32019R0348

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
Deleģētā regula - 2019/348 - EN - EUR-Lex

Document 32019R0348

Help

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/348 (2018. gada 25. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji, ar ko novērtē iestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem (Dokuments attiecas uz EEZ.)

C/2018/6901

OV L 63, 4.3.2019, p. 1–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/348/oj

HTML

PDF

Official Journal

4.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/348

(2018. gada 25. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji, ar ko novērtē iestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 4. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Lai konstatētu, vai dalībvalstīm būtu jānosaka savām finanšu iestādēm vienkāršoti pienākumi, Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā ir noteikts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes novērtē iestādes maksātnespējas potenciālo ietekmi atkarībā no vairākiem minētajā pantā norādītajiem faktoriem.

(2)

Minētajam novērtējumam vajadzētu būt nošķirtam no jebkura cita noregulējuma iestāžu veikta novērtējuma un nevajadzētu priekšnoteikt jebkādu šādu novērtējumu, tai skaitā jo īpaši jebkādu novērtējumu par iestādes vai grupas noregulējamību vai par to, vai ir izpildīti Direktīvā 2014/59/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 (2) minētie noregulējuma nosacījumi.

(3)

Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā minēto kritēriju specifikācijai vajadzētu būt praktiskai, efektīvai un iedarbīgai. Tāpēc ietekme, kāda var būt iestādes maksātnespējai, būtu jānovērtē, pirmkārt, balstoties uz kvantitatīviem kritērijiem un – pēc tam – uz kvalitatīviem kritērijiem. Parasti uz kvalitatīviem kritērijiem balstīts novērtējums būtu jāveic tikai tad, ja uz kvantitatīvajiem kritērijiem balstītais novērtējums nedod iespēju izdarīt secinājumu, ka, ņemot vērā ietekmi, kāda varētu būt iestādes maksātnespējai, ir nepieciešami pilnīgi pienākumi, nevis tikai vienkāršoti pienākumi.

(4)

Lai nodrošinātu vienveidīgu un iedarbīgu šīs regulas piemērošanu, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm kvantitatīvie kritēriji būtu jānovērtē attiecībā pret Savienības kopīgo slieksni, kas izpaužas kā kopējais kvantitatīvais rezultāts. Kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm minētais kopējais kvantitatīvais rezultāts būtu jāaprēķina atbilstoši rādītāju kopumam, izmantojot vērtības no piemērojamā uzraudzības pārskatu sniegšanas regulējuma, kas izklāstīts Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (3).

(5)

Lai nodrošinātu vēlamo līdzsvaru starp to iestāžu paredzamo proporciju, kas nav atbilstīgas vienkāršotiem pienākumiem dalībvalstīs, un neatbilstīgo iestāžu sadalījumu pa dalībvalstīm, Savienības slieksnis kredītiestāžu kopējam kvantitatīvajam rezultātam principā būtu jānosaka 25 bāzes punktu apmērā. Tomēr kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai paaugstināt vai samazināt šo 25 bāzes punktu slieksni un noteikt to diapazonā no 0 līdz 105 bāzes punktiem atkarībā no dalībvalsts banku nozares īpatnībām. Ļoti koncentrēta banku nozare var būt attaisnojums augstākam slieksnim, savukārt liels skaits mazu iestāžu apvienojumā ar nelielu skaitu lielu iestāžu var būt attaisnojums zemākam slieksnim. Slieksnim būtu jārod pareizais līdzsvars starp to kredītiestāžu kopējo aktīvu kumulatīvo vērtību, kas varētu atbilst vienkāršotiem pienākumiem attiecīgajā dalībvalstī, un to kredītiestāžu kopējo aktīvu kumulatīvo vērtību, kuras būtu neatbilstīgas, balstoties uz kvantitatīvo novērtējumu.

