EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R1851

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1851 (2019. gada 28. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu viendabīgumu (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2019/3785

OJ L 285, 6.11.2019, p. 1–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 06/03/2024

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/1851/oj

6.11.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 285/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1851

(2019. gada 28. maijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu viendabīgumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 20. panta 14. punkta trešo daļu un 24. panta 21. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Lai panāktu stabilu uzticamības pārbaudi, ko veic ieguldītāji, un lai viņiem atvieglotu pamatā esošo risku novērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2402 mērķiem, vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem vajadzētu būt līdzīgiem riska profiliem. Tādēļ ir jāparedz vienoti kritēriji, pēc kuriem nosaka konkrēta pamatā esošo riska darījumu portfeļa viendabīgumu.

(2)

Pamatā esošo riska darījumu portfelis būtu uzskatāms par viendabīgu vienīgi tad, ja tas ietver viena aktīvu veida riska darījumus. Tāpēc būtu jāidentificē dažādie aktīvu veidi, lai attiecīgi varētu iedalīt riska darījumus. Tirgus praksē jau ir identificēti vispāratzīti aktīvu veidi, pēc kuriem var noteikt konkrēta pamatā esošo riska darījumu portfeļa viendabīgumu. Tomēr, lai nodrošinātu, ka netiek ierobežota finanšu inovācija un netiek kavēta pastāvošā tirgus prakse, konkrētus pamatā esošo riska darījumu portfeļus, kas neatbilst nevienam no minētajiem vispāratzītajiem aktīvu veidiem, arī būtu jāatļauj uzskatīt par vienu aktīvu veidu, pamatojoties uz iniciatora vai sponsora konsekventi piemērotajām iekšējām metodēm un parametriem. Iespējams arī, ka uz vienu riska darījumu varētu attiecināt vairāk nekā vienu aktīvu veidu. Neatkarīgi no iepriekš minētā visiem pamatā esošajiem riska darījumiem konkrētā vērtspapīrošanā būtu jāpieder pie viena un tā paša aktīvu veida.

(3)

Sākotnējās izvietošanas standarti ir paredzēti, lai izmērītu un novērtētu kredītrisku, kas saistīts ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, un tādējādi tie ir lietderīgi šo riska darījumu viendabīguma rādītāji. Tādēļ līdzīgu sākotnējās izvietošanas standartu piemērošana būtu jāizmanto kā rādītājs tam, ka pamatā esošo riska darījumu portfelim ir līdzīgi riska profili, savukārt tādu sākotnējās izvietošanas standartu piemērošana, kas nav līdzīgi, var radīt riska darījumus ar būtiski atšķirīgiem riska profiliem, pat ja visi šādi sākotnējās izvietošanas standarti ir ļoti kvalitatīvi.

(4)

Pamatā esošo riska darījumu apkalpošanai, tostarp to SSPE aktīvu pusē esošo naudas debitoru parādu uzraudzīšanai, iekasēšanai un pārvaldīšanai, kas izriet no pamatā esošajiem riska darījumiem, ir būtiska ietekme uz naudas plūsmām, kuras tiek sagaidītas no minētajiem pamatā esošajiem riska darījumiem, un tādējādi tā atvieglo naudas plūsmas prognozes un ļauj ieguldītājiem veikt statistiski ticamus pieņēmumus par maksājumu un saistību neizpildes rādītājiem. Neatkarīgi no tā, vai apkalpošanu pārvalda iniciators, iniciatori un trešā persona vai trešās personas, pamatā esošo riska darījumu portfeļa apkalpošanas pārvaldībai, izmantojot līdzīgas procedūras, sistēmas un pārvaldību, vajadzētu būt nepieciešamam nosacījumam, lai pamatā esošo riska darījumu portfeli atzītu par viendabīgu. Tādēļ portfelī ietilpstošajiem pamatā esošajiem riska darījumiem būtu jāpiemēro pietiekami līdzīgas apkalpošanas procedūras, lai ieguldītājs varētu ar pārliecību novērtēt apkalpošanas ietekmi līdzīgu parametru ietvaros.

(5)

Attiecībā uz konkrētiem aktīvu veidiem ieguldītāji var nebūt spējīgi pienācīgi novērtēt portfelī ietilpstošo pamatā esošo riska darījumu riskus, pamatojoties tikai uz līdzīgu apkalpošanas un sākotnējās izvietošanas standartu izmantošanu. Līdz ar to, lai nodrošinātu precīzu viendabīguma novērtēšanu, dažiem aktīvu veidiem būtu jāpiemēro konkrēti faktori. Tādēļ iniciatoram vai sponsoram katrā atsevišķā gadījumā būtu jāpiemēro viens vai vairāki atbilstošie faktori, ņemot vērā vērtspapīrošanas veidu (t. i., ABKV vērtspapīrošana vai vērtspapīrošana, kas nav ABKV vērtspapīrošana), pamatā esošo riska darījumu konkrētā portfeļa raksturīgās iezīmes un to, vai ieguldītāji spēj novērtēt izrietošajā portfelī ietilpstošos pamatā esošos riskus, pamatojoties uz kopīgām metodēm un parametriem. Tomēr aktīvu veidus “kredītiespējas, ko fiziskām personām piešķir personīgā, ģimenes vai mājsaimniecības patēriņa mērķiem” un “pircēju un pasūtītāju parādi” uzskata par pietiekami viendabīgiem, ar noteikumu, ka tiek piemēroti līdzīgi sākotnējās izvietošanas standarti un apkalpošanas procedūras. Papildu prasību piemērošana minētajiem aktīvu veidiem viendabīguma faktoru veidā radītu pārmērīgu koncentrāciju vērtspapīrotajos portfeļos. Tāpēc šiem aktīvu veidiem nebūtu jānosaka prasība par viendabīguma faktoru piemērošanu.

