9.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/8

(1)

Noregulējuma scenārijā ir svarīgi nošķirt starp sākotnēju vērtējumu, ar ko tiek novērtēts, vai ir izpildīti kapitāla instrumentu norakstīšanas un konversijas nosacījumi vai noregulējuma nosacījumi, no vienas puses, un vēlāku vērtējumu, uz ko tiek balstīts lēmums par viena vai vairāku noregulējuma instrumentu piemērošanu, no otras puses. Saistībā ar sākotnējo vērtēšanu ir atbilstīgi nodrošināt, ka, konstatējot, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konversijas nosacījumi, tiek veikts taisnīgs un reālistisks vērtējums par vienības aktīviem un saistībām. Tādas vēlākas vērtēšanas vajadzībām, uz kuru tiek balstīts lēmums par noregulējuma darbībām, ir svarīgi nodrošināt, ka vērtējums par vienības aktīviem un saistībām, no kura ir atkarīga izvēle par noregulējuma darbību un kapitāla instrumentu potenciālas norakstīšanas vai konversijas apmēru darbībspējas trūkuma gadījumā, tiek balstīts uz taisnīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem.

(2)

Lai nodrošinātu, ka vērtējums ir taisnīgs, piesardzīgs un reālistisks, ir svarīgi, ka ar to tiek aplēsta to notikumu ietekme, kas notikuši pirms jebkuras noregulējuma darbības vai pirms tam, kad tiek īstenotas pilnvaras darbībspējas trūkuma gadījumā veikt kapitāla instrumentu noraktīšanu vai konversiju, kā arī veikt dažādas darbības, ko varētu veikt noregulējuma iestāde.

(3)

Vērtētājam vajadzētu būt piekļuvei jebkuriem nozīmīgas informācijas un speciālo zināšanu avotiem, piemēram, iestādes iekšējai uzskaitei, sistēmām un modeļiem. Noregulējuma iestādei būtu jānovērtē iekšējo resursu un sistēmu spēja atbalstīt noregulējuma vērtējumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 15. pantu veikta noregulējamības novērtējuma ietvaros. Vērtētājam vajadzētu būt atļautam arī slēgt vienošanos par speciālistu konsultācijām vai speciālām zināšanām. Speciālistu konsultāciju vai speciālo zināšanu pieejamība varētu būt nozīmīga, piemēram, tam, lai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 8. punktu sagatavotu aplēsi par atšķirībām piemērojamā režīmā. Tādēļ noregulējuma iestādei vajadzētu būt apmierinātai ar to, ka vērtētājam ir piekļuve sarakstam ar visiem prasījumiem, tostarp eventuāliem prasījumiem pret vienību, kuri klasificēti pēc to tiesībām un prioritātes parastā maksātnespējas procesā, vai arī piekļuve atbilstošām juridiskām speciālām zināšanām, kas nepieciešamas šāda saraksta sagatavošanai.

(4)

To, vai kāda vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga [nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās], varētu konstatēt kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos nosacījumus. Lai konstatētu, vai kāda iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga [nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās], kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā šīs regulas II nodaļā paredzētais vērtējums, ja tāds jau ir pieejams, un būtu jāņem vērā vadlīnijas, ko izdevusi Eiropas Banku iestāde (EBI) saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 6. punktu, kuru mērķis ir veicināt ar šāda noregulējuma nosacījuma noteikšanu saistītās prakses konverģenci.

(5)

Vērtējumiem, ko kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde var izmantot, lai informēti konstatētu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konversijas nosacījumi, vajadzētu būt saskanīgiem ar piemērojamo grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības normatīvo regulējumu. Tomēr vērtētājam vajadzētu būt iespējām atkāpties no pieņēmumiem, kurus izdarījusi vienības vadība un ar kuriem tiek sagatavoti finanšu pārskati, ciktāl šāda atkāpe saskan ar piemērojamo grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības normatīvo regulējumu. Ja tiek izdarīta atkāpe no šiem pieņēmumiem, vērtējums būtu jābalsta uz labāko pieejamo informāciju un jāsaskaņo ar esošajām uzraudzības vadlīnijām vai citiem vispāratzītiem grāmatvedības standartu interpretācijas avotiem, lai sniegtu vienības finansiālā stāvokļa patiesu un reālistisku atspoguļojumu.

