EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32018R1624
Commission Implementing Regulation (EU) 2018/1624 of 23 October 2018 laying down implementing technical standards with regard to procedures and standard forms and templates for the provision of information for the purposes of resolution plans for credit institutions and investment firms pursuant to Directive 2014/59/EU of the European Parliament and of the Council, and repealing Commission Implementing Regulation (EU) 2016/1066 (Text with EEA relevance.)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1624 (2018. gada 23. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, standarta veidlapām un veidnēm informācijas sniegšanai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānu vajadzībām un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066 (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1624 (2018. gada 23. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, standarta veidlapām un veidnēm informācijas sniegšanai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānu vajadzībām un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066 (Dokuments attiecas uz EEZ.)
C/2018/6841
OV L 277, 7.11.2018, p. 1–65
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 24/03/2022
|
7.11.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1624
(2018. gada 23. oktobris),
ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, standarta veidlapām un veidnēm informācijas sniegšanai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānu vajadzībām un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1066 (2) ir noteikta procedūra un ieviests veidņu minimuma kopums, lai kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības (“finanšu iestādes”) noregulējuma iestādēm sniegtu informāciju nolūkā sagatavot un īstenot iestāžu noregulējuma plānus. Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2016/1066 pieņemšanas noregulējuma iestādes ir guvušas pieredzi noregulējuma plānošanas jomā. Ņemot vērā šo pieredzi, ir jāatjaunina veidņu minimuma kopums informācijas ievākšanai noregulējuma plānošanas nolūkos. |
|
(2) |
Īstenošanas regulas (ES) 2016/1066 mērķis ir arī izstrādāt procedūru un veidņu minimuma kopumu informācijai, ko finanšu iestādes sniedz noregulējuma iestādēm, tādā veidā, kas ļauj noregulējuma iestādēm konsekventi vākt šādu informāciju visā Savienībā un atvieglot informācijas apmaiņu starp attiecīgajām iestādēm. Taču pieredze ir apliecinājusi, ka saskaņota pieeja šādas informācijas vākšanai ir īstenota tikai daļēji. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt, ka noregulējuma iestādes visā Savienībā regulāri ievāc minimālo pamatinformāciju saistībā ar finanšu iestādi vai grupu. Tas neliedz noregulējuma iestādei vākt jebkādu papildu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sagatavotu un īstenotu noregulējuma plānus vai noteiktu, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 4. pantā, vienkāršotus informēšanas pienākumus. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu, ka noregulējuma plāni ir balstīti uz datu minimālo kopumu, kam ir konsekventi augsta kvalitāte un precizitāte, ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066 ieviestajās pārskata veidnēs noteiktie datu posteņi būtu jāpārveido vienotā datu punkta modelī, kā tiek praktizēts uzraudzības pārskatu sniegšanā. Vienotajam datu punktu modelim būtu jāsastāv no strukturāla datu posteņu atveidojuma un jāidentificē visas būtiskās darījumdarbības koncepcijas, lai panāktu vienotu ziņošanu noregulējuma plānošanai, un tam būtu jāietver visas attiecīgās specifikācijas, kas vajadzīgas, lai turpmāk attīstītu vienotus IT pārskatu sniegšanas risinājumus. |
|
(4) |
Lai nodrošinātu finanšu iestāžu ziņoto datu posteņu kvalitāti, konsekvenci un precizitāti, datu posteņiem būtu jāpiemēro kopīgi validācijas noteikumi. |
|
(5) |
Validācijas noteikumi un datu punktu definīcijas to būtības dēļ tiek regulāri atjaunināti, lai nodrošinātu, ka tie vienmēr atbilst piemērojamajām regulatīvajām, analītiskajām un informācijas tehnoloģiju prasībām. Tomēr laiks, kas pašlaik nepieciešams, lai pieņemtu un publicētu detalizētu vienoto datu punktu modeli un validācijas noteikumus, nozīmē, ka nav iespējams pietiekami ātri un laicīgi veikt izmaiņas, ar kurām tiktu nodrošināta pastāvīga vienotas informācijas sniegšana attiecībā uz noregulējuma plāniem Savienībā. Tāpēc būtu jānosaka stingri kvalitātes kritēriji attiecībā uz detalizētu vienoto datu punktu modeli un detalizētiem kopīgajiem validācijas noteikumiem, ko Eiropas Banku iestāde (EBI) elektroniski publicēs savā tīmekļa vietnē. |
|
(6) |
Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. panta 2. punktu kompetentajām un noregulējuma iestādēm būtu jāsadarbojas, lai mazinātu gadījumus, kad prasības sniegt informāciju tiek noteiktas atkārtoti. Šajā nolūkā Īstenošanas regulā (ES) 2016/1066 ir paredzēta sadarbības procedūra starp kompetentajām un noregulējuma iestādēm, kas būtu jāsaglabā, lai kompetentās un noregulējuma iestādes kopīgi pārbaudītu, vai kompetentajai iestādei jau ir daļēji vai pilnībā pieejama prasītā informācija. Ja kompetentajai iestādei informācija ir pieejama, tai šāda informācija būtu tieši jānosūta noregulējuma iestādei. |
|
(7) |
Ņemot vērā Īstenošanas regulā (ES) 2016/1066 nepieciešamo grozījumu apmēru, juridiskās noteiktības un skaidrības nolūkos ir vēlams pieņemt jaunu īstenošanas regulu un attiecīgi atcelt Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066. |
|
(8) |
Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehniskajiem standartiem, ko Komisijai iesniedza EBI. |
|
(9) |
EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehniskajiem standartiem, uz kuriem ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka īstenošanas tehniskos standartus, paredzot procedūras un standarta veidņu minimālo kopumu, lai noregulējuma iestādēm iesniegtu informāciju, kas nepieciešama individuālu noregulējuma plānu sagatavošanai un īstenošanai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. pantu un grupu noregulējuma plāniem saskaņā ar minētās direktīvas 13. pantu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“noregulējuma vienība” ir viena no šādām vienībām:
|
|
2) |
“noregulējuma grupa” ir viena no šādām struktūrām:
|
|
3) |
“grupas finanšu iestāde” ir grupas vienība, kas ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība; |
|
4) |
“attiecīgā juridiskā persona” ir grupas vienība, kas vai nu:
|
3. pants
Pamatinformācijas sniegšana individuālo un grupu noregulējuma plānu nolūkā
1. Finanšu iestādes un – grupu gadījumā – Savienības mātesuzņēmumi vai nu tieši, vai ar kompetentās iestādes starpniecību iesniedz noregulējuma iestādēm I pielikumā noteiktajās veidnēs minēto informāciju saskaņā ar informācijas konsolidācijas līmeni, biežumu un formātu, kā noteikts attiecīgi 4., 5. un 6. pantā, un saskaņā ar II pielikumā minētajiem norādījumiem.
2. Ja noregulējuma iestāde vai – grupu gadījumā – grupas līmeņa noregulējuma iestāde piemēro vienkāršotus pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu, tā attiecīgās iestādes vai Savienības mātesuzņēmumus informē par to, kāda informācija nav jāiekļauj šī panta 1. punktā minētās informācijas sniegšanā. Tā norāda uz attiecīgo informāciju, atsaucoties uz I pielikumā iekļautajām veidnēm.
4. pants
Informācijas konsolidācijas līmenis
1. Finanšu iestādes, kas nav daļa no grupas, individuāli iesniedz 3. panta 1. punktā minēto informāciju, izņemot I pielikuma Z 07.02. un Z 04.00. veidnē minēto informāciju.
2. Grupu gadījumā Savienības mātesuzņēmumi iesniedz 3. panta 1. punktā minēto informāciju saskaņā ar šādu specifikāciju:
|
a) |
I pielikuma Z 01.00. veidnē minēto informāciju saistībā ar:
|
|
b) |
I pielikuma Z 02.00. un Z 03.00. veidnē minēto informāciju:
|
|
c) |
I pielikuma Z 04.00. veidnē minēto informāciju saistībā ar savstarpējām finansiālajām saiknēm starp visām attiecīgajām juridiskajām personām; |
|
d) |
I pielikuma Z 05.01. un Z 05.02. veidnē minēto informāciju:
|
|
e) |
I pielikuma Z 06.00. veidnē minēto informāciju Savienības mātesuzņēmuma līmenī konsolidēti saistībā ar visām kredītiestādēm, kuras ir attiecīgās juridiskās personas; |
|
f) |
I pielikuma Z 07.01. veidnē minēto informāciju atsevišķi par katru dalībvalsti, kurā grupa darbojas; |
|
g) |
I pielikuma Z 07.02., Z 07.03. un Z 07.04. veidnē minēto informāciju saistībā ar jebkuras grupas vienības kritiski svarīgām funkcijām un galvenajām darbības jomām; |
|
h) |
I pielikuma Z 08.00. veidnē minēto informāciju saistībā ar jebkādiem kritiski svarīgiem pakalpojumiem, ko sniedz jebkurai I pielikuma Z 01.00. veidnē iekļautai grupas vienībai; |
|
i) |
I pielikuma Z 09.00. veidnē minēto informāciju saistībā ar visām finanšu tirgus infrastruktūrām, kuru traucējumi ievērojami sarežģītu vai kavētu jebkuru Z 07.02. veidnē minētu kritiski svarīgu funkciju veikšanu; |
|
j) |
I pielikuma Z 10.01. un Z 10.02. veidnē minēto informāciju saistībā ar jebkādām kritiski svarīgām informācijas sistēmām grupā. |
5. pants
Biežums, atsauces datumi un nosūtīšanas datumi
1. Finanšu iestādes iesniedz 3. panta 1. punktā minēto informāciju, vēlākais, līdz 30. aprīlim katru gadu attiecībā uz iepriekšējā kalendārā gada vai attiecīgā finanšu gada pēdējo dienu. Ja 30. aprīlis nav darba diena, informāciju sniedz nākamajā darba dienā.
2. Noregulējuma iestādes sniedz nepieciešamo kontaktinformāciju informācijas iesniegšanai noregulējuma iestādē vai – attiecīgā gadījumā – kompetentajā iestādē.
3. Finanšu iestādes var iesniegt nerevidētus datus. Ja revidētie dati atšķiras no iesniegtajiem nerevidētajiem datiem, pārskatītos revidētos datus iesniedz bez liekas kavēšanās. Nerevidēti dati ir dati, par kuriem nav sniegts ārēja revidenta atzinums, savukārt revidēti dati ir dati, kuru revīziju ir veicis ārējs revidents, sniedzot revīzijas atzinumu.
4. Iesniegto pārskatu korekcijas iesniedz bez nepamatotas kavēšanās.
6. pants
Informācijas iesniegšanas formāts
1. Finanšu iestādes vai – grupu gadījumā – Savienības mātesuzņēmumi iesniedz 3. panta 1. punktā minēto informāciju datu apmaiņas formātos un atveidojumos, kurus noteikušas noregulējuma iestādes, un ievēro datu punktu definīcijas, kas iekļautas III pielikumā noteiktajā vienotajā datu punktu modelī, un IV pielikumā noteiktos validācijas noteikumus, kā arī šādas specifikācijas:
|
a) |
informāciju, kas nav nepieciešama vai nav piemērojama, neiekļauj nosūtamajos datos; |
|
b) |
skaitliskas vērtības iesniedz kā faktus, ievērojot turpmāko:
|
2. Datus, ko iesniedz finanšu iestādes vai – grupu gadījumā – Savienības mātesuzņēmumi, saista ar šādu informāciju:
|
a) |
iesniegšanas atsauces datums; |
|
b) |
pārskata sniegšanas valūta; |
|
c) |
piemērojamie grāmatvedības standarti; |
|
d) |
pārskatu sniedzošās vienības identifikators; |
|
e) |
informācijas konsolidācijas līmenis saskaņā ar 4. pantu. |
7. pants
Papildu informācijas sniegšana individuālo vai grupu noregulējuma plānu nolūkā
1. Ja noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde uzskata, ka noregulējuma plānu sagatavošanas un īstenošanas nolūkos ir nepieciešama informācija, kas nav minēta nevienā I pielikuma veidnē, vai ja formāts, kurā kompetentā iestāde sniedz papildu informāciju saskaņā ar 8. panta 2. punktu, nav piemērots noregulējuma plānu sagatavošanas vai īstenošanas nolūkiem, noregulējuma iestāde pieprasa šādu informāciju no finanšu iestādes vai no Savienības mātesuzņēmuma.
2. Pieprasījuma nolūkos saskaņā ar 1. punktu noregulējuma iestāde:
|
a) |
identificē sniedzamo papildu informāciju; |
|
b) |
norāda, ņemot vērā prasītās informācijas apjomu un sarežģītību, piemērotu laika grafiku, kurā finanšu iestādei vai – grupu gadījumā – Savienības mātesuzņēmumam jāsniedz informācija noregulējuma iestādei; |
|
c) |
norāda formātu, kas finanšu iestādēm vai – grupu gadījumā – Savienības mātesuzņēmumiem jāizmanto, lai sniegtu informāciju noregulējuma iestādei; |
|
d) |
norāda, vai informācija ir jāaizpilda individuālā vai grupas līmenī un vai tās darbības joma ir vietēja, Savienības mēroga vai globāla; |
|
e) |
norāda nepieciešamo kontaktinformāciju papildu informācijas sniegšanai. |
8. pants
Sadarbība starp kompetentajām un noregulējuma iestādēm
1. Kompetentās un noregulējuma iestādes kopīgi pārbauda, vai informācija, kas saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 7. pantu jāiesniedz noregulējuma iestādēm, jau ir daļēji vai pilnībā pieejama kompetentajai iestādei.
2. Ja visa informācija vai tās daļa jau ir pieejama kompetentajai iestādei, tā šo informāciju laikus sniedz noregulējuma iestādei.
3. Panta 2. punktā minētajā gadījumā noregulējuma iestādes nodrošina, ka finanšu iestādes vai – grupu gadījumā – Savienības mātesuzņēmumi ir informēti par to, kura informācija ir jāiekļauj, iesniedzot informāciju saskaņā ar 3. panta 1. punktu. Tās norāda uz attiecīgo informāciju, atsaucoties uz I pielikumā sniegtajām veidnēm.
9. pants
Pārejas periods
1. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzas kādā no datumiem starp 2018. gada 1. janvāri un 31. decembri, nosūtīšanas datums ir, vēlākais, 2019. gada 31. maijs.
2. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzas kādā no datumiem starp 2019. gada 1. janvāri un 31. decembri, nosūtīšanas datums ir, vēlākais, 2020. gada 30. aprīlis.
10. pants
Atcelšana
Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066 atceļ.
11. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 23. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.
(2) Komisijas 2016. gada 17. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2016/1066, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, standarta veidlapām un veidnēm informācijas sniegšanai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānu vajadzībām (OV L 181, 6.7.2016., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
NOREGULĒJUMA VEIDNES
|
Veidnes numurs |
Veidnes kods |
Veidnes / veidņu grupas nosaukums |
Saīsinātais nosaukums |
|
|
|
INFORMĀCIJA PAR VIENĪBU, GRUPAS STRUKTŪRA UN PAKĻAUTĪBA |
|
|
1 |
Z 01.00 |
Organizatoriskā struktūra |
ORG |
|
|
|
INFORMĀCIJA PAR BILANCES UN ĀRPUSBILANCES POSTEŅIEM |
|
|
2 |
Z 02.00 |
Saistību struktūra |
LIAB |
|
3 |
Z 03.00 |
Pašu kapitāla prasības |
OWN |
|
4 |
Z 04.00 |
Grupas iekšējās finansiālās saiknes |
IFC |
|
5,1 |
Z 05.01 |
Nozīmīgākie darījumu partneri (saistības) |
MCP 1 |
|
5,2 |
Z 05.02 |
Nozīmīgākie darījumu partneri (ārpusbilances) |
MCP 2 |
|
6 |
Z 06.00 |
Noguldījumu apdrošināšana |
DIS |
|
|
|
PAMATDARBĪBAS VIRZIENI, KRITISKI SVARĪGAS FUNKCIJAS UN SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS UN FINANŠU TIRGUS INFRASTRUKTŪRAS |
|
|
|
|
Kritiski svarīgas funkcijas un pamatdarbības virzieni (galvenās darbības jomas) |
|
|
7,1 |
Z 07.01 |
Ekonomisko funkciju kritiskā svarīguma novērtējums |
FUNC 1 |
|
7,2 |
Z 07.02 |
Kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana ar juridiskajām personām |
FUNC 2 |
|
7,3 |
Z 07.03 |
Pamatdarbības virzienu sasaistīšana ar juridiskajām personām |
FUNC 3 |
|
7,4 |
Z 07.04 |
Kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana ar pamatdarbības virzieniem (galvenajām darbības jomām) |
FUNC 4 |
|
8 |
Z 08.00 |
Kritiski svarīgi pakalpojumi |
SERV |
|
|
|
Finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumi — sniedzēji un lietotāji |
|
|
9 |
Z 09.00 |
Finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumi — sniedzēji un lietotāji — sasaistīšana ar kritiski svarīgām funkcijām (FMI) |
FMI 1 |
|
|
|
Informācijas sistēmas |
|
|
10,1 |
Z 10.01 |
Kritiski svarīgas informācijas sistēmas (vispārīga informācija) |
CIS 1 |
|
10,2 |
Z 10.02 |
Informācijas sistēmu sasaistīšana |
CIS 2 |
Z 01.00 — organizatoriskā struktūra (ORG)
|
Vienība |
Tiešais mātesuzņēmums |
|||||||||||||||||||
|
Nosaukums |
Kods |
LEI kods |
Vienības veids |
Valsts |
Iekļauts prudenciālajā konsolidācijā |
Atbrīvojums no KPR 7. panta |
Atbrīvojums no KPR 10. panta |
Aktīvi kopā |
Kopējā riska darījumu vērtība |
Sviras rādītāja riska darījumi |
Grāmatvedības standarts |
Iemaksa kopējos konsolidētajos aktīvos |
Iemaksa kopējā konsolidētajā riska darījumu vērtībā |
Iemaksa konsolidētajos sviras rādītāja riska darījumos |
Attiecīgā juridiskā persona |
Nosaukums |
Kods |
LEI kods |
Akciju kapitāls |
Balsstiesības vienībā |
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
0090 |
0100 |
0110 |
0120 |
0130 |
0140 |
0150 |
0160 |
0170 |
0180 |
0190 |
0200 |
0210 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Z 02.00 — saistību struktūra (LIAB)
|
|
Darījumu partneris |
KOPĀ |
|
|||||||||
|
Mājsaimniecības |
Nefinanšu sabiedrības (MVU) |
Nefinanšu sabiedrības (kas nav MVU) |
Kredītiestādes |
Citas finanšu iestādes |
Vispārējās valdības un centrālās bankas |
Neidentificēts, iekļauts sarakstā tirdzniecības vietā |
Neidentificēts, nav iekļauts sarakstā tirdzniecības vietā |
no tiem: grupas iekšējie darījumi |
no tiem: saistības, kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus, izņemot grupas iekšējos darījumus |
|||
|
Rinda |
Postenis |
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
0090 |
0100 |
0110 |
|
0100 |
IEKŠĒJĀ REKAPITALIZĀCIJĀ NEIEKĻAUTĀS SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0110 |
Segtie noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0120 |
Nodrošinātās saistības — daļa, kas izmantota kā nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0130 |
Klientu saistības, ja aizsargātas maksātnespējas gadījumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0140 |
Fiduciārās saistības, ja aizsargātas maksātnespējas gadījumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0150 |
Iestādes saistības < 7 dienas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0160 |
Sistēmas (operatora) saistības < 7 dienas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0170 |
Darbinieku saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0180 |
Saistības, kas ir kritiski svarīgas ikdienas operatīvajai darbībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0190 |
Nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestāžu saistības, ja tām ir priekšroka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0200 |
NGS saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0300 |
IEKŠĒJĀ REKAPITALIZĀCIJĀ IEKĻAUTĀS SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0310 |
Noguldījumi, nesegtie, bet preferenciālie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0311 |
no tiem: atlikušais termiņš <= 1 mēnesis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0312 |
no tiem: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0313 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0314 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0320 |
Noguldījumi, nesegtie un nepreferenciālie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0321 |
no tiem: atlikušais termiņš <= 1 mēnesis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0322 |
no tiem: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0323 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0324 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0330 |
No atvasinātajiem instrumentiem izrietošās bilances saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0331 |
Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pirms nodrošinājuma kompensācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0332 |
Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pēc nodrošinājuma kompensācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0333 |
Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pēc nodrošinājuma kompensācijas, iekļaujot aplēstās slēgšanas summas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0334 |
Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā prudenciālā ieskaita noteikumus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0340 |
Nodrošinātās saistības, kas netiek izmantotas kā nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0341 |
no tiem: atlikušais termiņš <= 1 mēnesis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0342 |
no tiem: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0343 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0344 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0350 |
Strukturētas parādzīmes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0351 |
no tiem: atlikušais termiņš <= 1 mēnesis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0352 |
no tiem: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0353 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0354 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0360 |
Augstākās prioritātes nenodrošinātās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0361 |
no tiem: atlikušais termiņš <= 1 mēnesis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0362 |
no tiem: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0363 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0364 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0365 |
Augstākās prioritātes nepreferenciālās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0366 |
no tiem: atlikušais termiņš <= 1 mēnesis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0367 |
no tiem: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0368 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0369 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0370 |
Subordinētās saistības (nav atzītas kā pašu kapitāls) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0371 |
no tiem: atlikušais termiņš <= 1 mēnesis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0372 |
no tiem: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0373 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0374 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0380 |
Citas MREL atbilstīgas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0381 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0382 |
no tiem: atlikušais termiņš >= 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0390 |
Nefinanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0400 |
Atlikušās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0500 |
PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0510 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0511 |
no tiem: kapitāla instrumenti / akciju kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0512 |
no tiem: parastām akcijām līdzvērtīgi instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0520 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0521 |
no tiem: subordinētās saistības (to daļa), kas atzītas kā pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0530 |
Otrā līmeņa kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0531 |
no tiem: subordinētās saistības (to daļa), kas atzītas kā pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0600 |
KOPĒJĀS SAISTĪBAS UN PAŠU KAPITĀLS, TOSTARP ATVASINĀTO INSTRUMENTU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Z 03.00 — pašu kapitāla prasības (OWN)
|
|
Summa vai procentuālā daļa |
|
|
0010 |
||
|
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
0100 |
|
|
Iemaksa kopējā konsolidētajā riska darījumu vērtībā |
0110 |
|
|
SĀKOTNĒJĀ KAPITĀLA UN SVIRAS RĀDĪTĀJA PRASĪBA |
|
|
|
Sākotnējais kapitāls |
0210 |
|
|
Sviras rādītāja prasība |
0220 |
|
|
KOPĒJĀS SREP KAPITĀLA PRASĪBAS (TSCR) RĀDĪTĀJS |
0300 |
|
|
TSCR: noteikt pēc pirmā līmeņa pamata kapitāla |
0310 |
|
|
TSCR: noteikt pēc pirmā līmeņa kapitāla |
0320 |
|
|
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS |
0400 |
|
|
Kapitāla saglabāšanas rezerves |
0410 |
|
|
Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku |
0420 |
|
|
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves |
0430 |
|
|
Sistēmiskā riska rezerves |
0440 |
|
|
Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
0450 |
|
|
Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
0460 |
|
|
Kopējās kapitāla prasības (OCR) rādītājs |
0500 |
|
|
OCR: noteikt pēc pirmā līmeņa pamata kapitāla |
0510 |
|
|
OCR: noteikt pēc pirmā līmeņa kapitāla |
0520 |
|
|
OCR un 2. pīlāra norādes (P2G) |
0600 |
|
|
OCR un P2G: noteikt pēc pirmā līmeņa pamata kapitāla |
0610 |
|
|
OCR un P2G: noteikt pēc pirmā līmeņa kapitāla |
0620 |
|
Z 04.00 — finansiālās saiknes grupā (IFC)
|
Emitents vai garantētā vienība |
Kreditors, turētājs vai garantijas sniedzējs |
Finansiālās saiknes |
|||||
|
Vienības nosaukums |
Kods |
Vienības nosaukums |
Kods |
Veids |
Nenomaksātā summa |
||
|
|
no tiem: emitēta saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem |
no tiem: atbilstīga MREL |
|||||
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Z 05.01 — nozīmīgākie saistību partneri (MCP 1)
|
Darījumu partneris |
Veids |
Nenomaksātā summa |
||||
|
Vienības nosaukums |
Kods |
Grupa vai atsevišķs klients |
Valsts |
Sektors |
||
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Z 05.02 — nozīmīgākie ārpusbilances darījumu partneri (MCP 2)
|
Darījumu partneris |
Veids |
Summa |
||||
|
Vienības nosaukums |
Kods |
Grupa vai atsevišķs klients |
Valsts |
Sektors |
||
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Z 06.00 — noguldījumu apdrošināšana (DIS)
|
Juridiskā persona |
Līdzdalība NGS |
Institucionālās aizsardzības shēma |
Papildu aizsardzība saskaņā ar līgumisko shēmu |
||
|
Vienības nosaukums |
Kods |
NGS |
Segto noguldījumu summa |
||
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
|
|
|
|
|
|
|
Z 07.01 —ekonomisko funkciju kritiskā svarīguma novērtējums (FUNC 1)
|
Valsts: |
|
|
|||||||
|
|
|||||||||
|
Rinda |
Ekonomiskās funkcijas |
Kvantitatīvie dati |
Kritiskā svarīguma novērtējums |
||||||
|
ID |
Ekonomiskā funkcija |
Ekonomiskās funkcijas apraksts |
Tirgus daļa |
Monetārā summa |
Skaitliskais rādītājs |
Ietekme uz tirgu |
Aizstājamība |
Kritiski svarīga funkcija |
|
|
|
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
|
|
|
1 |
Noguldījumi |
|||||||
|
0010 |
1,1 |
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
0020 |
1,2 |
Nefinanšu sabiedrības — MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
0030 |
1,3 |
Nefinanšu sabiedrības, kas nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
0040 |
1,4 |
Vispārējās valdības |
|
|
|
|
|
|
|
|
0050 |
1,5 |
Citi sektori / darījumu partneri (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0060 |
1,6 |
Citi sektori / darījumu partneri (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0070 |
1,7 |
Citi sektori / darījumu partneri (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2 |
Aizdevumi |
|||||||
|
0080 |
2,1 |
Mājsaimniecības — aizdevumi mājas iegādei |
|
|
|
|
|
|
|
|
0090 |
2,2 |
Mājsaimniecības — citi aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
0100 |
2,3 |
Nefinanšu sabiedrības — MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
0110 |
2,4 |
Nefinanšu sabiedrības, kas nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
0120 |
2,5 |
Vispārējās valdības |
|
|
|
|
|
|
|
|
0130 |
2,6 |
Citi sektori / darījumu partneri (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0140 |
2,7 |
Citi sektori / darījumu partneri (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0150 |
2,8 |
Citi sektori / darījumu partneri (3) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 |
Maksājumi, skaidra nauda, norēķini, tīrvērte, kontu turēšanas pakalpojumi |
|||||||
|
0160 |
3,1 |
Maksājumu pakalpojumi monetārām finanšu iestādēm |
|
|
|
|
|
|
|
|
0170 |
3,2 |
Maksājumu pakalpojumi nemonetārām finanšu iestādēm |
|
|
|
|
|
|
|
|
0180 |
3,3 |
Skaidras naudas pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
0190 |
3,4 |
Vērtspapīru norēķinu pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
0200 |
3,5 |
Centrālo darījumu partneru tīrvērtes pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
0210 |
3,6 |
