EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R0877

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/877 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (Dokuments attiecas uz EEZ.)

PE/47/2019/REV/1

OJ L 150, 7.6.2019, p. 226–252 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/877/oj

7.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/226


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/877

(2019. gada 20. maijs),

ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Finanšu stabilitātes padome 2015. gada 9. novembrī publicēja kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) noteikumus (“TLAC standarts”), ko 2015. gada novembrī apstiprināja G20 valstis. TLAC standarta mērķis ir nodrošināt, lai globālām sistēmiski nozīmīgām bankām, ko Savienības regulējumā sauc par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI), būtu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, kas vajadzīga, lai palīdzētu nodrošināt, ka noregulējumā un tūlīt pēc noregulējuma minētās iestādes var turpināt veikt kritiski svarīgas funkcijas, neapdraudot nodokļu maksātāju līdzekļus, tas ir, publiskos līdzekļus, vai finanšu stabilitāti. Komisija 2015. gada 24. novembra paziņojumā “Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu” apņēmās līdz 2016. gada beigām nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas dotu iespēju Savienības tiesību aktos īstenot TLAC standartu līdz starptautiski saskaņotajam termiņam – 2019. gadam.

(2)

Lai TLAC standartu īstenotu Savienības tiesību aktos, ir jāņem vērā spēkā esošā iestādēm specifiskā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība (MREL), kas ir piemērojama visām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“iestādes”), kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, kā arī jebkurai citai vienībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (4) (“vienības”). Tā kā TLAC standartam un MREL ir viens un tas pats mērķis – nodrošināt, lai iestādēm un vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu pietiekama zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, abām prasībām vajadzētu būt vienota regulējuma papildinošiem elementiem. Darbības līmenī TLAC standarta saskaņotais minimālais līmenis attiecībā uz G-SNI (“TLAC minimuma prasība”) Savienības tiesību aktos būtu jāievieš, izdarot grozījumus Regulā (ES) Nr. 575/2013 (5), savukārt iestādēm specifiskais palielinājums attiecībā uz G-SNI un iestādēm specifiskā prasība attiecībā uz iestādēm, kas nav G-SNI, proti, MREL, būtu jārisina, izmantojot mērķtiecīgus grozījumus Direktīvā 2014/59/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 (6).

Regulas (ES) Nr. 806/2014, kas grozīta ar šo regulu, noteikumi par iestāžu un vienību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju būtu jāpiemēro tādā veidā, kas ir savienojams ar noteikumiem Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2013/36/ES (7) un 2014/59/ES.

(3)

Tas, ka vienotajā noregulējuma mehānismā (VNM) iesaistītajās dalībvalstīs trūkst saskaņotu noteikumu attiecībā uz TLAC standarta īstenošanu, rada papildu izmaksas un juridisko nenoteiktību un apgrūtina iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu pārrobežu iestādēm un vienībām. Saskaņotu Savienības noteikumu trūkums rada arī konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, ņemot vērā to, ka izmaksas, kas iestādēm un vienībām rodas, lai izpildītu spēkā esošās prasības un TLAC standartu, VNM iesaistītajās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties. Tāpēc ir jānovērš minētie šķēršļi iekšējā tirgus darbībai un jāizvairās no konkurences izkropļojumiem, kas rodas no saskaņotu noteikumu trūkuma attiecībā uz TLAC standarta īstenošanu. Tādējādi šīs regulas atbilstīgs juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants.

(4)

Saskaņā ar TLAC standartu Regulā (ES) Nr. 806/2014 būtu jāturpina atzīt gan noregulējuma stratēģiju, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno viena noregulējuma iestāde (“SPE”), gan noregulējuma stratēģiju, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno vairākas noregulējuma iestādes (“MPE”). Saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju tiek noregulēta tikai viena grupas vienība (parasti mātesuzņēmums), savukārt citas grupas vienības (parasti meitasuzņēmumi, kas veic pamatdarbību) netiek iekļautas noregulējumā, bet novirza savus zaudējumus un rekapitalizācijas vajadzības augšup vienībai, kas jānoregulē. Saskaņā ar MPE noregulējuma stratēģiju noregulēt var vairāk nekā vienu grupas vienību. Lai efektīvi piemērotu vēlamo noregulējuma stratēģiju, ir svarīgi skaidri identificēt noregulējamās vienības (“noregulējuma vienības”), t. i, vienības, kurām varētu piemērot noregulējuma darbības, kopā ar tām piederošajiem meitasuzņēmumiem (“noregulējuma grupas”). Minētā identifikācija ir būtiska arī, lai noteiktu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas noteikumu piemērošanas līmeni, kas iestādēm un vienībām būtu jāpiemēro. Tāpēc ir nepieciešams ieviest jēdzienus “noregulējuma vienība” un “noregulējuma grupa”, kā arī grozīt Regulu (ES) Nr. 806/2014 attiecībā uz grupu noregulējuma plānošanu, lai Vienotajai noregulējuma valdei (“Valde”) skaidri noteiktu pienākumu identificēt noregulējuma vienības un noregulējuma grupas grupā un pienācīgi apsvērt jebkādas grupā plānotas darbības ietekmi, lai nodrošinātu efektīvu grupas noregulējumu.

(5)

Valdei būtu jānodrošina, ka iestādēm un vienībām ir pietiekama zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu netraucētu un ātru zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju, minimāli ietekmējot nodokļu maksātājus un finanšu stabilitāti. Tas būtu jāpanāk, nodrošinot iestāžu atbilstību iestādēm specifiskajai MREL, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 806/2014.

(6)

Lai saucējus, ar ko mēra iestāžu un vienību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju, saskaņotu ar TLAC standartā noteiktajiem saucējiem, MREL būtu jāizsaka kā procentuālā daļa no attiecīgās iestādes vai vienības kopējās riska darījumu vērtības un no kopējā riska darījumu vērtības mēra, un iestādēm vai vienībām būtu vienlaikus jāatbilst līmeņiem, kas izriet no abiem mēriem.

(7)

Lai iestādēm un vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tostarp globālā līmenī, MREL iekšēji rekapitalizējamo saistību atbilstības kritēriji būtu cieši jāsaskaņo ar kritērijiem, kas Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēti attiecībā uz TLAC standarta minimuma prasību, taču tas būtu jādara, ievērojot šajā regulā ieviestos papildu pielāgojumus un prasības. Proti, konkrētiem parāda instrumentiem ar iegultu atvasinātā instrumenta komponentu, piemēram, konkrētām strukturētajām parādzīmēm, vajadzētu būt atbilstīgām, ievērojot konkrētus nosacījumus, lai izpildītu MREL tādā mērā, ka tām ir fiksēta vai pieaugoša pamatsumma, kas ir atmaksājama iepriekš zināma termiņa beigās, savukārt tikai papildu peļņa ir saistīta ar minēto atvasinātā instrumenta kompetentu un ir atkarīga no atsauces aktīva rezultativitātes. Ņemot vērā minētos nosacījumus, ir sagaidāms, ka minētie parāda instrumenti noregulējumā būtu ar augstu zaudējumu absorbcijas spēju un viegli iekšēji rekapitalizējami. Ja iestādēm vai vienībām ir pašu kapitāls, kura apmērs pārsniedz pašu kapitāla prasībās paredzēto, šim faktam pašam par sevi nebūtu jāietekmē lēmumi attiecībā uz MREL noteikšanu. Turklāt iestādēm vai vienībām vajadzētu būt iespējai izpildīt jebkuru savas MREL daļu ar pašu kapitālu.

(8)

To saistību tvērums, kuras izmantotas, lai ievērotu MREL, principā ietver visas saistības, kas izriet no parasto nenodrošinātu kreditoru prasījumiem (nesubordinētās saistības), izņemot gadījumus, kad saistības neatbilst šajā regulā noteiktiem konkrētiem atbilstības kritērijiem. Lai veicinātu iestāžu un vienību noregulējamību, efektīvi izmantojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Valdei vajadzētu būt iespējai noteikt, ka MREL tiek izpildīta ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām, jo īpaši tad, kad ir skaidras norādes par to, ka iekšēji rekapitalizētie kreditori noregulējumā varētu ciest zaudējumus, kas pārsniegtu zaudējumus, kas tiem rastos parastā maksātnespējas procedūrā. Valdei būtu jāizvērtē vajadzība prasīt iestādēm un vienībām izpildīt MREL ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām, ja to saistību apjoms, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas, sasniedz konkrētu sliekšņvērtību saistību kategorijā, kas ietver MREL atbilstīgās saistības. Iestādēm un vienībām būtu jāizpilda MREL ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai novērstu to, ka to kreditoriem rodas zaudējumi, kas ir lielāki par zaudējumiem, kas kreditoriem citādi būtu radušies parastas maksātnespējas gadījumā.

(9)

Parāda instrumentu subordinācijai, ko Valde pieprasa attiecībā uz MREL, nebūtu jāskar iespēja daļēji izpildīt TLAC minimuma prasību ar nesubordinētajiem parāda instrumentiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kā atļauj TLAC standarts. Attiecībā uz G-SNI noregulējuma vienībām – tādu noregulējuma grupu noregulējuma vienībām, kuru aktīvu apjoms ir lielāks par EUR 100 miljardiem (augstākā līmeņa bankas), un tādu noregulējuma grupu noregulējuma vienībām, kuru aktīvu apjoms ir mazāks par EUR 100 miljardiem, kuras pēc valsts noregulējuma iestādes domām maksātnespējas gadījumā varētu radīt sistēmisku risku, ņemot vērā noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesamību finansēšanas modelī, diskrecionāri ierobežotu piekļuvi kapitāla tirgiem atbilstīgo saistību vajadzībām un paļaušanos uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu MREL, Valdei vajadzētu būt iespējai prasīt, lai MREL daļa, kas vienāda ar Regulas (ES) Nr. 806/2014, kas grozīta ar šo regulu, 27. panta 7. punktā minēto zaudējumu absorbēšanas un rekapitalizācijas līmeni, tiktu izpildīta ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām, tostarp pašu kapitālu, ko izmanto, lai izpildītu Direktīvā 2013/36/ES noteikto apvienoto kapitāla rezervju prasību.