(6)

Kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāizmanto piemērotas aizstājējvērtības, pamatojoties uz valstī vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (VPGP), ja tās uzraudzības pārskatu ietvaros no iestādēm nesaņem rādītāju vērtības. Kompetentajām iestādēm vai noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai attiecīgajiem rādītājiem piešķirt nulles vērtību, ja aizstājējvērtību identificēšana būtu pārlieku apgrūtinoša. Tomēr šī iespēja būtu jāattiecina tikai uz tām iestādēm, kuras neiesniedz 20. veidni, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu, jo tās nepārsniedz minētajā pantā noteikto slieksni.

(7)

Lai nodrošinātu, ka šajā regulā izmantotā pieeja pilnībā atbilst proporcionalitātes principam, un lai novērstu nesamērīgu slogu, būtu jāparedz iespēja, ka mazas kredītiestādes var kvantitatīvi novērtēt, balstoties tikai uz to lielumu. Līdz ar to kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai secināt, ka mazas kredītiestādes maksātnespējai, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem, bez vajadzības piemērot kopējo kvantitatīvo rezultātu, ar nosacījumu, ka to kvalitatīvais novērtējums apstiprina šādu secinājumu. Attiecībā uz šīm mazajām kredītiestādēm arī kvalitatīvo kritēriju novērtējums būtu jāveic samērīgi.

(8)

Lai nodrošinātu, ka efektīvi un iedarbīgi tiek novērtēta iestāžu maksātnespējas ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju specifikācija būtu jābalsta uz noteikumiem un kategorijām, kas jau izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (4).

(9)

Konkrētāk, saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 2. punktu G-SNI kā tādas tiek identificētas, citstarp balstoties uz to lielumu, savstarpējo saistību ar finanšu sistēmu, sarežģītību un pārrobežu darbību. Tā kā šie kritēriji lielā mērā pārklājas ar Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt (bez vajadzības veikt kvantitatīvu novērtējumu), ka G-SNI maksātnespējai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

(10)

Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 3. punktu C-SNI kā tādas tiek identificētas, citstarp balstoties uz to lielumu, nozīmi Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecībā, to pārrobežu darbības nozīmīgumu un savstarpējo saistību ar finanšu sistēmu. Tā kā šie kritēriji ir ļoti līdzīgi Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt (bez vajadzības veikt kvantitatīvu novērtējumu), ka C-SNI maksātnespējai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

(11)

Turklāt Direktīvas 2013/36/ES 107. panta 3. punktā ir noteikts, ka Eiropas Banku iestāde (EBI) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 16. pantu izdod pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodoloģiju attiecībā uz uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP). Kompetentajām iestādēm un finanšu iestādēm, uz kurām attiecas šīs pamatnostādnes, ir jāpieliek visas pūles, lai tās ievērotu. Tāpēc, veicot Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā minēto novērtējumu, būtu jāņem vērā EBI SREP pamatnostādnēs paredzētā, kompetento iestāžu veiktā kategorizācija. Kompetentās iestādes klasificē iestādes četrās kategorijās. Pirmā kategorija (SREP 1. kategorija) sastāv no G-SNI un C-SNI, un attiecīgā gadījumā no citām iestādēm, kuras kompetentā iestāde uzskata par tādām, balstoties uz to lielumu, iekšējo organizāciju un darbības būtību, tvērumu un sarežģītību. Līdz ar to, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka kāda iestāde ietilpst SPREP 1. kategorijā, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt (bez vajadzības veikt kvantitatīvu novērtējumu), ka minētās iestādes maksātnespējai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

(12)

Lai nodrošinātu iestāžu konsekventu novērtēšanu, ir nepieciešams noteikt sarakstu ar tādu apsvērumu minimumu, balstoties uz kuriem kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāveic savi kvalitatīvie novērtējumi, un tas neliegtu šīm pilnvarotajām iestādēm ņemt vērā citus nozīmīgus apsvērumus. Sarakstam ar kvalitatīvo apsvērumu minimumu būtu jāattiecas uz apstākļiem, kas norāda, ka iestādes maksātnespējai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

(13)

Ņemot vērā to, ka Direktīva 2014/59/ES attiecas uz virkni dažādu ieguldījumu brokeru sabiedrību, un nepieciešamību neietekmēt (pāragri) Savienības līmenī pašreiz notiekošo darbu pie prudenciālās uzraudzības prasību pārskatīšanas attiecībā uz šīm sabiedrībām, šajā regulā būtu jāprecizē tikai tie rādītāji, kas kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā, lai novērtētu lieluma kritēriju. Minētajām pilnvarotajām iestādēm būtu jānosaka šo rādītāju svērumi un attiecīgie sliekšņi.

