentuāla attiecība saistībā ar to, ka tiek piemēroti valsts pasākumi saskaņā ar KPR 458. pantu vai deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 459. panta b) apakšpunktu. |
||||
020 |
Finanšu iestādes KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts. Attiecībā uz darījumu partneriem, kas ir iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Saskaņā ar KPR 395. panta 1. punktu šī summa ir šāda:
Šie limiti var būt stingrāki, ja piemēro valsts pasākumus saskaņā ar KPR 395. panta 6. punktu vai 458. pantu vai Eiropas deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar KPR 459. panta b) apakšpunktu. |
||||
030 |
Iestādes % KPR 395. panta 1. punkts un 459. panta a) apakšpunkts Summa, kura tiek norādīta, ir absolūtais limits (to norāda 020. rindā), ko izsaka kā procentuālu attiecību pret atbilstošo kapitālu. |
5. C 27.00 - darījuma partnera identifikācija (LE1)
5.1. Norādes par konkrētām slejām:
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
||||||||||||||
010-070 |
Darījuma partnera identifikācija: Iestādes norāda tā darījuma partnera identifikācijas datus, par kuru tiek iesniegta informācija jebkurā veidnē no C 28.00 līdz C 31.00. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai. Saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielais riska darījums, kā definēts KPR 392. pantā. Saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielākais riska darījums, (gadījumos, kad darījuma partneris ir iestāde vai neregulēta finanšu sektora sabiedrība). |
||||||||||||||
010 |
Kods Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Kodu izmanto, lai identificētu atsevišķu darījuma partneri. Tomēr šīs slejas mērķis ir saistīt C 27.00 sniegto informāciju par darījuma partneri ar C 28.00 līdz C 31.00 uzrādītajiem riska darījumiem. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai. Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā. Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien Savienībā nav vienotas kodifikācijas sistēmas. |
||||||||||||||
020 |
Nosaukums Nosaukums atbilst grupas nosaukumam, ja pastāv savstarpēji saistītu klientu grupa. Visos pārējos gadījumos nosaukums atbilst atsevišķam darījuma partnerim. Savstarpēji saistītu klientu grupai norāda mātesuzņēmuma nosaukumu vai, ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad grupas komerciālo nosaukumu. |
||||||||||||||
030 |
LEI kods Darījumu partnera juridiskās personas identifikācijas kods. |
||||||||||||||
040 |
Darījuma partnera rezidences vieta Izmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2 (tostarp starptautisko organizāciju pseido-ISO kodus, kas atrodami jaunākajā Eurostat izdevumā “Maksājumu bilances Vademecum”). Savstarpēji saistītu klientu grupām rezidences vietu nenorāda. |
||||||||||||||
050 |
Darījuma partnera nozare Katru darījuma partneri, pamatojoties uz FINREP ekonomikas sektoru klasēm, klasificē vienā sektorā:
Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda. |
||||||||||||||
060 |
NACE kods (NACE code) Ekonomikas nozarēm izmanto NACE kodus (Nomenclature statistique des activités économiques dans l’Union européenne = saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā). Šī sleja attiecas tikai uz darījumu partneriem “citas finanšu sabiedrības” un “nefinanšu sabiedrības”. Attiecībā uz “nefinanšu sabiedrībām” izmanto NACE kodus ar viena līmeņa detalizācijas pakāpi (piemēram, “F – būvniecība”) un attiecībā uz “citām finanšu sabiedrībām” – ar divu līmeņu detalizācijas pakāpēm, kas sniedz atsevišķu informāciju par apdrošināšanas darbībām (piemēram, “K65 – apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu”).” “Citu finanšu sabiedrību” un “nefinanšu sabiedrību” ekonomikas nozares klasificē, pamatojoties uz FINREP darījumu partneru iedalījumu. Savstarpēji saistītu klientu grupām NACE kodu nenorāda. |
||||||||||||||
070 |
Darījuma partnera veids KPR 394. panta 2. punkts Darījuma partnera veidu desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām nosaka, norādot “I” attiecībā uz iestādēm vai “U” attiecībā uz neregulētām finanšu sektora sabiedrībām. |
6. C 28.00 - riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2)
6.1. Norādes par konkrētām slejām:
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Kods Savstarpēji saistītu klientu grupai, ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods, šo kodu uzrāda kā savstarpēji saistītu klientu grupas kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda C 27.00 minēto mātesuzņēmuma kodu. Gadījumos, kad savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad norādāmais kods ir tās atsevišķās struktūras kods, kuru iestāde uzskata par svarīgāko savstarpēji saistītu klientu grupā. Visos pārējos gadījumos kods atbilst atsevišķam darījuma partnerim. Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā. Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien ES nav vienotas kodifikācijas sistēmas. |
020 |
Grupa vai atsevišķs klients Iestāde norāda “1”, sniedzot pārskatu par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, vai “2” – par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām. |
030 |
Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem KPR 390. panta 7. punkts Saskaņā ar valstu kompetento iestāžu sīkākām tehniskajām specifikācijām, ja iestādei ir riska darījumi ar norādīto darījumu partneri, veicot darījumu, kurā ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, tad norāda “Jā” ekvivalentu; pretējā gadījumā norāda “Nē” ekvivalentu. |
040-180 |
Sākotnējās riska darījumu vērtības KPR 24., 389., 390. un 392. pants. Iestāde šajā sleju blokā norāda sākotnējās riska darījumu vērtības tiešajiem riska darījumiem, netiešajiem riska darījumiem un papildu riska darījumiem, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem. Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes. Šajās slejās norāda sākotnējo riska darījuma vērtību, t. i., riska darījuma vērtību, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, kurus atskaita slejā 210. Riska darījuma vērtības definīcija un aprēķināšanas metode ir sniegta KPR 389. un 390. pantā. Aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtējumu veic saskaņā ar iestādei piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstīgi KPR 24. pantam. No pašu kapitāla atskaitītos riska darījumus, kas nav riska darījumi saskaņā ar 390. panta 6. punkta e) apakšpunktu, iekļauj šajās slejās. Šos riska darījumus atskaita slejā 200. KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos riska darījumus neiekļauj šajās slejās. Sākotnējā riska darījuma vērtībā ietver jebkurus aktīvu un ārpusbilances posteņus saskaņā ar KPR 400. pantu. KPR 395. panta 1. punkta nolūkā atbrīvojumus atskaita slejā 320. Iekļauj gan netirdzniecības, gan tirdzniecības portfeļa riska darījumus. Lai sadalītu riska darījumus ar finanšu instrumentiem – ja dažādi riska darījumi, kas izriet no savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, veido vienu riska darījumu, tad šo riska darījumu iedala pie finanšu instrumenta, kas atbilst galvenajam aktīvam, kas iekļauts savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā (papildus skatīt ievaddaļu). |
040 |
Kopā sākotnējie riska darījumi Iestāde norāda tiešo riska darījumu un netiešo riska darījumu, kā arī papildu riska darījumu, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, vērtību summu.. |
050 |
No kā: saistību neizpilde KPR 178. pants. Iestāde norāda to sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas daļu, kas atbilst riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības. |
060-110 |
Tiešie riska darījumi Tiešie riska darījumi ir riska darījumi ar “tiešo aizņēmēju”. |
060 |
Parāda instrumenti Regulas (EK) Nr. 1071/2013 (“ECB/2013/33”) II pielikuma 2. daļas tabula, 2. un 3. kategorija. Parāda instrumenti ietver parāda vērtspapīrus, aizdevumus un avansus. Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “aizdevumiem ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam ieskaitot/ilgāku par vienu gadu un līdz pieciem gadiem ieskaitot/ilgāku par pieciem gadiem” vai par “vērtspapīriem, kas nav akcijas” saskaņā ar ECB/2013/33. Šajā slejā iekļauj repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus (vērtspapīru finansēšanas darījumus) un maržinālo aizdevumu darījumus. |
070 |
Pašu kapitāla instrumenti Regulas ECB/2013/33 II pielikuma 2. daļas tabula, 4. un 5. kategorija. Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “akcijām un citiem kapitāla vērtspapīriem” vai “NTF akcijām/daļām” saskaņā ar ECB Regulu par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2013/33). |
080 |
Atvasinātie instrumenti KPR 272. panta 2. punkts un II pielikums. Instrumenti, kurus norāda šajā slejā, ietver KPR II pielikumā norādītos atvasinātos instrumentus un ilgstošu norēķinu darījumus, kā definēts KPR 272. panta 2. punktā. Kredītu atvasinātos instrumentus, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam, norāda šajā slejā. |
090-110 |
Ārpusbilances posteņi KPR I pielikums. Vērtība, kuru norāda šajās slejās, ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, un nepiemērojot korekcijas pakāpes. |
090 |
Aizdevumu saistības KPR I pielikuma 1. punkta c) un h) apakšpunkts, 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 3. panta b) apakšpunkta i) punkts un 4. punkta a) apakšpunkts. Aizdevuma piešķiršanas saistības ir saistošas apņemšanās izsniegt kredītu saskaņā ar iepriekš definētiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot tos, kas ir atvasināti instrumenti, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai piegādājot vai emitējot citu finanšu instrumentu. |
100 |
Finanšu garantijas KPR I pielikuma 1. punkta a), b) un f) apakšpunkts. “Finanšu garantijas” ir līgumi, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem. Šajā slejā norāda kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti slejā “atvasinātie instrumenti”. |
110 |
Citas saistības Citas saistības ir KPR I pielikumā norādītie posteņi, kas nav ietverti iepriekšējās kategorijās. Šajā slejā norāda vienas juridiskās saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību. |
120-180 |
Netiešie riska darījumi KPR 403. pants. Saskaņā ar KPR 403. pantu kredītiestāde var izmantot aizstāšanas pieeju, ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu. Iestāde šajā sleju blokā norāda tiešo riska darījumu vērtību summas, kas ir pārdalītas garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam, ja nodrošinājuma emitentam tiktu piešķirta vienāda vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe, kas tiktu piemērota trešai personai saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Aizsargātā atsauces riska darījuma (tiešā riska darījuma) sākotnējo vērtību atskaita no riska darījuma vērtības ar sākotnējo aizņēmēju slejās “atbilstīgās kredītriska mazināšanas metodes”. Netiešais riska darījums ar aizstāšanas ietekmi palielina riska darījuma vērtību ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. Tas attiecas arī uz garantijām, kas piešķirtas savstarpēji saistītu klientu grupas ietvaros. Iestāde norāda netiešo riska darījumu sākotnējo summu slejā, kas atbilst garantēta vai ar nodrošinājumu nodrošināta tiešā riska darījuma veidam, piemēram, ja garantētais tiešais riska darījums ir parāda instruments, slejā “Parāda instrumenti” jānorāda “netiešā riska darījuma” summa, kas iedalīta garantijas devējam. Šajā sleju blokā saskaņā ar KPR. 399. pantu norāda arī riska darījumus, kas izriet no parādzīmēm, kas saistītas ar kredītrisku. |
120 |
Parāda instrumenti Skatīt sleju 060. |
130 |
Pašu kapitāla instrumenti Skatīt sleju 070. |
140 |
Atvasinātie instrumenti Skatīt sleju 080. |
150-170 |
Ārpusbilances posteņi Šo sleju vērtība ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un korekcijas pakāpes. |
150 |
Aizdevumu saistības Skatīt sleju 090. |
160 |
Finanšu garantijas Skatīt sleju 100. |
170 |
Citas saistības Skatīt sleju 110. |
180 |
Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem KPR 390. panta 7. punkts Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem. |
190 |
(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi KPR 34.,24., 110. un 111. pants Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas iekļauti attiecīgajā grāmatvedības regulējumā (Direktīva 86/635/EEK vai Regula (EK) Nr. 1606/2002) un kas ietekmē riska darījumu vērtēšanu saskaņā ar KPR 24. un 110. pantu.. Slejā 040 norādītās vērtības korekcijas un uzkrājumus pret bruto riska darījumu vērtību uzrāda šajā slejā. |
200 |
(-) Riska darījumi, ko atskaita no pašu kapitāla KPR 390. panta 6. punkta e) apakšpunkts. Tiek norādīti no pašu kapitāla atskaitītie riska darījumi, ko iekļauj sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas dažādās slejās. |
210-230 |
Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas KPR 394. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Iestādes attiecīgos gadījumos norāda riska darījuma vērtību, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme. |
210 |
Kopā Šajā slejā norādāmā riska darījuma vērtība ir summa, ko izmanto, lai noteiktu, vai riska darījums ir lielais riska darījumu saskaņā ar definīciju KPR 392. pantā. Tas ietver sākotnējo riska darījuma vērtību pēc tam, kad atskaitītas vērtības korekcijas un uzkrājumi un riska darījumu summa, ko atskaita no pašu kapitāla. |
220 |
No kā: netirdzniecības portfelī Netirdzniecības portfeļa summa no kopējā riska darījumu vērtības pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas. |
230 |
% no atbilstošā kapitāla KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkts un 395. pants. Uzrādāmā summa ir riska darījuma vērtības procentuāla daļa pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā.. |
240-310 |
(-) Atbilstošas kredītriska mazināšanas metodes KPR 399. pants un 401. līdz 403. pants.. Jēdziens “kredītriska mazināšanas metodes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā. Šīs pārskata sniegšanas nolūkā kredītriska mazināšanas metodes, kas ir atzītas KPRtrešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā, izmanto saskaņā ar Regulas KPR 401. līdz 403. pantu.. Kredītriska mazināšanas metodēm var būt trīs dažādu veidu ietekme uz lielo riska darījumu režīmu: aizstāšanas ietekme; fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme; un nekustamā īpašuma režīms. |