Kontu turēšanas pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
0220 |
3,7 |
Citi pakalpojumi / darbības / funkcijas (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0230 |
3,8 |
Citi pakalpojumi / darbības / funkcijas (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0240 |
3,9 |
Citi pakalpojumi / darbības / funkcijas (3) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 |
Kapitāla tirgi |
|||||||
|
0250 |
4,1 |
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai — ārpusbiržas |
|
|
|
|
|
|
|
|
0260 |
4,2 |
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai — biržas |
|
|
|
|
|
|
|
|
0270 |
4,3 |
Sekundārie tirgi / tirdzniecība (tikai tirdzniecības nolūkā turētie) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0280 |
4,4 |
Primārie tirgi / riska parakstīšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
0290 |
4,5 |
Citi pakalpojumi / darbības / funkcijas (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0300 |
4,6 |
Citi pakalpojumi / darbības / funkcijas (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0310 |
4,7 |
Citi pakalpojumi / darbības / funkcijas (3) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5 |
Korporatīvais finansējums |
|||||||
|
0320 |
5,1 |
Aizņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
0330 |
5,2 |
Atvasinātie instrumenti (aktīvi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0340 |
5,3 |
Aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
0350 |
5,4 |
Atvasinātie instrumenti (saistības) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0360 |
5,5 |
Citi produkta veidi (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0370 |
5,6 |
Citi produkta veidi (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
0380 |
5.7. |
Citi produkta veidi (3) |
|
|
|
|
|
|
|
Z 07.02 — kritiski svarīgu funkciju sasaistīšana pēc juridiskajām personām (FUNC 2)
|
Kritiski svarīgas funkcijas |
Juridiskā persona |
Monetārais nozīmīgums |
||
|
Valsts |
ID |
Vienības nosaukums |
Kods |
Monetārā summa |
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
|
|
|
|
|
|
Z 07.03 — pamatdarbības virzienu sasaistīšana ar juridiskajām personām (FUNC 3)
|
Pamatdarbības virziens |
Juridiskā persona |
|||
|
Pamatdarbības virziens |
Darbības jomas ID |
Apraksts |
Vienības nosaukums |
Kods |
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
|
|
|
|
|
|
Z 07.04 — kritiski svarīgu funkciju sasaistīšana ar pamatdarbības virzieniem (FUNC 4)
|
Kritiski svarīgas funkcijas |
Pamatdarbības virziens |
||
|
Valsts |
Funkcijas ID |
Pamatdarbības virziens |
Darbības jomas ID |
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
|
|
|
|
|
Z 08.00 — kritiski svarīgi pakalpojumi (SERV)
|
Identifikators |
Pakalpojuma veids |
Pakalpojuma saņēmējs |
Pakalpojuma sniedzējs |
Kritiski svarīga funkcija |
Plānotais aizstājamības laiks |
Plānotais laiks piekļuvei līgumiem |
Piemērojamie tiesību akti |
Noregulējuma apliecinājuma līgums |
||||
|
Vienības nosaukums |
Kods |
Vienības nosaukums |
Kods |
Grupas daļa |
Valsts |
ID |
||||||
|
0005 |
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
0090 |
0100 |
0110 |
0120 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Z 09.00 — finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumi — sniedzēji un lietotāji — sasaistīšana ar kritiski svarīgām funkcijām (FMI)
|
Lietotājs |
Kritiski svarīga funkcija |
Nodrošinātājs |
Piemērojamie tiesību akti |
||||||||
|
Vienības nosaukums |
Kods |
Valsts |
ID |
Finanšu tirgus infrastruktūra (FMI) |
Līdzdalības veids |
Starpnieks |
Pakalpojuma apraksts |
||||
|
Sistēmas veids |
Nosaukums |
FMI kods |
Nosaukums |
Kods |
|||||||
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
0070 |
0080 |
0090 |
0100 |
0110 |
0120 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Z 10.01 — kritiski svarīgas informācijas sistēmas (vispārīga informācija) (CIS 1)
|
Kritiski svarīgas informācijas sistēma |
Par sistēmu atbildīgā grupas vienība |
||||
|
Sistēma Identifikācijas kods |
Nosaukums |
Veids |
Apraksts |
Vienības nosaukums |
Kods |
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
|
|
|
|
|
|
|
Z 10.02 — informācijas sistēmu sasaistīšana (CIS 2)
|
Sistēma Identifikācijas kods |
Sistēmu lietojošā grupas vienība |
Kritiski svarīgs pakalpojums |
Kritiski svarīga funkcija |
||
|
Vienības nosaukums |
Kods |
Identifikators |
Valsts |
ID |
|
|
0010 |
0020 |
0030 |
0040 |
0050 |
0060 |
|
|
|
|
|
|
|
II PIELIKUMS
Norādījumi
|
I. |
Vispārīgie norādījumi | 24 |
|
I.1 |
Struktūra | 24 |
|
I.2 |
Atsauces | 25 |
|
I.3 |
Grāmatvedības standarti | 25 |
|
I.4 |
Konsolidācijas tvērums | 25 |
|
I.5 |
Numerācija un citas konvencijas | 26 |
|
II. |
Norādījumi saistībā ar veidnēm | 26 |
|
II.1 |
Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG) | 26 |
|
II.2 |
Z 02.00 – saistību struktūra (LIAB) | 29 |
|
II.3 |
Z 03.00 – pašu kapitāla prasības (OWN) | 36 |
|
II.4 |
Z 04.00 – grupas iekšējās finansiālās saiknes (IFC) | 39 |
|
II.5 |
Z 05.01 un Z 05.02 – nozīmīgākie darījumi partneri (MCP) | 41 |
|
II.6 |
Z 06.00 – noguldījumu apdrošināšana (DIS) | 44 |
|
II.7 |
Kritiski svarīgas funkcijas un pamatdarbības virzieni (galvenās darbības jomas) | 47 |
|
II.8 |
Z 08.00 – kritiski svarīgi pakalpojumi (SERV) | 55 |
|
II.9 |
Z 09.00 – finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumi – sniedzēji un lietotāji – sasaistīšana ar kritiski svarīgām funkcijām | 59 |
|
II.10 |
Kritiski svarīgas informācijas sistēmas | 61 |
I. Vispārīgie norādījumi
I.1 Struktūra
|
1. |
Satvaru veido 15 veidnes, kas sakārtotas 3 blokos:
|
I.2 Atsauces
|
2. |
Šajā pielikumā piemēro šādus saīsinājumus:
|
I.3 Grāmatvedības standarti
|
3. |
Ja vien šajos norādījumos nav minēts citādi, iestādes sniedz pārskatus par visām summām, pamatojoties uz uzskaites ietvaru, ko tās izmanto, lai sniegtu pārskatus par finanšu informāciju saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 9.–11. pantu. Iestādes, kurām nav jāsniedz finanšu pārskati saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, piemēro savu attiecīgo uzskaites ietvaru noteikumus. |
|
4. |
Iestādēm, kas sniedz pārskatus saskaņā ar SFPS, ir iekļautas atsauces uz attiecīgajiem SFPS. |
I.4 Konsolidācijas tvērums
|
5. |
Atkarībā no veidnes šis satvars attiecas uz:
|
|
6. |
Attiecībā uz katru veidni iestādes ievēro konsolidācijas pamatu vai pamatus, kas piemērojami saskaņā ar šīs Regulas 4. pantu. |
I.5 Numerācija un citas konvencijas
|
7. |
Šajos norādījumos, atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un ailēm, izmantota turpmāk izklāstītā marķēšanas konvencija. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos. |
|
8. |
Lai norādītu uz veidnes slejām, rindām un ailēm, šajos norādījumos izmanto šādu vispārēju pieraksta formu: {Veidne;Rinda;Sleja}. |
|
9. |
Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda;Sleja}. |
|
10. |
Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām: {Veidne;Rinda}. |
|
11. |
Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām. |
|
12. |
Ja uz vienībām, par kurām tiek iesniegts pārskats, kāds informācijas postenis neattiecas, attiecīgo lauku atstāj tukšu. |
|
13. |
Ja šie norādījumi ietver atsauci uz primāro atslēgu, tas nozīmē sleju vai sleju kombināciju, kas unikāli identificē visas veidnes rindas. Primārā atslēga ietver unikālu vērtību katrai veidnes rindai. Tā nevar ietvert nulles vērtību. |
II. Norādījumi saistībā ar veidnēm
II.1 Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG)
II.1.1 Vispārīgas piezīmes
|
14. |
Šī veidne sniedz pārskatu par grupas juridisko un īpašumtiesību struktūru. Saistībā ar visām grupas vienībām, kas atbilst šīs regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajam minimālajam slieksnim, iesniedz vienu veidni. Veidnē norāda tikai juridiskās personas. |
II.1.2 Norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
Norādījumi |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0010-0160 |
Vienība |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0010 |
Nosaukums Vienības nosaukums. Oficiālais nosaukums, kas minēts uzņēmuma aktos, tostarp norāde uz juridisko formu. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0020 |
Kods Vienības kods. Iestāžu gadījumā kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Citām vienībām kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods. Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi. Kodam vienmēr ir kāda vērtība. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0030 |
LEI kods Vienības burtciparu LEI kods, ko veido 20 zīmes, ja tas ir pieejams. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0040 |
Vienības veids Vienības veids prioritārā secībā ir kāds no turpmāk minētajiem.
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
0050 |
Valsts Vienības reģistrācijas valsts, kas var būt dalībvalsts vai trešā valsts, ISO 3166-1–alfa–2 kods. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0060 |
Iekļauta prudenciālajā perimetrā Uzrāda šādus saīsinājumus:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
0070 |
Atbrīvojums no KPR 7. panta Uzrāda šādus saīsinājumus:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
0080 |
Atbrīvojums no KPR 10. panta Uzrāda šādus saīsinājumus:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
0090 |
Aktīvi kopā Aktīvi kopā, kā noteikts attiecībā uz FINREP {F 01.01;380,010} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0100 |
Kopējā riska darījumu vērtība Kopējā riska darījumu vērtība, kā noteikts attiecībā uz COREP (OF): {C 02.00;010;010} Vienībām, kas nav iestādes, un vienībām, kas izmanto atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. vai 10. pantu, pārskatu par šo posteni nesniedz. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0110 |
Sviras rādītāja riska darījumi Kopējie sviras rādītāja riska darījumi, kā noteikts attiecībā uz COREP (LR): {C 47.00;290;010} Vienībām, kas nav iestādes, un vienībām, kas izmanto atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. vai 10. pantu, pārskatu par šo posteni nesniedz. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0120 |
Grāmatvedības standarts Vienības piemērotie grāmatvedības standarti. Uzrāda šādus saīsinājumus:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
0130 |
Iemaksa kopējos konsolidētajos aktīvos Summa, ko vienība iemaksā tās grupas kopējos konsolidētajos aktīvos, par kuru iesniegts pārskats. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0140 |
Iemaksa kopējā konsolidētajā riska darījumu vērtībā Summa, ko vienība iemaksā tās grupas kopējā konsolidētajā riska darījumu vērtībā, par kuru iesniegts pārskats. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0150 |
Iemaksa konsolidētajos sviras rādītāja riska darījumos Summa, ko vienība iemaksā tās grupas kopējos konsolidētajos sviras rādītāja riska darījumos, par kuru iesniegts pārskats. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0160 |
Attiecīgā juridiskā persona Vai vienība ir attiecīgā juridiskā persona saskaņā ar šīs regulas 2. pantā minēto definīciju. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0170-0210 |
Tiešais mātesuzņēmums Vienības tiešais mātesuzņēmums. Pārskatu iesniedz tikai par tiešu mātesuzņēmumu, kam ir vairāk nekā 5 % balsstiesību vienībā. Ja vienībai ir vairāki tiešie mātesuzņēmumi, pārskatu iesniedz tikai par tiešo mātesuzņēmumu, kam ir augstākā kapitāla daļa vai – attiecīgā gadījumā – balsstiesību daļa. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0140 |
Nosaukums Vienības tiešā mātesuzņēmuma nosaukums. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0150 |
Kods Tiešā mātesuzņēmuma kods. Iestāžu gadījumā kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Citām vienībām kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods. Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi. Kodam vienmēr ir kāda vērtība. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0160 |
LEI kods Vienības burtciparu LEI kods, ko veido 20 zīmes, ja tas ir pieejams. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0170 |
Akciju kapitāls Akciju kapitāla summa, ko tiešais mātesuzņēmums tur vienībā, izņemot rezerves. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
0180 |
Balsstiesības vienībā Tiešā mātesuzņēmuma balsstiesību procentuālā daļa vienībā. Šī informācija ir nepieciešama tikai tad, ja viena akcija neatbilst vienai balsij (attiecīgi balsstiesības neatbilst akciju kapitālam). |
II.2 Z 02.00 – saistību struktūra (LIAB)
II.2.1 Vispārīgas piezīmes
|
15. |
Šajā veidnē ir pieprasīta detalizēta informācija par vienības vai grupas saistību struktūru. Saistības tiek nošķirtas kā iekšējā rekapitalizācijā neiekļautās saistības un iekšējā rekapitalizācijā iekļautās saistības. Tiek prasīts arī sīkāks sadalījums pēc saistību kategorijām, darījumu partneru kategorijām un termiņa. |
|
16. |
Ja šajā veidnē ir norādīts termiņa sadalījums, atlikušais termiņš ir laiks līdz līguma termiņam vai, ja instrumenta turētājam ir tiešas vai netiešas, līgumiskas vai likumiskas tiesības uz agrāku atmaksu, līdz pirmajam datumam, kurā šādas tiesības rodas. Pamatsummas starpposma maksājumus iedala attiecīgajos termiņa periodos. Ja piemērojams, termiņu norāda atsevišķi gan pamatsummai, gan uzkrātajiem procentiem. |
|
17. |
Šajā veidnē norādītās summas pēc noklusējuma ir nenomaksātās summas. Prasības vai instrumenta nenomaksātā summa ir prasības vai instrumenta kopējā pamatsumma un uzkrātie procenti. Nenomaksātā summa, par ko jāveic maksājums, ir vienāda ar tās prasības vērtību, kuru kreditors varētu iesniegt maksātnespējas procedūrā. |
|
18. |
Atkāpjoties no iepriekšējā punkta, no atvasinātajiem instrumentiem izrietošās bilances saistības (norādītas 0330 rindā) norāda kā tīrās aktīvu vērtības. Tīrā aktīvu vērtība ir tīrā aktīvu vērtība, kā noteikts FINREP nolūkos attiecīgi vai nu saskaņā ar SFPS vai nGAAP. Pārējos gadījumos izmanto skaitļus saskaņā ar nGAAP pārskatu iesniegšanas shēmām. |
II.2.2 Norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
Norādījumi |
|
0010 |
Mājsaimniecības FINREP, V pielikums, 1. daļas 42. punkta f) apakšpunkts. Fiziskās personas vai personu grupas, kas ir preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam galapatēriņam un tirgus preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji ar nosacījumu, ka viņu darbība nav kvazisabiedrību darbība. Iekļautas ir arī bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un galvenokārt nodrošina ārpustirgus preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām. |
