EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022R2118

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2118 (2022. gada 13. jūlijs), ar kuru attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par aizdevumu portfeļu individuālo pārvaldību, ko veic kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1503 papildina, precizējot kredītriska novērtēšanas metodes elementus, ieguldītājiem atklājamo informāciju par katru atsevišķo portfeli un politiku un procedūras, kas nepieciešamas attiecībā uz ārkārtas gadījumiem paredzētajiem fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2022/4841

OV L 287, 8.11.2022, p. 50–62 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/2118/oj

8.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/50


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2118

(2022. gada 13. jūlijs),

ar kuru attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par aizdevumu portfeļu individuālo pārvaldību, ko veic kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1503 papildina, precizējot kredītriska novērtēšanas metodes elementus, ieguldītājiem atklājamo informāciju par katru atsevišķo portfeli un politiku un procedūras, kas nepieciešamas attiecībā uz ārkārtas gadījumiem paredzētajiem fondiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1503 (2020. gada 7. oktobris) par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937 (1), un jo īpaši tās 6. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Ieguldot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja piedāvātā aizdevumu portfelī, ieguldītāji neatlasa projektus, kuros tie ieguldīs savus līdzekļus, bet gan atlasa vairākus parametrus un riska rādītājus un atstāj kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja ziņā uzdevumu attiecīgi piešķirt līdzekļus. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāatklāj atbilstoša līmeņa informācija potenciālajiem un pašreizējiem ieguldītājiem, dodot iespēju šiem ieguldītājiem gūt pietiekamas zināšanas par projektu peļņu un riskiem un pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus.

(2)

Lai starp kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un ieguldītājiem mazinātu informācijas asimetriju, ieguldītājiem būtu jāsaņem visa attiecīgā informācija par portfeļa sastāvu, tostarp par projektiem, kuros tiek ieguldīti viņu līdzekļi, kā arī par šos projektus finansējošo aizdevumu kvalitāti. Tādējādi ieguldītājiem tiktu dota iespēja labāk izprast un salīdzināt vienā un tajā pašā platformā, vai alternatīvās platformās piedāvātu dažādu portfeļu darbības rezultātus un risku.

(3)

Ieguldītāji ir ne tikai pakļauti riskiem, kas saistīti ar projektiem vai aizdevumiem, kuros tiek ieguldīti viņu līdzekļi, bet arī atkarīgi no tā, kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs novērtē šo aizdevumu un projektu risku un kā minētais pakalpojumu sniedzējs pārvalda aizdevumu atlasi portfelim. Šajā ziņā spriedzes testu veikšana portfelim un jutīguma analīzes veikšana atsevišķa aizdevuma un atsevišķa projekta īpašnieka līmenī var būt īpaši efektīva, sniedzot rūpīgu un pilnīgu ieguldījumu novērtējumu. Tāpēc ir lietderīgi gadījumos, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs veic šādus spriedzes testus, minēto analīžu rezultātus atklāt ieguldītājiem.

(4)

Lai nodrošinātu efektīvu pārredzamību, būtu pienācīgi jāatklāj informācija par elementiem, kas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam jāiekļauj metodē, kuru izmanto kredītriska novērtējumu veikšanai. Tas ļaus ieguldītājiem saprast, vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto pienācīgu un piesardzīgu pieeju, kad tie novērtē finansēto projektu ilgtspēju, aizdevumu pieejamību projektu īpašniekiem un atsevišķu aizdevumu sastāvu strukturētā portfelī.

(5)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs var paļauties uz īpašu ārkārtas gadījumiem paredzētu fondu nolūkā kompensēt ieguldītājiem zaudējumus, kas tiem var rasties gadījumā, ja projektu īpašnieki neatmaksā aizdevumus. Ieguldītāji ir jāinformē, ka šāda ārkārtas gadījumiem paredzēta fonda pastāvēšana pati par sevi nesniedz garantiju, ka ieguldījumu var uzskatīt par bezriska ieguldījumu un ka tas tiks atmaksāts gadījumā, ja attiecībā uz viņu finansēto aizdevumu netiek pildītas saistības, jo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir pilnīga rīcības brīvība lemt par visiem maksājumiem. Pienācīgas ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanas nolūkos ir svarīgi, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kad tie pārvalda ārkārtas gadījumiem paredzētus fondus tieši vai ar trešās personas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, būtu ieviesta atbilstoša politika un pārvaldības pasākumi.

