EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R2160

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2160 (2019. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/85/2019/REV/1

OJ L 328, 18.12.2019, p. 1–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/2160/oj

18.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2160

(2019. gada 27. novembris),

ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) 129. pants paredz preferenciāla režīma piemērošanu segtajām obligācijām, nosakot dažus nosacījumus. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/2162 (5) ir precizēti segto obligāciju pamatelementi un paredzēta vispārēja segto obligāciju definīcija.

(2)

Komisija 2013. gada 20. decembrī lūdza Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde) (“EBI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (6), sniegt atzinumu par Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā izklāstīto segto obligāciju riska pakāpju atbilstīgumu. Saskaņā ar EBI 2014. gada 1. jūlija atzinumu Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteiktais riska pakāpju regulējums principā ir atbilstīgs prudenciālais režīms. Tomēr EBI ieteica turpināt apsvērt iespēju papildināt preferenciāla riska pakāpju režīma atbilstības prasības, lai tās aptvertu vismaz likviditātes riska mazināšanas un virsnodrošināšanas jomu, kompetento iestāžu lomu un pastāvošo prasību attiecībā uz informācijas atklāšanu ieguldītājiem turpmāku pilnveidošanu.

(3)

Ņemot vērā EBI atzinumu, ir atbilstīgi pieņemt papildu prasības attiecībā uz segtajām obligācijām, tādējādi palielinot to segto obligāciju kvalitāti, kuras atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 labvēlīgā kapitāla režīma piemērošanai.

(4)

Kompetentās iestādes var daļēji nepiemērot prasību, ka riska darījumiem ar kredītiestādēm seguma portfelī jāatbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, un atļaut, ka riska darījumi līdz pat 10 % apmērā no emitējošās finanšu iestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības tā vietā atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei. Tomēr šādu daļēju atbrīvojumu piemēro tikai pēc iepriekšējas apspriešanās ar EBI un tikai tad, ja var tikt dokumentētas būtiskas iespējamas koncentrācijas problēmas, kas attiecīgajās dalībvalstīs rodas kredītkvalitātes 1. pakāpes piemērošanas rezultātā. Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu – gan eurozonā, gan ārpus tās – ir kļuvis arvien grūtāk ievērot ārējo kredītvērtēšanas institūciju publiskotās prasības, kas paredz, ka riska darījumiem ir jāatbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, šāda daļēja atbrīvojuma piemērošanu par nepieciešamu atzina tās dalībvalstis, kurās atrodas lielākie segto obligāciju tirgi. Lai vienkāršotu riska darījumu ar kredītiestādēm izmantošanu kā segtu obligāciju nodrošinājumu un lai risinātu ar koncentrāciju saistītās potenciālās problēmas, ir nepieciešams grozīt Regulu (ES) Nr. 575/2013, paredzot noteikumu, ka kredītkvalitātes 2. pakāpei atbilstošus riska darījumus ar kredītiestādēm ir atļauts veikt apmērā, kas nepārsniedz 10 % no emitējošās finanšu iestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības, bez nepieciešamības apspriesties ar EBI. Gadījumos, kad būtu pārāk grūti nodrošināt atbilstību kredītkvalitātes 1. vai 2. pakāpei, atsevišķās dalībvalstīs attiecībā uz īstermiņa noguldījumiem un atvasinātajiem instrumentiem būtu jāatļauj izmantot kredītkvalitātes 3. pakāpi. Kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas atbilstīgi Direktīvai (ES) 2019/2162, būtu jāspēj pēc apspriešanās ar EBI atļaut izmantot kredītkvalitātes 3. pakāpi attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, lai risinātu iespējamās koncentrācijas problēmas.

(5)