240-290 |
(-) Atbilstīgo riska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme KPR 403. pants. Fondētā un nefondētā kredītaizsardzība, par kuru sniedz pārskatu šajās slejās, atbilst riska darījumiem, kurus garantējusi trešā persona vai kuri ir nodrošināti ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, ja iestāde nolemj pielīdzināt riska darījumu tādam riska darījumam, kas ir veikts ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. |
240 |
(-) Parāda instrumenti Skatīt sleju 060. |
250 |
(-) Kapitāla vērtspapīru instrumenti Skatīt sleju 070. |
260 |
(-) Atvasinātie instrumenti Skatīt sleju 080. |
270-290 |
(-) Ārpusbilances posteņi Šo sleju vērtība tiek norādīta, nepiemērojot korekcijas pakāpes. |
270 |
(-) Aizdevumu piešķiršanas saistības Skatīt sleju 090. |
280 |
(-) Finanšu garantijas Skatīt sleju 100. |
290 |
(-) Citas saistības Skatīt sleju 110. |
300 |
(-) Fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme KPR 401. pants.. Iestāde norāda fondētās kredītaizsardzības, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā, summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 401. pantu.. |
310 |
(-) Nekustamais īpašums KPR 402. pants.. Iestāde norāda summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR. 402. pantu. |
320 |
(-) Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums KPR 400. pants.. Iestāde norāda summas, kas ir atbrīvotas no lielo riska darījumu režīma. |
330-350 |
Riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas KPR 394. panta 1. punkta d) apakšpunkts. Iestāde norāda riska darījuma vērtību pēc tam, kad, ņemta vērā izņēmumu un kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā. |
330 |
Kopā Šajā slejā iekļauj summu, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam. |
340 |
No kā: netirdzniecības portfelī Iestāde norāda kopējo pie netirdzniecības portfeļa piederošo riska darījuma vērtību pēc atbrīvojumu piemērošanas un, ņemot vērā kredītriska mazināšanas metožu ietekmi. |
350 |
% no atbilstošā kapitāla Iestāde uzrāda riska darījuma vērtības procentuālo daļu pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR. 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā. |
7. C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE3)
7.1. Norādes par konkrētām slejām:
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010-360 |
Iestāde veidnē LE3 norāda veidnes LE2 rindās iekļautos datus par atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām. |
010 |
Kods Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Paziņo pie savstarpēji saistītu klientu grupas piederošā atsevišķā darījumu partnera kodu. |
020 |
Grupas kods Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods savstarpēji saistītu klientu grupai, uzrāda šādu kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda to kodu, kas izmantots, lai sniegtu pārskatu par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupu, kas minēts veidnē C 28.00 (LE2). Ja klients pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, pārskatā to norāda kā visu savstarpēji saistīto klientu grupu locekli. |
030 |
Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem Skatīt veidnes LE2 sleju 030. |
040 |
Saistības veids Saistības veidu starp atsevišķu sabiedrību un savstarpēji saistītu klientu grupu apzīmē, izmantojot: “a” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta a) punkta nozīmē (kontrole) vai “b” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta b) punkta nozīmē (savstarpēja saistība). |
050-360 |
Ja finanšu instrumenti veidnē LE2 ir norādīti visai savstarpēji saistīto klientu grupai, tos iedala pa atsevišķiem darījuma partneriem veidnē LE3 atbilstīgi iestādes darījumu kritērijiem. Pārējās norādes ir tādas pašas kā attiecībā uz veidni LE2. |
8. C 30.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām(veidne LE4)
8.1. Norādes par konkrētām slejām:
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
||||
010 |
Kods Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Skatīt veidnes LE1 sleju 010. |
||||
020-250 |
Riska darījuma termiņu grupas KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunkts. Iestāde norāda šo informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām. Termiņu grupas nosaka ar mēneša intervālu līdz vienam gadam, ar ceturkšņa intervālu no viena gada līdz trīs gadiem un ar gada un lielākiem intervāliem sākot no trīs gadiem. Katra riska darījuma vērtību pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas (veidnes LE2 sleja 210) uzrāda kopā ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Vairākām atsevišķām attiecībām, kas veido riska darījumu ar klientu, katru no šādām riska darījuma daļām uzrāda ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Instrumentus, kam nav noteikta dzēšanas termiņa, piemēram, pašu kapitālu, iekļauj slejā “nenoteikts termiņš”. Paredzamo riska darījuma termiņu norāda gan par tiešiem, gan par netiešiem riska darījumiem. Attiecībā uz tiešajiem riska darījumiem, iedalot paredzamās parāda instrumentu un atvasināto instrumentu summas dažādās termiņu grupās, jāvadās pēc termiņa sadalījuma veidnes norādēm par papildu mēru likviditātes noteikšanai (skatīt šīs regulas XXIII pielikumu). Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, iedalot sagaidāmās summas termiņu grupās, izmanto pamatā esošā riska termiņu. Konkrētāk, attiecībā uz nākotnes noguldījumiem tas nozīmē noguldījuma termiņa struktūru; attiecībā uz finanšu garantijām – to pamatā esošo finanšu aktīvu termiņa struktūru; attiecībā uz neizmantotām aizdevumu piešķiršanas saistību iespējām – aizdevuma termiņa struktūru; attiecībā uz citām saistībām – saistību termiņa struktūru. Attiecībā uz netiešu riska darījumu iedalījums termiņu grupās pamatojas uz tādu garantētu darījumu termiņu, kuri rada tiešo riska darījumu. Ja riska darījumu vai riska darījuma daļu uzskata par tādu, kurā nav izpildītas saistības, to uzrāda veidnē C 28.00 (LE 2, 050. sleja) un C 29.00 (LE 3, 060. sleja), darījuma, kurā ir saistību neizpilde, gaidāmā vērtības samazināšanās ir jāiedala attiecīgajā termiņu grupā šādi.
|
9. C 31.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).
9.1. Norādes par konkrētām slejām:
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010-260 |
Iestāde veidnē LE5 norāda veidnes LE4 rindās iekļautos datus par atsevišķiem darījumu partneriem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām. |
010 |
Kods Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Skatīt veidnes LE3 sleju 010. |
020 |
Grupas kods Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu. Skatīt veidnes LE3 sleju 020. |
030-260 |
Riska darījumu termiņu grupas Skatīt LE4 veidnes slejas 020-250.” |
V PIELIKUMS
“XI PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR SVIRU
I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES | 400 |
1. |
Veidņu apzīmējumi un citas konvencijas | 400 |
1.1. |
Veidņu apzīmējumi | 400 |
1.2. |
Pieņemtā prakse attiecībā uz numerāciju | 401 |
1.3. |
Saīsinājumi | 401 |
1.4. |
Pieņemtā prakse attiecībā uz zīmēm | 401 |
II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI | 401 |
1. |
Struktūra un regularitāte | 401 |
2. |
Sviras rādītāja aprēķināšanas formulas | 401 |
3. |
Atvasināto instrumentu būtiskuma sliekšņi | 402 |
4. |
C 47.00 – Sviras rādītāja aprēķināšana (LRCalc) | 402 |
5. |
C 40.00 – Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra (LR1) | 410 |
6. |
C 41.00 – Bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums (LR2) | 419 |
7. |
C 42.00 – Kapitāla alternatīva definīcija (LR3) | 421 |
8. |
C 43.00 – Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu alternatīvs dalījums (LR4) | 423 |
9. |
C 44.00 – Vispārīga informācija (LR5) | 440 |
I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. Veidņu apzīmējumi un citas konvencijas
1.1. Veidņu apzīmējumi
1. |
Šajā pielikumā ir iekļauti papildu norādījumi par veidnēm (turpmāk “LR”), kas iekļautas šīs regulas X pielikumā. |
2. |
Kopumā regulējumā ir šādas sešas veidnes.
|
3. |
Katrai veidnei ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīkāka informācija par pārskatu sniegšanas vispārīgākiem aspektiem. |
1.2. Pieņemtā prakse attiecībā uz numerāciju
4. |
Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā ievēro apzīmējumu konvenciju, kas izklāstīta turpmākajos punktos. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos. |
5. |
Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznīti izmanto, lai norādītu uz visu rindu vai sleju. |
6. |
Ja validācija tiek veikta veidnē, izmanto tikai minētās veidnes datu punktus, apzīmējums neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}. |
7. |
Sviras pārskatu sniegšanas vajadzībām vārdu savienojums “no kā” attiecas uz posteni, kas ir augstāka līmeņa riska darījuma kategorijas apakškopa, savukārt jēdziens “izziņas postenis” attiecas uz atsevišķu posteni, kas nav riska darījuma kategorijas apakškopa. Ja vien nav norādīts citādi, obligāti jāsniedz pārskats par abiem šūnu veidiem. |
1.3. Saīsinājumi
8. |
Šā pielikuma un ar to saistīto veidņu vajadzībām izmanto šādus saīsinājumus:
|
1.4. Pieņemtā prakse attiecībā uz zīmēm
9. |
Visas summas norāda kā pozitīvus skaitļus. Izņēmums ir summas, kuras norāda {LRCalc;050;010}, {LRCalc;070;010}, {LRCalc;080;010}, {LRCalc;100;010}, {LRCalc;120;010}, {LRCalc;140;010}, {LRCalc;210;010}, {LRCalc;220;010}, {LRCalc;240;010}, {LRCalc;250;010}, {LRCalc;260;010}, {LRCalc;310;010}, {LRCalc;320;010}, {LRCalc;270;010}, {LRCalc;280;010}, {LRCalc;330;010}, {LRCalc;340;010}, {LR3;010;010}, {LR3;020;010}, {LR3;030;010}, {LR3;040;010}, {LR3;055;010}, {LR3;065;010}, {LR3;075;010} un {LR3;085;010}. Tādējādi ņem vērā, ka {LRCalc;050;010}, {LRCalc;070;010}, {LRCalc;080;010}, {LRCalc;100;010}, {LRCalc;120;010}, {LRCalc;140;010}, {LRCalc;210;010}, {LRCalc;220;010}, {LRCalc;240;010}, {LRCalc;250;010}, {LRCalc;260;010}, {LRCalc;270;010}, {LRCalc;280;010}, {LR3;055;010}, {LR3;065;010}, {LR3;075;010} un {LR3;085;010} var būt tikai negatīvas vērtības. Ņem vērā arī to, ka, izņemot galējus gadījumus, {LRCalc;310;010}, {LRCalc;320;010}, {LRCalc;330;010}, {LRCalc;340;010}, {LR3;010;010}, {LR3;020;010}, {LR3;030;010} un {LR3;040;010} var būt tikai pozitīvas vērtības. |
II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
1. Struktūra un regularitāte
1. |
Sviras rādītāja veidne ir sadalīta divās daļās. A daļā ir iekļauti visi datu posteņi, kurus izmanto sviras rādītāja aprēķinā, ko iestādes iesniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar KPR 430. panta 1. punkta pirmo daļu, savukārt B daļā ir visi datu posteņi, kurus iestādes iesniedz saskaņā ar KPR 430. panta 1. punkta otro daļu (proti, KPR 511. pantā minētā ziņojuma vajadzībām). |
2. |
Apkopojot datus par šo ĪTS, iestādes ņem vērā fiduciārajiem aktīviem piemēroto procedūru saskaņā ar KPR 429. panta 13. punktu. |
2. Sviras rādītāja aprēķināšanas formulas
3. |
Sviras rādītājs pamatojas uz kapitāla mēru un kopējās riska darījumu vērtības mēru, ko var aprēķināt, izmantojot A daļas šūnas. |
4. |
Sviras rādītājs – pilnībā ieviestā definīcija = {LRCalc;310;010}/{LRCalc;290;010}. |
5. |
Sviras rādītājs – pārejas definīcija ={LRCalc;320;010}/{LRCalc;300;010}. |
3. Atvasināto instrumentu būtiskuma sliekšņi
6. |
Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu iestādēm, kurām ir maz riska darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem, izmanto šādus mērus, lai novērtētu riska darījumu vērtības ar atvasinātajiem instrumentiem relatīvo nozīmi attiecībā pret sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtību. Iestādes šos mērus aprēķina šādi: |
7. |
. |
8. |
Kur kopējās riska darījumu vērtības mērs ir vienāds ar: {LRCalc; 290; 010}. |
9. |
Atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība = {LR1; 010;070}. Tā ir šūna, kuru iestādes vienmēr norāda. |
10. |
Kredītu atvasināto instrumentu apjoms = {LR1;020;070} + {LR1;050;070}. Tās ir šūnas, kuras iestādes vienmēr norāda. |
11. |
Iestādēm jāsniedz pārskats par 14. punktā minētajām šūnām nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
|
12. |
Iestādes, kuru atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība, kas definēta 9. punktā, pārsniedz EUR 10 miljardus, sniedz pārskatu par 14. punktā minētajām šūnām pat tad, ja to atvasināto instrumentu īpatsvars neatbilst 11. punktā aprakstītajiem nosacījumiem. |
13. |
Iestādēm jāsniedz pārskats par 15. punktā minētajām šūnām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
|
14. |
Saskaņā ar 11. punktu iestādēm jānorāda šādas šūnas: {LR1;010;010}, {LR1;010;020}, {LR1;010;050}, {LR1;020;010}, {LR1;020;020}, {LR1;020;050}, {LR1;030;050}, {LR1;030;070}, {LR1;040;050}, {LR1;040;070}, {LR1;050;010}, {LR1;050;020}, {LR1;050;050}, {LR1;060;010}, {LR1;060;020}, {LR1;060;050} un {LR1;060;070}. |
15. |
Saskaņā ar 13. punktu iestādēm jānorāda šādas šūnas: {LR1;020;075}, {LR1;050;075} un {LR1;050;085}. |
4. C 47.00 – Sviras rādītāja aprēķināšana (LRCalc)
16. |
Šajā pārskatu veidnes daļā tiek vākti dati, kuri nepieciešami sviras rādītāja aprēķināšanai, kā noteikts KPR 429., 429.a un 429.b pantā. |
17. |
Iestādes pārskatu par sviras rādītāju sniedz reizi ceturksnī. Katrā ceturksnī vērtība “pārskata sniegšanas atsauces datumā” ir vērtība attiecīgā ceturkšņa trešā mēneša pēdējā kalendārajā dienā. |
18. |
Iestādes sniedz pārskatu par {010;010} līdz {030;010}, {060;010}, {090;010}, {110;010}, un {150;010} līdz {190;010}, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti {050;010}, {080;010}, {100;010}, {120;010}, un {220;010}. |
19. |
Iestādes sniedz pārskatu par {010;010} līdz {240;010}, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti {250;010} un {260;010}. |
20. |
Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai sviras rādītāja riska darījuma vērtību, norāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai sviras rādītāja riska darījuma vērtību, norāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.