(6)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko izstrādājusi EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un kas iesniegts Komisijai.

(7)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi konsultāciju no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu,

(8)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (3) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 1. jūnijā sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Ieguldītājiem sniedzamās informācijas precizitāte un ticamība

1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka informācija, ko ieguldītājiem sniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 2. un 4. punktu, ir precīza, ticama un tā tiek regulāri atjaunināta.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka:

a)

dati, ko izmanto, lai veiktu šīs regulas II nodaļā minētos kredītspējas novērtējumus, ir konsekventi, pilnīgi un atbilstīgi;

b)

mērīšanas metodes ir piemērotas atsevišķo kolektīvās finansēšanas projektu un/vai portfeļu pamatā esošo risku sarežģītībai un līmenim, balstītas uz ticamiem datiem un tiek periodiski validētas; un

c)

ar datu pārvaldību saistītās procedūras ir stabilas, labi dokumentētas, ticamas un regulāri atjauninātas.

2. pants

Atklājamās informācijas formāts

1.   Šās regulas II nodaļas nolūkā informācija, ko sniedz ieguldītājiem, ir viegli pieejama kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnes īpašā iedaļā, kas ir skaidri nošķirama no tirgvedības paziņojumiem.

2.   Šās regulas III nodaļas nolūkā informāciju, ko sniedz atsevišķiem ieguldītājiem par viņu aizdevumu portfeli, dara pieejamu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnes drošā lapā, kam var piekļūt, izmantojot atbilstošus personas identifikācijas līdzekļus.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz viegli lasāmā veidā, izmantojot izteiksmi un valodu, kas atvieglo tās izpratni. Ja var lietot ikdienas vārdus, izvairās no tehniskiem terminiem, bet terminu lietošanas gadījumā – tos izskaidro.

II NODAĻA

Kredītriska novērtēšanas metodes aprakstā iekļaujamie elementi, tostarp to formāts

3. pants

Atsevišķu kolektīvās finansēšanas projektu kredītrisks

Ieguldītājiem sniegtajā aprakstā par metodi, ko izmanto portfelī esošu atsevišķu kolektīvās finansēšanas projektu kredītriska novērtēšanu, kā minēts Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ietver visus šādus elementus:

a)

kritēriji un galvenie finanšu rādītāji, ko izmanto, lai noteiktu atsevišķu kolektīvās finansēšanas projektu uzņēmējdarbības plānu īstenojamību un ilgtspēju;

b)

kolektīvās finansēšanas projektu paredzamās naudas plūsmas analīze un novērtējums par to, cik noteiktas ir paredzamās naudas plūsmas dažādos laikposmos;

c)

analīze par tās uzņēmējdarbības nozares īpatnībām, – tostarp konkurences līmeni, – kurā darbojas projekta īpašnieki;

d)

novērtējums par projekta īpašnieku zināšanām, pieredzi, reputāciju un spēju vadīt uzņēmējdarbību konkrētajā projekta nozarē;

e)

attiecīgā gadījumā – nodrošinājuma vai garantijas un kredītriska mazināšanas pasākumu pieņemšanas un atzīšanas procedūras;

f)

aizdevuma atmaksas grafika veids un maksājumu biežums;

g)

procedūras, saskaņā ar kurām katru aizdevumu, kas saistīts ar projektu, iedala atbilstīgai riska kategorijai, kura definēta riska pārvaldības sistēmā;

h)

šā panta a) līdz g) punkta nolūkos izmantoto datu avots un veids.

4. pants

Kredītrisks ieguldītāja portfeļa līmenī

1.   Aprakstā, ko sniedz ieguldītājiem par metodi kredītriska novērtēšanai ieguldītāja portfeļa līmenī, kā minēts Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, iekļauj paskaidrojumu par to, kā portfeļa sastāva veidošanas procesā tiek ņemti vērā šādi elementi:

a)

vienā un tajā pašā portfelī esošu aizdevumu sadalījums pēc to termiņa;

b)

katra vienā un tajā pašā portfelī esoša aizdevuma procentu likme;

c)

vienā portfelī esošu tādu aizdevumu īpatsvars, kas piešķirti vienam un tam pašam projekta īpašniekam vai saistītu projektu īpašnieku grupai;

d)

vienā portfelī esošu tādu aizdevumu īpatsvars, kas piešķirti projektu īpašniekiem, kuri iedibināti vai darbojas vienā un tajā pašā jurisdikcijā vai ģeogrāfiskajā apgabalā;

e)

vienā portfelī esošu tādu aizdevumu īpatsvars, kas piešķirti projektu īpašniekiem, kuri darbojas vienā un tajā pašā uzņēmējdarbības nozarē;

f)

tādu aizdevumu īpatsvars, kas iedalīti vienā un tajā pašā riska kategorijā;

g)

metode, ko izmanto, lai novērtētu risku korelāciju vienā un tajā pašā portfelī.

