(1)

Ir jādod iespēja ieguldītājiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ieguldījumiem. Tā kā viena kolektīvās finansēšanas projekta ietvaros var tikt piedāvāts vairāk nekā viens aizdevums, tad, precizējot kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto projektu saistību neizpildes rādītāju aprēķināšanas metodiku, ir nepieciešams paredzēt noteikumus saistību neizpildes rādītāju aprēķināšanai katra atsevišķā aizdevuma līmenī attiecībā uz konkrētu kolektīvās finansēšanas projektu, kas tiek piedāvāts kolektīvās finansēšanas platformā. Saistību neizpildes definīcija detalizētākā līmenī, t. i., aizdevumu līmenī, ļauj aptvert gadījumus, kad ir maz ticams, ka projekta īpašnieks spēs izpildīt savas kredītsaistības attiecībā pret vienu aizdevumu, bet ne attiecībā pret citiem. Tāpēc, aprēķinot kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto projektu saistību neizpildes rādītājus, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu automātiski uzskatīt, ka viena un tā paša projekta dažādo aizdevumu saistības vienlaikus nav izpildītas. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānovērtē, vai dažas saistību neizpildes pazīmes ir saistītas ar kolektīvās finansēšanas projektu kopumā, nevis tikai ar konkrētu aizdevumu. Jo īpaši, ja netiek pildītas saistības ievērojamai daļai aizdevumu, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas projektu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji var uzskatīt, ka ir maz ticams, ka pārējie minētā kolektīvās finansēšanas projekta aizdevumi tiks samaksāti pilnā apmērā bez nepieciešamības veikt tādas darbības, kā piemēram, nodrošinājuma realizācija, un uzskatīt arī šos aizdevumus par tādiem, kuru saistības nav izpildītas.

(2)

Ir jāizvairās no regulējuma arbitrāžas un jādod ieguldītājiem iespēja salīdzināt to kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rezultātus, kuri sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kas ietver aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu, un jo īpaši kolektīvās finansēšanas platformās piedāvāto projektu kvalitāti. Tāpēc ir lietderīgi precizēt elementus, pamatojoties uz kuriem šādiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāuzskata, ka ir notikusi saistību neizpilde attiecībā pret aizdevumu, kas piedāvāts to kolektīvās finansēšanas platformā. Tādēļ minētajiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš efektīvi procesi, kas tiem ļauj iegūt nepieciešamo informāciju, lai bez liekas kavēšanās identificētu viņu kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto aizdevumu saistību neizpildes gadījumus.

(3)

Regulas (ES) 2020/1503 20. panta 1. punktā ir noteikts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kuri ietver aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu, ik gadu ir jāpublisko viņu kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto kolektīvās finansēšanas projektu saistību neizpildes rādītāji par vismaz iepriekšējiem 36 mēnešiem un četru mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām jāpublicē paziņojums par rezultātiem, norādot paredzamo un faktisko saistību neizpildes rādītāju visiem aizdevumiem, kuru piešķiršanu tie ir atvieglojuši. Lai nodrošinātu, ka ieguldītājiem un potenciālajiem ieguldītājiem piekļuve informācijai par kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto aizdevumu riska un ienesīguma rādītājiem ir ar līdzīgiem laika posmiem, ir jānodrošina atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 180. panta 1. punkta a) apakšpunktam un saistību neizpildes rādītāju aprēķināšanai jāizmanto viena gada saistību neizpildes rādītāji. Viena gada saistību neizpildes rādītāji atspoguļo to aizdevumu daļu, kuru statuss vismaz reizi viena gada novērošanas periodā mainās no aizdevumiem, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde, uz aizdevumiem ar saistību neizpildi. Tādējādi paredzamajam saistību neizpildes rādītājam būtu jākalpo par to aizdevumu daļas aplēsi, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde un kuru saistību neizpildes iestāšanās ir paredzama viena gada novērošanas periodā. Līdz ar to, lai šāda paredzamā saistību neizpildes rādītāja aplēse balstītos uz faktisko saistību neizpildes rādītāju, faktiskā saistību neizpildes rādītāja aprēķins būtu jāattiecina tikai uz aizdevumiem, kuriem viena gada novērošanas perioda sākumā nav saistību neizpildes statusa. Lai nodrošinātu saistību neizpildes rādītāju salīdzināmu un taisnīgu atspoguļojumu, gada saistību neizpildes rādītāju aprēķināšanai nebūtu jāpiemēro svēruma shēma (uz aizdevumiem balstīts aprēķins). Tādējādi, lai izvairītos no tā, ka dažiem aizdevumiem šādā aprēķinā tiek piešķirts lielāks pārsvars, saistību neizpildes rādītāju aprēķināšanai nebūtu jāizmanto aizdevumu naudas summa. Ja pastāv neobjektivitāte īstermiņa aizdevumu dēļ, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kuri ietver aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu, būtu jākoriģē saistību neizpildes rādītāja aprēķins. Lai nodrošinātu, ka ieguldītājiem ir pieejams saistību neizpildes rādītāju taisnīgs atspoguļojums, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kuri ietver aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu, nebūtu jāmanipulē vai nepareizi jāatspoguļo saistību neizpildes rādītāji, kas publicēti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1503 20. panta 2. punktu.

(4)

Nekonsekventu, neprecīzu, nepilnīgu vai novecojušu datu rezultātā var rasties kļūdas kolektīvās finansēšanas projektu saistību neizpildes rādītāju aprēķinā. Līdz ar to, lai nodrošinātu datu ticamību un augstu kvalitāti, ar datu vākšanu un glabāšanu saistītajām procedūrām vajadzētu būt stingrām un labi dokumentētām.

(5)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju iekšējā metode faktisko un paredzamo saistību neizpildes rādītāju aprēķināšanai būtu jābalsta uz informāciju par to aizdevumu darbības rezultātiem, kurus atvieglojuši minētie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, un uz Regulas (ES) 2020/1503 19. panta 7. punkta d) apakšpunktā minētajā riska pārvaldības satvarā noteiktajām riska kategorijām.

(6)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (“EVTI”) ciešā sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi.

(7)

EVTI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izanalizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ieteikumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu.

(8)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (4) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 1. jūnijā sniedza atzinumu,