(10)

Pēc noregulējuma vienības lūguma Valdei vajadzētu būt iespējai samazināt to MREL daļu, kas jāizpilda ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām, līdz robežvērtībai, kas atbilst samazinājuma proporcijai, kura iespējama saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 3. punktu saistībā ar minētajā regulā noteikto TLAC minimuma prasību. Saskaņā ar proporcionalitātes principu Valdei vajadzētu spēt prasīt, lai MREL tiktu izpildīta ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām, ciktāl prasītās subordinācijas vispārējais līmenis pašu kapitāla un atbilstīgo saistību posteņu veidā saistībā ar iestāžu un vienību pienākumu ievērot TLAC minimuma prasību, MREL un attiecīgā gadījumā apvienoto rezervju prasību saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES nepārsniedz lielāko no šādām summām – vai nu zaudējumu absorbēšanas un rekapitalizācijas līmeni, kas minēts Regulas (ES) Nr. 806/2014, kas grozīta ar šo regulu, 27. panta 7. punktā, vai summu saskaņā ar šajā regulā izklāstīto formulu, kuras pamatā ir 1. un 2. pīlāra prudenciālās prasības un apvienoto rezervju prasība.

(11)

Attiecībā uz konkrētām augstākā līmeņa bankām Valdei, ievērojot nosacījumus, kas tai jāapsver, būtu līdz konkrētai sliekšņvērtībai jāierobežo minimuma subordinācijas prasības līmenis, ņemot vērā arī iespējamu risku, ka varētu tikt nesamērīgi ietekmēts minēto iestāžu darījumdarbības modelis. Šim ierobežojumam nebūtu jāskar iespēja ar 2. pīlāra prasību par subordināciju noteikt tādu subordinācijas prasību, kas ir augstāka par šo ierobežojumu, ievērojot arī nosacījumus, kas piemērojami 2. pīlāram, pamatojoties uz alternatīviem kritērijiem, proti, noregulējamības šķēršļiem vai noregulējuma stratēģijas realizējamību un uzticamību, vai iestādes riskantumu.

(12)

MREL būtu jāļauj iestādēm un vienībām absorbēt, attiecīgi, noregulējumā vai dzīvotspējas zaudēšanas brīdī sagaidāmos zaudējumus un tikt rekapitalizētām pēc noregulējuma plānā paredzēto darbību īstenošanas vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma. Valdei, pamatojoties uz to izvēlēto noregulējuma stratēģiju, būtu pienācīgi jāpamato piemērotais MREL līmenis un bez liekas kavēšanās minētais līmenis būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā visas izmaiņas Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētās prasības līmenī. Noteiktajam MREL līmenim kā tādam vajadzētu būt noregulējumā sagaidāmo zaudējumu summai, kas atbilst iestādes vai vienības pašu kapitāla prasībām, un rekapitalizācijas summai, kura ļauj iestādei vai vienībai pēc noregulējuma vai pēc norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošanas izpildīt savas pašu kapitāla prasības, kas nepieciešams, lai saņemtu atļauju veikt tās darbības saskaņā ar izvēlēto noregulējuma stratēģiju. Valdei rekapitalizācijas summas būtu jākoriģē lejupēji vai augšupēji, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas izriet no noregulējuma plānā izklāstītajām darbībām.

(13)

Valdei vajadzētu būt iespējai palielināt rekapitalizācijas summu, lai pēc noregulējuma plānā paredzēto darbību īstenošanas nodrošinātu iestādei vai vienībai pietiekamu tirgus uzticēšanos. Prasītajam tirgus uzticēšanās rezerves līmenim būtu jāļauj iestādei vai vienībai atbilstīgu laikposmu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, tostarp ļaujot iestādei vai vienībai segt izmaksas, kas saistītas ar tās darbību pārstrukturēšanu pēc noregulējuma, un saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos. Tirgus uzticēšanās rezerve būtu jānosaka, atsaucoties uz daļu no apvienoto rezervju prasības saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Valdei tirgus uzticēšanās rezerve būtu jākoriģē lejupēji, ja zemāks līmenis ir pietiekams, lai nodrošinātu pietiekamu tirgus uzticēšanos, vai arī minētais līmenis būtu jāpielāgo augšupēji, ja ir vajadzīgs augstāks līmenis, lai nodrošinātu to, ka pēc noregulējuma plānā paredzētajām darbībām vienība atbilstīgu laikposmu turpina saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.

(14)

Atbilstīgi Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2016/1075 (8) Valdei būtu jāpārbauda atsevišķas iestādes vai vienības MREL instrumentu ieguldītāju bāze. Ja būtisku daļu kādas iestādes vai vienības MREL instrumentu tur privātie ieguldītāji, kuri varētu nebūt saņēmuši pienācīgu norādi par attiecīgiem riskiem, tas pats par sevi varētu būt šķērslis noregulējamībai. Turklāt, ja lielu daļu kādas iestādes vai vienības MREL instrumentu tur citas iestādes vai vienības, norakstīšanas un konvertācijas sistemātiskā ietekme arī varētu būt šķērslis noregulējamībai. Ja Valde konstatē šķērsli noregulējamībai konkrētas ieguldītāju bāzes apjoma un veida dēļ, tai vajadzētu būt iespējai ieteikt iestādei vai vienībai novērst šādu šķērsli.

(15)

Lai uzlabotu G-SNI noregulējamību, Valdei vajadzētu būt iespējai papildus Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētajai TLAC minimuma prasībai piemērot G-SNI iestādei specifisku MREL. Minētā iestādei specifiskā MREL būtu jāpiemēro tikai tad, ja TLAC minimuma prasība nav pietiekama, lai absorbētu zaudējumus un rekapitalizētu G-SNI saskaņā ar izvēlēto noregulējuma stratēģiju.

(16)

Nosakot MREL, Valdei būtu jāņem vērā iestādes vai vienības sistēmiskās nozīmības pakāpe un tās maksātnespējas iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz finanšu stabilitāti. Valdei būtu jāņem vērā vajadzība nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus starp G-SNI un citām līdzīgām iestādēm vai vienībām, kas iesaistītajās dalībvalstīs ir sistēmiski nozīmīgas. Tādējādi to iestāžu vai vienību MREL, kuras nav identificētas kā G-SNI, bet kuru sistēmiskā nozīmība iesaistītajās dalībvalstīs ir salīdzināma ar G-SNI sistēmisko nozīmību, nebūtu nesamērīgi jānovirzās no MREL līmeņa un sastāva, ko parasti nosaka attiecībā uz G-SNI.

(17)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 iestādēm vai vienībām, kas identificētas kā noregulējuma vienības, MREL būtu jāpiemēro tikai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī. Tas nozīmē, ka noregulējuma vienībām, lai izpildītu to MREL, vajadzētu būt pienākumam emitēt atbilstīgus instrumentus un posteņus ārējas trešās puses kreditoriem, kas tiktu iekšēji rekapitalizēti gadījumā, ja noregulējuma vienībai veic noregulējumu.

(18)

Iestādēm vai vienībām, kas nav noregulējuma vienības, būtu jāpilda MREL individuālā līmenī. Minēto iestāžu vai vienību absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzības parasti būtu jānodrošina to attiecīgajām noregulējuma vienībām, noregulējuma vienībām tieši vai netieši iegādājoties minēto iestāžu vai vienību emitētos pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus un tos norakstot vai konvertējot īpašumtiesību instrumentos, kad minētās iestādes vai vienības vairs nav dzīvotspējīgas. Šī MREL, kas piemērojama iestādēm vai vienībām, kas nav noregulējuma vienības, būtu jāpiemēro kopā un konsekventi ar prasībām, kas piemērojamas noregulējuma vienībām. Tam būtu jāļauj Valdei noregulēt noregulējuma grupu, neveicot noregulējumu tās konkrētiem meitasuzņēmumiem, tādējādi izvairoties no iespējamiem traucējumiem tirgū. MREL piemērošanā iestādēm vai vienībām, kas nav noregulējuma vienības, būtu jāievēro izvēlētā noregulējuma stratēģija, un jo īpaši tai nevajadzētu mainīt īpašumtiesību attiecības starp iestādēm vai vienībām un to noregulējuma grupu pēc minēto iestāžu vai vienību rekapitalizācijas.

(19)

Ja gan noregulējuma vienība vai mātesuzņēmums, gan tā meitasuzņēmumi veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī un ir vienas un tās pašas noregulējuma grupas daļa, Valdei vajadzētu būt iespējai atteikties no tās MREL piemērošanas, kas piemērojama minētajiem meitasuzņēmumiem, kuri nav noregulējuma vienības, vai atļaut tām izpildīt MREL ar nodrošinātām garantijām starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem, ko varētu darīt tad, ja ir izpildīti atbilstīgo saistību norakstīšanai vai konvertācijai līdzvērtīgi termiņa nosacījumi. Garantijas pamatā esošajam nodrošinājumam vajadzētu būt augsti likvīdam un ar minimālu tirgus risku un kredītrisku.

(20)

Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēts, ka kompetentajām iestādēm ir iespēja nepiemērot konkrētu maksātnespējas vai likviditātes prasību kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei (“sadarbības tīkli”), ja ir izpildīti konkrēti specifiski nosacījumi. Lai ņemtu vērā šādu sadarbības tīklu īpatnības, Valdei vajadzētu būt arī iespējai atteikties piemērot MREL tādām kredītiestādēm un centrālajai iestādei pie līdzīgiem nosacījumiem, kādi paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013, ja kredītiestādes un centrālā iestāde veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī. Valdei arī vajadzētu būt iespējai, izvērtējot noregulējuma nosacījumus, uzskatīt kredītiestādes un centrālo iestādi par vienotu veselumu, atkarībā no solidaritātes mehānisma iezīmēm. Valdei vajadzētu spēt nodrošināt noregulējuma grupas kā vienota veseluma atbilstību ārējai MREL prasībai dažādos veidos, atkarībā no katras grupas solidaritātes mehānisma iezīmēm, uzskaitot vienību atbilstīgās saistības, ko saskaņā ar noregulējuma plānu Valde prasa, lai emitētu attiecībā uz MREL atbilstīgus instrumentus ārpus noregulējuma grupas.

(21)

Kompetentajām iestādēm, valstu noregulējuma iestādēm un Valdei būtu pienācīgi jārisina un jānovērš jebkādi TLAC minimuma prasības un MREL pārkāpumi. Ņemot vērā to, ka minēto prasību pārkāpums varētu būt šķērslis iestādes vai grupas noregulējamībai, būtu jāsaīsina pašreizējās procedūras noregulējamības šķēršļu novēršanai, lai ātri novērstu jebkādus minēto prasību pārkāpumus. Valdei vajadzētu būt arī iespējai prasīt iestādēm vai vienībām grozīt atbilstīgo instrumentu un posteņu termiņa profilus un sagatavot un īstenot plānus minēto prasību līmeņa atjaunošanai. Valdei vajadzētu būt arī iespējai aizliegt konkrētu peļņas sadali, ja tā uzskata, ka iestāde vai vienība neatbilst apvienoto rezervju prasībām saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, ja tās tiek apsvērtas papildus MREL.