2.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā saistītu projektu īpašnieku grupa ir:

a)

divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas veido vienu riska faktoru, jo viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru personu vai pārējās personas;

b)

divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas ir uzskatāmas par tādām, kuras veido vienu riska faktoru, jo tās ir tik lielā mērā savstarpēji saistītas, ka gadījumā, ja viena no tām saskartos ar finansiālām grūtībām, otra vai visas pārējās arī varētu saskarties ar grūtībām finansējuma nodrošināšanā vai parādu atmaksāšanā.

3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas reklamē konkrētu mērķa procentu likmi attiecībā uz ieguldījumu portfeli, atklāj procedūru, ko izmanto, lai atlasītu atsevišķos portfelī iekļaujamos aizdevumus.

5. pants

Projektu īpašnieku kredītrisks

Ieguldītājiem sniegtajā aprakstā par metodi, ko izmanto projektu īpašnieku kredītriska novērtēšanai, kā minēts Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ietver visus šādus elementus:

a)

kredīta apstiprināšanas un uzraudzības procesu procedūras;

b)

attiecīgā gadījumā – procedūras projekta īpašnieka kredītspējas novērtējuma noteikšanai;

c)

procedūras ārējo reitingu izmantošanai nolūkā novērtēt projekta īpašnieka kredītspēju;

d)

attiecīgā gadījumā – nodrošinājuma vai garantijas un kredītriska mazināšanas pasākumu pieņemšanas un atzīšanas procedūras;

e)

procedūras un dati, ko izmanto, lai novērtētu projekta īpašnieka finanšu vēsturi, un procedūras, kas jāievēro gadījumā, ja projekta īpašnieks nesniedz prasīto informāciju vai atsakās to sniegt.

6. pants

Modeļu izmantošana

1.   Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 2. punkta trešās daļas nolūkā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji sniedz atbilstīgu informāciju par modeļiem, kas iekļauti metodē, kuru izmanto kolektīvās finansēšanas projektu kredītriska novērtēšanai, projektu īpašnieku kredītspējas novērtēšanai, kredītu apstiprināšanas un uzraudzības procesiem un portfeļu sastāvam, tostarp visu turpmāk norādīto:

a)

modeļu ievadparametriem izmantoto datu avotu;

b)

ievadparametru datu kvalitātes nodrošināšanai izmantoto sistēmu;

c)

to, vai pastāv piemērota pārvaldības kārtība šādu modeļu izstrādei un izmantošanai;

d)

sistēmu, ar ko nodrošina, ka modeļu rezultātu kvalitāte tiek regulāri novērtēta un validēta un attiecīgā gadījumā pārskatīta.

2.   Ja kolektīvās finansēšanas projektu kredītriska novērtēšanas metodē, projektu īpašnieku kredītspējas novērtējumā, kredītu apstiprināšanas un uzraudzības procesos vai portfeļu sastāvā tiek izmantoti automatizēti modeļi, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji atklāj visu turpmāk minēto:

a)

to, kā automatizēto modeļu izmantošana ir piemērota ieguldītāja portfelim atlasīto kolektīvās finansēšanas projektu veidu apjomam, raksturam un sarežģītībai;

b)

nosacījumus automatizētas lēmumu pieņemšanas piemērošanai kredītu apstiprināšanas un uzraudzības procesos, tostarp attiecībā uz to aizdevumu, segmentu un ierobežojumu identificēšanu, attiecībā uz kuriem ir atļauta automatizēta lēmumu pieņemšana.