(6)

Ja pamatā esošajiem riska darījumiem mainās to iezīmes, kas saistītas ar viendabīguma nosacījumiem, tostarp viendabīguma faktoriem, tādu iemeslu dēļ, ko iniciators vai sponsors nevar ietekmēt, nevis iniciatora kļūdas dēļ, nebūtu jāuzskata, ka tas ietekmē portfeļa viendabīgumu, ja vien šie riska darījumi vērtspapīrošanas iniciēšanas brīdī bija citādi atbilstīgi šīs regulas prasībām un šādas izmaiņas ir notikušas pēc vērtspapīrošanas iniciēšanas. Ņemot vērā, ka nosacījumi pamatā esošo riska darījumu viendabīguma noteikšanai attiecas gan uz ABKV vērtspapīrošanu, gan uz vērtspapīrošanu, kas nav ABKV vērtspapīrošana, abiem vērtspapīrošanas veidiem būtu jāpiemēro vienoti noteikumi neatkarīgi no atsevišķiem viendabīguma faktoriem, kas var būt nozīmīgi tikai konkrētiem ABKV vērtspapīrošanas vai vērtspapīrošanas, kas nav ABKV vērtspapīrošana, aktīvu veidiem.

(7)

Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo tie attiecas gan uz ABKV vērtspapīrošanu, gan uz vērtspapīrošanu, kas nav ABKV vērtspapīrošana. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem vajadzētu stāties spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir nodrošināts noteikumu visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir lietderīgi abus Regulā (ES) 2017/2402 paredzētos regulatīvos tehniskos standartus, kas attiecas uz viendabīgumu, iekļaut vienā regulā. Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(8)

Pirms Eiropas Banku iestāde iesniedza tehnisko standartu projektu, kas ir pamatā šai regulai, tā cieši sadarbojās ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAPPI). Tā ir arī veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par šīs regulas pamatā esošo regulatīvo tehnisko standartu projektu, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pamatā esošo riska darījumu viendabīgums

Regulas (ES) 2017/2402 20. panta 8. punkta un 24. panta 15. punkta piemērošanas nolūkā pamatā esošos riska darījumus uzskata par viendabīgiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

tie atbilst vienam no turpmāk minētajiem aktīvu veidiem:

i)

mājokļa kredīti, kas vai nu ir nodrošināti ar vienu vai vairākām mājokļa nekustamā īpašuma hipotēkām, vai ko pilnībā garantē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 201. panta 1. punktā norādīts atbilstīgs aizsardzības devējs un kas atbilst kredītkvalitātes otrajai vai augstākai pakāpei, kā noteikts minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā;

ii)

komercaizdevumi, kas nodrošināti ar vienu vai vairākām komerciālā nekustamā īpašuma hipotēkām, tostarp birojiem vai citām komerciālām telpām;

iii)

kredītiespējas, ko fiziskām personām piešķir personīgā, ģimenes vai mājsaimniecības patēriņa mērķiem;

iv)

kredītiespējas, tostarp aizdevumi un izpirkumnomas līgumi, ko piešķir jebkāda veida uzņēmumam vai sabiedrībai;

v)

kredīti automašīnu iegādei un automašīnu izpirkumnomas līgumi;

vi)

kredītkaršu saistības;

vii)

pircēju un pasūtītāju parādi;

viii)

citi pamatā esošie riska darījumi, kurus iniciators vai sponsors, pamatojoties uz iekšējām metodēm un parametriem, uzskata par atsevišķu aktīvu veidu;

b)

tie ir sākotnēji izvietoti, ievērojot standartus, kuros piemēro līdzīgas pieejas saistītā kredītriska novērtēšanai;

c)

tie tiek apkalpoti saskaņā ar līdzīgām procedūrām SSPE aktīvu pusē esošo naudas debitoru parādu uzraudzīšanai, iekasēšanai un pārvaldīšanai;

d)

saskaņā ar 2. pantu ir piemērojams viens vai vairāki viendabīguma faktori.

Šā panta a) punkta piemērošanas nolūkā, ja pamatā esošais riska darījums atbilst vairāk nekā vienam aktīvu veidam, šo riska darījumu konkrētajā vērtspapīrošanā attiecina tikai uz vienu aktīva veidu.

