Par pašvaldību un NGF

Jautājums:

Ir gadījumi, kad pašvaldība ir atvērusi vienu norēķinu kontu (piemēram, dome, neatkarīgi no institūciju skaita un lieluma) un ir gadījumi, kad katrai iestādei ir savs konts. Tad uz kuru tieši attiektos garantētā atlīdzība?

Atbilde:

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 5. panta 2. daļu – “Ja noguldītājs pārvalda citai personai pienākošos līdzekļus noguldījumu piesaistītājā, garantēto atlīdzību ir tiesības saņemt šai personai, kura var pierādīt savas prasījuma tiesības uz noguldītāja pārvaldītajiem līdzekļiem ar nosacījumu, ka noguldījumu piesaistītājs šo personu ir identificējis pirms noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas”. Tātad, ja pašvaldība savā kontā tur citu personu līdzekļus, un banka šīs personas ir identificējusi, tad garantētā atlīdzība pienākas šīm identificētajām personām. Attiecīgi sagatavojot pārskatu par iemaksām Noguldījumu garantiju fondā, kā arī garantētas atlīdzības saņēmēju sarakstu, kas tiek sagatavots atbilstoši Informācijas par garantēto atlīdzību apkopošanas un sniegšanas normatīvajiem noteikumiem, katra minētā identificētā persona tiek uzskatīta par atsevišķu noguldītāju. Ja banka šīs personas nav identificējusi, tad līdzekļi pašvaldības kontā uzskatāmi par pašvaldības līdzekļiem. 

Tomēr, pat ja pašvaldība savā vārdā ir atvērusi katrai iestādei savu kontu un katra konta īpašnieku banka ir identificējusi, nosakot – pienākas vai nepienākas garantētā atlīdzība klientam (pašvaldība kopā ar visām savam iestādēm), tiek ņemts vērā likuma 23.panta 3. punktā noteiktais kritērijs par pašvaldības gada budžetu.

Jautājums:

Kā noteikt pašvaldības budžeta apmēru, piemērojot Noguldījumu garantiju likuma 23. panta 3. punktu?

Atbilde:

Šajā gadījumā pašvaldības budžets ir pašvaldības plānotā kopbudžeta izdevumu daļas kopsumma.