(14)

Iestāde, kas ietilpst grupā, kurai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. un 112. pantu piemēro konsolidēto uzraudzību (pārrobežu grupa), ir lielā mērā savstarpēji saistīta, un tās darbība ir daudz sarežģītāka nekā atsevišķai iestādei. Tādējādi pārrobežu grupā ietilpstošas iestādes maksātnespējas ietekme, visticamāk, būs ievērojamāka. Tāpēc kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāsecina, ka pārrobežu grupā ietilpstošas iestādes maksātnespējai, visticamāk, būtu būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansējuma nosacījumiem, ja tas tiktu secināts jebkurā novērtējumā, kas veikts tās atsevišķās dalībvalsts līmenī, kurā šī grupa veic darbību. Lai to panāktu, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jākoordinē savi novērtējumi un jāapmainās ar visu nepieciešamo informāciju banku savienības struktūras un uzraudzības un noregulējuma kolēģiju ietvaros.

(15)

Kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu par to, ka atsevišķu iestāžu maksātnespējai, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā, pat ja to kopējais kvantitatīvais rezultāts sasniedz iepriekš noteikto slieksni. Šāda atšķirīga attieksme pret šīm iestādēm būtu jāattaisno ar to ārkārtējām iezīmēm. Pirmā no šādām grupām sastāv no attīstību veicinošām bankām, kuru nolūks ir veicināt dalībvalsts centrālās vai reģionālās valdības vai pašvaldības publiskās politikas mērķu sasniegšanu, piešķirot attīstību veicinošus aizdevumus ārpus konkurences un bez mērķa gūt peļņu. Šādu iestāžu piešķirtus aizdevumus tieši vai netieši nodrošina ar centrālās vai reģionālās valdības vai pašvaldības galvojumu. Tādējādi attīstību veicinošās bankas var uzskatīt par iestādēm, kuru maksātnespējai, visticamāk, nevarētu būt būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, ja vien šāds secinājums atbilst par šīm attīstību veicinošajām bankām veiktajam kvalitatīvajam novērtējumam. Otrā grupa sastāv no kredītiestādēm, kurām ir piemērots likvidācijas process. Tā kā likvidācijas process parasti nepieļauj jaunu komercdarbību, kredītiestādes, kurām ir piemērots šāds process, var uzskatīt arī par iestādēm, kuru maksātnespējai, visticamāk, nevarētu būt būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, ja vien minētais secinājums atbilst par šīm kredītiestādēm veiktajam kvalitatīvajam novērtējumam.

(16)

Ņemot vērā atveseļošanas plānošanas un noregulējuma plānošanas dažādos nolūkus, vienā un tajā pašā dalībvalstī esošām kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai savos novērtējumos, kas veikti saskaņā ar šo regulu, izdarīt atšķirīgus secinājumus. Konkrētāk, tās var pieņemt atšķirīgus lēmumus, kad tiek noteikti kopējo kvantitatīvo rezultātu sliekšņi, piemērojot speciālu režīmu attīstību veicinošām bankām un iestādēm, kurām tiek piemērots likvidācijas process, kā arī izdarīt atšķirīgus secinājumus par iespēju piešķirt vienkāršotus pienākumus. Šādos gadījumos kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu regulāri jānovērtē, vai šāda atšķirība joprojām ir attaisnojama.

