EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R2175

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2175 (2019. gada 18. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un Regulu (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju (Dokuments attiecas uz EEZ) (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/75/2019/REV/1

OJ L 334, 27.12.2019, p. 1–145 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 27/12/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/2175/oj

27.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2175

(2019. gada 18. decembris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un Regulu (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju


(Dokuments attiecas uz EEZ)


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,


ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,


ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,


pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,


ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumus (1),


ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus (2),


saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),


tā kā:


(1)

Pēc finanšu krīzes un ievērojot ieteikumus, ko sniedza Jacques de Larosière vadītā Augsta līmeņa ekspertu grupa, Savienība ir guvusi ievērojamus panākumus, vienota noteikumu krājuma veidā radot ne vien stingrākus, bet arī saskaņotākus noteikumus attiecībā uz finanšu tirgiem. Savienība ir arī izveidojusi Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), kam pamatā ir divu pīlāru sistēma un kas apvieno mikroprudenciālo uzraudzību, ko koordinē Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI), un – līdz ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izveidi – makroprudenciālo uzraudzību. Trīs EUI, proti, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (4), Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (5), un (Eiropas Uzraudzības iestāde) (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (6) (kopā “dibināšanas regulas”), sāka darboties 2011. gada janvārī. EUI vispārīgais darbības mērķis ir ilgtermiņā stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti visā Savienībā un uzlabot patērētāju un ieguldītāju aizsardzību.


(2)

EUI ir devušas būtisku ieguldījumu Savienības finanšu tirgu noteikumu saskaņošanā, sniedzot Komisijai ieguldījumu tās iniciatīvās Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto regulu un direktīvu izstrādei. EUI ir arī iesniegušas Komisijai sīki izstrādātu tehnisko noteikumu projektus, kas tikuši pieņemti kā deleģētie un īstenošanas akti.


(3)

Turklāt EUI ir veicinājušas finanšu uzraudzības konverģenci un uzraudzības praksi Savienībā, izdodot kompetentajām iestādēm, finanšu iestādēm vai finanšu tirgus dalībniekiem adresētas pamatnostādnes un koordinējot uzraudzības prakšu pārskatīšanu.


(4)

Jebkādām paplašinātām pilnvarām, kas piešķirtas EUI, lai tās varētu sasniegt savus mērķus, būtu nepieciešama arī atbilstīga pārvaldība, efektīva resursu izmantošana un pietiekams finansējums. Tikai ar paplašinātām pilnvarām vien EUI mērķu sasniegšanai nepietiktu, ja tām nebūtu pietiekama finansējuma vai tās netiktu pārvaldītas iedarbīgā un efektīvā veidā.


(5)

Pildot savus uzdevumus un izmantojot savas pilnvaras, EUI būtu jārīkojas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu, kā arī ar labāka regulējuma politiku. EUI darbību un pasākumu, piemēram, pamatnostādņu, ieteikumu vai jautājumu un atbilžu, saturam un veidam, vienmēr būtu jābalstās uz dibināšanas regulu 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem vai jābūt to pilnvaru robežās. EUI nevajadzētu pārsniegt to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, un vajadzētu rīkoties samērīgi ar finanšu iestāžu vai uzņēmumu finanšu darbības vai darījumdarbības risku raksturu, mērogu un sarežģītību.


(6)

Komisija 2017. gada 8. jūnija Paziņojumā par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatu uzsvēra, ka finanšu tirgu un pakalpojumu efektīvāka un konsekventāka uzraudzība ir ļoti būtiska, lai novērstu regulatīvās arbitrāžas iespējas starp dalībvalstīm, tām veicot savus uzraudzības uzdevumus, lai paātrinātu tirgus integrāciju un radītu iekšējā tirgus iespējas finanšu sabiedrībām un ieguldītājiem.


(7)

Tāpēc turpmāka virzība uzraudzības konverģences ziņā ir īpaši steidzams uzdevums kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai. Desmit gadus pēc finanšu krīzes sākuma un jaunās uzraudzības sistēmas izveides finanšu pakalpojumus un kapitāla tirgu savienību arvien vairāk virzīs divas nozīmīgas tendences: ilgtspējīgas finanses un tehnoloģiskā inovācija. Tām abām piemīt finanšu pakalpojumu pārveides potenciāls, un mūsu finanšu uzraudzības sistēmai vajadzētu būt attiecīgi sagatavotai. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai finanšu sistēma pilnībā izpildītu savu daļu no uzdevuma risināt ar ilgtspēju saistītas svarīgas problēmas. Tam būs nepieciešama EUI aktīva iesaiste piemērotas regulatīvās un uzraudzības sistēmas izveidē.


(8)

EUI vajadzētu būt nozīmīgai lomai, apzinot riskus, kādus finanšu stabilitātei rada vides, sociālie un ar pārvaldību saistītie faktori, ziņojot par šiem riskiem un padarot finanšu tirgu darbību atbilstīgāku ilgtspējības mērķiem. EUI būtu jāsniedz norādījumi par to, kā ar ilgtspēju saistītus apsvērumus var efektīvi iekļaut attiecīgajos Savienības finanšu jomas tiesību aktos, un pēc minēto noteikumu pieņemšanas jāveicina to saskaņota īstenošana. Uzsākot un koordinējot Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, EUI būtu pienācīgi jāņem vērā riski, kādus vides, sociālie un ar pārvaldību saistītie faktori varētu radīt minēto iestāžu finanšu stabilitātei.


(9)

Tehnoloģiskā inovācija ir arvien vairāk ietekmējusi finanšu nozari, tāpēc kompetentās iestādes ir īstenojušas dažādas iniciatīvas, lai pielāgotos šai tehnoloģiju attīstībai. Lai arī turpmāk veicinātu uzraudzības konverģenci un apmaiņu ar paraugpraksi starp attiecīgajām iestādēm, no vienas puses, un finanšu iestādēm vai finanšu tirgus dalībniekiem, no otras puses, būtu jāpastiprina EUI loma attiecībā uz to pārraudzības funkciju un uzraudzības koordināciju.


(10)

Tehnoloģiju attīstība finanšu tirgos var uzlabot finansiālo integrāciju, sniegt piekļuvi finansējumam, uzlabot tirgu integritāti un darbības efektivitāti, kā arī mazināt šķēršļus iekļūšanai šajos tirgos. Tiktāl, ciktāl tas ir būtiski piemērojamajām materiālajām normām, arī kompetento iestāžu apmācības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā tehnoloģisko inovāciju. Tam būtu jāpalīdz novērst to, ka dalībvalstīs minētajās jomās tiek izstrādātas atšķirīgas prakses.


(11)

EBI būtu savā kompetences jomā jāpārrauga šķēršļi, kuri kavē prudenciālu konsolidāciju, vai ietekmi uz šādu konsolidāciju un EBI varētu sniegt atzinumus vai ieteikumus, lai apzinātu piemērotus veidus šādu šķēršļu vai ietekmes novēršanai.


(12)

Jautājumi un atbildes ir svarīgs konverģences instruments, kas veicina kopējas uzraudzības pieejas un praksi, sniedzot norādījumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu EUI darbības jomā.


(13)

Arvien svarīgāk kļūst veicināt Savienības finanšu sistēmā konsekventu, sistemātisku un efektīvu risku uzraudzību un novērtēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršana un apkarošana ir dalībvalstu un Savienības iestāžu un struktūru kopīgs pienākums to attiecīgo pilnvaru ietvaros. Tām būtu jānosaka mehānismi pastiprinātai sadarbībai, koordinācijai un savstarpējai palīdzības sniegšanai, pilnībā izmantojot visus saskaņā ar pastāvošo regulatīvo un institucionālo satvaru pieejamos instrumentus un pasākumus.


(14)

Ņemot vērā sekas, ko uz finanšu stabilitāti var atstāt finanšu sektora ļaunprātīga izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, ņemot vērā to, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas sistēmiskas ietekmes iespējamība vislielākā ir tieši banku nozarē, un balstoties uz EBI – iestādes, kurā ir pārstāvētas visu dalībvalstu kompetentās iestādes, – jau gūto pieredzi banku nozares aizsardzībā pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu, EBI būtu jāuzņemas vadīšanas, koordinēšanas un uzraudzības loma Savienības līmenī, lai novērstu to, ka finanšu sistēma tiek izmantota šādiem mērķiem. Tādēļ papildus pašreizējai EBI kompetencei tai būtu jāuztic pilnvaras rīkoties Regulu (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 darbības jomas ietvaros tiktāl, ciktāl šādas pilnvaras ir saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, gadījumos, kad tas attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem un tos uzraugošajām kompetentajām iestādēm, kurām piemēro minētās regulas. Turklāt minēto visa finanšu sektora uzraudzības pilnvaru koncentrēšana un piešķiršana EBI optimizētu tās rīcībā esošās speciālās zināšanas un resursu izmantošanu, un neskartu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (7) noteiktos būtiskos pienākumus.


(15)

Lai EBI varētu efektīvi īstenot savu pilnvarojumu, tai būtu pilnībā jāizmanto visas savas pilnvaras un instrumenti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu. Šajā nolūkā tai būtu jāizstrādā regulatīvi un uzraudzības standarti, jo īpaši izstrādājot regulatīvu tehnisko standartu projektus, īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes un ieteikumus, un sniedzot atzinumus, lai finanšu nozarē novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un veicinātu to konsekventu īstenošanu saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas dibināšanas regulu 1. panta 2. punktā un 16. pantā minētajos relevantajos leģislatīvajos aktos. Pasākumiem, ko EBI pieņem, lai finanšu sistēmā veicinātu integritāti, pārredzamību un drošību un lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, nevajadzētu pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šīs regulas vai dibināšanas regulu 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu mērķus, un tajos būtu pienācīgi jāņem vērā risku veids, mērogs un sarežģītība, darījumdarbības prakse, darījumdarbības modeļi un finanšu sektora dalībnieku un tirgu lielums.


(16)

Atbilstīgi EBI jaunajai lomai ir svarīgi, lai tā apkopotu visu būtisko informāciju saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas darbībām, kuras ir konstatējušas attiecīgās Savienības un valstu iestādes, neskarot uzdevumus, kas iestādēm uzticēti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, un bez jebkādas nevajadzīgas dublēšanās. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2018/1725 (8) EBI šāda informācija būtu jāglabā centralizētā datubāzē un jāveicina sadarbība starp iestādēm, nodrošinot attiecīgas informācijas pienācīgu izplatīšanu. Tādēļ EBI vajadzētu būt pilnvarotai izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus attiecībā uz informācijas vākšanu. EBI attiecīgā gadījumā var arī nosūtīt tās rīcībā esošos pierādījumus, kas attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm varētu būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai, un, ciktāl tas attiecas uz dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākas sadarbības īstenošanā Eiropas Prokuratūras izveidei saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (9), Eiropas prokuroram, attiecībā uz minētajiem skaidri uzticētajiem uzdevumiem.


(17)

EBI nebūtu jāvāc informācija par konkrētiem aizdomīgiem darījumiem, par kuriem finanšu sektora dalībniekiem ir pienākums ziņot ES finanšu ziņu vākšanas vienībām savās dalībvalstīs, ievērojot Direktīvu (ES) 2015/849. Trūkumi būtu jāuzskata par būtiskiem, ja tie ir finanšu sektora dalībnieka pārkāpums vai iespējams pārkāpums vai finanšu sektora dalībnieka veikta nepareiza vai neefektīva piemērošana, vai finanšu sektora dalībnieka nepareiza vai neefektīva iekšējās politikas un procedūru piemērošana, lai nodrošinātu atbilstību tiesību normām, kas saistītas ar to, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Pārkāpums ir uzskatāms par notikušu, ja finanšu sektora dalībnieks neievēro prasības, kas noteiktas dibināšanas regulu 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos un valstu tiesību aktos, ar kuriem šādas prasības transponē, ciktāl minētie akti palīdz novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Iespējams pārkāpums pastāv, ja kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls aizdomām, ka ir noticis pārkāpums, bet šajā stadijā tā nevar galīgi secināt, ka tas ir noticis. Tomēr, ņemot vērā šajā stadijā iegūto informāciju, piemēram, informāciju, kas iegūta pārbaudēs uz vietas vai neklātienes procedūrās, ir ļoti iespējams, ka pārkāpums ir noticis. Tiesību normu nepareiza vai neefektīva piemērošana notiek, kad finanšu sektora dalībnieks nepilda minēto tiesību aktu prasības apmierinošā veidā. Finanšu sektora dalībnieka iekšējo politiku un procedūru nepareiza vai neefektīva piemērošana, kuru mērķis ir nodrošināt minēto tiesību aktu ievērošanu, būtu uzskatāma par trūkumu, kas būtiski paaugstina risku, ka pārkāpumi ir notikuši vai var notikt.


(18)

Novērtējot neaizsargātību un riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu finanšu sektorā, EBI būtu attiecīgā gadījumā jāapsver arī visu predikatīvo nodarījumu, tostarp nodokļu jomas noziegumu ietekme uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.


(19)

Pēc pieprasījuma EBI būtu jāsniedz palīdzība kompetentajām iestādēm saistībā ar savu prudenciālās uzraudzības uzdevumu veikšanu. EBI būtu arī jāveic cieša koordinācija un vajadzības gadījumā jāapmainās ar informāciju ar kompetentajām iestādēm, tostarp ar Eiropas Centrālo banku saistībā ar tās uzraudzības funkciju, un iestādēm, kurām uzticēts sabiedriskais pienākums uzraudzīt Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā uzskaitītos atbildīgos subjektus, lai nodrošinātu efektivitāti un nepieļautu nekādas dublējošās vai nekonsekventas darbības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanā un apkarošanā.


(20)

EBI būtu jāveic kompetento iestāžu salīdzinošā izvērtēšana, kā arī riska novērtējumi par stratēģiju piemērotību un kompetento iestāžu resursiem, ņemot vērā svarīgākos jaunos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas apzināti pārvalstiskā riska novērtējumā. Veicot šādu salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 30. pantu, EBI būtu jāņem vērā attiecīgie novērtējumi, izvērtējumi vai ziņojumi, ko sagatavojušas starptautiskas organizācijas un starpvaldību struktūras, kuras ir kompetentas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai teroristu finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī Komisijas pusgada ziņojumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 6. pantu un attiecīgās dalībvalsts nacionālo riska novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar minētās direktīvas 7. pantu.


(21)

Turklāt EBI būtu jāuzņemas vadoša loma Savienības kompetento iestāžu un attiecīgo trešo valstu iestāžu šajos jautājumos īstenotas sadarbības atvieglošanas veicināšanā, lai labāk koordinētu Savienības līmeņa rīcību būtiskos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas gadījumos, kuriem ir pārrobežu un trešo valstu dimensija. Šādai lomai nebūtu jāskar kompetento iestāžu regulārā mijiedarbība ar trešo valstu iestādēm.


(22)

Lai uzlabotu atbilstības uzraudzības kontroles efektivitāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas jomā un nodrošinātu valstu kompetento iestāžu izpildes lielāku koordināciju tieši piemērojamo Savienības tiesību aktu vai valsts transponēšanas pasākumu pārkāpumu gadījumos, EBI vajadzētu būt pilnvarām analizēt apkopoto informāciju un vajadzības gadījumā veikt izmeklēšanu par tai iesniegtajām apsūdzībām attiecībā uz Savienības tiesību aktu būtiskiem pārkāpumiem vai nepiemērošanu, un, ja ir pazīmes par būtiskiem pārkāpumiem, pieprasīt kompetentajām iestādēm veikt izmeklēšanu par jebkādiem iespējamiem attiecīgo noteikumu pārkāpumiem, apsvērt iespēju pieņemt lēmumus un piemērot sankcijas, kas attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem, kuriem ir pienākums ievērot to juridiskās saistības. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto tikai tad, ja EBI rīcībā ir pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem.


(23)

Dibināšanas regulu 17. pantā paredzētās Savienības tiesību aktu pārkāpuma procedūras un Savienības tiesību aktu pienācīgas piemērošanas labad ir lietderīgi atvieglot un paātrināt EUI piekļuvi informācijai. Tādēļ tām vajadzētu būt iespējai ar pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu pieprasīt informāciju tiešā veidā no citām kompetentajām iestādēm ikreiz, kad ir izrādījies vai tiek uzskatīts, ka ar informācijas pieprasīšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei vien nepietiek, lai iegūtu informāciju, kas tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai veiktu izmeklēšanu par iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumiem.


(24)

Lai finanšu nozares uzraudzība notiktu saskaņotā veidā, kompetentajām iestādēm ir jāpiemēro konsekventa pieeja. Šajā nolūkā uz kompetento iestāžu darbībām attiecas salīdzinošā izvērtēšana. EUI būtu arī jānodrošina, ka metodoloģija tiek piemērota tādā pašā veidā. Šādā salīdzinošā izvērtēšanā uzmanība būtu jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī kompetento iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī minēto kompetento iestāžu neatkarībai. Lai sekmētu atbilstību un palielinātu pārskatāmību, minētās salīdzinošās izvērtēšanas galvenie konstatējumi būtu jāpublicē, ja vien šāda publicēšana nebūtu saistīta ar finanšu stabilitāti apdraudošiem riskiem.


(25)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai efektīvi tiktu piemērota Savienības uzraudzības sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā, ļoti svarīgi ir veikt salīdzinošas pārbaudes, lai nodrošinātu objektīvu un pārredzamu perspektīvu par uzraudzības praksi. EBI būtu arī jāizvērtē kompetento iestāžu stratēģijas, veiktspēja un resursi, kas nepieciešami, lai pārvaldītu jaunus riskus, kuri saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu.


(26)

Lai pildītu savus uzdevumus un īstenotu pilnvaras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai, EBI vajadzētu būt iespējai pieņemt atsevišķus lēmumus, kas adresēti finanšu sektora dalībniekiem saskaņā ar Savienības tiesību aktu pārkāpuma procedūru un saistošās mediācijas procedūru, pat tad, ja būtiskie noteikumi nav tieši piemērojami finanšu sektora dalībniekiem, pēc tam, kad ir pieņemts kompetentajai iestādei adresēts lēmums. Gadījumos, kad būtiskie noteikumi ir paredzēti direktīvās, EBI būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, ciktāl ar tiem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja šīs regulas spēkā stāšanās dienā attiecīgās regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, EBI būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, ciktāl šādas iespējas ir izmantotas.


(27)

Ja EBI ar šo regulu tiek pilnvarota piemērot valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē direktīvas, EBI šādus valsts tiesību aktus var piemērot tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai veiktu uzdevumus, kas tai uzticēti ar Savienības tiesību aktiem. Tādēļ EBI būtu jāpiemēro visas attiecīgās Savienības tiesību normas, un, ja šādas normas ir noteiktas direktīvās, tai būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, ar kuriem transponē minētās direktīvas, ciktāl to paredz Savienības tiesību akti, nolūkā nodrošināt tiesību aktu vienādu piemērošanu visā Savienībā, vienlaikus ievērojot attiecīgos valsts tiesību aktus.


(28)

Ja EBI lēmums ir balstīts uz vai saistīts ar tās pilnvarām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai un skar finanšu sektora dalībniekusvai kompetentās iestādes, kas ir EAAPI vai EVTI kompetencē, lēmums EBI būtu jāpieņem vienīgi ar attiecīgi EAAPI vai EVTI piekrišanu. Kad EAAPI un EVTI pauž savu viedokli, tām, katrā atsevišķā gadījumā ņemot vērā attiecīgā konkrētā lēmuma steidzamību, būtu jāapsver iespēja izmantot paātrinātas lēmumu pieņemšanas procedūras saskaņā ar to attiecīgajiem iekšējās pārvaldības noteikumiem.


(29)

EUI būtu jāievieš īpaši ziņošanas kanāli, lai saņemtu un apstrādātu informāciju, ko sniedz fiziska vai juridiska persona, kas ziņo par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu vai Savienības tiesību aktu nepiemērošanu. EUI būtu jānodrošina, lai informāciju varētu iesniegt anonīmi, konfidenciāli un droši. Trauksmes cēlājs būtu jāaizsargā no atriebības. EUI būtu jāsniedz atbilde trauksmes cēlājam.


(30)

Finanšu nozares saskaņotai uzraudzībai ir nepieciešams arī efektīvi risināt pārrobežu situācijās radušās domstarpības starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Esošie noteikumi, kas attiecas uz šādu domstarpību risināšanu, nav pilnībā apmierinoši. Tāpēc tos vajadzētu pielāgot, lai tos varētu vieglāk piemērot.


(31)

Būtiska daļa no EUI darba, lai panāktu uzraudzības prakses konverģenci, ir Savienības uzraudzības kultūras sekmēšana. Tādēļ iestāde var regulāri apzināt ne vairāk kā divas Savienības mēroga prioritātes. Kad kompetentās iestādes izstrādā savas darba programmas, tām minētās prioritātes būtu jāņem vērā. Katras EUI uzraudzības padomei būtu jāapspriež kompetento iestāžu attiecīgās nākamajā gadā veicamās darbības un jāizdara secinājumi.


(32)

Salīdzinošās izvērtēšanas komiteju novērtējumos būtu jāļauj veikt padziļinātus pētījumus, pamatojoties uz pašnovērtējumu, ko veic izvērtētās iestādes, pēc kā izvērtēšanu veic salīdzinošās izvērtēšanas komiteja. Kompetentās iestādes, kurā veic izvērtēšanu, loceklim nebūtu jāpiedalās novērtēšanā, ja tā attiecas uz minēto kompetento iestādi.


(33)

EUI pieredze ir atklājusi, kādus ieguvumus sniedz lielāka koordinācija konkrētās jomās, izmantojot ad hoc grupas vai platformas. Šai regulai būtu jānodrošina juridiskais pamats šādiem pasākumiem un jāstiprina tie, radot jaunu instrumentu, proti, izveidojot koordinācijas grupas. Šādām koordinācijas grupām būtu jāveicina konverģence attiecībā uz uzraudzības praksi, ko veic kompetentās iestādes, jo īpaši apmainoties ar informāciju un pieredzi. Visu kompetento iestāžu līdzdalībai minētajās koordinācijas grupās vajadzētu būt obligātai, un kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz koordinācijas grupām vajadzīgā informācija. Koordinācijas grupu izveide būtu jāapsver ikreiz, kad kompetentās iestādes konstatē koordinēšanas nepieciešamību, ņemot vērā konkrētus notikumus tirgū. Šādas koordinācijas grupas var izveidot visās jomās, uz kurām attiecas dibināšanas regulu 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti.


(34)

Lai starptautiski finanšu tirgi darbotos sakārtoti un labi, Komisijas pieņemtie trešo valstu lēmumi par līdzvērtību ir jāpārrauga. Katrai EUI būtu jāpārrauga regulatīvās un uzraudzības norises, kā arī izpildes nodrošināšanas prakses minētajās trešās valstīs. Tai šādi būtu jārīkojas, lai pārliecinātos, vai vēl joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tikuši pieņemti minētie lēmumi, un visi šajos lēmumos ietvertie nosacījumi. Katrai EUI ik gadu būtu jāiesniedz Komisijai konfidenciāls ziņojums par savām pārraudzības darbībām. Šajā kontekstā katrai EUI, ja iespējams, būtu jāizstrādā arī administratīvie nolīgumi sadarbībai ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai saņemtu informāciju pārraudzības mērķiem un uzraudzības darbību koordinēšanai. Minētajam pastiprinātās uzraudzības režīmam būtu jānodrošina lielāka pārredzamība attiecībā uz lēmumiem par trešās valsts līdzvērtību, to, ka tie attiecīgajām trešām valstīm būs paredzamāki un visās nozarēs konsekventāki.


(35)

ESRK pārstāvim Uzraudzības padomē būtu jāpaziņo ESRK Valdes kopīgais viedoklis, īpašu uzmanību pievēršot finanšu stabilitātei.


(36)

Lai nodrošinātu, ka atbilstīgs zināšanu līmenis pamato lēmumus, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas un apkarošanas pasākumiem, ir jāizveido pastāvīga iekšēja komiteja EBI. Minētās komitejas sastāvā vajadzētu būt tādiem iestāžu un struktūru, kas atbild par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas un apkarošanas tiesību aktu ievērošanu, augsta līmeņa pārstāvjiem, kam ir speciālās zināšanas un pilnvaras pieņemt lēmumus par to, kā nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Minētajā komitejā būtu jāiekļauj arī augsta līmeņa EUI pārstāvji, kuriem ir speciālās zināšanas par dažādiem darījumdarbības modeļiem un to attiecīgajām nozaru īpatnībām. Minētajai komitejai būtu jāizskata un jāsagatavo lēmumi, kas jāpieņem EBI. Lai izvairītos no dublēšanās, jaunā komiteja aizstās esošo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apakškomiteju, kura bija izveidota EUI Apvienotajā komitejā. EUI vajadzētu būt iespējai jebkurā laikā iesniegt rakstiskus apsvērumus par jebkuru iekšējās komitejas lēmuma projektu, kas EBI Uzraudzības padomei pirms sava galīgā lēmuma pieņemšanas būtu pienācīgi jāapsver.


(37)

Saskaņā ar mērķi panākt saskaņotāku un dzīvotspējīgāku uzraudzības sistēmu Savienībā, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, Komisijai pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām būtu jāveic visaptverošs novērtējums par EBI saskaņā ar šo regulu uzticēto konkrēto uzdevumu īstenošanu, darbību un efektivitāti saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu. Jo īpaši novērtējumā – ciktāl tas iespējams – būtu jāatspoguļo pieredze, kas gūta gadījumos, kad EBI kompetentajai iestādei pieprasa: izmeklēt iespējamus finanšu sektora dalībnieku izdarītus valsts tiesību aktus pārkāpumus, ciktāl ar šiem tiesību aktiem tiek transponētas direktīvas vai izmantotas izvēles iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem; apsvērt sankciju noteikšanu minētajam dalībniekam attiecībā uz šādiem pārkāpumiem; vai apsvērt iespēju pieņemt atsevišķu lēmumu, kas adresēts minētajam finanšu sektora dalībniekam, pieprasot tam veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ciktāl ar šiem tiesību aktiem tiek transponētas direktīvas vai izmantotas izvēles iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem. Līdzīgi tajā būtu jāatspoguļo šāda pieredze, ja EBI piemēro valsts tiesību aktus, ciktāl ar šiem tiesību aktiem tiek transponētas direktīvas vai izmantotas izvēles iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem. Komisijai minētais novērtējums kā daļa no ziņojuma, kas sagatavojams, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 65. pantu, būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2022. gada 11. janvārim, vajadzības gadījumā to papildinot ar leģislatīvu aktu priekšlikumiem. Līdz minētā novērtējuma iesniegšanai pilnvaras, kas EBI piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.b pantu, 17. panta 6. punktu un 19. panta 4. punktu, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, būtu jāuzskata par pagaidu risinājumu, ciktāl tās ļauj EBI pamatot pieprasījumus kompetentajām iestādēm par iespējamiem valsts tiesību aktu pārkāpumiem vai ļauj EBI piemērot valsts tiesību aktus.


(38)

Lai saglabātu EUI darba konfidencialitāti, dienesta noslēpuma ievērošanas prasības būtu jāpiemēro arī jebkurai personai, kura tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz kādu pakalpojumu, kas saistīts ar attiecīgajiem EUI uzdevumiem.


(39)

Dibināšanas regulās, kā arī nozares leģislatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka EUI mēģina panākt efektīvus administratīvos nolīgumus, kas ietver informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm. Nepieciešamībai pēc efektīvas sadarbības un informācijas apmaiņas būtu jākļūst vēl jo svarīgākai, kad saskaņā ar šo grozošo regulu dažas EUI uzņemsies plašākas papildu pilnvaras saistībā ar trešo valstu vienību un darbību uzraudzību. Šajā saistībā, ja EUI apstrādā personas datus, tostarp pārraidot šādus datus ārpus Savienības, tām saistošas ir Regulas (ES) 2018/1725 prasības. Ja nav pieņemts lēmums par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību vai atbilstīgi aizsardzības pasākumi, kas, piemēram, noteikti administratīvajās vienošanās Regulas (ES) 2018/1725 48. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē, EUI var veikt personas datu apmaiņu ar trešo valstu iestādēm saskaņā ar sabiedrības interešu atkāpes nosacījumiem, kas izklāstīti minētās regulas 50. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kuri jo īpaši ir spēkā gadījumos, kad notiek starptautiska apmaiņa ar datiem starp finanšu uzraudzības iestādēm.


(40)

Dibināšanas regulās noteikts, ka EUI sadarbībā ar ESRK būtu jāuzsāk un jākoordinē visas Savienības spriedzes testi, lai novērtētu finanšu iestāžu vai finanšu tirgus dalībnieku noturību pret nelabvēlīgām norisēm tirgū. Tam būtu arī jānodrošina, ka attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiek piemērotas iespējami konsekventas metodes. Attiecībā uz visām EUI būtu arī jāprecizē, ka kompetento iestāžu dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumiem nevajadzētu liegt kompetentajām iestādēm nosūtīt EUI spriedzes testu rezultātus publicēšanai.


(41)

Lai nodrošinātu augstu konverģences līmeni iekšējo modeļu uzraudzības un apstiprināšanas jomā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (10), EAAPI pēc pieprasījuma būtu jāspēj palīdzēt kompetentajām iestādēm, kad tās pieņem lēmumu attiecībā uz iekšējo modeļu apstiprināšanu.


(42)

Lai EUI varētu veikt savus uzdevumus saistībā ar patērētāju aizsardzību, tām vajadzētu būt tiesībām attiecīgā gadījumā koordinēt tā sauktās “kontrolpirkumu darbības”, ko veic kompetentās iestādes.


(43)

EUI rīcībā vajadzētu būtu pienācīgiem un pietiekamiem resursiem un personālam, lai to attiecīgās kompetences ietvaros efektīvi veicinātu konsekventu, efektīvu un rezultatīvu finanšu uzraudzību saskaņā ar šo regulu. EUI piešķirtā papildu kompetence un darba slodze būtu jāsaskaņo ar pietiekamiem cilvēku un finanšu resursiem.


(44)

Izmaiņas tiešās uzraudzības jomā var nozīmēt, ka finanšu iestādēm un finanšu tirgu dalībniekiem, kurus tieši uzrauga EUI, ir jāveic papildu iemaksas, pamatojoties uz attiecīgās EUI aplēstajiem izdevumiem.


(45)

Nekonsekvencei tirdzniecības datu kvalitātes, formatējuma, ticamības un izmaksu ziņā ir negatīva ietekme uz pārredzamību, ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti. Lai veicinātu tirdzniecības datu pārraudzību un rekonstruēšanu, un ar saprātīgām izmaksām uzlabotu minēto datu saskanību un kvalitāti un to pieejamību attiecīgajām tirdzniecības vietām un piekļuvi tiem visā Savienībā, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (11) tika ieviests jauns tiesiskais režīms datu ziņošanas pakalpojumiem, tostarp attiecībā uz atļauju piešķiršanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzību.


(46)

Tirdzniecības datu, tostarp pārrobežu datu, un to apstrādes un nodrošināšanas kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (12) galveno mērķi, proti, palielināt finanšu tirgu pārredzamību. Tāpēc pamatdatu sniegšanas pakalpojumi ir ļoti svarīgi lietotājiem, lai tie gūtu vajadzīgo pārskatu par tirdzniecības darbību Savienības finanšu tirgos, un kompetentajām iestādēm, lai tās saņemtu precīzu un vispusīgu informāciju par attiecīgajiem darījumiem.


(47)

Turklāt tirdzniecības dati kļūst par arvien būtiskāku instrumentu, lai efektīvi izpildītu no Regulas (ES) Nr. 600/2014 izrietošās prasības. Ņemot vērā pārrobežu dimensiju, kāda ir rīcībai ar datiem, datu kvalitātei un nepieciešamībai panākt apjomradītus ietaupījumus, un lai novērstu negatīvo ietekmi, kāda var būt potenciālajām atšķirībām gan datu kvalitātes, gan datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju uzdevumu ziņā, ir lietderīgi un pamatoti nodot atļauju piešķiršanas un uzraudzības pilnvaras attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem no kompetentajām iestādēm EVTI, izņemot tos, kam piešķirta atkāpe, un precizēt minētās pilnvaras Regulā (ES) Nr. 600/2014, un vienlaikus sniegt iespēju konsolidēt ieguvumus, apvienojot ar datiem saistītās EVTI kompetences.


(48)

Privātajiem ieguldītājiem, kad tie nolemj ieguldīt finanšu instrumentā, vajadzētu būt pienācīgi informētiem par potenciālajiem riskiem. Savienības tiesiskā regulējuma mērķis ir mazināt maldinošas pārdošanas iespējamības risku, ka privātajiem ieguldītājiem var pārdot finanšu produktus, kas neatbilst to vajadzībām vai priekšstatiem. Šim nolūkam Direktīvā 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 600/2014 ir pastiprinātas organizatoriskās un darījumdarbības veikšanas prasības, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības darbojas savu klientu interesēs. Starp šīm prasībām ir plašākas informācijas par riskiem sniegšana klientiem, ieteikto produktu piemērotības labāka novērtēšana un pienākums izplatīt finanšu produktus apzinātajā mērķtirgū, ņemot vērā tādus faktorus kā emitentu maksātspēja. EVTI būtu pilnībā jāizmanto tās pilnvaras nodrošināt uzraudzības konverģenci un atbalstīt valstu iestādes, lai tās varētu sasniegt augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni un efektīvi pārraudzīt ar finanšu produktiem saistītos riskus.


(49)

Ir svarīgi nodrošināt datu efektīvu un lietderīgu iesniegšanu, apkopošanu, analizēšanu un publicēšanu aprēķinu veikšanai, lai noteiktu prasības pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības un tirdzniecības pienākuma režīmiem, kā arī atsauces datus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 (13). Tādēļ papildus kompetentajām iestādēm EVTI būtu jāpiešķir kompetence tieši no tirgus dalībniekiem vākt datus attiecībā uz pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām, kā arī attiecībā uz atļauju piešķiršanu tiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.


(50)

Šādas kompetences piešķiršana EVTI sniedz iespēju centralizētai atļauju piešķiršanas pārvaldībai un uzraudzībai, kas ļautu novērst pašreizējo situāciju, kurā vairākām tirdzniecības vietām, sistemātiskajiem internalizētājiem, apstiprinātām publicēšanas struktūrām (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (KDLN) ir jāsniedz vairākām kompetentajām iestādēm dati, kuri tikai pēc tam tiek sniegti EVTI. Šādai centralizēti pārvaldītai sistēmai vajadzētu būt ļoti noderīgai tirgus dalībniekiem labākas datu pārredzamības, ieguldītāju aizsardzības un tirgus efektivitātes ziņā.