(22)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz īpašumu un darījum darbības brīvība, un tā ir jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, paredzēt vienotus noteikumus Savienības atveseļošanas un noregulējuma režīmam iestādēm un vienībām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt šo regulu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(24)

Lai atvēlētu pietiekamu laiku šīs regulas piemērošanai, šī regula būtu jāpiemēro no 2020. gada 28. decembra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 806/2014

Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 1. punktu groza šādi:

a)

panta 21) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“21)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16) apakšpunktā, un, lai šā punkta 24.b) apakšpunktā minētajām noregulējuma grupām piemērotu šīs regulas 8. pantu, 10. panta 10. punktu, 12.–12.k pantu, 21. un 53. pantu, attiecīgi un pēc vajadzības ietver kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un tās attiecīgos meitasuzņēmumus, ņemot vērā veidu, kādā šādas noregulējuma grupas pilda šīs regulas 12.f panta 3. punktu;

21.a)

“svarīgs meitasuzņēmums” ir svarīgs meitasuzņēmums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 135) apakšpunktā;”;

b)

iekļauj šādus apakšpunktus:

“24.a)

“noregulējuma vienība” ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī un ko Valde saskaņā ar 8. pantu ir identificējusi kā vienību, attiecībā uz kuru noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība;

24.b)

“noregulējuma grupa” ir:

a)

noregulējuma vienība kopā ar tās meitasuzņēmumiem, kuri:

i)

paši nav noregulējuma vienības;

ii)

nav citu noregulējuma vienību meitasuzņēmumi; vai

iii)

nav vienības, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kas saskaņā ar noregulējuma plānu nav iekļautas noregulējuma grupā, un to meitasuzņēmumi; vai

b)

kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, pati centrālā iestāde, ja vismaz viena no minētajām kredītiestādēm vai centrālā iestāde ir noregulējuma vienība, un to attiecīgie meitasuzņēmumi;

24.c)

“globāli sistēmiski nozīmīga iestāde” jeb “G-SNI” ir G-SNI, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133) apakšpunktā;”;

c)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“45.a)

“pirmā līmeņa pamata kapitāls” ir pirmā līmeņa pamata kapitāls, kā aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 50. pantu;”;

d)

punkta 48) apakšpunktā vārdus “atbilstīgās saistības” aizstāj ar vārdiem “iekšēji rekapitalizējamās saistības”;

e)

punkta 49) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“49)

“iekšēji rekapitalizējamas saistības” ir 2. pantā minētas vienības saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas, ievērojot 27. panta 3. punktu;”;

f)

iekļauj šādus apakšpunktus:

“49.a)

“atbilstīgās saistības” ir iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst attiecīgi šīs regulas 12.c panta vai 12.g panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem;

49.b)

“subordinēti atbilstīgie instrumenti” ir instrumenti, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā, izņemot minētās Regulas 72.b panta 3)–5) punktu;”;

g)

pievieno šādu apakšpunktu:

“55)

“apvienoto rezervju prasības” ir apvienoto rezervju prasības, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā”;

2)

regulas 7. panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību saskaņā ar 12.–12.k pantu;”;

3)

regulas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Noregulējuma plānā tiek paredzēti dažādi varianti šajā regulā minēto noregulējuma instrumentu piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai attiecībā uz 1. punktā minētajām vienībām.”;

b)

panta 6. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“Noregulējuma plānā paredz noregulējuma darbības, kuras Valde var veikt, ja 1. punktā minēta vienība atbilst noregulējuma nosacījumiem.

Attiecīgajai vienībai dara zināmu 9. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju.”;

c)

panta 9. punkta o) un p) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“o)

12.f un 12.g pantā minētās prasības un termiņu minētā līmeņa sasniegšanai saskaņā ar12.k pantu;

p)

ja Valde piemēro 12.c panta 4., 5. vai 7. punktu, termiņu noregulējuma vienības atbilstības panākšanai saskaņā ar 12.k pantu;”;

d)

panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.   Grupas noregulējuma plāni ietver noregulējuma plānu 1. punktā minētajai grupai, kuru vada Savienības mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, un nosaka pasākumus, kas veicami attiecībā uz:

a)

Savienības mātesuzņēmumu;

b)

grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā;

c)

2. panta b) punktā minētajām vienībām; un

d)

ievērojot 33. pantu – grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.

Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem pasākumiem noregulējuma plānā katrai grupai nosaka noregulējuma vienības un noregulējuma grupas.”;

e)

panta 11. punkta a) un b) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“a)

ir izklāstītas noregulējuma darbības, kuras jāveic attiecībā uz noregulējuma vienībām 6. punktā paredzētajos scenārijos, un minēto noregulējuma darbību ietekme uz citām 1. punktā minētajām grupas vienībām, mātesuzņēmumu un meitasiestādēm;

aa)

ja 1. punktā minētā grupa ietver vairāk nekā vienu noregulējuma grupu – ir noteiktas noregulējuma darbības, kuras jāveic attiecībā uz katras noregulējuma grupas noregulējuma vienībām, un minēto darbību ietekme uz abiem turpmāk norādītajiem elementiem:

i)

citām grupas vienībām, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas;

ii)

citām noregulējuma grupām;

b)

ir izvērtēts, kādā mērā attiecībā uz noregulējuma vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, varētu saskaņotā veidā piemērot noregulējuma instrumentus un izmantot noregulējuma pilnvaras, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešai personai iegādāties visu grupu, atsevišķas darbības jomas vai darbības, ko veic vairākas grupas vienības, vai atsevišķas grupas vienības vai noregulējuma grupas, un ir konstatēti iespējamie šķēršļi saskaņotam noregulējumam;”;

f)

panta 12. punktā pievieno šādas daļas:

“Šā punkta pirmajā daļā minēto pārskatīšanu veic pēc noregulējuma darbību vai 21. pantā minēto pilnvaru īstenošanas.

Nosakot šā panta 9. punkta o) un p) apakšpunktā minētos termiņus apstākļos, kas minēti šā punkta trešajā daļā, Valde ņem vērā termiņu, kādā jānodrošina atbilstība Direktīvas 2013/36/ES 104.b pantā minētajai prasībai.”;

4)

regulas 10. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Grupu uzskata par noregulējamu, ja Valdei tas ir paveicams un ja ir ticams, ka grupas vienības ir iespējams vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai noregulēt, piemērojot tām noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras attiecībā uz minētās grupas noregulējuma vienībām tā, lai maksimāli izvairītos no ievērojami negatīvas ietekmes uz to dalībvalstu, kurās veic uzņēmējdarbību grupas vienības, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmu, tostarp no plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska mēroga notikumiem, un ar mērķi nodrošināt minēto grupas vienību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, piemēram, ja ir viegli tās laikus nodalīt, vai ar citiem līdzekļiem.

Ja tiek uzskatīts, ka grupa nav noregulējama, Valde par to laikus informē EBI.

Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējuma grupas, Valde saskaņā ar šo pantu novērtē katras noregulējuma grupas noregulējamību.

Pirmajā daļā minēto novērtējumu veic papildus visas grupas noregulējamības novērtējumam.”;

b)

panta 9. punktam pievieno šādas daļas:

“Divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta 7. punktu, vienība ierosina Valdei iespējamos pasākumus un to īstenošanas termiņus, lai nodrošinātu, ka vienība vai mātesuzņēmums atbilst 12.f vai 12.g pantam un apvienoto rezervju prasībai, ja būtisks šķērslis noregulējamībai radies jebkuras šādas situācijas dēļ:

i)

vienība atbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus katrai no Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, bet neatbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus šīs regulas 12.d un 12.e pantā minētajām prasībām, ja tās aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu; vai

ii)

vienība neatbilst prasībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā, vai prasībām, kas minētas šīs regulas 12.d un 12.e pantā.

Ierosinot īstenošanas termiņus otrajā daļā minētajiem pasākumiem, vienība ņem vērā, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli. Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst attiecīgo būtisko šķērsli.”;

c)

panta 11. punktu groza šādi:

i)

punkta i) un j) apakšpunktā vārdus “12. panta” un “12. pantā” aizstāj attiecīgi ar “12.f panta un 12.g panta” un “12.f pantā un 12.g pantā”;

ii)

pievieno šādus apakšpunktus:

“k)

prasīt vienībai iesniegt plānu tam, kā atjaunot atbilstību šīs regulas 12.f un 12.g panta prasībām, kas izteiktas kā kopējā riska darījumu vērtība, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un – attiecīgā gadījumā – apvienoto rezervju prasībai un šīs regulas 12.f vai 12.g panta prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā minētā kopējās riska darījumu vērtības mēra;

l)

lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību 12.f vai 12.g pantam, prasīt vienībai mainīt termiņa profilu:

i)

pašu kapitāla instrumentiem pēc tam, kad ir saņemta kompetento iestāžu, tostarp ECB, piekrišana; un

ii)

atbilstīgajām saistībām, kas minētas 12.c pantā un 12.g panta 2. punkta a) apakšpunktā.”;

5)

iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Pilnvaras aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali

1.   Ja vienība ir situācijā, kurā tā atbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus katrai no Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, bet tā neatbilst minētajai apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus šīs regulas 12.d un 12.e pantā minētajām prasībām, kad tās aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, Valdei ir pilnvaras saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu aizliegt vienībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību (“M-MSS”) un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta 4. punktu, veicot jebkuru no šādām darbībām:

a)

veikt peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu;

b)

radīt pienākumu, kas paredz maksāt mainīgu atalgojumu vai diskrecionārus pensiju pabalstus, vai maksāt mainīgu atalgojumu, ja maksāšanas pienākums tika radīts laikā, kad vienība neatbilda apvienoto rezervju prasībai; vai

c)

veikt maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

Ja vienība ir pirmajā daļā minētajā situācijā, tā par to nekavējoties paziņo valsts noregulējuma iestādei un Valdei.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā situācijā Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp attiecīgos gadījumos arī ar ECB, bez liekas kavēšanās izvērtē, vai īstenot 1. punktā minētās pilnvaras, ņemot vērā visus šādus elementus:

a)

neatbilstības iemesls, ilgums un apmērs un tās ietekme uz noregulējamību;

b)

vienības finansiālās situācijas attīstība un varbūtība, ka tuvākajā nākotnē tā varētu atbilst 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam nosacījumam;

c)

izredzes, ka vienība pieņemamā termiņā būs spējīga nodrošināt atbilstību 1. punktā minētajām prasībām;

d)

ja vienība nespēj aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā un šīs regulas 12.c pantā vai 12.g panta 2. punktā, ja šī nespēja ir specifiska vai tirgus traucējumu dēļ;

e)

vai 1. punktā minēto pilnvaru īstenošana ir adekvātākais un samērīgākais līdzeklis vienības situācijas risināšanai, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi gan uz attiecīgās vienības finansēšanas nosacījumiem, gan uz tās noregulējamību.

