(1)

Kapitāla tirgu savienības iniciatīvas mērķis ir panākt mazinātu atkarību no banku aizdevumiem un uz tirgu balstīta finansējuma avotu dažādošanu attiecībā uz visiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un veicināt MVU obligāciju un akciju emisiju publiskos tirgos. Savienībā reģistrētas komercsabiedrības, kas vēlas piesaistīt kapitālu no tirdzniecības vietām, saskaras ar lielām vienreizējām un pastāvīgām izmaksām saistībā ar informācijas sniegšanu un atbilstības nodrošināšanu, kas pat var atturēt no atļaujas iegūšanas tirdzniecībai Savienības tirdzniecības vietās. Turklāt akcijas, ko Savienības tirdzniecības vietās emitējuši MVU, parasti cieš no zemākas pakāpes likviditātes un lielāka svārstīguma, kas palielina kapitāla cenu, šo finansējuma avotu padarot pārāk apgrūtinošu.

(2)

Ar Direktīvu 2014/65/ES tika izveidots jauns tirdzniecības vietu veids – MVU izaugsmes tirgi – kā daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (DTS) apakšgrupa, lai palielinātu MVU iespējas piesaistīt kapitālu un veicinātu uz emitentiem, kas ir MVU, orientēto specializēto tirgu turpmāko attīstību. Direktīvā 2014/65/ES tiek arī aicināts: “Galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā turpmākajam regulējumam vajadzētu sekmēt un atbalstīt minētā tirgus izmantošanu, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem, samazināt administratīvo slogu un nodrošināt papildu stimulus MVU piekļūt kapitāla tirgiem ar izaugsmes tirgu starpniecību”.

(3)

Lai nodrošinātu MVU izaugsmes tirgu likviditāti un rentabilitāti, Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka vismaz 50 % no emitentiem, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgos, ir MVU, kuri emitē pašu kapitāla vai parāda vērtspapīrus. Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES MVU kapitāla vērtspapīru emitenti ir definēti kā uzņēmumi, kuru vidējais tirgus kapitalizācijas apmērs bija mazāks par 200 miljoniem EUR, balstoties uz iepriekšējo trīs kalendāro gadu cenas piedāvājumiem gada beigās. No otras puses, Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 (2) noteikts, ka MVU emitentam, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents (kas emitē vienīgi parāda vērtspapīrus), būtu jāievēro vismaz divi no trim šādiem nosacījumiem: i) darbinieku skaits (mazāk nekā 250), ii) kopējā bilance (mazāk nekā 43 miljoni EUR) un iii) gada neto apgrozījums (mazāk nekā 50 miljoni EUR). Tika konstatēts, ka šī prasība emitentam, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents, lai kvalificētos kā MVU, ir pārāk ierobežojoša, jo šādi emitenti mēdz būt lielāki nekā tradicionālie MVU. Tā rezultātā daudzi emitenti, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, nevar kvalificēties kā MVU saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/565, lai gan tie joprojām ir salīdzinoši nelieli. Tā kā daudzas DTS, kuru specializācija ir MVU parāda emisijas vai kas atļauj gan obligāciju, gan akciju emisiju, nevar sasniegt 50 % tādu emitentu robežvērtību, kas kvalificējami kā MVU, tās nevar reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgi. Savukārt, ja DTS operatori neizmanto MVU izaugsmes tirgu regulējumu, emitenti šajās DTS nevar gūt labumu no vieglākām regulatīvajām prasībām, kas paredzētas, lai veicinātu iekļaušanu biržas sarakstos un emisijas šādos MVU izaugsmes tirgos. Lai ļautu vairāk DTS reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem, emitenta parāda vērtspapīru emisiju (izņemot aizdevumus) nominālā vērtība būtu jānosaka kā vienīgais kritērijs, lai MVU izaugsmes tirgu vajadzībām kā MVU kvalificētu emitentu, kurš emitē vērtspapīrus, kas nav kapitāla vērtspapīri. Komisija uzraudzīs, cik iedarbīga ir MVU emitenta, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents, jaunā definīcija, kas ļauj DTS reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem, un tās ietekmi uz tirgus attīstību un ieguldītāju uzticību.

(4)

Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 ir norādīts, ka MVU izaugsmes tirgum nevajadzētu paredzēt noteikumus, kas emitentiem rada lielāku slogu nekā noteikumi, kurus emitentiem piemēro regulētajos tirgos. Tomēr Deleģētās regulas (ES) 2017/565 78. panta 2. punkta g) apakšpunktā paredzēta prasība emitentiem MVU izaugsmes tirgos publicēt pusgada finanšu ziņojumu. Emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, kuru mērķis ir piesaistīt profesionālus klientus regulētos tirgos, no otras puses, nepiemēro to pašu pienākumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK (3). Pusgada finanšu ziņojumu sagatavošana ir izrādījusies par nesamērīgu pienākumu, kas noteikts MVU izaugsmes tirgus emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti. Tā kā daudzām DTS, kuras koncentrējas uz MVU, nav nepieciešams pusgada finanšu ziņojums emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, šķiet, ka šāda Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 noteiktā obligāta prasība tikai attur DTS dalībniekus reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem. Tādēļ MVU izaugsmes tirgus operatoram vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, noteikt par pienākumu publicēt pusgada ziņojumus.

(5)

Ir novērtos, ka daži MVU izaugsmes tirgus emitenti publiskajā apgrozībā izvieto ierobežotu to emitēto akciju kapitālu, kas minēto akciju tirdzniecību padara riskantāku ieguldītājiem, un tas negatīvi ietekmē likviditāti. Tas savukārt darbojas kā stimula trūkums ieguldītājiem ieguldīt MVU izaugsmes tirgos kotētās akcijās. Lai nodrošinātu akciju likviditāti un palielinātu ieguldītāju uzticību, MVU izaugsmes tirgus operatoriem būtu jānosaka minimālais akciju apmērs laišanai apgrozībā tirdzniecībai (“brīvās apgrozības minimums”) kā nosacījums, lai pirmo reizi saņemtu tirdzniecības atļauju. MVU izaugsmes tirgus operatoriem tomēr vajadzētu būt iespējai noteikt atbilstīgu robežvērtību, balstoties uz konkrētiem tirgus apstākļiem, tostarp to, vai minētais apmērs būtu jāizsaka absolūtā vērtībā vai procentos no kopējā emitētā akciju kapitāla.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2017/565.

(7)

Vēsturiskajiem MVU izaugsmes tirgu operatoriem būtu jāpiešķir minimāls laikposms pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai tie pielāgotu savus reģistrācijas nosacījumus. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro trīs mēnešus pēc tās stāšanās spēkā,