(51)

Datu vākšanas, atļauju piešķiršanas un uzraudzības pilnvaru uzticēšana EVTI ir noderīga arī citu EVTI uzdevumu veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, piemēram, veicot tirgus uzraudzību un īstenojot EVTI pagaidu intervences pilnvaras un pozīciju pārvaldības pilnvaras.


(52)

Lai EVTI varētu efektīvi īstenot savas uzraudzības pilnvaras datu apstrādes un sniegšanas jomā, tai vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas. EVTI vajadzētu būt iespējai piemērot naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai ka tie sadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas, un piemērot administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus, ja EVTI konstatē, ka persona ir tīši vai nolaidības dēļ veikusi Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumu.


(53)

Finanšu produkti, kuriem izmanto kritiski svarīgus etalonus, ir pieejami visās dalībvalstīs. Tāpēc minētie etaloni ir ārkārtīgi nozīmīgi finanšu tirgu darbībai un finanšu stabilitātei Savienībā. Tādējādi kritiski svarīga etalona uzraudzībā vajadzētu izmantot vispusīgu skatījumu uz iespējamo ietekmi ne tikai administratora atrašanās vietas dalībvalstī un tā datu sniedzēju atrašanās dalībvalstīs, bet visā Savienībā. Tādēļ ir lietderīgi, ka konkrētus kritiski svarīgus etalonus EVTI uzrauga Savienības līmenī. Lai izvairītos no uzdevumu dublēšanās, tikai EVTI vajadzētu uzraudzīt kritiski svarīgu etalonu administratorus, tostarp visus kritiski svarīgos etalonus, kurus tie varētu administrēt.


(54)

Tā kā uz kritiski svarīgu etalonu administratoriem un to datu sniedzējiem attiecas stingrākas prasības nekā uz citu etalonu administratoriem un to datu sniedzējiem, etalonu kā kritiski svarīgu etalonu atzīšana būtu jāveic Komisijai vai jāpieprasa EVTI un jākodificē Komisijai. Tā kā valstu kompetentajām iestādēm ir vislabākā piekļuve datiem un informācijai par to uzraudzītajiem etaloniem, tām būtu jāpaziņo Komisijai vai EVTI jebkuri tie etaloni, kuri pēc to uzskatiem atbilst kritiski svarīgu etalonu kritērijiem.


(55)

Procedūra, ar kuru nosaka atsauces dalībvalsti etalonu administratoriem, kuri atrodas trešās valstīs, kas iesniedz pieteikumu atzīšanai Savienībā, ir apgrūtinoša un laikietilpīga gan pieteikumu iesniedzējiem, gan kompetentajām valsts iestādēm. Pieteikuma iesniedzēji var mēģināt ietekmēt minēto noteikšanu, cerot uz uzraudzības arbitrāžu. Minētie etalonu administratori varētu stratēģiski izvēlēties savu likumīgo pārstāvi dalībvalstī, kurā pēc to uzskatiem uzraudzība ir mazāk stingra. Saskaņota pieeja ar EVTI kā kompetento iestādi, lai atzītu trešo valstu etalona administratorus, ļauj izvairīties no minētajiem riskiem un atsauces dalībvalsts noteikšanas kā arī turpmākās uzraudzības izmaksām. Turklāt līdz ar EVTI funkciju – kā kompetentā iestāde attiecībā uz atzītiem trešo valstu etalona administratoriem – tā tiek padarīta par trešo valstu uzraudzības iestāžu sadarbības partneri Savienībā, un pārrobežu sadarbība kļūst efektīvāka un lietderīgāka.


(56)

Daudzi – ja ne vairākums – etalonu administratori ir bankas vai finanšu pakalpojumu sabiedrības, kas rīkojas ar klientu naudu. Lai nekavētu Savienības cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, uz sadarbības nolīguma noslēgšanu ar kompetento iestādi līdzvērtīguma režīma ietvaros vajadzētu attiecināt priekšnosacījumu, ka kompetentās iestādes valsts nav to jurisdikciju sarakstā, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas valstu režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai.


(57)

Gandrīz visi etaloni ir atsauce finanšu produktiem, kas pieejami vairākās dalībvalstīs, ja ne visā Savienībā. Lai noteiktu riskus, kas saistīti ar tādu etalonu izmantošanu, kuri varētu vairs nebūt uzticami vai vairs neatspoguļot tirgus vai ekonomikas realitāti, ko tās vēlas novērtēt, kompetentajām iestādēm, tostarp EVTI, vajadzētu sadarboties un attiecīgā gadījumā savstarpēji palīdzēt.


(58)

Ir lietderīgi noteikt samērīgu laikposmu visu pasākumu veikšanai, kas nepieciešami deleģētajiem un īstenošanas aktiem, lai dotu EUI un citām attiecīgajām pusēm iespēju piemērot šajā regulā izklāstītos noteikumus.


(59)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 600/2014, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (14)un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (15),


IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.


1. pants


Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010


Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi:


1)

regulas 1. pantu groza šādi:


a)

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:


“2.   Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstīgi Direktīvas 2002/87/EK, Direktīvas 2008/48/EK (*1), Direktīvas 2009/110/EK, Regulas (ES) Nr. 575/2013 (*2), Direktīvas 2013/36/ES (*3), Direktīvas 2014/49/ES (*4), 2014/92/ES (*5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (*6) darbības jomai un, ciktāl minētie akti attiecas uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, un to uzraugošajām kompetentajām iestādēm, attiecīgajām daļām Direktīvā 2005/60/EK, tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visiem turpmāk pieņemtajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem, ar ko nosaka iestādes uzdevumus. Iestāde rīkojas arī saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (*7).


Iestāde rīkojas arī saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/847 (*9) darbības jomai, ciktāl minētā direktīva un regula attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem un kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga. Vienīgi minētajā nolūkā iestāde veic uzdevumus, kuri ar jebkuru juridiski saistošu Savienības aktu uzticēti Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (*10), vai Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (*11). Veicot šādus uzdevumus, iestāde apspriežas ar minētajām Eiropas Uzraudzības iestādēm un pastāvīgi tās informē par savām darbībām, kuras attiecas uz jebkuru vienību, kas ir Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1. punktā definētā “finanšu iestāde” vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punktā definētais “finanšu tirgu dalībnieks”.


3.   Iestāde rīkojas kredītiestāžu, finanšu konglomerātu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, maksājumu iestāžu un e-naudas iestāžu darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto leģislatīvo aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ņemot vērā ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus, ar noteikumu, ka šādas darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu minēto aktu piemērošanu.


(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)."

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/EK (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.)."

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.)."

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris)par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.)."

(*7)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.)."

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.)."

(*9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.)."

(*10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.)."

(*11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).”;"

b)

panta 5. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu groza šādi:


ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“5.   Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde savas attiecīgās kompetences robežās veicina:”,


e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:


“e)

to, lai tiktu nodrošināta kredītrisku un citu risku pienācīga regulācija un uzraudzība;


f)

klientu un patērētāju aizsardzības uzlabošanu;”,


pievieno šādus apakšpunktus:


“g)

iekšējā tirgus uzraudzības konverģences uzlabošanu;


h)

finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai nepieļaušanu.”;


ii)

otro daļu aizstāj ar šādu:


“Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu šā panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicina uzraudzības konverģenci un saskaņā ar 16.a pantu sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;


iii)

ceturto daļu aizstāj ar šādu:


“Pildot savus uzdevumus, iestāde rīkojas neatkarīgi, objektīvi, nediskriminējoši un pārredzami visas Savienības interesēs un attiecīgā gadījumā ievēro proporcionalitātes principu. Iestāde ir atbildīga un rīkojas godprātīgi, un nodrošina, ka pret visām ieinteresētajām personām izturas taisnīgi.”;


iv)

pievieno šādu daļu:


“Attiecībā uz iestādes darbību un pasākumu saturu un veidu, jo īpaši pamatnostādņu, ieteikumu, atzinumu, jautājumu un atbilžu un regulatīvo standartu projektu saturu un veidu tiek pilnībā ievēroti šīs regulas un 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērojamie noteikumi. Ciktāl tas ir pieļaujami un atbilstīgi minētajiem noteikumiem, iestādes darbībās un pasākumos saskaņā ar proporcionalitātes principu pienācīgi ņem vērā tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt finanšu iestādes, uzņēmuma, cita subjekta vai finanšu darbības, ko ietekmē iestādes darbības un pasākumi, darījumdarbībai.”;


c)

pievieno šādu punktu:


“6.   Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido komiteju, kas to konsultē par to, kā, pilnībā ievērojot piemērojamos noteikumus, tās darbībās un pasākumos būtu jāņem vērā nozarē pastāvošās konkrētās atšķirības attiecībā uz tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt darījumdarbības modeļiem un praksei, kā arī finanšu iestāžu un tirgu izmēram, ciktāl šādiem faktoriem ir nozīme saskaņā ar apskatāmajiem noteikumiem.”;


2)

regulas 2. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu klientu un patērētāju efektīvu un pietiekamu aizsardzību.”;


b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar uzticēšanos un pilnīgu savstarpēju cieņu, jo īpaši atbilstīgas un drošas informācijas plūsmas nodrošināšanā starp tām un no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas.”;


c)

panta 5. punktam pievieno šādu daļu:


“Neskarot dalībvalstu kompetenci, šajā regulā atsauces uz uzraudzību ietver visu kompetento iestāžu visas attiecīgās darbības, kas jāveic saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;


3)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:


“3. pants


Iestāžu pārskatatbildība


1.   Iestādes, kas minētas 2. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā, atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Centrālā banka atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei par to uzraudzības uzdevumu izpildi, kas tai piešķirti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, saskaņā ar minēto regulu.


2.   Saskaņā ar LESD 226. pantu iestāde pilnībā sadarbojas ar Eiropas Parlamentu jebkuras izmeklēšanas laikā, kuru veic saskaņā ar minēto pantu.


3.   Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par priekšsēdētāja pienākumu izpildi, un katru gadu līdz 15. jūnijam minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.


4.   Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta rīkotā uzklausīšanā par iestādes darbības rezultātiem. Uzklausīšana notiek vismaz reizi gadā. Priekšsēdētājs sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.


5.   Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 4. punktā minētā paziņojuma sniegšanas rakstiski ziņo Eiropas Parlamentam par iestādes darbību.


6.   Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī jebkādu attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.


7.   Iestāde mutiski vai rakstiski atbild uz jebkuru Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdoto jautājumu piecu nedēļu laikā no tā saņemšanas.


8.   Pēc pieprasījuma priekšsēdētājs aiz slēgtām durvīm notur mutisku konfidenciālu apspriedi ar Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju, viņa vietniekiem un koordinatoriem. Visi dalībnieki ievēro dienesta noslēpuma prasības.


9.   Neskarot konfidencialitātes saistības, kas izriet no dalības starptautiskos forumos, iestāde pēc pieprasījuma informē Eiropas Parlamentu par tās ieguldījumu Savienības interešu vienotā, kopējā, konsekventā un efektīvā pārstāvēšanā šādos starptautiskos forumos.”;


4)

regulas 4. pantu groza šādi:


a)

panta 1) punktu aizstāj ar šādu:


“1)

“finanšu iestāde” ir jebkurš uzņēmums, kurš tiek regulēts un uzraudzīts saskaņā ar jebkuru no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“1.a)

“finanšu sektora dalībnieks” ir “subjekts”, kā minēts Direktīvas (ES) 2015/849 2. pantā, kas ir vai nu finanšu iestāde, kā definēts šā panta 1) punktā vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1) punktā, vai “finanšu tirgu dalībnieks”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1) punktā;”;


c)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.

“kompetentās iestādes” ir:


i)

kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40) apakšpunktā, tostarp Eiropas Centrālā banka jautājumos, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai noteikti Regulā (ES) Nr. 1024/2013;


ii)

attiecībā uz Direktīvu 2002/65/EK – iestādes un struktūras, kas ir kompetentas nodrošināt finanšu iestāžu atbilstību minētās direktīvas prasībām;


iii)

attiecībā uz Direktīvu (ES) 2015/849 – iestādes un struktūras, kas uzrauga finanšu sektora dalībniekus un ir kompetentas nodrošināt to atbilstību minētās direktīvas prasībām;


iv)

attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām – iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, vai gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību nodrošina privāts uzņēmums – valsts iestāde, kas uzrauga šādas sistēmas atbilstīgi minētajai direktīvai, un tajā minētās attiecīgās administratīvās iestādes;


v)

attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (*12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (*13) noregulējuma iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu, ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 izveidotā Vienotā noregulējuma valde, un Padome un Komisija, kad tās veic Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantā norādītās darbības, izņemot gadījumus, kad tās izmanto savu rīcības brīvību vai izdara politikas izvēles;


vi)

“kompetentās iestādes”, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/17/ES (*14), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/751 (*15), Direktīvā (ES) 2015/2366, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/EK (*16) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 (*17);


vii)

“struktūras un organizācijas”, kā minēts Direktīvas 2008/48/EK 20. pantā.


(*12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)."

(*13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.)."

(*14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.)."

(*15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/751 (2015. gada 29. aprīlis) par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp.)."

(*16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.);"

(*17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 094, 30.3.2012, 22. lpp.)”;"

5)

regulas 8. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši izstrādājot regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus;”;


ii)

punkta aa) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“aa)

izstrādāt un uzturēt atjauninātu Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā, kurā jāizklāsta uzraudzības paraugprakse un kvalitatīvas uzraudzības metodoloģijas un procesi un cita starpā ņem vērā mainīgo darījumdarbības praksi un modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu;”;


iii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“ab)

izstrādāt un uzturēt atjauninātu Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, kurā jāizklāsta noregulējuma uzraudzības paraugpraksi un kvalitatīvas noregulējuma uzraudzības metodoloģijas un procesi, ņemot vērā Vienotā noregulējuma valdes darbu, un mainīgo darījumdarbības praksi un modeļus, kā arī finanšu iestāžu un tirgu lielumu;”;


iv)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, sekmējot un pārraugot uzraudzības neatkarību, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, inter alia, ārkārtas situācijās;”;


v)

punkta e) līdz h) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:


“e)

organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošo izvērtēšanu un saistībā ar to izdot pamatnostādnes un ieteikumus un apzināt paraugpraksi, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;


f)

pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises tās kompetences jomā, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm kreditēšanas, jo īpaši mājsaimniecību, MVU un inovatīvu finanšu pakalpojumu kreditēšanas, jomā, pienācīgi ņemot vērā attīstības tendences saistībā ar vides, sociāliem un ar pārvaldību saistītiem faktoriem;


g)

veikt tirgus analīzes, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;


h)

attiecīgā gadījumā sekmēt noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz trūkumiem pārrobežu kontekstā un ņemot vērā saistītos riskus;”;


vi)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“ia)

palīdzēt veidot kopēju Savienības finanšu datu stratēģiju;”;


vii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“ka)

savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt visus regulatīvos tehniskos standartus, īstenošanas tehniskos standartus, pamatnostādnes, ieteikumus un jautājumus un atbildes attiecībā uz katru 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu, tostarp pārskatus, kas attiecas uz tā brīža stāvokli notiekošajā darbā un regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehnisko standartu projektu plānoto pieņemšanas laiku;”;


viii)

pievieno šādu apakšpunktu:


“l)

palīdzēt novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkā, tostarp veicinot konsekventu, efektīvu un konstruktīvu šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.”;


b)

panta 1.a punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

pienācīgu uzmanību pievēršot mērķim nodrošināt finanšu iestāžu drošumu un stabilitāti, pilnībā ņem vērā finanšu iestāžu dažādos veidus, darījumdarbības modeļus un lielumu; un”;


c)

panta 1.a punktam pievieno šādu apakšpunktu:


“c)

ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus.”;


d)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“ca)

sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a pantā;”;


ii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“da)

sniegt brīdinājumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu;”;


iii)

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“g)

sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 16.a pantā;”;


iv)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“ga)

sniegt atbildes uz jautājumiem, kā noteikts 16.b pantā;


gb)

rīkoties saskaņā ar 9.c pantu;”;


e)

panta 2.a punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Pildot 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde rīkojas, balstoties uz tiesisko regulējumu un tā robežās, un pienācīgi ņem vērā proporcionalitātes, ja vajadzīgs, un labāka regulējuma principu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, kas iegūti saskaņā ar šo regulu.


Regulas 10., 15., 16. un 16.a pantā minētās atklātās sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm un dotu ieinteresētajām personām pietiekamu laiku atbilžu sniegšanai. Iestāde publicē no ieinteresētajām personām saņemto atbilžu kopsavilkumu un pārskatu par to, kā regulatīvā tehniskā standarta projektā un īstenošanas tehnisko standartu projektā ir izmantota informācija un viedokļi, kas iegūti no apspriešanas.”;


6)

regulas 9. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

vācot, analizējot un sniedzot informāciju par patēriņa tendencēm, tādām kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu un produktu izmaksu un cenu vai tarifu izmaiņas dalībvalstīs;”;


ii)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“aa)

veicot padziļinātus tematiskos pārskatus par rīcību tirgū un veidojot kopēju izpratni par tirgus praksi, lai apzinātu potenciālās problēmas un analizētu to ietekmi;


ab)

izstrādājot riska rādītājus privātpersonu un MVU sektorā, lai laikus apzinātu potenciālos iemeslus, kas izraisa kaitējumu patērētājiem;”


iii)

pievieno šādus apakšpunktus:


“e)

veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kurā patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu lietotājiem tiek nodrošināta taisnīga piekļuve finanšu pakalpojumiem un produktiem;


f)

veicinot turpmākas izmaiņas regulēšanas un uzraudzības ziņā, kuras varētu atvieglot padziļinātu saskaņošanu un integrāciju Savienības līmenī;


g)

attiecīgā gadījumā koordinējot kontrolpirkumu darbības, ko veic kompetentās iestādes.”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci un efektivitāti.”;


c)

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:


“4.   Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās valsts uzraudzības iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai pastiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*18), lai novērstu dublēšanu, pretrunas un juridisko nenoteiktību datu aizsardzības jomā. Iestāde kā novērotājus komitejā var uzaicināt arī valstu datu aizsardzības iestādes.


5.   Regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un saskaņā ar šajos aktos paredzētajiem nosacījumiem vai, ja nepieciešams, ārkārtas situācijās atbilstoši 18. pantam un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot tādu atsevišķu finanšu produktu, instrumentu vai darbību mārketingu, izplatīšanu vai tirdzniecību, kas var radīt būtisku finansiālu kaitējumu klientiem vai patērētājiem vai apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.


Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, kuras mērķis ir novērtēt ietekmi uz klientu vai patērētāju, iestāde var lemt par aizlieguma ikgadējo pagarināšanu.


Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu par to, vai minētais lēmums paliek spēkā.


Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālu darbību vai praksi, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai sekmētu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.


(*18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;"

7)

iekļauj šādus pantus:


“9.a pants


Īpaši uzdevumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu


1.   Iestāde savas attiecīgās kompetences ietvaros uzņemas vadošu, koordinējošu un pārraugošu lomu integritātes, pārredzamības un drošības veicināšanā finanšu sistēmā, pieņemot pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai minētajā sistēmā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu minētie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šīs regulas un 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu mērķus, un tajos pienācīgi ņem vērā risku veidu, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu sektora dalībnieku un tirgu lielumu. Minētie pasākumi ietver:


a)

informācijas vākšanu no kompetentajām iestādēm par trūkumiem, kas pastāvīgās uzraudzības un atļauju piešķiršanas procedūru laikā konstatēti procesos un procedūrās, pārvaldības pasākumos, piemērotībā un atbilstībā, būtiskas līdzdalības iegādē, darījumdarbības modeļos un finanšu sektora dalībnieku darbībās saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, kā arī pasākumus, ko kompetentās iestādes veikušas, reaģējot uz turpmāk minētajiem būtiskajiem trūkumiem, kuri ietekmē vienu vai vairākas prasības, kas noteiktas attiecīgi šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, kā arī jebkuros valstu tiesību aktos, ar kuriem tos transponē, kuras saistītas ar to, lai nepieļautu un novērstu to, ka finanšu sistēmu izmanto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai:


i)

šādu prasību pārkāpums vai iespējamais pārkāpums, ko izdarījis finanšu sektora dalībnieks;


ii)

šādu prasību nepareiza vai neefektīva piemērošana, ko veicis finanšu sektora dalībnieks; vai


iii)

nolūkā panākt atbilstību šādām prasībām - finanšu sektora dalībnieka veikta savu iekšējās politikas un procedūru neatbilstoša vai neefektīva piemērošana.


Kompetentās iestādes sniedz iestādei visu šādu informāciju papildus visiem pienākumiem saskaņā ar šīs regulas 35. pantu un savlaicīgi informē iestādi par jebkādām turpmākām izmaiņām saistībā ar sniegto informāciju. Iestāde cieši sadarbojas ar ES finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU), kā minēts Direktīvā (ES) 2015/849, vienlaikus ievērojot to statusu un pienākumus un neradot nekādu nevajadzīgu dublēšanos.


Kompetentās iestādes var saskaņā ar valsts tiesību aktiem paziņot 2. punktā minētajai centrālajai datubāzei jebkādu papildu informāciju, ko tās uzskata par relevantu, lai nepieļautu un novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai;


b)

ciešu koordinēšanu un attiecīgā gadījumā informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm, tostarp Eiropas Centrālo banku, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, un ar iestādēm, kurām uzticēts publisks pienākums uzraudzīt atbildīgos subjektus, kas uzskaitīti Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, kā arī ar FIU, vienlaikus ievērojot FIU statusu un pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2015/849/ES;


c)

vienotu norādījumu un standartu izstrādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai finanšu nozarē un to konsekventas īstenošanas veicināšanu, jo īpaši izstrādājot regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus, kuru pamatā ir 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti;


d)

palīdzības sniegšanu kompetentajām iestādēm pēc šo iestāžu īpaša pieprasījuma;


e)

tirgus norišu uzraudzību un apdraudējumu un risku novērtēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu finanšu nozarē.


Līdz 2020. gada 31. decembrim iestāde izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot trūkuma definīciju, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, tostarp atbilstošās situācijas, kurās šie trūkumi var rasties, trūkuma būtiskumu un iestādes veiktās informācijas vākšanas praktisko īstenošanu, kā arī tās informācijas veidu, kura būtu jāsniedz saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu. Izstrādājot minētos tehniskos standartus, iestāde ņem vērā sniedzamās informācijas apjomu un nepieciešamību izvairīties no dublēšanās. Tā izklāsta arī pasākumus, ar ko nodrošina efektivitāti un konfidencialitāti.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10. līdz 14. pantu.


2.   Iestāde izveido un uztur atjauninātu centrālu datubāzi ar informāciju, kas savākta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu. Iestāde nodrošina, ka minēto informāciju analizē un dara pieejamu kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot konfidencialitāti. Attiecīgā gadījumā iestāde var saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem nosūtīt attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm un kompetentajām iestādēm tās rīcībā esošos pierādījumus, kas var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai. Attiecīgā gadījumā iestāde var saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (*19) arī nosūtīt pierādījumus Eiropas Prokuratūrai, ja šādi pierādījumi attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem Eiropas Prokuratūra īsteno vai varētu īstenot kompetenci.


3.   Kompetentās iestādes var adresēt iestādei pamatotus tādas informācijas pieprasījumus par finanšu sektora dalībniekiem, kura ir relevanta to uzraudzības darbībām, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Iestāde izvērtē minētos pieprasījumus un savlaicīgi sniedz informāciju, ko pieprasa kompetentās iestādes, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas. Ja iestāde nesniedz pieprasīto informāciju, tā informē pieprasījumu iesniegušo kompetento iestādi un sniedz paskaidrojumu, kādēļ informācija nav sniegta. Iestāde paziņo kompetentajai iestādei vai jebkurai citai iestādei vai iestādei, kura ir sākotnēji sniegusi pieprasīto informāciju, pieprasījumu iesniegušās kompetentās iestādes nosaukumu, attiecīgā finanšu sektora dalībnieka identitāti, informācijas pieprasījuma iemeslu, kā arī to, vai informācija ir paziņota. Turklāt iestāde var analizēt informāciju, lai pēc savas iniciatīvas paziņotu kompetentajām iestādēm informāciju, kas ir relevanta to uzraudzības darbībām, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Šādā gadījumā tā informē kompetento iestādi, kura sākotnēji sniegusi informāciju. Iestāde veic analīzi arī apkopotā veidā ar mērķi nākt klajā ar atzinumu, kas tai jāsagatavo, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 6. panta 5. punktu.


Līdz 2020. gada 31. decembrim iestāde izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē, kā informācija, pamatojoties uz vajadzību pēc tās un ievērojot konfidencialitāti, jāanalizē un jādara pieejama kompetentajām iestādēm.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10. līdz 14. pantu.


4.   Iestāde veicina Direktīvā (ES) 2015/849 minēto uzraudzības procesu konverģenci, tostarp saskaņā ar šīs regulas 30. pantu veicot salīdzinošu pārskatīšanu un izdodot ar to saistītus ziņojumus un veicot turpmākus pasākumus. Iestāde, veicot šādu izvērtēšanu saskaņā ar šīs regulas 30. pantu, ņem vērā attiecīgos novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, ko sagatavojušas starptautiskas organizācijas un starpvaldību struktūras, kuras ir kompetentas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai teroristu finansēšanas novēršanas jomā, kā arī Komisijas sagatavotu pusgada ziņojumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 6. pantu un dalībvalstu veiktus riska novērtējumus, ievērojot minētās direktīvas 7. pantu.


5.   Iestāde, piedaloties kompetentajām iestādēm, veic kompetento iestāžu stratēģijas, spēju un resursu riska novērtējumus, lai novērstu vissvarīgākos jaunos riskus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu Savienības līmenī, kas norādīti pārvalstiskā riska novērtējumā. Minētos riska novērtējumus tā veic jo īpaši ar mērķi nākt klajā ar atzinumu, kas tai jāsagatavo, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 6. panta 5. punktu. Iestāde riska novērtējumus veic, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, tostarp saskaņā ar šīs regulas 30. pantu veikto salīdzinošo izvērtēšanu, savu šā panta 2. punkta nolūkos centrālajā datubāzē savāktās informācijas apkopojuma analīzi, kā arī atbilstīgiem novērtējumiem, izvērtējumiem vai ziņojumiem, ko sagatavojušas starptautiskas organizācijas un starpvaldību struktūras, kuru kompetencē ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai teroristu finansēšanas novēršana, un riska novērtējumiem, ko dalībvalstis sagatavojušas, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 7. pantu. Iestāde riska novērtējumus dara pieejamus visām kompetentajām iestādēm.


Šā punkta pirmās daļas vajadzībām iestāde ar iekšējās komitejas, kas izveidota saskaņā ar šā panta 7. punktu, starpniecību izstrādā un piemēro metodes, kuras ļauj veikt objektīvu novērtējumu, kā arī augstas kvalitātes un konsekventu novērtēšanas un metodoloģijas piemērošanas pārskatīšanu un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Minētā iekšējā komiteja veic riska novērtējumu kvalitātes un konsekvences pārskatīšanu. Tā sagatavo riska novērtējumu projektus, kas saskaņā ar 44. pantu jāpieņem Uzraudzības padomei.


6.   Gadījumos, kad pazīmes liecina, ka finanšu sektora dalībnieki pārkāpj Direktīvā (ES) 2015/849 noteiktās prasības, un ja pastāv pārrobežu dimensija attiecībās ar trešām valstīm, iestāde vajadzības gadījumā uzņemas vadošu lomu Savienības kompetento iestāžu un attiecīgo trešo valstu iestāžu īstenotas sadarbības atvieglošanas veicināšanā. Šī iestādes loma neskar kompetento iestāžu regulāro mijiedarbību ar trešo valstu iestādēm.


7.   Iestāde izveido pastāvīgu iekšējo komiteju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai, lai koordinētu pasākumus nolūkā novērst un nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai un saskaņā ar Regulu (ES) 2015/847 un Direktīvu (ES) 2015/849 un sagatavot visu lēmumu projektus, kas iestādei jāpieņem saskaņā ar šīs regulas 44. pantu.


8.   Šā panta 7. punktā minētās komitejas sastāvā ir visu dalībvalstu iestāžu un struktūru, kas ir kompetentas nodrošināt, lai finanšu sektora dalībnieki ievērotu Regulu (ES) 2015/847 un Direktīvu (ES) 2015/849, augsta līmeņa pārstāvji, kam ir speciālās zināšanas un pilnvaras pieņemt lēmumus par to, kā nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, kā arī attiecīgi Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) augsta līmeņa pārstāvji, kam ir speciālās zināšanas par dažādiem darījumdarbības modeļiem un nozaru īpatnībām, un minēto citu Eiropas Uzraudzības iestāžu augsta līmeņa pārstāvji piedalās minētās komitejas sanāksmēs bez balsstiesībām. Turklāt Komisija, ESRK un Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valde katra ieceļ vienu augsta līmeņa pārstāvi, kas piedalās minētās komitejas sanāksmēs kā novērotāji. Minētās komitejas priekšsēdētāju ievēl minētās komitejas balsstiesīgie locekļi no sava vidus.


Katra pirmajā daļā minētā iestāde un struktūra no savu darbinieku vidus ieceļ pārstāvja aizstājēju, kurš var aizstāt locekli gadījumā, ja attiecīgā persona nevar piedalīties. Tās dalībvalstis, kurās ir vairāk nekā viena iestāde, un kuru kompetencē ir nodrošināt, lai finanšu sektora dalībnieki ievērotu Direktīvu (ES) 2015/849, var iecelt pa vienam pārstāvim no katras kompetentās iestādes. Neatkarīgi no tā, cik daudzas kompetentās iestādes ir pārstāvētas sanāksmē, katrai dalībvalstij ir viena balss. Minētā komiteja var izveidot iekšējas darba grupas attiecībā uz konkrētiem tās darba aspektiem, lai sagatavotu minētās komitejas lēmumu projektus. Minētajās grupās var piedalīties darbinieki no visām minētajā komitejā pārstāvētajām kompetentajām iestādēm un no iestādes, Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes).


9.   Iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) katrā laikā var iesniegt rakstiskus apsvērumus par jebkuru šā panta 7. punktā minētās komitejas lēmuma projektu. Uzraudzības padome pienācīgi ņem vērā šādus apsvērumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Ja lēmuma projekts ir balstīts uz vai saistīts ar pilnvarām, kas iestādei piešķirtas saskaņā ar 9.b, 17. vai 19. pantu, un attiecas uz:


a)

finanšu iestādēm, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1) punktā, vai jebkuru no kompetentajām iestādēm, kas tās uzrauga; vai


b)

finanšu tirgus dalībniekiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1) punktā, vai jebkuru no kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga,


iestāde var pieņemt lēmumu tikai ar Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) a) apakšpunkta gadījumā vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) b) apakšpunkta gadījumā piekrišanu. Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) vai Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) paziņo savus viedokļus iestādei 20 dienu laikā no 7. punktā minētās komitejas lēmuma projekta dienas. Ja tās 20 dienu laikā iestādei nepaziņo savu viedokli un nepieprasa pienācīgi pamatotu pagarinājumu, lai paziņotu šādu viedokli, uzskata, ka tās piekrīt attiecīgajam lēmumam.


9.b pants


Pieprasījums veikt izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu


1.   Jautājumos, kas saistīti ar to, lai novērstu un apkarotu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, iestāde, ja tai ir norādes uz būtiskiem pārkāpumiem, var lūgt kompetento iestādi, kā minēts 4. panta 2. punkta iii) apakšpunktā: a) izmeklēt finanšu sektora dalībnieka iespējamus Savienības tiesību aktu pārkāpumus un gadījumos, kad šādi Savienības tiesību akti ir direktīvas vai skaidri piešķir iespējas dalībvalstīm, valsts tiesību aktu pārkāpumus, ciktāl ar tiem transponē direktīvas vai izmanto izvēles iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem; un b) apsvērt iespēju minētajam dalībniekam piemērot sankcijas par šādiem pārkāpumiem. Vajadzības gadījumā tā var arī pieprasīt, lai kompetentā iestāde, kā minēts 4. panta 2. punkta iii) apakšpunktā, pieņemtu individuālu lēmumu, kas adresēts minētajam finanšu sektora dalībniekam, kura pienākums ir veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas noteiktas tieši piemērojamajos Savienības tiesību aktos vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ciktāl ar tiem transponē direktīvas vai izmanto iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā jebkādas darbības pārtraukšanu. Šajā punktā minētie pieprasījumi nekavē uzraudzības pasākumu īstenošanu, ko veic kompetentā iestāde, kurai adresēts attiecīgais pieprasījums.


2.   Kompetentā iestāde izpilda jebkuru pieprasījumu, kas tai adresēts saskaņā ar 1. punktu, un pēc iespējas ātri un ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu minēto pieprasījumu.


3.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde 10 darba dienu laikā neinformē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai panāktu atbilstību šā panta 2. punktam, tad piemēro šīs regulas 17. pantu.


9.c pants


Vēstules bez rīcības


1.   Iestāde šā panta 2. punktā minētos pasākumus veic tikai izņēmuma gadījumos, ja tā uzskata, ka, piemērojot vienu no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, vai jebkuru deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, varētu radīt būtiskas problēmas kāda šāda iemesla dēļ:


a)

iestāde uzskata, ka šādā aktā ietvertie noteikumi var būt tieši pretrunā ar citu nozīmīgu aktu;


b)

ja akts ir kāds no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, tādu deleģēto vai īstenošanas aktu trūkums, kuri papildinātu vai precizētu attiecīgo aktu, radītu pamatotas šaubas par juridiskajām sekām, kas izriet no leģislatīvā akta vai tā pienācīgas piemērošanas,


c)

šīs regulas 16. pantā minēto pamatnostādņu un ieteikumu neesamība radītu praktiskus sarežģījumus saistībā ar attiecīgā leģislatīvā akta piemērošanu.


2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, iestāde kompetentajām iestādēm un Komisijai rakstveidā nosūta detalizētu informāciju par viņasprāt esošajām problēmām.


Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, iestāde sniedz Komisijai atzinumu par jebkuru darbību, ko tā uzskata par piemērotu, jauna leģislatīvā akta priekšlikuma vai jauna deleģētā vai īstenošanas akta priekšlikuma veidā, un par to, cik viņasprāt steidzami risināma ir šī problēma. Iestāde savu atzinumu publisko.


Gadījumos, kas minēti šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, iestāde cik drīz vien iespējams izvērtē vajadzību pieņemt attiecīgas pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.