7. pants

Informācija par spriedzes testēšanu un jutīguma analīzi

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas veic spriedzes testu un jutīguma analīzi, sniedz ieguldītājiem informāciju par visu turpmāk minēto:

a)

atsevišķa aizdevuma un atsevišķa projekta īpašnieka līmenī – visas jutīguma analīzes, ko veic, lai atspoguļotu nākotnē iespējamus potenciāli negatīvus tirgus notikumus un netipiskus notikumus, kuri attiecas uz aizdevuma veidu un mērķi;

b)

portfeļa līmenī – procedūras un informācijas sistēmas spriedzes testiem, ko veic, lai novērtētu portfeļa noturību visā ekonomikas ciklā un dažādos scenārijos.

III NODAĻA

Par katru atsevišķo portfeli sniedzamā informācija

8. pants

Vidējās svērtās gada procentu likmes aprēķināšana

1.   Lai aprēķinātu portfeļa aizdevumu vidējo svērto gada procentu likmi, kas minēta Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 4. punkta b) apakšpunktā, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji aprēķina vidējo gada procentu likmi no visiem portfelī esošajiem aizdevumiem, svērtu pret portfelī esošo aizdevumu neatmaksāto summu.

2.   Lai aprēķinātu 1. punktā minēto vidējo svērto gada procentu likmi, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

saucēju veido summa, ko iegūst, saskaitot visu portfelī iekļauto aizdevumu nosacītās summas;

b)

skaitītāju veido turpmāk minēto reizināmo reizinājumu summa:

i)

katra aizdevuma nosacītā summa;

ii)

katra portfelī iekļautā aizdevuma gada procentu likme.

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā gada procentu likme atbilst kādam no turpmāk norādītajiem gadījumiem:

a)

fiksētas procentu likmes gadījumā – gada procentu likme, kas noteikta aizdevuma līgumā;

b)

mainīgas procentu likmes gadījumā – procentu likme, kas ir spēkā dienā, kad tiek publicēta vidējā svērtā gada procentu likme, ņemot vērā aizdevuma līgumā noteikto maksimālo robežu;

c)

gadījumos, kad aizdevums tiek sadalīts daļās ar atšķirīgām procentu likmēm, – vidējā svērtā procentu likme, kā noteikts aizdevuma līgumā.

9. pants

Aizdevumu sadalījums pa riska kategorijām

1.   Lai aprēķinātu aizdevumu sadalījumu pa riska kategorijām, absolūtos skaitļos un procentos, kā minēts Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 4. punkta c) apakšpunktā, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka katrs atsevišķais aizdevums tiek iedalīts attiecīgajai riska kategorijai, kura, pamatojoties uz stabiliem un skaidri definētiem kritērijiem, noteikta riska pārvaldības sistēmā, kas minēta Regulas (ES) 2020/1503 4. panta 4. punkta f) apakšpunktā un precizēta saskaņā ar minētās regulas 19. panta 7. punkta d) apakšpunktu.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos un katrai riska kategorijai piemēro šādas definīcijas:

a)

aizdevumu sadalījums pa riska kategorijām absolūtos skaitļos attiecas uz summu, ko veido visu vienas un tās pašas riska kategorijas aizdevumu nosacītās summas;

b)

aizdevumu sadalījums pa riska kategorijām procentos attiecas uz attiecību starp:

i)

summu, ko veido visu vienas un tās pašas riska kategorijas aizdevumu nosacītās summas;

ii)

visu portfelī esošo aizdevumu kopējā nosacītā summa.

3.   Attiecībā uz informācijas atklāšanu ieguldītājiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izveido un uztur skaidru un efektīvu politiku un procedūras riska kategoriju noteikšanai.

10. pants

Pamatinformācija par katru portfelī iekļauto aizdevumu

1.   Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētā pamatinformācija par katru aizdevumu, kas veido portfeli, ietver visu turpmāk minēto:

a)

aizdevuma summa, tostarp pēdējais neatmaksātais atlikums;

b)

valūta, kurā aizdevums piešķirts;

c)

par aizdevuma apkalpošanu atbildīgā vienība, tostarp tās juridiskais nosaukums, reģistrācijas numurs un reģistrācijas vieta, juridiskā adrese un kontaktinformācija, kā arī tās apkalpošanas politika;

d)

projekta īpašnieka identitāte, tostarp tā juridiskais nosaukums, reģistrācijas valsts un reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un korporatīvā tīmekļa vietne;

e)

projekta īpašnieka īpašumtiesību struktūra;

f)

aizdevuma mērķis, ko norāda, pievienojot īsu kolektīvās finansēšanas projekta aprakstu;