Aizdevumi, kas nodrošināti ar prioritārām ieguldījumu apliecībām, kuras emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas struktūras, kas vērtspapīro mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu riska darījumus, ir atbilstīgi aktīvi, kurus var izmantot kā segtu obligāciju nodrošinājumu līdz pat 10 % apmērā no emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības (“10 % robežvērtība”). Tomēr Regulas (ES) Nr. 575/2013 496. pants ļauj kompetentajām iestādēm nepiemērot šo 10 % robežvērtību. Turklāt tās pašas regulas 503. panta 4. punkts paredz, ka Komisija pārskata minētās atkāpes – kas ļauj kompetentajām iestādēm nepiemērot 10 % robežvērtību – atbilstību. Komisija 2013. gada 22. decembrī lūdza EBI sniegt atzinumu par šo jautājumu. Savā atzinumā EBI norādīja, ka prioritāro ieguldījumu apliecību, kuras emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas struktūras, kas vērtspapīro mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu riska darījumus, izmantošana par nodrošinājumu radītu prudenciāla rakstura bažas, jo ar vērtspapīrošanas apliecībām nodrošinātai segtu obligāciju programmai ir divkārša slāņa struktūra un līdz ar to tā izraisītu nepietiekamu pārredzamību attiecībā uz seguma portfeļa kredītkvalitāti. Tādēļ EBI ieteica pēc 2017. gada 31. decembra atcelt minētās regulas 496. pantā paredzēto atkāpi no 10 % robežvērtības attiecībā uz prioritārām apliecībām.

(6)

Tikai nelielā skaitā valstu segto obligāciju regulējumā atļauta ar mājokļa vai komerciālo nekustamo īpašumu hipotēku nodrošinātu vērtspapīru iekļaušana seguma portfelī. Šādu struktūru izmantošana kļūst aizvien retāka, un tiek uzskatīts, ka tā nevajadzīgi palielina segto obligāciju programmu sarežģītību. Līdz ar to būtu pilnībā jāatsakās izmantot šādas struktūras kā atbilstīgus aktīvus.

(7)

Kā atbilstīgs nodrošinājums ir tikušas izmantotas arī segtās obligācijas, kas emitētas grupas iekšējā portfeļa segto obligāciju struktūrās, kuras atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām. Grupas iekšējā portfeļa segto obligāciju struktūras nerada papildu risku no prudenciālā viedokļa, jo tās nerada tādas pašas sarežģītības problēmas kā tādu aizdevumu izmantošana, kuri nodrošināti ar prioritārām ieguldījumu apliecībām, ko emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas struktūras, kuras vērtspapīro mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu riska darījumus. EBI uzskata, ka segtu obligāciju nodrošināšana ar grupas iekšējā portfeļa segto obligāciju struktūrām būtu jāatļauj bez ierobežojumiem, kas attiecas uz emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju apmēru. Tāpēc būtu jāatceļ prasība piemērot 15 % vai 10 % limitu attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm grupas iekšējā portfeļa segto obligāciju struktūrās. Minētās grupas iekšējā portfeļa segto obligāciju struktūras reglamentē Direktīva (ES) 2019/2162.

(8)

Lai segtās obligācijas atbilstu preferenciāla režīma piemērošanas kritērijiem, minētajām obligācijām piemēro principus segto obligāciju nodrošinoša nekustamā īpašuma vērtēšanai. Atbilstības prasības aktīviem, kurus izmanto kā nodrošinājumu segtām obligācijām, attiecas uz vispārējām kvalitātes iezīmēm, kas nodrošina seguma portfeļa noturīgumu, un tādēļ tās būtu jānosaka Direktīvā (ES) 2019/2162. Attiecīgi minētajā direktīvā būtu jānosaka vērtēšanas metodika, un regulatīvie tehniskie standarti par hipotekāra aizdevuma vērtības novērtēšanu nebūtu jāpiemēro segto obligāciju atbilstības kritērijiem.

(9)

Limiti attiecībā uz aizdevuma un nodrošinājuma (ķīlas) vērtības attiecību (ANVA limiti) ir nepieciešami, lai nodrošinātu segto obligāciju kredītkvalitāti. Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkts nosaka ANVA limitus hipotēkām un jūras ķīlām kuģiem, bet neprecizē, kā minētie limiti būtu jāpiemēro. Tas varētu radīt nenoteiktību. ANVA limiti būtu jāpiemēro kā elastīgi seguma limiti. Tas nozīmē to, ka, lai gan nepastāv limiti attiecībā uz pamatā esoša aizdevuma apmēru, šādu aizdevumu var izmantot par nodrošinājumu tikai attiecībā uz aktīviem noteikto ANVA limitu ietvaros. ANVA limiti nosaka aizdevuma procentuālo daļu, kas tiek ņemta vērā saistībām piemērojamā seguma prasībā. Tādēļ ir atbilstīgi precizēt, ka ANVA limiti nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek ņemta vērā segtās obligācijas segumā.