(6)

Ir atbilstīgi ieviest noteikumus, kas nodrošina, ka vērtējumi, kuri paredzēti noregulējuma darbību informētas izvēles un satura formulēšanai vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konversijas apmēra noteikšanai darbībspējas trūkuma gadījumā, ir taisnīgi, piesardzīgi un reālistiski, lai nodrošinātu, ka visi zaudējumi tiek pilnā mērā atzīti noregulējuma instrumentu piemērošanas brīdī vai tiek izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus. Izvēle attiecībā uz vispiemērotāko novērtēšanas principu (turēšanas vērtību vai atsavināšanas vērtību) būtu jāizdara attiecībā uz konkrētām noregulējuma darbībām, kuras apsver noregulējuma iestāde.

(7)

Ir atbilstīgi, ka vērtējumos, kuri paredzēti noregulējuma darbību informētas izvēles un satura formulēšanai vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konversijas apmēra noteikšanai darbībspējas trūkuma gadījumā tiek noteikta saimnieciskā vērtība, nevis uzskaites vērtība. Šajos vērtējumos būtu jāapsver naudas plūsmu pašreizējā vērtība, ko vienība pamatoti var sagaidīt, pat ja tam nepieciešama atkāpe no grāmatvedības vai prudenciālās vērtēšanas regulējuma.

(8)

Vērtējumos, kuri paredzēti noregulējuma darbību informētas izvēles un satura formulēšanai, būtu jāatspoguļo, ka naudas plūsmas varētu rasties no tā, ka turpinās aktīvu turējums, tomēr būtu jāņem vērā noregulējuma potenciālā ietekme uz turpmākām naudas plūsmām un taisnīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz saistību neizpildes rādītājiem un zaudējumu smagumu. Turklāt, lai konstatētu akciju pēckonversijas pašu kapitāla vērtību, vērtētājam vajadzētu būt iespējai ņemt vērā pamatotas prognozes attiecībā uz franšīzes vērtību.

(9)

Alternatīvi, ja vienībai trūkst spējas turēt aktīvus vai ja to atsavināšana tiek uzskatīta par nepieciešamu vai atbilstošu, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, vērtējumam būtu jāatspoguļo tas, ka šīs naudas plūsmas varētu rasties no aktīvu, saistību vai komercdarbības virzienu atsavināšanas, kas novērtēti noteiktā atsavināšanas laikposmā.

(10)

Atsavināšanas vērtība vispār būtu jāsaprot kā ekvivalenta novērotajai tirgus vērtībai, ko varētu iegūt tirgū attiecībā uz konkrētu aktīvu vai aktīvu grupu un kas varētu atspoguļot diskontu, kurš ir atbilstošs, ņemot vērā nodoto aktīvu apmēru. Tomēr vērtētājam vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā, ņemot vērā pasākumus, kas veicami noregulējuma shēmas ietvaros, konstatēt atsavināšanas vērtību, piemērojot šādas novērojamas tirgus vērtības samazinājumu attiecībā uz potenciālu paātrinātu pārdošanas diskontu. Ja aktīviem nav likvīda tirgus, atsavināšanas vērtība būtu jākonstatē, atsaucoties uz novērotajām cenām tirgos, kuros tiek tirgoti līdzīgi aktīvi, vai uz paraugaprēķiniem, kuros tiek izmantoti novērojami tirgus parametri ar diskontiem attiecībā uz nelikviditāti, kas atbilstīgi atspoguļota. Ja tiek apsvērta uzņēmuma pārdošana vai pagaidu iestādes instrumenta izmantošana, varētu tikt ņemtas vērā pamatotas prognozes attiecībā uz franšīzes vērtību, kad tiek konstatēta atsavināšanas vērtība.

(11)

Nolūkā nodrošināt saskanību starp Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 8. punktā paredzēto aprēķinu par aplēsi, kas izriet no sagaidāmā režīma, kas būtu bijis piemērojams akcionāriem un katrai kreditoru kategorijai, ja iestādes vai vienības darbība tiktu izbeigta parastā maksātnespējas procesā, un vērtējumu pēc noregulējuma saskaņā ar šīs direktīvas 74. pantu, ir svarīgi, ka vērtētājs izmanto kritērijus, kas attiecīgā gadījumā noteikti attiecībā uz šādu vērtēšanu.