g)

procentu likme vai jebkura cita kompensācija, kas noteikta aizdevuma līgumā, par katru gadu līdz termiņa beigām un, ja procentu likme vai cita kompensācija nav tieši pieejama, aprēķināšanas metode;

h)

aizdevuma termiņa datums;

i)

attiecīgā riska kategorija, kurai aizdevums ir iedalīts saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1503 4. panta 4. punkta f) apakšpunktā minēto riska pārvaldības sistēmu;

j)

aizdevuma pamatsummas atmaksas un procentu maksājumu grafiks;

k)

projekta īpašnieka atbilstība aizdevuma daļas maksājumu grafikam, norādot jebkuru kavētu maksājumu vai saistību neizpildi, kā minēts 1. panta 1. punktā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/2115 (4);

l)

kolektīvās finansēšanas projekta, ko ieguldītājs finansē ar aizdevumu, summas procentuālā daļa, kas izteikta kā attiecība starp:

i)

aizdevuma nosacīto summu;

ii)

kolektīvās finansēšanas projekta kopējo summu.

2.   Informācijā, ko sniedz par katru portfelī iekļauto aizdevumu, norāda, vai projekta īpašnieks ir ieviesis vairāk nekā vienu kolektīvās finansēšanas projektu, ko finansē kāds kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, un ietver visu turpmāk minēto informāciju:

a)

piedāvājuma veids un instruments, ko izmanto projekta finansēšanai;

b)

pabeigšanas datums (pagājušais vai paredzamais);

c)

nosacītā summa, ko projekta īpašnieks aizņemas;

d)

cita būtiska informācija, tostarp visas citas finansiālās saistības un iespējamās saistības.

3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs pieprasa projekta īpašniekam sniegt 2. punktā minēto informāciju.

4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, ko projektu īpašnieki sniedz saskaņā ar 3. punktu, ir precīza, ticama un atjaunināta.

11. pants

Informācija par riska mazināšanas pasākumiem

1.   Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 4. punkta e) apakšpunkta nolūkā “riska mazināšanas pasākums” ir metode, ko projekta īpašnieks izmanto, lai samazinātu ar aizdevumu saistīto kredītrisku, un kas var izpausties kādā no šādiem veidiem:

a)

“fondētā kredītaizsardzība” – riska mazināšanas metode, kurā ar aizdevumu saistītā kredītriska samazināšana izriet no ieguldītāja tiesībām aizdevuma saistību nepildīšanas gadījumā vai citu ar projektu vai projekta īpašnieku saistītu konkrētu kredītnotikumu gadījumā likvidēt konkrētus aktīvus vai summas vai panākt to pārvedumu vai atsavinājumu, vai paturēt tos, vai arī samazināt aizdevuma summu;

b)

“nefondētā kredītaizsardzība” – riska mazināšanas metode, kurā ar aizdevumu saistītā kredītriska samazināšana izriet no trešās personas pienākuma samaksāt summu aizdevuma saistību nepildīšanas gadījumā vai citu konkrētu ar projektu vai projekta īpašnieku saistītu kredītnotikumu gadījumā.

2.   Ja aizdevumu garantē ar “fondēto kredītaizsardzību”, kā minēts 1. punktā, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz visu turpmāk minēto informāciju:

a)

aktīva(-u) veids(-i);

b)

pēdējais(-ie) šāda(-u) aktīva(-u) novērtējums(-i) un summa(-as), ko var likvidēt, pārvest, paturēt vai atsavināt;

c)

vērtēšanas metode;

d)

procentos izteikta attiecība starp b) apakšpunktā minēto summu un aizdevuma kopējo nosacīto summu.

3.   Ja aizdevumu garantē ar “nefondēto kredītaizsardzību”, kā minēts 2. punktā, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz vismaz šādu informāciju:

a)

trešās personas, kas darbojas kā aizsardzības devējs vai garantijas devējs, nosaukums, adrese un juridiskais statuss;

b)

attiecība starp:

i)

trešās personas segtā aizdevuma nosacīto summu;

ii)

aizdevuma kopējo nosacīto summu, izteikta procentos.