Iestāde rīkojas ātri, jo īpaši, lai palīdzētu novērst 1. punktā minētās problēmas, kad vien tas ir iespējams.


3.   Ja nepieciešams, 1. punktā minētajos gadījumos un līdz jaunu pasākumu pieņemšanai un piemērošanai pēc 2. punktā minētajiem pasākumiem iestāde sniedz atzinumus par konkrētiem 1. punktā minēto aktu noteikumiem, lai veicinātu konsekventu, iedarbīgu un efektīvu uzraudzības un izpildes praksi, kā arī kopēju, vienotu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu.


4.   Ja, pamatojoties uz saņemto informāciju, jo īpaši no kompetentajām iestādēm, iestāde uzskata, ka jebkuri leģislatīvie akti, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai jebkurš deleģētais vai īstenošanas akts, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, rada būtiskas ārkārtas problēmas, kas saistītas ar uzticēšanos tirgum, klientu, patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu vai preču tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Savienībā, tā nekavējoties kompetentajām iestādēm un Komisijai rakstveidā nosūta detalizētu informāciju par viņasprāt esošajām problēmām. Iestāde var sniegt Komisijai atzinumu par jebkuru darbību, ko tā uzskata par piemērotu, jauna leģislatīvā akta priekšlikumu vai jauna deleģētā vai īstenošanas akta priekšlikuma veidā, un par to, cik viņasprāt steidzami risināma ir šī problēma. Iestāde savu atzinumu publisko.


(*19)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).”;"

8)

regulas 10. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“1.   Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus. Iestāde iesniedz izstrādātos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;


ii)

trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:


“Pirms to iesniegšanas Komisijai iestāde organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav ļoti nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.”;


iii)

ceturto daļu svītro;


iv)

piekto un sesto daļu aizstāj ar šādu:


“Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu daļēji vai ar grozījumiem.


Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā to nepieņem, vai izskaidrojot tā grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.”;


c)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Komisija organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.”;


d)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “regulatīvs tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.”;


9)

regulas 13. panta 1. punkta otro daļu svītro;


10)

regulas 15. pantu groza šādi:


a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minētos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.


Pirms īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un analīze nav ļoti nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.


Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija minēto laikposmu var pagarināt par vienu mēnesi. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.


Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā ir iecerējusi to nepieņemt, vai izskaidrojot savu grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.


Ja, beidzoties ceturtajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt to.


Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā izklāstīts šajā pantā.


2.   Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.”;


b)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Komisija organizē īstenošanas tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.”;


c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “īstenošanas tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.”;


11)

regulas 16. pantu groza šādi:


a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   Lai EFUS ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu vispārēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde izdod pamatnostādnes, kas adresētas visām kompetentajām iestādēm vai visām finanšu iestādēm un izdod ieteikumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm vai vienai vai vairākām finanšu iestādēm.


Pamatnostādnes un ieteikumi atbilst pilnvarām, kas piešķirtas 1. panta 2. punktā vai šajā pantā minētajos leģislatīvajos aktos.


2.   Iestāde attiecīgā gadījumā veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un analizē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Minēto apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai. Ja iestāde neveic atklātu sabiedrisko apspriešanu vai ja tā nepieprasa konsultācijas no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, iestāde to pamato.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Pamatnostādnēs un ieteikumos netiek tikai minēti vai pārņemti leģislatīvo aktu elementi. Lai nepieļautu nekādu dublēšanos, pirms jaunu pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas iestāde vispirms pārskata esošās pamatnostādnes un ieteikumus.”;


c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Iestāde 43. panta 5. punktā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.”;


12)

iekļauj šādus pantus:


“16.a pants


Atzinumi


1.   Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.


2.   Panta 1. punktā minētais pieprasījums var ietvert sabiedrisku apspriešanu vai tehnisku analīzi.


3.   Attiecībā uz Direktīvas 2013/36/ES 22. pantā minētajiem novērtējumiem, kuru veikšanai saskaņā ar minēto pantu ir nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde pēc vienas no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieprasījuma var sniegt un publicēt atzinumu par šādiem novērtējumiem. Atzinumu sniedz nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms minētajā pantā norādītā novērtēšanas laikposma beigām.


4.   Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iestāde var sniegt tehniskas konsultācijas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai jomās, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.


16.b pants


Jautājumi un atbildes


1.   Neskarot šā panta 5. punktu, iestādei jautājumus par 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu noteikumu, ar tiem saistīto deleģēto un īstenošanas aktu, un saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pieņemto pamatnostādņu un ieteikumu praktisko piemērošanu vai īstenošanu var jebkurā Savienības oficiālajā valodā iesniegt ikviena fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes un Savienības iestādes un struktūras.


Pirms jautājuma iesniegšanas iestādei finanšu iestādes izvērtē, vai šo jautājumu vispirms nebūtu jāuzdod savai kompetentajai iestādei.


Pirms tiek publicētas atbildes uz pieņemamajiem jautājumiem, iestāde var lūgt papildu skaidrojumus par jautājumiem, ko uzdevusi šajā punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona.


2.   Atbildes, ko iestāde sniedz uz 1. punktā minētajiem jautājumiem, nav saistošas. Atbildēm jābūt pieejamām vismaz tajā oficiālajā valodā, kurā tika iesniegts jautājums.


3.   Iestāde savā tīmekļa vietnē izveido un uztur tīmekļa rīku, kas ir pieejams jautājumu iesniegšanai un savlaicīgai visu saņemto jautājumu un visu to atbilžu publicēšanai, kuras ir dotas uz jautājumiem, kas ir pieņemami saskaņā ar 1. punktu, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā ar minēto personu likumīgajām interesēm vai nerada risku finanšu sistēmas stabilitātei. Iestāde var noraidīt jautājumus, uz kuriem tā neplāno atbildēt. Noraidītos jautājumus iestāde savā tīmekļa vietnē publicē uz diviem mēnešiem.


4.   Trīs Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi var Uzraudzības padomi lūgt saskaņā ar 44. pantu izlemt, vai šā panta 1. punktā minēto pieņemamo jautājumu izskatīt pamatnostādnēs, ievērojot 16. pantu, vai 37. pantā minētajai ieinteresēto personu grupai lūgt konsultāciju, vai jautājumus un atbildes pārskatīt ik pēc piemērota laika sprīža, vai veikt atklātas sabiedriskas apspriešanas, vai veikt iespējamu ar to saistīto izmaksu un ieguvumu analīzi. Šādai apspriešanai un analīzei ir jābūt samērīgai ar attiecīgo jautājumu un atbilžu projektu tvērumu, veidu un ietekmi vai ar lietas īpašo steidzamību. Iesaistot 37. pantā minēto ieinteresēto personu grupu, piemēro konfidencialitātes pienākumu.


5.   Iestāde nosūta Komisijai jautājumus, kuriem nepieciešama Savienības tiesību aktu interpretācija. Iestāde publicē visas atbildes, ko sniegusi Komisija.”;


13)

regulas 17. pantu groza šādi:


a)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“2.   Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Banku nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, tostarp, kad tā pamatā ir fizisku vai juridisku personu labi pamatota informācija, un pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas iestāde izklāsta, kā tā šajā gadījumā plāno rīkoties un attiecīgā gadījumā izmeklē iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumus.”;


ii)

pievieno šādas daļas:


“Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu tieši adresēt citām kompetentajām iestādēm ikreiz, kad ir izrādījies vai tiek uzskatīts, ka ar informācijas pieprasīšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei vien nepietiek, lai iegūtu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu izmeklēšanai.


Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Neskarot šajā regulā noteiktās pilnvaras un pirms ieteikuma izdošanas, kā izklāstīts 3. punktā, iestāde ar attiecīgo kompetento iestādi cenšas panākt vienošanos par darbībām, kas vajadzīgas, lai kompetentā iestāde ievērotu Savienības tiesību aktus, ja tā uzskata šādus centienus par lietderīgiem, lai novērstu Savienības tiesību aktu pārkāpumu.”;


c)

panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:


“6.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā noteiktajā termiņā un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm vai – saistībā ar jautājumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu – finanšu sektora dalībniekiem ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt individuālu finanšu iestādei vai citam finanšu sektora dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.


Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, ja 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu attiecīgās prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem, iestāde var pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai kompetentā iestāde ievēro šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā norādītajā termiņā. Ja iestāde nepilda minēto lēmumu, iestāde var pieņemt arī lēmumu saskaņā ar pirmo daļu. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ciktāl ar tiem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja minētās regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ciktāl šādas iespējas ir izmantotas.


Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 4. punktu.


7.   Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.


Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.”;


14)

iekļauj šādu pantu:


“17.a pants


Trauksmes cēlēju aizsardzība


1.   Iestāde ievieš īpašus ziņošanas kanālus, lai saņemtu un apstrādātu informāciju, ko sniedz fiziska vai juridiska persona, kas ziņo par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu vai Savienības tiesību aktu nepiemērošanu.


2.   Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic ziņošanu, izmantojot minētos kanālus, attiecīgā gadījumā ir aizsargātas pret represijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (*20).


3.   Iestāde nodrošina, ka visu informāciju var iesniegt anonīmi, konfidenciāli un droši. Ja iestāde uzskata, ka iesniegtā informācija satur pierādījumus vai nozīmīgas pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem, tā trauksmes cēlējam sniedz atbildi.


(*20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).”;"

15)

regulas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 2. punktu un – ārkārtas apstākļos –, ja valsts iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz nelabvēlīgiem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti vai klientu un patērētāju aizsardzību, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos leģislatīvajos aktos noteiktās prasības.”;


16)

regulas 19. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:


a)

pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;


b)

gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos ir paredzēts, ka iestāde var palīdzēt pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem iemesliem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.


Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums un kad saskaņā ar minētajiem aktiem iestāde pēc savas iniciatīvas var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.”;


b)

iekļauj šādus punktus:


“1.a   Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:


a)

ja 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:


i)

ir beidzies termiņš; vai


ii)

vismaz divas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības;


b)

ja 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:


i)

vismaz divas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai


ii)

ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētas darbības, lai panāktu atbilstību minētajiem aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.


1.b   Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.


Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 3.a. punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas šā panta 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu un panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;


d)

iekļauj šādu punktu:


“3.a   Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu, attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;


e)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes vai – saistībā ar jautājumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu – finanšu sektora dalībnieka atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu minētajai finanšu iestādei vai finanšu sektora dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.


Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, iestāde var arī pieņemt lēmumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ja attiecīgās 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja šādi Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ciktāl ar tiem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja šīs regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ciktāl šādas iespējas ir izmantotas.”;


17)

regulas 21. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina un pārrauga uzraudzītāju kolēģiju – ja tādas ir izveidotas ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem – efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvenci un saskaņotību uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu un iestādes darbinieki ir pilnvērtīgi uzraudzītāju kolēģiju dalībnieki un kā tādiem tiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.”;


b)

panta 2. punkta trešās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

ierosināt un koordinēt Savienības mēroga spriedzes testus saskaņā ar 32. pantu, lai izvērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši 23. pantā minēto finanšu iestāžu radīto sistēmisko risku, un izvērtēt sistēmiskā riska iespējamību palielināties spriedzes situācijās, nodrošinot, lai attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes, un attiecīgā gadījumā adresēt kompetentajai iestādei ieteikumu labot spriedzes testā konstatētās problēmas, tostarp ieteikumu veikt konkrētus novērtējumus; tā var ieteikt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudes uz vietas un var piedalīties šādās pārbaudēs uz vietas, lai nodrošinātu Savienības mērogā veiktas izvērtēšanas metožu, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību;”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Iestāde saskaņā ar 10. līdz 15. pantu var atbilstīgi 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos izklāstītajām pilnvarām izstrādāt norādīto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvo darbību. Iestāde var izdot pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un popularizētu paraugpraksi, ko pieņēmušas uzraudzītāju kolēģijas.”;


18)

regulas 22. pantu groza šādi:


a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:


“Vispārīgi noteikumi par sistēmisku risku”;


b)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde, sadarbojoties ar ESRK un saskaņā ar 23. pantu, izstrādā vienotu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu (riska paneli) sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai.”;


c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu sistēmas stabilitātei vai klientu vai patērētāju aizsardzībai.


Pēc izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pirmo daļu, Uzraudzības padome var sniegt attiecīgajām kompetentajām iestādēm atbilstošus ieteikumus rīcībai.


Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. pantu.”;


19)

regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde, konsultējoties ar ESRK, izstrādā kritērijus sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai un atbilstīgu spriedzes testu sistēmu, kas ietver izvērtējumu par tāda sistēmiska riska iespējamību, kuru finanšu iestādes var radīt vai kuru tām var radīt spriedzes situācijās, tostarp iespējams, ar vidi saistīts sistēmisks risks. Finanšu iestādēm, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.”;


20)

regulas 27. panta 2. punkta trešo daļu svītro;


21)

regulas 29. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“aa)

nosaka Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes saskaņā ar 29.a pantu;


ab)

izveido koordinācijas grupas saskaņā ar 45.b pantu, lai sekmētu uzraudzības konverģenci un apzinātu paraugpraksi.”;


ii)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības leģislatīvajos aktos;”;


iii)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“e)

izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus;”;


iv)

pievieno šādu apakšpunktu:


“f)

ievieš uzraudzības sistēmu, lai novērtētu vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos riskus, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu;”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.


Lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur atjauninātu Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību visā Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā risku būtību, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Iestāde arī izstrādā un atjaunina Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā risku veidu, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Gan Savienības uzraudzības rokasgrāmatā, gan Savienības noregulējuma rokasgrāmatā izklāsta paraugpraksi un norāda kvalitatīvas metodoloģijas un procesus.


Iestāde attiecīgā gadījumā veic 1. punkta a) apakšpunktā minēto atzinumu un šajā punktā minēto rīku un instrumentu atklātu sabiedrisku apspriešanu. Tā arī attiecīgā gadījumā analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar atzinuma vai rīku un instrumentu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.”;


22)

iekļauj šādu pantu:


“29.a pants


Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes


Pēc apspriedes Uzraudzības padomē un ņemot vērā no kompetentajām iestādēm saņemto ieguldījumu, Savienības iestāžu esošo darbu un ESRK publicēto analīzi, brīdinājumus un ieteikumus, iestāde vismaz reizi trīs gados līdz 31. martam nosaka ne vairāk kā divas Savienības mēroga būtiskas prioritātes, kas atspoguļo turpmāko attīstību un tendences. Kompetentās iestādes, izstrādājot savas darba programmas, ņem vērā minētās prioritātes un attiecīgi par to paziņo iestādei. Iestāde apspriež attiecīgās kompetento iestāžu nākamajā gadā veicamās darbības un izdara secinājumus. Iestāde apspriež iespējamus turpmākus pasākumus, kuros var būt ietvertas pamatnostādnes, ieteikumi kompetentajām iestādēm un salīdzinoša izvērtēšana attiecīgajā jomā.


Iestādes identificētās Savienības mēroga būtiskās prioritātes neliedz kompetentajām iestādēm piemērot savu paraugpraksi saskaņā ar savām papildu prioritātēm un attīstību, un tiek ņemtas vērā valstu īpatnības.”;


23)

regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:


“30. pants


Kompetento iestāžu salīdzinošā izvērtēšana


1.   Iestāde periodiski veic salīdzinošu izvērtēšanu par dažām vai visām kompetento iestāžu darbībām, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci un efektivitāti. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina objektīvu izvērtējamo iestāžu novērtējumu un salīdzināšanu. Plānojot un veicot salīdzinošu izvērtēšanu, ņem vērā pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi, ieskaitot jebkādu būtisku informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un jebkādu būtisku informāciju no ieinteresētajām personām.


2.   Šā panta nolūkiem iestāde izveido ad hoc salīdzinošās izvērtēšanas komitejas, kurās ietilpst iestādes darbinieki un kompetento iestāžu locekļi. Salīdzinošās izvērtēšanas komiteju priekšsēdētāji ir iestādes darbinieki. Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt dalības pieteikumu iesniedz priekšlikumu par salīdzinošās izvērtēšanas komitejas priekšsēdētāju un locekļiem, ko apstiprina Uzraudzības padome. Priekšlikumu uzskata par apstiprinātu, ja vien 10 dienu laikā no dienas, kad priekšsēdētājs to iesniedzis, Uzraudzības padome nepieņem lēmumu to noraidīt.


3.   Veicot salīdzinošo izvērtēšanu, cita starpā tiek izvērtēti šādi aspekti:


a)

kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;


b)

Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16. pantu pieņemto regulatīvo tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanas efektivitāte, piemērošanā panāktā konverģences pakāpe un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos izklāstīto mērķu sasniegšanas līmenis;


c)

tās paraugprakses piemērošana, kuru izstrādājušas kompetentās iestādes un kuru labi būtu pieņemt citām kompetentajām iestādēm;


d)

efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz to noteikumu izpildi, kuri pieņemti, īstenojot Savienības tiesību aktus, tostarp administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus, kas ir piemēroti atbildīgajām personām, ja minētie noteikumi nav bijuši ievēroti.


4.   Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus. Minēto salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas komiteja un saskaņā ar 44. panta 3.a punktu pieņem Uzraudzības padome. Izstrādājot minēto ziņojumu, salīdzinošās izvērtēšanas komiteja apspriežas ar Valdi, lai saglabātu konsekvenci ar citiem salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Valde jo īpaši novērtē, vai metodika ir piemērota vienādi. Ziņojumā paskaidro un nosaka turpmākus pasākumus, kas salīdzinošās izvērtēšanas rezultātā tiek uzskatīti par piemērotiem, samērīgiem un nepieciešamiem. Minētos turpmākos pasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.


Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu visas izdotās pamatnostādnes un ieteikumus.


Lai nodrošinātu augstākās kvalitātes uzraudzības prakšu konverģenci, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā salīdzinošā izvērtējuma iznākumu, kā arī jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.


5.   Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā salīdzinošā izvērtējuma iznākumu vai jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā, tā uzskata, ka no Savienības viedokļa būtu jāturpina saskaņot Savienības noteikumus, kas piemērojami finanšu iestādēm vai kompetentajām iestādēm.


6.   Iestāde divus gadus pēc salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma publicēšanas sāk gatavot turpmāku ziņojumu. Turpmāko ziņojumu sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas komiteja un saskaņā ar 44. panta 3.a punktu pieņem Uzraudzības padome. Izstrādājot minēto ziņojumu, salīdzinošās izvērtēšanas komiteja apspriežas ar Valdi, lai saglabātu konsekvenci ar citiem turpmākajiem ziņojumiem. Turpmākajā ziņojumā ir iekļauts novērtējums par to, bet ne tikai par to, cik piemērotas un efektīvas darbības ir veikušas kompetentās iestādes, kam veic salīdzinošo izvērtēšanu, reaģējot uz turpmākajiem pasākumiem salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumā.


7.   Salīdzinošās izvērtēšanas komiteja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas salīdzinošā izvērtēšana, nosaka pamatotus salīdzinošās izvērtēšanas galvenos konstatējumus. Iestāde publicē pamatotus salīdzinošās izvērtēšanas un 6. punktā minētā turpmākā ziņojuma galvenos konstatējumus. Ja Iestādes pamatotie galvenie konstatējumi atšķiras no tiem, kurus norādījusi salīdzinošās izvērtēšanas komiteja, iestāde konfidenciāli nosūta salīdzinošās izvērtēšanas komitejas konstatējumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Ja kompetentā iestāde, kurai veic salīdzinošo izvērtēšanu, ir nobažījusies, ka iestādes pamatoto galveno konstatējumu publicēšana radītu risku finanšu sistēmas stabilitātei, tai tiek dota iespēja lietu nodot Uzraudzības padomei. Uzraudzības padome var pieņemt lēmumu minētos izvilkumus nepublicēt.


8.   Šā panta nolūkiem Valde iesniedz priekšlikumu salīdzinošās izvērtēšanas darba plānam nākamajiem diviem gadiem, kurā cita starpā tiek atspoguļotas atziņas, kas gūtas no iepriekšējiem salīdzinošās izvērtēšanas procesiem un diskusijām, kas notikušas 45.b pantā minētajās koordinācijas grupās. Salīdzinošās izvērtēšanas darba plāns veido atsevišķu gada un daudzgadu darba programmas daļu. To publisko. Steidzamības vai neparedzētu notikumu gadījumā iestāde var veikt papildu salīdzinošo izvērtēšanu.”;


24)

regulas 31. pantu groza šādi:


a)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.”;


b)

otro daļu groza šādi:


i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, inter alia:”


ii)

daļas e) punktu aizstāj ar šādu:


“e)

pieņemot atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai koordinētu attiecīgo kompetento iestāžu veiktās darbības, ja ir vērojami notikumi, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību;”;


iii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“ea)

pieņemot atbilstīgus pasākumus, lai koordinētu rīcību, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes nolūkā atvieglot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju;”;


c)

pievieno šādu punktu:


“3.   Lai veicinātu kopējas Eiropas mēroga pieejas izveidi attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, kuru attiecīgā gadījumā atbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteja, atvieglojot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju, īpaši ar informācijas apmaiņas un paraugprakses palīdzību. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;


25)

iekļauj šādu pantu:


“31.a pants


Informācijas apmaiņa par piemērotību un atbilstību


Iestāde kopā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) izveido sistēmu informācijas apmaiņai par personu, kam ir būtiska līdzdalība finanšu iestādēs, finanšu iestāžu direktoru un galveno funkciju veicēju piemērotības un atbilstības izvērtēšanu, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;


26)

regulas 32. pantu groza šādi:


a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:


“Tirgus norišu izvērtēšana, tostarp spriedzes testi”;


b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Vērtspapīru un tirgu iestādi), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikroprudenciālās uzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde savos izvērtējumos ietver to tirgu analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādām iestādēm.”;


c)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde uzsāk un koordinē Savienības mēroga izvērtējumus par finanšu iestāžu izturētspēju saistībā ar nelabvēlīgu notikumu attīstību tirgū. Šajā nolūkā iestāde izstrādā:”;


ii)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

kopēju metodoloģiju, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz finanšu iestādes finanšu stāvokli, cita starpā ņemot vērā riskus, kas izriet no nelabvēlīgiem vides apstākļiem;”;


iii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“aa)

kopēju metodoloģiju to Savienības finanšu iestāžu noteikšanai, kuras iekļaujamas Savienības mēroga izvērtēšanā;”;


iv)

punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:


“c)

kopēju metodoloģiju konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmes uz finanšu iestādi izvērtēšanai;


d)

kopēju metodoloģiju aktīvu novērtēšanai kā nepieciešams spriedzes testu veikšanai; un”;


v)

pievieno šādu apakšpunktu:


“e)

kopēju metodoloģiju, lai izvērtētu vides risku ietekmi uz finanšu iestāžu finanšu stabilitāti.”;


vi)

pievieno šādu daļu:


“Piemērojot šo punktu, iestāde sadarbojas ar ESRK.”;


d)

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“3.   Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde vienu reizi gadā un, ja vajadzīgs, biežāk sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar šīs regulas 22. panta 2. punktā minēto riska paneli.”;


e)

panta 3.b punktu aizstāj ar šādu:


“3.b   Iestāde var pieprasīt, lai kompetentās iestādes pieprasa, lai finanšu iestādes informācijai, kas tām jāsniedz saskaņā ar 3.a punktu, veiktu neatkarīgu revīziju.”;


27)

regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:


“33. pants


Starptautiskās attiecības, tostarp līdzvērtība


1.   Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar regulatīvām, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešās valsts iestādēm. Minētie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar minētajām trešām valstīm.


Ja trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantam, ir iekļauta to jurisdikciju sarakstā, kuru valsts režīmos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un teroristu finansēšanas novēršanai ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai, iestāde neslēdz administratīvus nolīgumus ar minētās trešās valsts regulatīvajām, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādēm. Tas neizslēdz citas sadarbības formas starp iestādi un attiecīgajām trešo valstu iestādēm, lai mazinātu draudus Savienības finanšu sistēmai.


2.   Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija konkrēti pieprasījusi konsultāciju vai šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.


3.   Iestāde pārrauga attiecīgās regulatīvās, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskākās tirgus norises trešās valstīs, īpašu uzmanību veltot to ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību, tik lielā mērā, cik tas ir būtiski uz risku balstītiem līdzvērtības novērtējumiem, par kuriem Komisija, ievērojot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību.


Turklāt tā pārliecinās, vai vēl joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tikuši pieņemti trešo valstu lēmumi par līdzvērtību, un visi šajos lēmumos ietvertie nosacījumi.


Iestāde var sadarboties ar attiecīgām iestādēm trešās valstīs. Iestāde iesniedz konfidenciālu ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), kurā izdara kopsavilkumu par pārraudzībā gūtajiem konstatējumiem attiecībā uz visām līdzvērtīgajām trešām valstīm. Ziņojumā jo īpaši uzmanību pievērš ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību.


Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas šajā punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības vai attiecīgā gadījumā noregulējuma attiecīgas norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.


4.   Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un ievērojot šā panta 1. punkta otrajā teikumā izklāstītos nosacījumus, iestāde, ja iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Principā minētā sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar attiecīgajām minēto trešo valstu iestādēm. Sarunās par šādiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:


a)

mehānismi, kas iestādei dod iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;


b)

ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šādiem lēmumiem par līdzvērtību – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas.


Iestāde informē Komisiju, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt administratīvo nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties.


5.   Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var izstrādāt administratīvā nolīguma paraugu. Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai šis nolīguma paraugs tiktu ievērots.


Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veikto pārraudzību saskaņā ar šā panta 3. punktu.


6.   Iestāde saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, veicina vienotu, kopīgu, konsekventu un efektīvu Savienības interešu pārstāvību starptautiskos forumos.”;


28)

regulas 34. pantu svītro;


29)

regulas 36. pantu groza šādi:


a)

panta 3. punktu svītro;


b)

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:


“4.   Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde šo brīdinājumu vai ieteikumu apspriež nākamajā Uzraudzības padomes sanāksmē vai attiecīgā gadījumā agrāk, lai izvērtētu šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi un iespējamos turpmākos pasākumus.


Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.


Ja iestāde nerīkojas, lai reaģētu uz brīdinājumu vai ieteikumu, tā paskaidro Padomei un ESRK iemeslus, kāpēc tā to nedara. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu. ESRK par to informē arī Padomi.


5.   Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.


Ja ieteikuma saņēmējs neplāno ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.


Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. panta 1. punktu informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un ESRK par darbībām, ko tā veikusi saistībā ar ESRK ieteikumu, tā pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.”;


c)

panta 6. punktu svītro;


30)

regulas 37. pantu groza šādi:


a)

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:


“2.   Banku nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi. No minētajiem locekļiem:


a)

13 locekļi proporcionāli pārstāv Savienībā darbojošās finanšu iestādes, no kuriem trīs pārstāv kooperatīvās kredītiestādes un krājbankas;


b)

13 locekļi pārstāv Savienībā darbojošos finanšu iestāžu darbinieku pārstāvjus, patērētājus, banku pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus; un


c)

četri locekļi ir neatkarīgi vadošu akadēmisko aprindu pārstāvji.


3.   Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu banku nozares daudzveidības atspoguļojumu, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus atlasa atbilstoši viņu kvalifikācijai, prasmēm, attiecīgajām zināšanām un pierādītām speciālām zināšanām.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“3.a   Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļi no sava vidus ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēl uz divu gadu laikposmu.


Eiropas Parlaments var uzaicināt Banku nozares ieinteresēto personu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.”;


c)

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“4.   Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts šīs regulas 70. pantā, un nodrošina Banku nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka atbilstīgu kompensāciju. Attiecībā uz šo kompensāciju ņem vērā locekļu sagatavošanās darbu un veiktos pēcpasākumus, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (*21) (Civildienesta noteikumi). Banku nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas tehnisku jautājumu risināšanai. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.


(*21)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.”;"

d)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   Banku nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt konsultācijas iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas izklāstīti 10. līdz 16. pantā un 29., 30. un 32. pantā.


Ja Banku nozares ieinteresēto personu grupu locekļi nespēj vienoties par konsultāciju, vienai trešdaļai to locekļu vai vienu ieinteresēto personu grupu pārstāvošajiem locekļiem ir atļauts sniegt atsevišķu konsultāciju.


Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar 56. pantu (kopējas nostājas un kopēji akti) sniegt kopīgu konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar EUI darbu.”;


e)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:


“7.   Iestāde publisko Banku nozares ieinteresēto personu grupas konsultāciju, tās locekļu atsevišķās konsultācijas un tās apspriežu rezultātus, kā arī informāciju par to, kā konsultācija un apspriežu rezultāti ir ņemti vērā.”;


31)

regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:


“39. pants


Lēmumu pieņemšanas procedūras


1.   Pieņemot lēmumus atbilstīgi 17., 18. un 19. pantam, iestāde rīkojas saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktu.


2.   Iestāde lēmuma adresāta oficiālajā valodā informē to par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Adresāts var paust viedokli savā oficiālajā valodā. Pirmajā teikumā noteikto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.


3.   Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.


4.   Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.


5.   Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.


6.   Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus publisko. Publiskojot lēmumus, norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā šo finanšu iestāžu leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;


32)

regulas 40. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

priekšsēdētājs;”;


b)

pievieno šādu punktu:


“8.   Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;


33)

regulas 41. un 42. pantu aizstāj ar šādiem:


“41. pants


Iekšējās komitejas


1.   Uzraudzības padome pēc savas iniciatīvas vai pēc priekšsēdētāja lūguma var izveidot iekšējas komitejas tai uzticēto konkrēto uzdevumu veikšanai. Pēc Valdes vai priekšsēdētāja pieprasījuma Uzraudzības padome var izveidot iekšējas komitejas konkrēto uzdevumu veikšanai, kas uzticēti Valdei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.


2.   Piemērojot 17. pantu un neskarot 9.a panta 7. punktā minētās komitejas lomu, priekšsēdētājs ierosina lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šie seši citi locekļi nav tās kompetentās iestādes pārstāvji, kas, iespējams, ir pārkāpusi Savienības tiesību aktus, un tiem nav nekādas ieinteresētības lietā, nedz tiešas saiknes ar attiecīgo kompetento iestādi.


Katram darba grupas loceklim ir viena balss.


Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.


3.   Piemērojot 19. pantu un neskarot 9.a panta 7. punktā minētās komitejas lomu, priekšsēdētājs ierosina lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šie seši citi locekļi nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kas iesaistītas domstarpībās, un tiem nav nekādas ieinteresētības lietā, nedz tiešas saiknes ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.


Katram darba grupas loceklim ir viena balss.


Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.


4.   Lai veiktu 22. panta 4. punkta pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanu, priekšsēdētājs var ierosināt lēmumu sākt izmeklēšanu un lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.


Katram darba grupas loceklim ir viena balss.


Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.


5.   Šā panta 2. un 3. punktā minētās darba grupas vai priekšsēdētājs ierosina lēmumus saskaņā ar 17. pantu vai 19. pantu, izņemot jautājumus, kas attiecas uz to, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, lai tos galīgi pieņemtu Uzraudzības padome. Šā panta 4. punktā minētā darba grupa iesniedz Uzraudzības padomei saskaņā ar 22. panta 4. punkta pirmo daļu veiktās izmeklēšanas rezultātus.


6.   Uzraudzības padome pieņem šajā pantā minēto darba grupu reglamentu.


42. pants


Uzraudzības padomes neatkarība


1.   Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, Uzraudzības padomes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi, vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu un struktūru, valstu valdību un citu publisku vai privātu struktūru norādījumus.


2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras un jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.


3.   Uzraudzības padomes locekļi, priekšsēdētājs, kā arī pārstāvji bez balsstiesībām un novērotāji, kas piedalās Uzraudzības padomes sanāksmēs, pirms šādām sanāksmēm precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem.


4.   Uzraudzības padome savā iekšējā reglamentā paredz praktiskus noteikumus attiecībā uz 3. punktā minēto interešu deklarācijas noteikumu un attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldību.”;


34)

regulas 43. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un atbild par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu. Uzraudzības padome pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un attiecīgā gadījumā sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, pamatojoties uz attiecīgās iekšējās komitejas vai darba grupas, priekšsēdētāja vai Valdes priekšlikumu.”;


b)

panta 2. un 3. punktu svītro;


c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   Uzraudzības padome uz Valdes priekšlikuma pamata pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;


d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:


“8.   Uzraudzības padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz priekšsēdētāju un izpilddirektoru. Saskaņā ar 51. panta 5. punktu tā var atbrīvot izpilddirektoru no amata.”;


35)

iekļauj šādu pantu:


“43.a pants


Uzraudzības padomes pieņemto lēmumu pārredzamība


Neatkarīgi no 70. panta, sešu nedēļu laikā pēc katras Uzraudzības padomes sanāksmes iestāde Eiropas Parlamentam iesniedz vismaz vispusīgu un jēgpilnu attiecīgās sanāksmes protokolu, kas ļauj pilnībā izprast tajā notikušās diskusijas, un anotētu lēmumu sarakstu. Šādā protokolā neatspoguļo Uzraudzības padomes diskusijas par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.”;


36)

regulas 44. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Uzraudzības padomē lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.


Attiecībā uz šīs regulas 10. līdz 16. pantā minētajiem aktiem un pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punkta trešo daļu un šīs regulas VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kas definēts LES 16. panta 4. punktā un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā, un ietver vismaz to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā definētās iesaistītās dalībvalstis (“iesaistītās dalībvalstis”), un to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nav definētās iesaistītās dalībvalstis (“neiesaistītās dalībvalstis”).


Priekšsēdētājs nebalso par otrajā daļā minētajiem lēmumiem.


Attiecībā uz darba grupu sastāvu saskaņā ar 41. panta 2., 3. un 4. punktu un 30. panta 2. punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas komitejas dalībniekiem, izskatot priekšsēdētāja priekšlikumus, Uzraudzības padome cenšas panākt vienprātību. Ja nav iespējams panākt vienprātību, Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar trīs ceturtdaļu balsojošo locekļu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.


Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktu, un atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar to tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajam iestādēm.”;


b)

iekļauj šādus punktus:


“3.a   Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar 30. pantu Uzraudzības padome balso par ierosinātajiem lēmumiem, izmantojot rakstisku procedūru. Uzraudzības padomes locekļiem, kuriem ir balsstiesības, balsošanai ir astoņas darbdienas laika. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ierosināto lēmumu uzskata par pieņemtu, ja vien ar balsojošo Uzraudzības padomes dalībnieku balsu vairākumu netiek pausti iebildumi. Atturēšanās netiek uzskatītas par piekrišanu vai par iebildumiem, un, skaitot balsojuma rezultātus, tās neņem vērā. Ja trīs Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, iebilst pret rakstisko procedūru, Uzraudzības padome lēmuma projektu izskata un izlemj saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstīto procedūru.