(12)

Provizoriskajā vērtēšanā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 9. punktu, uz kuru tiek balstīts lēmums par atbilstošu noregulējuma darbību veikšanu, būtu jāiekļauj rezerve, kas paredzēta papildu zaudējumu apmēra tuvināšanai. Šī rezerve būtu jābalsta uz taisnīgu, piesardzīgu un reālistisku novērtējumu par šiem papildu zaudējumiem. Lēmumi un pieņēmumi, uz kuriem balstīts rezerves aprēķins, būtu pienācīgi jāizskaidro un jāpamato vērtēšanas ziņojumā.

(13)

Attiecībā uz Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 15. punkta a) un c) apakšpunktā minēto vērtējumu, vērtētājam būtu jāizskaidro un jāpamato galvenie pieņēmumi, nenoteiktība un vērtējuma jutīgums attiecībā pret šādiem galvenajiem pieņēmumiem un nenoteiktību. Vērtēšanas ziņojumā būtu jāiekļauj nozīmīgas atšķirības starp vērtējumā izmantotiem pieņēmumiem un pieņēmumiem, uz kuriem balstīta grāmatvedības vai regulatīvā informācija, ja tā zināma vērtētājam. Minētajā ziņojumā vērtētājam būtu arī jānorāda saistīta papildu informācija, kas, vērtētājaprāt, būtu noderīga noregulējuma iestādei.

(14)

Šajā regulā būtu jānosaka vienīgi kritēriji vērtēšanai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. pantu. Tiem nebūtu jāaizstāj vai jāgroza grāmatvedības principi un standarti vai prudenciālās uzraudzības normatīvais regulējums, kas vienībām piemērojams no noregulējuma atšķirīgā kontekstā. Tomēr vajadzētu būt iespējamam izmantot informāciju, kas izriet no vērtējuma, lai varētu apzināt potenciālus gadījumos, kuros vienība nepareizi piemērotu grāmatvedības standartus vai prudenciālās uzraudzības normatīvo regulējumu, vai lai varētu konstatēt izmaiņas vienības grāmatvedības politikā vai pieņēmumos vai spriedumos, kuri ietekmē aktīvu un saistību apmēra konstatēšanu. Šie apstākļi būtu jāņem vērā, piemēram, sagatavojot atjaunināto bilanci saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 6. punktu. Šajā nolūkā vērtētājam būtu jāsniedz atbilstošs paskaidrojums par atšķirībām starp esošo bilanci un atjaunināto bilanci.

(15)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(16)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu,

a)

“vērtēšana” ir vienības aktīvu un saistību novērtējums, ko vērtētājs veic saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 1. punktu, vai provizoriska vērtēšana, ko attiecīgi noregulējuma iestāde vai vērtētājs veic saskaņā ar minētās direktīvas 36. panta 2. vai attiecīgi 9. punktu;

b)

“vērtētājs” ir neatkarīgais vērtētājs Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1075 (3) 38. panta izpratnē vai noregulējuma iestāde, kas veic provizorisku vērtēšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 2. un 9. punktu;

c)

“vienība” ir finanšu iestāde vai vienība, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā;

d)

“patiesā vērtība” ir cena, kas tiktu saņemta, pārdodot aktīvus, vai samaksāta, nododot saistības pienācīgā darījumā starp tirgus dalībniekiem vērtējuma datumā, kā noteikts attiecīgajā grāmatvedības regulējumā;

e)

“turēšanas vērtība” ir tādu naudas plūsmu pašreizējā vērtība, diskontēta pēc attiecīgas likmes, kuras vienība ar taisnīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem var pamatoti sagaidīt no konkrētu aktīvu un saistību paturēšanas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē klientu vai darījuma partneru rīcību vai citus vērtēšanas parametrus noregulējuma kontekstā;

f)

“atsavināšanas vērtība” ir novērtēšanas princips, kas minēts 12. panta 5. punktā;

g)

“franšīzes vērtība” ir to naudas plūsmu neto tagadnes vērtība, kuras var pamatoti sagaidīt no aktīvu un saistību vai uzņēmumu uzturēšanas un atjaunošanas, tai skaitā attiecīgo komercdarbības iespēju ietekme, tostarp tādu iespēju ietekme, kuras izriet no dažādajām noregulējuma darbībām, kuras novērtē vērtētājs. Franšīzes vērtība var būt augstāka vai zemāka nekā vērtība, kas izriet no vērtējuma datumā pastāvošo aktīvu un saistību līgumiskajiem noteikumiem un nosacījumiem;

h)