|
0020 |
Nefinanšu sabiedrības (MVU) Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikuma (7) I pielikums, I sadaļas 2. panta 1. punkts; FINREP, V pielikums, 1. daļas 5. punkta i) apakšpunkts. Uzņēmumi, kuros nodarbināti mazāk nekā 250 cilvēki un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro un/vai gada kopējā bilance nepārsniedz 43 miljonus euro. |
|
0030 |
Nefinanšu sabiedrības (kas nav MVU) FINREP, V pielikums, 1. daļas 42. punkta e) apakšpunkts. Sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt nodarbojas ar tirgū apgrozāmu preču ražošanu un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas regulu (ES) Nr. 1071/2013 (8). Izņemot 0020. slejā norādītos MVU. |
|
0040 |
Kredītiestādes FINREP, V pielikums, 1. daļas 42. punkta c) apakšpunkts. Kredītiestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē un daudzpusējas attīstības bankas. |
|
0050 |
Citas finanšu iestādes FINREP, V pielikums, 1. daļas 42. punkta d) apakšpunkts. Visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav kredītiestādes, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu fondi, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi un tīrvērtes iestādes, kā arī pārējie finanšu starpnieki, finanšu palīgiestādes, piesaistītās (kaptīvās) finanšu iestādes un naudas aizdevēji. |
|
0060 |
Vispārējās valdības un centrālās bankas FINREP, V pielikums, 1. daļas 42. punkta a) un b) apakšpunkts. Centrālās bankas un centrālās valdības, pavalsts vai reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, tostarp administratīvās struktūras un nekomerciāli uzņēmumi, izņemot šo pārvaldes iestāžu publiskās un privātās sabiedrības, kas veic komercdarbību (atkarībā no darbības veida tās uzrāda kā “kredītiestādes”, “citas finanšu sabiedrības” vai “nefinanšu sabiedrības”); sociālā nodrošinājuma fondi; un tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas fonds un Starptautisko norēķinu banka. |
|
0070 |
Neidentificēts, iekļauts sarakstā tirdzniecības vietā Ja darījumu platformas (tirdzniecības vietas), kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem, sarakstā iekļauto instrumentu dēļ vērtspapīru turētāja identitāte nav zināma, summas norāda šajā slejā. |
|
0080 |
Neidentificēts, neiekļauts sarakstā tirdzniecības vietā Ja vērtspapīru turētāja identitāte nav zināma un instrumenti nav iekļauti darījumu platformas (tirdzniecības vietas) sarakstā, summas norāda šajā slejā un nekāds sīkāks darījumu partneru iedalījums nav nepieciešams. Vienības dara visu iespējamo, lai identificētu darījumu partnerus un pēc iespējas ierobežotu šīs slejas izmantošanu. |
|
0090 |
Kopā |
|
0100 |
No tiem: grupas iekšējie darījumi Saistības pret vienībām, kas iekļautas galvenās mātessabiedrības konsolidētajos finanšu pārskatos (atšķirībā no konsolidācijas regulatīvās darbības jomas). |
|
0110 |
No tiem: saistības, kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus, izņemot grupas iekšējos darījumus Tās ietver saistību bruto summas, kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus un/vai kuras emitē grupas vienības, kas nodibinātas trešajās valstīs. Grupas iekšējie darījumi netiek ņemti vērā. Ja noregulējuma iestāde ir apstiprinājusi, ka tā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (9) 45. panta 5. punktu ir apmierināta un ka jebkurš noregulējuma iestādes lēmums norakstīt vai konvertēt saistības stājas spēkā saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem, attiecīgās saistības šajā sadaļā nenorāda. |
|
Rindas |
Norādījumi |
||||||
|
0100 |
Iekšējā rekapitalizācijā neiekļautās saistības Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punktā noteikts, ka “noregulējuma iestādes neīsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras attiecībā uz šādām saistībām neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas kādas dalībvalsts vai trešās valsts tiesību akti”. |
||||||
|
0110 |
Segtie noguldījumi Segto noguldījumu summa, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (10) 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā, izņemot augstas pagaidu bilances vērtības, kā noteikts attiecīgās direktīvas 6. panta 2. punktā. |
||||||
|
0120 |
Nodrošinātās saistības – daļa, kas izmantota kā nodrošinājums Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta b) apakšpunkts Nodrošinātās saistības, tostarp līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, segtas obligācijas un saistības finanšu instrumentu veidā, kas veido seguma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas. Ne prasība gādāt, lai visi nodrošinātie aktīvi saistībā ar segto obligāciju seguma portfeli paliktu neskarti, nošķirti un ar pietiekamu finansējumu, ne Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais izņēmums neliedz noregulējuma iestādēm attiecīgā gadījumā izmantot šādas pilnvaras saistībā ar jebkuru nodrošinātu saistību daļu vai saistībām, kurām ir ieķīlāts nodrošinājums, kas pārsniedz aktīvu, ķīlas, aizturējuma tiesību vai nodrošinājuma vērtību, pret ko tās ir nodrošinātas. Šādu nodrošināto saistību nesegto summu nenorāda šajā rindā, bet norāda 0340. rindā, piemērojot papildu sadalījumu. Centrālās bankas saistības, kuras sedz nodrošinājuma portfelis, (piem., galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, mērķa ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas u. c.) uzskata par nodrošinātām saistībām. Īpašs saistību veids ir nodrošinājuma pozīcijas (piem., skaidras naudas nodrošinājums), kas saņemtas un reģistrētas bilancē. Ja šādas nodrošinājuma pozīcijas ir juridiski saistītas ar aktīvu pozīciju, tās šī pārskata iesniegšanas nolūkā uzskata par nodrošinātajām saistībām. |
||||||
|
0130 |
Klientu saistības, ja aizsargātas maksātnespējas gadījumā Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta c) apakšpunkts Jebkuras saistības, ko rada iestādes vai Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (11) 1. panta 2. punktā definēto PVKIU vārdā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (12) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto AIF vārdā, ar nosacījumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem maksātnespējas jomā. |
||||||
|
0140 |
Fiduciārās saistības, ja aizsargātas maksātnespējas gadījumā Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta d) apakšpunkts Jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp iestādi vai Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar nosacījumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām. |
||||||
|
0150 |
Kredītiestādes saistības < 7 dienas Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta e) apakšpunkts Saistības pret kredītiestādēm, izņemot vienības, kas ir tajā pašā uzskaites grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām. |
||||||
|
0160 |
Sistēmas (operatora) saistības < 7 dienas Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta f) apakšpunkts Tādas saistības pret sistēmām, kuras noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (13), vai šādu sistēmu operatoriem vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā. |
||||||
|
0170 |
Darbinieku saistības Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punkts Saistības pret darbiniekiem saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums. Taču to nepiemēro personu, kas uzņemas būtisku risku, atalgojuma mainīgajai daļai, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā. |
||||||
|
0180 |
Saistības, kas ir kritiski svarīgas ikdienas operatīvajai darbībai Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta g) apakšpunkta ii) punkts Saistības pret komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no iestādes vai Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības ikdienas darba nodrošināšanai kritiski vajadzīgo preču vai pakalpojumu, tostarp IT pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanas. |
||||||
|
0190 |
Nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestāžu saistības, ja tām ir priekšroka Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) punkts Saistības pret nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar nosacījumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. |
||||||
|
0200 |
NGS saistības Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punkts Saistības pret noguldījumu garantiju sistēmām, kas rodas no maksājamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES. |
||||||
|
0300 |
Iekšējā rekapitalizācijā iekļautās saistības 0310., 0320., 0334., 0340., 0350., 0360., 0365., 0370., 0380., 0390. un 0400. rindas summa. |
||||||
|
0310 |
Noguldījumi, nesegtie, bet preferenciālie Direktīvas 2014/59/ES 108. pants Noguldījumi, kā noteikts Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, kas nekvalificējas atbrīvojumam no iekšējas rekapitalizācijas (Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta a) apakšpunkts), taču attiecībā uz kuriem ir paredzēts preferenciāls režīms saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 108. pantu. |
||||||
|
0320 |
Noguldījumi, nesegtie un nepreferenciālie Noguldījumi, kā noteikts Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, kas nekvalificējas atbrīvojumam no iekšējas rekapitalizācijas vai preferenciālam režīmam, piemērojot Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 108. pantu. |
||||||
|
0330 |
No atvasinātajiem instrumentiem izrietošās bilances saistības No atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību uzskaites vērtība par kopējo summu, kas atbilst FINREP: {F 01.02;020;010} + {F 01.02;150;010}. |
||||||
|
0331 |
Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pirms nodrošinājuma kompensācijas Pēc noklusējuma visu atvasināto instrumentu saistību neto tirgus vērtību summa katrai līgumisko savstarpējo prasījumu ieskaita kopai. Savstarpējo prasījumu ieskaita kopu iekļauj pārskatā tikai tad, ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopas tirgus vērtība ir saistības. Šajā nolūkā atvasinātos instrumentus, uz kuriem neattiecas savstarpējā ieskaita līgumi, uzskata par vienu līgumu, t. i., it kā tā būtu savstarpējo prasījumu ieskaita kopa ar tikai vienu atvasināto instrumentu. |
||||||
|
0332 |
Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pēc nodrošinājuma kompensācijas Uz novērtējumu 0331. rindā attiecina pielāgojumu nodrošinājumam, kas paredzēts, lai nodrošinātu šo riska darījumu, kā rezultātā tiek iegūta šo neto tirgus vērtību summa pēc nodrošinājuma savstarpējā ieskaita atbilstoši tā tirgus vērtībai. |
||||||
|
0333 |
Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pēc nodrošinājuma kompensācijas, iekļaujot aplēstās slēgšanas summas Saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/1401 (14) par tādu saistību vērtēšanu, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, papildu slēgšanas summu, kas sedz zaudējumu summu vai atvasināto instrumentu darījumu partneru radītās izmaksas vai to gūtos ieguvumus, aizstājot vai iegūstot ekonomisko ekvivalentu atbilstoši līgumu materiālajiem noteikumiem un pušu izvēles tiesības, ievērojot izbeigtos līgumus. Nepieciešamās aplēses, lai noteiktu slēgšanas summu saskaņā ar iepriekš minēto regulu, individuālā līmenī var būt sarežģītas. Tāpēc to vietā var izmantot aizstājējvērtības, kuru pamatā var būt pieejamie dati, piemēram, prudenciālās prasības tirgus riskam. Ja atvasināto instrumentu saistībām nav iespējams aprēķināt slēgšanas summu, norādītajai summai vajadzētu būt vienādai ar 0332. rindā norādīto summu. |
||||||
|
0334 |
Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā prudenciālā ieskaita noteikumus Pārskatā norāda neto saistību pozīcijas atvasinātajiem instrumentiem, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta prudenciālā ieskaita noteikumus (saistībā ar sviras rādītāja kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķināšanu). |
||||||
|
0340 |
Nodrošinātās saistības, kas netiek izmantotas kā nodrošinājums Nodrošināto saistību vai saistību summa, kurām ir ieķīlāts nodrošinājums, kas pārsniedz aktīvu, ķīlas, aizturējuma tiesību vai nodrošinājuma vērtību, pret ko tas ir nodrošināts. Tas ietver jebkādu saistību, kas tiek izmantotas kā nodrošinājums, “nenodrošināto” daļu, piemēram, segto obligāciju vai repo darījumu nenodrošināto daļu. |
||||||
|
0350 |
Strukturētas parādzīmes Strukturētas parādzīmes šajā nolūkā definē kā parādsaistības, kas ietver iegulta atvasināta instrumenta elementu ar atdevi, kas saistīta ar bāzes aktīviem vai indeksu (publisku vai pasūtītu, piemēram, kapitāla vērtspapīrus vai obligācijas, fiksētas ieņēmumu likmes vai kredītu, ārvalstu valūtas, preces u. c.). Strukturētas parādzīmes neietver parāda instrumentus, kas ietver tikai pirkšanas vai pārdošanas iespējas, piem., instrumenta vērtība nav atkarīga ne no kāda iegulta atvasināta instrumenta elementa. |
||||||
|
0360 |
Augstākās prioritātes nenodrošinātās saistības Tas ietver visus augstākās prioritātes nenodrošinātos instrumentus, kas nav iekļauti strukturēto parādzīmju kategorijā. |
||||||
|
0365 |
Augstākās prioritātes nepreferenciālas saistības Jebkuru šādu saistību summa:
|
||||||
|
0370 |
Subordinētās saistības Saistības, kuras tiks atmaksātas tikai saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā pēc tam, kad visām parasto kreditoru un augstākās prioritātes nepreferenciālo kreditoru kategorijām ir veikta pilnīga atmaksa. Tās ietver gan līgumiskās, gan likumiskās subordinētās saistības. Pārvaldītājsabiedrību gadījumā šajā kategorijā var norādīt arī nesubordinētos parāda vērtspapīrus (t. i., strukturāla subordinācija). Šajā kategorijā iekļauj tikai subordinētus instrumentus, kas netiek atzīti kā pašu kapitāls. Šajā rindā arī iekļauj to subordinēto saistību daļu, kas principā ir kvalificējama kā pašu kapitāls, taču nav iekļauta pašu kapitālā pārejas noteikumu dēļ, piemēram, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 64. pantu (atlikušais termiņš) vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. daļu (tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus ietekme). |
||||||
|
0380 |
Citas MREL atbilstīgas saistības Jebkurš MREL atbilstīgs instruments, kas nav norādīts 0320. un 0340.–0370. rindā. |
||||||
|
0390 |
Nefinanšu saistības Šī rinda ietver nefinanšu saistības, kas nav saistītas ar parāda instrumentiem, kurus turētājiem var rekapitalizēt praktisku iemeslu dēļ, piemēram, vienībai piemērojamie tiesvedības noteikumi. |