4.   Šā panta 2. un 3. punkta nolūkā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

jebkura riska mazināšanas pasākuma atbilstība un vērtēšana ir novērtēta saskaņā ar atbilstīgu politiku un procedūrām, kas paredzētas riska pārvaldības sistēmā, kas minēta Regulas (ES) 2020/1503 4. panta 4. punkta f) apakšpunktā un precizēta saskaņā ar minētās regulas 19. panta 7. punkta d) apakšpunktu;

b)

vērtējot jebkuru riska mazināšanas pasākumu, ir ņemtas vērā visas atsavināšanas izmaksas, kas rodas no nodrošinājuma iegūšanas un pārdošanas.

12. pants

Informācija par projekta īpašnieka kredītlīguma saistību neizpildi

1.   Lai panāktu atbilstību Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 4. punkta f) apakšpunktam, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji pieprasa projektu īpašniekiem sniegt informāciju par kredītlīgumu saistību neizpildi, kas notikusi iepriekšējo piecu gadu laikā.

2.   Ja “kredītlīgums” attiecas uz līgumu, ar ko ieguldītājs projekta īpašniekam piešķir kredītu aizdevuma veidā konkrētam kolektīvās finansēšanas projektam, piemēro šādas definīcijas:

a)

“saistību neizpilde” ir “saistību neizpilde”, kas definēta 1. panta 1. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2022/2115;

b)

“kredītlīgums” ir līgums, ar ko ieguldītājs projekta īpašniekam piešķir kredītu aizdevuma veidā konkrētam kolektīvās finansēšanas projektam.

3.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju par saistību neizpildi projekta īpašnieks sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam visos šajos posmos:

a)

aizdevuma iniciēšanas brīdī;

b)

tūlīt pēc saistību neizpildes notikuma;

c)

līdz portfelī iekļautā kredītlīguma termiņa beigām.

4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, ko projektu īpašnieki sniedz saskaņā ar 2. un 3. punktu, ir precīza, ticama un atjaunināta.

5.   Ja “kredītlīgums” ir kāds finanšu instruments, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (5) 4. panta 1. punkta 50) apakšpunktā, un informācija par iepriekšējiem saistību neizpildes gadījumiem nav pieejama, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji pieprasa projektu īpašniekiem sniegt visu turpmāk minēto informāciju par iepriekšējiem pieciem gadiem:

a)

kavētās dienas;

b)

kavēto maksājumu summa.

6.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ieguldītājiem atklāj, vai 2. un 5. punktā minētās informācijas avots ir iekļauts vienā vai vairākos no turpmāk minētajiem avotiem, un precizē, kurā no tiem:

a)

projekta īpašnieka ar zvērestu apliecināta deklarācija;

b)

kredītreģistros pieejama informācija;

c)

publiski pieejama informācija, tostarp no parādu piedziņas uzņēmumiem vai kredītreitingu aģentūrām;

d)

cita veida informācija.

7.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

informācija, ko projektu īpašnieki sniedz saskaņā ar 5. punktu, ir precīza, ticama un atjaunināta;

b)

šā panta 5. punktā minētās informācijas atklāšana ieguldītājiem atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (6) prasībām.

13. pants

Informācija par maksām, ko attiecībā uz aizdevumu ir samaksājis ieguldītājs, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai projekta īpašnieks

Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 4. punkta g) apakšpunktā minētā informācija par maksām, kas maksātas attiecībā uz aizdevumiem, ietver visu turpmāk minēto:

a)

vai maksas maksā fiziskā vai juridiskā persona, tostarp, vai minētā persona ir ieguldītājs, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, projekta īpašnieks vai trešā persona;

b)

maksu naudas summu;

c)

vai maksas saņem fiziskā vai juridiskā persona, tostarp, vai minētā persona ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai – ārpakalpojumā nodotu operacionālo funkciju gadījumā – trešā persona;

d)

visus pakalpojumus, ko sedz ar maksu, tostarp parakstīšanās maksu, pārvaldības maksu, maksu par parādu piedziņas procesiem un izstāšanās maksu;

e)

maksu aprēķināšanas metodi, tostarp to, vai maksu lielums ir procentuāla daļa no aizdevuma nosacītās summas vai jebkura cita mainīgā lieluma, vai fiksēta summa;

f)

maksu samaksas grafiku.