Visas izmaiņas pamatā esošajos riska darījumos portfelī, kurš saskaņā ar šo regulu tiek uzskatīts par viendabīgu, neietekmē viendabīgumu, ja šādas izmaiņas radušās tādu iemeslu dēļ, ko iniciators vai sponsors nevar ietekmēt.

2. pants

Viendabīguma faktori

1.   Regulas 1. panta a) punkta i) apakšpunktā minētā aktīvu veida viendabīguma faktori ir šādi:

a)

nodrošinājuma tiesību rangs – pamatā esošo riska darījumu portfelī ir ietverts tikai viens no turpmāk minētajiem aizdevumu veidiem:

i)

aizdevumi, kas nodrošināti ar pirmā ranga nodrošinājuma tiesībām attiecībā uz mājokļa nekustamo īpašumu;

ii)

aizdevumi, kas nodrošināti ar zemāka un visu augstāko rangu nodrošinājuma tiesībām attiecībā uz mājokļa nekustamo īpašumu;

iii)

aizdevumi, kas nodrošināti ar zemāka ranga nodrošinājuma tiesībām attiecībā uz mājokļa nekustamo īpašumu;

b)

mājokļa nekustamā īpašuma veids – portfelī ir ietverts tikai viens no turpmāk minētajiem īpašumu veidiem:

i)

ieņēmumus nesoši īpašumi;

ii)

ienākumus nenesoši īpašumi;

c)

jurisdikcija – portfelī ir ietverti riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kurš atrodas tajā pašā jurisdikcijā.

2.   Regulas 1. panta a) punkta ii) apakšpunktā minētā aktīvu veida viendabīguma faktori ir šādi:

a)

nodrošinājuma tiesību rangs – portfelī ir ietverts tikai viens no turpmāk minētajiem pamatā esošo riska darījumu veidiem:

i)

aizdevumi, kas nodrošināti ar pirmā ranga nodrošinājuma tiesībām attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu;

ii)

aizdevumi, kas nodrošināti ar zemāka un visu augstāko rangu nodrošinājuma tiesībām attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu;

iii)

aizdevumi, kas nodrošināti ar zemāka ranga nodrošinājuma tiesībām attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu;

b)

komerciālā nekustamā īpašuma veids – portfelī ir ietverts tikai viens no turpmāk minētajiem īpašumu veidiem:

i)

biroju ēkas;

ii)

mazumtirdzniecības telpas;

iii)

slimnīcas;

iv)

noliktavas;

v)

viesnīcas;

vi)

rūpnieciskais īpašums;

vii)

cits konkrēts komerciāla nekustamā īpašuma veids;

c)

jurisdikcija – portfelī ir ietverti pamatā esoši riska darījumi, kas nodrošināti ar īpašumu, kurš atrodas tajā pašā jurisdikcijā.

3.   Regulas 1. panta a) punkta iv) apakšpunktā minētā aktīvu veida viendabīguma faktori ir šādi:

a)

parādnieka veids – portfelī ir ietverts tikai viens no turpmāk minētajiem parādnieku veidiem:

i)

mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi;

ii)

citu veidu uzņēmumi un sabiedrības;

b)

jurisdikcija – portfelī ir ietverts tikai viens no turpmāk minētajiem pamatā esošo riska darījumu veidiem:

i)

riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kurš atrodas tajā pašā jurisdikcijā;

ii)

riska darījumi ar parādniekiem, kuru rezidence ir tajā pašā jurisdikcijā.

4.   Regulas 1. panta a) punkta v) apakšpunktā minētā aktīvu veida viendabīguma faktori ir šādi:

a)

parādnieka veids – portfelī ir ietverti pamatā esošie riska darījumi ar tikai vienu no turpmāk minētajiem parādnieku veidiem:

i)

privātpersonas;

ii)

mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi;

iii)

citu veidu uzņēmumi un sabiedrības;

iv)

publiskā sektora struktūras;

v)

finanšu iestādes;

b)

jurisdikcija – portfelī ir ietverti pamatā esoši riska darījumi ar parādniekiem, kuru rezidence ir tajā pašā jurisdikcijā.

5.   Regulas 1. panta a) punkta vi) apakšpunktā minētā aktīvu veida viendabīguma faktori ir šādi:

a)

parādnieka veids – portfelī ir ietverti pamatā esošie riska darījumi ar tikai vienu no turpmāk minētajiem parādnieku veidiem:

i)

privātpersonas;

ii)

mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi;

iii)

citu veidu uzņēmumi un sabiedrības;

iv)

publiskā sektora struktūras;

v)

finanšu iestādes;

b)

jurisdikcija – portfelī ir ietverti pamatā esoši riska darījumi ar parādniekiem, kuru rezidence ir tajā pašā jurisdikcijā.

6.   Regulas 1. panta a) punkta viii) apakšpunktā minētā aktīvu veida viendabīguma faktori ir jebkurš no šiem:

a)

parādnieka veids;

b)

nodrošinājuma tiesību rangs;

c)

nekustamā īpašuma veids;

d)

jurisdikcija.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 28. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2020., 12. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).


Top