||||||
|
0400 |
Atlikušās saistības Jebkuras saistības, kas nav norādītas 0100.–0390. rindā. |
||||||
|
0500 |
Pašu kapitāls Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. un 118. punkts un 72. pants. Tāda pati definīcija kā COREP (OF): {C 01.00;010;010} |
||||||
|
0510 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāls Regulas (ES) Nr. 575/2013 50. pants Tāda pati definīcija kā COREP (OF): {C 01.00;020;010} |
||||||
|
0511 |
No tiem: kapitāla instrumenti/akciju kapitāls Tiesību instrumenti, kas veido pirmā līmeņa pamata kapitālu (daļu no tā) kapitāla instrumentu/akciju kapitāla veidā. |
||||||
|
0512 |
No tiem: parastām akcijām līdzvērtīgi instrumenti Tiesību instrumenti, kas veido pirmā līmeņa pamata kapitāla pašu kapitālu (daļu no tā) kā instrumenti, kas nav kapitāla instrumenti/akciju kapitāls, taču ir līdzvērtīgi šai kategorijai. |
||||||
|
0520 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāls Regulas (ES) Nr. 575/2013 61. pants Tāda pati definīcija kā COREP (OF): {C 01.00;530;010} |
||||||
|
0521 |
No tiem: subordinētās saistības (to daļa), kas atzītas kā pašu kapitāls Tiesību instrumenti, kas veido pirmā līmeņa papildu kapitālu (daļu no tā). |
||||||
|
0530 |
Otrā līmeņa kapitāls Regulas (ES) Nr. 575/2013 71. pants Tāda pati definīcija kā COREP (OF): {C 01.00;750;010} |
||||||
|
0531 |
No tiem: subordinētās saistības (to daļa), kas atzītas kā pašu kapitāls Šajā sadalījumā identificēti tiesību instrumenti, kas veido otrā līmeņa pašu kapitālu (daļu no tā). |
||||||
|
0600 |
Kopējās saistības un pašu kapitāls, tostarp atvasināto instrumentu saistības Visu šajā veidnē norādīto saistību un regulatīvām prasībām atbilstošā kapitāla summa. Šajā nolūkā pieskaita visas iepriekšējo rindu summas. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem izmantojamā vērtība ir 0334. rindā “Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā prudenciālā ieskaita noteikumus” norādītā vērtība. |
II.3 Z 03.00 – pašu kapitāla prasības (OWN)
II.3.1 Vispārīgas piezīmes
|
19. |
Šajā veidnē apkopota informācija par pašu kapitāla prasībām vienībai vai grupai. |
|
20. |
Visa norādītā informācija atspoguļo pašu kapitāla prasības, kas piemērojamas pārskata atsauces datumā. |
|
21. |
Informācija par šajā veidnē norādītajām 2. pīlāra prasībām ir balstīta uz jaunāko pieejamo oficiālo SREP vēstuli, ko nosūtījusi kompetentā iestāde. |
|
22. |
Ja vienībai, par kuru iesniegts pārskats, nav individuāli piemērojamu kapitāla prasību, tai jāsniedz informācija tikai 0110. rindā. |
II.3.2 Norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Rindas |
Norādījumi |
||||
|
0100 |
Kopējā riska darījumu vērtība Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punkts. Sk. Z 01.00, 0100. sleju Kopējā riska darījumu vērtība, kā noteikts attiecībā uz COREP (OF): {C 02.00;010;010} |
||||
|
0110 |
Iemaksa kopējā konsolidētajā riska darījumu vērtībā Sk. Z 01.00, 0140. sleju Kopējie sviras rādītāja riska darījumi, kā noteikts attiecībā uz COREP (LR): {C 47.00;290;010} Šo posteni iekļauj pārskatā tikai vienībām, kurām nav individuāli piemērojamu kapitāla prasību. |
||||
|
0210–0250 |
Sākotnējā kapitāla un sviras rādītāja prasības |
||||
|
0210 |
Sākotnējais kapitāls Direktīvas 2013/36/ES 12. un 28.–31. pants un Regulas (ES) Nr. 575/2013 93. pants Sākotnējā kapitāla summa, kas nepieciešama kā priekšnosacījums atļaujai uzsākt iestādes darbību. |
||||
|
0220 |
Sviras rādītāja prasība Sviras rādītāja prasība, kā piemērojama vienībai vai grupai, izteikta kā procentuālā daļa no kopējiem sviras rādītāja riska darījumiem. Ja nav spēkā formāla prasība, vienības šo aili atstāj tukšu. Kopējos sviras rādītāja riska darījumus nosaka kā attiecībā uz COREP (LR): {C 47.00;290;010} |
||||
|
0300 |
Kopējais SREP kapitāla prasības (TSCR) rādītājs COREP (OF): {C 03.00;130;010} i) un ii) summa attiecīgi:
Šajā postenī atspoguļo kopējo SREP kapitāla prasības (TSCR) rādītāju, ko kompetentā iestāde paziņojusi iestādei. TSCR ir definēts EBI SREP pamatnostādņu 1.2. sadaļā. Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi nekādas papildu pašu kapitāla prasības, pārskatu sniedz tikai par i) punktu. |
||||
|
0310 |
TSCR: noteikt pēc pirmā līmeņa pamata kapitāla COREP (OF): {C 03.00;140;010} i) un ii) summa attiecīgi:
Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi nekādas papildu pašu kapitāla prasības, kas jātur kā pirmā līmeņa pamata kapitāls, pārskatu sniedz tikai par i) punktu. |
||||
|
0320 |
TSCR: noteikt pēc pirmā līmeņa kapitāla COREP (OF): {C 03.00;150;010} i) un ii) summa attiecīgi:
Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi nekādas papildu pašu kapitāla prasības, kas jātur kā pirmā līmeņa kapitāls, pārskatu sniedz tikai par i) punktu. |
||||
|
0400 |
Apvienoto rezervju prasības Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punkts COREP (OF): {C 04.00;740;010} |
||||
|
0410 |
Kapitāla saglabāšanas rezerves Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 1. punkts un 129. pants COREP (OF): {C 04.00;750;010}. Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā ailē. |
||||
|
0420 |
Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts COREP (OF): {C 04.00;760;010}. Šajā ailē uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm. Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
||||
|
0430 |
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 2. punkts un 130., 135.–140. pants (sk. COREP (OF): {C 04.00;770;010}). Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
||||
|
0440 |
Sistēmiskā riska rezerves Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 5. punkts un 133. un 134. pants (sk. COREP (OF): {C 04.00;780;010}). Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
||||
|
0450 |
Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 3. punkts un 131. pants COREP (OF): {C 04.00;800;010} Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
||||
|
0460 |
Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 4. punkts un 131. pants COREP (OF): {C 04.00;810;010} Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
||||
|
0500 |
Kopējās kapitāla prasības (OCR) rādītājs COREP (OF): {C 03.00;160;010} i) un ii) summa attiecīgi:
Šajā postenī atspoguļo kopējo kapitāla prasību (OCR) rādītāju, kā noteikts EBI SREP pamatnostādņu 1.2. iedaļā. Ja nekādas rezervju prasības nav piemērojamas, pārskatu sniedz tikai par i) punktu. |
||||
|
0510 |
OCR: noteikt pēc pirmā līmeņa pamata kapitāla COREP (OF): {C 03.00;170;010} i) un ii) summa attiecīgi:
Ja nekādas rezervju prasības nav piemērojamas, pārskatu sniedz tikai par i) punktu. |
||||
|
0520 |
OCR: noteikt pēc pirmā līmeņa kapitāla COREP (OF): {C 03.00;180;010} i) un ii) summa attiecīgi:
Ja nekādas rezervju prasības nav piemērojamas, pārskatu sniedz tikai par i) punktu. |
||||
|
0600 |
OCR un 2. pīlāra norādes (P2G) COREP (OF): {C 03.00;190;010} i) un ii) summa attiecīgi:
Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi P2G, pārskatu sniedz tikai par i) punktu. |
||||
|
0610 |
OCR: noteikt pēc pirmā līmeņa pamata kapitāla COREP (OF): {C 03.00;200;010} i) un ii) summa attiecīgi:
Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi P2G, pārskatu sniedz tikai par i) punktu. |
||||
|
0620 |
OCR un P2G: noteikt pēc pirmā līmeņa kapitāla COREP (OF): {C 03.00;210;010} i) un ii) summa attiecīgi:
Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi P2G, pārskatu sniedz tikai par i) punktu. |
II.4 Z 04.00 – grupas iekšējās finansiālās saiknes (IFC)
II.4.1 Vispārīgas piezīmes
|
23. |
Šajā veidnē prasīta informācija par grupas iekšējām saistībām, kas nav izslēgtas no rekapitalizācijas, kapitāla instrumentiem un garantijām. |
|
24. |
Pārskats jāsniedz par visām finansiālajām saiknēm starp attiecīgajām juridiskajām personām, kas ir iekļautas konsolidētajos finanšu pārskatos. Norādītās summas apkopo, ja tās ir saistītas ar tiem pašiem darījumu partneriem (gan emitents vai garantētā vienība, gan kreditors, turētājs vai garantijas sniedzējs) un tā paša veida saistībām, kapitāla instrumentiem vai garantijām. |
|
25. |
Šīs veidnes 0020., 0040. un 0050. slejās norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā. |
II.4.2 Norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
Norādījumi |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0010–0020 |
Emitents vai garantētā vienība Juridiskā persona, kas emitē saistības vai kapitāla instrumentu vai kas ir garantētā vienība. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0010 |
Vienības nosaukums Jābūt atšķirīgam no 0030. slejā minētā vienības nosaukuma. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0020 |
Kods Emitenta vai garantijas saņēmēja kods. Iestāžu gadījumā kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Citām vienībām kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods. Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi. Kodam jābūt atšķirīgam no 0040. slejā minētā koda. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0030–0040 |
Kreditors, turētājs vai garantijas sniedzējs Juridiskā persona, kas ir saistību kreditors, kapitāla instrumenta turētājs vai garantijas sniedzējs. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0030 |
Vienības nosaukums Jābūt atšķirīgam no 0010. slejā minētā vienības nosaukuma. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0040 |
Kods Kreditora, turētāja vai garantijas sniedzēja kods. Iestāžu gadījumā kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Citām vienībām kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods. Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi. Jābūt atšķirīgam no 0020. slejā minētā koda. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0050–0070 |
Finansiālās saiknes Šis lauks raksturo finansiālās saiknes starp attiecīgajām juridiskajām personām. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0050 |
Veids Izvēlēties no šā saraksta.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0060 |
Nenomaksātā summa Saistībām (0050. slejā veidi L.1, L.2 un L.4–L.14) – grupas iekšējo saistību nenomaksātā summa; no atvasinātajiem instrumentiem izrietošajām saistībām (veids L.3) – slēgšanas summas, kā noteikts veidnes Z 02.00 (LIAB) 0333. rindas nolūkos. Garantijām (0050. slejā vērtības G.1–G.4) – maksimālā potenciālā turpmāku maksājumu summa saskaņā ar garantiju |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0070 |
no kā: emitēta saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem Tās nenomaksātās summas daļa monetārā izteiksmē, uz ko attiecas trešās valsts tiesību akti. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0080 |
no kā: atbilstīga MREL MREL atbilstīgu saistību nenomaksātā summa, kas aprēķināta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 4. punkta a) un c)–f) apakšpunktu. Šajā nolūkā saistības neizslēdz no aprēķina, pamatojoties tikai uz to, ka tās emitē grupas vienībai vai tās tur grupas vienība. |
II.5 Z 05.01 un Z 05.02 – nozīmīgākie darījumi partneri (MCP)
II.5.1 Vispārīgas piezīmes
|
26. |
Šajās veidnēs vākta informācija par saistībām pret nozīmīgākajiem darījumu partneriem (Z 05.01) un no nozīmīgākajiem darījumu partneriem saņemtajiem ārpusbilances posteņiem (Z 05.02). Pārskatā norādītās summas apkopo, ja tās attiecas uz to pašu darījumu partneri un tā paša veida saistībām vai ārpusbilances posteņiem. |
|
27. |
Šajās veidnēs nenorāda saistības un ārpusbilances posteņus, kam nevar identificēt darījumu partneri. Pārskatā nenorāda saistības un ārpusbilances posteņus, attiecībā uz kuriem darījumu partneris ir konsolidētajos finanšu pārskatos iekļauta vienība. |
II.5.2 Z 05.01 – nozīmīgākie saistību partneri – norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
28. |
Šīs veidnes 0020. un 0060. slejās norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā. |
|
Slejas |
Norādījumi |
||||||||||||||||||||||||
|
0010–0050 |
Darījumu partneris Informācija par nozīmīgo darījumu partneri, attiecībā uz kuru rodas saistības Nozīmīgākos darījumu partnerus identificē, summējot visu vienības vai grupas saistību nenomaksātās summas, par kurām ir iesniegta veidne, katram darījumu partnerim vai savstarpēji saistītu klientu grupai, izņemot saistības pret vienībām, kas iekļautas konsolidētajos finanšu pārskatos. Pēc tam darījumu partneri un savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas tiek sakārtotas pēc kopējās nenomaksātās summas, lai identificētu 10 nozīmīgākos darījumu partnerus, par kuriem sniedz informāciju šajā veidnē. “Savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas” definīcija atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā minētajai “savstarpēji saistītu klientu grupas” definīcijai. Šīs veidnes nolūkā darījumu partneris nevar būt konsolidētajos finanšu pārskatos iekļauta vienība. |
||||||||||||||||||||||||
|
0010 |
Vienības nosaukums Nozīmīgā darījumu partnera nosaukums vai – attiecīgā gadījumā – savstarpēji saistītu klientu grupas nosaukums. Savstarpēji saistītu klientu grupas nosaukums ir mātesuzņēmuma nosaukums vai, ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, grupas komercnosaukums. |
||||||||||||||||||||||||
|
0020 |
Kods Nozīmīgā darījumu partnera vai savstarpēji saistītu klientu grupas kods. Iestāžu gadījumā kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Citām vienībām kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods. Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi. |
||||||||||||||||||||||||
|
0030 |
Grupa vai atsevišķs klients Iestāde pārskatā norāda atzīmi “1” individuālajiem nozīmīgākajiem darījumu partneriem un “2” savstarpēji saistītu klientu grupām. |
||||||||||||||||||||||||
|
0040 |
Valsts Darījumu partnera reģistrācijas valsts ISO 3166-1 alfa 2 kods. Tas ietver starptautisko organizāciju ISO pseidokodus, kas pieejami Eurostat jaunākajā maksājumu bilances rokasgrāmatā (“Balance of Payments Vademecum”). Valsti nosaka, atsaucoties uz darījumu partnera juridisko adresi. Savstarpēji saistītu klientu grupām valsts ir mātesuzņēmuma reģistrācijas valsts. |
||||||||||||||||||||||||
|
0050 |
Sektors Katram darījumu partnerim piešķir vienu sektoru, pamatojoties uz FINREP ekonomisko sektoru kategorijām (FINREP, V pielikums, 1. daļa, 6. nodaļa):
Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda. |
||||||||||||||||||||||||
|
0060 |
Veids Saistību veids ir kāds no veidnē Z 02.00 – saistību struktūra (LIAB) norādītajiem saistību veidiem.