14. pants

Informācija par aizdevuma vērtēšanu

1.   Aizdevuma vērtējums, kas minēts 6. panta 4. punkta h) apakšpunktā, attiecībā uz katru atsevišķo aizdevumu atspoguļo ticamo faktisko peļņu, kura definēta kā diskontētā gada peļņa no ieguldījuma, ko ieguldītājs sagaida konkrētā vērtēšanas datumā, pamatojoties uz jaunāko pieejamo informāciju.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā ticamās faktiskās peļņas aprēķina pamatā ir visa turpmāk minētā informācija:

a)

procentu likme vai jebkura cita kompensācija, kas noteikta aizdevuma līgumā;

b)

ienesīgums atlikušajā termiņā;

c)

jebkuru Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 4. punkta g) apakšpunktā minēto maksu piemērošana;

d)

paredzamie saistību neizpildes rādītāji, kas noteikti saskaņā ar 4. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2022/2115;

e)

jebkuras citas izmaksas, ko attiecībā uz aizdevumu sedz projekta īpašnieks, ieguldītājs vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs.

3.   Aizdevuma vērtējums, kas minēts Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 4. punkta h) apakšpunktā, ietver tā portfeļa vērtējumu, kurā aizdevums ir iekļauts, un ko izsaka kā attiecību starp:

a)

skaitītāju, kuru veido turpmāk minēto reizināmo reizinājumu summa:

i)

ikviena portfelī esošā aizdevuma nosacītā summa;

ii)

ikviena portfeļa sastāvā esošā aizdevuma attiecīgā ticamā faktiskā peļņa;

b)

saucēju, kuru veido summa, ko iegūst, saskaitot ikviena portfeļa sastāvā iekļautā aizdevuma nosacītās summas.

IV NODAĻA

Politikas, procedūras un organizatoriski pasākumi, kas prasīti attiecībā uz ārkārtas gadījumiem paredzētajiem fondiem

15. pants

Vispārīgās prasības

1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir izveidojuši un uztur ārkārtas gadījumiem paredzētu fondu savām darbībām, kas saistītas ar aizdevumu portfeļu individuālo pārvaldību, ir ieviestas atbilstošas politikas, procedūras un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu, ka ārkārtas gadījumiem paredzētais fonds tiek vadīts piesardzīgi un var sasniegt tā mērķus.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā politikas, procedūras un organizatoriskos pasākumus attiecībā uz ārkārtas gadījumiem paredzēto fondu apstiprina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra, un tie ir rakstiski, atjaunināti un labi dokumentēti.

16. pants

Organizatoriskie pasākumi

1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina stabilu un pārredzamu organizatorisko un darbības struktūru jebkuram ārkārtas gadījumiem paredzētam fondam, ko tie var būt izveidojuši, un tiem ir tās rakstveida apraksts.

2.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju vadības struktūra pārrauga ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda pārvaldības un organizatorisko pasākumu ieviešanu.

3.   Šā panta 2. punkta nolūkā visi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju vadības struktūru locekļi:

a)

pilnībā pārzina ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda juridisko, organizatorisko un darbības struktūru un nodrošina, ka minētā struktūra atbilst tā apstiprinātajiem mērķiem;

b)

pilnībā apzinās struktūru, pienākumus un uzdevumu sadalījumu ārkārtas gadījumiem paredzētajā fondā.

4.   Fonda organizatoriskā struktūra nekavē vadības struktūras spēju identificēt, pārraudzīt un efektīvi pārvaldīt riskus, ar kuriem fonds saskarsies tā darbību rezultātā.

17. pants

Pārvaldības politika

1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir ieviesta pārvaldības politika nolūkā pārvaldīt ārkārtas gadījumiem paredzēto fondu. Minētā politika nodrošina, ka iekšējās pārvaldības pasākumi, procesi un mehānismi ir konsekventi, labi integrēti un piemēroti, lai nodrošinātu ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda labu darbību.

2.   Šā panta 1. punktā minētā pārvaldības politika ietver visus šādus elementus un informāciju:

a)

ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda mērķis;

b)

ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda juridiskā un darbības struktūra, tostarp tas, vai to vada pats kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona;

c)

ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda darbības ilgums, tostarp norādot gadījumus, kad fondam ir neierobežots termiņš.