|
5. C 40.00 – Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra (LR1)
21. |
Šajā pārskatu daļā tiek vākti dati par alternatīvu procedūru attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, VFD un ārpusbilances posteņiem. |
22. |
Iestādes “grāmatvedības bilances vērtības” LR1 veidnē nosaka, pamatojoties uz piemērojamo grāmatvedības regulējumu saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktu. “Uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM” attiecas uz grāmatvedības bilances vērtību, neņemot vērā jebkādu savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas ietekmi. |
23. |
Izņemot {250;120} un {260;120}, iestādes sniedz pārskatu par LR1, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti LRCalc šūnās {050;010}, {080;010}, {100;010}, {120;010}, {220;010}, {250;010} un{260;010}.
|
6. C 41.00 – Bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums (LR2)
24. |
LR2 veidnē sniedz informāciju par visu bilances un ārpusbilances riska darījumu papildu dalījuma posteņiem (1), kas ietilpst netirdzniecības portfelī, un par visu tirdzniecības portfeļa riska darījumu papildu dalījuma posteņiem, uz ko attiecas darījuma partnera kredītrisks. Dalījums atbilst riska pakāpēm, kuras piemēro saskaņā ar KPR kredītriska sadaļu. Informāciju par riska darījumiem iegūst atšķirīgi attiecīgi saskaņā ar standartizēto pieeju un IRB pieeju. |
25. |
Attiecībā uz riska darījumiem, kuros izmanto KRM metodes, aizstājot darījuma partnera riska pakāpi ar garantijas riska pakāpi, iestādes ņem vērā riska pakāpi pēc aizstāšanas. Atbilstoši IRB pieejai iestādes izmanto šādu aprēķinu: riska darījumiem (kas nav tie, kuriem regulējošās prasībās ir noteiktas konkrētas riska pakāpes), kas pieder pie katras parādnieka kategorijas, riska pakāpi atvasina, dalot riska darījuma riska svērto vērtību, kas iegūta, izmantojot riska pakāpes formulu vai uzraudzības formulu (attiecīgi kredītriskam un vērtspapīrošanas riska darījumiem), ar riska darījuma vērtību, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas sakarā ar kredītriska mazināšanas metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu. Atbilstoši IRB pieejai riska darījumus, kas klasificēti kā tādi, kuros netiek pildītas saistības, izslēdz no {020;010} līdz {090;010} un iekļauj {100;010}. Atbilstoši standartizētajai pieejai riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR 112. panta j) punkts, izslēdz no {020;020} līdz {090;020} un iekļauj {100;020}. |
26. |
Saskaņā ar abām pieejām iestādes riska darījumus, kas atskaitīti no regulējošām prasībām atbilstošā kapitāla, uzskata par tādiem, kuriem piemērota 1 250 % riska pakāpe.
|
7. C 42.00 – Kapitāla alternatīva definīcija (LR3)
27. |
LR3 veidnē sniedz informāciju par kapitāla mēriem, kas nepieciešami KPR 511. pantā paredzētajai pārskatīšanai.
|
8. C 43.00 – Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu alternatīvs dalījums (LR4)
28. |
Iestādes norāda sviras rādītāja riska darījuma vērtības LR4 veidnē pēc tam, kad attiecīgā gadījumā piemēroti izņēmumi, kas minēti šādās LRCalc šūnās: {050; 010}, {080; 010}, {100; 010}, {120; 010}, {220; 010}, {250;010} un {260;010}. |
29. |
Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes ievēro vienādojumu, kas minēts nākamajā punktā. |
30. |
Vienādojums, kuru iestādes ievēro saskaņā ar 29. punktu, ir šāds: [{LRCalc;010;010} + {LRCalc;020;010} + {LRCalc;030;010} + {LRCalc;040;010} + {LRCalc;050;010} + {LRCalc;060;010} + {LRCalc;070;010} + {LRCalc;080;010} + {LRCalc;090;010} + {LRCalc;100;010} + {LRCalc;110;010} + {LRCalc;120;010} + {LRCalc;130;010} + {LRCalc;140;010} + {LRCalc;150;010} + {LRCalc;160;010} + {LRCalc;170;010} + {LRCalc;180;010} + {LRCalc;190;010} + {LRCalc;200;010} + {LRCalc;210;010} + {LRCalc;220;010} + {LRCalc;230;010} + {LRCalc;240;010} + {LRCalc;250;010} + {LRCalc;260;010}] = [{LR4;010;010} + {LR4;040;010} + {LR4;050;010} + {LR4;060;010} + {LR4;065;010} + {LR4;070;010} + {LR4;080;010} + {LR4;080;020} + {LR4;090;010} + {LR4;090;020} + {LR4;140;010} + {LR4;140;020} + {LR4;180;010} + {LR4;180;020} + {LR4;190;010} + {LR4;190;020} + {LR4;210;010} + {LR4;210;020} + {LR4;230;010} + {LR4;230;020} + {LR4;280;010} + {LR4;280;020} + {LR4;290;010} + {LR4;290;020}].
|
9. C 44.00 – Vispārīga informācija (LR5)
31. |
Šeit tiek vākta papildu informācija, lai klasificētu iestādes darbības un iestādes izvēlētos regulatīvos risinājumus.
|
(1) Tajā ietilpst vērtspapīrošanas un kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz ko attiecas kredītrisks.
VI PIELIKUMS
“XVI PIELIKUMS
PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM
AKTĪVU APGRŪTINĀJUMU VEIDNES |
|||
Veidnes numurs |
Veidnes kods |
Veidnes/veidņu grupas nosaukums |
Saīsinātais nosaukums |
|
|
A DAĻA – PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM |
|
32,1 |
F 32.01 |
PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI |
AE-ASS |
32,2 |
F 32.02 |
SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS |
AE-COL |
32,3 |
F 32.03 |
PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI |
AE-NPL |
32,4 |
F 32.04 |
APGRŪTINĀJUMU AVOTI |
AE-SOU |
|
|
B DAĻA – DATI PAR TERMIŅU |
|
33 |
F 33.00 |
DATI PAR TERMIŅU |
AE-MAT |
|
|
C DAĻA – IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS |
|
34 |
F 34.00 |
IESPĒJAMIE APGRŪTINĀJUMI |
AE-CONT |
|
|
D DAĻA – SEGTĀS OBLIGĀCIJAS |
|
35 |
F 35.00 |
SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA |
AE-CB |
|
|
E DAĻA – IZVĒRSTI DATI |
|
36,1 |
F 36.01 |
IZVĒRSTI DATI. I DAĻA |
AE-ADV1 |
36,2 |
F 36.02 |
IZVĒRSTI DATI. II DAĻA |
AE-ADV2 |
F 32.01 – PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI (AE-ASS)
|
Apgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
Apgrūtināto aktīvu patiesā vērtība |
Neapgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
Neapgrūtināto aktīvu patiesā vērtība |
|||||||
|
t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti |
t. sk.: centrālās bankas Atbilstība % |
|
t. sk.: centrālās bankas Atbilstība % |
|
t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti |
t. sk.: centrālās bankas Atbilstība % |
|
t. sk.: centrālās bankas Atbilstība % |
||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
||
010 |
Pārskatus sniedzošās iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Aizdevumi pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
V pielikums. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
t. sk.: segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
t. sk.: ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
t. sk.: vispārējo valdību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
t. sk.: finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
t. sk.: nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Aizdevumi un avansi, izņemot aizdevumus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
t. sk.: hipotekārie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Citi aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F 32.02 — SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS (AE-COL)
|
Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma patiesā vērtība vai pašu emitēti parādā vērtspapīri |
Neapgrūtināti |
||||||
Apgrūtināšanai pieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība |
Apgrūtināšanai nepieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls |
|||||||
|
t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti |
t. sk.: centrālās bankas Atbilstība % |
|
t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti |
t. sk.: centrālās bankas Atbilstība % |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
||
130 |
Pārskatus sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Aizdevumi pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
160 |
V pielikums. |
|
|
|
|
|
|
|
170 |
t. sk.: Segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
180 |
t. sk.: ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
190 |
t. sk.: vispārējo valdību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
200 |
t. sk.: finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
210 |
t. sk.: nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Aizdevumi un avansi, izņemot aizdevumus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Cits saņemtais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
250 |
AKTĪVI, SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN EMITĒTIE PAŠU PARĀDA VĒRTSPAPĪRI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
F 32.03 – PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI (AE-NPL)
|
Neapgrūtināti |
||||
Pamatā esošā aktīvu pūla bilances vērtība |
Emitēto un apgrūtināšanai pieejamo parāda vērtspapīru patiesā vērtība |
Apgrūtināšanai nepieejamu emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls |
|||
|
t. sk.: centrālās bankas Atbilstība % |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
||
010 |
Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti |
|
|
|
|
020 |
Emitētās segtās obligācijas, kas saglabātas |
|
|
|
|
030 |
Emitēti ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri, kas saglabāti |
|
|
|
|
040 |
augstākās prioritātes |
|
|
|
|
050 |
mezanīna |
|
|
|
|
060 |
pirmās kārtas zaudējumu |
|
|
|
|
F 32.04 – APGRŪTINĀJUMA AVOTI (AE-SOU)
|
Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri |
Aktīvi, saņemtais nodrošinājums un pašu kapitāls Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
||||
|
t. sk.: no citām grupas sabiedrībām |
|
t. sk.: atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums |
t. sk.: apgrūtināti pašu parāda vērtspapīri |
||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
||
010 |
Atlasītu finanšu saistību uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
030 |
t. sk.: ārpusbiržas |
|
|
|
|
|
040 |
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
050 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
|
|
|
|
|
060 |
t. sk.: centrālās bankas |
|
|
|
|
|
070 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
|
|
|
|
|
080 |
t. sk.: centrālās bankas |
|
|
|
|
|
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
100 |
t. sk.: emitētas segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
110 |
t. sk.: emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
120 |
Citi apgrūtinājuma avoti |
|
|
|
|
|
130 |
Saņemto aizdevuma saistību nomināls |
|
|
|
|
|
140 |
Saņemto finanšu garantiju nomināls |
|
|
|
|
|
150 |
Bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
160 |
Citi pasākumi |
|
|
|
|
|
170 |
APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
||||||
|
|
Neaizpildīt veidni konsolidēti |
||||
|
Neaizpildīt nekādā gadījumā |
F 33.00 – DATI PAR TERMIŅU (AE-MAT)
|
Nenoteikts termiņš |
Uz nakti |
>1 diena <=1 ned. |
>1 ned. <=2 ned. |
>2 nedēļas <=1 mēnesis |
>1 mēnesis <=3 mēneši |
>3 mēneši <=6 mēneši |
> 6 mēn. <= 1 g. |
>1 gads <=2 gadi |
>2 gadi <=3 gadi |
>3 gadi <=5 gadi |
>5 gadi <=10 gadi |
>10 gadi |
|
|
Saistību atlikušais termiņš |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
010 |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (saņemošā pozīcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (atkārtotas izmantošanas pozīcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F 34.00 – IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS (AE-CONT)
|
Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri |
Iespējamais apgrūtinājums |
|||||
A. Apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums par 30 % |
B. Būtisku valūtu vērtības samazinājuma par 10 % neto ietekme |
||||||
Apgrūtināto aktīvu papildu summa |
|||||||
Apgrūtināto aktīvu papildu summa |
Nozīmīga valūta 1 |
Nozīmīga valūta 2 |
… |
Nozīmīga valūta n |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
|
||
010 |
Atlasītu finanšu saistību uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
030 |
t. sk.: ārpusbiržas |
|
|
|
|
|
|
040 |
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
050 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
|
|
|
|
|
|
060 |
t. sk.: centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
070 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
|
|
|
|
|
|
080 |
t. sk.: centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
100 |
t. sk.: emitētas segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
110 |
t. sk.: emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
120 |
Citi apgrūtinājuma avoti |
|
|
|
|
|
|
170 |
APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
F 35.00 – SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA (AE-CB)
z-ass
Seguma pūla identifikators (atvērts)
|
Atbilstība KPR 129. pantam? |
Segto obligāciju saistības |
Seguma pūls |
||||||||||||||||||||||||
Ziņošanas datums |
6 mēneši |
+12 mēneši |
2 gadi |
+5 gadi |
+ 10 gadi |
Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto negatīvu tirgus vērtību |
Segtās obligācijas ārējais kredītreitings |
Ziņošanas datums |
+ 6 mēneši |
+12 mēneši |
+ 2 gadi |
+5 gadi |
+ 10 gadi |
Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību |
Seguma pūla summa, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu |
||||||||||||
[JĀ/NĒ] |
Ja JĀ, norādīt seguma pūla primāro aktīvu kategoriju |
atbilstīgi attiecīgajam segto obligāciju ar likumu noteiktajam režīmam |
saskaņā ar kredītreitingu aģentūru metodiku, lai saglabātu segtās obligācijas pašreizējo ārējo kredītreitingu |
||||||||||||||||||||||||
Ziņošanas datums |
Kredītreitingu aģentūra 1 |
Kredīt reitings 1 |
Kredītreitingu aģentūra 2 |
Kredīt reitings 2 |
Kredītreitingu aģentūra 3 |
Kredīt reitings 3 |
Ziņošanas datums |
Kredītreitingu aģentūra 1 |
Kredītreitingu aģentūra 2 |
Kredītreitingu aģentūra 3 |
|||||||||||||||||
010 |
012 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
||
010 |
Nominālvērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums) / tirgus vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Aktīva specifiskā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F 36.01 – IZVĒRSTI DATI. I DAĻA (AE-ADV- 1)
|
Apgrūtinājumu avoti |
Aktīvi/saistības |
Nodrošinājuma veids – klasifikācija pēc aktīva veida |
Kopā |
||||||||||||||||
Aizdevumi pēc pieprasījuma |
Pašu kapitāla instrumenti |
Parāda vērtspapīri |
Aizdevumi un avansi, izņemot aizdevumus pēc pieprasījuma |
Citi aktīvi |
||||||||||||||||
Kopā |
t. sk.: Segtās obligācijas |
t. sk.: ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
t. sk.: vispārējo valdību emitēti |
t. sk.: finanšu sabiedrību emitēti |
t. sk.: nefinanšu sabiedrību emitēti |
Centrālās bankas un vispārējās valdības |
Finanšu sabiedrības |
Nefinanšu sabiedrības |
Mājsaimniecības |
|||||||||||
|
t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti |
|
t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti |
|
t. sk.: hipotekārie kredīti |
|
t. sk.: hipotekārie kredīti |
|||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
|||
010 |
Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, piemēram, repo darījumi) |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Emitēti segto obligāciju vērtspapīri |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Citi apgrūtinājuma avoti |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Apgrūtinātie aktīvi kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Neapgrūtinātie aktīvi kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Apgrūtinātie + neapgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F 36.02 – IZVĒRSTI DATI. II DAĻA (AE-ADV- 2)
|
Apgrūtinājumu avoti |
Aktīvi/saistības |
Nodrošinājuma veids – klasifikācija pēc aktīva veida |
Kopā |
|||||||||||||||||
Aizdevumi pēc pieprasījuma |
Pašu kapitāla instrumenti |
Parāda vērtspapīri |
Aizdevumi un avansi, izņemot aizdevumus pēc pieprasījuma |
Cits saņemtais nodrošinājums |
Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
||||||||||||||||
Kopā |
t. sk.: segtās obligācijas |
t. sk.: ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
t. sk.: vispārējo valdību emitēti |
t. sk.: finanšu sabiedrību emitēti |
t. sk.: nefinanšu sabiedrību emitēti |
Centrālās bankas un vispārējās valdības |
Finanšu sabiedrības |
Nefinanšu sabiedrības |
Mājsaimniecības |
||||||||||||
|
t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti |
|
t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti |
|
t. sk.: hipotekārie kredīti |
|
t. sk.: hipotekārie kredīti |
||||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
|||
010 |
Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, piemēram, repo darījumi) |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Emitēti segto obligāciju vērtspapīri |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Citi apgrūtinājuma avoti |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums – kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Saņemts neapgrūtinātais nodrošinājums – kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Saņemts apgrūtinātais + neapgrūtinātais nodrošinājums” |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
VII PIELIKUMS
“XIX PIELIKUMS
NORĀDES PAR XVIII PIELIKUMA PAPILDU NOVĒRTĒŠANAS RĪKU VEIDNES AIZPILDĪŠANU
1. Papildu novērtēšanas rīki
1.1. Vispārīgi
1. |
Lai novērtētu iestādes likviditātes risku, kas neietilpst pārskatā par likviditātes segumu un stabilu finansējumu, iestādes saskaņā ar šajā pielikumā sniegtajiem norādījumiem aizpilda veidni XVIII pielikumā. |
2. |
Kopējais finansējums ir visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti un īsās pozīcijas. |
3. |
Tiek uzskatīts, ka finansējumam ar nenoteiktu termiņu, tostarp beztermiņa noguldījumiem, termiņš iestājas uz nakti. |
4. |
Sākotnējais termiņš ir laiks starp finansējuma iniciēšanas datumu un termiņa datumu. Finansējuma termiņa datumu nosaka saskaņā ar XXIII pielikuma 12. punktu. Tas nozīmē, ka iespējamības gadījumā, piemēram, XXIII pielikuma 12. punkta gadījumā, finansējuma pozīcijas sākotnējais termiņš var būt īsāks par laiku, kas pagājis kopš tās iniciēšanas. |
5. |
Atlikušais termiņš ir laiks starp pārskata perioda beigām un finansējuma termiņa datumu. Finansējuma termiņa datumu nosaka saskaņā ar XXIII pielikuma 12. punktu. |
6. |
Lai aprēķinātu sākotnējo vai atlikušo vidēji svērto termiņu, uzskata, ka noguldījumiem, kuru termiņš iestājas uz nakti, ir vienas dienas termiņš. |
7. |
Lai aprēķinātu sākotnējo un atlikušo termiņu, ja iestādes darījuma partnerim ir finansējums ar iepriekšējas paziņošanas periodu vai atcelšanas vai priekšlaicīgas izņemšanas klauzulu, pieņem, ka izņemšanu veiks pirmajā iespējamajā dienā. |
8. |
Attiecībā uz beztermiņa saistībām, izņemot gadījumus, kad uz tām attiecas XXIII pielikuma 12. punktā minēta iespējamība, pieņem fiksētu divdesmit gadu sākotnējo un atlikušo termiņu. |
9. |
Lai aprēķinātu slieksni saskaņā ar pārskatu sniegšanas veidnēm C 67.00 un C 68.00 pēc nozīmīgas valūtas, iestādes izmanto 1 % slieksni no kopējām saistībām visās valūtās. |
1.2. Finansējuma koncentrācija pēc darījuma partnera (C 67.00)
1. |
Lai C 67.00 veidnē apkopotu informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu finansējuma koncentrāciju pēc darījuma partnera, iestādes piemēro šajā iedaļā ietvertās norādes. |
2. |
Iestādes uzrāda desmit lielākos darījumu partnerus vai savstarpēji saistītu klientu grupas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 39. punktu, ja iegūtais finansējums no katra darījuma partnera vai savstarpēji saistītu klientu grupas pārsniedz 1 % slieksni no kopējām saistībām veidnes 1. sadaļas apakšrindās. 1.01. postenī norādītais darījuma partneris ir no viena darījuma partnera vai savstarpēji saistītu klientu grupas saņemtā finansējuma lielākā summa, kas pārsniedz 1 % slieksni pārskata sniegšanas datumā; 1.02. postenī norāda otro lielāko summu, kas pārsniedz 1 % slieksni; un analoģiski rīkojas attiecībā uz pārējiem posteņiem. |
3. |
Ja darījuma partneris pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, to uzrāda tikai vienu reizi tajā grupā, kurai ir lielākais finansējums. |
4. |
2. sadaļā iestādes norāda visa pārējā atlikušā finansējuma kopsummu. |
5. |
1. un 2. sadaļas kopsummas ir vienādas ar iestādes kopējo finansējumu pēc tās bilances, kas iesniegta saskaņā ar finanšu pārskatu sistēmu (FINREP). |
6. |
Attiecībā uz katru darījuma partneri iestādes aizpilda visas slejas no 010. līdz 080. slejai. |
7. |
Ja finansējums tiek iegūts vairākos produktu veidos, norāda to veidu, uz ko attiecina lielāko iegūtā finansējuma daļu. Vērtspapīru turētāju identificē, pieliekot visas pūles. Ja iestādei ir informācija par vērtspapīru turētāju (tai pildot turētājbankas funkcijas), šo summu ņem vērā, uzrādot darījumu partneru koncentrāciju. Ja informācija par vērtspapīru turētāju nav pieejama, attiecīgā summa nav jāuzrāda. |
8. |
Norādes par konkrētām slejām:
|
1.3. Finansējuma koncentrācija pēc produkta veida (C 68.00)
1. |
Ar šo veidni paredzēts apkopot informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu finansējuma koncentrāciju pēc produkta veida, kas sadalīts finansējuma veidos, kā noteikts turpmāk minētajās norādēs attiecībā uz rindām.