(17)	Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(18)	EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par šīs regulas pamatā esošo regulatīvo tehnisko standartu projektu, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kredītiestāžu kvantitatīvais novērtējums

1. Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes novērtē kredītiestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansējuma nosacījumiem, balstoties uz kopējo kvantitatīvo rezultātu, kas aprēķināts saskaņā ar I pielikumu. Tās to dara regulāri un vismaz reizi divos gados.

2. Kredītiestāde, kuras kopējais kvantitatīvais rezultāts ir 25 bāzes punkti vai lielāks, ir uzskatāma par iestādi, kuras maksātnespējai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

3. Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes var paaugstināt vai samazināt 2. punktā minēto slieksni diapazonā no 0 līdz 105 bāzes punktiem. Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes regulāri pārskata grozīto slieksni.

4. Ja I pielikumā norādītās rādītāju vērtības nav pieejamas, 1. punktā minēto novērtējumu veic, balstoties uz aizstājējvērtībām, kas iespējami lielā mērā atbilst III pielikumā minētajiem rādītājiem.

5. Ja kredītiestāde nepārsniedz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 5. panta a) punkta 4. apakšpunktā noteikto slieksni un neiesniedz minētās regulas 20. veidni, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes var piešķirt nulles vērtību III pielikumā minētajiem attiecīgajiem rādītājiem.

6. Ja kredītiestādes kopējie aktīvi nepārsniedz 0,02 % no visu atļauju saņēmušo kredītiestāžu kopējiem aktīviem un – ja ir pieejami attiecīgie dati – dalībvalstī nodibināto filiāļu (tostarp Savienības filiāļu) kopējiem aktīviem, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes var, nepiemērojot 1. līdz 5. punktu, noteikt, ka minētās kredītiestādes maksātnespējai, visticamāk, nevarētu būt būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem, ja vien šāds secinājums nebūtu attaisnojams, pamatojoties uz 2. pantu.

7. Ja kredītiestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. punktu ir identificēta kā G-SNI vai C-SNI vai klasificēta 1. kategorijā, pamatojoties uz saskaņā ar minētās direktīvas 107. panta 3. punktu izdotajām pamatnostādnēm par kopējām procedūrām un metodoloģiju attiecībā uz uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP), kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes var, nepiemērojot šā panta 1. līdz 5. punktu, noteikt, ka minētās kredītiestādes maksātnespējai, visticamāk, varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem. Jebkurā gadījumā minēto iestāžu attiecīgās rādītāju vērtības tomēr ņem vērā, lai noteiktu I pielikuma 2. punktā minēto kopsummu un lai noteiktu visu to kredītiestāžu kopējos aktīvus, kuras attiecīgajā dalībvalstī ir saņēmušas atļauju 6. punkta nolūkā.

2. pants

Kredītiestāžu kvalitatīvais novērtējums

1. Ja, ievērojot 1. pantu, kredītiestāde nav uzskatāma par iestādi, kuras maksātnespējai, visticamāk, varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes regulāri un vismaz reizi divos gados novērtē šīs kredītiestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, ņemot vērā vismaz visus šādus kvalitatīvos apsvērumus:

a)	to, cik lielā mērā kredītiestāde veic kritiski svarīgas funkcijas vienā vai vairākās dalībvalstīs;

b)	to, vai kredītiestādes segtie noguldījumi pārsniegtu pieejamos finanšu līdzekļus no attiecīgās noguldījumu garantiju shēmas un noguldījumu garantiju sistēmas spēju piesaistīt ārkārtas ex post iemaksas, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (6) 10. pantā;

c)	to, vai kredītiestādes akcionāru struktūra ir ļoti koncentrēta, ļoti izkliedēta vai nepietiekami pārredzama, tā ka tā varētu negatīvi ietekmēt iestādes atveseļošanas vai noregulējuma pasākumu pieejamību vai savlaicīgu īstenošanu;

d)	to, vai kredītiestāde, kas ir IAS dalībniece, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (7) 113. panta 7. punktā, nodrošina citiem IAS dalībniekiem kritiski svarīgas funkcijas, tostarp tīrvērtes, finanšu resursu vai citus pakalpojumus;

e)	to, vai kredītiestāde ir saistīta ar kādu centrālo iestādi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, un vai zaudējumu sadale starp saistītajām iestādēm būtu būtisks šķērslis parastai maksātnespējas procedūrai.

2. Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu neatkarīgi veic kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes, ņemot vērā atveseļošanas plānošanas un noregulējuma plānošanas mērķus.

3. Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu var veikt attiecībā uz kredītiestāžu kategoriju, ja attiecīgā kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde konstatē, ka divām vai vairākām kredītiestādēm ir līdzīgas iezīmes visu 1. punktā minēto kvalitatīvo apsvērumu ziņā.

3. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību kvantitatīvais novērtējums

1. Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes regulāri un vismaz reizi divos gados novērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, balstoties uz:

a)	kopējo kvantitatīvo rezultātu, kas aprēķināts, balstoties uz II pielikumā minētajiem rādītājiem;

b)	svērumiem, kurus šiem rādītājiem noteikušas kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes.

2. Rādītāju vērtības nosaka, balstoties uz III pielikumā minētajiem rādītājiem. Ja II pielikumā minētās rādītāju vērtības nav pieejamas, 1. punktā minēto novērtējumu veic, balstoties uz aizstājējvērtībām, kas iespējami lielā mērā atbilst III pielikumā minētajiem rādītājiem. Ja aizstājējvērtības nav pieejamas, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes II pielikumā minētos rādītājus var aizstāt ar citiem nozīmīgiem rādītājiem.

3. Kopējā kvantitatīvā rezultāta slieksni nosaka kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes.

4. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras kopējais kvantitatīvais rezultāts ir vienāds ar vai lielāks par 3. punktā norādīto slieksni, ir uzskatāma par iestādi, kuras maksātnespējai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

5. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. punktu ir identificēta kā G-SNI vai C-SNI vai klasificēta 1. kategorijā, pamatojoties uz pamatnostādnēm par kopējām procedūrām un metodoloģiju attiecībā uz SREP, kas izdotas saskaņā ar minētās direktīvas 107. panta 3. punktu, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes var, nepiemērojot šā panta 1. līdz 4. punktu, noteikt, ka minētās iestādes maksātnespējai, visticamāk, varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

4. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību kvalitatīvais novērtējums

1. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nav uzskatāma par iestādi, kuras maksātnespējai, visticamāk, varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, kā noteikts 3. pantā, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes regulāri un vismaz reizi divos gados novērtē šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, ņemot vērā vismaz visus šādus kvalitatīvos apsvērumus:

a)	to, cik lielā mērā ieguldījumu brokeru sabiedrība veic kritiski svarīgas funkcijas vienā vai vairākās dalībvalstīs;

b)	to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru struktūra ir ļoti koncentrēta, ļoti izkliedēta vai nepietiekami pārredzama, tā ka tā varētu negatīvi ietekmēt iestādes atveseļošanas vai noregulējuma pasākumu pieejamību vai savlaicīgu īstenošanu;

c)	to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir IAS dalībniece, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, nodrošina citiem IAS dalībniekiem kritiski svarīgas funkcijas, tostarp tīrvērtes, finanšu resursu vai citus pakalpojumus;

d)	to, vai lielākā daļa ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu ir privātpersonas vai MVU vai profesionāli klienti;

e)	to, cik lielā mērā nauda un finanšu instrumenti, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība tur savu klientu vārdā, netiktu pilnīgi aizsargāti ar ieguldītāju kompensācijas sistēmu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/9/EK (8);

f)	to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbības modelis ir sarežģīts, tai skaitā tā darbības mērogu ieguldījumu jomā.

2. Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu neatkarīgi veic kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes, ņemot vērā atveseļošanas plānošanas un noregulējuma plānošanas mērķus.