(10)

Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, ANVA limitiem vajadzētu būt piemērojamiem visā laikposmā līdz aizdevuma termiņa beigām. Pašreizējos ANVA limitus nevajadzētu mainīt, bet vajadzētu saglabāt kā limitu 80 % apmērā no mājokļa īpašuma vērtības attiecībā uz mājokļa kredītiem, 60 % apmērā no komerciālā nekustamā īpašuma vērtības attiecībā uz komerciāliem aizdevumiem ar iespēju paaugstināt līdz 70 % no minētās vērtības un 60 % apmērā kuģiem. Ar komerciālo nekustamo īpašumu atbilstoši vispārējai izpratnei par šāda veida īpašumu būtu jāsaprot ar mājokli nesaistīts nekustamais īpašums, tostarp gadījumos, kad tas ir bezpeļņas organizāciju turējumā.

(11)

Lai turpmāk uzlabotu to segto obligāciju kvalitāti, kurām piemēro preferenciālo režīmu, šādam preferenciālajam režīmam būtu jāpiemēro virsnodrošināšanas minimālais līmenis, proti, nodrošinājuma līmenis, kas pārsniedz Direktīvā (ES) 2019/2162 noteiktās seguma prasības. Šāda prasība mazinātu nozīmīgākos riskus, kas rodas emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā. Dalībvalstu lēmumam savā teritorijā izvietotu kredītiestāžu emitētām segtām obligācijām piemērot augstāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni nebūtu jāliedz kredītiestādēm ieguldīt citās segtās obligācijās ar zemāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni, kas atbilst šai regulai, un gūt labumu no tās noteikumiem.

(12)

Kredītiestādēm, kas iegulda segtās obligācijās, vismaz reizi pusgadā ir jāsaņem noteikta informācija par minētajām segtajām obligācijām. Pārredzamības prasības ir neatņemama daļa no segtajām obligācijām, un tās nodrošina vienotu informācijas atklāšanas līmeni, ļauj ieguldītājiem veikt nepieciešamo riska izvērtēšanu un palielina salīdzināmību, pārredzamību un tirgus stabilitāti. Tādēļ ir atbilstīgi nodrošināt, ka pārredzamības prasības attiecas uz visām segtajām obligācijām, minētās prasības nosakot Direktīvā (ES) 2019/2162 kā segto obligāciju vispārīgu strukturālu iezīmi. Attiecīgi šādas prasības būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 575/2013.

(13)

Segtās obligācijas ir ilgtermiņa finansēšanas instruments, un tāpēc tās emitē ar vairākus gadus ilgu atmaksas grafiku. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka šī regula neskar segtas obligācijas, kas emitētas pirms 2007. gada 31. decembra vai pirms 2022. gada 8. jūlija. Lai sasniegtu šo mērķi, pirms 2007. gada 31. decembra emitētas segtās obligācijas arī turpmāk būtu jāatbrīvo no prasībām, kas Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktas attiecībā uz atbilstīgiem aktīviem, virsnodrošināšanu un aizstājējaktīviem. Turklāt citas segtās obligācijas, kas atbilst Regulai (ES) Nr. 575/2013 un kas emitētas pirms 2022. gada 8. jūlija, būtu jāatbrīvo no prasībām attiecībā uz virsnodrošināšanu un aizstājējaktīviem, un tās līdz to beigu termiņam būtu jāuzskata par atbilstīgām minētajā regulā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem.

(14)

Šī regula būtu jāpiemēro kopā ar valstu noteikumiem, ar ko transponē Direktīvu (ES) 2019/2162. Lai nodrošinātu to, ka konsekventi tiek piemērots jaunais regulējums, kas nosaka segto obligāciju emisijas strukturālās iezīmes un grozītās prasības attiecībā uz preferenciālu režīmu, šīs regulas piemērošana būtu jāatliek, lai tā sakristu ar dienu, no kuras dalībvalstīm ir jāpiemēro valstu noteikumi, ar kuriem transponē minēto direktīvu.