3.b   Attiecībā uz lēmumiem saskaņā 17. un 19. pantu Uzraudzības padome balso par ierosināto lēmumu, izmantojot rakstisku procedūru. Uzraudzības padomes locekļiem, kuriem ir balsstiesības, balsošanai ir astoņas darbdienas laika. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ierosinātais lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja vien pret to neiebilst locekļu vienkāršs balsu vairākums no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai locekļu vienkāršs balsu vairākums no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Atturēšanās netiek uzskatītas par piekrišanu vai par iebildumiem, un, skaitot balsojuma rezultātus, tās neņem vērā. Ja Uzraudzības padomes trīs balsojošie locekļi iebilst pret rakstisko procedūru, lēmuma projektu apspriež Uzraudzības padomē un to var pieņemt ar Uzraudzības padomes balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.


Atkāpjoties no pirmās daļas, sākot ar dienu, kad četri vai mazāk balsojošie locekļi ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ierosināto lēmumu pieņem ar Uzraudzības padomes balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver vismaz vienu balsi no neiesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu locekļiem.”;


c)

panta 4. un 4.a punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.


Pirmo daļu nepiemēro izpilddirektoram un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru ieceļ tās Uzraudzības padome.


4.a   Iestādes priekšsēdētājam ir prerogatīva rīkot balsošanu jebkurā laikā. Neskarot minētās pilnvaras un iestādes lēmumu pieņemšanas procedūru efektivitāti, iestādes Uzraudzības padome, pieņemot savus lēmumus, cenšas panākt vienprātību.”;


37)

regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:


“45. pants


Sastāvs


1.   Valdē ir priekšsēdētājs un seši Uzraudzības padomes locekļi, kurus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi.


Katram Valdes loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas viņu var aizvietot, ja viņš nevar ierasties.


2.   Uzraudzības padomes ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Minēto termiņu var pagarināt vienu reizi. Valdes sastāvs ir dzimuma ziņā sabalansēts un atspoguļo visu Savienību kopumā. Valdē ir vismaz divi pārstāvji no neiesaistītajām dalībvalstīm. Pilnvaras pārklājas, un tiek veikti attiecīgi pasākumi rotācijas nodrošināšanai.


3.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu, un tās vada priekšsēdētājs. Valdes sanāksmes notiek pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Sanāksmi organizē vismaz piecas reizes gadā.


4.   Atbilstoši reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās Valdes apspriedēs par atsevišķām finanšu iestādēm.”;


38)

iekļauj šādus pantus:


“45.a pants


Lēmumu pieņemšana


1.   Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, vienlaikus cenšoties panākt vienprātību. Katram loceklim ir viena balss. Priekšsēdētājs ir balsstiesīgs loceklis.


2.   Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot. Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par 63. pantā minētajiem jautājumiem.


3.   Valde pieņem un publisko savu reglamentu.


45.b pants


Koordinācijas grupas


1.   Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma var izveidot koordinācijas grupas par konkrētiem tematiem, kuru gadījumā varētu būt nepieciešams koordinēt darbības, ņemot vērā konkrētas tirgus norises. Pēc piecu Uzraudzības padomes locekļu pieprasījuma Valde izveido koordinācijas grupas par konkrētiem tematiem.


2.   Visas kompetentās iestādes piedalās koordinācijas grupās un saskaņā ar 35. pantu koordinācijas grupām sniedz vajadzīgo informāciju, lai koordinācijas grupas varētu veikt savus koordinēšanas uzdevumus saskaņā ar to pilnvarām. Koordinācijas grupu darba pamatā ir kompetento iestāžu sniegtā informācija un jebkādi iestādes apzinātie konstatējumi.


3.   Grupas vada kāds no Valdes locekļiem. Katrs attiecīgais Valdes loceklis, kura atbildībā ir koordinācijas grupa, ziņo Uzraudzības padomei par galvenajiem pārrunu elementiem un konstatējumiem un, ja relevanti, nāk klājā ar ierosinājumu par regulatīviem turpmākiem pasākumiem vai salīdzinošu izvērtēšanu attiecīgajā jomā. Kompetentās iestādes informē iestādi par to, kā tās savā darbībā ir ņēmušas vērā koordinācijas grupu darbu.


4.   Pārraugot tirgus norises, kas var būt koordinācijas grupu uzmanības centrā, iestāde saskaņā ar 35. pantu var pieprasīt kompetentajām iestādēm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai iestāde varētu veikt savu pārraudzības funkciju.”;


39)

regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:


“46. pants


Valdes neatkarība


Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi, vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu un struktūru, nevienas valdības vai citas valsts vai privātās struktūras norādījumus.


Dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras un citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Valdes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.”;


40)

regulas 47. pantu groza šādi:


a)

iekļauj šādu punktu:


“3.a   Valde var izskatīt visus jautājumus, sniegt par tiem atzinumus un nākt klajā ar priekšlikumiem par tiem, izņemot par uzdevumiem, kas noteikti 9.a, 9.b., 30. pantā, kā arī 17. un 19. pantā par jautājumiem, kas attiecas uz to, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai.”;


b)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:


“6.   Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi.”;


c)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:


“8.   Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus, pienācīgi ņemot vērā Uzraudzības padomes priekšlikumu.”;


d)

pievieno šādu punktu:


“9.   Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;


41)

regulas 48. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu, tostarp par Uzraudzības padomes pieņemamās darba kārtības noteikšanu, sanāksmju sasaukšanu un jautājumu iesniegšanu lēmuma pieņemšanai, kā arī vada Uzraudzības padomes sanāksmes.


Priekšsēdētājs atbild par Valdes darba kārtības noteikšanu, kura jāpieņem Valdei, un vada Valdes sanāksmes.


Priekšsēdētājs var aicināt Valdi apsvērt koordinācijas grupas izveidi saskaņā ar 45.b pantu.”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Priekšsēdētāju izraugās saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, izmantojot atklātu atlases procedūru, kurā ievēro dzimumu līdzsvara principu un kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Uzraudzības padome ar Komisijas palīdzību izstrādā kvalificētu priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu. Pamatojoties uz minēto sarakstu, Padome pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu.


Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. pantā minētajiem nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu atbrīvot viņu no amata.


Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Minētais priekšsēdētāja vietnieks netiek ievēlēts no Valdes locekļu vidus.”;


c)

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Pirmajā daļā minētā izvērtējuma vajadzībām priekšsēdētāja pienākumus veic priekšsēdētāja vietnieks.


Padome, pamatojoties uz Uzraudzības padomes priekšlikumu un ar Komisijas palīdzību un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.”;


d)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   Priekšsēdētāju var atcelt no amata tikai nopietna iemesla dēļ. Viņu var atcelt tikai Eiropas Parlaments pēc Padomes lēmuma, kas pieņemts pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.”;


42)

regulas 49. pantu groza šādi:


a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:


“Priekšsēdētāja neatkarība”;


b)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.”;


43)

regulas 49.a pantu aizstāj ar šādu:


“49.a pants


Izdevumi


Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajām sanāksmēm, kurās piedalījušās ārējas ieinteresētās personas, darot to divu nedēļu laikā pēc attiecīgās sanāksmes, un par baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;


44)

regulas 50. pantu svītro;


45)

regulas 54. pantu groza šādi:


a)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“2.   Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), lai nodrošinātu starpnozaru konsekvenci, vienlaikus ņemot vērā nozaru īpatnības, jo īpaši attiecībā uz:”;


ii)

pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:


“—

finanšu konglomerātiem un gadījumos, kad tas ir prasīts Savienības tiesību aktos, prudenciālo konsolidāciju,”;


iii)

piekto un sesto ievilkumu aizstāj ar šādu:


“—

kiberdrošību,


informācijas un paraugprakses apmaiņu ar ESRK un pārējām EUI,”;


iv)

pievieno šādus ievilkumus:


“—

finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem un noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem,


saskaņā ar 1. panta 6. punktu izveidotās komitejas konsultācijām.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Apvienotā komiteja var palīdzēt Komisijai novērtēt nosacījumus un tehniskās specifikācijas un procedūras centralizēto automatizēto mehānismu drošas un efektīvas savstarpējās savienojamības nodrošināšanai Direktīvas (ES) 2015/849 32.a panta 5. punktā minētā ziņojuma sagatavošanas nolūkā, kā arī efektīvā reģistru savstarpējā savienojamībā saskaņā ar minēto direktīvu.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Apvienotajai komitejai ir specializēts personāls, ko nodrošina EUI, un šis personāls darbojas kā pastāvīgs sekretariāts. Iestāde atvēl pietiekamus līdzekļus administratīvajiem, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumiem.”;


46)

regulas 55. pantu groza šādi:


a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no EUI priekšsēdētājiem. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir ESRK otrais priekšsēdētāja vietnieks.”;


b)

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi trīs mēnešos.”;


c)

pievieno šādu punktu:


“5.   Iestādes priekšsēdētājs regulāri informē Uzraudzības padomi par Apvienotās komitejas sanāksmēs pieņemtām nostājām.”;


47)

regulas 56. un 57. pantu aizstāj ar šādiem:


“56. pants


Kopējas nostājas un kopēji tiesību akti


Šīs regulas II nodaļā izklāstīto uzdevumu satvarā, un jo īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde nepieciešamības gadījumā vienprātīgi vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).


Gadījumos, kad to paredz Savienības tiesību akti, pasākumus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz 16. pantam un lēmumus atbilstīgi šīs regulas 17., 18. un 19. pantam saistībā ar Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu to šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu, kuri ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) kompetencē, līdztekus attiecīgā gadījumā pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).


57. pants


Apakškomitejas


1.   Apvienotā komiteja var izveidot apakškomitejas, lai tās Apvienotajai komitejai sagatavotu kopīgu nostāju un kopīgu aktu projektus.


2.   Katru apakškomiteju veido 55. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.


3.   Katra apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvju vidus, un priekšsēdētājs ir arī novērotājs Apvienotajā komitejā.


4.   Šīs regulas 56. panta piemērošanas nolūkā izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.


5.   Apvienotā komiteja savā tīmekļa vietnē publisko visas izveidotās apakškomitejas, tostarp to pilnvaras un locekļu sarakstu ar viņu attiecīgajām funkcijām apakškomitejā.”;


48)

regulas 58. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas uzraudzības iestāžu Apelācijas padome.”;


b)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“2.   Apelācijas padomē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kas ir personas ar labu reputāciju, kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un starptautiska darba pieredzi, kas ir pietiekami augstā līmenī banku darbības, apdrošināšanas, aroda pensiju, vērtspapīru tirgu vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu un citu valsts vai Savienības iestāžu vai struktūru tā brīža personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās, un Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus. Locekļi un aizstājēji ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie, un viņiem ir padziļinātas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas. Apelācijas padomē ir pārstāvēti speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likumīgi, tostarp samērīgi.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.


Pēc kandidātu saraksta saņemšanas Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļa un aizstājēja amata kandidātus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem.


Eiropas Parlaments var aicināt Apelācijas padomes locekļus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts, izņemot paziņojumus, jautājumus vai atbildes, kas attiecas uz atsevišķiem gadījumiem, par kuriem lēmumu pieņēmusi vai vēl lemj Apelācijas padome.”;


49)

regulas 59. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Apelācijas padomes locekļi un darbības un sekretariāta atbalstu sniedzošie iestādes darbinieki nepiedalās apelācijas tiesvedībā, kurā viņi ir personīgi ieinteresēti, ja viņi iepriekš ir pārstāvējuši vienu no tiesvedībā iesaistītajām pusēm vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.”;


50)

regulas 60. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iestādei iesniedz rakstiski trīs mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, pēc dienas, kurā iestāde publicējusi savu lēmumu.


Apelācijas padome pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.”;


51)

iekļauj šādu pantu:


“60.a pants


Iestādes kompetences pārkāpšana


Jebkura fiziska vai juridiska persona var Komisijai nosūtīt argumentētu ieteikumu, ja tā uzskata, ka Iestāde ir pārkāpusi savu kompetenci, tostarp, kad tā, rīkojoties saskaņā ar 16. un 16.b pantu, nav ievērojusi 1. panta 5. punktā minēto proporcionalitātes principu, un tas tieši un individuāli skar minēto personu.”;


52)

regulas 62. panta 1. punktu groza šādi:


a)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestādes, kura saskaņā ar 70. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (*22) (“Finanšu regula”), ir Eiropas iestāde, ieņēmumus jo īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:


(*22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un ar ko atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;"

b)

pievieno šādus apakšpunktus:


“d)

jebkādas brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas;


e)

saskaņotas maksas par publicēšanu, apmācību un jebkādiem citiem pakalpojumiem, ko iestāde sniedz pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu konkrēta pieprasījuma.”;


c)

pievieno šādu daļu:


“Jebkādas pirmās daļas d) apakšpunktā minētās brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana varētu viest šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti. Brīvprātīgas iemaksas, kas ir kompensācija par izmaksām, kuras radušās, pildot kompetentās iestādes iestādei deleģētos uzdevumus, netiek uzskatītas par tādām, kas vieš šaubas par iestādes neatkarību.”;


53)

regulas 63., 64. un 65. pantu aizstāj ar šādiem:


“63. pants


Budžeta izstrāde


1.   Izpilddirektors ik gadu sagatavo provizorisko vienotā iestādes programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti plānotie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz iestādes gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.


2.   Pamatojoties uz projektu, ko apstiprinājusi Valde, Uzraudzības padome pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.


3.   Valde vienoto programmdokumentu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai līdz 31. janvārim.


4.   Komisija saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu un ņemot vērā vienoto programmdokumentu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.


5.   Eiropas Parlaments un Padome pieņem iestādes štata plānu. Eiropas Parlaments un Padome apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.


6.   Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus labojumus.


7.   Valde nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.


8.   Neskarot Finanšu regulas 266. un 267. pantu, jebkuram projektam, kuram var būt ievērojama finansiālā vai ilgtermiņa ietekme uz iestādes budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi, tostarp līguma laušanas klauzulām, vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums.


64. pants


Budžeta izpilde un kontrole


1.   Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes gada budžetu.


2.   Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai. Regulas 70. pants neliedz iestādei iespēju sniegt Revīzijas palātai jebkādu informāciju, ko Revīzijas palāta pieprasa un kas ir tās kompetencē.


3.   Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.


4.   Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam arī nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.


5.   Iestādes grāmatvedis iestādes galīgos pārskatus sagatavo pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 246. pantu saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Izpilddirektors nosūta minētos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.


6.   Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu.


Iestādes grāmatvedis līdz katra gada 15. jūnijam Komisijas grāmatvedim nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.


7.   Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


8.   Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem un minētās atbildes kopiju nosūta arī Valdei un Komisijai.


9.   Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 261. panta 3. punktu jebkuru informāciju, kas nepieciešama raitai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam.


10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.


11.   Iestāde sniedz argumentētu atzinumu par Eiropas Parlamenta nostāju un jebkādiem citiem konstatējumiem, ko Eiropas Parlaments izdarījis budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā.


65. pants


Finanšu noteikumi


Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 (*23), izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un vienīgi tad, ja Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.


(*23)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.).”;"

54)

regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (*24).


(*24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11 septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2003., 1. lpp.).”;"

55)

regulas 70. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.”;


b)

panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Šā panta 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktais pienākums neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.”;


c)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Valde un Uzraudzības padome nodrošina, lai uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, tostarp uz amatpersonām un citām personām, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas ir līdzvērtīgas 1. un 2. punktā noteiktajām.


Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un kas piedalās iestādes darbībās.”;


d)

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:


“3.   Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.


Minētajai informācijai piemēro 1. un 2. punktā minētos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.


4.   Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (*25).


(*25)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).”;"

56)

regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:


“71. pants


Datu aizsardzība


Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (*26), kad tā pilda savus pienākumus.


(*26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

57)

regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;


58)

regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un ēkas, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru tie noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.”;


59)

regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:


“76. pants


Attiecības ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju


Iestāde tiek uzskatīta par Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (EBUK) tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi EBUK aktīvi un saistības un visas EBUK nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. EBUK sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas dienā. EBUK un Komisijas locekļi veic minētā ziņojuma revīziju un to apstiprina.”;


60)

regulas 81. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

ievadteikumu aizstāj ar šādu:


“1.   Līdz 2021. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Minētajā pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:”;


ii)

punkta a) apakšpunkta ievadteikumu un i) punktu aizstāj ar šādu:


“a)

kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību efektivitāti un konverģenci:


i)

kompetento iestāžu neatkarību un konverģenci attiecībā uz standartiem, kas ir līdzvērtīgi korporatīvai pārvaldībai;”;


iii)

pievieno šādus apakšpunktus:


“g)

apvienotās komitejas darbību;


h)

šķēršļiem prudenciālai konsolidācijai vai ietekmi uz to saskaņā ar 8. pantu;”;


b)

iekļauj šādus punktus:


“2.a   Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē 9.c panta piemērošanu.


2.b   Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē to īpašo uzdevumu īstenošanu, darbību un efektivitāti, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu un kas uzticēti iestādei saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu, 8. panta 1. punkta l) apakšpunktu un 9.a, 9.b, 17. un 19. pantu. Šādas izvērtēšanas ietvaros Komisija analizē mijiedarbību starp minētajiem uzdevumiem un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) uzticētajiem uzdevumiem, kā arī iestādes pilnvaru juridisko īstenojamību, ciktāl tās ļauj iestādei rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem tiek transponētas direktīvas vai izmantotas izvēles iespējas. Turklāt Komisija, balstoties uz vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī ņemot vērā mērķi nodrošināt konsekvenci, efektivitāti un lietderīgumu, rūpīgi izpēta iespēju atsevišķus uzdevumus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas un apkarošanu, uzticēt jau pastāvošai vai jaunai īpaši šim mērķim izveidotai ES mēroga aģentūrai.”


2. pants


Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1094/2010


Regulu (ES) Nr. 1094/2010 groza šādi:


1)

regulas 1. pantu groza šādi:


a)

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:


“2.   Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstīgi Direktīvas 2009/138/EK, izņemot tās IV sadaļu, Direktīvas 2002/87/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 (*27)un (ES) 2016/2341 (*28) darbības jomai, un, ciktāl minētie akti ir piemērojami apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām un apdrošināšanas starpniekiem, attiecīgās daļas Direktīvā 2002/65/EK, tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kuru pamatā ir minētie akti, un visiem turpmāk pieņemtiem juridiski saistošiem Savienības aktiem, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.


Iestāde sniedz ieguldījumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (*29) izveidotās Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) darbā saistībā ar to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (*30) un Regulu (ES) Nr. 1093/2010. Iestāde lemj par piekrišanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a panta 9. punktu.


3.   Iestāde rīkojas apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, finanšu konglomerātu, aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju un apdrošināšanas starpnieku darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto leģislatīvo aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ņemot vērā ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos faktorus, ar noteikumu, ka šādas darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu rezultatīvu un konsekventu minēto aktu piemērošanu.


(*27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/97 (2016. gada 20. janvāris) par apdrošināšanas izplatīšanu (OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.)."

(*28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.)."

(*29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.)."

(*30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

b)

panta 6. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu groza šādi:


ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“6.   Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde savas attiecīgās kompetences robežās veicina:”,


e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:


“e)

to, lai tiktu nodrošināta ar apdrošināšanu, pārapdrošināšanu un aroda pensijām saistītu risku pienācīga regulācija un uzraudzība;


f)

klientu un patērētāju aizsardzības uzlabošanu; un”,


pievieno šādu apakšpunktu:


“g)

iekšējā tirgus uzraudzības konverģences uzlabošanu.”;


ii)

otro daļu aizstāj ar šādu:


“Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu šā panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicina uzraudzības konverģenci un saskaņā ar 16.a pantu sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;


iii)

ceturto daļu aizstāj ar šādu:


“Pildot savus uzdevumus, iestāde rīkojas neatkarīgi, objektīvi, nediskriminējoši un pārredzami visas Savienības interesēs un attiecīgā gadījumā ievēro proporcionalitātes principu. Iestāde ir atbildīga un rīkojas godprātīgi, un nodrošina, ka pret visām ieinteresētajām personām izturas taisnīgi.”;


iv)

pievieno šādu daļu:


“Attiecībā uz iestādes darbību un pasākumu saturu un veidu, jo īpaši pamatnostādņu, ieteikumu, atzinumu, jautājumu un atbilžu un regulatīvo standartu projektu saturu un veidu tiek pilnībā ievēroti šīs regulas un 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērojamie noteikumi. Ciktāl tas ir pieļaujami un atbilstīgi minētajiem noteikumiem, iestādes darbībās un pasākumos saskaņā ar proporcionalitātes principu, pienācīgi ņem vērā tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt finanšu iestādes, uzņēmuma, cita subjekta vai finanšu darbības, ko ietekmē iestādes darbības un pasākumi, darījumdarbībai.”;


c)

pievieno šādu punktu:


“7.   Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido komiteju, kas to konsultē par to, kā, pilnībā ievērojot piemērojamos noteikumus, tās darbībās un pasākumos būtu jāņem vērā nozarē pastāvošās konkrētās atšķirības attiecībā uz tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt darījumdarbības modeļiem un praksei, kā arī finanšu iestāžu un tirgu izmēram, ciktāl šādiem faktoriem ir nozīme saskaņā ar apskatāmajiem noteikumiem.”;


2)

regulas 2. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu klientu un patērētāju efektīvu un pietiekamu aizsardzību.”;


b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar uzticēšanos un pilnīgu savstarpēju cieņu, jo īpaši atbilstīgas un drošas informācijas plūsmas nodrošināšanā starp tām un no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas.”;


c)

panta 5. punktam pievieno šādu daļu:


“Neskarot dalībvalstu kompetenci, šajā regulā atsauces uz uzraudzību ietver visu kompetento iestāžu visas attiecīgās darbības, kas jāveic saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;


3)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:


“3. pants


Iestāžu pārskatatbildība


1.   Regulas 2. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei.


2.   Saskaņā ar LESD 226. pantu iestāde pilnībā sadarbojas ar Eiropas Parlamentu jebkuras izmeklēšanas laikā, kuru veic saskaņā ar minēto pantu.


3.   Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par priekšsēdētāja pienākumu izpildi, un katru gadu līdz 15. jūnijam minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.


4.   Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta rīkotā uzklausīšanā par iestādes darbības rezultātiem. Uzklausīšana notiek vismaz reizi gadā. Priekšsēdētājs sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.


5.   Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 4. punktā minētā paziņojuma sniegšanas rakstiski ziņo Eiropas Parlamentam par iestādes darbību.


6.   Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī jebkādu attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.


7.   Iestāde mutiski vai rakstiski atbild uz jebkuru Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdoto jautājumu piecu nedēļu laikā no tā saņemšanas.


8.   Pēc pieprasījuma priekšsēdētājs aiz slēgtām durvīm notur mutisku konfidenciālu apspriedi ar Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju, viņa vietniekiem un koordinatoriem. Visi dalībnieki ievēro dienesta noslēpuma prasības.


9.   Neskarot konfidencialitātes saistības, kas izriet no dalības starptautiskos forumos, iestāde pēc pieprasījuma informē Eiropas Parlamentu par tās ieguldījumu Savienības interešu vienotā, kopējā, konsekventā un efektīvā pārstāvēšanā šādos starptautiskos forumos.”;


4)

regulas 4. panta 2. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“ii)

attiecībā uz Direktīvu 2002/65/EK – iestādes un struktūras, kas ir kompetentas nodrošināt finanšu iestāžu atbilstību minētās direktīvas prasībām;”;


5)

regulas 7. pantā pievieno šādu daļu:


“Iestādes atrašanās vieta neietekmē iestādes uzdevumu un pilnvaru izpildi, tās pārvaldības struktūras organizāciju, galvenās organizācijas darbību vai tās darbību vispārējo finansēšanu un dod iespēju attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām kopīgi izmantot administratīvā atbalsta pakalpojumus un telpu apsaimniekošanas pakalpojumus, kas nav saistīti ar iestādes pamatdarbību.”;


6)

regulas 8. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši izstrādājot regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus;”;


ii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“aa)

izstrādāt un uzturēt atjauninātu Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā, kurā jāizklāsta paraugprakse un kvalitatīvas metodoloģijas un procesi un cita starpā ņem vērā mainīgo darījumdarbības praksi un modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu;”;


iii)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, sekmējot un pārraugot uzraudzības neatkarību, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, inter alia, ārkārtas situācijās;”;


iv)

punkta e) līdz h) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:


“e)

organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošo izvērtēšanu un saistībā ar to izdot pamatnostādnes un ieteikumus un apzināt paraugpraksi, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;


f)

pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises tās kompetences jomā, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un aroda pensiju jomā, jo īpaši mājsaimniecību, MVU un inovatīvu finanšu pakalpojumu jomā, pienācīgi ņemot vērā attīstības tendences saistībā ar vides, sociāliem un ar pārvaldību saistītiem faktoriem;


g)

veikt tirgus analīzi, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;


h)

attiecīgā gadījumā sekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz trūkumiem pārrobežu kontekstā un ņemot vērā saistītos riskus;”;


v)

aiz i) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:


“ia)

palīdzēt veidot kopēju Savienības finanšu datu stratēģiju;”;


vi)

aiz k) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:


“ka)

savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt visus regulatīvos tehniskos standartus, īstenošanas tehniskos standartus, pamatnostādnes, ieteikumus un jautājumus un atbildes attiecībā uz katru 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu, tostarp pārskatus, kas attiecas uz tā brīža stāvokli notiekošajā darbā un regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehnisko standartu projektu plānoto pieņemšanas laiku.”;


vii)

punkta l) apakšpunktu svītro;


b)

iekļauj šādu punktu:


“1.a   Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde:


a)

izmanto visas tai piešķirtās pilnvaras;


b)

pienācīgi ņemot vērā mērķi nodrošināt finanšu iestāžu drošumu un stabilitāti, pilnībā ņem vērā finanšu iestāžu dažādos veidus, darījumdarbības modeļus un lielumu; un


c)

ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus, piemēram, kooperatīvus un savstarpējās sabiedrības, un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos faktorus.”;


c)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“ca)

sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a pantā;”


“da)

sniegt brīdinājumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu;”;


ii)

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“g)

sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 16.a pantā;”;


iii)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“ga)

sniegt atbildes uz jautājumiem, kā noteikts 16.b pantā;


gb)

rīkoties saskaņā ar 9.a pantu;”;


d)

pievieno šādu punktu:


“3.   Pildot savus 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde rīkojas, balstoties uz tiesisko regulējumu un tā robežās, un pienācīgi ņem vērā proporcionalitātes, ja vajadzīgs, un labāka regulējuma principu, tostarp saskaņā ar šo regulu sagatavoto izmaksu un ieguvumu analīžu rezultātus.


Regulas 10., 15., 16. un 16.a pantā minētās atklātās sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm un dotu ieinteresētajām personām pietiekamu laiku atbilžu sniegšanai. Iestāde publicē no ieinteresētajām personām saņemto atbilžu kopsavilkumu un pārskatu par to, kā regulatīvā tehniskā standarta projektā un īstenošanas tehnisko standartu projektā ir izmantota informācija un viedokļi, kas iegūti no apspriešanas.”;


7)

regulas 9. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

vācot, analizējot un sniedzot informāciju par patēriņa tendencēm, tādām kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu un produktu izmaksu un cenu vai tarifu izmaiņas dalībvalstīs;”;


ii)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“aa)

veicot padziļinātus tematiskos pārskatus par rīcību tirgū un veidojot kopēju izpratni par tirgus praksi, lai apzinātu potenciālās problēmas un analizētu to ietekmi;


ab)

izstrādājot riska rādītājus, lai laikus apzinātu potenciālos iemeslus, kuri izraisa kaitējumu patērētājiem un investoriem;”;


iii)

pievieno šādus apakšpunktus:


“e)

veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kurā patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu lietotājiem tiek nodrošināta taisnīga piekļuve finanšu pakalpojumiem un produktiem;


f)

attiecīgā gadījumā koordinējot kontrolpirkumu darbības, ko veic kompetentās iestādes.”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci un efektivitāti.”;


c)

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:


“4.   Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai pastiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*31), lai novērstu dublēšanu, pretrunas un juridisko nenoteiktību datu aizsardzības jomā. Iestāde kā novērotājus komitejā var uzaicināt arī valstu datu aizsardzības iestādes.


5.   Regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un saskaņā ar šajos aktos paredzētajiem nosacījumiem vai, ja nepieciešams, ārkārtas situācijās atbilstoši 18. pantam un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot tādu atsevišķu finanšu produktu, instrumentu vai darbību mārketingu, izplatīšanu vai tirdzniecību, kas var radīt būtisku finansiālu kaitējumu klientiem vai patērētājiem vai apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.


Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, kuras mērķis ir novērtēt ietekmi uz klientu vai patērētāju, iestāde var lemt par aizlieguma ikgadējo pagarināšanu.


Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu par to, vai minētais lēmums paliek spēkā.


Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālu darbību vai praksi, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai sekmētu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.


(*31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;"

8)

iekļauj šādu pantu:


“9.a pants


Vēstules bez rīcības


1.   Iestāde šā panta 2. punktā minētos pasākumus veic tikai izņēmuma gadījumos, ja tā uzskata, ka, piemērojot vienu no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, vai jebkuru deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, varētu radīt būtiskas problēmas kāda šāda iemesla dēļ:


a)

iestāde uzskata, ka šādā aktā ietvertie noteikumi var būt tieši pretrunā ar citu nozīmīgu aktu;


b)

ja akts ir kāds no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, tādu deleģēto vai īstenošanas aktu trūkums, kuri papildinātu vai precizētu attiecīgo aktu, radītu pamatotas šaubas par juridiskajām sekām, kas izriet no minētā leģislatīvā akta vai tā pienācīgas piemērošanas;


c)

šīs regulas 16. pantā minēto pamatnostādņu un ieteikumu neesamība radītu praktiskus sarežģījumus saistībā ar attiecīgā leģislatīvā akta piemērošanu.


2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, iestāde kompetentajām iestādēm un Komisijai rakstveidā nosūta detalizētu informāciju par viņasprāt esošajām problēmām.


Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, iestāde sniedz Komisijai atzinumu par jebkuru darbību, ko tā uzskata par piemērotu, jauna leģislatīvā akta priekšlikuma vai jauna deleģētā vai īstenošanas akta priekšlikuma veidā, un par to, cik viņasprāt steidzami risināma ir šī problēma. Iestāde savu atzinumu publisko.


Gadījumos, kas minēti šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, iestāde cik drīz vien iespējams izvērtē vajadzību pieņemt attiecīgas pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.


Iestāde rīkojas ātri, jo īpaši, lai palīdzētu novērst 1. punktā minētās problēmas, kad vien tas ir iespējams.


3.   Ja nepieciešams, 1. punktā minētajos gadījumos un līdz jaunu pasākumu pieņemšanai un piemērošanai pēc 2. punktā minētajiem pasākumiem iestāde sniedz atzinumus par konkrētiem 1. punktā minēto aktu noteikumiem, lai veicinātu konsekventu, iedarbīgu un efektīvu uzraudzības un izpildes praksi, kā arī kopēju, vienotu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu.


4.   Ja, pamatojoties uz saņemto informāciju, jo īpaši no kompetentajām iestādēm, iestāde uzskata, ka jebkuri leģislatīvi akti, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai jebkuri deleģētie vai īstenošanas akti, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, rada būtiskas ārkārtas problēmas, kas saistītas ar uzticēšanos tirgum, klientu, patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu vai preču tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Savienībā, tā nekavējoties kompetentajām iestādēm un Komisijai rakstveidā nosūta detalizētu informāciju par viņasprāt esošajām problēmām. Iestāde var sniegt Komisijai atzinumu par jebkuru darbību, ko tā uzskata par piemērotu, jauna leģislatīvā akta priekšlikuma vai jauna deleģētā vai īstenošanas akta priekšlikuma veidā, un par to, cik viņasprāt steidzami risināma ir šī problēma. Iestāde savu atzinumu publisko.”;


9)

regulas 10. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“1.   Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus. Iestāde iesniedz izstrādātos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;


ii)

trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:


“Pirms to iesniegšanas Komisijai iestāde organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav ļoti nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai attiecīgajai ieinteresēto personu grupai.”;


iii)

ceturto daļu svītro;


iv)

piekto un sesto daļu aizstāj ar šādu:


“Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt regulatīvu tehnisko standartu projektus daļēji vai ar grozījumiem.


Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā to nepieņem, vai izskaidrojot tā grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.”;


c)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Komisija organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.”;


d)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “regulatīvs tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.”;


10)

regulas 13. panta 1. punkta otro daļu svītro;


11)

regulas 15. pantu groza šādi:


a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minētos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.


Pirms īstenošanas tehnisko standartu projekta iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un analīze nav ļoti nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.


Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija minēto laikposmu var pagarināt par vienu mēnesi. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.


Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā ir iecerējusi to nepieņemt, vai izskaidrojot savu grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.


Ja, beidzoties ceturtajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt to.


Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā izklāstīts šajā pantā.


2.   Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.”;


b)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Komisija organizē īstenošanas tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.”;


c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “īstenošanas tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.”;


12)

regulas 16. pantu groza šādi:


a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   Lai EFUS ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu vispārēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde izdod pamatnostādnes, kas adresētas visām kompetentajām iestādēm vai visām finanšu iestādēm un izdod ieteikumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm vai vienai vai vairākām finanšu iestādēm.


Pamatnostādnes un ieteikumi atbilst pilnvarām, kas piešķirtas 1. panta 2. punktā vai šajā pantā minētajos leģislatīvajos aktos.


2.   Iestāde attiecīgā gadījumā veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un analizē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Minēto apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgā gadījumā arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupai un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupai. Ja iestāde neveic atklātu sabiedrisko apspriešanu vai ja tā nepieprasa konsultācijas no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, iestāde to pamato.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Pamatnostādnēs un ieteikumos netiek tikai minēti vai pārņemti leģislatīvo aktu elementi. Lai nepieļautu nekādu dublēšanos, pirms jaunu pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas iestāde vispirms pārskata esošās pamatnostādnes un ieteikumus.”;


c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Iestāde 43. panta 5. punktā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.”;


13)

iekļauj šādus pantus:


“16.a pants


Atzinumi


1.   Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.


2.   Panta 1. punktā minētais pieprasījums var ietvert sabiedrisku apspriešanu vai tehnisku analīzi.


3.   Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu prudenciāliem novērtējumiem, kuri ir Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā un kuriem saskaņā ar minēto direktīvu ir nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde pēc vienas no attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma var sniegt un publicēt atzinumu par prudenciālu novērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2009/138/EK 59. panta 1. punkta e) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Atzinumu sniedz nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms novērtēšanas laikposma beigām saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK.