|
2. |
Aizpildot šo veidni, iestādes ziņo par finansējuma kopsummu, kas saņemts no katra produkta veida un kas pārsniedz 1 % slieksni no kopējām saistībām. |
3. |
Attiecībā uz katru produkta veidu iestādes aizpilda visas slejas no 010. līdz 050. slejai. |
4. |
1 % slieksni no kopējām saistībām izmanto, lai noteiktu tos produktu veidus, no kuriem ir iegūts finansējums, ievērojot šādus noteikumus:
|
5. |
attiecībā uz 1. rindu “Privātpersonu vai MVU finansējums” un 2. rindu “Korporatīvais finansējums” 1 % slieksni no kopējām saistībām piemēro tikai kopējā līmenī. “Privātpersonas vai MVU”, 2.1. rindā “Nenodrošināts korporatīvais finansējums”, 2.2. rindā “Nodrošināts korporatīvais finansējums” var ietvert plašāku produktu veidu klāstu nekā pamatā esošie “no kā” posteņi. |
6. |
Norādes par konkrētām slejām:
|
1.4. Cenas par dažādu finansējuma ilgumu (C 69.00)
1. |
Iestādes veidnē C 69.00 sniedz informāciju par darījuma apjomu un cenām, ko iestādes maksājušas par finansējumu, kas iegūts pārskata periodā un joprojām pastāv pārskata perioda beigās saskaņā ar šādiem termiņiem:
|
2. |
Nosakot iegūtā finansējuma termiņu, iestādes neņem vērā periodu no tirdzniecības darījuma datuma līdz norēķinu darījuma datumam, piemēram, saistības ar trīs mēnešu termiņu, par ko norēķināsies divu nedēļu laikā, norāda kategorijā “3 mēneši” (070. un 080. sleja). |
3. |
Starpība, kas norādīta katra laika intervāla kreisajā slejā, ir vai nu:
Vienīgi nolūkā aprēķināt starpības atbilstīgi a) un b) apakšpunktam, pamatojoties uz vēsturisko pieredzi, iestāde var noteikt sākotnējo termiņu, attiecīgā gadījumā ņemot vai neņemot vērā iespējamību. |
4. |
Starpības norāda, izmantojot bāzes punktus ar negatīvu zīmi, ja jaunais finansējums ir lētāks nekā attiecīgā etalona likme. Tās aprēķina, izmantojot vidējos svērtos rādītājus. |
5. |
Lai iegūtu maksājamo vidējo starpību vairākās emisijās/noguldījumos/aizdevumos, iestādes kopējās izmaksas aprēķina emisijas valūtā; ārvalstu valūtas mijmaiņas neņem vērā, taču ietver visas prēmijas vai diskontus un komisijas naudas un maksas, ko maksā vai saņem, par bāzi ņemot procentu likmes mijmaiņas līgumu faktiskā termiņa atbilstību saistību termiņam. Starpība ir saistības likme, no kuras atņem mijmaiņas likmi. |
6. |
Finansējuma summa, kas iegūts finansējuma kategorijām, kuras uzskaitītas “Postenis” slejā, norāda piemērojamā laika intervāla slejā “Apjoms”. |
7. |
Slejā “Apjoms” iestādes norāda summas, kas ir jaunā finansējumu uzskaites vērtība, kas iegūta piemērojamā laika intervālā saskaņā ar sākotnējo termiņu. |
8. |
Attiecībā uz visiem posteņiem, arī attiecībā uz ārpusbilances saistībām, iestādes uzrāda tikai saistītās summas, kas atspoguļotas bilancē. Ārpusbilances saistības, kas sniegtas attiecīgajai iestādei, uzrāda tikai C69.00 pēc izmantošanas. Izmantošanas gadījumā uzrādāmais apjoms un starpība ir izmantotā summa un piemērojamā starpība pārskata perioda beigās. Ja izmantošanu nevar pagarināt pēc iestādes ieskatiem, uzrāda izmantošanas faktisko termiņu. Ja iestādei jau ir izmantojusi iespēju iepriekšējā pārskata perioda beigās un ja iestāde pēc tam palielina iespējas izmantojumu, uzrāda tikai papildu izmantoto summu. |
9. |
Klientu, kas ir privātpersonas vai MVU, veikti noguldījumi ietver noguldījumus, kuri definēti Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā. |
10. |
Attiecībā uz finansējumu, kas ir pagarināts pārskata perioda laikā un kas vēl ir atlicis pārskata perioda beigās, uzrāda vidējās starpības, kuras tobrīd (t. i., pārskata perioda beigās) tika piemērotas. Attiecībā uz C69.00 finansējumu, ko pagarina un kas vēl pastāv pārskata perioda beigās, uzskata par jaunu finansējumu. |
11. |
Atkāpjoties no pārējās 1.4. iedaļas, beztermiņa noguldījumu apjomu un starpību uzrāda tikai tad, ja noguldītājam nebija beztermiņa noguldījuma iepriekšējā pārskata periodā vai ja ir pieaugusi noguldījuma summa salīdzinājumā ar iepriekšējo atsauces datumu, un tādā gadījumā palielinājumu uzskata par jaunu finansējumu. Starpība ir starpība perioda beigās. |
12. |
Ja nekas nav uzrādāms, ar starpībām saistītās šūnas atstāj neaizpildītas. |
13. |
Norādes par konkrētām rindām:
|
1.5. Finansējuma pagarinājums (C 70.00)
1. |
Ar šo veidni paredzēts apkopot informāciju par tāda finansējuma apjomu, kam beidzas termiņš, un jauno iegūto finansējumu, proti, “finansējuma pagarinājumu” katru dienu tā mēneša laikā, kas ir pirms pārskata sniegšanas datuma. |
2. |
Iestādes kalendārās dienās uzrāda finansējumu, kam beidzas termiņš. saskaņā ar šādiem laika intervāliem atbilstoši sākotnējam termiņam:
|
3. |
Katram laika intervālam, kas norādīts 2. punktā, summu, kurai beidzas termiņš, norāda kreisajā slejā, finansējuma pagarināto summu norāda “Pagarinājums” slejā, jauno iegūto finansējumu norāda “Jauns finansējums” slejā un neto starpību starp jaunu finansējumu, no vienas puses, un finansējuma pagarinājumu mīnus finansējumu, kam beidzas termiņš, no otras puses, norāda labajā slejā. |
4. |
Kopējo neto naudas plūsmu norāda 290. slejā, un tā ir vienāda ar visu “Neto” sleju (t i., 040., 080., 120., 160., 200., 240. un 280.) summu. |
5. |
Tāda finansējuma vidējo termiņu (dienās) termiņfinansējumam, kam beidzas termiņš, norāda 300. slejā. |
6. |
Tāda finansējuma vidējo termiņu (dienās) finansējumam, kuru pagarina, norāda 310. slejā. |
7. |
Finansējuma vidējo termiņu (dienās) jaunajam termiņfinansējumam norāda 320. slejā. |
8. |
“Termiņa iestāšanās” summa ietver visas saistības, kuras finansējuma sniedzējs varēja līgumiski izņemt vai kuras bija maksājamas attiecīgajā pārskata perioda dienā. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi. |
9. |
“Pagarinājuma” summa ietver termiņa iestāšanās summu, kā noteikts 2. un 3. punktā, kas attiecīgajā pārskata perioda dienā joprojām ir iestādei. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi. Ja finansējums termiņu maina sakarā ar pagarinājuma notikumu, “pagarinājuma” summu norāda laika intervālā atbilstoši jaunajam termiņam. |
10. |
“Jaunā finansējuma” summas ietver faktiskās finansējuma ienākošās plūsmas attiecīgajā pārskata perioda dienā. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi. |
11. |
“Neto” summu uzskata par finansējuma izmaiņu konkrētā sākotnējā termiņa laika joslā attiecīgajā pārskata perioda dienā, un to aprēķina, “neto” slejā pievienojot jauno finansējumu, pieskaitot pagarināto finansējumu un atņemot finansējumu, kam iestājas termiņš. |
12. |
Norādes par konkrētām slejām:
|
VIII PIELIKUMS
“XXI PIELIKUMS
NORĀDES PAR XX PIELIKUMĀ IEKĻAUTĀS VEIDNES “KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJA” (C 71.00) AIZPILDĪŠANU
Kompensējošās kapacitātes koncentrācija (KKK) dalījumā pa emitentiem/darījumu partneriem (C 71.00)
1. |
Lai apkopotu informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu kompensējošās kapacitātes koncentrāciju dalījumā pa desmit lielākajām aktīvu līdzdalībām vai likviditātes kredītlīnijām, kuras šim nolūkam piešķirtas iestādei veidnē C 71.00, iestādes piemēro šajā pielikumā ietvertās norādes. |
2. |
Ja emitentu vai darījuma partneri iedala pie vairāk nekā viena produkta veida, valūtas vai kredītkvalitātes pakāpes, uzrāda kopējo summu. Jāuzrāda tas produkta veids, valūta vai kredītkvalitātes pakāpe, kas attiecas uz kompensējošās kapacitātes koncentrācijas lielāko daļu. |
3. |
Kompensējošā kapacitāte C 71.00 ir tāda pati kā C 66.01 ar nosacījumu, ka aktīvi, kurus uzrāda kā kompensējošo kapacitāti attiecībā uz C 71.00, ir neapgrūtināti un pieejami iestādei, lai tos pārskata sniegšanas atsauces datumā konvertētu skaidrā naudā. |
4. |
Lai aprēķinātu koncentrāciju pārskatu veidnes C 71.00 vajadzībām dalījumā pa nozīmīgām valūtām, iestādes izmanto koncentrāciju visās valūtās. |
5. |
Ja emitents vai darījuma partneris pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, to uzrāda tikai vienu reizi tajā grupā, kurai ir augstāka kompensējošās kapacitātes koncentrācija. |
6. |
Izņemot 120. rindu, kompensējošās kapacitātes koncentrāciju centrālā bankā kā emitentā vai darījumu partnerī neuzrāda šajā veidnē. Ja iestādei ir iepriekš izvietoti aktīvi centrālajā bankā standarta likviditātes operācijām un ja šie aktīvi ietilpst desmit galveno emitentu vai neapgrūtināto kompensējošās kapacitātes darījumu partneriem, iestāde norāda sākotnējo emitentu un sākotnējā ražojuma veidu.
|
IX PIELIKUMS
“XXII PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR AMM TERMIŅU SADALĪJUMU
AMM VEIDNES |
||
Veidnes numurs |
Veidnes kods |
Veidnes/veidņu grupas nosaukums |
|
|
TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNE |
66 |
C 66.01 |
TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNE |
C 66.01 — TERMIŅU SADALĪJUMS
Kopējās un būtiskās valūtas
Kods |
ID |
Postenis |
Saskaņā ar līgumu paredzētās līdzekļu plūsmas maksāšanas termiņš |
|||||||||||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
|||
010 – 380 |
1 |
IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS |
|
Uz nakti |
Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām |
Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām |
Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām |
Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām |
Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām |
Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām |
Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām |
Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām |
Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām |
Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām |
Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem |
Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem |
Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem |
Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem |
Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem |
Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem |
Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem |
Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem |
Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem |
Pārsniedz 5 gadus |
010 |
1.1. |
Saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem (ja tos neuzskata par privātpersonu vai MVU noguldījumiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
1.1.1. |
Nenodrošinātas obligācijas, kuru termiņš ir pienācis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
2.1.1. |
Regulētas segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
3.1.1. |
Vērtspapīrošanas, kā termiņš ir pienācis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
4.1.1. |
Cits variants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
1.2. |
Saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
1.2.1. |
1. līmenis: tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
1.2.1.1. |
1. līmenis: izņemot segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
1.2.1.1.1. |
1. līmenis: centrālā banka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
1.2.1.1.2. |
1. līmenis (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
1.2.1.1.3. |
1. līmenis (2. KKP, 3. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
1.2.1.1.4. |
1. līmenis (4.+ KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
1.2.1.2. |
1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
2.2.1. |
2.A līmenis: tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
1.2.2.1. |
2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
1.2.2.2. |
2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
1.2.2.3. |
2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
3.2.1. |
2.B līmenis: tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
1.2.3.1. |
2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
1.2.3.2. |
2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
1.2.3.3. |
2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1–3) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
1.2.3.4. |
2.B līmenis: akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
1.2.3.5. |
2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
4.2.1. |
Citi tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
5.2.1. |
Citi aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
1.3. |
Saistības, kas nav uzrādītas 1.2. postenī un kas izriet no saņemtajiem noguldījumiem (izņemot noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
1.3.1. |
Stabili privātpersonu vai MVU noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
2.3.1. |
Citi privātpersonu vai MVU noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
3.3.1. |
Operacionālie noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
4.3.1. |
Kredītiestāžu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
5.3.1. |
Citu finanšu klientu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
6.3.1. |
Centrālo banku noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
7.3.1. |
Nefinanšu komercsabiedrību noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
8.3.1. |
Citu darījumu partneru noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
1.4. |
Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
1.5. |
No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs kreditoru parāds, kuri nav uzrādīti 1.4. postenī |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
1.6. |
Citas izejošās plūsmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
1.7. |
Izejošās plūsmas kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390-720 |
2 |
IENĀKOŠĀS PLŪSMAS |
|
Uz nakti |
Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām |
Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām |
Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām |
Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām |
Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām |
Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām |
Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām |
Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām |
Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām |
Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām |
Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem |
Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem |
Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem |
Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem |
Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem |
Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem |
Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem |
Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem |
Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem |
Pārsniedz 5 gadus |
390 |
2.1. |
Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
2.1.1. |
1. līmenis: tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
2.1.1.1. |
1. līmenis: izņemot segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
2.1.1.1.1. |
1. līmenis: centrālā banka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
2.1.1.1.2. |
1. līmenis (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
2.1.1.1.3. |
1. līmenis (2. KKP, 3. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
2.1.1.1.4. |
1. līmenis (4.+ KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
2.1.1.2. |
1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
2.2.1. |
2.A līmenis: tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
2.1.2.1. |
2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
2.1.2.2. |
2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
2.1.2.3. |
2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
2.3.1. |
2.B līmenis: tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
2.1.3.1. |
2.B līmenis: ABS (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
2.1.3.2. |
2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
2.1.3.3. |
2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1–3) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
550 |
2.1.3.4. |
2.B līmenis: akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
560 |
2.1.3.5. |
2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
570 |
2.4.1. |
Citi tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
580 |
2.5.1. |
Citi aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
590 |
2.2. |
Naudas līdzekļi, kuri pienākas, bet kuri nav uzrādīti 2.1. postenī un kuri izriet no aizdevumiem un avansiem, kas piešķirti: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
600 |
2.2.1. |
Klienti, kas ir privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
610 |
2.2.2. |
Nefinanšu komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
620 |
2.2.3. |
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
630 |
2.2.4. |
Citi finanšu klienti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
640 |
2.2.5. |
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
650 |
2.2.6. |
Citi darījumu partneri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
660 |
2.3. |
Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
670 |
2.4. |
No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs debitoru parāds, kuri nav uzrādīti 2.3. postenī |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
680 |
2.5. |
Pašu portfelī esoši vērtspapīri, kā termiņš beidzas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
690 |
2.6. |
Citas ienākošās plūsmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
700 |
2.7. |
Ienākošās plūsmas kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
710 |
2.8. |
Neto līgumiskā starpība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
720 |
2.9. |
Kumulētā neto līgumiskā starpība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
730-1080 |
3 |
KOMPENSĒJOŠĀ KAPACITĀTE |
Sākotnējie krājumi |
Uz nakti |
Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām |
Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām |
Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām |
Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām |
Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām |
Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām |
Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām |
Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām |
Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām |
Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām |
Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem |
Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem |
Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem |
Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem |
Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem |
Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem |
Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem |
Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem |
Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem |
Pārsniedz 5 gadus |
730 |
3.1. |
Monētas un banknotes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
740 |
3.2. |
Izņemamas centrālās bankas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
750 |
3.3. |
1. līmenis: tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
760 |
3.3.1. |
1. līmenis: izņemot segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
770 |
3.3.1.1. |
1. līmenis: centrālā banka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
780 |
3.3.1.2. |
1. līmenis (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