5. pants

Grupā ietilpstošas iestādes

1. Attiecībā uz grupā ietilpstošu iestādi 1.–4. pantā minētos novērtējumus veic mātesuzņēmuma līmenī tai dalībvalstī, kurā iestāde saņēmusi atļauju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz iestādi, kas ietilpst grupā, kurai piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. un 112. pantu, šīs regulas 1.–4. pantā minētos novērtējumus veic šādos līmeņos:

a)	Savienības mātesuzņēmuma līmenī;

b)	katra mātesuzņēmuma līmenī attiecīgajā dalībvalstī vai, ja nevienā dalībvalstī nav mātesuzņēmuma, grupas katras atsevišķas meitassabiedrības līmenī attiecīgajā dalībvalstī.

3. Iestādes, kas ietilpst grupā, kurai piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. un 112. pantu, ir uzskatāmas par iestādēm, kuru maksātnespējai, visticamāk, varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, ja jebkurā no šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem līmeņiem var konstatēt jebko no turpmāk minētā:

a)	iestādes kopējais kvantitatīvais rezultāts ir vienāds ar vai lielāks par slieksni, ko kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes noteikušas saskaņā ar 1. panta 3. punktu vai 3. panta 3. punktu;

b)	ir izpildīti 2. panta 1. punktā vai 4. panta 1. punktā minētie kritēriji.

4. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro iestādēm, uz kurām attiecas atveseļošanas plāns, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

5. Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes koordinē šajā pantā minētos novērtējumus un uzraudzības un noregulējuma kolēģiju ietvaros apmainās ar visu nepieciešamo informāciju.

6. pants

Attīstību veicinošo banku novērtējums

Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes, nepiemērojot 1. panta 2. un 7. punktu un 5. panta 3. punktu, var uzskatīt, ka attīstību veicinošas bankas, kas definētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (9) 3. panta 27. punktā, ir iestādes, kuru maksātnespējai, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem, ja 2. panta 1. punktā izklāstītie kvalitatīvie apsvērumi nav izpildīti nevienā no šādiem līmeņiem:

a)	Savienības mātesuzņēmuma līmenī;

b)	katra mātesuzņēmuma līmenī attiecīgajā dalībvalstī vai, ja nevienā dalībvalstī nav mātesuzņēmuma, grupas katras atsevišķas meitassabiedrības līmenī attiecīgajā dalībvalstī.

7. pants

Kredītiestāžu, kurām piemēro likvidācijas procesu, novērtējums

Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes, nepiemērojot 1. panta 2. un 7. punktu un 5. panta 3. punktu, var uzskatīt, ka kredītiestādes, kurām piemēro likvidācijas procesu, ir iestādes, kuru maksātnespējai, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem, ja 2. panta 1. punktā izklāstītie kvalitatīvie apsvērumi nav izpildīti nevienā no šādiem līmeņiem:

a)	Savienības mātesuzņēmuma līmenī;

b)	katra mātesuzņēmuma līmenī attiecīgajā dalībvalstī vai, ja nevienā dalībvalstī nav mātesuzņēmuma, grupas katras atsevišķas meitassabiedrības līmenī attiecīgajā dalībvalstī.

8. pants

Vienas un tās pašas dalībvalsts kompetento iestāžu un noregulējuma iestāžu veikts novērtējums

Ņemot vērā dažādos atveseļošanas plānošanas un noregulējuma plānošanas mērķus, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes no vienas un tās pašas dalībvalsts var izdarīt atšķirīgus secinājumus attiecībā uz 1.–4. panta un 6.–7. panta piemērošanu, un šādā gadījumā tās regulāri novērtē, vai šīs atšķirības secinājumos joprojām ir attaisnojamas.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

(9) Komisijas 2014. gada 21. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/63, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV L 11, 17.1.2015., 44. lpp.),