4.   Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iestāde var sniegt tehniskas konsultācijas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai jomās, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.


16.b pants


Jautājumi un atbildes


1.   Neskarot šā panta 5. punktu, iestādei jautājumus par 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu noteikumu, ar tiem saistīto deleģēto un īstenošanas aktu, un saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pieņemto pamatnostādņu un ieteikumu praktisko piemērošanu vai īstenošanu var jebkurā Savienības oficiālajā valodā iesniegt ikviena fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes un Savienības iestādes un struktūras.


Pirms jautājuma iesniegšanas iestādei finanšu iestādes izvērtē, vai šis jautājums vispirms nebūtu jāuzdod savai kompetentajai iestādei.


Pirms tiek publicētas atbildes uz pieņemamajiem jautājumiem, iestāde var lūgt papildu skaidrojumus par jautājumiem, ko uzdevusi šajā punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona.


2.   Atbildes, ko iestāde sniedz uz 1. punktā minētajiem jautājumiem, nav saistošas. Atbildes ir pieejamas vismaz tajā oficiālajā valodā, kurā tika iesniegts jautājums.


3.   Iestāde savā tīmekļa vietnē izveido un uztur tīmekļa rīku, kas ir pieejams jautājumu iesniegšanai un savlaicīgai visu saņemto jautājumu un visu to atbilžu publicēšanai, kuras ir dotas uz jautājumiem, kas ir pieņemami saskaņā ar 1. punktu, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā ar minēto personu likumīgajām interesēm vai nerada risku finanšu sistēmas stabilitātei. Iestāde var noraidīt jautājumus, uz kuriem tā neplāno atbildēt. Noraidītos jautājumus iestāde savā tīmekļa vietnē publicē uz diviem mēnešiem.


4.   Trīs Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi var lūgt Uzraudzības padomi saskaņā ar 44. pantu izlemt, vai šā panta 1. punktā minēto pieņemamo jautājumu izskatīt pamatnostādnēs, ievērojot 16. pantu, vai 37. pantā minētajai ieinteresēto personu grupai lūgt konsultāciju, vai jautājumus un atbildes pārskatīt ik pēc piemērota laika sprīža, vai veikt atklātas sabiedriskas apspriešanas, vai veikt iespējamu ar to saistīto izmaksu un ieguvumu analīzi. Šādai apspriešanai un analīzei ir jābūt samērīgai ar attiecīgo jautājumu un atbilžu projektu tvērumu, veidu un ietekmi vai ar lietas īpašo steidzamību. Iesaistot 37. pantā minēto ieinteresēto personu grupu, piemēro konfidencialitātes pienākumu.


5.   Iestāde nosūta Komisijai jautājumus, kuriem nepieciešama Savienības tiesību aktu interpretācija. Iestāde publicē visas atbildes, ko sniegusi Komisija.”;


14)

regulas 17. pantu groza šādi:


a)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“2.   Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai attiecīgās ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, tostarp, kad tā pamatā ir fizisku vai juridisku personu labi pamatota informācija, un pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas iestāde izklāsta, kā tā šajā gadījumā plāno rīkoties un attiecīgā gadījumā izmeklē iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumus.”;


ii)

pievieno šādas daļas:


“Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu tieši adresēt citām kompetentajām iestādēm ikreiz, kad ir izrādījies vai tiek uzskatīts, ka ar informācijas pieprasīšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei vien nepietiek, lai iegūtu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu izmeklēšanai.


Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Neskarot šajā regulā noteiktās pilnvaras un pirms ieteikuma izdošanas, kā izklāstīts 3. punktā, iestāde ar attiecīgo kompetento iestādi cenšas panākt vienošanos par darbībām, kas vajadzīgas, lai kompetentā iestāde ievērotu Savienības tiesību aktus, ja tā uzskata šādus centienus par lietderīgiem, lai novērstu Savienības tiesību aktu pārkāpumu.”;


c)

panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:


“6.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā noteiktajā termiņā un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.


Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 4. punktu.


7.   Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.


Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.”;


15)

iekļauj šādu pantu:


“17.a pants


Trauksmes cēlēju aizsardzība


1.   Iestāde ievieš īpašus ziņošanas kanālus, lai saņemtu un apstrādātu informāciju, ko sniedz fiziska vai juridiska persona, kas ziņo par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu vai Savienības tiesību aktu nepiemērošanu.


2.   Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic ziņošanu, izmantojot minētos kanālus, attiecīgā gadījumā ir aizsargātas pret represijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (*32).


3.   Iestāde nodrošina, ka visu informāciju var iesniegt anonīmi, konfidenciāli un droši. Ja iestāde uzskata, ka iesniegtā informācija satur pierādījumus vai nozīmīgas pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem, tā trauksmes cēlējam sniedz atbildi.


(*32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).”;"

16)

regulas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 2. punktu un – ārkārtas apstākļos –, ja kompetentajām iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz nelabvēlīgiem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti vai klientu un patērētāju aizsardzību, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos leģislatīvajos aktos noteiktās prasības.”;


17)

regulas 19. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:


a)

pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;


b)

gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos ir paredzēts, ka iestāde var palīdzēt pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem iemesliem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.


Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums un kad saskaņā ar minētajiem aktiem iestāde pēc savas iniciatīvas var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.”;


b)

iekļauj šādus punktus:


“1.a   Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:


a)

ja 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:


i)

ir beidzies termiņš; vai


ii)

vismaz divas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības;


b)

ja 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:


i)

vismaz divas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai


ii)

ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētas darbības, lai panāktu atbilstību minētajiem aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.


1.b   Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.


Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 4. punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas šā panta 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu un panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;


d)

iekļauj šādu punktu:


“3.a   Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu, attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;


e)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu iestāde panāk atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde pieņem atsevišķu minētajai finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.”;


18)

regulas 21. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina un pārrauga uzraudzītāju kolēģiju – ja tādas ir izveidotas ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem – efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvenci un saskaņotību uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu un iestādes darbinieki ir pilnvērtīgi uzraudzītāju kolēģiju dalībnieki un kā tādiem tiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.”;


b)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde uzņemas vadošo lomu, nodrošinot konsekventu un saskaņotu uzraudzītāju kolēģiju darbību attiecībā uz pārrobežu iestādēm visā Savienībā, ņemot vērā sistēmisko risku, ko rada 23. pantā minētās finanšu iestādes, un attiecīgā gadījumā sasauc uzraudzītāju kolēģijas sanāksmi.”;


ii)

trešās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

ierosināt un koordinēt Savienības mēroga spriedzes testus saskaņā ar 32. pantu, lai izvērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši 23. pantā minēto finanšu iestāžu radīto sistēmisko risku, un izvērtēt sistēmiskā riska iespējamību palielināties spriedzes situācijās, nodrošinot, lai attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes, un attiecīgā gadījumā adresēt kompetentajai iestādei ieteikumu labot spriedzes testā konstatētās problēmas, tostarp ieteikumu veikt konkrētus novērtējumus; tā var ieteikt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudes uz vietas un var piedalīties šādās pārbaudēs uz vietas, lai nodrošinātu Savienības mērogā veiktas izvērtēšanas metožu, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību;”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Iestāde saskaņā ar 10. līdz 15. pantu var atbilstīgi 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos izklāstītajām pilnvarām izstrādāt norādīto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvo darbību. Iestāde var izdot pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un popularizētu paraugpraksi, ko pieņēmušas uzraudzītāju kolēģijas.”;


19)

regulas 22. pantu groza šādi:


a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:


“Vispārīgi noteikumi par sistēmisku risku”;


b)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde, sadarbojoties ar ESRK un saskaņā ar 23. pantu, izstrādā vienotu pieeju sistēmiskas nozīmes noteikšanai un mērīšanai, tostarp, attiecīgā gadījumā, kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.”;


c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu sistēmas stabilitātei vai klientu vai patērētāju aizsardzībai.


Pēc izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pirmo daļu, Uzraudzības padome var sniegt attiecīgajām kompetentajām iestādēm atbilstošus ieteikumus rīcībai.


Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. pantu.”;


20)

regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde, konsultējoties ar ESRK, izstrādā kritērijus sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai un atbilstīgu spriedzes testu sistēmu, kas ietver izvērtējumu par tāda sistēmiska riska iespējamību, kuru finanšu tirgus dalībnieki var radīt vai kuru tiem var radīt spriedzes situācijās, tostarp iespējams, ar vidi saistīts sistēmisks risks. Finanšu tirgu dalībniekiem, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.”;


21)

regulas 29. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“aa)

nosaka Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes saskaņā ar 29.a pantu;


ab)

izveido koordinācijas grupas saskaņā ar 45.b pantu, lai sekmētu uzraudzības konverģenci un apzinātu paraugpraksi.”;


ii)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības leģislatīvajos aktos;”;


iii)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“e)

izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, dažādiem kooperatīvu un savstarpējo sabiedrību veidiem, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus;”;


iv)

pievieno šādu apakšpunktu:


“f)

ievieš uzraudzības sistēmu, lai novērtētu vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos riskus, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu;”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.


Lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur atjauninātu Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību visā Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā risku būtību, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Savienības uzraudzības rokasgrāmatā izklāsta uzraudzības paraugpraksi un nosaka kvalitatīvas metodoloģijas un procesus.


Iestāde attiecīgā gadījumā veic 1. punkta a) apakšpunktā minēto atzinumu un šajā punktā minēto rīku un instrumentu atklātu sabiedrisku apspriešanu. Tā arī attiecīgā gadījumā analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar atzinuma vai rīku un instrumentu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju attiecīgajai 37. pantā minētajai ieinteresēto personu grupai.”;


22)

iekļauj šādu pantu:


“29.a pants


Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes


Pēc apspriedes Uzraudzības padomē un ņemot vērā no kompetentajām iestādēm saņemto ieguldījumu, Savienības iestāžu esošo darbu un ESRK publicēto analīzi, brīdinājumus un ieteikumus, iestāde vismaz reizi trīs gados līdz 31. martam nosaka ne vairāk kā divas Savienības mēroga būtiskas prioritātes, kas atspoguļo turpmāko attīstību un tendences. Kompetentās iestādes, izstrādājot savas darba programmas, ņem vērā minētās prioritātes un attiecīgi par to paziņo iestādei. Iestāde apspriež attiecīgās kompetento iestāžu nākamajā gadā veicamās darbības un izdara secinājumus. Iestāde apspriež iespējamus turpmākus pasākumus, kuros var būt ietvertas pamatnostādnes, ieteikumi kompetentajām iestādēm un salīdzinoša izvērtēšana attiecīgajā jomā.


Iestādes identificētās Savienības mēroga būtiskās prioritātes neliedz kompetentajām iestādēm piemērot savu paraugpraksi saskaņā ar savām papildu prioritātēm un attīstību, un tiek ņemtas vērā valstu īpatnības.”;


23)

regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:


“30. pants


Kompetento iestāžu salīdzinošā izvērtēšana


1.   Iestāde periodiski veic salīdzinošu izvērtēšanu par dažām vai visām kompetento iestāžu darbībām, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci un efektivitāti. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina objektīvu izvērtējamo iestāžu novērtējumu un salīdzināšanu. Plānojot un veicot salīdzinošu izvērtēšanu, ņem vērā pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi, ieskaitot jebkādu būtisku informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un jebkādu būtisku informāciju no ieinteresētajām personām.


2.   Šā panta nolūkiem iestāde izveido ad hoc salīdzinošās izvērtēšanas komitejas, kurās ietilpst iestādes darbinieki un kompetento iestāžu locekļi. Salīdzinošās izvērtēšanas komiteju priekšsēdētāji ir iestādes darbinieki. Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt dalības pieteikumu iesniedz priekšlikumu par salīdzinošās izvērtēšanas komitejas priekšsēdētāju un locekļiem, ko apstiprina Uzraudzības padome. Priekšlikumu uzskata par apstiprinātu, ja vien 10 dienu laikā no dienas, kad priekšsēdētājs to iesniedzis, Uzraudzības padome nepieņem lēmumu to noraidīt.


3.   Veicot salīdzinošo izvērtēšanu, cita starpā tiek izvērtēti šādi aspekti:


a)

kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;


b)

Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16. pantu pieņemto regulatīvo tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanas efektivitāte, piemērošanā panāktā konverģences pakāpe un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos izklāstīto mērķu sasniegšanas līmenis;


c)

tās paraugprakses piemērošana, kuru izstrādājušas kompetentās iestādes un kuru labi būtu pieņemt citām kompetentajām iestādēm;


d)

efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz to noteikumu izpildi, kuri pieņemti, īstenojot Savienības tiesību aktus, tostarp administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi, kas ir piemēroti atbildīgajām personām, ja minētie noteikumi nav bijuši ievēroti.


4.   Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus. Minēto salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas komiteja un saskaņā ar 44. panta 4. punktu pieņem Uzraudzības padome. Izstrādājot minēto ziņojumu, salīdzinošās izvērtēšanas komiteja apspriežas ar Valdi, lai saglabātu konsekvenci ar citiem salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Valde jo īpaši novērtē, vai metodika ir piemērota vienādi. Ziņojumā paskaidro un nosaka turpmākus pasākumus, kas salīdzinošās izvērtēšanas rezultātā tiek uzskatīti par piemērotiem, samērīgiem un nepieciešamiem. Minētos turpmākos pasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.


Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu visas izdotās pamatnostādnes un ieteikumus.


Lai nodrošinātu augstākās kvalitātes uzraudzības prakšu konverģenci, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā salīdzinošo izvērtējumu iznākumu, kā arī jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.


5.   Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā salīdzinošā izvērtējuma iznākumu vai jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā, tā uzskata, ka no Savienības viedokļa būtu jāturpina saskaņot Savienības noteikumus, kas piemērojami finanšu iestādēm vai kompetentajām iestādēm.


6.   Iestāde divus gadus pēc salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma publicēšanas sāk gatavot turpmāku ziņojumu. Turpmāko ziņojumu sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas komiteja un saskaņā ar 44. panta 4. punktu pieņem Uzraudzības padome. Izstrādājot minēto ziņojumu, salīdzinošās izvērtēšanas komiteja apspriežas ar Valdi, lai saglabātu konsekvenci ar citiem turpmākajiem ziņojumiem. Turpmākajā ziņojumā ir iekļauts novērtējums par to, bet ne tikai par to, cik piemērotas un efektīvas darbības ir veikušas kompetentās iestādes, kam veic salīdzinošo izvērtēšanu, reaģējot uz turpmākajiem pasākumiem salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumā.


7.   Salīdzinošās izvērtēšanas komiteja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas salīdzinošā izvērtēšana, nosaka pamatotus salīdzinošās izvērtēšanas galvenos konstatējumus. Iestāde publicē pamatotus salīdzinošās izvērtēšanas un 6. punktā minētā turpmākā ziņojuma galvenos konstatējumus. Ja iestādes pamatotie galvenie konstatējumi atšķiras no tiem, kurus norādījusi salīdzinošās izvērtēšanas komiteja, iestāde konfidenciāli nosūta salīdzinošās izvērtēšanas komitejas konstatējumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Ja kompetentā iestāde, kam veic salīdzinošo izvērtēšanu, ir nobažījusies, ka iestādes galveno pamatoto konstatējumu publicēšana radītu risku finanšu sistēmas stabilitātei, tai tiek dota iespēja lietu nodot Uzraudzības padomei. Uzraudzības padome var pieņemt lēmumu minētos izvilkumus nepublicēt.


8.   Šā panta nolūkiem Valde iesniedz priekšlikumu salīdzinošās izvērtēšanas darba plānam nākamajiem diviem gadiem, kurā cita starpā tiek atspoguļotas atziņas, kas gūtas no iepriekšējiem salīdzinošās izvērtēšanas procesiem un diskusijām, kas notikušas 45.b pantā minētajās koordinācijas grupās. Salīdzinošās izvērtēšanas darba plāns veido atsevišķu gada un daudzgadu darba programmas daļu. To publisko. Steidzamības vai neparedzētu notikumu gadījumā iestāde var veikt papildu salīdzinošo izvērtēšanu.”;


24)

regulas 31. pantu groza šādi:


a)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti, vai situācijās, kad pārrobežu darījumdarbība var ietekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju aizsardzību Savienībā.”;


b)

otro daļu groza šādi:


i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, inter alia:”


ii)

daļas e) punktu aizstāj ar šādu:


“e)

pieņemot atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai koordinētu attiecīgo kompetento iestāžu darbības, ja ir vērojami notikumi, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību;”;


iii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“ea)

pieņemot atbilstīgus pasākumus, lai koordinētu rīcību, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes nolūkā atvieglot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju;”;


c)

pievieno šādu punktu:


“3.   Lai veicinātu Eiropas mēroga kopējas pieejas izveidi attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, kuru attiecīgā gadījumā atbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteja, atvieglojot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju, īpaši ar informācijas apmaiņas un paraugprakses palīdzību. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;


25)

iekļauj šādu pantu:


“31.a pants


Informācijas apmaiņa par piemērotību un atbilstību


Iestāde kopā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) izveido sistēmu informācijas apmaiņai par personu, kam ir būtiska līdzdalība finanšu iestādēs, finanšu iestāžu direktoru un galveno funkciju veicēju piemērotības un atbilstības izvērtēšanu, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;


26)

regulas 32. pantu groza šādi:


a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:


“Tirgus norišu izvērtēšana, tostarp spriedzes testi”;


b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikroprudenciālās uzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde savos izvērtējumos ietver to tirgu analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādām iestādēm.”;


c)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde uzsāk un koordinē Savienības mēroga izvērtējumus par finanšu iestāžu izturētspēju saistībā ar nelabvēlīgu notikumu attīstību tirgū. Šajā nolūkā iestāde izstrādā:”;


ii)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

kopēju metodoloģiju, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz finanšu iestādes finanšu stāvokli, cita starpā ņemot vērā riskus, kas izriet no nelabvēlīgiem vides apstākļiem;”;


iii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“aa)

kopēju metodoloģiju to Savienības finanšu iestāžu noteikšanai, kuras iekļaujamas Savienības mēroga izvērtēšanā;”;


iv)

pievieno šādu apakšpunktu:


“d)

kopēju metodoloģiju, lai izvērtētu vides risku ietekmi uz finanšu iestāžu finanšu stabilitāti.”;


v)

pievieno šādu daļu:


“Piemērojot šo punktu, iestāde sadarbojas ar ESRK.”;


d)

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“3.   Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde vienu reizi gadā un, ja vajadzīgs, biežāk sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar šīs regulas 22. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem.”;


27)

regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:


“33. pants


Starptautiskās attiecības, tostarp līdzvērtība


1.   Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Minētie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar minētajām trešām valstīm.


Ja trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantam, ir iekļauta to jurisdikciju sarakstā, kuru valsts režīmos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un teroristu finansēšanas novēršanai ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai, iestāde neslēdz administratīvus nolīgumus ar minētās trešās valsts regulatīvajām un uzraudzības iestādēm. Tas neizslēdz citas sadarbības formas starp iestādi un attiecīgajām trešo valstu iestādēm, lai mazinātu draudus Savienības finanšu sistēmai.


2.   Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija konkrēti pieprasījusi konsultāciju vai šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.


3.   Iestāde pārrauga attiecīgās regulatīvās un uzraudzības norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskākās tirgus norises trešās valstīs, īpašu uzmanību veltot to ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību, tik lielā mērā, cik tas ir būtiski uz risku balstītiem līdzvērtības novērtējumiem, par ko Komisija, ievērojot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību.


Turklāt tā pārliecinās, vai vēl joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tikuši pieņemti trešo valstu lēmumi par līdzvērtību, un visi šajos lēmumos ietvertie nosacījumi.


Iestāde var sadarboties ar attiecīgām iestādēm trešās valstīs. Iestāde iesniedz konfidenciālu ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei), kurā izdara kopsavilkumu par pārraudzībā gūtajiem konstatējumiem attiecībā uz visām līdzvērtīgajām trešām valstīm. Ziņojumā īpaša uzmanība tiek veltīta ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību.


Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas šajā punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības būtiskas norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāk tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.


4.   Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un ievērojot šā panta 1. punkta otrajā teikumā izklāstītos nosacījumus, iestāde, ja tas iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Principā minētā sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar attiecīgajām minēto trešo valstu iestādēm. Sarunās par šādiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:


a)

mehānismi, kas iestādei dod iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;


b)

ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šādiem lēmumiem par līdzvērtību – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas.


Iestāde informē Komisiju, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt administratīvo nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties.


5.   Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var izstrādāt administratīvā nolīguma paraugu. Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai šis nolīguma paraugs tiktu ievērots.


Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veikto pārraudzību saskaņā ar šā panta 3. punktu.


6.   Iestāde saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, veicina vienotu, kopīgu, konsekventu un efektīvu Savienības interešu pārstāvību starptautiskos forumos.”;


28)

regulas 34. pantu svītro;


29)

regulas 36. pantu groza šādi:


a)

panta 3. punktu svītro;


b)

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:


“4.   Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde šo brīdinājumu vai ieteikumu apspriež nākamajā Uzraudzības padomes sanāksmē vai attiecīgā gadījumā agrāk, lai izvērtētu šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi un iespējamos turpmākos pasākumus.


Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.


Ja iestāde nerīkojas, lai reaģētu uz brīdinājumu vai ieteikumu, tā paskaidro Padomei un ESRK iemeslus, kāpēc tā to nedara. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu. ESRK par to informē arī Padomi.


5.   Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.


Ja ieteikuma saņēmējs neplāno ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.


Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. panta 1. punktu informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un ESRK par darbībām, ko tā veikusi saistībā ar ESRK ieteikumu, tā pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.”;


c)

panta 6. punktu svītro;


30)

regulas 37. pantu groza šādi:


a)

panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:


“2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi. No minētajiem locekļiem:


a)

13 locekļi proporcionāli pārstāv apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpniekus, kas darbojas Savienībā, no kuriem trīs pārstāv kooperatīvos un savstarpējos apdrošinātājus vai pārapdrošinātājus;


b)

13 locekļi pārstāv apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, kas darbojas Savienībā, darbinieku pārstāvjus, patērētājus, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumu lietotājus, MVU pārstāvjus un attiecīgo profesionālo apvienību pārstāvjus; un


c)

četri locekļi ir neatkarīgi vadošu akadēmisko aprindu pārstāvji.


3.   Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi. No minētajiem locekļiem:


a)

13 locekļi proporcionāli pārstāv aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, kas darbojas Savienībā;


b)

13 locekļi pārstāv to darbinieku pārstāvjus, pensiju saņēmēju pārstāvjus, MVU pārstāvjus un attiecīgo profesionālo apvienību pārstāvjus; un


c)

četri locekļi ir neatkarīgi vadošu akadēmisko aprindu pārstāvji.


4.   Ieinteresēto personu grupu locekļus ieceļ Uzraudzības padome, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares, kā arī aroda pensiju nozares daudzveidības atspoguļojumu, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību visā Savienībā. Ieinteresēto personu grupas locekļus atlasa atbilstoši viņu kvalifikācijai, prasmēm, attiecīgajām zināšanām un pierādītām speciālām zināšanām.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“4.a   Attiecīgās ieinteresēto personu grupas locekļi no sava vidus ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēl uz divu gadu laikposmu.


Eiropas Parlaments var uzaicināt jebkuras ieinteresēto personu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.”;


c)

panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“5.   Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju atbilstīgi šīs regulas 70. pantā noteiktajam dienesta noslēpumu ievērošanas pienākumam un nodrošina ieinteresēto personu grupām pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem ieinteresēto personu grupu locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas, izņemot nozares pārstāvjus, nosaka pienācīgu kompensāciju. Attiecībā uz šo kompensāciju ņem vērā locekļu sagatavošanās darbu un veiktos pēcpasākumus, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (*33) (Civildienesta noteikumi). Ieinteresēto personu grupas var izveidot darba grupas par tehniskiem jautājumiem. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.


(*33)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.”;"

d)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:


“6.   Ieinteresēto personu grupas var sniegt konsultācijas iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas izklāstīti 10. līdz 16. pantā un 29., 30. un 32. pantā.


Ja ieinteresēto personu grupu locekļi nespēj vienoties par konsultāciju, vienai trešdaļai to locekļu vai vienu ieinteresēto personu grupu pārstāvošajiem locekļiem ir atļauts sniegt atsevišķu konsultāciju.


Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa, Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, Banku nozares ieinteresēto personu grupa un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” sniegt kopīgu konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar EUI darbu.”;


e)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:


“8.   Iestāde publisko ieinteresēto personu grupas konsultāciju, tās locekļu atsevišķās konsultācijas un tās apspriežu rezultātus, kā arī informāciju par to, kā ir ņemta vērā konsultācija un apspriežu rezultāti.”;


31)

regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:


“39. pants


Lēmumu pieņemšanas procedūras


1.   Pieņemot lēmumus atbilstīgi 17., 18. un 19. pantam, iestāde rīkojas saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktu.


2.   Iestāde lēmuma adresāta oficiālajā valodā informē to par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Adresāts var paust viedokli savā oficiālajā valodā. Pirmajā teikumā noteikto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.


3.   Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.


4.   Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.


5.   Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.


6.   Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus publisko. Publiskojot lēmumus, norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā minēto finanšu iestāžu leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;


32)

regulas 40. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

priekšsēdētājs;”;


b)

pievieno šādu punktu:


“6.   Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;


33)

regulas 41. un 42. pantu aizstāj ar šādiem:


“41. pants


Iekšējās komitejas


1.   Uzraudzības padome pēc savas iniciatīvas vai pēc priekšsēdētāja lūguma var izveidot iekšējas komitejas tai uzticēto konkrēto uzdevumu veikšanai. Pēc Valdes vai priekšsēdētāja pieprasījuma Uzraudzības padome var izveidot iekšējas komitejas konkrēto uzdevumu veikšanai, kas uzticēti Valdei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.


2.   Piemērojot 17. pantu, priekšsēdētājs ierosina lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šie seši citi locekļi nav tās kompetentās iestādes pārstāvji, kas, iespējams, ir pārkāpusi Savienības tiesību aktus, un tiem nav nekādas ieinteresētības lietā, nedz tiešas saiknes ar attiecīgo kompetento iestādi.


Katram darba grupas loceklim ir viena balss.


Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.


3.   Piemērojot 19. pantu, priekšsēdētājs ierosina lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šie seši citi locekļi nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kas iesaistītas domstarpībās, un tiem nav nekādas ieinteresētības konfliktā, nedz tiešas saiknes ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.


Katram darba grupas loceklim ir viena balss.


Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.


4.   Lai veiktu 22. panta 4. punkta pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanu, priekšsēdētājs var ierosināt lēmumu sākt izmeklēšanu un lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.


Katram darba grupas loceklim ir viena balss.


Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.


5.   Darba grupas, kas minētas šā panta 2. un 3. punktā, vai priekšsēdētājs ierosina lēmumus saskaņā ar 17. pantu vai 19. pantu, bet galīgo lēmumu pieņem Uzraudzības padome. Šā panta 4. punktā minētā darba grupa iesniedz Uzraudzības padomei saskaņā ar 22. panta 4. punkta pirmo daļu veiktās izmeklēšanas rezultātus.


6.   Uzraudzības padome pieņem šajā pantā minēto darba grupu reglamentu.


42. pants


Uzraudzības padomes neatkarība


1.   Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, Uzraudzības padomes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi, vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu un struktūru, valstu valdību un citu publisku vai privātu struktūru norādījumus.


2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras un jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.


3.   Uzraudzības padomes locekļi, priekšsēdētājs, kā arī pārstāvji bez balsstiesībām un novērotāji, kas piedalās Uzraudzības padomes sanāksmēs, pirms šādām sanāksmēm precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem.


4.   Uzraudzības padome savā iekšējā reglamentā paredz praktiskus noteikumus attiecībā uz 3. punktā minēto interešu deklarācijas noteikumu un attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldību.”;


34)

regulas 43. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un atbild par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu. Uzraudzības padome pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un attiecīgā gadījumā sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, pamatojoties uz attiecīgās iekšējās komitejas vai darba grupas, priekšsēdētāja vai Valdes priekšlikumu.”;


b)

panta 2. un 3. punktu svītro;


c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   Uzraudzības padome uz Valdes priekšlikuma pamata pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;


d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:


“8.   Uzraudzības padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz priekšsēdētāju un izpilddirektoru. Saskaņā ar 51. panta 5. punktu tā var atbrīvot izpilddirektoru no amata.”;


35)

iekļauj šādu pantu:


“43.a pants


Uzraudzības padomes pieņemto lēmumu pārredzamība


Neatkarīgi no 70. panta, sešu nedēļu laikā pēc katras Uzraudzības padomes sanāksmes iestāde Eiropas Parlamentam iesniedz vismaz vispusīgu un jēgpilnu attiecīgās sanāksmes protokolu, kas ļauj pilnībā izprast tajā notikušās diskusijas, un anotētu lēmumu sarakstu. Šādā protokolā neatspoguļo Uzraudzības padomes diskusijas par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.”;


36)

regulas 44. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Uzraudzības padomē lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.


Par šīs regulas 10. līdz 16. pantā minētajiem aktiem un pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punkta trešo daļu un šīs regulas VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantu.


Priekšsēdētājs nebalso par otrajā daļā minētajiem lēmumiem.


Attiecībā uz darba grupu sastāvu saskaņā ar 41. panta 2., 3. un 4. punktu un 30. panta 2. punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas komitejas dalībniekiem, izskatot priekšsēdētāja priekšlikumus, Uzraudzības padome cenšas panākt vienprātību. Ja nav iespējams panākt vienprātību, Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar trīs ceturtdaļu balsojošo locekļu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.


Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktu, un atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar to tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu.”;


b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Attiecībā uz lēmumiem saskaņā 17., 19. un 30. pantu, Uzraudzības padome par ierosinātajiem lēmumiem balso, izmantojot rakstisku procedūru. Uzraudzības padomes locekļiem, kuriem ir balsstiesības, balsošanai ir astoņas darbdienas laika. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ierosināto lēmumu uzskata par pieņemtu, ja vien ar balsojošo Uzraudzības padomes dalībnieku balsu vairākumu netiek pausti iebildumi. Atturēšanās netiek uzskatītas par piekrišanu vai par iebildumiem, un, skaitot balsojuma rezultātus, tās neņem vērā. Ja trīs Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, iebilst pret rakstisko procedūru, Uzraudzības padome lēmuma projektu izskata un izlemj saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstīto procedūru.


Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.”;


c)

pievieno šādu punktu:


“5.   Iestādes priekšsēdētājam ir prerogatīva rīkot balsošanu jebkurā laikā. Neskarot minētās pilnvaras un iestādes lēmumu pieņemšanas procedūru efektivitāti, iestādes Uzraudzības padome, pieņemot savus lēmumus, cenšas panākt vienprātību.”;


37)

regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:


“45. pants


Sastāvs


1.   Valdē ir priekšsēdētājs un seši Uzraudzības padomes locekļi, kurus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi.


Katram Valdes loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas viņu var aizvietot, ja viņš nevar ierasties.


2.   Uzraudzības padomes ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Minēto termiņu var pagarināt vienu reizi. Valdes sastāvs ir dzimuma ziņā sabalansēts un atspoguļo visu Savienību kopumā. Pilnvaras pārklājas, un tiek veikti attiecīgi pasākumi rotācijas nodrošināšanai.


3.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu, un tās vada priekšsēdētājs. Valdes sanāksmes notiek pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Sanāksmi organizē vismaz piecas reizes gadā.


4.   Atbilstoši reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās Valdes apspriedēs par atsevišķām finanšu iestādēm.”;


38)

iekļauj šādus pantus:


“45.a pants


Lēmumu pieņemšana


1.   Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, vienlaikus cenšoties panākt vienprātību. Katram loceklim ir viena balss. Priekšsēdētājs ir balsstiesīgs loceklis.


2.   Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot. Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par 63. pantā minētajiem jautājumiem.


3.   Valde pieņem un publisko savu reglamentu.


45.b pants


Koordinācijas grupas


1.   Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma var izveidot koordinācijas grupas par konkrētiem tematiem, kuru gadījumā varētu būt nepieciešams koordinēt darbības, ņemot vērā konkrētas tirgus norises. Pēc piecu Uzraudzības padomes locekļu pieprasījuma Valde izveido koordinācijas grupas par konkrētiem tematiem.


2.   Visas kompetentās iestādes piedalās koordinācijas grupās un saskaņā ar 35. pantu koordinācijas grupām sniedz vajadzīgo informāciju, lai koordinācijas grupas varētu veikt savus koordinēšanas uzdevumus saskaņā ar to pilnvarām. Koordinācijas grupu darba pamatā ir kompetento iestāžu sniegtā informācija un jebkādi iestādes apzinātie konstatējumi.


3.   Grupas vada kāds no Valdes locekļiem. Katrs attiecīgais Valdes loceklis, kura atbildībā ir koordinācijas grupa, ziņo Uzraudzības padomei par galvenajiem pārrunu elementiem un konstatējumiem un, ja relevanti, nāk klājā ar ierosinājumu par regulatīviem turpmākiem pasākumiem vai salīdzinošu izvērtēšanu attiecīgajā jomā. Kompetentās iestādes informē iestādi par to, kā tās savā darbībā ir ņēmušas vērā koordinācijas grupu darbu.


4.   Pārraugot tirgus norises, kas var būt koordinācijas grupu uzmanības centrā, iestāde saskaņā ar 35. pantu var pieprasīt kompetentajām iestādēm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai iestāde varētu veikt savu pārraudzības funkciju.”;


39)

regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:


“46. pants


Valdes neatkarība


Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā un nelūdz, un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.


Dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras un jebkura cita publiskā vai privātā struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;


40)

regulas 47. pantu groza šādi:


a)

iekļauj šādu punktu:


“3.a   Valde var izskatīt visus jautājumus, sniegt par tiem atzinumu un nākt klajā ar priekšlikumiem par tiem, izņemot par uzdevumiem, kas noteikti 30. pantā.”;


b)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:


“6.   Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi.”;


c)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:


“8.   Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus, pienācīgi ņemot vērā Uzraudzības padomes priekšlikumu.”;


d)

pievieno šādu punktu:


“9.   Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;


41)

regulas 48. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu, tostarp par Uzraudzības padomes pieņemamās darba kārtības noteikšanu, sanāksmju sasaukšanu un jautājumu iesniegšanu lēmuma pieņemšanai, kā arī vada Uzraudzības padomes sanāksmes.


Priekšsēdētājs atbild par Valdes darba kārtības noteikšanu, kura jāpieņem Valdei, un vada Valdes sanāksmes.