Valde atkārto savu novērtējumu par to, vai īstenot 1. punktā minētās pilnvaras, vismaz katru mēnesi tik ilgi, kamēr vienība joprojām atrodas 1. punktā minētajā situācijā.

3.   Ja Valde konstatē, ka vienība joprojām ir 1. punktā minētajā situācijā deviņus mēnešus pēc tam, kad vienība ir paziņojusi par šādu situāciju, Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp attiecīgos gadījumos arī ar ECB, īsteno 1. punktā minētās pilnvaras, izņemot, ja Valde konstatē, ka ir izpildīti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

a)

neatbilstība ir saistīta ar finanšu tirgu darbības nopietniem traucējumiem, kas izraisa plašu finanšu tirgus spriedzi vairākos finanšu tirgu segmentos;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētie traucējumi izraisa ne tikai vienības pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu cenu svārstību palielināšanos vai vienības izmaksu pieaugumu, bet noved arī pie tirgu pilnīgas vai daļējas slēgšanas, kas liedz vienībai emitēt pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentus minētajos tirgos;

c)

šā punkta b) apakšpunktā minēto tirgus slēgšanu novēro ne tikai attiecīgajai vienībai, bet arī vairākām citām vienībām;

d)

šā punkta a) apakšpunktā minētie traucējumi liedz attiecīgajai vienībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus pietiekamā apjomā, lai novērstu neatbilstību; vai

e)

šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošana izraisa negatīvu ietekmi uz daļu banku nozares, kas var potenciāli apdraudēt finanšu stabilitāti.

Ja tiek piemērots pirmajā daļā minētais izņēmums, Valde rakstiski paziņo kompetentajām iestādēm, tostarp attiecīgos gadījumos arī ECB, savu lēmumu un paskaidro savu novērtējumu.

Valde katru mēnesi atkārto savu novērtējumu par to, vai ir piemērojams pirmajā daļā minētais izņēmums.

4.   “M-MSS” aprēķina, reizinot summu, kas aprēķināta saskaņā ar 5. punktu, ar koeficientu, kurš noteikts saskaņā ar 6. punktu. M-MSS samazina par jebkuru summu, kas rodas no jebkuras no 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām.

5.   Summu, kas jāreizina saskaņā ar 4. punktu, veido:

a)

pirmā līmeņa pamata kapitālā neietvertā starpposma peļņa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, atskaitot jebkādu peļņas sadali vai jebkādu maksājumu, kas rodas no šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;

kam pieskaita

b)

pirmā līmeņa pamata kapitālā neietvertā gada beigu peļņa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, atskaitot jebkādu peļņas sadali vai jebkādu maksājumu, kas rodas no šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;

no kā atskaita

c)

summas, kas būtu maksājamas kā nodokļi, ja tiktu paturēti šā punkta a) un b) apakšpunktā norādītie posteņi.

6.   Koeficientu, kas minēts 4. punktā, nosaka šādi:

a)

koeficients ir 0, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu jebkādas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs regulas 12.d un 12.e pantā, izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības pirmās (t. i., zemākās) kvartiles robežās;

b)

koeficients ir 0,2, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu jebkādas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs regulas 12.d un 12.e pantā, izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības otrās kvartiles robežās;

c)

koeficients ir 0,4, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs regulas 12.d un 12.e pantā, izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības trešās kvartiles robežās;

d)

koeficients ir 0,6, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs regulas 12.d un 12.e pantā, izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības ceturtās (t. i., augstākās) kvartiles robežās.

Apvienoto rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu aprēķina šādi:

 

Formula

 

Formula

kur “Qn” = attiecīgās kvartiles kārtas numurs.”;

6)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“12. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība

1.   Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, kā minēts 12.a–12.i pantā, kam var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un kas ir vienmēr jāizpilda 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, kad ir izpildīti minēto punktu piemērošanas nosacījumi.

2.   Šā panta 1. punktā minētās vienības, tostarp vienības, kas ir daļa no grupām, paziņo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.i panta 1., 2. un 4. punktu valsts noregulējuma iestādei tajā iesaistītajā dalībvalstī, kurā tās veic uzņēmējdarbību.

Valsts noregulējuma iestāde bez liekas kavēšanās iesniedz Valdei pirmajā daļā minēto informāciju.

3.   Izstrādājot noregulējuma plānus saskaņā ar 9. pantu, valstu noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, kā minēts 12.a–12.i pantā, kam var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un kas ir vienmēr jāizpilda 7. panta 3. punktā minētajām vienībām. Šajā sakarā piemēro 31. pantā noteikto procedūru.

4.   Valde šā panta 1. punktā minēto noteikšanu veic līdztekus noregulējuma plānu izstrādei un uzturēšanai saskaņā ar 8. pantu.

5.   Valde adresē noteikšanas rezultātā izdarītos konstatējumus valstu noregulējuma iestādēm. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar 29. pantu. Valde pieprasa valstu noregulējuma iestādēm pārliecināties un nodrošināt, ka vienības un grupas vienmēr izpilda šā panta 1. punktā noteiktās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības.

6.   Valde informē ECB un EBI par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kuras tā katrai vienībai un grupai ir noteikusi saskaņā ar 1. punktu.

7.   Lai nodrošinātu šā panta efektīvu un konsekventu piemērošanu, Valde izdod pamatnostādnes un adresē norādījumus valstu noregulējuma iestādēm attiecībā uz konkrētām vienībām vai grupām.

12.a pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības piemērošana un aprēķināšana

1.   Valde un valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka 12. panta 1. un 3. punktā minētās vienības vienmēr izpilda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja to paredz šis pants un 12.b–12.i pants un saskaņā ar tiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto prasību aprēķina saskaņā ar attiecīgi 12.d panta 3., 4. vai 6. punktu kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu un izsaka procentos no:

a)

šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu; un

b)

šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējās riska darījuma vērtības mēra, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu.

12.b pants

Atbrīvojums no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības

1.   Neatkarīgi no 12.a panta Valde hipotekāro kredītu iestādes, kuras tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav tiesību pieņemt noguldījumus, atbrīvo no 12.a panta 1. punktā noteiktās prasības, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

minētās iestādes tiks likvidētas valstu maksātnespējas procedūrās vai cita veida procedūrā, kas noteiktas minētajām iestādēm un ko īsteno saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38., 40. vai 42. pantu; un

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētās procedūras nodrošina, ka minēto iestāžu kreditori, tostarp attiecīgajā gadījumā segto obligāciju turētāji, sedz zaudējumus tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.

2.   Iestādes, kas atbrīvotas no 12. panta 1. punktā minētās prasības, neietilpst 12.f panta 1. punktā minētajā konsolidācijā.

12.c pants

Atbilstīgās saistības noregulējuma vienībām

1.   Saistības iekļauj noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja tās atbilst nosacījumiem, kas minēti turpmāk norādītajos Regulas (ES) Nr. 575/2013 pantos:

a)

72.a pants;

b)

72.b pants, izņemot 2. punkta d) apakšpunktu; un

c)

72.c pants.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja šajā regulā ir minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a vai 92.b panta prasības, atbilstīgās saistības minēto pantu nolūkos ir atbilstīgās saistības, kā definēts minētās regulas 72.k pantā un noteikts saskaņā ar minētās regulas Otrās daļas I sadaļas 5.a nodaļu.

2.   Saistības, kas izriet no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātajiem instrumentiem, piemēram, strukturētām parādzīmēm, kuri atbilst 1. punkta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, izņemot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a panta 2. punkta l) apakšpunktu, iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

no parāda instrumenta izrietošu saistību pamatsumma ir zināma emisijas brīdī, tā ir fiksēta vai pieaug, un to neietekmē iegulta atvasināta instrumenta iezīme, un no parāda instrumenta, tostarp no iegulta atvasināta instrumenta, izrietošo saistību kopējo summu var vērtēt katru dienu ar atsauci uz aktīvu un likvīdu divvirzienu tirgu ekvivalentam instrumentam bez kredītriska saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 104. un 105. pantu; vai

b)

parāda instrumentā ir ietverts līguma noteikums, ar ko precizē, ka prasījuma vērtība emitenta maksātnespējas un emitenta noregulējuma gadījumā ir fiksēta vai pieaug un nepārsniedz sākotnēji samaksāto saistību summu.

Uz pirmajā daļā minētajiem parāda instrumentiem, tostarp to iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem, neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, un uz šādu instrumentu vērtēšanu neattiecas Direktīvas 2014/59/ES 49. panta 3. punkts.

Pirmajā daļā minētās saistības iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai attiecībā uz to saistību daļu, kas atbilst minētās daļas a) apakšpunktā minētajai pamatsummai vai minētās daļas b) apakšpunktā minētajai fiksētajai vai pieaugošajai summai.

3.   Ja meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, emitē saistības vienam no tā brīža akcionāriem, kas nav daļa no tās pašas noregulējuma grupas, un ja minētais meitasuzņēmums ir daļa no tās pašas noregulējuma grupas kā noregulējuma vienība, minētās saistības iekļauj minētās noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

tās ir emitētas saskaņā ar 12.g panta 2. punkta a) apakšpunktu;

b)

norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana attiecībā uz minētajām saistībām saskaņā ar 21. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;

c)

minētās saistības nepārsniedz summu, ko nosaka, atņemot:

i)

saistību summu, kas emitēta noregulējuma vienībai un ko šī noregulējuma vienība ir nopirkusi vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla summa, ko emitē saskaņā ar 12.g panta 2. punkta b) apakšpunktu, no

ii)

summas, kas prasīta saskaņā ar 12.g panta 1. punktu.

4.   Neskarot 12.d panta 4. punktā vai 12.e panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto minimuma prasību, Valde pēc savas iniciatīvas, iepriekš apspriežoties ar valsts noregulējuma iestādi vai saskaņā ar valsts noregulējuma iestādes priekšlikumu, nodrošina, ka noregulējuma vienības, kas ir G-SNI vai noregulējuma vienības, uz kurām attiecas 12.d panta 4. vai 5. punkts, 12.f pantā minētās prasības daļu, kas ir 8 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā. Valde var atļaut noregulējuma vienībām, kas ir G-SNI vai noregulējuma vienības, uz kurām attiecas 12.d panta 4. vai 5. punkts, līmeni, kas ir zemāks par 8 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, bet lielāks par summu, kura iegūta, piemērojot formulu (1-(X1/X2)) × 8 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, izpildīt, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 3. punktā minētie nosacījumi, kur, ievērojot saskaņā ar minētās regulas 72.b panta 3. punktu iespējamās samazināšanas robežvērtību:

 

X1 = 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu; un

 

X2 = summa, ko veido 18 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu un apvienoto rezervju prasība.