(15)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1.Pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

1)

regulas 129. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

pirmo daļu groza šādi:

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Lai segtās obligācijas, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2162 (*1) 3. pantā 1. punktā, atbilstu šā panta 4. un 5. punktā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem, tās atbilst prasībām, kas izklāstītas šā panta 3., 3.a un 3.b punktā, un ir nodrošinātas ar jebkuriem no šādiem atbilstošajiem aktīviem:

daļas c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei vai kredītkvalitātes 2. pakāpei, vai riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, ja minētie riska darījumi ir:

i)

īstermiņa noguldījumu veidā, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 100 dienas, ja tos izmanto, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2019/2162 16. pantā minēto seguma portfeļa likviditātes rezerves prasību; vai

ii)

tādu atvasināto instrumentu līgumu veidā, kas atbilst minētās direktīvas 11. panta 1. punktam;”,

daļas d) punktu aizstāj ar šādu:

“d)

aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības;”,

daļas f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)

aizdevumi, kas ir nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības. Ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus var atzīt par atbilstošiem, ja 60 % attiecība starp aizdevumu un nodrošinājuma vērtību ir pārsniegta līdz maksimālajam 70 % līmenim, ja kopējā to aktīvu vērtība, kas ieķīlāti kā segto obligāciju nodrošinājums, vismaz par 10 % pārsniedz segtās obligācijas neatmaksāto nominālvērtību un ja obligāciju turētāja prasījums atbilst tiesiskās noteiktības prasībām, kuras izklāstītas 4. nodaļā. Obligāciju turētāja prasījumam jābūt prioritāram attiecībā pret visiem pārējiem prasījumiem pret nodrošinājumu;”;

ii)

otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šā panta 1.a punkta nolūkā riska darījumi, kas rodas, nododot un pārvaldot ar apķīlātu parāda vērtspapīru īpašumu nodrošinātu aizdevumu parādnieku maksājumus vai nododot un pārvaldot ar šādiem aizdevumiem likvidācijas iegūtus naudas līdzekļus, netiek ņemti vērā minētajā punktā minēto limitu aprēķināšanā.”;

iii)

trešo daļu svītro;

b)

iekļauj šādus punktus:

“1.a   Šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta nolūkā:

a)

attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības;

b)

attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības;

c)

attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, kuri notiek īstermiņa noguldījumu veidā, kā minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta i) apakšpunktā, vai atvasināto instrumentu līgumu veidā, kā minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta ii) apakšpunktā, kopējie riska darījumi nepārsniedz 8 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības; kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2162 18. panta 2. punktu, pēc apspriešanās ar EBI var atļaut riska darījumus ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, atvasināto instrumentu līgumu veidā, ar noteikumu, ka attiecīgajās dalībvalstīs var dokumentēt ievērojamas potenciālas koncentrācijas problēmas, ko rada minētajā punktā minēto kredītkvalitātes 1. un 2. pakāpes prasību piemērošana;

d)

kopējie riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpei, nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības un kopējie riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 2. vai 3. pakāpei, nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju nominālvērtības.

1.b   Šā panta 1.a punktu nepiemēro segto obligāciju izmantošanai par atbilstīgu nodrošinājumu, kā atļauts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2162 8. pantu.

1.c   Šā panta 1. punkta pirmās daļas d) punkta piemērošanas nolūkā 80 % limitu piemēro katram aizdevumam atsevišķi, tas nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek iekļauta segtajai obligācijai piesaistīto saistību segumā, un to piemēro visā periodā līdz aizdevuma termiņa beigām.

1.d   Šā panta 1. punkta pirmās daļas f) un g) punkta nolūkā 60 % vai 70 % limitu piemēro katram aizdevumam atsevišķi, tas nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek iekļauta segtajām obligācijām piesaistīto saistību segumā, un to piemēro visā periodā līdz aizdevuma termiņa beigām.”;

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Attiecībā uz nekustamo īpašumu un kuģiem, ar ko tiek nodrošinātas segtās obligācijas, kuras atbilst šai regulai, ievēro 208. pantā noteiktās prasības. Īpašuma vērtības uzraudzību saskaņā ar 208. panta 3. punkta a) apakšpunktu veic bieži un vismaz reizi gadā attiecībā uz visu nekustamo īpašumu un kuģiem.”;

d)

iekļauj šādus punktus:

“3.a   Papildus segtu obligāciju nodrošināšanai ar šā panta 1. punktā uzskaitītajiem atbilstīgajiem aktīviem tām piemēro arī Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 14. punktā definētās virsnodrošināšanas 5 % minimālo līmeni.

Šā punkta pirmās daļas nolūkā visu seguma aktīvu, kā tie definēti minētās direktīvas 3. panta 4. punktā, nominālvērtība ir vismaz vienāda ar emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju nominālvērtību (“nominālais princips”) un sastāv no atbilstīgiem aktīviem, kā noteikts šā panta 1. punktā.