3.   Ja ārkārtas gadījumiem paredzēto fondu vada trešā persona, 1. punktā minētā pārvaldības politika ietver arī visu turpmāk minēto:

a)

ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda vadības struktūras sastāvs;

b)

ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda vadības struktūras atbildība un pienākumi;

c)

katra ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda vadības struktūras locekļa kompetenču un prasmju apraksts;

d)

ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda vadības struktūras sanāksmju biežums;

e)

prasības, ko piemēro ziņošanai starp ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda vadības struktūru un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūru;

f)

atbildība par ārpakalpojumu izmantošanas kārtības dokumentēšanu, pārvaldību un kontroli;

g)

norāde par vienu vai vairākiem augstākā līmeņa darbiniekiem, kuri ir tieši pārskatatbildīgi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai un ir atbildīgi par ārpakalpojumu izmantošanas kārtības risku pārvaldību un pārraudzību, tostarp attiecīgā dokumentācija.

18. pants

Finansēšanas politika

1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir ieviesta finansēšanas politika, ar ko nosaka, kā tiek finansēts ārkārtas gadījumiem paredzētais fonds un kā tiek pārvaldīti iekasētie ieņēmumi.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā 1. punktā minētajā finansēšanas politikā ir ietverti visi šādi elementi un informācija:

a)

visas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja sākotnējās iemaksas ārkārtas gadījumiem paredzētajā fondā;

b)

to maksu veids, ko iekasē, lai uzkrātu ārkārtas gadījumiem paredzēto fondu;

c)

kritēriji, ko ārkārtas gadījumiem paredzēto fondu pārvaldībā ņem vērā, lemjot par iekasējamo maksu veidu;

d)

kritēriji, ko ārkārtas gadījumiem paredzēto fondu pārvaldībā ņem vērā, lemjot par to maksu apmēru, kas iekasējamas par katru aizdevumu;

e)

lēmumu pieņemšanas process, kurā nosaka iekasējamo maksu apmēru un veidu;

f)

ieguldījumu stratēģija, ko ārkārtas gadījumiem paredzētais fonds ir pieņēmis, lai ieguldītu pārvaldītos fondus;

g)

juridiskās īpašumtiesības uz fondiem;

h)

tas, kā fondi tiks likvidēti ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda termiņa iestāšanās gadījumā;

i)

tas, kā fondi tiek nošķirti no citiem aktīviem, kas pieder kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam;

j)

tas, kā ārkārtas gadījumiem paredzētajā fondā iemaksātie naudas līdzekļi tiks izmantoti ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda darbības uzturētāja maksātnespējas gadījumā.

19. pants

Izmaksāšanas politika

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir ieviesis politiku, ar ko nosaka, kā lēmumā par to, kā veikt jebkādu izmaksu ieguldītājiem no ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda, tiek ņemti vērā visi turpmāk minētie elementi:

a)

atjaunināts pieejamais fonda atlikums;

b)

to aizdevumu daļa, kuriem konkrētajā portfelī iestājusies saistību neizpilde;

c)

to aizdevumu procentu likmes un termiņš, kuriem konkrētajā portfelī ir iestājusies saistību neizpilde;

d)

procedūra, kas jāievēro, apsverot, vai veikt diskrecionāru maksājumu no ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda;

e)

apstākļi, kādos ārkārtas gadījumiem paredzētais fonds var tikt aktivizēts izmaksāšanas nolūkā;

f)

kritēriji, kas jāņem vērā konkurējošu vai vienlaicīgu ieguldītāju prasījumu gadījumā attiecībā uz vieniem un tiem pašiem aizdevumiem, kuriem iestājusies saistību neizpilde.

20. pants

Darbības nepārtrauktības politika

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izveido stabilu darbības nepārtrauktības politiku attiecībā uz ārkārtas gadījumiem paredzēto fondu, lai nodrošinātu tā spēju pastāvīgi darboties un lai ierobežotu iespējamos zaudējumus īslaicīgas vai galīgas maksātnespējas gadījumā.

21. pants

Pārredzamība un informācijas atklāšana ieguldītājiem

1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra skaidri un konsekventi informē savus darbiniekus un atjaunina informāciju par ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda politikām un procedūrām vismaz tādā līmenī, kas vajadzīgs, lai veiktu ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda uzdevumus.

2.   Politikas, procedūras un organizatoriskos pasākumus, kas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāievieš saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1503 6. panta 7. punkta c) apakšpunktu, konsekventi atspoguļo minētās regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajā ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda politikā.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 347, 20.10.2020., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2115 (2022. gada 13. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1503 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē metodiku kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto aizdevumu saistību neizpildes rādītāju aprēķināšanai (OV L XXX, dd.mm.gggg., 33.. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).


Top