1. PIELIKUMS

1. tabula

Rādītāji un svērumi kredītiestāžu kopējā kvantitatīvā rezultāta aprēķināšanai

Kritērijs	Kredītiestāžu rādītājs	Svērums
Lielums	Aktīvi kopā	25 %
Savstarpējā saistība	Saistības finanšu sistēmas ietvaros	8,33 %
	Aktīvi finanšu sistēmas ietvaros	8,33 %
	Nedzēsti parāda vērtspapīri	8,33 %
Darbības tvērums un sarežģītība	Ārpusbiržas atvasināto instrumentu vērtība (nosacītā)	8,33 %
	Pārrobežu saistības	8,33 %
	Pārrobežu prasījumi	8,33 %
Komercdarbības veids	Privātā sektora noguldījumi no noguldītājiem no ES	8,33 %
	Privātā sektora aizdevumi saņēmējiem no ES	8,33 %
	Iekšzemes maksājumu vērtība	8,33 %

1.	Katram rādītājam, kas norādīts 1. tabulā, attiecīgo vērtību nosaka, izmantojot III pielikumā norādītās specifikācijas.

2.	Katras kredītiestādes rādītāja vērtību dala ar visu dalībvalstī atļauju saņēmušo kredītiestāžu un, ja ir pieejami nepieciešamie dati, attiecīgajā dalībvalstī nodibināto filiāļu, tostarp attiecīgajā dalībvalstī nodibināto Savienības filiāļu, attiecīgā rādītāja vērtības agregēto summu.

3.	Iegūto attiecību reizina ar 10 000, lai rādītāja rezultātu izteiktu bāzes punktu izteiksmē.

4.	Katra rādītāja rezultātu (izteiktu bāzes punktos) reizina ar katram rādītājam piešķirto svērumu, kas norādīts 1. tabulā.

5.	Kopējais kvantitatīvais rezultāts ir visu svērto rādītāja rezultātu summa.

2. PIELIKUMS

2. tabula

Ieguldījumu brokeru sabiedrību rādītāji

Kritērijs	Rādītājs ieguldījumu brokeru sabiedrībām
Lielums	Aktīvi kopā
	Pasīvi kopā
	Kopā maksas un komisijas naudas ienākumi
	Aktīvi pārvaldīšanā