Ja noregulējuma vienībām, uz kurām attiecas 12.d panta 4. punkts, šā punkta pirmās daļas piemērošana rezultējas ar prasību, kas pārsniedz 27 % no kopējās riska darījumu vērtības, Valde 12.f pantā minētās prasības daļu, kura jāizpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem vai saistībām, kas minētas šā panta 3. punktā, attiecīgajai noregulējuma vienībai ierobežo līdz summai, kas vienāda ar 27 % no kopējās riska darījumu vērtības, ja Valde ir novērtējusi, ka:

a)

noregulējuma plānā piekļuve Fondam netiek uzskatīta par iespēju noregulēt minēto noregulējuma vienību; un

b)

ja nav piemērojams a) apakšpunkts, 12.f pantā minētā prasība ļauj minētajai noregulējuma vienībai izpildīt 27. panta 7. punktā minēto prasību.

Veicot otrajā daļā minēto novērtējumu, Valde ņem vērā arī risku, ka var būt nesamērīga ietekme uz attiecīgās noregulējuma vienības darījumdarbības modeli.

Šā punkta otro daļu nepiemēro noregulējuma vienībām, uz kurām attiecas 12.d panta 5. punkts.

5.   Attiecībā uz noregulējuma vienībām, kas nav nedz G-SNI, nedz noregulējuma vienības, uz kurām attiecas 12.d panta 4. vai 5. punkts, Valde vai nu pēc savas iniciatīvas, iepriekš apspriežoties ar valsts noregulējuma iestādi, vai pēc valsts noregulējuma iestādes priekšlikuma var nolemt, ka 12.f pantā minētās prasības daļu vai nu līdz 8 % no vienības kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, vai līdz summai saskaņā ar šā panta 7. punktā minēto formulu – atkarībā no tā, kas ir lielāks, – izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

nesubordinētajām saistībām, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā, valsts maksātnespējas hierarhijā ir tāda pati prioritāte kā noteiktām saistībām, kuras saskaņā ar 27. panta 3. vai 5. punktu ir izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas;

b)

pastāv risks, ka sakarā ar norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru plānotu piemērošanu nesubordinētajām saistībām, kas saskaņā ar 27. panta 3. vai 5. punktu nav izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas, kreditoriem, kuru prasības izriet no minētajām saistībām, rodas lielāki zaudējumi nekā tad, ja noregulējuma vienības likvidācija tiktu veikta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru;

c)

pašu kapitāla un citu subordinēto saistību summa nepārsniedz to summu, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka b) apakšpunktā minētajiem kreditoriem nerodas zaudējumi, kas pārsniedz to zaudējumu līmeni, kuri tiem citādi būtu radušies, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Ja Valde konstatē, ka saistību kategorijā, kurā ietilpst atbilstīgās saistības, to saistību kopējais apjoms, kuras ir izslēgtas vai, visticamāk, tiks izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar 27. panta 3. vai 5. punktu, ir vairāk nekā 10 % no minētās kategorijas, Valde novērtē šā punkta pirmās daļas b) punktā minēto risku.

6.   Šā panta 4., 5. un 7. punkta piemērošanas nolūkos atvasināto instrumentu saistības iekļauj kopējās saistībās, pamatojoties uz to, ka tiek pilnībā atzītas darījuma partnera ieskaita tiesības.

Noregulējuma vienības pašu kapitāls, ko izmanto, lai izpildītu apvienoto rezervju prasību, ir atbilstīgs, lai izpildītu šā panta 4., 5. un 7. punktā minēto prasību.

7.   Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, Valde var lemt, ka šīs regulas 12.f pantā minēto prasību noregulējuma vienības, kas ir G-SNI vai kas ir noregulējuma vienības, uz ko attiecas šīs regulas 12.d panta 4. vai 5. punkts, izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā, ciktāl sakarā ar to, ka noregulējuma vienībai ir pienākums ievērot apvienoto rezervju prasību un prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs regulas 12.d panta 4. punktā un 12.f pantā, minētā pašu kapitāla, instrumentu un saistību summa nepārsniedz lielāko no šādām summām:

a)

8 % no vienības kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu; vai

b)

summa, kas iegūta, piemērojot formulu A × 2 + B × 2 + C, kurā A, B un C ir šādas summas:

A= summa, kas izriet no prasības, kura minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

B= summa, kas izriet no prasības, kura minēta Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā;

C= summa, kas izriet no apvienoto rezervju prasības.

8.   Valde šā panta 7. punktā minētās pilnvaras var īstenot attiecībā uz noregulējuma vienībām, kuras ir G-SNI vai uz kurām attiecas 12.d panta 4 vai 5. punkts, un kuras atbilst vienam no šā punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, līdz 30 % no visu to noregulējuma vienību kopējā skaita, kuras ir G-SNI vai uz kurām attiecas 12.d panta 4. vai 5. punkts, un kurām Valde nosaka 12.f pantā minēto prasību.

Valde izskata šādus nosacījumus:

a)

iepriekš veiktajā noregulējamības novērtējumā ir identificēti būtiski noregulējamības šķēršļi un vai nu:

i)

pēc 10. panta 11. punktā minēto pasākumu piemērošanas Valdes noteiktajā grafikā nav veikti nekādi korektīvi pasākumi; vai

ii)

identificēto būtisko šķērsli nevar risināt ne ar vienu no 10. panta 11. punktā minētajiem pasākumiem un šā panta 7. punktā minēto pilnvaru īstenošana daļēji vai pilnīgi kompensētu būtiskā šķēršļa negatīvo ietekmi uz noregulējamību;

b)

Valde uzskata, ka noregulējuma vienības vēlamajai noregulējuma stratēģijai nav lielas iespējamības un ticamības, ņemot vērā vienības lielumu, savstarpējo saistību, tās darbību raksturu, apmēru, risku un sarežģītību, tās juridisko statusu un akciju paketes struktūru; vai

c)

Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētā prasība atspoguļo faktu, ka noregulējuma vienība, kas ir G-SNI vai uz kuru attiecas šīs regulas 12.d panta 4. vai 5. punkts, riskantuma ziņā ir starp 20 % riskantāko iestāžu, kurām Valde nosaka šīs regulas 12.a panta 1. punktā minēto prasību.

Pirmajā un otrajā daļā minēto procentuālo vērtību piemērošanas nolūkos Valde skaitli, kas iegūts aprēķina rezultātā, noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim.

9.   Valde, iepriekš apspriedusies ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, pieņem 5. vai 7. punktā minētos lēmumus.

Pieņemot minētos lēmumus, Valde ņem arī vērā:

a)

to, kāds tirgus dziļums ir noregulējuma vienības pašu kapitāla instrumentiem un subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem, šādu instrumentu, ja tādi ir, cenu noteikšanu un laiku, kas vajadzīgs jebkādu minētā lēmuma izpildei nepieciešamu darījumu veikšanai;

b)

to atbilstīgo saistību instrumentu summu, kuri atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, ar atlikušo termiņu, kas ir īsāks par vienu gadu no dienas, kurā pieņem lēmumu, lai veiktu kvantitatīvas šā panta 5. un 7. punktā minēto prasību korekcijas;

c)

to instrumentu pieejamību un summu, kuri atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta d) apakšpunktu;

d)

to, vai salīdzinājumā ar noregulējuma vienības pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām ir nozīmīga tādu saskaņā ar 27. panta 3. vai 5. punktu no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas izslēgtu saistību summa, kuras parastajās maksātnespējas procedūrās ierindojas turpat, kur atrodas visaugstāk ierindotās atbilstīgās saistības, vai pēc tām. Ja izslēgto saistību summa nepārsniedz 5 % no noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas, uzskata, ka izslēgtā summa nav nozīmīga. Ja summa pārsniedz minēto robežvērtību, izslēgto saistību nozīmīgumu izvērtē Valde;

e)

noregulējuma vienības darījumdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu, kā arī tās stabilitāti un spēju sniegt ieguldījumus ekonomikā; un

f)

iespējamu pārstrukturēšanas izmaksu ietekmi uz noregulējuma vienības rekapitalizāciju.

12.d pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana

1.   Valde, iepriekš apspriedusies ar kompetentajām iestādēm, tostarp ar ECB, nosaka 12.a panta 1. punktā minēto prasību, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

nepieciešamība nodrošināt, ka noregulējuma grupu var noregulēt, noregulējuma vienībai piemērojot noregulējuma instrumentus, tostarp attiecīgā gadījumā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi;

b)

nepieciešamība attiecīgos gadījumos nodrošināt, ka noregulējuma vienībai un tās meitasuzņēmumiem, kas ir 12. panta 3. punktā minētās iestādes vai vienības, bet ne noregulējuma vienības, ir pietiekams pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja tām tiktu piemērots attiecīgi iekšējās rekapitalizācijas instruments vai norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras varētu absorbēt zaudējumus un ka kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, attiecīgo vienību sviras rādītāju var atjaunot līdz līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai tās varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

c)

nepieciešamība nodrošināt, ka gadījumos, kad noregulējuma plānā paredzēta iespēja, ka dažas atbilstīgo saistību kategorijas tiks izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar šīs regulas 27. panta 5. punktu vai tiks pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, noregulējuma vienībai ir pietiekams pašu kapitāls un citas atbilstīgās saistības, lai absorbētu zaudējumus un atjaunotu tās kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, tās sviras rādītāju līdz līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai vienība varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

d)

vienības lielums, darbības modelis, finansēšanas modelis un riska profils;

e)

apmērs, kādā vienības maksātnespēja nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti, tostarp, izplatot kaitīgo ietekmi uz citām iestādēm vai vienībām, kam iemesls ir vienības savstarpējā saistība ar citām minētajām iestādēm vai vienībām, vai pārējo finanšu sistēmu.

2.   Ja noregulējuma plānā paredzēts, ka ir jāveic noregulējuma darbība vai ka ir jāizmanto pilnvaras norakstīt un konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. pantu saskaņā ar attiecīgo 8. panta 6. punktā minēto scenāriju, 12.a panta 1. punktā minētā prasība ir vienāda ar summu, kas ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka:

a)

zaudējumi, kuri varētu rasties vienībai, tiek pilnībā absorbēti (“zaudējumu absorbcija”);

b)

noregulējuma vienība un tās meitasuzņēmumi, kas ir 12. panta 1. vai 3. punktā minētās iestādes vai vienības, bet nav noregulējuma vienības, tiek rekapitalizētas līdz līmenim, kas nepieciešams, lai tās varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, Direktīvu 2014/65/ES vai līdzvērtīgu tiesību aktu uz atbilstīgu laikposmu, kurš nav ilgāks par vienu gadu (“rekapitalizācija”).