Ja saistības pret nozīmīgu darījumu partneri ietver vairāk nekā vienu no minētajiem veidiem, katru saistību veidu norāda atsevišķā rindā. |
||||||||||||||||||||||||
|
0070 |
Summa Summa ir vienāda ar “nenomaksātās summas” definīciju, kā paredzēts veidnē Z 02.00 – saistību struktūra. No atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību gadījumā (L.3 veids) pārskatā norāda slēgšanas summas, kā noteikts Z 02.00 veidnes 0333. rindas nolūkos. |
II.5.3 Z 05.02 – nozīmīgākie ārpusbilances darījumu partneri: norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
29. |
Šīs veidnes 0020. un 0060. slejās norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā. |
|
Slejas |
Norādījumi |
||||||
|
0010–0050 |
Darījumu partneri Informācija par nozīmīgākajiem ārpusbilances darījumu partneriem. Nozīmīgākos ārpusbilances darījumu partnerus identificē, summējot saņemto saistību un finanšu garantiju kopējo nominālo summu (kā noteikts FINREP nolūkos F 09 veidnē) pēc vienības vai grupas vienībām, par kurām no darījumu partneriem vai savstarpēji saistītu klientu grupas ir iesniegta veidne. Nozīmīgākie ārpusbilances darījumu partneri neietver vienības, kas iekļautas grupas konsolidētajos finanšu pārskatos. Pēc tam darījumu partneri un savstarpēji saistītu klientu grupas tiek sakārtotas pēc kopējās summas, lai identificētu 10 nozīmīgākos ārpusbilances darījumu partnerus, par kuriem sniedz informāciju šajā veidnē. Šīs veidnes nolūkā pārskatu sniedz tikai par darījumu partneriem, kas nav iekļauti konsolidētajos finanšu pārskatos. |
||||||
|
0010 |
Vienības nosaukums Sk. norādījumus par Z 05.01 veidnes 0010. sleju |
||||||
|
0020 |
Kods Sk. norādījumus par Z 05.01 veidnes 0020. sleju |
||||||
|
0030 |
Grupa vai atsevišķs klients Sk. norādījumus par Z 05.01 veidnes 0030. sleju |
||||||
|
0040 |
Valsts Sk. norādījumus par Z 05.01 veidnes 0040. sleju |
||||||
|
0050 |
Sektors Sk. norādījumus par Z 05.01 veidnes 0050. sleju |
||||||
|
0060 |
Veids Ārpusbilances posteņu riska darījumu veids ir kāds no turpmāk minētajiem, kā noteikts FINREP F 09.02 veidnē:
Ja no nozīmīga darījumu partnera saņemtie ārpusbilances posteņi ietver vairāk nekā vienu no minētajiem veidiem, katru ārpusbilances posteņa veidu norāda atsevišķā rindā. |
||||||
|
0070 |
Summa |
II.6 Z 06.00 – noguldījumu apdrošināšana (DIS)
II.6.1 Vispārīgas piezīmes
|
30. |
Šajā veidnē sniegts pārskats par noguldījumu apdrošināšanu grupā un noguldījumu garantiju sistēmām, kurās piedalās kredītiestādes, kas ir attiecīgās juridiskās personas. |
|
31. |
Katru grupai piederošu kredītiestādi norāda atsevišķā rindā. |
II.6.2 Norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
Norādījumi |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0010–0020 |
Vienība |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0010 |
Vienības nosaukums Vienības nosaukums, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0020 |
Kods Vienības kods, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG). Tas ir rindas identifikators, un tam jābūt unikālam katrai veidnes rindai. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0030 |
NGS Direktīvas 2014/49/ES 4. panta 3. punkts Oficiāli atzītas NGS nosaukums, kurā vienība piedalās, piemērojot Direktīvu 2014/49/ES. Tā ir vienības reģistrācijas dalībvalstī esoša NGS, izņemot citas NGS, kuras vienības klientiem varētu sniegt papildu aizsardzību (“papildinājums”) citās dalībvalstīs esošās filiālēs. Ja iestāde piedalās IAS, kas ir arī oficiāli atzīta kā NGS saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 4. panta 2. punktu, NGS nosaukums ir identisks IAS nosaukumam 050. rindā. Katrai vienības reģistrācijas valstij NGS izvēlas no turpmāk minētajām:
Ja oficiāli atzīta NGS, kurā vienība piedalās, šajā sarakstā nav minēta, pārskatā norāda “cita”. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0040 |
Segto noguldījumu summa Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. un 5. punkts un 6. panta 2. punkts Segto noguldījumu summa saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktu un 6. pantu, ko sedz 00030. rindā minētā NGS, izņemot augstas pagaidu bilances vērtības, kā noteikts Direktīvas 2014/49/ES 6. panta 2. punktā. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0050 |
Institucionālās aizsardzības shēma Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkts Institucionālās aizsardzības shēmas, kurā vienība piedalās, nosaukums, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā. Ja vienība nepiedalās IAS, neko nenorādīt. Ja vienība piedalās IAS, kas ir arī oficiāli atzīta kā NGS saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 4. panta 2. punktu, IAS nosaukums ir identisks NGS nosaukumam 030. rindā. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0060 |
Papildu aizsardzība saskaņā ar līgumisko shēmu Direktīvas 2014/49/ES 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts Depozītu summas, ko sedz līgumiskā shēma vienībā. |
II.7 Kritiski svarīgas funkcijas un pamatdarbības virzieni (galvenās darbības jomas)
II.7.1 Vispārīgas piezīmes
|
32. |
Šīs sadaļas četras veidnes sniedz galvenos datus un kvalitatīvos novērtējumus par grupas veikto ekonomisko funkciju ietekmi, aizstājamību un kritisko svarīgumu, tos papildinot ar attiecīgo kritiski svarīgo funkciju sasaistīšanu ar pamatdarbības virzieniem un juridiskajām personām. |
|
33. |
Konkrētāk, veidnes ir paredzētas tālāk norādītajām tēmām. |
|
34. |
Veidnē “Z 07.01 – ekonomisko funkciju kritiskā svarīguma novērtējums (FUNC 1)”, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem, identificētas kritiski svarīgas un ne tik svarīgas funkcijas, ko grupa veic katrā dalībvalstī, kurā grupa ir aktīva. |
|
35. |
Veidnē “Z 07.02 – kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana pēc juridiskajām personām (FUNC 2)” identificētās kritiski svarīgās funkcijas, sasaistītas ar juridiskajām personām, un izvērtēts, vai katra juridiskā persona tiek uzskatīta par būtisku vai nebūtisku kritiski svarīgās funkcijas veikšanai. |
|
36. |
Veidnē “Z 07.03 – pamatdarbības virzienu sasaistīšana ar juridiskajām personām (FUNC 3)” sniegts pilnīgs pamatdarbības virzienu saraksts, un tie sasaistīti ar juridiskajām personām. |
|
37. |
Veidnē “Z 07.04 – kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana ar pamatdarbības virzieniem (FUNC 4)” identificētās kritiski svarīgās funkcijas ir sasaistītas ar pamatdarbības virzieniem. |
|
38. |
Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 35. apakšpunktu “kritiski svarīgas funkcijas” ir darbības, pakalpojumi vai operācijas, kuru pārtraukšana, iespējams, vienā vai vairākās dalībvalstīs izraisīs reālajai ekonomikai būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumus vai izjauks finanšu stabilitāti kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes, sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību, pakalpojumu un operāciju aizstājamību. |
|
39. |
Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2016/778 (15) 6. panta 1. punktu funkciju uzskata par kritiski svarīgu, ja tā atbilst abiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
|
|
40. |
Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 36. apakšpunktu “pamatdarbības virzieni (galvenās darbības jomas)” ir “darbības jomas un saistītie pakalpojumi, kas ir svarīgs iestādes vai grupas, kuras sastāvā ietilpst iestāde, ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots”. |
|
41. |
Šīs veidnes nolūkā ekonomiskās funkcijas nozīmē turpmāk sniegtajā tabulā norādītās funkcijas. |
|
42. |
Katrai ekonomisko funkciju kategorijai var izvēlēties ekonomisko funkciju “cita”, ja funkcija nav ietverta pārējās iepriekš noteiktajās funkcijās. |
|
43. |
0010.–0070. un 0080.–0150. rindās minētos darījumu partnerus nosaka identiski darījumu partneru sektoriem, kas noteikti FINREP V pielikuma 1. daļas 6. nodaļā. “MVU” ir MVU, kā noteikts FINREP V pielikuma 1. daļas 5. punkta i) apakšpunktā. |
|
ID |
Ekonomiskā funkcija |
|
Noguldījumi Noguldījumu pieņemšana ir noguldījumu pieņemšana no nefinanšu starpniekiem. Tā neietver aizņēmumus no citiem finanšu starpniekiem, kas tiek uzskatīti atsevišķi sadaļā “korporatīvais finansējums”. Noguldījumi ietver: i) norēķinu kontus/noguldījumus uz nakti, ii) termiņnoguldījumus un iii) noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, un neietver līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu. Atsauces: FSP norādījumi par kritiski svarīgu funkciju un kritiski svarīgu dalīto pakalpojumu identifikāciju (“Guidance on Identification of Critical Functions and Critical Shared Services”) (2013.g.), 14. lpp.; Regulas (ES) Nr. 1071/2013 II pielikuma 2. daļas 9.1., 9.2. un 9.3. postenis. |
|
|
1.1. |
Mājsaimniecības |
|
1.2. |
Nefinanšu sabiedrības (MVU) |
|
1.3. |
Nefinanšu sabiedrības (kas nav MVU) |
|
1.4. |
Vispārējās valdības |
|
1.5., 1.6., 1.7. |
Citi sektori/darījumu partneri (1), (2) un (3) |
|
Aizdevumi Aizdevumu sniegšana ir līdzekļu piešķiršana nefinanšu darījumu partneriem, piemēram, korporatīvajiem vai privātajiem klientiem. Aizdevumu sniegšana finanšu darījumu partneriem ir atsevišķa darbība un tiek vērtēta sadaļā “korporatīvais finansējums”. Aizdevumi ietver iestāžu turētos parāda instrumentus, taču neietver parāda instrumentus, kas ir vērtspapīri, neatkarīgi no to uzskaites klasifikācijas (piem., turēti līdz termiņa beigām vai pieejami pārdošanai). Atsauces: FSP norādījumi par kritiski svarīgu funkciju un kritiski svarīgu dalīto pakalpojumu identifikāciju (“Guidance on Identification of Critical Functions and Critical Shared Services”) (2013.g.), 17. lpp.; Regulas (ES) Nr. 1071/2013 II pielikuma 2. daļas 2. postenis. |
|
|
2.1. |
Mājsaimniecības – aizdevumi mājas iegādei Aizdevumi mājas iegādei ir aizdevumi, kas sniegti mājsaimniecībām, lai ieguldītu pašu lietošanai un nomai paredzētās mājās, tostarp būvēšanā un renovācijā. |
|
2.2. |
Mājsaimniecības – citi aizdevumi |
|
2.3. |
Nefinanšu sabiedrības – MVU |
|
2.4. |
Nefinanšu sabiedrības, kas nav MVU |
|
2.5. |
Vispārējās valdības |
|
2.6., 2.7., 2.8. |
Citi sektori/darījumu partneri (1), (2) un (3) |
|
Maksājumi, skaidra nauda, norēķini, tīrvērte, kontu turēšanas pakalpojumi Atsauce: FSP norādījumi par kritiski svarīgu funkciju un kritiski svarīgu dalīto pakalpojumu identifikāciju (“Guidance on Identification of Critical Functions and Critical Shared Services”) (2013.g.), 20. lpp. Šajā sadaļā iekļautās ekonomiskās funkcijas ir maksājumu, skaidras naudas, norēķinu, tīrvērtes un kontu turēšanas pakalpojumi, ko kredītiestāde sniedz kā starpnieks starp saviem klientiem vai kā starpnieks starp klientu un vienu vai vairākām attiecīgajām finanšu tirgus infrastruktūrām, vai (netiešas) piekļuves finanšu tirgus infrastruktūrām sniegšana citām bankām. Saskaņā ar FSP norādījumiem par kritiski svarīgu funkciju un kritiski svarīgu dalīto pakalpojumu identifikāciju maksājumu, tīrvērtes un norēķinu funkcija attiecas tikai uz pakalpojumiem, ko bankas sniedz saviem klientiem. Šī kategorija neietver pakalpojumus, ko sniedz (tikai) finanšu tirgus infrastruktūras nodrošinātāji. Šīs veidnes nolūkā finanšu tirgus infrastruktūras ietver maksājumu sistēmas, vērtspapīru norēķinu sistēmas, centrālos vērtspapīru depozitārijus un centrālos darījumu partnerus (un neietver darījumu reģistrus). “Maksājumu pakalpojums”, “maksājumu darījums” un “maksājumu sistēma” nozīmē vienu un to pašu, kā attiecīgi definēts DIREKTĪVAS 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (16) 4. panta 3., 5. un 7. punktā. |
|
|
3.1. |
Maksājumu pakalpojumi monetārām finanšu iestādēm Šī rinda ietver maksājumu pakalpojumus, kas sniegti monetārām finanšu iestādēm, izmantojot vai neizmantojot ārējas maksājumu sistēmas. Tie arī ietver korespondentbanku pakalpojumus (ar tiem saistītus maksājumus). Monetārās finanšu iestādes ir visas institucionālās vienības, kas ietvertas apakšsektoros: i) centrālā banka; ii) noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku; un iii) naudas tirgus fondi. |
|
3.2. |
Maksājumu pakalpojumi nemonetārām finanšu iestādēm Maksājumu pakalpojumi, kas sniegti klientiem, izmantojot vai neizmantojot ārējas maksājumu sistēmas. Tas ietver tikai monetāro finanšu iestāžu sektoram nepiederošas fiziskas vai juridiskas personas. No nemonetāru finanšu iestāžu sektora ir izslēgti arī maksājumu pakalpojumu sniedzēji. |
|
3.3. |
Skaidras naudas pakalpojumi Skaidras naudas pakalpojumu sniegšana klientiem (gan individuālajiem, gan korporatīvajiem, tikai nemonetārām finanšu iestādēm). Šādi pakalpojumi ir naudas izņemšana bankomātos un filiālēs un neietver citus skaidras naudas pakalpojumus (piemēram, skaidras naudas pārvadājumus lielajiem mazumtirgotājiem). Tiek iekļauta skaidras naudas izņemšana ar čekiem un filiālēs, izmantojot bankas veidlapas (ja kartes var izmantot kā identifikācijas līdzekļus). |