Dalībvalstis var noteikt segtajām obligācijām zemāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni vai atļaut savām kompetentajām iestādēm noteikt šādu līmeni, ar noteikumu, ka:

a)

vai nu virsnodrošināšanas aprēķināšana balstās uz oficiālu pieeju, kas ņem vērā aktīvu pamatā esošo risku, vai arī aktīvu vērtēšana ir atkarīga no hipotekārās vērtības; un

b)

virsnodrošināšanas minimālais līmenis nav zemāks par 2 %, pamatojoties uz nominālo principu, kas minēts Direktīvas (ES) 2019/2162 15. panta 6. un 7. punktā.

Aktīviem, kurus iekļauj virsnodrošināšanas minimālā līmeņa aprēķināšanā, nepiemēro riska darījumu lieluma limitus, kas noteikti 1a. punktā, un tos neņem vērā šo limitu aprēķināšanā.

3.b   Šā panta 1. punktā minētos atbilstīgos aktīvus var iekļaut seguma portfelī kā Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 13. punktā definētos aizstājējaktīvus, ievērojot šā panta 1. un 1.a punktā noteiktos limitus attiecībā uz kredītkvalitāti un riska darījumu lielumu.”;

e)

panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.   Segtajām obligācijām, kas emitētas pirms 2007. gada 31. decembra, nepiemēro 1., 1.a, 3., 3.a un 3.b punktā noteiktās prasības. Tās līdz to termiņa beigām atbilst preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem saskaņā ar 4. un 5. punktu.

7.   Segtajām obligācijām, kas emitētas pirms 2022. gada 8. jūlija un kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, kuras piemērojamas to emisijas dienā, šā panta 3.a un 3.b punktā noteiktās prasības nepiemēro. Tās līdz to termiņa beigām uzskata par atbilstošām preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem saskaņā ar 4. un 5. punktu.”;

2)

regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)

tie ir segtās obligācijas, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 1. punktā, taču nav šā apakšpunkta i) punktā minētās obligācijas;”;

3)

regulas 425. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Iestādes sniedz pārskatus par savām ienākošajām likviditātes plūsmām. Ienākošās likviditātes plūsmas nepārsniedz 75 % no izejošajām likviditātes plūsmām. Iestādes var izslēgt no minētā limita aprēķiniem tās ienākošās likviditātes plūsmas no noguldījumiem citā finanšu iestādē, kuras atbilst šīs regulas 113. panta 6. vai 7. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem.

Iestādes var izslēgt no minētā limita aprēķiniem ienākošās likviditātes plūsmas, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekāro kreditēšanu, kuru finansē ar obligācijām, kas atbilst šīs regulas 129. panta 4., 5. vai 6. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai ar segtajām obligācijām, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 2. pantā. Iestādes var izslēgt no minētā limita aprēķiniem ienākošās plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko finanšu iestādes ir piešķīrušas kā starpnieki. Saņemot iepriekšēju atļauju no kompetentās iestādes, kas ir atbildīga par individuālo uzraudzību, finanšu iestāde var pilnībā vai daļēji izslēgt no minētā limita aprēķiniem ienākošās plūsmas, ja likviditātes sniedzējs ir finanšu iestādes mātesiestāde vai meitasiestāde, finanšu iestādes ieguldījumu brokeru mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tās pašas mātesiestādes vai ieguldījumu brokeru mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums vai ir saistīts ar attiecīgo finanšu iestādi, kā noteikts Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punktā.”;

4)

regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktu aizstāj ar šādu:

“x)

saistības, kas izriet no emitētiem vērtspapīriem, kuri atbilst šīs regulas 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai kas izriet no segtajām obligācijām, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 1. punktā;”;

5)

regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst šīs regulas 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai izmantojot segtās obligācijas, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 1. punktā;”;

6)

regulas 496. pantu svītro;

7)

regulas III pielikuma 6. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

tie ir segtās obligācijas, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 1. punktā, taču nav šā punkta b) apakšpunktā minētās obligācijas.”

2. Pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 8. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 27. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)  OV C 382, 23.10.2018., 2. lpp.

(2)  OV C 367, 10.10.2018., 56. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 8. novembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/... (2019. gada 27. novembris) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša xx. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


Top