790 |
3.3.1.3. |
1. līmenis (2. KKP, 3. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
800 |
3.3.1.4. |
1. līmenis (4.+ KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
810 |
3.3.2. |
1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
820 |
3.4. |
2.A līmenis: tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
830 |
3.4.1. |
2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
840 |
3.4.3. |
2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
850 |
3.4.4. |
2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
860 |
3.5. |
2.B līmenis: tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
870 |
3.5.1. |
2.B līmenis: ABS (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
880 |
3.5.2. |
2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
890 |
3.5.3. |
2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1–3) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
900 |
3.5.4. |
2.B līmenis: akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
910 |
3.5.5. |
2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
920 |
3.6. |
Citi tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
930 |
3.6.1. |
Centrālā valdība (1. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
940 |
3.6.2. |
Centrālā valdība (2. un 3. KKP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
950 |
3.6.3. |
Akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
960 |
3.6.4. |
Segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
970 |
3.6.5. |
ABS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
980 |
3.6.6. |
Citi tirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
990 |
3.7. |
Centrālo banku prasībām atbilstīgi netirgojami aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1000 |
3.8. |
Neizmantotas saņemtās piešķirtās iespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1010 |
3.8.1. |
līmenis: iespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1020 |
3.8.2. |
2.B līmenis: ierobežota izmantojuma iespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1030 |
3.8.3. |
2.B līmenis: IAS iespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1040 |
3.8.4. |
Citi mehānismi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1050 |
3.8.4.1. |
No grupas iekšējiem darījumu partneriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1060 |
3.8.4.2. |
No citiem darījumu partneriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1070 |
3.9. |
Neto izmaiņas kompensējošajā kapacitātē |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1080 |
3.10. |
Kumulētā kompensējošā kapacitāte |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1090-1130 |
4 |
IESPĒJAMĀS SITUĀCIJAS |
|
Uz nakti |
Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām |
Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām |
Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām |
Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām |
Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām |
Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām |
Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām |
Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām |
Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām |
Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām |
Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem |
Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem |
Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem |
Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem |
Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem |
Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem |
Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem |
Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem |
Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem |
Pārsniedz 5 gadus |
1090 |
4.1. |
Izejošās plūsmas no piešķirtajām iespējām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1100 |
4.1.1. |
Piešķirtās kredītiespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1110 |
4.1.1.1. |
ko saņēmējs uzskata par 2.B līmeņa iespējām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1120 |
4.1.1.2. |
Cits variants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1130 |
4.2.1. |
Likviditātes iespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1140 |
4.2. |
Izejošās plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanas robežvērtību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1150-1290 |
IZZIŅAS POSTEŅI |
Sākotnējie krājumi |
Uz nakti |
Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām |
Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām |
Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām |
Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām |
Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām |
Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām |
Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām |
Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām |
Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām |
Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām |
Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem |
Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem |
Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem |
Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem |
Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem |
Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem |
Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem |
Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem |
Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem |
Pārsniedz 5 gadus |
|
1200 |
10. |
Grupas iekšējās vai IAS izejošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1210 |
11. |
Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas un vērtspapīrus, kuriem iestājas termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1220 |
12. |
Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1230 |
13. |
Centrālo banku prasībām atbilstīgi (augstas kvalitātes likvīdie aktīvi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1240 |
14. |
Centrālo banku prasībām atbilstīgi aktīvi, kas nav augstas kvalitātes likvīdie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1270 |
17. |
Rīcības noteiktas izejošās plūsmas no noguldījumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1280 |
18. |
Rīcības noteiktas ienākošās plūsmas no aizdevumiem un avansiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1290 |
19. |
Piešķirto iespēju rīcības noteiktais izmantojums” |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X PIELIKUMS
“XXIII PIELIKUMS
NORĀDES PAR XXII PIELIKUMA TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNES AIZPILDĪŠANU
I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES | 509 |
II DAĻA. NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM | 510 |
I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. |
Lai ņemtu vērā termiņu nesakritību iestādes darbībās (“termiņu sadalījums”) XXII pielikuma veidnē, iestādes piemēro šajā pielikumā ietvertos norādījumus. |
2. |
Termiņa sadalījuma uzraudzības instruments ietver līgumiski noteiktās plūsmas un iespējamās izejošās plūsmas. Līgumiski noteiktās plūsmas, kas izriet no juridiski saistošiem nolīgumiem, un atlikušo termiņu no pārskata datuma uzrāda saskaņā ar minēto juridisko nolīgumu noteikumiem. |
3. |
Iestādes ienākošās plūsmas neuzskaita divreiz. |
4. |
Slejā “sākotnējais krājums” uzrāda posteņu krājumu pārskata sniegšanas datumā. |
5. |
XXII pielikuma veidnē aizpilda tikai tukšās, baltās šūnas. |
6. |
Termiņa sadalījuma veidnes iedaļa “Izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas” ietver līgumiski noteiktas nākotnes naudas plūsmas no visiem bilances un ārpusbilances posteņiem. Uzrāda tikai tās izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas, kas ir saskaņā ar pārskata sniegšanas datumā derīgiem līgumiem. |
7. |
Termiņa sadalījuma veidnes iedaļa “Kompensējošā kapacitāte” atspoguļo neapgrūtināto aktīvu krājumu vai citus finansējuma avotus, kas iestādei pārskata sniegšanas datumā ir juridiski un praktiski pieejami, lai segtu iespējamo līgumisko starpību. Uzrāda tikai tās izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas, kas ir saskaņā ar pārskata sniegšanas datumā pastāvošiem līgumiem. |
8. |
Izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas attiecīgajās iedaļās “Izejošās plūsmas” un “Ienākošās plūsmas” uzrāda bruto vērtībā ar plusa zīmi. Maksājamās un saņemamās summas attiecīgi uzrāda izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas iedaļās. |
9. |
Termiņa sadalījuma veidnes iedaļā “Kompensējošā kapacitāte” izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas uzrāda neto vērtībā ar plus zīmi, ja tā ir ienākošā plūsma, un ar negatīvu zīmi, ja tā ir izejošā plūsma. Attiecībā uz naudas plūsmām uzrāda maksājamās summas. Vērtspapīru plūsmas uzrāda pašreizējā tirgus vērtībā. Plūsmas, kas rodas no kredītlīnijām un likviditātes līnijām, uzrāda līgumiski noteiktajās pieejamajās summās. |
10. |
Līgumiski noteiktās plūsmas sadala pa 22 laika grupām atbilstīgi to atlikušajam termiņam, kur dienas nozīmē kalendārās dienas. |
11. |
Uzrāda visas līgumiski noteiktās plūsmas, tostarp visas būtiskās naudas plūsmas no nefinanšu darbībām, piemēram, nodokļus, piemaksas, dividendes un īres maksas. |
12. |
Lai iestādes piemērotu konservatīvu pieeju, nosakot plūsmu līgumiskos termiņus, tās nodrošina visu turpmāk minēto:
|
13. |
Izejošās procentu plūsmas un ienākošās procentu plūsmas no visiem bilances un ārpusbilances instrumentiem ietver visos attiecīgajos “izejošās plūsmas” un “ienākošās plūsmas” iedaļu posteņos. |
14. |
Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kuru termiņš beidzas, piemērojamajos veidnes laika intervālos atspoguļo dažādu valūtu mijmaiņas līgumu, ārvalstu valūtas nākotnes darījumu un nenokārtotu ārvalstu valūtas tagadnes darījumu nosacīto vērtību, beidzoties termiņam. |
15. |
Naudas plūsmas no nenokārtotiem darījumiem īsu laiku pirms norēķina uzrāda attiecīgajās rindās un intervālos. |
16. |
Posteņus, kur iestādei nav darījumu, piemēram, nav noteiktas kategorijas noguldījumu, atstāj neizpildītus. |
17. |
Neuzrāda kavējumu posteņus un tos posteņus, par kuriem iestādei ir pamats sagaidīt, ka tie netiks izpildīti. |
18. |
Ja saņemtais nodrošinājums ir ticis tālākieķīlāts darījumā, kura termiņš ir pēc darījuma, kurā iestāde saņēma nodrošinājumu, vērtspapīru izejošo plūsmu saņemtā nodrošinājuma patiesās vērtības summā uzrāda kompensējošās kapacitātes iedaļā attiecīgajā grupā saskaņā ar tā darījuma termiņu, kurā tika saņemts nodrošinājums. |
19. |
Grupas iekšējie posteņi neietekmē pārskatu sniegšanu konsolidētā līmenī. |
II DAĻA. NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
||||||||||||
010. līdz 380. |
1. IZEJOŠĀS PLŪSMAS Izejošo naudas plūsmu kopsummu uzrāda šajās turpmāk norādītajās apakškategorijās. |
||||||||||||
010. |
1.1. saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem Izejošās naudas plūsmas, kas ir no parāda vērtspapīriem, kurus emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde, t. i., pašu emisijas. |
||||||||||||
020. |
1.1.1. nenodrošinātas obligācijas, kuru termiņš ir pienācis 1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir nenodrošināts parāds, ko pārskatu sniedzošā iestāde emitējusi trešām personām. |
||||||||||||
030. |
1.1.2. regulētas segtās obligācijas 1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir obligācijas, kas ir atbilstošas, lai tām piemērotu Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā vai Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā noteikto procedūru. |
||||||||||||
040. |
1.1.3. vērtspapīrošanas, kuru termiņš ir pienācis 1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir vērtspapīrošanas darījumi ar trešām personām atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktam. |
||||||||||||
050. |
1.1.4. cita veida rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura nav uzrādīta iepriekš minētās apakškategorijās. |
||||||||||||
060. |
1.2. saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas nodrošināti ar turpmāk minēto: visu to izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas izriet no nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantā. Piezīme Šeit uzrāda tikai naudas plūsmas; vērtspapīru plūsmas, kuras saistītas ar nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, uzrāda iedaļā “Kompensējošā kapacitāte”. |
||||||||||||
070. |
1.2.1. 1.līmenis: tirgojami aktīvi 1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu. KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem. |
||||||||||||
080. |
1.2.1.1. 1. līmenis: izņemot segtās obligācijas 1.2.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav segtās obligācijas. |
||||||||||||
090. |
1.2.1.1.1. 1. līmenis: centrālā banka 1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai kurus tās garantē. |
||||||||||||
100. |
1.2.1.1.2. 1. līmenis (1. KKP) 1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
110. |
1.2.1.1.3. 1. līmenis (2. KKP, 3. KKP) 1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai kuru garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
120. |
1.2.1.1.4. 1. līmenis (4.+ KKP) 1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
130. |
1.2.1.2. 1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP) 1.2.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi. |
||||||||||||
140. |
1.2.2. 2.A līmenis: tirgojami aktīvi 1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu. KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem. |
||||||||||||
150. |
1.2.2.1. 2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP) 1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
160. |
1.2.2.2. 2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP) 1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
170. |
1.2.2.3. 2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP) 1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai kurus tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem jābūt vai nu pirmajai vai otrajai kredītkvalitātes pakāpei. |
||||||||||||
180. |
1.2.3. 2.B līmenis: tirgojami aktīvi 1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu. KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem. |
||||||||||||
190. |
1.2.3.1. 2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) (1. KKP) 1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kuras nodrošinājums ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS). Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu visiem 2.B līmenim atbilstošajiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem jābūt pirmajai kredītkvalitātes pakāpei. |
||||||||||||
200. |
1.2.3.2. 2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP) 2.3.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām. |
||||||||||||
210. |
1.2.3.3. 2.B līmenis: uzņēmumu obligācijas (1.-3. KKP) 1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma parāda vērtspapīriem. |
||||||||||||
220. |
1.2.3.4. 2.B līmenis: akcijas 1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar akcijām. |
||||||||||||
230. |
1.2.3.5. 2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP) 1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir nodrošināta ar 2.B līmeņa aktīviem, kuri nav norādīti 1.2.3.1. līdz 1.2.3.4. postenī. |
||||||||||||
240. |
1.2.4. citi tirgojami aktīvi 1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri nav uzrādīti 1.2.1., 1.2.2. vai 1.2.3. posteņos. |
||||||||||||
250. |
1.2.5. citi aktīvi 1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav uzrādīti 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3 vai 1.2.4. |
||||||||||||
260. |
1.3. saistības, kas nav uzrādītas 1.2. postenī un kas izriet no saņemtajiem noguldījumiem, izņemot noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums Izejošās naudas plūsmas, kas ir no visiem saņemtajiem noguldījumiem, izņemot 1.2. postenī uzrādītās izejošās naudas plūsmas un noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums. Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no atvasināto instrumentu darījumiem, uzrāda 1.4. vai 1.5. postenī. Noguldījumus uzrāda atbilstīgi to agrākajai iespējamajai līgumiski noteiktajai termiņa dienai. Noguldījumus, ko var nekavējoties izņemt bez iepriekšēja paziņojuma (“pieprasījuma noguldījumi”), vai noguldījumus, kuriem netuvojas termiņš, uzrāda grupā “uz nakti”. |
||||||||||||
270. |
1.3.1 stabili privātpersonu vai MVU noguldījumi 1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no privātpersonu vai MVU noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu un 24. pantu. |
||||||||||||
280. |
1.3.2. citi privātpersonu vai MVU noguldījumi 1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no privātpersonu vai MVU noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu un kas nav uzrādīta 1.3.1. postenī. |
||||||||||||
290. |
1.3.3. operacionālie noguldījumi 1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no operacionālajiem noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 27. pantu. |
||||||||||||
300. |
1.3.4. kredītiestāžu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi 1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no kredītiestāžu noguldījumiem un kas nav uzrādīta 1.3.3. postenī. |
||||||||||||
310. |
1.3.5. citu finanšu klientu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi 1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no finanšu klientu noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu un kas nav uzrādīta 1.3.3. un 1.3.4. postenī. |
||||||||||||
320. |
1.3.6. centrālo banku noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi 1.3. postenī uzrādītā izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no centrālo banku noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi. |
||||||||||||
330. |
1.3.7. nefinanšu komercsabiedrību noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi 1.3. postenī uzrādītā izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no nefinanšu komercsabiedrību noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi. |
||||||||||||
340. |
1.3.8. citu darījumu partneru noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi 1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no noguldījumiem, kuri nav uzrādīti 1.3.1. līdz 1.3.7. postenī. |
||||||||||||
350. |
1.4. ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas To izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas ir no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu termiņa pienākšanas, piemēram, no pamatsummas apmaiņas līguma termiņa beigās. |
||||||||||||
360. |
1.5. no tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs kreditoru parāds, kuri nav uzrādīti 1.4. postenī To izejošo naudas plūsmu kopsumma, kura izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitīto līgumu atvasināto instrumentu kreditoru parādu pozīcijām, izņemot izejošās naudas plūsmas, kas izriet no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumiem, kuru termiņš beidzas un kurus uzrāda 1.4. postenī. Kopsumma atspoguļo norēķinu summas, tostarp neizpildītus drošības rezervju pieprasījumus no pārskata datuma. Kopsumma ietver 1. un 2. punkta summas dažādos laika intervālos.