Ja noregulējuma plānā paredzēts, ka vienība tiks likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru vai citām līdzvērtīgām valsts procedūrām, Valde novērtē, vai ir pamatoti ierobežot 12.a panta 1. punktā minēto prasību attiecībā uz minēto vienību tā, lai tā nepārsniegtu summu, kas ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus saskaņā ar pirmās daļas a) punktu.

Valdes novērtējumā jo īpaši izvērtē otrajā daļā minēto ierobežojumu attiecībā uz jebkādu iespējamu ietekmi uz finanšu stabilitāti un uz risku izplatīt kaitīgu ietekmi uz finanšu sistēmu.

3.   Attiecībā uz noregulējuma vienībām 2. punkta pirmajā daļā minētā summa ir:

a)

lai aprēķinātu 12.a panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, summa, ko veido:

i)

noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajām prasībām attiecībā uz noregulējuma vienību konsolidētā noregulējuma grupas līmenī; un

ii)

rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai atjaunot atbilstību savai Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai prasībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas; un

b)

lai aprēķinātu 12.a panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 12.a panta 2. punkta b) apakšpunktu, summa, ko veido:

i)

noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai noregulējuma vienības sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī; un

ii)

rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai atjaunot atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

Šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 12.a panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.

Šīs regulas 12.a panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 12.a panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un dalīta ar sviras rādītāja riska darījumu vērtības mēru.

Nosakot šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto individuālo prasību, Valde ņem vērā 27. panta 7. punktā minētās prasības.

Nosakot iepriekšējā daļā minētās rekapitalizācijas summas, Valde:

a)

izmanto visnesenākās ziņotās vērtības attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai kopējam riska darījumu mērījumam, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējumā plānā paredzētām noregulējuma darbībām; un

b)

pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama noregulējuma vienībai pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

Valde var palielināt pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā noteikto prasību par atbilstīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka vienība pēc noregulējuma pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.

Ja piemēro šā punkta sesto daļu, minētajā daļā minēto summu nosaka līdzvērtīgu apvienoto rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas, atņemot summu, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punkta a) apakšpunktā.

Šā punkta sestajā daļā minēto summu koriģē lejupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, Valde secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestādes vai 12.panta 1. punktā minētās vienības kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no Fonda, saskaņā ar 27. panta 7. punktu un 76. panta 3. punktu, pēc noregulējuma stratēģijas īstenošanas. Minēto summu koriģē augšupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, Valde secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu iestādes vai 12. panta 1. punktā minētās vienības kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu un tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no Fonda, saskaņā ar 27. panta 7. punktu un 76. panta 3. punktu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

4.   Attiecībā uz noregulējuma vienībām, uz ko neattiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējuma grupā, kuras kopējie aktīvi pārsniedz EUR 100 miljardus, šā panta 3. punktā minētās prasības līmenis ir vismaz vienāds ar:

a)

13,5 %, ja aprēķina saskaņā ar 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu; un

b)

5 %, ja aprēķina saskaņā ar 12.a panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Atkāpjoties no 12.c panta, šā punkta pirmajā daļā minētās noregulējuma vienības nodrošina atbilstību šā punkta pirmajā daļā minētajam prasības līmenim, kas ir vienāds ar 13,5 %, ja tiek aprēķināts saskaņā ar 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, un 5 %, ja tiek aprēķināts saskaņā ar 12.a panta 2. punkta b) apakšpunktu, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šīs regulas 12.c panta 3. punktā.

5.   Pēc noregulējuma vienības valsts noregulējuma iestādes lūguma Valde šā panta 4. punktā paredzētās prasības piemēro noregulējuma vienībai, uz ko neattiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pants un kas pieder pie noregulējuma grupas, kuras kopējie aktīvi ir mazāki par EUR 100 miljardiem un kuru valsts noregulējuma iestādes novērtējusi kā tādu, kas maksātnespējas gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku.

Pieņemot lēmumu iesniegt šā punkta pirmajā daļā minēto lūgumu, valsts noregulējuma iestāde ņem vērā:

a)

noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesamību finansēšanas modelī;

b)

apmēru, kādā ir ierobežota atbilstīgo saistību piekļuve kapitāla tirgiem;

c)

apmēru, kādā noregulējuma vienībai paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu 12.f pantā minēto prasību.

Tas, ka nav valsts noregulējuma iestādes lūguma, ievērojot šā punkta pirmo daļu, neskar 12.c panta 5. punktā paredzēto Valdes lēmumu.

6.   Attiecībā uz vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, 2. punkta pirmajā daļā minētā summa ir:

a)

lai aprēķinātu 12.a panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, summa, ko veido:

i)

absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajām prasībām attiecībā uz vienību; un

ii)

rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību savai Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai prasībai pēc tam, kad ir izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs regulas 21. pantu, vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma; un

b)

lai aprēķinātu 12.a panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 12.a panta 2. punkta b) apakšpunktu, summa, ko veido:

i)

absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai vienības sviras rādītāja prasībai; un

ii)

rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību tās sviras rādītāja prasībai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā, pēc tam, kad ir izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs regulas 21. pantu, vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma.

Šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 12.a panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.

Šīs regulas 12.a panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 12.a panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtības mēru.

Nosakot šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto individuālo prasību, Valde ņem vērā 27. panta 7. punktā minētās prasības.

Nosakot iepriekšējā daļā minētās rekapitalizācijas summas, Valde:

a)

izmanto visnesenākās ziņotās vērtības attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai kopējam riska darījumu mērījumam, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējuma plānā paredzētām darbībām; un

b)

pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama noregulējuma vienībai pēc tam, kad izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs regulas 21. pantu vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma.

Valde var palielināt pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā noteikto prasību par pienācīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pēc tam, kad būs īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. pantu, vienība pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.

Ja piemēro šā punkta sesto daļu, minētajā daļā minēto summu nosaka līdzvērtīgu apvienoto rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc šīs regulas 21. pantā minēto pilnvaru īstenošanas vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma, atņemot summu, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punkta a) apakšpunktā.

Šā punkta sestajā daļā minēto summu koriģē lejupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, Valde secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai nodrošinātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan 12. panta 1. punktā minētās iestādes vai vienības kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no Fonda, saskaņā ar 27. panta 7. punktu un 76. panta 3. punktu, pēc 21. pantā minēto pilnvaru īstenošanas vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma. Minēto summu koriģē augšupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, Valde secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan 12. panta 1. punktā minētās iestādes vai vienības kritiski svarīgu ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no Fonda, saskaņā ar 27. panta 7. punktu un 76. panta 3. punktu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

7.   Ja Valde sagaida, ka konkrētas atbilstīgo saistību kategorijas, visticamāk, tiks pilnībā vai daļēji izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas, ievērojot 27. panta 5. punktu, vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, 12.a panta 1. punktā minēto prasību izpilda, izmantojot pašu kapitālu vai citas atbilstīgās saistības, kas ir pietiekamas, lai:

a)

segtu to izslēgto saistību summu, kuras noteiktas saskaņā ar 27. panta 5. punktu;

b)

nodrošinātu, ka tiek izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi.

8.   Jebkāds Valdes lēmums piemērot pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību saskaņā ar šo pantu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta 2.–7. punktā minētajiem elementiem, un Valde to bez liekas kavēšanās pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētās prasības līmenī.

9.   Šā panta 3. un 6. punkta nolūkos kapitāla prasības interpretē saskaņā ar kompetentās iestādes piemērotajiem pārejas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 Desmitās daļas I sadaļas 1., 2. un 4. nodaļā un valsts tiesību aktu noteikumos, ar ko īsteno iespējas, kuras kompetentajām iestādēm piešķirtas saskaņā ar minēto regulu.

12.e pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana G-SNI noregulējuma vienībām un ārpussavienības G-SNI svarīgiem Savienības meitasuzņēmumiem

1.   Šīs regulas 12a. panta 1. punktā minēto prasību noregulējuma vienībai, kas ir G-SNI vai G-SNI daļa, veido:

a)

prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā; un

b)

jebkāda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību papildu prasība, kuru Valde noteikusi konkrēti minētajai vienībai saskaņā ar šā panta 3. punktu.

2.   Šīs regulas 12.a panta 1. punktā minētajā prasībā attiecībā uz ārpussavienības G-SNI svarīgu Savienības meitasuzņēmumu, ietilpst šādi elementi:

a)

prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.b un 494. pantā; un

b)

jebkāda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību papildu prasība, kuru Valde noteikusi konkrēti minētajai vienībai saskaņā ar šā panta 3. punktu un kura jāizpilda, izmantojot pašu kapitālu un saistības, kuras atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 12.g panta un 92.b panta 2. punkta nosacījumiem.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību papildu prasību Valde piemēro tikai:

a)

tad, ja šā panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 2. punkta a) apakšpunktā minētā prasība nav pietiekama, lai izpildītu 12.d panta nosacījumus; un

b)

tādā mērā, lai nodrošinātu, ka 12.d panta nosacījumi ir izpildīti.

4.   Jebkāds Valdes lēmums piemērot pašu kapitāla un atbilstīgo saistību papildu prasību saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu vai šā panta 2. punkta b) apakšpunktu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta 3. punktā minētajiem elementiem, un Valde to bez liekas kavēšanās pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas noregulējuma grupai vai ārpussavienības G-SNI svarīgam Savienības meitasuzņēmumam piemērojamās Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētās prasības līmenī.

12.f pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības piemērošana noregulējuma vienībām

1.   Noregulējuma vienības 12.c–12.e pantā noteiktās prasības izpilda konsolidēti noregulējuma grupas līmenī.

2.   Valde, iepriekš apspriedusies ar grupas līmeņa noregulējuma iestādi, ja minētā iestāde nav Valde, un konsolidētās uzraudzības iestādi, pamatojoties uz 12.c–12.e pantā noteiktajām prasībām un pamatojoties uz to, vai grupas trešās valsts meitasuzņēmumi saskaņā ar noregulējuma plānu ir jānoregulē atsevišķi, nosaka 12.a panta 1. punktā minēto prasību attiecībā uz noregulējuma vienību, kas konsolidētās noregulējuma grupas līmenī uzņēmējdarbību veic iesaistītā dalībvalstī.