|
3.4. |
Vērtspapīru norēķinu pakalpojumi Pakalpojumi, kas klientiem sniegti vērtspapīru darījumu apstiprināšanai, tīrvērtei un norēķiniem, izmantojot vai neizmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmas. “Norēķini” ir jebkur noslēgta vērtspapīru darījuma pabeigšana ar mērķi nokārtot minētā darījuma pušu saistības, pārvedot naudu un/vai vērtspapīrus. |
|
3.5. |
CDP tīrvērtes pakalpojumi Klientiem sniegtie vērtspapīru un atvasināto instrumentu tīrvērtes pakalpojumi. Tie arī ietver netiešas piekļuves nodrošināšanu centrālajam darījumu partnerim (CDP). |
|
3.6. |
Kontu turēšanas pakalpojumi Finanšu instrumentu kontu turēšana un administrācija klientiem un pakalpojumi saistībā ar glabāšanu, piemēram, skaidras naudas un nodrošinājuma pārvaldība. |
|
3.7., 3.8., 3.9. |
Citi pakalpojumi/darbības/funkcijas (1), (2) un (3) |
|
Kapitāla tirgi Kapitāla tirgus darbības ir vērtspapīru emitēšana un tirdzniecība, saistītie konsultāciju pakalpojumi un saistītie pakalpojumi, piemēram, specializētie brokera pakalpojumi un tirgus uzturēšana. |
|
|
4.1. |
Tirdzniecības nolūkā turēti atvasinātie finanšu instrumenti (ārpusbiržas) REGULAS (ES) Nr. 648/2012 (17) 2. panta 5. un 7. punkts. “Atvasinātais instruments” jeb “atvasināto instrumentu līgums” ir finanšu instruments, kas minēts DIREKTĪVAS 2014/65/ES (18) I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā, ko īsteno ar REGULAS (EK) Nr. 1287/2006 38. un 39. pantu. “Ārpusbiržas atvasinātais instruments” jeb “ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums” ir atvasināto instrumentu līgums, kura izpilde nenotiek regulētā tirgū DIREKTĪVAS 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu. Uzrādāmā summa ietver tikai atvasinātos instrumentus, kas tirgoti ārpusbiržas tirgū. |
|
4.2. |
Tirdzniecības nolūkā turēti atvasinātie finanšu instrumenti (biržas) Visi tirdzniecības nolūkā turētie atvasinātie finanšu instrumenti, izņemot ārpusbiržas instrumentus, kas turēti tirdzniecības nolūkā. |
|
4.3. |
Sekundārie tirgi/tirdzniecība Sekundārais tirgus ir tad, kad ieguldītāji iegādājas un pārdod vērtspapīrus. Šī funkcija ir piemērojama kopējam tirdzniecības portfelim (t. i., pašu kapitālam, korporatīvajam kredītam, valsts kredītam). Pārskatā norādītajā summā iekļauj vērtspapīru vērtību, ko nosaka kā tirdzniecībai turēto vērtspapīru kopējo summu. Vērtspapīrus norāda pēc patiesās vērtības pārskata sniegšanas datumā. Summa neietver aizdevumus, atvasinātos instrumentus un netirgojamus aktīvus (piem., parādus). |
|
4.4. |
Primārie tirgi/riska parakstīšana Primārie tirgi ir tirgi, kuros uzņēmumi, valdības un citas grupas biržā emitē jaunus vērtspapīrus, lai iegūtu finansējumu, izmantojot uz parādu vai kapitālu balstītus vērtspapīrus (piem., parastās un priekšrocību akcijas, uzņēmuma obligācijas, parādzīmes, vekseļus, valsts obligācijas). Primāros tirgus vada parakstīšanas grupas. |
|
4.5., 4.6., 4.7. |
Citi pakalpojumi/darbības/funkcijas (1), (2) un (3) |
|
Korporatīvais finansējums Aizdevumu un aizņēmumu darbības korporatīvajos tirgos starp finanšu darījumu partneriem (kredītiestādes un citas finanšu korporācijas). |
|
|
5.1. |
Aizņēmumi Aizņēmumi korporatīvajos tirgos no finanšu darījumu partneriem (tostarp izmantojot līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, starpbanku aizņēmumus, komerciālus vērtspapīrus, noguldījumu sertifikātus, naudas tirgus fondus, kredītlīnijas, ar aktīviem balstītu komerciālu vērtspapīru un fiduciāros noguldījumus). |
|
5.2. |
Atvasinātie instrumenti (aktīvi) Visi atvasinātie instrumenti ar finanšu darījumu partneriem, kas turēti bilances aktīvu daļā. Atšķirībā no sadaļas “Kapitāla tirgi”, sadaļā “Korporatīvais finansējums” atvasinātie instrumenti ietver visus atvasināto instrumentu līgumus ar finanšu darījumu partneriem (ne tikai ātrā datorizētā tirdzniecība). |
|
5.3. |
Aizdevumi Aizdevumi korporatīvajos tirgos finanšu darījumu partneriem (tostarp izmantojot pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumus, komerciālus vērtspapīrus, noguldījumu sertifikātus, naudas tirgus fondus, kredītlīnijas, ar aktīviem balstītu komerciālu vērtspapīru, fiduciāros noguldījumus). |
|
5.4. |
Atvasinātie instrumenti (saistības) Visi atvasinātie instrumenti ar finanšu darījumu partneriem, kas turēti bilances saistību daļā. |
|
5.5., 5.6., 5.7. |
Citi produktu veidi (1), (2) un (3) Jebkura ekonomiskās funkcijas “korporatīvais finansējums” funkcija, kas nav minēta iepriekš. |
II.7.2 Z 07.01 – ekonomisko funkciju kritiskā svarīguma novērtējums (FUNC 1): norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
44. |
Šo veidni iesniedz vienu reizi par katru dalībvalsti (identificēta kā “valsts”), kurā grupa veic darbību. |
|
45. |
Tā aptver visas ekonomiskās funkcijas, ko jebkura grupas vienība veic attiecīgajā dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā funkcija ir vai nav kritiski svarīga. |
|
Rindas |
Norādījumi |
|
0010–0380 |
Ekonomiskās funkcijas Ekonomiskās funkcijas, kā noteikts iepriekš |
|
Slejas |
Norādījumi |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0010 |
Ekonomiskās funkcijas apraksts Ja ekonomiskā funkcija ir “Cita” (funkcijas Nr. 1.5.–1.7., 2.6.–2.8., 3.7.–3.9., 4.5.–4.7., 5.5.– 5.7.), sniedz attiecīgās funkcijas aprakstu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0020 |
Tirgus daļa Iestādes vai grupas aplēstā tirgus daļa ekonomiskajai funkcijai attiecīgajā valstī. Kā procentuālā daļa no kopējā tirgus monetāras summas izteiksmē. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0030 |
Monetārā summa Šīs slejas saturs ir atkarīgs no sniegtās ekonomiskās funkcijas.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0040 |
Skaitliskais rādītājs Šīs slejas saturs ir atkarīgs no veiktās ekonomiskās funkcijas.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0050 |
Ietekme uz tirgu Aplēstā ietekme, ko funkcijas pēkšņa pārtraukšana radītu uz trešajām personām, finanšu tirgiem un reālo ekonomiku, ņemot vērā apmēru, tirgus daļu valstī, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes, sarežģītību un iestādes pārrobežu darbības. Šo novērtējumu izsaka kvalitatīvi kā “augsts (A)”, “vidēji augsts (VA)”, “vidēji zems (VZ)” vai “zems (Z)”. “A” norāda tad, ja pārtraukšanai ir būtiska ietekme uz valsts tirgu; “VA” – ja ietekme ir ievērojama; “VZ” – ja ietekme ir vērā ņemama, taču ierobežota; un “Z” – ja ietekme ir zema. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0060 |
Aizstājamība Deleģētās regulas (ES) 2016/778 6. panta 3. punkts. Funkciju uzskata par aizstājamu, ja to var aizstāt pieņemamā veidā un samērīgā laika posmā, tādējādi novēršot sistēmiskas problēmas reālajā ekonomikā un finanšu tirgos. Ņem vērā:
Šo novērtējumu izsaka kvalitatīvi kā “augsts (A)”, “vidēji augsts (VA)”, “vidēji zems (VZ)” vai “zems (Z)”. “A” norāda, ja cita banka var viegli nodrošināt funkciju ar salīdzināmiem nosacījumiem un samērīgā laika posmā; “Z” – ja funkciju nevar vienkārši vai ātri aizstāt; “VA” un “VZ” – pārējos gadījumos, ņemot vērā dažādus aspektus (piem., tirgus daļu, tirgus koncentrāciju, laiku aizstāšanai, kā arī juridiskos šķēršļus un darbības prasības ienākšanai vai izvēršanai) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0070 |
Kritiski svarīga funkcija Šajā slejā norāda, vai, ņemot vērā šīs veidnes kvantitatīvos datus un kritiskā svarīguma rādītājus, ekonomiskā funkcija tiek uzskatīta par kritiski svarīgu attiecīgās valsts tirgū. Norādīt “Jā” vai “Nē”. |
II.7.3 Z 07.02 – kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana pēc juridiskajām personām (FUNC 2): Norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
46. |
Šajā veidnē sniedz pārskatu par visu grupu. Veidnē norāda tikai kritiski svarīgās funkcijas, kas kā tādas ir identificētas veidnē {Z 07.01;070} (par dalībvalsti). |
|
47. |
Šīs veidnes 0010., 0020. un 0040. slejās norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā. |
|
Slejas |
Norādījumi |
|
0010 |
Valsts Valsts, kurā funkcija ir būtiski svarīga, kā norādīts veidnē Z 07.01 (FUNC 1). |
|
0020 |
ID Kritiski svarīgu funkciju ID, kā noteikts iepriekš 2.7.1.4. nodaļā un minēts veidnē Z 07.01 (FUNC 1). |
|
0030 |
Vienības nosaukums Kritiski svarīgo funkciju veicošās vienības nosaukums, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG). Ja vairākas vienības veic vienas un tās pašas kritiski svarīgās funkcijas vienā valstī, katru vienību norāda atsevišķā rindā. |
|
0040 |
Kods Kritiski svarīgo funkciju veicošās vienības kods, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG). |
|
0050 |
Monetārā summa Iemaksa monetārā summā, ko juridiskā persona veic monetārajā summā, kā norādīts veidnes Z 07.01 (FUNC 1) 0030. slejā. |
II.7.4 Z 07.03 – pamatdarbības virzienu sasaistīšana ar juridiskajām personām (FUNC 3): norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
48. |
Šīs veidnes 0020. un 0040. slejā norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā. |
|
49. |
Šajā veidnē norāda tikai būtiskas vienības, kā minēts veidnē {Z 07.02;0060}. |
|
Slejas |
Norādījumi |
|
0010 |
Pamatdarbības virziens Pamatdarbības virziens (galvenā darbības joma) Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 36. apakšpunkta un 2. panta 2. punkta izpratnē. |
|
0020 |
Darbības jomas ID Unikālais darbības jomas ID, ko izsniedz iestāde |
|
0030 |
Apraksts Pamatdarbības virziena apraksts. |
|
0040 |
Vienības nosaukums Vienības nosaukums, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG), kas ir vai ir bijusi daļa no pamatdarbības virziena. Ja vairākas vienības ir vai ir bijušas daļa no tā paša pamatdarbības virziena, katru vienību norāda atsevišķā rindā. |
|
0050 |
Kods Vienības kods, kura ir vai ir bijusi daļa no pamatdarbības virziena, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG). |
II.7.5 Z 07.04 – kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana ar pamatdarbības virzieniem (FUNC 4): norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
50. |
Šīs veidnes slejās 0010., 0020. un 0040. slejā norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā. |
|
51. |
Šajā veidnē norāda tikai kritiski svarīgas funkcijas, kā minēts veidnē {Z 07.01;0070}. |
|
Slejas |
Norādījumi |
|
0010 |
Valsts Valsts, kurā funkcija ir būtiski svarīga, kā norādīts veidnē Z 07.01 (FUNC 1). |
|
0020 |
Funkcijas ID Kritiski svarīgu funkciju ID, kā noteikts iepriekš 2.7.1.2. nodaļā un minēts veidnē Z 07.01 (FUNC 1). |
|
0030 |
Pamatdarbības virziens Pamatdarbības virzieni (galvenās darbības jomas) Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 36. apakšpunkta un 2. panta 2. punkta izpratnē, kā norādīts veidnē Z 07.03 (FUNC 3). |
|
0040 |
Darbības jomas ID Unikālais darbības jomas ID, ko izsniedz iestāde; tāds pats ID, kā norādīts veidnē Z 07.03 (FUNC 3) |
II.8 Z 08.00 – kritiski svarīgi pakalpojumi (SERV)
II.8.1 Vispārīgie norādījumi
|
52. |
Šajā veidnē prasīto informāciju norāda vienu reizi visai grupai, uzskaita kritiski svarīgos pakalpojumus, ko saņēmusi kāda vienība grupā, un sasaista tos ar grupas veiktajām kritiski svarīgajām funkcijām. |
|
53. |
Kritiski svarīgi pakalpojumi ir pamatā esošās operācijas, darbības un pakalpojumi, ko veic viena (īpaši pakalpojumi) vai vairākas uzņēmuma vienības vai juridiskās personas (kopīgi pakalpojumi) grupas ietvaros un kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienu vai vairākas kritiski svarīgas funkcijas. Kritiski svarīgus pakalpojumus var sniegt vienības grupā (iekšējs pakalpojums) vai nodot ārpakalpojumā ārējam pakalpojumu sniedzējam (ārējs pakalpojums). Pakalpojumu uzskata par kritiski svarīgu, ja tā pārtraukšana var radīt nopietnu šķērsli vai pilnībā apturēt kritiski svarīgu funkciju veikšanu, jo tas ir cieši saistīts ar kritiski svarīgām funkcijām, ko iestāde veic trešajām personām. |
|
54. |
Pakalpojumus, ko pilnībā sniedz iekšējai juridiskai personai, šajā veidnē nenorāda. |
|
55. |
Pakalpojumus, kam nav būtiskas ietekmes uz kritiski svarīgiem pakalpojumiem, šajā veidnē nenorāda. |
|
56. |
Šīs veidnes 0010., 0030., 0050., 0070. un 0080. slejā norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā. |
II.8.2 Norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
Norādījumi |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0005 |
Identifikators |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0010 |
Pakalpojuma veids Pakalpojuma veids ir kāds no turpmāk minētajiem pakalpojumu veidiem. Ja iespējams, norāda apakškategoriju (divciparu identifikācija). Ja nekādas apakškategorijas nav vai neviena apakškategorija pienācīgi neraksturo iestādes sniegto pakalpojumu, norāda galveno kategoriju (viencipara identifikācija).