|
||||||||||||
370. |
1.6 citas izejošās naudas plūsmas Visu citu to izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas nav uzrādītas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. vai 1.5. postenī. Iespējamās izejošās plūsmas šeit neuzrāda. |
||||||||||||
380. |
1.7. izejošās naudas plūsmas kopā 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 1.6. postenī uzrādīto izejošo plūsmu summa. |
||||||||||||
390. līdz 700. |
|
||||||||||||
390. |
2.1. naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto: visu to ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas ir no nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantā. Šeit uzrāda tikai naudas plūsmas; vērtspapīru plūsmas, kuras saistītas ar nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, uzrāda iedaļā “Kompensējošā kapacitāte”. |
||||||||||||
400. |
2.1.1. 1. līmenis: tirgojami aktīvi 2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantu. KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem. |
||||||||||||
410. |
2.1.1.1. 1. līmenis: izņemot segtās obligācijas 2.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav segtās obligācijas. |
||||||||||||
420. |
2.1.1.1.1. 1. līmenis: centrālā banka 2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai kurus tās garantē. |
||||||||||||
430. |
2.1.1.1.2. 1. līmenis (1. KKP) 2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kuru nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
440. |
2.1.1.1.3. 1. līmenis (2. KKP, 3. KKP) 2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
450. |
2.1.1.1.4. 1. līmenis (4.+ KKP) 2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
460. |
2.1.1.2. 1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP) 2.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi. |
||||||||||||
470. |
2.1.2. 2.A līmenis: tirgojami aktīvi 2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantu. KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem. |
||||||||||||
480. |
2.1.2.1. 2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP) 2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
490. |
2.1.2.2. 2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP) 2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
500. |
2.1.2.3. 2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP) 2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem ir vai nu pirmā vai otrā kredītkvalitātes pakāpe. |
||||||||||||
510. |
2.1.3. 2.B līmenis: tirgojami aktīvi 2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantu. KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem. |
||||||||||||
520. |
2.1.3.1. 2.B līmenis ABS (1. KKP) 2.1.3 postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kuras nodrošinājums ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS). |
||||||||||||
530. |
2.1.3.2. 2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP) 2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām. |
||||||||||||
540. |
2.1.3.3. 2.B līmenis: uzņēmumu obligācijas (1.-3. KKP) 2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma parāda vērtspapīriem. |
||||||||||||
550. |
2.1.3.4. 2.B līmenis: akcijas 2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar akcijām. |
||||||||||||
560. |
2.1.3.5. 2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP) 2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir nodrošināta ar 2.B līmeņa aktīviem, kuri nav norādīti 2.1.3.1. līdz 2.1.3.4. postenī. |
||||||||||||
570. |
2.1.4. citi tirgojami aktīvi 2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri nav uzrādīti 2.1.1., 2.1.2. vai 2.1.3. posteņos. |
||||||||||||
580. |
2.1.5. citi aktīvi 2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav uzrādīti 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3. vai 2.1.4. posteņos. |
||||||||||||
590. |
2.2. naudas līdzekļi, kuri pienākas, bet kuri nav uzrādīti 2.1. postenī un kuri izriet no aizdevumiem un avansiem, kas piešķirti: Ienākošās naudas plūsmas no aizdevumiem un avansiem Ienākošās naudas plūsmas uzrāda vēlākajā līgumiski noteiktajā atmaksāšanas dienā. Attiecībā uz atjaunojamām iespējām tiek uzskatīts, ka spēkā esošais aizdevums ir pagarināts un visus atlikumus uzskata par piešķirtām iespējām. |
||||||||||||
600. |
2.2.1. mazumtirdzniecības klienti 2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no fiziskām personām vai MVU saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu. |
||||||||||||
610. |
2.2.2. nefinanšu komercsabiedrības 2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no nefinanšu komercsabiedrībām. |
||||||||||||
620. |
2.2.3. kredītiestādes 2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no kredītiestādēm. |
||||||||||||
630. |
2.2.4. citi finanšu klienti 2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no finanšu klientiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu un kas nav uzrādīta 2.2.3 postenī. |
||||||||||||
640. |
2.2.5. centrālās bankas 2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no centrālām bankām. |
||||||||||||
650. |
2.2.6 citi darījumu partneri 2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no citiem darījumu partneriem, kuri nav minēti 2.2.1.–2.2.5. iedaļā. |
||||||||||||
660. |
2.3. ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas Līgumiski noteiktu ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas izriet no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu darījumu termiņa iestāšanās, piemēram, no pamatsummas apmaiņas līguma termiņa beigās. Tas piemērojamajos veidnes laika intervālos atspoguļo dažādu valūtu mijmaiņas līgumu, ārvalstu valūtastūlītējus un termiņdarījumu nosacīto vērtību, beidzoties termiņam. |
||||||||||||
670. |
2.4. no tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs debitoru parāds, kuri nav uzrādīti 2.3. postenī To līgumiski noteikto ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kura izriet no Regulas 575/2013 II pielikumā norādīto līgumu atvasināto instrumentu debitoru parādu pozīcijām, izņemot ienākošās naudas plūsmas, kas ir no ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem, kuru termiņš beidzas un kurus uzrāda 2.3. postenī. Kopsumma ietver norēķinu summas, tostarp neizpildītus drošības rezervju pieprasījumus no pārskata datuma. Kopsumma ietver 1. un 2. punkta summas dažādos laika intervālos.
|
||||||||||||
680. |
2.5. pašu portfelī esoši vērtspapīri, kā termiņš beidzas Ienākošo plūsmu summa, kas ir pamatsummas atmaksa no pašu ieguldījumiem, kuru termiņš ir pienācis un kuri ir ņemti obligāciju veidā un uzrādīti saskaņā ar to atlikušo līgumiski noteikto termiņu. Šajā postenī ietver ienākošās naudas plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš, ko uzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tādēļ tad, kad pienāk vērtspapīra termiņš, to uzrāda kā vērtspapīru izejošo plūsmu kompensējošā kapacitātē un līdz ar to šeit kā ienākošo naudas plūsmu. |
||||||||||||
690. |
2.6 citas ienākošās naudas plūsmas Visu citu to ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas nav uzrādītas iepriekš 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. vai 2.5. postenī. Iespējamās ienākošās plūsmas šeit neuzrāda. |
||||||||||||
700. |
2.7. ienākošās naudas plūsmas kopā 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6. posteņos uzrādīto ienākošo plūsmu summa. |
||||||||||||
710. |
2.8. neto līgumiskā starpība 2.7. postenī uzrādītās ienākošās plūsmas kopā, atskaitot 1.7. postenī uzrādītās izejošās plūsmas kopā. |
||||||||||||
720. |
2.9. kumulētā neto līgumiskā starpība Kumulētā neto līgumiskā starpība no pārskata sniegšanas datuma līdz attiecīgā laika intervāla augšējai robežai. |
||||||||||||
730-1080 |
3. KOMPENSĒJOŠĀ KAPACITĀTE Termiņu sadalījuma “kompensējošajā kapacitātē” iekļauj informāciju par to, kā attīstās iestādes līdzdalība dažādu likviditātes pakāpju aktīvos, tostarp tirgojamos aktīvos un centrālās bankas prasībām atbilstošos aktīvos, kā arī iestādei līgumiski piešķirtās iespējās. Konsolidētajā līmenī sniedzot pārskatu par atbilstību centrālās bankas prasībām, pamatā ir noteikumi par atbilstību centrālās bankas prasībām, kas ir piemērojamas katrai konsolidētajai iestādei tās jurisdikcijā. Ja kompensējošā kapacitāte attiecas uz tirgojamiem aktīviem, iestādes sniedz pārskatu par tirgojamiem aktīviem, ko tirgos lielos, dziļos un aktīvos repo vai skaidras naudas tirgos, kam raksturīgs zems koncentrācijas līmenis. Kompensējošās kapacitātes slejās uzrādītie aktīvi ietver tikai neapgrūtinātos aktīvus, kas iestādei ir pieejami, lai tos jebkurā laikā konvertētu skaidrā naudā ar mērķi aizpildīt līgumisko līgumiskā starpību starp ienākošajām naudas plūsmām un izejošajām naudas plūsmām attiecīgajā laika periodā. Šajā nolūkā piemēro apgrūtināto aktīvu definīciju, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulā (ES) 2015/61. Aktīvus neizmanto, lai sniegtu kredītkvalitātes uzlabojumus strukturētos darījumos vai lai segtu darbības izmaksas (piemēram, īres un algas); aktīvus pārvalda ar skaidru vienīgo nodomu tos izmantot kā iespējamo līdzekļu avotu. Aktīvus, ko iestāde ir saņēmusi kā nodrošinājumu aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu un vērtspapīru finansēšanas darījumos (VFD), var uzskatīt par daļu no kompensējošās kapacitātes, ja tos tur iestādē, ja tie nav bijuši tālākieķīlāti un ja tie ir juridiski un uz līgumu pamata pieejami iestādes izmantošanai. Lai izvairītos no divkāršas uzskaitīšanas gadījumos, ja iestāde uzrāda iepriekš izvietotos aktīvus 3.1. līdz 3.7. postenī, tā nenorāda minēto iespēju attiecīgo kapacitāti 3.8. postenī. Iestādes uzrāda aktīvus, ja tie atbilst rindas aprakstam un ir pieejami pārskata sniegšanas datumā, kā sākotnējs krājums 010. slejā. Kompensējošajā kapacitātē 020. līdz 220. slejā ir ietvertas līgumiski noteiktās plūsmas. Ja iestādei ir iesaistījusies repo darījumā, aktīvs, kas tiek pārdots ar atpirkšanu, tiek atgriezts kā ienākošā vērtspapīru plūsma termiņa grupā, kurā pienāk repo darījuma termiņš. Tāpat arī izejošo naudas plūsmu no repo darījuma, kā termiņš beidzas, uzrāda attiecīgajā izejošajā naudas plūsmas intervālā 1.2. postenī. Ja iestādei ir iesaistījusies aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumā, aktīvs, kas tiek pārdots ar atpirkšanu, tiek atgriezts kā ienākošā vērtspapīru plūsma termiņa grupā, kurā pienāk repo darījuma termiņš. Tāpat arī ienākošo naudas plūsmu no repo darījuma, kā termiņš beidzas, uzrāda attiecīgajā ienākošās naudas plūsmas intervālā 2.1. postenī. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumus uzrāda kā līgumiski noteiktas vērtspapīru ienākošās un izejošās plūsmas kompensējošās kapacitātes iedaļā attiecīgajā termiņu grupā, kurā pienāk minēto mijmaiņas darījumu termiņš. Izmaiņas līgumiski noteiktās kredītlīniju un likviditātes līniju, kas uzrādītas 3.8. postenī, pieejamajā summā uzrāda kā plūsmu attiecīgajā laika intervālā. Ja kādai iestādei ir noguldījums uz nakti centrālajā bankā, attiecībā uz minēto posteni noguldījuma summu uzrāda kā sākotnēju krājumu 3.2. postenī un kā izejošo naudas plūsmu termiņa grupā “uz nakti”. Attiecīgi izrietošo naudas plūsmu uzrāda 2.2.5. postenī. Vērtspapīrus, kā termiņš beidzas, kompensējošajā kapacitātē uzrāda, pamatojoties uz to līgumiski noteikto termiņu. Kad pienāk vērtspapīra termiņš, to svītro no aktīvu kategorijas, kurā tas ir bijis sākotnēji uzrādīts, un tam piemēro tādu procedūru kā izejošai vērtspapīru plūsmai, un no tā izrietošo ienākošo naudas plūsmu uzrāda 2.5. postenī. Visas vērtspapīru vērtības uzrāda attiecīgajā intervālā pašreizējā tirgus vērtībā. 3.8. postenī uzrāda tikai līgumiski noteiktās pieejamās summas. Lai izvairītos no divkāršas uzskaitīšanas, ienākošās naudas plūsmas neuzskaita kompensējošās kapacitātes 3.1. vai 3.2. postenī. Posteņus kompensējošajā kapacitātē uzrāda šajās turpmāk norādītajās apakškategorijās. |
||||||||||||
730. |
3.1. monētas un banknotes Naudas kopsumma, kas ir no monētām un banknotēm. |
||||||||||||
740. |
3.2. izņemamas centrālās bankas rezerves Centrālo banku rezervju kopsumma saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, kas ir izņemama vēlākais uz nakti. Vērtspapīrus, kas ir prasījumi pret centrālajām bankām vai ko tās garantē, neuzrāda šeit. |