3. PIELIKUMS

3. tabula

Rādītāju specifikācijas

Rādītājs	Tvērums	Specifikācijas
Aktīvi kopā	Visa pasaule	FINREP (SFPS vai VPGP) → F 01.01., 380. rinda, 010. aile
Pasīvi kopā	Visa pasaule	FINREP (SFPS vai VPGP) →F 01.02., 300. rinda, 010. aile
Kopā maksas un komisijas naudas ienākumi	Visa pasaule	FINREP (SFPS vai VPGP) →F 02.00., 200. rinda, 010. aile
Aktīvi pārvaldīšanā	Visa pasaule	FINREP (SFPS vai VPGP) →F 22.02., 010. rinda, 010. aile
Saistības finanšu sistēmas ietvaros	Visa pasaule	FINREP (SFPS vai VPGP) → F 20.06., 020. + 030. + 050. + 060. + 100. + 110. rinda, 010. aile, visas valstis (z ass)
Aktīvi finanšu sistēmas ietvaros	Visa pasaule	FINREP (SFPS vai VPGP) → F 20.04., 020. + 030. + 050. + 060. + 110 + 120. + 170. + 180. aile, 010. sleja, visas valstis (z ass)
Nedzēsti parāda vērtspapīri	Visa pasaule	FINREP (SFPS vai VPGP) →F 01.02., 050. + 090. + 130. rinda, 010. aile
Ārpusbiržas atvasināto instrumentu vērtība (nosacītā)	Visa pasaule	FINREP (SFPS) → F 10.00, 300. + 310 + 320. rinda, 030. aile + F 11.00, 510. + 520. + 530. rinda, 030. aile FINREP (VPGP) → F 10.00, 300. + 310 + 320. rinda, 030. aile + F 11.00, 510. + 520. + 530. rinda, 030. aile
Pārrobežu saistības	Visa pasaule	FINREP (SFPS vai VPGP) → F 20.06., 010. + 040. + 070. rinda, 010. aile, visas valstis, izņemot izcelsmes valsti (z ass) Piezīme: aprēķinātā vērtība neietver i) biroja iekšējās saistības un ii) ārvalstu filiāļu un meitassabiedrību saistības attiecībā pret darījumu partneriem tajā pašā uzņēmējvalstī.
Pārrobežu prasījumi	Visa pasaule	FINREP (SFPS vai VPGP) → F 20.04., 010. + 040. + 080. + 140. rinda, 010. aile, visas valstis, izņemot izcelsmes valsti (z ass) Piezīme: aprēķinātā vērtība neietver i) biroja iekšējos aktīvus un ii) ārvalstu filiāļu un meitassabiedrību saistības attiecībā pret darījumu partneriem tajā pašā uzņēmējvalstī.
Privātā sektora noguldījumi no noguldītājiem no ES	Tikai ES	FINREP (SFPS vai VPGP) → F 20.06., 120. + 130. rinda, 010. aile, ES valstis (z ass)
Privātā sektora aizdevumi saņēmējiem no ES	Tikai ES	FINREP (SFPS vai VPGP) → F 20.04., 190. + 220. rinda, 010. aile, ES valstis (z ass)
Iekšzemes maksājumu vērtība	Visa pasaule	Pārskata gadā veiktie maksājumi (izņemot grupas iekšējos maksājumus): šo rādītāju aprēķina kā tādu bankas maksājumu vērtību, kurus veic, izmantojot visas galvenās maksājumu sistēmas, kuru dalībniece tā ir. Uzrāda visu to naudas maksājumu vērtības bruto kopsummu, kurus attiecīgā struktūra veikusi, izmantojot lielapjoma maksājumu sistēmas, un visu to naudas maksājumu bruto vērtību, kas veikti ar korespondentbankas starpniecību (piem., izmantojot korespondentkontu vai nostro kontu) pārskata gada laikā katrā norādītajā valūtā. Ir jāuzrāda visi maksājumi, kas veikti ar korespondentbankas starpniecību, neatkarīgi no tā, kā korespondentbanka faktiski norēķinās par darījumu. Neietver grupas iekšējos darījumus (t. i., darījumus, kuri apstrādāti tās pašas grupas, kurā ietilpst attiecīgā sabiedrība, sabiedrībās vai starp tām). Ja precīzas kopsummas nav pieejamas, var norādīt zināmās optimistiskākās aplēses. Maksājumi ir jāuzrāda neatkarīgi no to nolūka, vietas un norēķinu metodes. Tas ietver (bet ne tikai) naudas maksājumus saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, vērtspapīru finansēšanas darījumiem un valūtas maiņas darījumiem. Neietver tādu nenaudas posteņu vērtību, par kuriem norēķins veikts saistībā ar šiem darījumiem. Iekļauj pārskatu sniedzošās sabiedrības uzdevumā veiktus naudas maksājumus, kā arī tādus skaidras naudas maksājumus, kuri veikti klientu (tostarp finanšu iestāžu un citu komercklientu) uzdevumā. Neietver maksājumus, kas veikti, izmantojot mazapjoma maksājumu sistēmas. Ietver tikai izejošos maksājumus (t. i., neietver saņemtos maksājumus). Ietver tādu maksājumu summu, kas veikti, izmantojot pastāvīga pieslēguma norēķinu sistēmu (CLS). Maksājumi, kas nav CLS maksājumi, neatskaita izejošās lielapjoma maksājumu vērtības, pat ja darījuma norēķins veikts pēc neto principa (t. i., visi lielapjoma maksājumi, kas veikti ar lielas vērtības maksājumu sistēmu vai ar aģenta starpniecību, ir jāuzrāda pēc bruto principa). Maza apjoma maksājumus, kas veikti ar liela apjoma maksājumu sistēmu vai aģenta starpniecību, var uzrādīt pēc neto principa. Vērtības uzrāda euro valūtā, izmantojot oficiālo likmi, kas norādīta vietnē http://ec.europa.eu/budget/contracts_grants/info_contracts/inforeuro/inforeuro_en.cfm (mēneša likmes) vai http://www.ecb.europa.eu/stats/exchange/eurofxref/html/index.en.html (dienas likmes).

Top