Priekšsēdētājs var aicināt Valdi apsvērt koordinācijas grupas izveidi saskaņā ar 45.b pantu.”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Priekšsēdētāju izraugās saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, izmantojot atklātu atlases procedūru, kurā ievēro dzimumu līdzsvara principu un kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Uzraudzības padome ar Komisijas palīdzību izstrādā kvalificētu priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu. Pamatojoties uz minēto sarakstu, Padome pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu.


Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. pantā minētajiem nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu atbrīvot viņu no amata.


Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Minētais priekšsēdētāja vietnieks netiek ievēlēts no Valdes locekļu vidus.”;


c)

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Pirmajā daļā minētā izvērtējuma vajadzībām priekšsēdētāja pienākumus veic priekšsēdētāja vietnieks.


Padome, pamatojoties uz Uzraudzības padomes priekšlikumu un ar Komisijas palīdzību un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.”;


d)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   Priekšsēdētāju var atcelt no amata tikai nopietna iemesla dēļ. Viņu var atcelt tikai Eiropas Parlaments pēc Padomes lēmuma, kas pieņemts pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.”;


42)

regulas 49. pantu groza šādi:


a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:


“Priekšsēdētāja neatkarība”;


b)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.”;


43)

iekļauj šādu pantu:


“49.a pants


Izdevumi


Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajām sanāksmēm, kurās piedalījušās ārējas ieinteresētās personas, darot to divu nedēļu laikā pēc attiecīgās sanāksmes, un par baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;


44)

regulas 50. pantu svītro;


45)

regulas 54. pantu groza šādi:


a)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“2.   Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), lai nodrošinātu starpnozaru konsekvenci, vienlaikus ņemot vērā nozaru īpatnības, jo īpaši attiecībā uz:”;


ii)

pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:


“—

finanšu konglomerātiem un gadījumos, kad tas ir prasīts Savienības tiesību aktos, prudenciālo konsolidāciju,”;


iii)

piekto ievilkumu aizstāj ar šādu:


“—

kiberdrošību,”;


iv)

sesto ievilkumu aizstāj ar šādu:


“—

informācijas un paraugprakses apmaiņu ar ESRK un pārējām EUI,”;


v)

pievieno šādus ievilkumus:


“—

finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem un patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem,


saskaņā ar 1. panta 7. punktu izveidotās komitejas konsultācijām.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Apvienotā komiteja var palīdzēt Komisijai novērtēt nosacījumus un tehniskās specifikācijas un procedūras centralizēto automatizēto mehānismu drošas un efektīvas savstarpējās savienojamības nodrošināšanai Direktīvas (ES) 2015/849 32.a panta 5. punktā minētā ziņojuma sagatavošanas nolūkā, kā arī efektīvā reģistru savstarpējā savienojamībā saskaņā ar minēto direktīvu.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Apvienotajai komitejai ir specializēts personāls, ko nodrošina EUI, un šis personāls darbojas kā pastāvīgs sekretariāts. Iestāde atvēl pietiekamus līdzekļus administratīvajiem, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumiem.”;


46)

regulas 55. pantu groza šādi:


a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no EUI priekšsēdētājiem. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir ESRK otrais priekšsēdētāja vietnieks.”;


b)

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi trīs mēnešos.”;


c)

pievieno šādu punktu:


“5.   Iestādes priekšsēdētājs regulāri informē Uzraudzības padomi par Apvienotās komitejas sanāksmēs pieņemtām nostājām.”;


47)

regulas 56. un 57. pantu aizstāj ar šādiem:


“56. pants


Kopējas nostājas un kopēji tiesību akti


Saskaņā ar šīs regulas II nodaļā izklāstītiem uzdevumiem un jo īpaši attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu iestāde nepieciešamības gadījumā vienprātīgi vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).


Ja to paredz Savienības tiesību akti, pasākumus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz 16. pantam un lēmumus atbilstīgi šīs regulas 17., 18. un 19. pantam saistībā ar Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu to šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu, kuri ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) kompetencē, līdztekus attiecīgā gadījumā pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).


57. pants


Apakškomitejas


1.   Apvienotā komiteja var izveidot apakškomitejas, lai tās Apvienotajai komitejai sagatavotu kopīgu nostāju un kopēju aktu projektus.


2.   Katra apakškomiteju veido 55. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.


3.   Katra apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvju vidus, un priekšsēdētājs ir arī novērotājs Apvienotajā komitejā.


4.   Šīs regulas 56. panta piemērošanas nolūkā izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.


5.   Apvienotā komiteja savā tīmekļa vietnē publisko visas izveidotās apakškomitejas, tostarp to pilnvaras un locekļu sarakstu ar viņu attiecīgajām funkcijām apakškomitejā.”;


48)

regulas 58. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas uzraudzības iestāžu Apelācijas padome.”;


b)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“2.   Apelācijas padomē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kas ir personas ar labu reputāciju, kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un kurām ir starptautiska darba pieredze, pietiekami augsta līmeņa darba pieredze banku darbības, apdrošināšanas, aroda pensiju, vērtspapīru tirgu vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu vai struktūru tā brīža personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās, un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļus. Locekļi un aizstājēji ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie, un viņiem ir padziļinātas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas. Apelācijas padomē ir pārstāvēti speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likumīgi, tostarp samērīgi.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.


Pēc kandidātu saraksta saņemšanas Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļa un aizstājēja amata kandidātus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem.


Eiropas Parlaments var aicināt Apelācijas padomes locekļus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts, izņemot paziņojumus, jautājumus vai atbildes, kas attiecas uz atsevišķiem gadījumiem, par kuriem lēmumu pieņēmusi vai vēl lemj Apelācijas padome.”;


49)

regulas 59. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Apelācijas padomes locekļi un darbības un sekretariāta atbalstu sniedzošie iestādes darbinieki nepiedalās apelācijas tiesvedībā, kurā viņi ir personīgi ieinteresēti, ja viņi iepriekš ir pārstāvējuši vienu no tiesvedībā iesaistītajām pusēm vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.”;


50)

60. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iestādei iesniedz rakstiski trīs mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, pēc dienas, kurā iestāde publicējusi savu lēmumu.


Apelācijas padome pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.”;


51)

iekļauj šādu pantu:


“60.a pants


Iestādes kompetences pārkāpšana


Jebkura fiziska vai juridiska persona var Komisijai nosūtīt argumentētu ieteikumu, ja minētā persona uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi savu kompetenci, tostarp, kad tā, rīkojoties saskaņā ar 16. un 16.b pantu, nav ievērojusi 1. panta 5. punktā minēto proporcionalitātes principu, un tas tieši un individuāli skar minēto personu.”;


52)

regulas 62. panta 1. punktu groza šādi:


a)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestādes, kura saskaņā ar 70. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (*34) (“Finanšu regula”), ir Eiropas iestāde, ieņēmumus jo īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:


(*34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un ar ko atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;"

b)

pievieno šādus apakšpunktus:


“d)

jebkādas brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas;


e)

saskaņotas maksas par publicēšanu, apmācību un jebkādiem citiem pakalpojumiem, ko iestāde sniedz pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu konkrēta pieprasījuma.”;


c)

pievieno šādu daļu:


“Jebkādas pirmās daļas d) apakšpunktā minētās brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas nepieņem gadījumā, ja šāda pieņemšana varētu viest šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti. Brīvprātīgas iemaksas, kas ir kompensācija par izmaksām, kuras radušās, pildot kompetentās iestādes iestādei deleģētos uzdevumus, netiek uzskatītas par tādām, kas vieš šaubas par iestādes neatkarību.”;


53)

regulas 63., 64. un 65. pantu aizstāj ar šādiem:


“63. pants


Budžeta izstrāde


1.   Izpilddirektors ik gadu sagatavo provizorisko vienotā iestādes programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti plānotie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz iestādes gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.


2.   Pamatojoties uz projektu, ko apstiprinājusi Valde, Uzraudzības padome pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.


3.   Valde vienoto programmdokumentu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai līdz 31. janvārim.


4.   Komisija saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu un ņemot vērā vienoto programmdokumentu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.


5.   Eiropas Parlaments un Padome pieņem iestādes štata plānu. Eiropas Parlaments un Padome apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.


6.   Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus labojumus.


7.   Valde nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.


8.   Neskarot Finanšu regulas 266. un 267. pantu, jebkuram projektam, kuram var būt ievērojama finansiālā vai ilgtermiņa ietekme uz iestādes budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi, tostarp līguma laušanas klauzulām, vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums.


64. pants


Budžeta izpilde un kontrole


1.   Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes gada budžetu.


2.   Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai. Regulas 70. pants neliedz iestādei iespēju sniegt Revīzijas palātai jebkādu informāciju, ko Revīzijas palāta pieprasa un kas ir tās kompetencē.


3.   Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.


4.   Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam arī nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.


5.   Iestādes grāmatvedis iestādes galīgos pārskatus sagatavo pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 246. pantu saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Izpilddirektors nosūta minētos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.


6.   Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu.


Iestādes grāmatvedis līdz katra gada 15. jūnijam Komisijas grāmatvedim nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.


7.   Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


8.   Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem un minētās atbildes kopiju nosūta arī Valdei un Komisijai.


9.   Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 261. panta 3. punktu jebkuru informāciju, kas nepieciešama raitai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam.


10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.


11.   Iestāde sniedz argumentētu atzinumu par Eiropas Parlamenta nostāju un jebkādiem citiem konstatējumiem, ko Eiropas Parlaments izdarījis budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā.


65. pants


Finanšu noteikumi


Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 (*35), izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un vienīgi tad, ja Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.


(*35)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.).”;"

54)

regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (*36).


(*36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;"

55)

regulas 70. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.”;


b)

panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Šā panta 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktais pienākums neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.”;


c)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Valde un Uzraudzības padome nodrošina, lai uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, tostarp uz amatpersonām un citām personām, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas ir līdzvērtīgas 1. un 2. punktā noteiktajām.


Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un kas piedalās iestādes darbībās.”;


d)

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:


“3.   Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.


Minētajai informācijai piemēro 1. un 2. punktā minētos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.


4.   Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (*37).


(*37)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).”;"

56)

regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:


“71. pants


Datu aizsardzība


Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (*38), kad tā pilda savus pienākumus.


(*38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

57)

regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;


58)

regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un ēkas, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru tie noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.”;


59)

regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:


“76. pants


Attiecības ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju uzraudzītāju komiteju


Iestāde tiek uzskatīta par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju uzraudzītāju komitejas (CEIOPS) tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi CEIOPS aktīvi un saistības un visas CEIOPS nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. CEIOPS sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas dienā. CEIOPS un Komisija veic minētā paziņojuma revīziju un to apstiprina.”;


60)

regulas 81. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

ievadteikumu aizstāj ar šādu:


“1.   Līdz 2021. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Minētajā pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:”;


ii)

punkta a) apakšpunkta ievadteikumu un i) punktu aizstāj ar šādu:


“a)

kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību efektivitāti un konverģenci:


i)

kompetento iestāžu neatkarību un konverģenci attiecībā uz standartiem, kas ir līdzvērtīgi korporatīvai pārvaldībai;”;


iii)

pievieno šādu apakšpunktu:


“g)

apvienotās komitejas darbību.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē 9.a panta piemērošanu.”


3. pants


Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1095/2010


Regulu (ES) Nr. 1095/2010 groza šādi:


1)

regulas 1. pantu groza šādi:


a)

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:


“2.   Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu un atbilstīgi Direktīvu 97/9/EK, 98/26/EK, 2001/34/EK, 2002/47/EK, 2003/71/EK, 2004/109/EK, 2009/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (*39), Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (*40) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129 (*41) darbības jomai, un, ciktāl minētie akti ir piemērojami ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumiem vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas tirgo savas daļas vai akcijas, un kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga, – atbilstīgi attiecīgajām daļām Direktīvās 2002/87/EK un 2002/65/EK, tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kuru pamatā ir minētie akti, kā arī visiem turpmāk pieņemtiem juridiski saistošiem Savienības aktiem, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.


Iestāde sniedz ieguldījumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (*42) izveidotās Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) darbā saistībā ar to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (*43) un Regulu (ES) Nr. 1093/2010. Iestāde lemj par piekrišanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a panta 9. punktu.


3.   Iestāde rīkojas finanšu tirgu dalībnieku darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto leģislatīvo aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ņemot vērā ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos faktorus, ja šādas darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu minēto aktu piemērošanu. Iestāde veic arī nepieciešamos pasākumus saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, klīringu un norēķiniem, kā arī derivātu jautājumiem.


(*39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.)."

(*40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.)."

(*41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.)."

(*42)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.)."

(*43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

b)

iekļauj šādu punktu:


“3.a   Šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības aktus, ar kuriem iestādei nosaka atļauju piešķiršanas vai uzraudzības funkcijas un attiecīgās pilnvaras.”;


c)

panta 5. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu groza šādi:


ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“5.   Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde savas attiecīgās kompetences robežās veicina:”;


e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:


“e)

to, lai tiktu nodrošināta ieguldījumu un citu risku pienācīga regulācija un uzraudzība;


f)

patērētāju un ieguldītāju aizsardzības uzlabošanu;”;


pievieno šādu apakšpunktu:


“g)

iekšējā tirgus uzraudzības konverģences uzlabošanu.”;


ii)

otro daļu aizstāj ar šādu:


“Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu šā panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicina uzraudzības konverģenci un saskaņā ar 16.a pantu sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;


iii)

ceturto daļu aizstāj ar šādu:


“Pildot savus uzdevumus, iestāde rīkojas neatkarīgi, objektīvi, nediskriminējoši un pārredzami visas Savienības interesēs un attiecīgā gadījumā ievēro proporcionalitātes principu. Iestāde ir atbildīga un rīkojas godprātīgi, un nodrošina, ka pret visām ieinteresētajām personām izturas taisnīgi.”;


iv)

pievieno šādu daļu:


“Attiecībā uz iestādes darbību un pasākumu saturu un veidu, jo īpaši pamatnostādņu, ieteikumu, atzinumu, jautājumu un atbilžu un regulatīvo standartu projektu saturu un veidu tiek pilnībā ievēroti šīs regulas un 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērojamie noteikumi. Ciktāl tas ir pieļaujami un atbilstīgi minētajiem noteikumiem, iestādes darbībās un pasākumos saskaņā ar proporcionalitātes principu, pienācīgi ņem vērā tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt finanšu tirgus dalībnieka, uzņēmuma, cita subjekta vai finanšu darbības, ko ietekmē iestādes darbības un pasākumi, darījumdarbībai;”;


d)

pievieno šādu punktu:


“6.   Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido komiteju, kas to konsultē par to, kā, pilnībā ievērojot piemērojamos noteikumus, tās darbībās un pasākumos būtu jāņem vērā nozarē pastāvošās konkrētās atšķirības attiecībā uz tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt darījumdarbības modeļiem un praksei, kā arī finanšu iestāžu un tirgu izmēram, ciktāl šādiem faktoriem ir nozīme saskaņā ar apskatāmajiem noteikumiem.”;


2)

regulas 2. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu klientu efektīvu un pietiekamu aizsardzību.”;


b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar uzticēšanos un pilnīgu savstarpēju cieņu, jo īpaši atbilstīgas un drošas informācijas plūsmas nodrošināšanā starp tām un no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas.”;


c)

panta 5. punktam pievieno šādu daļu:


“Neskarot dalībvalstu kompetenci, šajā regulā atsauces uz uzraudzību ietver visu kompetento iestāžu visas attiecīgās darbības, kas jāveic saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;


3)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:


“3. pants


Iestāžu pārskatatbildība


1.   Regulas 2. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei.


2.   Saskaņā ar LESD 226. pantu iestāde pilnībā sadarbojas ar Eiropas Parlamentu jebkuras izmeklēšanas laikā, kuru veic saskaņā ar minēto pantu.


3.   Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par priekšsēdētāja pienākumu izpildi, un katru gadu līdz 15. jūnijam minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.


4.   Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta rīkotā uzklausīšanā par iestādes darbības rezultātiem. Uzklausīšana notiek vismaz reizi gadā. Priekšsēdētājs sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.


5.   Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 4. punktā minētā paziņojuma sniegšanas rakstiski ziņo Eiropas Parlamentam par iestādes darbību.


6.   Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī jebkādu attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.


7.   Iestāde mutiski vai rakstiski atbild uz jebkuru Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdoto jautājumu piecu nedēļu laikā no tā saņemšanas.


8.   Pēc pieprasījuma priekšsēdētājs aiz slēgtām durvīm notur mutisku konfidenciālu apspriedi ar Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju, viņa vietniekiem un koordinatoriem. Visi dalībnieki ievēro dienesta noslēpuma prasības.


9.   Neskarot konfidencialitātes saistības, kas izriet no dalības starptautiskos forumos, iestāde pēc pieprasījuma informē Eiropas Parlamentu par tās ieguldījumu Savienības interešu vienotā, kopējā, konsekventā un efektīvā pārstāvēšanā šādos starptautiskos forumos.”;


4)

regulas 4. panta 3. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“ii)

attiecībā uz Direktīvu 2002/65/EK – iestādes un struktūras, kas ir kompetentas nodrošināt ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumu un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kas tirgo to vienības vai akcijas, atbilstību minētās direktīvas prasībām;”;


5)

regulas 7. pantam pievieno šādu daļu:


“Iestādes atrašanās vieta neietekmē iestādes uzdevumu un pilnvaru izpildi, tās pārvaldības struktūras organizāciju, galvenās organizācijas darbību vai tās darbību vispārējo finansēšanu un dod iespēju attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām kopīgi izmantot administratīvā atbalsta pakalpojumus un telpu apsaimniekošanas pakalpojumus, kas nav saistīti ar iestādes pamatdarbību.”;


6)

regulas 8. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši izstrādājot regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus;”;


ii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“aa)

izstrādāt un uzturēt atjauninātu Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par Savienības finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību, kurā jāizklāsta paraugprakse un kvalitatīvas metodoloģijas un procesus un cita starpā ņemta vērā mainīgo darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu tirgu dalībnieku un tirgu lielumu;”;


iii)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, sekmējot un pārraugot uzraudzības neatkarību, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, inter alia, ārkārtas situācijās;”;


iv)

punkta e) līdz h) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:


“e)

organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošo izvērtēšanu un saistībā ar to izdot pamatnostādnes un ieteikumus un apzināt paraugpraksi, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;


f)

pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises tās kompetences jomā, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm inovatīvu finanšu pakalpojumu jomā, pienācīgi ņemot vērā attīstības tendences saistībā ar vides, sociāliem un ar pārvaldību saistītiem faktoriem;


g)

veikt tirgus analīzi, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;


h)

attiecīgā gadījumā sekmēt patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz trūkumiem pārrobežu kontekstā un ņemot vērā saistītos riskus;”;


v)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“ia)

palīdzēt veidot kopēju Savienības finanšu datu stratēģiju;”;


vi)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“ka)

savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt visus regulatīvos tehniskos standartus, īstenošanas tehniskos standartus, pamatnostādnes, ieteikumus un jautājumus un atbildes attiecībā uz katru 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu, tostarp pārskatus, kas attiecas uz tā brīža stāvokli notiekošajā darbā un regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehnisko standartu projektu plānoto pieņemšanas laiku.”;


vii)

punkta l) apakšpunktu svītro;


b)

iekļauj šādu punktu:


“1.a   Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde:


a)

izmanto visas tai piešķirtās pilnvaras;


b)

pienācīgi ņemot vērā mērķi nodrošināt finanšu tirgu dalībnieku drošumu un stabilitāti, pilnībā ņem vērā finanšu tirgu dalībnieku dažādos veidus, darījumdarbības modeļus un lielumu; un


c)

ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus.”;


c)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“ca)

sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a pantā;”,


“da)

sniegt brīdinājumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu;”;


ii)

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“g)

sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 16.a pantā;”;


iii)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“ga)

sniegt atbildes uz jautājumiem, kā noteikts 16.b pantā;


gb)

rīkoties saskaņā ar 9.a pantu;”;


d)

pievieno šādu punktu:


“3.   Pildot savus 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde rīkojas, balstoties uz tiesisko regulējumu un tā robežās, un pienācīgi ņem vērā proporcionalitātes, ja vajadzīgs, un labāka regulējuma principu, tostarp saskaņā ar šo regulu sagatavoto izmaksu un ieguvumu analīžu rezultātus.


Regulas 10., 15., 16. un 16.a pantā minētās atklātās sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm un dotu ieinteresētajām personām pietiekamu laiku atbilžu sniegšanai. Iestāde publicē no ieinteresētajām personām saņemto atbilžu kopsavilkumu un pārskatu par to, kā regulatīvā tehniskā standarta projektā un īstenošanas tehnisko standartu projektā ir izmantota informācija un viedokļi, kas iegūti no apspriešanas.”;


7)

regulas 9. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

vācot, analizējot un sniedzot informāciju par patēriņa tendencēm, tādām kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu un produktu izmaksu un cenu vai tarifu izmaiņas dalībvalstīs;”;


ii)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“aa)

veicot padziļinātus tematiskos pārskatus par rīcību tirgū un veidojot kopēju izpratni par tirgus praksi, lai apzinātu potenciālās problēmas un analizētu to ietekmi;


ab)

izstrādājot riska rādītājus, lai laikus apzinātu potenciālos iemeslus, kuri izraisa kaitējumu patērētājiem un investoriem;”;


iii)

pievieno šādus apakšpunktus:


“e)

veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kurā patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu lietotājiem tiek nodrošināta taisnīga piekļuve finanšu pakalpojumiem un produktiem;


f)

attiecīgā gadījumā koordinējot kontrolpirkumu darbības, ko veic kompetentās iestādes.”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci un efektivitāti.”;


c)

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:


“4.   Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai pastiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*44), lai novērstu dublēšanu, pretrunas un juridisko nenoteiktību datu aizsardzības jomā. Iestāde kā novērotājus komitejā var uzaicināt arī valstu datu aizsardzības iestādes.


5.   Regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un saskaņā ar šajos aktos paredzētajiem nosacījumiem vai, ja nepieciešams, ārkārtas situācijās atbilstoši 18. pantam un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot tādu atsevišķu finanšu produktu, instrumentu vai darbību mārketingu, izplatīšanu vai tirdzniecību, kas var radīt būtisku finansiālu kaitējumu klientiem vai patērētājiem vai apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.


Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, kuras mērķis ir novērtēt ietekmi uz klientu vai patērētāju, iestāde var lemt par aizlieguma ikgadējo pagarināšanu.


Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu par to, vai minētais lēmums paliek spēkā.


Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālu darbību vai praksi, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai sekmētu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.


(*44)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)”;"

8)

iekļauj šādu pantu:


“9.a pants


Vēstules bez rīcības


1.   Iestāde šā panta 2. punktā minētos pasākumus veic tikai izņēmuma gadījumos, ja tā uzskata, ka, piemērojot vienu no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, vai jebkuru deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, varētu radīt būtiskas problēmas kāda šāda iemesla dēļ:


a)

iestāde uzskata, ka šādā aktā ietvertie noteikumi var būt tieši pretrunā ar citu nozīmīgu aktu;


b)

ja akts ir kāds no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, tādu deleģēto vai īstenošanas aktu trūkums, kuri papildinātu vai precizētu attiecīgo tiesību aktu, radītu pamatotas šaubas par juridiskajām sekām, kas izriet no minētā leģislatīvā akta vai tā pienācīgas piemērošanas;


c)

šīs regulas 16. pantā minēto pamatnostādņu un ieteikumu neesamība radītu praktiskus sarežģījumus saistībā ar attiecīgā leģislatīvā akta piemērošanu.


2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, iestāde kompetentajām iestādēm un Komisijai rakstveidā nosūta detalizētu informāciju par viņasprāt esošajām problēmām.


Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, iestāde sniedz Komisijai atzinumu par jebkuru darbību, ko tā uzskata par piemērotu, jauna leģislatīvā akta priekšlikuma vai jauna deleģētā vai īstenošanas akta priekšlikuma veidā, un par to, cik viņasprāt steidzami risināma ir šī problēma. Iestāde savu atzinumu publisko.


Gadījumos, kas minēti šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, iestāde cik drīz vien iespējams izvērtē vajadzību pieņemt attiecīgas pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.


Iestāde rīkojas ātri, jo īpaši, lai palīdzētu novērst 1. punktā minētās problēmas, kad vien tas ir iespējams.


3.   Ja nepieciešams, 1. punktā minētajos gadījumos un līdz jaunu pasākumu pieņemšanai un piemērošanai pēc 2. punktā minētajiem pasākumiem iestāde sniedz atzinumus par konkrētiem 1. punktā minēto aktu noteikumiem, lai veicinātu konsekventu, iedarbīgu un efektīvu uzraudzības un izpildes praksi, kā arī kopēju, vienotu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu.


4.   Ja, pamatojoties uz saņemto informāciju, jo īpaši no kompetentajām iestādēm, iestāde uzskata, ka jebkuri leģislatīvi akti, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai jebkuri deleģētie vai īstenošanas akti, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, rada būtiskas ārkārtas problēmas, kas saistītas ar uzticēšanos tirgum, patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu vai preču tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Savienībā, tā nekavējoties kompetentajām iestādēm un Komisijai rakstveidā nosūta detalizētu informāciju par viņasprāt esošajām problēmām. Iestāde var sniegt Komisijai atzinumu par jebkuru darbību, ko tā uzskata par piemērotu, jauna leģislatīvā akta priekšlikuma vai jauna deleģētā vai īstenošanas akta priekšlikuma veidā, un par to, cik viņasprāt steidzami risināma ir šī problēma. Iestāde savu atzinumu publisko.”;


9)

regulas 10. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“1.   Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus. Iestāde iesniedz izstrādātos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;


ii)

trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:


“Pirms to iesniegšanas Komisijai iestāde organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav ļoti nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.”;


iii)

ceturto daļu svītro;


iv)

piekto un sesto daļu aizstāj ar šādu:


“Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu daļēji vai ar grozījumiem.


Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā to nepieņem, vai izskaidrojot tā grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.”;


c)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Komisija organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.”;


d)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “regulatīvs tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.”;


10)

regulas 13. panta 1. punkta otro daļu svītro;


11)

regulas 15. pantu groza šādi:


a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minētos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.


Pirms īstenošanas tehnisko standartu projekta iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un analīze nav ļoti nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projekta darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.


Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija minēto laikposmu var pagarināt par vienu mēnesi. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.


Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā ir iecerējusi to nepieņemt, vai izskaidrojot savu grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.


Ja, beidzoties ceturtajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt to.


Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā izklāstīts šajā pantā.


2.   Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.”;


b)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Komisija organizē īstenošanas tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.”;


c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “īstenošanas tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.”;


12)

regulas 16. pantu groza šādi:


a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   Lai EFUS ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu vispārēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde izdod pamatnostādnes, kas adresētas visām kompetentajām iestādēm vai visiem finanšu tirgus dalībniekiem un izdod ieteikumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm vai vienam vai vairākiem finanšu tirgu dalībniekiem.


Pamatnostādnes un ieteikumi atbilst pilnvarām, kas piešķirtas 1. panta 2. punktā vai šajā pantā minētajos tiesību aktos.


2.   Iestāde attiecīgā gadījumā veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un analizē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Minēto apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai. Ja iestāde neveic atklātu sabiedrisko apspriešanu vai ja tā nepieprasa konsultācijas no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, iestāde to pamato.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Pamatnostādnēs un ieteikumos netiek tikai minēti vai pārņemti leģislatīvo aktu elementi. Lai nepieļautu nekādu dublēšanos, pirms jaunu pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas iestāde vispirms pārskata esošās pamatnostādnes un ieteikumus.”;


c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Iestāde 43. panta 5. punktā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.”;


13)

iekļauj šādus pantus:


“16.a pants


Atzinumi


1.   Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.


2.   Panta 1. punktā minētais pieprasījums var ietvert sabiedrisku apspriešanu vai tehnisku analīzi.


3.   Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu izvērtējumiem, kuri ietilpst Direktīvas 2014/65/ES darbības jomā un kuriem saskaņā ar šo direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde pēc vienas no attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma var sniegt un publicēt atzinumu par uzraudzības izvērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2014/65/ES 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Atzinumu sniedz nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms izvērtējuma laikposma beigām saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.


4.   Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iestāde var sniegt tehniskas konsultācijas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai jomās, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.


16.b pants


Jautājumi un atbildes


1.   Neskarot šā panta 5. punktu, iestādei jautājumus par 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu noteikumu, ar tiem saistīto deleģēto un īstenošanas aktu, un saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pieņemto pamatnostādņu un ieteikumu praktisko piemērošanu vai īstenošanu var jebkurā Savienības oficiālajā valodā iesniegt ikviena fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes un Savienības iestādes un struktūras.


Pirms jautājuma iesniegšanas iestādei finanšu tirgu dalībnieki izvērtē, vai šis jautājums vispirms nebūtu jāuzdod savai kompetentajai iestādei.


Pirms tiek publicētas atbildes uz pieņemamajiem jautājumiem, iestāde var lūgt papildu skaidrojumus par jautājumiem, ko uzdevusi šajā punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona.


2.   Atbildes, ko iestāde sniedz uz 1. punktā minētajiem jautājumiem, nav saistošas. Atbildes ir pieejamas vismaz tajā oficiālajā valodā, kurā tika iesniegts jautājums.


3.   Iestāde savā tīmekļa vietnē izveido un uztur tīmekļa rīku, kas ir pieejams jautājumu iesniegšanai un savlaicīgai visu saņemto jautājumu un visu to atbilžu publicēšanai, kuras ir dotas uz jautājumiem, kas ir pieņemami saskaņā ar 1. punktu, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā ar minēto personu likumīgajām interesēm vai nerada risku finanšu sistēmas stabilitātei. Iestāde var noraidīt jautājumus, uz kuriem tā neplāno atbildēt. Noraidītos jautājumus iestāde savā tīmekļa vietnē publicē uz diviem mēnešiem.


4.   Trīs Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi var lūgt Uzraudzības padomi saskaņā ar 44. pantu izlemt, vai šā panta 1. punktā minēto pieņemamo jautājumu izskatīt pamatnostādnēs, ievērojot 16. pantu, vai 37. pantā minētajai ieinteresēto personu grupai lūgt konsultāciju, vai jautājumus un atbildes pārskatīt ik pēc piemērota laika sprīža, vai veikt atklātas sabiedriskas apspriešanas, vai veikt iespējamu ar to saistīto izmaksu un ieguvumu analīzi. Šādai apspriešanai un analīzei ir jābūt samērīgai ar attiecīgo jautājumu un atbilžu projektu tvērumu, veidu un ietekmi vai ar lietas īpašo steidzamību. Iesaistot 37. pantā minēto ieinteresēto personu grupu, piemēro konfidencialitātes pienākumu.


5.   Iestāde nosūta Komisijai jautājumus, kuriem nepieciešama Savienības tiesību aktu interpretācija. Iestāde publicē visas atbildes, ko sniegusi Komisija.”;


14)

regulas 17. pantu groza šādi:


a)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“2.   Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, tostarp, kad tā pamatā ir fizisku vai juridisku personu labi pamatota informācija, un pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas iestāde izklāsta, kā tā šajā gadījumā plāno rīkoties un attiecīgā gadījumā izmeklē iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumus.”;


ii)

pievieno šādas daļas:


“Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu tieši adresēt citām kompetentajām iestādēm ikreiz, kad ir izrādījies vai tiek uzskatīts, ka ar informācijas pieprasīšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei vien nepietiek, lai iegūtu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu izmeklēšanai.


Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Neskarot šajā regulā noteiktās pilnvaras un pirms ieteikuma izdošanas, kā izklāstīts 3. punktā, iestāde ar attiecīgo kompetento iestādi cenšas panākt vienošanos par darbībām, kas vajadzīgas, lai kompetentā iestāde ievērotu Savienības tiesību aktus, ja tā uzskata šādus centienus par lietderīgiem, lai novērstu Savienības tiesību aktu pārkāpumu.”;


c)

panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:


“6.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā noteiktajā termiņā un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.


Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 4. punktu.


7.   Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.


Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.”;


15)

iekļauj šādu pantu:


“17.a pants


Trauksmes cēlēju aizsardzība


1.   Iestāde ievieš īpašus ziņošanas kanālus, lai saņemtu un apstrādātu informāciju, ko sniedz fiziska vai juridiska persona, kas ziņo par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu vai Savienības tiesību aktu nepiemērošanu.


2.   Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic ziņošanu, izmantojot minētos kanālus, attiecīgā gadījumā ir aizsargātas pret represijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (*45).


3.   Iestāde nodrošina, ka visu informāciju var iesniegt anonīmi, konfidenciāli un droši. Ja iestāde uzskata, ka iesniegtā informācija satur pierādījumus vai nozīmīgas pazīmes, kas liecina par būtisku pārkāpumu, tā trauksmes cēlējam sniedz atbildi.


(*45)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).”;"

16)

regulas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 2. punktu un – ārkārtas apstākļos –, ja kompetentajām iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz nelabvēlīgiem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti vai klientu un ieguldītāju aizsardzību, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu tirgus dalībnieki un kompetentās iestādes izpilda minētajos leģislatīvajos aktos noteiktās prasības.”;


17)

regulas 19. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā izklāstīto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:


a)

pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;


b)

gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos ir paredzēts, ka iestāde var palīdzēt pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem iemesliem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.


Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums un kad saskaņā ar minētajiem aktiem iestāde pēc savas iniciatīvas var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.”;


b)

iekļauj šādus punktus:


“1.a   Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:


a)

ja 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:


i)

ir beidzies termiņš; vai


ii)

vismaz divas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības;


b)

ja 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:


i)

vismaz divas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai


ii)

ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētas darbības, lai panāktu atbilstību minētajiem aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.


1.b   Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.


Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 4. punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas šā panta 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu un panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;


d)

iekļauj šādu punktu:


“3.a   Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu; attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;


e)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu tirgu dalībnieks panāk atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu minētajam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.”;


18)

regulas 21. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina un pārrauga uzraudzītāju kolēģiju – ja tādas ir izveidotas ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem – efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvenci un saskaņotību uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu un iestādes darbinieki ir pilnvērtīgi uzraudzītāju kolēģiju dalībnieki un kā tādiem tiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.”;


b)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde uzņemas vadošo lomu, nodrošinot konsekventu un saskaņotu uzraudzītāju kolēģiju darbību attiecībā uz pārrobežu iestādēm visā Savienībā, ņemot vērā sistēmisko risku, ko rada 23. pantā minētie finanšu tirgu dalībnieki, un attiecīgā gadījumā sasauc kolēģijas sanāksmi.”;


ii)

trešās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

ierosināt un koordinēt Savienības mēroga spriedzes testus saskaņā ar 32. pantu, lai izvērtētu finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši finanšu tirgu dalībnieku radīto sistēmisko risku, kā minēts 23. pantā, un izvērtēt nozīmīgu finanšu tirgu dalībnieku radītā sistēmiskā riska iespējamību palielināties spriedzes situācijās, nodrošinot, lai attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodoloģijas, un attiecīgā gadījumā adresēt kompetentajai iestādei ieteikumu labot spriedzes testā konstatētās problēmas, tostarp ieteikumu veikt īpašus novērtējumus; tā var ieteikt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudes uz vietas un var piedalīties šādās pārbaudēs uz vietas, lai nodrošinātu Savienības mērogā veiktas izvērtēšanas metožu, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību;”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Iestāde saskaņā ar 10. līdz 15. pantu var atbilstīgi 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos izklāstītajām pilnvarām izstrādāt norādīto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvo darbību. Iestāde var izdot pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un popularizētu paraugpraksi, ko pieņēmušas uzraudzītāju kolēģijas.”;


19)

regulas 22. pantu groza šādi:


a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:


“Vispārīgi noteikumi par sistēmisku risku”;


b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu tirgu integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei, vai klientu vai ieguldītāju aizsardzībai.


Pēc izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pirmo daļu, Uzraudzības padome var sniegt attiecīgajām kompetentajām iestādēm atbilstošus ieteikumus rīcībai.


Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. pantu.”;


20)

regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde, konsultējoties ar ESRK, izstrādā kritērijus sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai un atbilstīgu spriedzes testu sistēmu, kas ietver izvērtējumu par tāda sistēmiska riska iespējamību, kuru finanšu tirgus dalībnieki var radīt vai kuru tiem var radīt spriedzes situācijās, tostarp iespējams, ar vidi saistīts sistēmisks risks. Finanšu tirgu dalībniekiem, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.”;


21)

regulas 27. panta 2. punkta otro daļu svītro;


22)

regulas 29. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

iekļauj šādus apakšpunktus:


“aa)

nosaka Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes saskaņā ar 29.a pantu;


ab)

izveido koordinācijas grupas saskaņā ar 45.b pantu, lai sekmētu uzraudzības konverģenci un apzinātu paraugpraksi.”;


ii)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības leģislatīvajos aktos;”;


iii)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“e)

izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus;”;


iv)

punktā pievieno šādu apakšpunktu:


“f)

ievieš uzraudzības sistēmu, lai novērtētu vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos riskus, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu;”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.


Lai iedibinātu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un pastāvīgi atjaunina Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā finanšu iestāžu risku būtību, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu, tostarp finanšu tirgu dalībnieku un tirgu izmaiņas, ko rada tehnoloģiskā inovācija. Savienības uzraudzības rokasgrāmatā izklāsta paraugpraksi un nosaka kvalitatīvas metodoloģijas un procesus.


Iestāde attiecīgā gadījumā veic 1. punkta a) apakšpunktā minēto atzinumu un šajā punktā minēto rīku un instrumentu atklātu sabiedrisku apspriešanu. Tā arī attiecīgā gadījumā analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar atzinuma vai rīku un instrumentu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgā gadījumā arī prasa konsultācijas Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.”;


23)

iekļauj šādu pantu:


“29.a pants


Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes


Pēc apspriedes Uzraudzības padomē un ņemot vērā no kompetentajām iestādēm saņemto ieguldījumu, Savienības iestāžu esošo darbu un ESRK publicēto analīzi, brīdinājumus un ieteikumus, iestāde vismaz reizi trīs gados līdz 31. martam nosaka ne vairāk kā divas Savienības mēroga būtiskas prioritātes, kas atspoguļo turpmāko attīstību un tendences. Kompetentās iestādes, izstrādājot savas darba programmas, ņem vērā minētās prioritātes un attiecīgi par to paziņo iestādei. Iestāde apspriež attiecīgās kompetento iestāžu nākamajā gadā veicamās darbības un izdara secinājumus. Iestāde apspriež iespējamus turpmākus pasākumus, kuros var būt ietvertas pamatnostādnes, ieteikumi kompetentajām iestādēm un salīdzinoša izvērtēšana attiecīgajā jomā.


Iestādes identificētās Savienības mēroga būtiskās prioritātes neliedz kompetentajām iestādēm piemērot savu paraugpraksi saskaņā ar savām papildu prioritātēm un attīstību, un tiek ņemtas vērā valstu īpatnības.”;


24)

regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:


“30. pants


Kompetento iestāžu salīdzinošā izvērtēšana


1.   Iestāde periodiski veic salīdzinošu izvērtēšanu par dažām vai visām kompetento iestāžu darbībām, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci un efektivitāti. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina objektīvu izvērtējamo iestāžu novērtējumu un salīdzināšanu. Plānojot un veicot salīdzinošu izvērtēšanu, ņem vērā pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi, ieskaitot jebkādu būtisku informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un jebkādu būtisku informāciju no ieinteresētajām personām.


2.   Šā panta nolūkiem iestāde izveido ad hoc salīdzinošās izvērtēšanas komitejas, kurās ietilpst iestādes darbinieki un kompetento iestāžu locekļi. Salīdzinošās izvērtēšanas komiteju priekšsēdētāji ir iestādes darbinieki. Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt dalības pieteikumu iesniedz priekšlikumu par salīdzinošās izvērtēšanas komitejas priekšsēdētāju un locekļiem, ko apstiprina Uzraudzības padome. Priekšlikumu uzskata par apstiprinātu, ja vien 10 dienu laikā no dienas, kad priekšsēdētājs to iesniedzis, Uzraudzības padome nepieņem lēmumu to noraidīt.


3.   Veicot salīdzinošo izvērtēšanu, cita starpā tiek izvērtēti šādi aspekti:


a)

kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;


b)

Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16. pantu pieņemto regulatīvo tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanas efektivitāte, piemērošanā panāktā konverģences pakāpe un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos izklāstīto mērķu sasniegšanas līmenis;


c)

tās paraugprakses piemērošana, kuru izstrādājušas kompetentās iestādes un kuru labi būtu pieņemt citām kompetentajām iestādēm;


d)

efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz to noteikumu izpildi, kuri pieņemti, īstenojot Savienības tiesību aktus, tostarp administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi, kas ir piemēroti atbildīgajām personām, ja minētie noteikumi nav bijuši ievēroti.


4.   Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus. Minēto salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas komiteja un saskaņā ar 44. panta 4. punktu pieņem Uzraudzības padome. Izstrādājot minēto ziņojumu, salīdzinošās izvērtēšanas komiteja apspriežas ar Valdi, lai saglabātu konsekvenci ar citiem salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Valde jo īpaši novērtē, vai metodika ir piemērota vienādi. Ziņojumā paskaidro un nosaka turpmākus pasākumus, kas salīdzinošās izvērtēšanas rezultātā tiek uzskatīti par piemērotiem, samērīgiem un nepieciešamiem. Minētos turpmākos pasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.


Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu visas izdotās pamatnostādnes un ieteikumus.


Lai nodrošinātu augstākās kvalitātes uzraudzības prakšu konverģenci, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā salīdzinošā izvērtējuma iznākumu, kā arī jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.


5.   Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā salīdzinošā izvērtējuma iznākumu vai jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā, tā uzskata, ka no Savienības viedokļa būtu jāturpina saskaņot Savienības noteikumus, kas piemērojami finanšu tirgus dalībniekiem vai kompetentajām iestādēm.


6.   Iestāde divus gadus pēc salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma publicēšanas sāk gatavot turpmāku ziņojumu. Turpmāko ziņojumu sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas komiteja un saskaņā ar 44. panta 4. punktu pieņem Uzraudzības padome. Izstrādājot minēto ziņojumu, salīdzinošās izvērtēšanas komiteja apspriežas ar Valdi, lai saglabātu konsekvenci ar citiem turpmākajiem ziņojumiem. Turpmākajā ziņojumā ir iekļauts novērtējums par to, bet ne tikai par to, cik piemērotas un efektīvas darbības ir veikušas kompetentās iestādes, kam veic salīdzinošo izvērtēšanu, reaģējot uz turpmākajiem pasākumiem salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumā.


7.   Salīdzinošās izvērtēšanas komiteja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas salīdzinošā izvērtēšana, nosaka pamatotus salīdzinošās izvērtēšanas galvenos konstatējumus. Iestāde publicē pamatotus salīdzinošās izvērtēšanas un 6. punktā minētā turpmākā ziņojuma galvenos konstatējumus. Ja iestādes pamatotie galvenie konstatējumi atšķiras no tiem, kurus norādījusi salīdzinošās izvērtēšanas komiteja, iestāde konfidenciāli nosūta salīdzinošās izvērtēšanas komitejas konstatējumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Ja kompetentā iestāde, kam veic salīdzinošo izvērtēšanu, ir nobažījusies, ka iestādes pamatoto galveno konstatējumu publicēšana radītu risku finanšu sistēmas stabilitātei, tai tiek dota iespēja lietu nodot Uzraudzības padomei. Uzraudzības padome var pieņemt lēmumu minētos izvilkumus nepublicēt.


8.   Šā panta nolūkiem Valde iesniedz priekšlikumu salīdzinošās izvērtēšanas darba plānam nākamajiem diviem gadiem, kurā cita starpā tiek atspoguļotas atziņas, kas gūtas no iepriekšējiem salīdzinošās izvērtēšanas procesiem un diskusijām, kas notikušas 45.b pantā minētajās koordinācijas grupās. Salīdzinošās izvērtēšanas darba plāns veido atsevišķu gada un daudzgadu darba programmas daļu. To publisko. Steidzamības vai neparedzētu notikumu gadījumā iestāde var veikt papildu salīdzinošo izvērtēšanu.”;


25)

regulas 31. pantu groza šādi:


a)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.”;


b)

otro daļu groza šādi:


i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, inter alia:”;


ii)

daļas e) punktu aizstāj ar šādu:


“e)

pieņemot atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai koordinētu attiecīgo kompetento iestāžu darbības, ja ir vērojami notikumi, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību;”;


iii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“ea)

veikt atbilstīgus pasākumus, lai koordinētu rīcību, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes nolūkā atvieglot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju;”;


c)

pievieno šādu punktu:


“3.   Lai veicinātu Eiropas mēroga kopējas pieejas izveidi attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, kuru attiecīgā gadījumā atbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteja, atvieglojot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju, īpaši ar informācijas apmaiņas un paraugprakses palīdzību. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;


26)

iekļauj šādus pantus:


“31.a pants


Informācijas apmaiņa par piemērotību un atbilstību


Iestāde kopā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) izveido sistēmu informācijas apmaiņai par personu, kam ir būtiska līdzdalība finanšu tirgus dalībniekā, finanšu tirgus dalībnieku direktoru un galveno funkciju veicēju piemērotības un atbilstības izvērtēšanu, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.


31.b pants


Koordinācija attiecībā uz rīkojumiem, darījumiem un darbībām ar būtisku pārrobežu ietekmi


Ja kompetentajai iestādei ir pierādījumi vai skaidras norādes no vairākiem atšķirīgiem avotiem, ka rīkojumi, darījumi vai jebkādas citas darbības ar būtisku pārrobežu ietekmi apdraud Savienības finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu stabilitāti, tā nekavējoties paziņo par to iestādei un nodrošina attiecīgo informāciju. Iestāde to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās notikusi aizdomīgā darbība, var sniegt atzinumu par attiecīgiem turpmākajiem pasākumiem.”;


27)

regulas 32. pantu groza šādi:


a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:


“Tirgus norišu izvērtēšana, tostarp spriedzes testi”;


b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikroprudenciālās uzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde izvērtējumos ietver to tirgu ekonomisko analīzi, kuros darbojas finanšu tirgu dalībnieki, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādiem tirgu dalībniekiem.”;


c)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“2.   Iestāde uzsāk un koordinē Savienības mēroga izvērtējumus par finanšu tirgus dalībnieku izturētspēju saistībā ar nelabvēlīgu notikumu attīstību tirgū. Šajā nolūkā iestāde izstrādā:”;


ii)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

kopēju metodoloģiju, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz finanšu tirgus dalībnieka finanšu stāvokli, cita starpā ņemot vērā riskus, kas izriet no nelabvēlīgiem vides apstākļiem;”;


iii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“aa)

kopēju metodoloģiju to Savienības finanšu tirgus dalībnieku noteikšanai, kuras iekļaujamas Savienības mēroga izvērtēšanā;”;


iv)

pievieno šādu apakšpunktu:


“d)

kopēju metodoloģiju, lai izvērtētu vides risku ietekmi uz finanšu tirgus dalībnieku finanšu stabilitāti.”;


v)

pievieno šādu daļu:


“Piemērojot šo punktu, iestāde sadarbojas ar ESRK.”;


d)

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“3.   Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde vienu reizi gadā un, ja vajadzīgs, biežāk sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar šīs regulas 22. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem.”;


28)

regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:


“33. pants


Starptautiskās attiecības, tostarp līdzvērtība


1.   Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Minētie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar minētajām trešām valstīm.


Ja trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantam, ir iekļauta to jurisdikciju sarakstā, kuru valsts režīmos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un teroristu finansēšanas novēršanai ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai, iestāde neslēdz administratīvus nolīgumus ar minētās trešās valsts regulatīvajām un uzraudzības iestādēm. Tas neizslēdz citas sadarbības formas starp iestādi un attiecīgajām trešo valstu iestādēm, lai mazinātu draudus Savienības finanšu sistēmai.


2.   Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija konkrēti pieprasījusi konsultāciju vai šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.


3.   Iestāde pārrauga attiecīgās regulatīvās un uzraudzības norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskākās tirgus norises trešās valstīs, īpašu uzmanību veltot to ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību, tik lielā mērā, cik tas ir būtiski uz risku balstītiem līdzvērtības novērtējumiem, par ko Komisija, ievērojot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību.


Turklāt tā pārliecinās, vai vēl joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tikuši pieņemti trešo valstu lēmumi par līdzvērtību, un visi šajos lēmumos ietvertie nosacījumi.


Iestāde var sadarboties ar attiecīgām iestādēm trešās valstīs. Iestāde iesniedz konfidenciālu ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei), kurā izdara kopsavilkumu par tās veiktajā pārraudzībā gūtajiem konstatējumiem attiecībā uz visām līdzvērtīgajām trešām valstīm. Ziņojumā īpaša uzmanība tiek veltīta ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību.


Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas šajā punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības būtiskas norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāk tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.


4.   Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un ievērojot šā panta 1. punkta otrajā teikumā izklāstītos nosacījumus, iestāde, ja tas iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Principā minētā sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar attiecīgajām minēto trešo valstu iestādēm. Sarunās par šādiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:


a)

mehānismi, kas iestādei dod iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;


b)

ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šādiem lēmumiem par līdzvērtību – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas.


Iestāde informē Komisiju, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt administratīvo nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties.


5.   Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var izstrādāt administratīvā nolīguma paraugu. Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai šis nolīguma paraugs tiktu ievērots.


Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veikto pārraudzību saskaņā ar šā panta 3. punktu.


6.   Iestāde saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, veicina vienotu, kopīgu, konsekventu un efektīvu Savienības interešu pārstāvību starptautiskos forumos.”;


29)

regulas 34. pantu svītro;


30)

regulas 36. pantu groza šādi:


a)

panta 3. punktu svītro;


b)

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:


“4.   Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde šo brīdinājumu vai ieteikumu apspriež nākamajā Uzraudzības padomes sanāksmē vai attiecīgā gadījumā agrāk, lai izvērtētu šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi un iespējamos turpmākos pasākumus.


Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.


Ja iestāde nerīkojas, lai reaģētu uz brīdinājumu vai ieteikumu, tā paskaidro Padomei un ESRK iemeslus, kāpēc tā to nedara. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu. ESRK par to informē arī Padomi.


5.   Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.


Ja ieteikuma saņēmējs neplāno ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.


Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. panta 1. punktu informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un ESRK par darbībām, ko tā veikusi saistībā ar ESRK ieteikumu, tā pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.”;


c)

panta 6. punktu svītro;


31)

regulas 37. pantu groza šādi:


a)

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:


“2.   Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi. No minētajiem locekļiem:


a)

13 locekļi proporcionāli pārstāv finanšu tirgu dalībniekus, kas darbojas Savienībā;


b)

13 locekļi pārstāv finanšu tirgu dalībnieku, kas darbojas Savienībā, darbinieku pārstāvjus, patērētājus, finanšu pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus; un


c)

četri locekļi ir neatkarīgi vadošu akadēmisko aprindu pārstāvji.


3.   Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu vērtspapīru un tirgu nozares daudzveidības atspoguļojumu, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus atlasa atbilstoši viņu kvalifikācijai, prasmēm, attiecīgajām zināšanām un pierādītām speciālām zināšanām.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“3.a   Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļi no sava vidus ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēl uz divu gadu laikposmu.


Eiropas Parlaments var uzaicināt Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.”;


c)

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“4.   Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts šīs regulas 70. pantā, un nodrošina Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka pienācīgu kompensāciju. Attiecībā uz šo kompensāciju ņem vērā locekļu sagatavošanās darbu un veiktos pēcpasākumus, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (*46) (Civildienesta noteikumi). Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas par tehniskiem jautājumiem. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.


(*46)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.”;"

d)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt konsultācijas iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas izklāstīti 10. līdz 16. un 29., 30. un 32. pantā.


Ja Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļi nespēj vienoties par konsultāciju, vienai trešdaļai tās locekļu vai vienu ieinteresēto personu grupu pārstāvošajiem locekļiem ir atļauts sniegt atsevišķu konsultāciju.


Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” sniegt kopīgu konsultāciju jautājumos, kas saistīti ar EUI darbu.”;


e)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:


“7.   Iestāde publisko Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas konsultāciju, tās locekļu atsevišķās konsultācijas un tās apspriežu rezultātus, kā arī informāciju par to, kā ir ņemta vērā konsultācija un apspriežu rezultāti.”;


32)

regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:


“39. pants


Lēmumu pieņemšanas procedūras


1.   Pieņemot lēmumus atbilstīgi 17., 18. un 19. pantam, iestāde rīkojas saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktu.


2.   Iestāde lēmuma adresāta oficiālajā valodā informē to par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Adresāts var paust viedokli savā oficiālajā valodā. Pirmajā teikumā noteikto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.


3.   Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.


4.   Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.


5.   Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.


6.   Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus publisko. Publiskojot norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu tirgu dalībnieka identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā minēto finanšu tirgu dalībnieku leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;


33)

regulas 40. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

priekšsēdētājs;”;


b)

pievieno šādu punktu:


“7.   Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;


34)

regulas 41. un 42. pantu aizstāj ar šādiem:


“41. pants


Iekšējās komitejas


1.   Uzraudzības padome pēc savas iniciatīvas vai pēc priekšsēdētāja lūguma var izveidot iekšējas komitejas tai uzticēto konkrēto uzdevumu veikšanai. Pēc Valdes vai priekšsēdētāja pieprasījuma Uzraudzības padome var izveidot iekšējas komitejas konkrēto uzdevumu veikšanai, kas uzticēti Valdei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.


2.   Piemērojot 17. pantu, priekšsēdētājs ierosina lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šie seši citi locekļi nav tās kompetentās iestādes pārstāvji, kas, iespējams, ir pārkāpusi Savienības tiesību aktus, un tiem nav nekādas ieinteresētības lietā, nedz tiešas saiknes ar attiecīgo kompetento iestādi.


Katram darba grupas loceklim ir viena balss.


Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.


3.   Piemērojot 19. pantu, priekšsēdētājs ierosina lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šie seši citi locekļi nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kas iesaistītas domstarpībās, un tiem nav nekādas ieinteresētības konfliktā, nedz tiešas saiknes ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.


Katram darba grupas loceklim ir viena balss.


Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.


4.   Lai veiktu 22. panta 4. punkta pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanu, priekšsēdētājs var arī ierosināt lēmumu sākt izmeklēšanu un lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.


Katram darba grupas loceklim ir viena balss.


Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.


5.   Darba grupas, kas minētas šā panta 2. un 3. punktā, vai priekšsēdētājs ierosina lēmumus saskaņā ar 17. pantu vai 19. pantu, bet galīgo lēmumu pieņem Uzraudzības padome. Šā panta 4. punktā minētā darba grupa iesniedz Uzraudzības padomei saskaņā ar 22. panta 4. punkta pirmo daļu veiktās izmeklēšanas rezultātus.


6.   Uzraudzības padome pieņem šajā pantā minēto darba grupu reglamentu.


42. pants


Uzraudzības padomes neatkarība


1.   Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, Uzraudzības padomes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi, vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu un struktūru, valstu valdību un citu publisku vai privātu struktūru norādījumus.


2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras un jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.


3.   Uzraudzības padomes locekļi, priekšsēdētājs, kā arī pārstāvji bez balsstiesībām un novērotāji, kas piedalās Uzraudzības padomes sanāksmēs, pirms šādām sanāksmēm precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem.


4.   Uzraudzības padome savā iekšējā reglamentā paredz praktiskus noteikumus attiecībā uz 3. punktā minēto interešu deklarācijas noteikumu un attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldību.”;


35)

regulas 43. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un atbild par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu. Uzraudzības padome pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un attiecīgā gadījumā sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, pamatojoties uz attiecīgās iekšējās komitejas vai darba grupas, priekšsēdētāja vai Valdes priekšlikumu.”;


b)

panta 2. un 3. punktu svītro;


c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   Uzraudzības padome uz Valdes priekšlikuma pamata pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;


d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:


“8.   Uzraudzības padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz priekšsēdētāju un izpilddirektoru. Saskaņā ar 51. panta 5. punktu tā var atbrīvot izpilddirektoru no amata.”;


36)

iekļauj šādu pantu:


“43.a pants


Uzraudzības padomes pieņemto lēmumu pārredzamība


Neatkarīgi no 70. panta, sešu nedēļu laikā pēc katras Uzraudzības padomes sanāksmes iestāde Eiropas Parlamentam iesniedz vismaz vispusīgu un jēgpilnu attiecīgās sanāksmes protokolu, kas ļauj pilnībā izprast tajā notikušās diskusijas, un anotētu lēmumu sarakstu. Šādā protokolā neatspoguļo Uzraudzības padomes diskusijas par atsevišķiem finanšu tirgu dalībniekiem, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.”;


37)

regulas 44. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Uzraudzības padomē lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.


Par šīs regulas 10. līdz 16. pantā minētajiem aktiem un pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punkta trešo daļu un šīs regulas VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar LES 16. panta 4. punktu un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantu.


Priekšsēdētājs nebalso par otrajā daļā minētajiem lēmumiem.


Attiecībā uz darba grupu sastāvu saskaņā ar 41. panta 2., 3. un 4. punktu un 30. panta 2. punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas komitejas dalībniekiem, izskatot priekšsēdētāja priekšlikumus, Uzraudzības padome cenšas panākt vienprātību. Ja nav iespējams panākt vienprātību, Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar trīs ceturtdaļu balsojošo locekļu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.


Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktu, un atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar to tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu.”;


b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Attiecībā uz lēmumiem saskaņā 17., 19. un 30. pantu, Uzraudzības padome balso par ierosinātajiem lēmumiem, izmantojot rakstisku procedūru. Uzraudzības padomes locekļiem, kuriem ir balsstiesības, balsošanai ir astoņas darbdienas laika. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ierosināto lēmumu uzskata par pieņemtu, ja vien ar balsojošo Uzraudzības padomes dalībnieku balsu vairākumu netiek pausti iebildumi. Atturēšanās netiek uzskatītas par piekrišanu vai par iebildumiem, un, skaitot balsojuma rezultātus, tās neņem vērā. Ja trīs Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, iebilst pret rakstisko procedūru, Uzraudzības padome lēmuma projektu izskata un izlemj saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstīto procedūru.


Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķiem finanšu tirgu dalībniekiem, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.”;


c)

pievieno šādu punktu:


“5.   Iestādes priekšsēdētājam ir prerogatīva rīkot balsošanu jebkurā laikā. Neskarot minētās pilnvaras un iestādes lēmumu pieņemšanas procedūru efektivitāti, iestādes Uzraudzības padome, pieņemot savus lēmumus, cenšas panākt vienprātību.”;


38)

regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:


“45. pants


Sastāvs


1.   Valdē ir priekšsēdētājs un seši Uzraudzības padomes locekļi, kurus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi.


Katram Valdes loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas viņu var aizvietot, ja viņš nevar ierasties.


2.   Uzraudzības padomes ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Minēto termiņu var pagarināt vienu reizi. Valdes sastāvs ir dzimuma ziņā sabalansēts un atspoguļo visu Savienību kopumā. Pilnvaras pārklājas, un tiek veikti attiecīgi pasākumi rotācijas nodrošināšanai.


3.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu, un tās vada priekšsēdētājs. Valdes sanāksmes notiek pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Sanāksmi organizē vismaz piecas reizes gadā.


4.   Atbilstoši reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās Valdes apspriedēs par atsevišķiem finanšu tirgu dalībniekiem.”;


39)

iekļauj šādus pantus:


“45.a pants


Lēmumu pieņemšana


1.   Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, vienlaikus cenšoties panākt vienprātību. Katram loceklim ir viena balss. Priekšsēdētājs ir balsstiesīgs loceklis.


2.   Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot. Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par 63. pantā minētajiem jautājumiem.


3.   Valde pieņem un publisko savu reglamentu.


45.b pants


Koordinācijas grupas


1.   Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma var izveidot koordinācijas grupas par konkrētiem tematiem, kuru gadījumā varētu būt nepieciešams koordinēt darbības, ņemot vērā konkrētas tirgus norises. Pēc piecu Uzraudzības padomes locekļu pieprasījuma Valde izveido koordinācijas grupas par konkrētiem tematiem.


2.   Visas kompetentās iestādes piedalās koordinācijas grupās un saskaņā ar 35. pantu koordinācijas grupām sniedz vajadzīgo informāciju, lai koordinācijas grupas varētu veikt savus koordinēšanas uzdevumus saskaņā ar to pilnvarām. Koordinācijas grupu darba pamatā ir kompetento iestāžu sniegtā informācija un jebkādi iestādes apzinātie konstatējumi.


3.   Grupas vada kāds no Valdes locekļiem. Katrs attiecīgais Valdes loceklis, kura atbildībā ir koordinācijas grupa, ziņo Uzraudzības padomei par galvenajiem pārrunu elementiem un konstatējumiem un, ja tas ir relevanti, nāk klājā ar ierosinājumu par regulatīviem turpmākiem pasākumiem vai salīdzinošu izvērtēšanu attiecīgajā jomā. Kompetentās iestādes informē iestādi par to, kā tās savā darbībā ir ņēmušas vērā koordinācijas grupu darbu.


4.   Pārraugot tirgus norises, kas var būt koordinācijas grupu uzmanības centrā, iestāde saskaņā ar 35. pantu var pieprasīt kompetentajām iestādēm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai iestāde varētu veikt savu pārraudzības funkciju.”;


40)

regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:


“46. pants


Valdes neatkarība


Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi, vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu un struktūru, nevienas valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.


Dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras un jebkura cita publiskā vai privātā struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;


41)

regulas 47. pantu groza šādi:


a)

iekļauj šādu punktu:


“3.a   Valde pēc pārrunām attiecīgajā iekšējā komitejā var izskatīt visus jautājumus, par kuriem paredzējusi lemt Uzraudzības padome, un sniegt par tiem atzinumus un nāk klajā ar priekšlikumiem par tiem, izņemot attiecībā uz salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.”;


b)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:


“6.   Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi.”;


c)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:


“8.   Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus, pienācīgi ņemot vērā Uzraudzības padomes priekšlikumu. ”;


d)

pievieno šādu punktu:


“9.   Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;


42)

regulas 48. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu, tostarp par Uzraudzības padomes pieņemamās darba kārtības noteikšanu, sanāksmju sasaukšanu un jautājumu iesniegšanu lēmuma pieņemšanai, kā arī vada Uzraudzības padomes sanāksmes.


Priekšsēdētājs atbild par Valdes darba kārtības noteikšanu, kura jāpieņem Valdei, un vada Valdes sanāksmes.


Priekšsēdētājs var aicināt Valdi apsvērt koordinācijas grupas izveidi saskaņā ar 45.b pantu.”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   “Priekšsēdētāju izraugās saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgus dalībniekiem un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, izmantojot atklātu atlases procedūru, kurā ievēro dzimumu līdzsvara principu un kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Uzraudzības padome ar Komisijas palīdzību izstrādā kvalificētu priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu. Pamatojoties uz minēto sarakstu, Padome pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu.


Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. pantā minētajiem nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu atbrīvot viņu no amata.


Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Minētais priekšsēdētāja vietnieks netiek ievēlēts no Valdes locekļu vidus.”;


c)

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Pirmajā daļā minētā izvērtējuma vajadzībām priekšsēdētāja pienākumus veic priekšsēdētāja vietnieks.


Padome, pamatojoties uz Uzraudzības padomes priekšlikumu un ar Komisijas palīdzību un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.”;


d)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   Priekšsēdētāju var atcelt no amata tikai nopietna iemesla dēļ. Viņu var atcelt tikai Eiropas Parlaments pēc Padomes lēmuma, kas pieņemts pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.”;


43)

regulas 49. pantu groza šādi:


a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:


“Priekšsēdētāja neatkarība”;


b)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.”;


44)

iekļauj šādu pantu:


“49.a pants


Izdevumi


Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajām sanāksmēm, kurās piedalījušās ārējas ieinteresētās personas, darot to divu nedēļu laikā pēc attiecīgās sanāksmes, un par baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;


45)

regulas 50. pantu svītro;


46)

regulas 54. pantu groza šādi:


a)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“2.   Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), lai nodrošinātu starpnozaru konsekvenci, vienlaikus ņemot vērā nozaru īpatnības, jo īpaši attiecībā uz:


ii)

pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:


“—

finanšu konglomerātiem un gadījumos, kad tas ir prasīts Savienības tiesību aktos, prudenciālo konsolidāciju,”;


iii)

piekto ievilkumu aizstāj ar šādu:


“—

kiberdrošību,”;


iv)

sesto ievilkumu aizstāj ar šādu:


“—

informācijas un paraugprakses apmaiņu ar ESRK un pārējām EUI,”;


v)

pievieno šādus ievilkumus:


“—

finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem un patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem,


saskaņā ar 1. panta 6. punktu izveidotās komitejas konsultācijām.”;


b)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Apvienotā komiteja var palīdzēt Komisijai novērtēt nosacījumus un tehniskās specifikācijas un procedūras centralizēto automatizēto mehānismu drošas un efektīvas savstarpējās savienojamības nodrošināšanai Direktīvas (ES) 2015/849 32.a panta 5. punktā minētā ziņojuma sagatavošanas nolūkā, kā arī efektīvā reģistru savstarpējā savienojamībā saskaņā ar minēto direktīvu.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Apvienotajai komitejai ir specializēts personāls, ko nodrošina EUI, un šis personāls darbojas kā pastāvīgs sekretariāts. Iestāde atvēl pietiekamus līdzekļus administratīvajiem, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumiem.”;


47)

regulas 55. pantu groza šādi:


a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no EUI priekšsēdētājiem. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir ESRK otrais priekšsēdētāja vietnieks.”;


b)

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


“Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi trīs mēnešos.”;


c)

pievieno šādu punktu:


“5.   Iestādes priekšsēdētājs regulāri informē Uzraudzības padomi par Apvienotās komitejas sanāksmēs pieņemtām nostājām.”;


48)

regulas 56. un 57. pantu aizstāj ar šādiem:


“56. pants


Kopējas nostājas un kopēji tiesību akti


Saskaņā ar šīs regulas II nodaļā izklāstītajiem uzdevumiem un jo īpaši attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu iestāde nepieciešamības gadījumā vienprātīgi vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi).


Ja to paredz Savienības tiesību akti, pasākumus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz 16. pantam un lēmumus atbilstīgi šīs regulas 17., 18. un 19. pantam saistībā ar Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu to šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu, kuri ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) kompetencē, līdztekus attiecīgā gadījumā pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde).


57. pants


Apakškomitejas


1.   Apvienotā komiteja var izveidot apakškomitejas, lai tās Apvienotajai komitejai sagatavotu kopīgu nostāju un kopēju aktu projektus.


2.   Katra apakškomiteju veido 55. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.


3.   Katra apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvju vidus, un priekšsēdētājs ir arī novērotājs Apvienotajā komitejā.


4.   Šīs regulas 56. panta piemērošanas nolūkā izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.


5.   Apvienotā komiteja savā tīmekļa vietnē publisko visas izveidotās apakškomitejas, tostarp to pilnvaras un locekļu sarakstu ar viņu attiecīgajām funkcijām apakškomitejā.”;


49)

regulas 58. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas uzraudzības iestāžu Apelācijas padome.”;


b)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“2.   Apelācijas padomē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kas ir personas ar labu reputāciju, kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un starptautiska darba pieredzi, kas ir pietiekami augstā līmenī banku darbības, apdrošināšanas, aroda pensiju, vērtspapīru tirgu vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu un citu valsts vai Savienības iestāžu vai struktūru tā brīža personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās, un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus. Locekļi un aizstājēji ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie, un viņiem ir padziļinātas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas. Apelācijas padomē ir pārstāvēti speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likumīgi, tostarp samērīgi.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.


Pēc kandidātu saraksta saņemšanas Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļa un aizstājēja amata kandidātus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem.


Eiropas Parlaments var aicināt Apelācijas padomes locekļus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts, izņemot paziņojumus, jautājumus vai atbildes, kas attiecas uz atsevišķiem gadījumiem, par kuriem lēmumu pieņēmusi vai vēl lemj Apelācijas padome.”;


50)

regulas 59. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Apelācijas padomes locekļi un darbības un sekretariāta atbalstu sniedzošie iestādes darbinieki nepiedalās apelācijas tiesvedībā, kurā viņi ir personīgi ieinteresēti, ja viņi iepriekš ir pārstāvējuši vienu no tiesvedībā iesaistītajām pusēm vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.”;


51)

regulas 60. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iestādei iesniedz rakstiski trīs mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, pēc dienas, kurā iestāde publicējusi savu lēmumu.