3.   Attiecībā uz noregulējuma grupām, kas identificētas saskaņā ar 3. panta 1. punkta 24.b) apakšpunkta b) punktu, Valde – atkarībā no solidaritātes mehānisma iezīmēm un vēlamās noregulējuma stratēģijas iezīmēm – lemj par to, kurām noregulējuma grupas vienībām ir jāatbilst 12.d panta 3. un 4. punktam un 12.e panta 1. punktam, lai nodrošinātu, ka visa noregulējuma grupa kopā atbilst šā panta 1. un 2. punktā minētajām prasībām, un kā šādām vienībām tas jādara saskaņā ar noregulējuma plānu.

12.g pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības piemērošana vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības

1.   Iestādes, kas ir noregulējuma vienības vai trešās valsts vienības meitasuzņēmumi, bet pašas nav noregulējuma vienības, individuāli izpilda 12.d pantā minētās prasības.

Valde, iepriekš apspriedusies ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, var nolemt šajā pantā noteikto prasību piemērot 2. panta b) punktā minētajai vienībai, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmums, bet pati nav noregulējuma vienība.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Savienības mātesuzņēmumi, kas paši nav noregulējuma vienības, bet ir trešo valstu vienību meitasuzņēmumi, konsolidēti izpilda 12.d un 12.e pantā noteiktās prasības.

Attiecībā uz noregulējuma grupām, kuras identificētas saskaņā ar 3. panta 1. punkta 24.b) apakšpunkta b) punktu, tās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, bet pašas nav noregulējuma vienības, centrālā iestāde, kura pati nav noregulējuma vienība, un jebkuras noregulējuma vienības, uz kurām neattiecas 12.f panta 3. punktā noteikta prasība, individuāli izpilda 12.d panta 6. punktā noteiktās prasības.

Šīs regulas 12.a panta 1. punktā minēto prasību šajā punktā minētai vienībai nosaka, pamatojoties uz 12.d pantā noteiktajām prasībām.

2.   Šīs regulas 12.a panta 1. punktā minēto prasību šā panta 1. punktā minētām vienībām izpilda, izmantojot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem:

a)

saistības:

i)

ko emitē noregulējuma vienībai un kuras noregulējuma vienība pērk tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, kas ir nopirkusi saistības no vienības, uz kuru attiecas šis pants, vai kuras emitē tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējuma grupā, un kuras tā brīža akcionārs pērk, ciktāl norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 21. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;

ii)

kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta b), c), k), l) un m) apakšpunktu un 72.b panta 3.–5. punktu;

iii)

kas parastajā maksātnespējas procedūrā tiek ierindotas pēc saistībām, kas neatbilst i) punktā minētajiem nosacījumiem un nav atbilstīgas pašu kapitāla prasībām;

iv)

kas ir pakļautas norakstīšanas vai konvertācijas pilnvarām saskaņā ar 21. pantu veidā, kas atbilst noregulējuma grupas noregulējuma stratēģijai, konkrēti, neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;

v)

kuru īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē vienība, uz kuru attiecas šis pants;

vi)

kuras reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka vienībai, uz kuru attiecas šis pants, izņemot minētās vienības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, saistības attiecīgi tiktu atsauktas, dzēstas, atpirktas vai pirms termiņa atmaksātas, un minētā vienība nesniedz citā veidā šādu norādi;

vii)

kuras reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot vienības, uz kuru attiecas šis pants, maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

viii)

par kurām attiecīgi maksājamo procentu vai dividenžu maksājumu līmenis netiek grozīts, pamatojoties uz vienības, uz kuru attiecas šis pants, vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

b)

pašu kapitālu šādā veidā:

i)

pirmā līmeņa pamata kapitāls, un

ii)

cits pašu kapitāls, ko:

emitē vienībām, kuras ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, un ko pērk šīs vienības, vai

emitē vienībām, kuras neietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, un ko pērk šīs vienības, ciktāl norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 21. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu.

3.   Valde var atļaut prasību izpildīt pilnībā vai daļēji ar garantiju, ko sniedz noregulējuma vienība, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

gan meitasuzņēmums, gan noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;

b)

noregulējuma vienība atbilst 12.f pantā minētajai prasībai;

c)

garantija tiek sniegta vismaz par summu, kas ir līdzvērtīga tās prasības summai, kuru garantija aizstāj;

d)

garantija tiek piemērota, ja meitasuzņēmums nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā, vai ja attiecībā uz meitasuzņēmumu ir izdarīts konstatējums saskaņā ar 21. panta 3. punktu – atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;

e)

garantija tiek nodrošināta attiecībā uz vismaz 50 % no tās summas, izmantojot finanšu nodrošinājuma līgumu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (*1) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

f)

garantijas nodrošinājums atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 197. panta prasībām, kas pēc atbilstoši konservatīviem diskontiem ir pietiekami, lai segtu summu, kas nodrošināta, kā minēts e) apakšpunktā;

g)

garantijas nodrošinājums nav apgrūtināts, un jo īpaši tas netiek izmantots kā nodrošinājums, lai segtu jebkādu citu garantiju;

h)

nodrošinājumam ir faktisks termiņš, kas atbilst tādam pašam termiņa nosacījumam kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā minētais; un

i)

nodrošinājuma pārvešanai no noregulējuma vienības uz attiecīgo meitasuzņēmumu nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu, tostarp gadījumos, kad noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējuma vienību.

Pirmās daļas i) apakšpunkta nolūkos pēc Valdes lūguma noregulējuma vienība rakstiskā veidā sniedz neatkarīgu un pamatotu juridisko atzinumu vai citādā veidā pienācīgi pierāda, ka nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu nodrošinājuma pārvešanai no noregulējuma vienības uz attiecīgo meitasuzņēmumu.

12.h pants

Atbrīvojums attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, ko piemēro vienībām, kuras pašas nav noregulējuma vienības

1.   Valde noregulējuma vienības meitasuzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, var atbrīvot no 12.g panta piemērošanas, ja:

a)

gan meitasuzņēmums, gan noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;

b)

noregulējuma vienība atbilst 12.f pantā minētajai prasībai;

c)

nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma vienība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitasuzņēmumam, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar 21. panta 3. punktu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz noregulējuma vienību tiek veikta noregulējuma darbība;

2.   Valde noregulējuma vienības meitasuzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, var atbrīvot no 12.g panta piemērošanas, ja:

a)

gan meitasuzņēmums, gan tā mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;

b)

mātesuzņēmums minētajā iesaistītajā dalībvalstī konsolidēti atbilst 12.a panta 1. punktā minētajai prasībai;

c)

nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātesuzņēmums veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitasuzņēmumam, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar 21. panta 3. punktu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz mātesuzņēmumu tiek veikta noregulējuma darbība.

12.i pants

Nepiemērošana centrālajai iestādei un kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei

Valde no 12.g panta piemērošanas var daļēji vai pilnībā atbrīvot centrālo iestādi vai kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

kredītiestādes un centrālā iestāde ir pakļautas vienas un tās pašas kompetentās iestādes veiktai uzraudzībai, veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;

b)

centrālās iestādes un tās pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības ir solidāras vai centrālā iestāde pilnībā garantē savu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības;

c)

pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību un centrālās iestādes un visu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu maksātspējas un likviditātes minimuma prasību uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz minēto iestāžu konsolidētajiem pārskatiem;

d)

centrālajai iestādei pastāvīgi radniecīgas kredītiestādes atbrīvojuma gadījumā – centrālās iestādes vadība ir pilnvarota izdot rīkojumus pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu vadībai;

e)

attiecīgā noregulējuma grupa atbilst 12.f panta 3. punktā minētajai prasībai; un

f)

nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma gadījumā veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu starp centrālo iestādi un pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm.

12.j pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību pārkāpumi

1.   Visus gadījumus, kad netiek ievērota 12.f vai 12.g pantā minētā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība, risina, izmantojot vismaz vienu no šiem līdzekļiem:

a)

pilnvaras risināt vai novērst šķēršļus noregulējamībai saskaņā ar 10. pantu;

b)

pilnvaras, kas minētas 10.a pantā;

c)

pasākumus, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā;

d)

agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar 13. pantu;

e)

administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 110. un 111. pantu.

Turklāt Valde vai ECB var veikt novērtējumu par to, vai iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar 18. pantu.

2.   Valde, noregulējuma iestādes un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji apspriežas, īstenojot savas attiecīgās pilnvaras, kas minētas 1. punktā.

12.k pants

Pārejas un pēcnoregulējuma pasākumi

1.   Atkāpjoties no 12.a panta 1. punkta, Valde un valstu noregulējuma iestādes 12. panta 1. un 3. punktā minētajām vienībām nosaka pienācīgus pārejas laikposmus, lai vienības varētu izpildīt 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai attiecīgā gadījumā prasības, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas. Termiņš, līdz kuram vienībām ir jāizpilda 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ir 2024. gada 1. janvāris.

Valde attiecībā uz 12.f vai 12.g pantā noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā prasībām, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, nosaka starpposma mērķrādītājus, ko 12. panta 1. un 3. punktā minētās vienības izpilda 2022. gada 1. janvārī. Ar starpposma mērķrādītāju līmeņiem parasti nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei.

Valde var noteikt pārejas laikposmu, kas beidzas pēc 2024. gada 1. janvāra, ja tas ir pienācīgi pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz 7. punktā minētajiem kritērijiem un ņemot vērā:

a)

vienības finansiālās situācijas attīstību;

b)

izredzes, ka vienība saprātīgā termiņā spēs nodrošināt to, ka tiek izpildītas 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai prasība, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas; un

c)

to, vai vienība spēj aizstāt saistības, kas vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā un šīs regulas 12.c pantā vai 12.g panta 2. punktā, un, ja neatbilst, – vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai tā saistīta ar tirgus traucējumiem.

2.   Termiņš, līdz kuram noregulējuma vienībām ir jāizpilda 12.d panta 4. vai 5. punktā minēto prasību minimuma līmenis, ir 2022. gada 1. janvāris.

3.   Šīs regulas 12.d panta 4. un 5. punktā minētās prasības minimuma līmeni nepiemēro divu gadu laikā pēc šādas dienas:

a)

kad Valde vai valsts noregulējuma iestāde ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu; vai

b)

kad noregulējuma vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības ir tikušas norakstītas vai konvertētas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai kad attiecībā uz minēto noregulējuma vienību ir izmantotas norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 21. pantu, lai rekapitalizētu noregulējuma vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.