||||||||||||
750. |
3.3. 1. līmenis: tirgojami aktīvi Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantu. KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem. |
||||||||||||
760. |
3.3.1. 1. līmenis: izņemot segtās obligācijas 3.3. postenī uzrādītā summa, kas nav segtās obligācijas. |
||||||||||||
770. |
3.3.1.1. 1. līmenis: centrālā banka 3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai ko tās garantē. |
||||||||||||
780. |
3.3.1.2. 1. līmenis (1. KKP) 3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
790. |
3.3.1.3. 1. līmenis (2. KKP, 3. KKP) 3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
800. |
3.3.1.4. 1. līmenis (4. KKP) 3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
810. |
3.3.2. 1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP) 3.3. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi. |
||||||||||||
820. |
3.4. 2.A līmenis: tirgojami aktīvi Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantu. KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem. |
||||||||||||
830. |
3.4.1. 2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP) 3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir uzņēmuma obligācijas, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
840. |
3.4.2. 2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP) 3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
850. |
3.4.3. 2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP) 3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem jābūt vai nu pirmajai vai otrajai kredītkvalitātes pakāpei. |
||||||||||||
860. |
3.5. 2.B līmenis: tirgojami aktīvi Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantu. KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem. |
||||||||||||
870. |
3.5.1. 2.B līmenis ABS (1. KKP) 3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (tostarp RMBS). Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu visiem 2.B līmenim atbilstīgajiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem ir pirmā kredītkvalitātes pakāpe. |
||||||||||||
880. |
3.5.2. 2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP) 3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas. |
||||||||||||
890. |
3.5.3. 2.B līmenis: uzņēmumu obligācijas (1.-3. KKP) 3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir uzņēmuma parāda vērtspapīri. |
||||||||||||
900. |
3.5.4. 2.B līmeņa akcijas 3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir akcijas. |
||||||||||||
910. |
3.5.5. 2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP) 3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir 2.B līmeņa aktīvi, kuri nav uzrādīti 3.5.1.–3.5.4. posteņos. |
||||||||||||
920. |
3.6. citi tirgojami aktīvi To tirgojamo aktīvu tirgus vērtību, kuri nav norādīti 3.3., 3.4. vai 3.5. postenī. Grupas ietvaros vai iestādes pašas emitētos vērtspapīrus un vērtspapīru plūsmas no citiem tirgojamiem aktīviem aktīvi neuzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tomēr naudas plūsmas no šādiem posteņiem uzrāda veidnes 1. un 2. iedaļas attiecīgajās daļās. |
||||||||||||
930. |
3.6.1 centrālā valdība (1. KKP) 3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālo valdību vai ko garantē centrālā valdība, kurai norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
940. |
3.6.2 centrālā valdība (2.-3. KKP) 3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālo valdību vai ko garantē centrālā valdība, kurai norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi. |
||||||||||||
950. |
3.6.3 akcijas 3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir akcijas. |
||||||||||||
960. |
3.6.4. segtās obligācijas 3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas. |
||||||||||||
970. |
3.6.5. ABS 3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir ABS. |
||||||||||||
980. |
3.6.6. citi tirgojami aktīvi 3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir cits tirgojams aktīvs, kurš nav uzrādīts 3.6.1.–3.6.5. posteņos. |
||||||||||||
990. |
3.7. centrālo banku prasībām atbilstoši netirgojami aktīvi Tādu netirgojamo aktīvu kopējā uzskaites vērtība, kuri ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī. Iestādes atstāj šo lauku neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/233 (1) iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri. Grupas ietvaros vai iestādes pašas emitētos vērtspapīrus un vērtspapīru plūsmas no citiem tirgojamiem aktīviem aktīvi neuzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tomēr naudas plūsmas no šādiem posteņiem uzrāda veidnes 1. un 2. iedaļas attiecīgajās daļās. |
||||||||||||
1000. |
3.8. neizmantotas saņemtās piešķirtās iespējas Neizmantotu piešķirto iespēju, kas piešķirtas pārskatu sniedzošajai iestādei, kopsumma. Tie ietver līgumiski neatsaucamas iespējas. Iestādes uzrāda pazeminātu summu gadījumos, kad iespējamās nodrošinājuma vajadzības izmantot šīs iespējas pārsniedz nodrošinājuma pieejamību. Lai izvairītos no divkāršas iespēju uzskaitīšanas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde attiecībā uz neizmantotām iespējām aktīvus jau ir izvietojusi kā nodrošinājumu un jau ir uzrādījusi aktīvus 3.1. līdz 3.7. postenī, minētās iespējas neuzrāda 3.8. postenī. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad pārskatu sniedzošajai iestādei varētu nākties izvietot aktīvus kā nodrošinājumu, lai kredītlīniju izmantotu tādā apmērā, kā uzrādīts šajā laukā. |
||||||||||||
1010. |
3.8.1. 1. līmeņa iespējas 3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir centrālās bankas nodrošināta iespēja saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
||||||||||||
1020. |
3.8.2. 2.B līmenis: ierobežota izmantojuma iespējas 3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir iespējas saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 14. pantu. |
||||||||||||
1030. |
3.8.3. 2.B līmenis: IAS iespējas 3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir likviditātes finansējums saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punktu. |
||||||||||||
1040. |
3.8.4. citas iespējas 3.8. postenī uzrādītā summa, izņemot 3.8.1.–3.8.3. posteņos uzrādīto summu. |
||||||||||||
1050. |
3.8.4.1. no grupas iekšējiem darījumu partneriem 3.8.4. postenī uzrādītā summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu. |
||||||||||||
1060. |
3.8.4.2. no citiem darījumu partneriem 3.8.4. postenī uzrādītā summa, izņemot 3.8.4.1. postenī uzrādīto summu. |
||||||||||||
1070. |
3.9. neto izmaiņas kompensējošajā kapacitātē Uzrāda neto izmaiņas riska darījumos ar 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8. posteni, kas attiecīgi atspoguļo centrālās bankas, vērtspapīru plūsmas un piešķirtās kredītlīnijas noteiktā laika intervālā. |
||||||||||||
1080. |
3.10. kumulētā kompensējošā kapacitāte Kompensējošās kapacitātes kumulētā summa no pārskata sniegšanas datuma līdz attiecīgā laika intervāla augšējai robežai. |
||||||||||||
1090. līdz 1140. |
4. IESPĒJAMĀS SITUĀCIJAS Termiņu sadalījuma “Iespējamās situācijās” iekļauj informāciju par iespējamām izejošajām plūsmām. |
||||||||||||
1090. |
4.1. izejošās plūsmas no piešķirtajām iespējām Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no piešķirtajām iespējām. Maksimālo summu, ko var izmantot noteiktā laika posmā, iestādes uzrāda kā izejošo plūsmu. Attiecībā uz atjaunojamām kredītiespējām uzrāda tikai summu, kas pārsniedz esošo aizdevumu. |
||||||||||||
1010. |
4.1.1 saistītie kredīti 4.1. postenī uzrādītā summa, kas ir no piešķirtajām kredītiespējām saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 31. pantu. |
||||||||||||
1110. |
4.1.1.1. ko saņēmējs uzskata par 2.B līmeņa iespējām 4.1.1. postenī uzrādītā summa, ko uzskata par likviditātes finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punktu. |
||||||||||||
1120. |
4.1.1.2. cita veida 4.1.1. postenī uzrādītā summa, izņemot 4.1.1.1. postenī uzrādīto summu. |
||||||||||||
1130. |
4.1.2. likviditātes iespējas 4.1. postenī uzrādītā summa, kas ir no likviditātes iespējām saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 31.pantu. |
||||||||||||
1140. |
4.2. izejošās plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanas robežvērtību Iestādes šeit norāda iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās sekas, kas atbilst tās ārējā kredītnovērtējuma pazeminājumam vismaz par trim pakāpēm. Pozitīvas vērtības atspoguļo iespējamās izejošās plūsmas, un negatīvās vērtības atspoguļo sākotnējo saistību samazinājumu. Ja pazeminājuma sekas ir nenokārtoto saistību pirmstermiņa dzēšana, attiecīgās saistības uzrāda ar negatīvu zīmi laika joslā, kurā tās uzrāda 1. postenī, un vienlaikus ar pozitīvu zīmi laika joslā, kurā iestājas saistību termiņš, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanas datumā. Ja pazemināšanas sekas ir drošības rezerves pieprasījums, iesniedzamā nodrošinājuma tirgus vērtību uzrāda ar pozitīvu zīmi laika joslā, kad prasība stājas spēkā, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanas datumā. Ja pazeminājuma sekas ir izmaiņas to vērtspapīru tālākieķīlāšanas tiesībās, kas saņemti kā nodrošinājums no darījumu partneriem, attiecīgo vērtspapīru tirgus vērtību uzrāda ar pozitīvu zīmi laika joslā, kad vērtspapīri vairs nav pieejami pārskatu sniedzošajai iestādei, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanasdatumā. |
||||||||||||
1150. līdz 1290. |
5. IZZIŅAS POSTEŅI |
||||||||||||
1200. |
10. grupas iekšējās vai IAS izejošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas) 1.1.,1.2., 1.3., 1.5., 1.6. posteņu izejošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu. |
||||||||||||
1210. |
11. grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas un vērtspapīrus, kuriem iestājas termiņš) 2.1., 2.2., 2.4., 2.6. posteņu ienākošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu. |
||||||||||||
1220. |
12. grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš 2.5. postenī uzrādīto ienākošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu. |
||||||||||||
1230. |
13. centrālo banku prasībām atbilstoši augstas kvalitātes likvīdie aktīvi 3.3., 3.4. un 3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī. Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulas (ES) 2015/233 pielikumā iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri. |
||||||||||||
1240. |
14. centrālo banku prasībām atbilstīgi aktīvi, kas nav augstas kvalitātes likvīdie aktīvi Šāda summa:
Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulā (ES) 2015/233 iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri. |
||||||||||||
1270. |
17. rīcības noteiktās izejošās plūsmas no noguldījumiem 1.3. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto termiņu pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”. Sadalījums atspoguļo noguldījumu “pastāvību”. Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neiekļauj informāciju par jaunām darījumdarbības aktivitātēm. Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējām vajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir jāaizpilda. |
||||||||||||
1280. |
18. rīcības noteiktās ienākošās plūsmas no aizdevumiem un avansiem 2.2. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto termiņu pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”. Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neņem vērā jaunās darījumdarbības aktivitātes. Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējām vajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir noteikti jāaizpilda. |
||||||||||||
1290. |
19. Piešķirto iespēju rīcības noteiktā izmantošana 4.1. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto izmantojuma līmeni un no tā izrietošām likviditātes vajadzībām pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”. Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neņem vērā jaunās darījumdarbības aktivitātes. Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējāmvajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir jāaizpilda.” |
(1) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32015R0233