“pašu kapitāla vērtība” ir nodoto vai emitēto akciju aplēstā tirgus cena, kas izriet no vispārpieņemtu vērtēšanas metodiku piemērošanas. Atkarībā no aktīvu vai komercdarbības būtības pašu kapitāla vērtība var ietvert franšīzes vērtību;

i)

“novērtēšanas princips” ir pieeja tāda attiecīgā naudiskā apmēra noteikšanai, kādā vērtētājs norāda aktīvus vai saistības;

j)

“noregulējuma diena” ir diena, kurā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 82. pantu pieņemts lēmums par vienības noregulējuma sākšanu.

a)

katras kategorijas prasījumu vērtību saskaņā ar piemērojamām maksātnespējas tiesību normām un, ja tas ir nozīmīgi un iespējams, saskaņā ar prasītāju tiesībām, kas paredzētas līgumos;

b)

naudu, ko katra kategorija saņemtu, ja vienības darbība tiktu izbeigta parastā maksātnespējas procesā;

Aprēķinot aplēses saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, vērtētājs var attiecīgi piemērot Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/344, vērtēšana pēc noregulējuma) 4. pantā izklāstītos kritērijus.

a)

atsauces datums, ko vērtētājs noteicis, balstoties uz datumu, kas pēc iespējas tuvs datumam (pirms tā), kurā sagaidāms noregulējuma iestādes lēmums sākt vienības noregulējumu vai izmantot pilnvaras norakstīt vai konvertēt kapitāla instrumentus;

b)

ja tiek veikta galīga ex post vērtēšana, kas paredzēta Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 10. punktā, – noregulējuma diena;

c)

attiecībā uz saistībām, kas izriet no atvasinātā instrumenta līgumiem, – laika brīdis, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1401 (4) 8. pantu.

a)

atjauninātos finanšu pārskatus un regulatīvos pārskatus, kurus vienība sagatavojusi par datumu, kas pēc iespējas tuvs vērtējuma datumam;

b)

skaidrojumu par galvenajām metodikām, pieņēmumiem un spriedumiem, kurus vienība izmanto, lai sagatavotu finanšu pārskatus un regulatīvos pārskatus;

c)

vienības uzskaitē ietvertos datus;

d)

nozīmīgus tirgus datus;

e)

secinājumus, ko vērtētājs izdarījis no apspriešanās ar vadību un revidentiem;

f)

uzraudzības novērtējumus par vienības finansiālo stāvokli (ja pieejami), tai skaitā informāciju, kas iegūta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punkta h) apakšpunktu;

g)

nozares mēroga novērtējumus par aktīvu kvalitāti, ja tie nozīmīgi vienības aktīviem, kā arī spriedzes testa rezultātus;

h)

savu nozares konkurentu vērtējumus, kas pienācīgi pielāgoti, lai ņemtu vērā vienības konkrētos apstākļus;

i)

vēsturisku informāciju, kas pienācīgi pielāgota, lai izslēgtu faktorus, kuri vairs nav nozīmīgi, un lai iekļautu citus faktorus, kas nav ietekmējuši vēsturisko informāciju; vai

j)

tendenču izvērtējumus, kas pienācīgi pielāgoti, lai ņemtu vērā vienības konkrētos apstākļus.

a)

ja vien Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 9. punktā nav noteikts citādi, minētās direktīvas 36. panta 6. punkta a)–c) apakšpunktā norādīto informāciju;

b)

ja vien Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 9. punktā nav noteikts citādi, Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 8. punktā minēto informāciju;

c)

vērtējumu par saistībām, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, kuri izmantoti saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/1401;

d)

vērtējuma kopsavilkumu, kas ietver skaidrojumu par labāko iespējamo punktaplēsi, vērtību diapazoniem un vērtēšanas nenoteiktības iemesliem;

e)

skaidrojumu par galveno metodiku un pieņēmumiem, ko vērtētājs izmanto, veicot vērtēšanu, to, cik vērtējums ir jutīgs pret metodikas un pieņēmumu izvēli un, ja iespējams, skaidrojumu par to, kā šī metodika un pieņēmumi atšķiras no tiem, kas izmantoti citiem nozīmīgiem vērtējumiem, tostarp pagaidu noregulējuma vērtējumiem;

f)

papildu informāciju, kas, pēc vērtētāja uzskata, būtu noderīga noregulējuma iestādei vai kompetentai iestādei Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 1.–11. punkta vajadzībām.