4.   Šīs regulas attiecīgi 12.c panta 4. un 7. punktā, kā arī 12.d panta 4. un 5. punktā minētās prasības nepiemēro trīs gadu laikā pēc dienas, kad noregulējuma vienība vai grupa, kuras sastāvā noregulējuma vienība ietilpst, ir identificēta kā G-SNI, vai arī tad, ja noregulējuma vienība nokļūst 12.d panta 4. vai 5. punktā minētajā situācijā.

5.   Atkāpjoties no 12.a panta 1. punkta, Valde un valstu noregulējuma iestādes nosaka pienācīgu pārejas laikposmu, kurā 12.f vai 12.g pantā minētās prasības vai attiecīgā gadījumā prasība, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ir jāizpilda vienībai, attiecībā uz kuru ir piemēroti noregulējuma instrumenti vai 21. pantā minētās norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras.

6.   Šā panta 1.–5. punkta nolūkos Valde un valstu noregulējuma iestādes vienībai paziņo plānoto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību par katru 12 mēnešu periodu pārejas laikposmā, lai atvieglotu vienības zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas pakāpenisku palielināšanu. Pārejas laikposma beigās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība ir līdzvērtīga saskaņā ar attiecīgi 12.c panta 4., 5. vai 7. punktu, 12. d panta 4. vai 5. punktu, 12.f vai 12.g pantu, noteiktajai summai.

7.   Nosakot pārejas laikposmus, Valde ņem vērā:

a)

noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesamību finansēšanas modelī;

b)

atbilstīgo saistību piekļuvi kapitāla tirgiem;

c)

apmēru, kādā noregulējuma vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu 12.f pantā minēto prasību.

8.   Ievērojot 1. punktu, Valdei nav liegts pēc tam pārskatīt vai nu pārejas laikposmu, vai jebkuru plānoto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kas paziņota saskaņā ar 6. punktu.”

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168., 27.6.2002., 43. lpp.).”;"

7)

regulas 16. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Valde veic noregulējuma darbību attiecībā uz 2. panta b) punktā minēto mātesuzņēmumu, ja ir izpildīti 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Neatkarīgi no tā, ka mātesuzņēmums neatbilst 18. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Valde var lemt par noregulējuma darbību attiecībā uz minēto mātesuzņēmumu, ja tas ir noregulējuma vienība un ja viens vai vairāki tā meitasuzņēmumi, kas ir iestādes, bet pašas nav noregulējuma vienības, atbilst 18. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un to aktīvi un saistības ir tādi, ka šo meitasuzņēmumu maksātnespēja apdraud iestādi vai grupu kopumā, un noregulējuma darbība attiecībā uz minēto mātesuzņēmumu ir nepieciešama vai nu, lai noregulētu šādus meitasuzņēmumus, kas ir iestādes, vai visu attiecīgo noregulējuma grupu kopumā.”;

8)

regulas 18. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, tostarp institucionālās aizsardzības shēmas pasākumi vai uzraudzītāja darbība, tostarp agrīnas intervences pasākumi vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertācija saskaņā ar 21. pantu, kas īstenoti attiecībā uz vienību, pieņemamā termiņā novērstu vienības maksātnespēju;”;

b)

pievieno šādu punktu:

“1.a   Valde var pieņemt noregulējuma shēmu saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, ja minētā noregulējuma grupa kopumā atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 1. punkta pirmajā daļā.”;

9)

regulas 20. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus “kapitāla instrumentu” aizstāj ar vārdiem “kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību saskaņā ar 21. pantu”;

b)

panta 5. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunktā vārdus “kapitāla instrumentu” aizstāj ar vārdiem “kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību saskaņā ar 21. pantu”;

ii)

punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

ja tiek piemērotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. panta 7. punktu, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai struktūras izmaiņu apmēru un par attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;

d)

ja tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;”;

iii)

punkta g) apakšpunktā vārdus “kapitāla instrumentus” aizstāj ar vārdiem “kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. pantu”;

c)

panta 6., 13. un 15. punktā vārdus “kapitāla instrumentus” aizstāj ar vārdiem “kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. pantu” (attiecīgā locījumā);

10)

regulas 21. pantu groza šādi:

a)

panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertācija”;

b)

panta ievaddaļā un 1. punkta b) apakšpunktā vārdus “kapitāla instrumenti” aizstāj ar vārdiem “7.a punktā minētie kapitāla instrumenti un atbilstīgās saistības” (attiecīgā locījumā);

c)

panta 3. punkta b) apakšpunktā vārdus “kapitāla instrumentu” aizstāj ar vārdiem “7.a punktā minēto kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību”;

d)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Ja ir izpildīts viens vai vairāki no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, Valde, rīkojoties saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru, nosaka, vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras jāīsteno neatkarīgi vai apvienojumā ar noregulējuma darbību saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru.

Ja noregulējuma vienība attiecīgus kapitāla instrumentus un atbilstīgas saistības pirkusi netiešā veidā ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, minēto kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras īsteno kopā ar to pašu pilnvaru īstenošanu attiecīgās vienības mātesuzņēmuma līmenī vai citu mātesuzņēmumu līmenī, kas nav noregulējuma vienības, lai zaudējumi tiktu efektīvi nodoti noregulējuma vienībai un noregulējuma vienība īstenotu attiecīgās vienības rekapitalizāciju.

Pēc tam, kad ir īstenotas pilnvaras attiecīgos kapitāla instrumentus vai atbilstīgās saistības norakstīt vai konvertēt neatkarīgi no noregulējuma darbības, notiek 20. panta 16. punktā paredzētā vērtēšana un tiek piemērots 76. panta 1. punkta e) apakšpunkts.”;

e)

pantā iekļauj šādus punktus:

“7.a   Pilnvaras atbilstīgās saistības norakstīt vai konvertēt neatkarīgi no noregulējuma darbības var īstenot tikai attiecībā uz atbilstīgajām saistībām, kas atbilst šīs regulas 12.g panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, izņemot nosacījumu attiecībā uz saistību atlikušo termiņu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā.

Kad minētās pilnvaras tiek īstenotas, norakstīšana vai konvertācija tiek veikta saskaņā ar 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto principu.

7.b   Ja noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējuma vienību, vai, ārkārtas apstākļos atkāpjoties no noregulējuma plāna, attiecībā uz vienību, kas nav noregulējuma vienība, summu, kura tiek samazināta, norakstīta vai konvertēta saskaņā ar 21. panta 10. punktu šādas vienības līmenī, ieskaita 27. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteiktajā sliekšņvērtībā, ko piemēro attiecīgajai vienībai.”;

f)

panta 8. punkta otrajā daļā vārdus “kapitāla instrumenti” aizstāj ar vārdiem “7.a punktā minētie kapitāla instrumenti un atbilstīgās saistības” (attiecīgā locījumā);

g)

panta 10. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“d)

šā panta 7.a punktā minēto atbilstīgo saistību pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai arī abējādi, tādā mērā, kādā tas nepieciešams, lai sasniegtu 14. pantā noteiktos noregulējuma mērķus vai attiecīgo atbilstīgo saistību absorbcijas spēju robežās, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.”;

11)

regulas 27. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus “atbilstīgās saistības” aizstāj ar vārdiem “iekšēji rekapitalizējamās saistības”;

b)

panta 3. punktu groza šādi:

i)

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

tādas saistības pret sistēmām, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (*2) un kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, vai pret šādu sistēmu operatoriem, vai pret Savienībā autorizētiem CCP, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu un trešo valstu CCP, kurus EVTI atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).”;"

ii)

pievieno šādu apakšpunktu:

“h)

saistības pret vienībām, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā un kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, bet pašas nav noregulējuma vienības, neatkarīgi no to termiņa, izņemot, ja šīs saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar iesaistītās dalībvalsts attiecīgajiem tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē parasto maksātnespējas procedūru un kuri piemērojami 2020. gada 28. decembrī; gadījumos, kad piemērojams minētais izņēmums, Valde novērtē, vai to posteņu summa, kas atbilst 12.g panta 2. punktam, ir pietiekama, lai atbalstītu vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanu.”;

c)

panta 4. punktā vārdus “saistības, kas atbilst iekšējās rekapitalizācijas nosacījumiem” aizstāj ar vārdiem “iekšēji rekapitalizējamās saistības”;

d)

panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Valde rūpīgi izvērtē, vai saistības pret iestādēm vai vienībām, kas pieder pie vienas un tās pašas noregulējuma grupas, bet pašas nav noregulējuma vienības un kas nav izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar šā panta 3. punkta h) apakšpunktu, būtu jāizslēdz vai daļēji jāizslēdz saskaņā ar pirmās daļas a)–d) apakšpunktu, lai nodrošinātu noregulējuma stratēģijas efektīvu īstenošanu.

Ja iekšēji rekapitalizējamas saistības vai iekšēji rekapitalizējamu saistību kategorija ir izslēgta vai daļēji izslēgta saskaņā ar šo punktu, citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādas izslēgšanas, ar nosacījumu, ka, īstenojot citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētais princips.”;

e)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Ja iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategorija ir pilnībā vai daļēji izslēgta saskaņā ar 5. punktu, un zaudējumi, kuri tiktu attiecināti uz minētajām saistībām nav pilnībā vai daļēji nodoti kreditoriem, noregulējamajai iestādei var piešķirt iemaksu no Fonda, lai izpildītu vienu vai abas no šīm darbībām:

a)

segtu visus zaudējumus, kurus iekšēji rekapitalizējamās saistības nav absorbējušas, un atjaunotu noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību līdz nullei saskaņā ar 13. punkta a) apakšpunktu;

b)

pirktu īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus noregulējamā iestādē nolūkā rekapitalizēt iestādi saskaņā ar 13. punkta b) apakšpunktu.”;

f)

panta 7. punkta a) apakšpunktā vārdus “atbilstīgo saistību” aizstāj ar vārdiem “iekšēji rekapitalizējamo saistību”;

g)

panta 13. punktā vārdus “atbilstīgās saistības” aizstāj ar vārdiem “iekšēji rekapitalizējamās saistības” (attiecīgā locījumā);

12)

regulas 31. panta 2. punktā vārdus “45. panta 9. līdz 13. punktā” aizstāj ar vārdiem “45.h pantā”;

13)

regulas 32. panta 1. punktā vārdu “12.” aizstāj ar vārdiem “12. līdz 12.k”.

2. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2020. gada 28. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 34, 31.1.2018., 17. lpp.

(2)  OV C 209, 30.6.2017., 36. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 14. maija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.),

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1075 (2016. gada 23. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (OV L 184, 8.7.2016., 1. lpp.).


Top