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0020–0030 |
Pakalpojuma saņēmējs Grupas vienība, kas saņem 0010. slejā norādīto kritiski svarīgo pakalpojumu no citas 0040.–0050. slejā minētas grupas vienības vai ārēja pakalpojumu sniedzēja. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0020 |
Vienības nosaukums Jābūt atšķirīgam no 0040. slejā minētā nosaukuma. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0030 |
Kods Juridiskās personas unikālais identifikators 0020. slejā, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG) Jābūt atšķirīgam no 0050. slejā minētā identifikatora. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0040–0050 |
Pakalpojuma sniedzējs Juridiskā persona (iekšēja vai ārēja), kas grupas vienībai sniedz 0010. slejā norādīto kritiski svarīgo pakalpojumu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0040 |
Vienības nosaukums Jābūt atšķirīgam no 0020. slejā minētā nosaukuma. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0050 |
Kods Juridiskās personas unikālais identifikators 0020. slejā. Jābūt atšķirīgam no 0030. slejā norādītā identifikatora. Ja pakalpojuma sniedzējs ir grupas vienība, kods ir vienāds ar veidnē Z 01.00 (ORG) norādīto. Ja pakalpojuma sniedzējs nav grupas vienība, attiecīgās vienības kods ir:
Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0060 |
Grupas daļa “Jā” – ja pakalpojumu sniedz grupas vienība (“iekšējs”) “Nē” – ja pakalpojumu sniedz vienība ārpus grupas (“ārējs”) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0070–0080 |
Kritiski svarīga funkcija Kritiski svarīga funkcija, kuras veikšana kritiski svarīga pakalpojuma traucējumu gadījumā tiktu ievērojami sarežģīta vai pilnībā pārtraukta. Tā ir kāda no funkcijām, kas veidnē Z 07.01 (FUNC 1) novērtēta kā kritiski svarīga. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0070 |
Valsts Dalībvalsts, kurā funkcija ir būtiski svarīga, kā norādīts veidnē Z 07.01 (FUNC 1). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0080 |
ID Kritiski svarīgu funkciju ID, kā noteikts iepriekš 2.7.1.4. nodaļā un minēts veidnē Z 07.01 (FUNC 1). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0090 |
Aplēstais aizstājamības laiks Aplēstais laiks, kas nepieciešams, lai attiecībā uz saņemtā pakalpojuma priekšmetu, kvalitāti un izmaksām salīdzināmā mērā aizstātu pakalpojuma sniedzēju ar citu. Norādīt vienu no šādām vērtībām:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0100 |
Plānotais laiks piekļuvei līgumiem Plānotais laiks, kas nepieciešams, lai pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma iegūtu šādu informāciju par līgumu, ar ko regulē pakalpojumu:
Norādīt vienu no šādām vērtībām:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0110 |
Piemērojamie tiesību akti Tās valsts ISO kods, kuras tiesību akti līgumam ir piemērojami. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0120 |
Noregulējuma apliecinājuma līgums Atspoguļo novērtējumu par to, vai līgumu varētu turpināt un pārnest noregulējumā. Novērtējumā cita starpā ņem vērā:
Norādīt vienu no šādām vērtībām:
|
II.9 Z 09.00 – finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumi – sniedzēji un lietotāji – sasaistīšana ar kritiski svarīgām funkcijām
II.9.1 Vispārīgas piezīmes
|
57. |
Šajā veidnē identificētas tīrvērtes, maksājumu, vērtspapīru norēķinu un kontu turēšanas darbības, funkcijas vai pakalpojumi, kuru pārtraukšana var ievērojami sarežģīt vai pilnībā novērst vienas vai vairāku kritiski svarīgu funkciju veikšanu. |
|
58. |
Šajā veidnē sniedz vienu pārskatu par visu iestādi vai grupu. |
|
59. |
Identificē tikai finanšu tirgus infrastruktūras, kuru traucējumi ievērojami sarežģītu vai apturētu kritiski svarīgas funkcijas veikšanu. |
II.9.2 Norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
Norādījumi |
||||||||||||||||
|
0010–0020 |
Lietotājs Grupas vienība, kas izmanto maksājumu, kontu turēšanas, norēķinu, tīrvērtes vai darījumu reģistra pakalpojumus, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG). |
||||||||||||||||
|
0010 |
Vienības nosaukums Vienības, kas izmanto maksājumu, kontu turēšanas, norēķinu, tīrvērtes vai darījumu reģistra pakalpojumus, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG), nosaukums. Pārskatā norāda tikai vienības, kuras veidnē Z 07.02 ir noteiktas kā tādas, kas veic kritiski svarīgas funkcijas. |
||||||||||||||||
|
0020 |
Kods Vienības, kas izmanto maksājumu, kontu turēšanas, norēķinu, tīrvērtes vai darījumu reģistra pakalpojumus, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG), kods. |
||||||||||||||||
|
0030-0040 |
Kritiski svarīga funkcija Vienības veikta kritiski svarīga funkcija, kuras darbību sarežģītu vai apturētu traucējumi piekļuvē maksājumu, kontu turēšanas, norēķinu, tīrvērtes vai darījumu reģistra pakalpojumiem |
||||||||||||||||
|
0030 |
Valsts Valsts, kurā funkcija ir būtiski svarīga, kā norādīts veidnē Z 07.01 (FUNC 1). |
||||||||||||||||
|
0040 |
ID Kritiski svarīgu funkciju ID, kā noteikts iepriekš 2.7.1.4. nodaļā un minēts veidnē Z 07.01 (FUNC 1). |
||||||||||||||||
|
0050–0080 |
Finanšu tirgus infrastruktūra (FMI) Atsauce: Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteja, Finanšu tirgus infrastruktūru principi Daudzpusēja sistēma starp līdzdalīgajām finanšu iestādēm, iekļaujot sistēmas operatoru, ko izmanto reģistrācijas, tīrvērtes vai maksājumu, vērtspapīru un atvasināto instrumentu norēķiniem vai citiem finanšu darījumiem. |
||||||||||||||||
|
0050 |
Sistēmas veids Norādīt vienu no šādām vērtībām:
|
||||||||||||||||
|
0060 |
Nosaukums Finanšu tirgus infrastruktūras komerciālais nosaukums Ja 0050. slejā ir norādīta atbilde “NA”, šo sleju atstāj tukšu |
||||||||||||||||
|
0070 |
FMI kods FMI kods. Ja pieejams, kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Ja LEI kods nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods vai, ja tas nav pieejams, valsts kods. Ja 0050. slejā ir norādīta atbilde “NA”, šo sleju atstāj tukšu. |
||||||||||||||||
|
0080 |
Līdzdalības veids Norādīt vienu no šādām vērtībām:
|
||||||||||||||||
|
0090 |
Nosaukums Starpnieka komerciālais nosaukums, ja 0080. slejā norādīta atbilde “Netieša” vai “NA”. Ja 0080. slejā norādīta atbilde “Tieša”, pārskatā norāda “NA” (“nepiemēro”). Starpnieks var būt vai nu daļa no grupas, kurai pieder pārskatu sniedzošā vienība, vai cita kredītiestāde, kas nav saistīta ar attiecīgo grupu. Starpnieks var būt uzņēmums, kas sniedz tīrvērtes, maksājumu, vērtspapīru norēķinu un/vai kontu turēšanas pakalpojumus citiem uzņēmumiem (jo īpaši gadījumā, ja 0050. slejā norādīta atbilde “NA”); tas var būt tiešs loceklis vienā vai vairākās FMI un sniedz netiešu piekļuvi šādas FMI piedāvātajiem pakalpojumiem (jo īpaši gadījumā, ja 0080. slejā norādīta atbilde “Netieša”). |
||||||||||||||||
|
0100 |
Kods Starpnieka kods. Ja pieejams, kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Ja LEI kods nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods vai, ja tas nav pieejams, valsts kods. Ja 0090. slejā norādīta atbilde “Tieša”, pārskatā norāda “NA” (“nepiemēro”). |
||||||||||||||||
|
0110 |
Pakalpojuma apraksts Pakalpojuma apraksts, ja sistēmas veids, kas norādīts 050. slejā, ir “Cits” vai “NA”. |
||||||||||||||||
|
0120 |
Piemērojamie tiesību akti Tās valsts ISO 3166-1 alfa 2 identifikācija, kuras tiesību aktus piemēro piekļuvei FMI. Tiešas piederības vai tiešas līdzdalības gadījumā jānorāda tiesību akti, kas piemērojami līgumam starp finanšu tirgus infrastruktūru un lietotāju. Netiešas piederības vai netiešas līdzdalības gadījumā jānorāda tiesību akti, kas piemērojami līgumam starp pārstāvošo iestādi un lietotāju. |
II.10 Kritiski svarīgas informācijas sistēmas
II.10.1 Vispārīgas piezīmes
|
60. |
Šī sadaļa ietver šādas veidnes:
|
|
61. |
Kritiski svarīga informācijas sistēma ir IT lietojumprogramma vai programmatūra, kas atbalsta kritiski svarīgu pakalpojumu un kuras traucējumi ievērojami sarežģītu vai apturētu kritiski svarīgas funkcijas veikšanu. |
|
62. |
Šajās veidnēs sniedz pārskatu par visu grupu. |
II.10.2 Z 10.01 – kritiski svarīgas informācijas sistēmas (vispārīga informācija) (CIS 1): norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
63. |
Šīs veidnes 0010. slejā norādītā vērtība veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā. |
|
Slejas |
Norādījumi |
||||||||
|
0010 - 0040 |
Kritiski svarīgas informācijas sistēma |
||||||||
|
0010 |
Sistēmas identifikācijas kods Sistēmas identifikācijas kods ir iestādes noteikts akronīms, kas nepārprotami identificē kritiski svarīgās informācijas sistēmu. Šis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai veidnes rindai. |
||||||||
|
0020 |
Sistēmas nosaukums Sistēmas komerciālais vai iekšējais nosaukums. |
||||||||
|
0030 |
Sistēmas veids Norādīt vienu no šādām vērtībām:
|
||||||||
|
0040 |
Apraksts Informācijas sistēmas galvenā mērķa apraksts uzņēmējdarbības kontekstā. |
||||||||
|
0050 - 0060 |
Par sistēmu atbildīgā grupas vienība |
||||||||
|
0050 |
Vienības nosaukums Juridiskās personas, kas grupā atbildīga par sistēmu, nosaukums. Tā ir vienība, kas atbildīga par informācijas sistēmas kopējo iepirkumu, attīstību, integrāciju, modificēšanu, darbību, uzturēšanu un norakstīšanu un ir būtiski noteicoša sistēmas dizaina specifikāciju izstrādē, lai nodrošinātu drošību un lietotāja darbības vajadzību dokumentēšanu, testēšanu un īstenošanu. |
||||||||
|
0060 |
Kods Juridiskās personas, kas grupā atbildīga par sistēmu, kods, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG). |
II.10.3 Z 10-02 – informācijas sistēmu sasaistīšana (CIS 2): norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
64. |
Šīs veidnes 0010., 0030., 0040. un 0050. slejā norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā. |
|
Slejas |
Norādījumi |
|
0010 |
Sistēmas identifikācijas kods Informācijas sistēmas identifikācijas kods, kā norādīts veidnes Z 10.01 (CIS 1) 010. slejā. |
|
0020–0030 |
Sistēmu lietojošā grupas vienība Vienība, kas grupā izmanto sistēmu (“lietotājs”). Vairāku lietotāju gadījumā tai pašai informācijas sistēmai pārskatu iesniedz vairākās rindās. |
|
0020 |
Vienības nosaukums Lietotāja vienības nosaukums, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG). |
|
0030 |
Kods Lietotāja vienības kods, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG). |
|
0040 |
Kritiski svarīgs pakalpojums Kritiski svarīga pakalpojuma, ko sistēma atbalsta, identifikators, kā norādīts veidnē Z 08.00 (0005. sleja). Kritiski svarīgais pakalpojums pats par sevi var būt IT pakalpojums vai cita veida pakalpojums, ko informācijas sistēma atbalsta (piemēram, darījumu apstrāde). |
|
0050-0060 |
Kritiski svarīga funkcija Kritiski svarīga funkcija, kas tiktu ievērojami sarežģīta vai pilnībā apturēta informācijas sistēmas atbalstīto pakalpojumu traucējumu gadījumā. Vairāku kritiski svarīgu funkciju gadījumā tai pašai informācijas sistēmai pārskatu iesniedz vairākās rindās. |
|
0050 |
Valsts Valsts, kurā funkcija ir būtiski svarīga, kā norādīts veidnē Z 07.01 (FUNC 1). |
|
0060 |
ID Kritiski svarīgu funkciju ID, kā noteikts iepriekš 2.7.1.4. nodaļā un minēts veidnē Z 07.01 (FUNC 1). |
(1) Komisijas Īstenošanas Regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
(3) Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(7) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (paziņots ar dokumenta numuru C(2003) 1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(8) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).
(14) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1401 (2016. gada 23. maijs), ar ko attiecībā uz regulatīviem tehniskiem standartiem par metodēm un principiem tādu saistību vērtēšanai, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 228, 23.8.2016., 7. lpp.).
(15) Komisijas 2016. gada 2. februāra Deleģētā regula (ES) 2016/778, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām (OV L 131, 20.5.2016., 41. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
III PIELIKUMS
Vienotais datu punktu modelis
Visus I pielikumā noteiktos datu posteņus pārveido vienotā datu punktu modelī, kas veido pamatu vienādām IT sistēmām iestādēs un noregulējuma iestādēs.
Vienotais datu punktu modelis atbilst šādiem kritērijiem:
|
a) |
tas sniedz strukturētu pārskatu par visiem I pielikumā noteiktajiem datu posteņiem; |
|
b) |
tas identificē visas I pielikumā noteiktās darījumdarbības koncepcijas; |
|
c) |
tas nodrošina datu vārdnīcu, kurā identificēti tabulas apzīmējumi, ordinātas apzīmējumi, ass apzīmējumi, domēnu apzīmējumi, dimensiju apzīmējumi un elementu apzīmējumi; |
|
d) |
tas nodrošina rādītājus, ar ko definē datu punktu īpašības vai apmēru; |
|
e) |
tas nodrošina datu punktu definīcijas, kuras izteiktas kā īpašību salikums, kas viennozīmīgi identificē finanšu koncepciju; |
|
f) |
tas ietver visas attiecīgās tehniskās specifikācijas, kas nepieciešamas, lai izstrādātu IT pārskatu sniegšanas risinājumus, kas radītu vienotus noregulējuma plānošanas datus. |
IV PIELIKUMS
Validācijas noteikumi
I pielikumā noteiktajiem datu posteņiem piemēro validācijas noteikumus, ar kuriem nodrošina datu kvalitāti un konsekvenci. Šie validācijas noteikumi atbilst šādiem kritērijiem:
|
a) |
tie definē loģiskās attiecības starp attiecīgajiem datu punktiem; |
|
b) |
tie ietver filtrus un priekšnosacījumus, ar ko nosaka datu kopumu, kam piemēro validācijas noteikumus; |
|
c) |
ar tiem pārbauda iesniegto datu konsekvenci; |
|
d) |
ar tiem pārbauda iesniegto datu precizitāti; |
|
e) |
ar tiem nosaka standartvērtības, ko piemēro tad, ja attiecīgā informācija nav iesniegta. |