a)

aizdevumus vai aizdevumu portfeļus, ar kuriem saistītās, sagaidāmās naudas plūsmas atkarīgas no darījuma partnera spējas, vēlmes vai stimula izpildīt savu pienākumu, ja šīs prognozes ietekmē pieņēmumi attiecībā uz pārkāpumu rādītājiem, saistību neizpildes varbūtību, zaudējumiem saistību neizpildes gadījumā vai instrumenta raksturiezīmēm, it īpaši tad, ja par to liecina ar aizdevumu portfeli saistīto zaudējumu struktūra;

b)

atgūtos aktīvus, ar kuriem saistītās naudas plūsmas ietekmē gan aktīva patiesā vērtība laikā, kad vienība veic saistītā nodrošinājuma vai ķīlas priekšmeta piespiedu atsavināšanu, gan šādas vērtības sagaidāmā attīstība pēc piespiedu atsavināšanas;

c)

instrumentus, kuri novērtēti patiesajā vērtībā, ja šīs patiesās vērtības konstatēšana saskaņā ar grāmatvedības vai prudenciālās uzraudzības prasībām par to novērtēšanu pēc tirgus vai novērtēšanu pēc modeļa, ņemot vērā konkrētos apstākļus, vairs nav piemērojama vai nav derīga;

d)

nemateriālo vērtību un nemateriālos aktīvus, ja vērtības samazinājuma tests var būt atkarīgs no subjektīva sprieduma, tai skaitā attiecībā uz saprātīgā scenārijā panākamu naudas plūsmu, diskonta likmēm un naudas plūsmu radošo vienību perimetru;

e)

juridiskus strīdus un regulatīvās darbības, ar kurām saistītās sagaidāmās naudas plūsmas var būt pakļautas dažādu pakāpju nenoteiktībai attiecībā uz to apmēru un/vai norises laiku;

f)

posteņus, kas ietver pensiju aktīvus un saistības, un atliktā nodokļa posteņus.

a)

apstākļus ekonomikā un nozarē, kuri ietekmē vienību, tostarp nozīmīgas norises tirgū;

b)

vienības komercdarbības modeli un izmaiņas tās stratēģijā;

c)

vienības aktīvu atlases kritērijus, tostarp aizdevumu riska parakstīšanas politiku;

d)

apstākļus un praksi, kas, visticamāk, var izraisīt satricinājumus maksājumu jomā;

e)

apstākļus, kas ietekmē parametrus, kuri tiek izmantoti, lai konstatētu risksvērtus aktīvus minimālā kapitāla prasību aprēķināšanai;

f)

vienības finanšu struktūras ietekmi uz vienības spēju paturēt aktīvus uz sagaidāmo turēšanas laikposmu un vienības spēju radīt prognozējamas naudas plūsmas;

g)

vispārīgas vai ar konkrēto vienību saistītas bažas par likviditāti vai finansējumu.

a)

izmaiņas pieņēmumos vai prognozēs salīdzinājumā ar pieņēmumiem vai prognozēm, kuri pastāvēja vērtējuma datumā, kas saskan ar ilgtermiņa vēsturiskām tendencēm un saprātīgu laikposmu, kurš saskan ar apsvērto aktīvu turēšanas laikposmu vai paredzēts vienības atlabšanai; vai

b)

papildu vai alternatīvas vērtēšanas bāzes vai metodikas, ko vērtētājs uzskata par atbilstošām un saskanīgām ar šo regulu, tai skaitā akciju pēckonversijas pašu kapitāla vērtības novērtēšanas kontekstā.

a)

līdzīgos darījumos novērotas atsavināšanas vērtības un atsavināšanas laikposmus, kas pienācīgi pielāgoti, ņemot vērā atšķirības šo darījumu pušu komercdarbības modelī un finanšu struktūrā;

b)

konkrēta darījuma priekšrocības vai trūkumus, kas raksturīgi iesaistītajām personām vai tirgus dalībnieku apakškopai;

c)

konkrētas aktīvu vai uzņēmuma raksturiezīmes, kas var būt nozīmīgas vienīgi potenciālam pircējam vai tirgus dalībnieku apakškopai;

d)

sagaidāmās pārdošanas iespējamo ietekmi uz vienības franšīzes vērtību.