Apelācijas padome pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.”;


52)

iekļauj šādu pantu:


“60.a pants


Iestādes kompetences pārkāpšana


Jebkura fiziska vai juridiska persona var Komisijai nosūtīt argumentētu ieteikumu, ja tā uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi savu kompetenci, tostarp, kad tā, rīkojoties saskaņā ar 16. un 16.b pantu, nav ievērojusi 1. panta 5. punktā minēto proporcionalitātes principu, un tas tieši un individuāli skar minēto personu.”;


53)

regulas 62. panta 1. punktu groza šādi:


a)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“1.   Iestādes, kura saskaņā ar 70. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (*47) (“Finanšu regula”), ir Eiropas iestāde, ieņēmumus jo īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:


(*47)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un ar ko atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;"

b)

pievieno šādus apakšpunktus:


“d)

jebkādas brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas;


e)

saskaņotas maksas par publicēšanu, apmācību un jebkādiem citiem pakalpojumiem, ko iestāde sniedz pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu konkrēta pieprasījuma.”;


c)

pievieno šādu daļu:


“Jebkādas pirmās daļas d) apakšpunktā minētās brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas nepieņem gadījumā, ja šāda pieņemšana varētu viest šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti. Brīvprātīgas iemaksas, kas ir kompensācija par izmaksām, kuras radušās, pildot kompetentās iestādes iestādei deleģētos uzdevumus, netiek uzskatītas par tādām, kas vieš šaubas par iestādes neatkarību.”;


54)

regulas 63., 64. un 65. pantu aizstāj ar šādiem:


“63. pants


Budžeta izstrāde


1.   Izpilddirektors ik gadu sagatavo provizorisko vienotā iestādes programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti plānotie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz iestādes gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.


2.   Pamatojoties uz projektu, ko apstiprinājusi Valde, Uzraudzības padome pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.


3.   Valde vienoto programmdokumentu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai līdz 31. janvārim.


4.   Komisija saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu un ņemot vērā vienoto programmdokumentu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.


5.   Eiropas Parlaments un Padome pieņem iestādes štata plānu. Eiropas Parlaments un Padome apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.


6.   Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus labojumus.


7.   Valde nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.


8.   Neskarot Finanšu regulas 266. un267. pantu, jebkuram projektu, kuram var būt ievērojama finansiālā vai ilgtermiņa ietekme uz iestādes budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi, tostarp līguma laušanas klauzulām, vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums.


64. pants


Budžeta izpilde un kontrole


1.   Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes gada budžetu.


2.   Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai. Regulas 70. pants neliedz iestādei iespēju sniegt Revīzijas palātai jebkādu informāciju, ko Revīzijas palāta pieprasa un kas ir tās kompetencē.


3.   Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.


4.   Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam arī nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.


5.   Iestādes grāmatvedis iestādes galīgos pārskatus sagatavo pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 246. pantu saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Izpilddirektors nosūta minētos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.


6.   Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu.


Iestādes grāmatvedis līdz katra gada 15. jūnijam Komisijas grāmatvedim nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.


7.   Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


8.   Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem un minētās atbildes kopiju nosūta arī Valdei un Komisijai.


9.   Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 261. panta 3. punktu jebkuru informāciju, kas nepieciešama raitai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam.


10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.


11.   Iestāde sniedz argumentētu atzinumu par Eiropas Parlamenta nostāju un jebkādiem citiem konstatējumiem, ko Eiropas Parlaments izdarījis budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā.


65. pants


Finanšu noteikumi


Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 (*48), izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un vienīgi tad, ja Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.


(*48)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.).”;"

55)

regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (*49).


(*49)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2003., 1. lpp.).”;"

56)

regulas 70. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.”;


b)

panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:


Šā panta 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktais pienākums neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.”;


c)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Valde un Uzraudzības padome nodrošina, lai uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, tostarp uz amatpersonām un citām personām, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas ir līdzvērtīgas 1. un 2. punktā noteiktajām.


Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un kas piedalās iestādes darbībās.”;


d)

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:


“3.   Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un finanšu tirgu dalībniekiem piemērojamajiem citiem Savienības tiesību aktiem.


Minētajai informācijai piemēro 1. un 2. punktā minētos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.


4.   Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (*50).


(*50)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).”;"

57)

regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:


“71. pants


Datu aizsardzība


Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (*51), kad tā pilda savus pienākumus.


(*51)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

58)

regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;


59)

regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un ēkas, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru tie noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.”;


60)

regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:


“76. pants


Attiecības ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju


Iestāde tiek uzskatīta par Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR) tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi CESR aktīvi un saistības un visas CESR nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. CESR sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļots tās aktīvu un pasīvu beigu saldo minētās nodošanas dienā. CESR un Komisija veic minētā paziņojuma revīziju un to apstiprina.”;


61)

regulas 81. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

ievadteikumu aizstāj ar šādu:


“1.   Līdz 2021. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Minētajā pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:”;


ii)

punkta a) apakšpunkta ievadteikumu un i) punktu aizstāj ar šādu:


“a)

kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību efektivitāti un konverģenci:


i)

kompetento iestāžu neatkarību un konverģenci attiecībā uz standartiem, kas ir līdzvērtīgi korporatīvai pārvaldībai;”;


iii)

pievieno šādu apakšpunktu:


“g)

apvienotās komitejas darbību.”;


b)

iekļauj šādus punktus:


“2.a   Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē 9.a panta piemērošanu.


2.b   Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē iespējamu iestādes uzraudzību attiecībā uz trešo valstu tirdzniecības vietām, izskatot tādus aspektus kā atzīšana, kuras pamatā ir sistēmiskais nozīmīgums, organizatoriskās prasības, pastāvīga atbilstība, naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kā arī darbinieki un resursi. Izvērtējumā Komisija ņem vērā ietekmi uz likviditāti, tostarp labākās cenas pieejamību ieguldītājiem, labāko izpildi ES klientiem, piekļuves šķēršļus un ekonomiskos ieguvumus ES darījumu partneriem globālajā tirdzniecībā, kā arī kapitāla tirgu savienības attīstību.


2.c   Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē iespējamu iestādes uzraudzību attiecībā uz trešo valstu CVD, izskatot tādus aspektus kā atzīšana, kuras pamatā ir sistēmiskais nozīmīgums, organizatoriskās prasības, pastāvīga atbilstība, naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kā arī darbinieki un resursi.


2.d   Komisija 2.b un 2.c punktā minētos izvērtējumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2021. gada 30. jūnijam, attiecīgā gadījumā tiem pievienojot jebkādu leģislatīvu aktu priekšlikumu.”


4. pants


Grozījumi Regulā (ES) Nr. 600/2014


Regulu (ES) Nr. 600/2014 groza šādi:


1)

regulas 1. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:


“g)

atļauju izsniegšanai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzībai.”;


2)

regulas 2. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

punkta 18) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“18)

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā, un – attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļauju piešķiršanu un uzraudzību – EVTI, izņemot apstiprinātas ziņošanas sistēmas (AZS) un apstiprinātas publicēšanas struktūras (APS), kurām ir izņēmuma statuss saskaņā ar šā panta 3. punktu;”;


ii)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“22a)

“augstākā līmeņa vadība” ir augstākā līmeņa vadība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 37) apakšpunktā;”;


iii)

punkta 34), 35) un 36) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:


“34)

“apstiprināta publicēšanas struktūra” jeb “APS” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt darījumu ziņojumu publicēšanas pakalpojumu atbilstoši 20. un 21. pantam;


35)

“konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” jeb “KDLN” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts sniegt pakalpojumu, kas ir 6., 7., 10., 12., 13., 20 un 21. pantā minēto darījumu ziņojumu vākšana par finanšu instrumentiem no regulētajiem tirgiem, DTS, OTS un APS un to konsolidēšana nepārtrauktā elektroniskā reāllaika datu plūsmā, katram finanšu instrumentam nodrošinot datus par cenu un apjomu;


36)

“apstiprināta ziņošanas sistēma” jeb “AZS” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu sniegšana par darījumu informāciju kompetentajām iestādēm vai EVTI;”;


iv)

iekļauj šādu apakšpunktu:


“36.a)

“datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs” ir persona, kas minēta 34) līdz 36) apakšpunktā, un persona, kas minēta 27.b panta 2. punktā;”;


b)

pievieno šādu punktu:


“3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktus saskaņā ar 50. pantu, precizējot kritērijus to AZS un APS identificēšanai, kurām, atkāpjoties no šīs regulas un ņemot vērā to ierobežoto nozīmi iekšējā tirgū, atļauju izsniedz un kuras uzrauga dalībvalsts kompetentā iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā.


Pieņemot deleģēto aktu, Komisija ņem vērā vienu vai vairākus šādus elementus:


a)

to, cik lielā mērā pakalpojumi tiek sniegti ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja piešķirta tikai vienā dalībvalstī;


b)

tirdzniecības ziņojumu vai darījumu skaitu;


c)

to, vai AZS vai APS ietilpst finanšu tirgus dalībnieku grupā, kas darbojas pārrobežu mērogā.


Ja EVTI uzrauga vienību attiecībā uz jebkuriem pakalpojumiem, kurus saskaņā ar šo regulu tā sniedz kā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, nevienu no tās darbībām, ko tā veic kā AZS vai APS, neizslēdz no EVTI uzraudzības ar deleģētu aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo punktu.”;


3)

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:


“22. pants


Informācijas sniegšana pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos


1.   Lai veiktu aprēķinus, kuri vajadzīgi, lai noteiktu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības un tirdzniecības pienākuma režīmus, kas minēti 3. līdz 11. pantā, 14. līdz 21. pantā un 32. pantā, kurus piemēro finanšu instrumentiem, un lai noteiktu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs, EVTI un kompetentās iestādes var pieprasīt informāciju no:


a)

tirdzniecības vietām;


b)

APS; un


c)

KDLN.


2.   Tirdzniecības vietas, APS un KDLN glabā vajadzīgos datus pietiekami ilgu laikposmu.


3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka datu pieprasījumu saturu un biežumu, kā arī formātus un termiņus, kādos tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāatbild uz datu pieprasījumiem, kas minēti 1. punktā, glabājamo datu veidu, un minimālo laikposmu, kurā tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāglabā dati, lai tie varētu atbildēt uz datu pieprasījumiem saskaņā ar 2. punktu.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;


4)

regulas 26. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:


“Kompetentās iestādes nekavējoties dara pieejamu EVTI visu saskaņā ar šo pantu paziņoto informāciju.”;


5)

regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:


“27. pants


Pienākums nodrošināt finanšu instrumentu atsauces datus


1.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kurus tirgo DTS vai OTS, identificējošos atsauces datus 26. pantā minētās ziņošanas par darījumiem vajadzībām EVTI sniedz tirdzniecības vietas.


Attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 26. panta 2. punkts un kurus sistemātiskais internalizētājs tirgo savā sistēmā, atsauces datus par minētajiem finanšu instrumentiem EVTI sniedz katrs sistemātiskais internalizētājs.


Identificējošos atsauces datus sagatavo iesniegšanai EVTI elektroniskā un standartizētā formātā, pirms tiek sākta tā finanšu instrumenta tirdzniecība, uz kuru minētie dati attiecas. Finanšu instrumentu atsauces datus atjaunina, ja ir notikušas izmaiņas saistībā ar kādu finanšu instrumentu. EVTI minētos atsauces datus uzreiz publicē savā tīmekļa vietnē. EVTI nekavējoties sniedz kompetentajām iestādēm piekļuvi minētajiem atsauces datiem.


2.   Lai kompetentajām iestādēm dotu iespēju atbilstoši 26. pantam pārraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nolūkā pārliecināties, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli un veidā, kas veicina tirgus integritāti, EVTI pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm nosaka nepieciešamo kārtību, lai nodrošinātu, ka:


a)

EVTI patiešām saņem finanšu instrumentu atsauces datus saskaņā ar šā panta 1. punktu;


b)

finanšu instrumentu atsauces datu, kas saņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, kvalitāte ir atbilstīga ziņošanas par darījumiem vajadzībām saskaņā ar 26. pantu;


c)

finanšu instrumentu atsauces dati, kas saņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, tiek efektīvi un nekavējoties pārsūtīti attiecīgajām kompetentajām iestādēm;


d)

EVTI un kompetentajās iestādēs ir ieviesti efektīvi datu piegādes un datu kvalitātes problēmu risināšanas mehānismi.


3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:


a)

finanšu instrumentu atsauces datu standartus un formātus saskaņā ar 1. punktu, tostarp metodes un kārtību datu un to atjauninājumu iesniegšanai EVTI un pārsūtīšanai kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. punktu un šādu datu formātu un saturu;


b)

tehniskos pasākumus, kas nepieciešami saistībā ar pasākumiem, kuri jāveic EVTI un kompetentajām iestādēm saskaņā ar 2. punktu.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


4.   EVTI var apturēt 1. punktā norādīto ziņošanas pienākumu piemērošanu konkrētiem vai visiem finanšu instrumentiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:


a)

apturēšana ir vajadzīga, lai saglabātu tādu atsauces datu, uz kuriem attiecas 1. punktā noteiktais ziņošanas pienākums, integritāti un kvalitāti, ko var apdraudēt:


i)

iesniegto datu būtisks nepilnīgums, neprecizitāte vai bojājums; vai


ii)

tādu sistēmu savlaicīga nepieejamība, darbības traucējumi vai bojājumi, ko attiecīgo atsauces datu iesniegšanai, vākšanai, apstrādei vai uzglabāšanai izmanto EVTI, dalībvalstu kompetentās iestādes, tirgus infrastruktūras, tīrvērtes un norēķinu sistēmas un būtiski tirgus dalībnieki;


b)

spēkā esošās un piemērojamās Savienības regulatīvās prasības nenovērš apdraudējumu;


c)

apturēšanai nav negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla ieguvumiem no šādas rīcības;


d)

apturēšana nerada regulatīvo arbitrāžu.


EVTI, veicot šā punkta pirmajā daļā minēto pasākumu, ņem vērā to, cik lielā mērā šis pasākums nodrošina paziņoto datu precizitāti un pilnīgumu 2. punktā norādītajiem nolūkiem.


Pirms lēmuma pieņemšanas par pirmajā daļā noteiktā pasākuma veikšanu EVTI informē attiecīgās kompetentās iestādes.


Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot pirmajā daļā minētos nosacījumus un apstākļus, saskaņā ar kuriem minētajā daļā paredzētā apturēšana vairs nav piemērojama.”;


6)

iekļauj šādu sadaļu:


“IV.a SADAĻA


DATU ZIŅOŠANAS PAKALPOJUMI

1. NODAĻA

Atļaujas piešķiršana datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

27.a pants


Šajā sadaļā valsts kompetentā iestāde ir kompetentā iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā.


27.b pants


Atļaujas saņemšanas prasība


1.   APS, KDLN vai AZS darbībai, kas izpaužas kā pastāvīga nodarbošanās vai darījumdarbība, ir nepieciešama iepriekšēja EVTI atļauja saskaņā ar šo sadaļu.


Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, attiecīgās valsts kompetentās iestādes saskaņā ar šo sadaļu izsniedz atļauju un uzrauga APS vai AZS, kas ir identificēta saskaņā ar 2. panta 3. punktā minēto deleģēto aktu.


2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas ekspluatē tirdzniecības vietu, var sniegt arī APS, KDLN vai AZS pakalpojumus, ja EVTI vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde ir iepriekš pārbaudījusi attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora atbilstību šai sadaļai. Minēto pakalpojumu sniegšanu iekļauj to atļaujā.


3.   EVTI izveido visu Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju reģistru. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina.


Ja EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde ir atsaukusi atļauju saskaņā ar 27.e pantu, informācija par minēto atsaukšanu reģistrā ir publiski pieejama piecus gadus.


4.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji sniedz savus pakalpojumus EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentās iestādes uzraudzībā. EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde regulāri izskata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atbilstību šai sadaļai. EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde pārrauga, vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr atbilst šajā sadaļā noteiktajiem nosacījumiem, uz kuru pamata piešķirta sākotnējā atļauja.


27.c pants


Atļaujas piešķiršana datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem


1.   EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde piešķir atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem šīs sadaļas piemērošanas nolūkā, ja:


a)

attiecīgais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā; un


b)

attiecīgais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs atbilst šajā sadaļā noteiktajām prasībām.


2.   Atļaujā, kas minēta 1. punktā, norāda to datu ziņošanas pakalpojumu, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt. Ja atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vēlas izvērst darījumdarbību un sniegt vēl citus datu ziņošanas pakalpojumus, tas EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentajai iestādei iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu.


3.   Atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vienmēr nodrošina atbilstību atļaujas nosacījumiem, kas minēti šajā sadaļā. Atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās paziņo EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentajai iestādei par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz atļaujas nosacījumiem.


4.   Šā panta 1. punktā minētā atļauja ir spēkā un ir derīga visā Savienības teritorijā, un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam sniegt atļaujā norādītos pakalpojumus visā Savienībā.


27.d pants


Atļaujas pieteikumu apmierināšanas un noraidīšanas procedūras


1.   Atļauju pieprasošais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz pieteikumu, kurā norāda visu informāciju, kas EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentajai iestādei nepieciešama, lai pārliecinātos, ka šis datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs līdz sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs sadaļas noteikumos paredzētos pienākumus, tostarp iesniedz darbības programmu, kurā cita starpā norādīti paredzēto pakalpojumu veidi un organizatoriskā struktūra.


2.   EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde 20 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai atļaujas pieteikums ir pilnīgs.


Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde nosaka termiņu, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir jāsniedz papildu informācija.


Pēc tam, kad EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde pieteikumu ir atzinusi par pilnīgu, tā par to paziņo datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam.


3.   EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde sešu mēnešu laikā no pilnīga pieteikuma saņemšanas izvērtē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atbilstību šai sadaļai. Tā pieņem pilnīgi argumentētu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu, un piecu darbdienu laikā attiecīgi informē pieteikumu iesniegušo datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju.


4.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:


a)

saskaņā ar 1. punktu iesniedzamo informāciju, tostarp darbības programmu;


b)

informāciju, kas jāiekļauj paziņojumos saskaņā ar 27.f panta 2. punktu.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


5.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras šā panta 1. punktā un 27.f panta 2. punktā minētās informācijas paziņošanai vai sniegšanai.


Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.


27.e pants


Atļaujas atsaukšana


1.   EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde var atsaukt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļauju, ja tas:


a)

12 mēnešu laikā nav izmantojis atļauju, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējos sešus mēnešus nav sniedzis pakalpojumus;


b)

ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;


c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju;


d)

ir smagi un sistemātiski pārkāpis šo regulu.


2.   Lēmumu atsaukt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļauju EVTI attiecīgā gadījumā bez liekas kavēšanās paziņo tās dalībvalsts valsts kompetentajai iestādei, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.


27.f pants


Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai


1.   Tiek nodrošināts, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka tā velta pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.


Tiek nodrošināts, ka vadības struktūrai kolektīvi ir pienācīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai spētu izprast datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības. Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas pēc godīguma, godprātības un neatkarības principa, lai vajadzības gadījumā efektīvi apstrīdētu augstākās vadības lēmumus un lai vajadzības gadījumā efektīvi uzraudzītu un pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanu.


Ja tirgus operators atbilstoši 27.d pantam iesniedz pieteikumu, lai saņemtu APS, KDLN vai AZS ekspluatācijas atļauju, un APS, KDLN vai AZS vadības struktūras locekļi ir tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi, tiek uzskatīts, ka minētās personas atbilst šā punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.


2.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs paziņo EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentajai iestādei visu vadības struktūras locekļu vārdus un uzvārdus un visas izmaiņas struktūras locekļu sastāvā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai vienība atbilst 1. punktam.


3.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra nosaka un uzrauga tādu pārvaldības pasākumu īstenošanu, ar kuriem tiek nodrošināta efektīva un piesardzīga organizācijas pārvaldība, tostarp organizācijā veicamo pienākumu nodalīšana un interešu konfliktu novēršana, veicinot tirgus integritāti un klientu intereses.


4.   EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai personām, kuras efektīvi pārvalda datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darījumdarbību, nav pietiekami laba reputācija vai pastāv objektīvs un pierādāms pamatojums uzskatīt, ka attiecīgās izmaiņas datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrā apdraud tā pienācīgu un piesardzīgu pārvaldību un attiecīgi tā klientu intereses un tirgus integritāti.


5.   EVTI līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu 1. punktā minētajai vadības struktūras locekļu atbilstības novērtēšanai, ņemot vērā to dažādās lomas un veiktās darbības, kā arī nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp vadības struktūras locekļiem un apstiprinātās publicēšanas struktūras, konsolidētās datu lentes nodrošinātāja vai apstiprinātās ziņošanas sistēmas lietotājiem.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


2. NODAĻA

Nosacījumi attiecībā uz APS, KDLN un AZS

27.g pants


APS piemērojamās organizatoriskās prasības


1.   APS ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi 20. un 21. pantā minētās informācijas publiskošanai tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, un atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem. Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad APS to ir publiskojis. APS šādu informāciju efektīvi un konsekventi izplata tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas ir parocīgs šīs informācijas konsolidēšanai ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.


2.   Informācija, kuru APS publisko saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz šādus elementus:


a)

finanšu instrumenta identifikators;


b)

cena, par kādu darījums noslēgts;


c)

darījuma apjoms;


d)

darījuma veikšanas laiks;


e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;


f)

darījuma cenas pieraksta veids;


g)

tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;


h)

attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.


3.   APS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar tās klientiem. Konkrētāk, APS, kas ir arī tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.


4.   APS ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. APS rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.


5.   APS ir ieviestas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt trūkstošo informāciju un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt kļūdaino ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.


6.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kopējus formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu atbilstoši 1. punktam.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


7.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 50. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, precizējot, ko saprot ar pamatotiem komercnosacījumiem informācijas publiskošanai, kā minēts šā panta 1. punktā.


8.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:


a)

veidus, kā APS var izpildīt 1. punktā minēto informācijas sniegšanas pienākumu;


b)

saskaņā ar 1. punktu publiskojamās informācijas saturu, kas ietver vismaz 2. punktā minēto informāciju tādā veidā, lai varētu publiskot šajā pantā prasīto informāciju;


c)

konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 3., 4. un 5. punktā.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


27.h pants


KDLN piemērojamās organizatoriskās prasības


1.   KDLN ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi, lai apkopotu saskaņā ar 6. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem.


Minētā informācija iever vismaz šādus elementus:


a)

finanšu instrumenta identifikators;


b)

cena, par kādu darījums noslēgts;


c)

darījuma apjoms;


d)

darījuma veikšanas laiks;


e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;


f)

darījuma cenas pieraksta veids;


g)

tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;


h)

attiecīgā gadījumā fakts, ka ieguldījuma lēmuma pieņemšana un darījuma izpilde balstījās uz ieguldījumu brokeru sabiedrībā izmantotu datoralgoritmu;


i)

attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi;


j)

ja saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu bija piešķirts atbrīvojums no pienākuma publiskot 3. panta 1. punktā minēto informāciju, atzīme par to, kurš no minētajiem atbrīvojumiem darījumam piemērots.


Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad KDLN to ir publiskojis. KDLN spēj šādu informāciju efektīvi un konsekventi izplatīt tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un tādos formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami.


2.   KDLN ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi, lai apkopotu saskaņā ar 10. un 21. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem; šī informācija iever vismaz šādus elementus:


a)

finanšu instrumenta identifikators vai identificējošas īpašības;


b)

cena, par kādu darījums noslēgts;


c)

darījuma apjoms;


d)

darījuma veikšanas laiks;


e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;


f)

darījuma cenas pieraksta veids;


g)

tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;


h)

attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.


Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad KDLN to ir publiskojis. KDLN spēj šo informāciju efektīvi un konsekventi izplatīt tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un vispārpieņemtos formātos, kas ir savstarpēji savietojami un tirgus dalībniekiem viegli pieejami un izmantojami.


3.   KDLN nodrošina, ka sniegtie dati ir konsolidēti no visiem regulētajiem tirgiem, DTS, OTS un APS un attiecas uz tiem finanšu instrumentiem, kas norādīti 8. punkta c) apakšpunktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos.


4.   KDLN pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus. Konkrētāk, tirgus operators vai APS, kas ekspluatē arī konsolidēto datu lenti, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.


5.   KDLN ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku. KDLN rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tas varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.


6.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka saskaņā ar 6., 10., 20. un 21. pantu publiskojamās informācijas datu standartus un formātus, kas ietver finanšu instrumenta identifikatoru, cenu, apjomu, laiku, cenas pieraksta veidu, tirdzniecības vietas identifikatoru un norādes par īpašiem nosacījumiem, kuri piemēroti darījumam, kā arī tehniskos pasākumus, kuri veicina informācijas efektīvu un konsekventu izplatīšanu veidā, kas nodrošina, ka tā atbilstoši šā panta 1. un 2. punktam ir tirgus dalībniekiem viegli pieejama un izmantojama, ietverot citus pakalpojumus, ko KDLN varētu sniegt un kuri palielinātu tirgus efektivitāti.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


7.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot, ko attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu datu plūsmām saprot ar pamatotiem komercnosacījumiem, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā.


8.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:


a)

veidus, kā KDLN var izpildīt 1. un 2. punktā minētos informācijas sniegšanas pienākumus;


b)

saskaņā ar 1. un 2. punktu publiskojamās informācijas saturu;


c)

finanšu instrumentus, kuru dati jāsniedz datu plūsmā, un attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, – iekļaujamās tirdzniecības vietas un APS;


d)

citus līdzekļus, ar kuriem nodrošina, ka dažādu KDLN publiskotie dati ir saskaņoti un tos ir iespējams pilnībā kartēt un tiem veidot mijnorādes ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem, un apkopot Savienības līmenī;


e)

konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 4. un 5. punktā.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.


27.i pants


AZS piemērojamās organizatoriskās prasības


1.   Nodrošina, ka AZS ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi 26. pantā minētās informācijas paziņošanai pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā līdz tās darbdienas beigām, kas seko dienai, kad notika darījums.


2.   AZS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar tās klientiem. Konkrētāk, AZS, kas ir arī tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.


3.   Nodrošina, ka AZS ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. AZS rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.


4.   Nodrošina, ka AZS ir ieviestas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt trūkstošo informāciju un acīmredzamas kļūdas, ko izraisījusi konkrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, un, ja konstatēta šāda kļūda vai trūkstoša informācija, paziņot ieguldījumu brokeru sabiedrībai informāciju par attiecīgo kļūdu vai trūkstošo informāciju un pieprasīt kļūdaino ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.


Nodrošina, ka AZS ir ieviestas sistēmas, kas AZS dod iespēju atklāt kļūdas vai trūkstošo informāciju, ko izraisījusi pati AZS, un dod iespēju AZS labot un nosūtīt vai attiecīgā gadījumā atkārtoti nosūtīt kompetentajai iestādei pareizus un pilnīgus darījumu ziņojumus.


5.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:


a)

veidus, kā AZS var izpildīt 1. punktā minēto informācijas sniegšanas pienākumu; un


b)

konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 2., 3. un 4. punktā.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;


7)

iekļauj šādu sadaļu:


“VI.a SADAĻA


EVTI PILNVARAS UN KOMPETENCES

1. NODAĻA

Kompetences un procedūras

38.a pants


EVTI pilnvaru īstenošana


Pilnvaras, kas EVTI, kādai tās amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai piešķirtas ar 38.b līdz 38.e pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.


38.b pants


Informācijas pieprasījums


1.   EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu turpmāk minētajām personām pieprasīt sniegt visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai EVTI varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus:


a)

APS, KDLN un AZS, ja tās uzrauga EVTI, un ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas ekspluatē tirdzniecības vietu, lai ekspluatētu APS, KDLN vai AZS datu ziņošanas pakalpojumus, un personas, kas tos kontrolē vai ir to kontrolē;


b)

šā punkta a) apakšpunktā minēto personu pārvaldnieki;


c)

šā punkta a) apakšpunktā minēto personu revidenti un konsultanti;


2.   Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:


a)

atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;


b)

norāda pieprasījuma mērķi;


c)

norāda, kāda informācija tiek prasīta;


d)

iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;


e)

iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;


f)

norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 38.h pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.


3.   Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:


a)

atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;


b)

norāda pieprasījuma mērķi;


c)

norāda, kāda informācija tiek prasīta;


d)

nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;


e)

norāda periodiskos soda maksājumus, kas 38.i pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;


f)

norāda naudas sodu, kas 38.h pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas;


g)

norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (Tiesa) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.


4.   Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.


5.   EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju 1. punktā minēto personu dalībvalsts kompetentajai iestādei.


38.c pants


Vispārēja izmeklēšana


1.   Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:


a)

pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;


b)

iegūt apstiprinātas šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu kopijas vai izrakstus;


c)

uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 38.b panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus vai darbiniekus un prasīt tai/tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;


d)

iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;


e)

pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.


2.   Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 38.i pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 38.h pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.


3.   Personām, kas minētas 38.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 38.i pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai tā šo lēmumu pārskatītu.


4.   Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību minētajām pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī būt klāt uz vietas veiktās pārbaudēs.


5.   Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajam pieprasījumam saņemt telefonsakaru vai datplūsmu reģistrus ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.


6.   Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, minētā iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:


a)

EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;


b)

visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.


Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt detalizētus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 izklāstīto procedūru.


38.d pants


Pārbaudes uz vietas


1.   Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var jebkurās 38.b panta 1. punktā minēto personu darījumdarbības telpās veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.


2.   EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to personu darījumdarbības telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 38.b panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir tiesības aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus uz pārbaudes laiku un tik ilgi, cik tas pārbaudei ir nepieciešams.


3.   Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret minētajām pārbaudēm.


4.   EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un periodiskie soda maksājumi, kas 38.i pantā paredzēti gadījumā, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.


5.   Personām, kas minētas 38.b panta 1. punktā, ir pienākums sadarboties pārbaudēs uz vietas, kuras noteiktas ar EVTI lēmumu. Šajā Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, nosaka dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 38.i pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.


6.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas turklāt var būt klāt šajās pārbaudēs uz vietas.


7.   EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus šajā pantā un 38.b panta 1. punktā paredzētos izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas.


8.   Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai šīs personas varētu veikt paredzēto pārbaudi uz vietas.


9.   Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajai pārbaudei uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.


10.   Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:


a)

EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 5. punktā, ir autentisks;


b)

visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.


Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt detalizētus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 izklāstīto procedūru.


38.e pants


Informācijas apmaiņa


EVTI un kompetentās iestādes cita citai bez liekas kavēšanās sniedz informāciju, kas nepieciešama šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.


38.f pants


Dienesta noslēpums


Direktīvas 2014/65/ES 76. pantā minētais pienākums ievērot dienesta noslēpumu ir piemērojams EVTI un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, ieskaitot revidentus un ekspertus, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus.


38.g pants


EVTI veiktie uzraudzības pasākumi


1.   Ja EVTI konstatē, ka 38.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā persona ir izdarījusi kādu no IV.a sadaļā paredzēto prasību pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:


a)

pieņem lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;


b)

pieņem lēmumu par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanu saskaņā ar 38.h un 38.i pantu;


c)

sniedz publiskus paziņojumus.


2.   Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:


a)

pārkāpuma ilgumu un biežumu;


b)

vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;


c)

vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;


d)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;


e)

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;


f)

pārkāpuma ietekmi uz ieguldītāju interesēm;


g)

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ciktāl tos var noteikt;


h)

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;


i)

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš pieļautos pārkāpumus;


j)

pasākumus, ko pēc pārkāpuma veikusi par pārkāpumu atbildīgā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos nākotnē.


3.   EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem pasākumiem savā tīmekļa vietnē 10 darbdienu laikā no to veikšanas dienas.


Publiska paziņošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:


a)

paziņojumu, kas apstiprina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;


b)

attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;


c)

paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.


2. NODAĻA

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

38.h pants


Naudas sodi


1.   Ja EVTI saskaņā ar 38.k panta 5. punktu konstatē, ka persona ir tīši vai nolaidības dēļ izdarījusi kādu no IV.a sadaļā paredzēto prasību pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu.


Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.


2.   Šā panta 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa ir 200 000 EUR vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstošā vērtība attiecīgās valsts valūtā.


3.   Nosakot 1. punktā minētā naudas soda apmēru, EVTI ņem vērā 38.g panta 2. punktā noteiktos kritērijus.


38.i pants


Periodiskie soda maksājumi


1.   EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:


a)

persona izbeidz pārkāpumu atbilstīgi lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 38.g panta 1. punkta a) apakšpunktu;


b)

šīs regulas 38.b panta 1. punktā minētā persona:


i)

sniedz pilnīgu informāciju, kas ar lēmumu pieprasīta atbilstoši 38.b pantam;


ii)

sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus uzskaites dokumentus, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts, ievērojot 38.c pantu;


iii)

sadarbojas pārbaudē uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts, ievērojot 38.d pantu.


2.   Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.


3.   Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.


4.   Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.


38.j pants


Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana


1.   EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, izņemot gadījumus, kad šāda publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šādā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (*52) nozīmē.


2.   Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, ir administratīvs raksturs.


3.   Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.


4.   Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, ir izpildāmi.


Izpildi reglamentē tās dalībvalsts spēkā esošās procesa normas, kurā izpilde notiek.


5.   Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.


38.k pants


Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu


1.   Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem no IV.a sadaļā paredzēto prasību pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā vai atļaujas izsniegšanas procesā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no EVTI.


2.   Izmeklēšanas darbinieks, kas minēts 1. punktā, izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visas piezīmes, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas konkrētā izmeklēšana, un visus lietas materiālus kopā ar saviem konstatējumiem iesniedz EVTI.


3.   Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 38.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 38.c un 38.d pantu.


4.   Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.


5.   Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz EVTI, viņš tām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notiek izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.


6.   Izmeklēšanā, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību.


7.   Lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedzot EVTI, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.


8.   Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 38.l pantu EVTI lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus IV.a sadaļā paredzēto prasību pārkāpumus, un tādā gadījumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar 38.g pantu.


9.   Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI apspriedēs un arī nekā citādi neiejaucas EVTI lēmumu pieņemšanas procesā.


10.   Komisija līdz 2021. gada 1. oktobrim pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 50. pantu, lai precizētu procedūras noteikumus nolūkā īstenot pilnvaras piemērot sodanaudas vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanas un izpildes noilguma termiņus.


11.   Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgu nodarījumu, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.


38.l pants


Attiecīgo personu tiesības paust viedokli


1.   Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 38.g, 38.h un 38.i pantu, EVTI tām personām, kuru lieta tiek izskatīta, dod iespēju paust viedokli par EVTI konstatējumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem procesā iesaistītām personām bijusi iespēja sniegt piezīmes.


Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu un dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc lēmuma pieņemšanas.


2.   Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.


38.m pants


Pārskatīšana Tiesā


Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.


38.n pants


Atļauju izsniegšanas un uzraudzības maksas


1.   EVTI no datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem iekasē maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši šā panta 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas nepieciešami datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un atlīdzina izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu atbilstoši šai regulai, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 38.o pantu.


2.   Individuālās maksas summa, ko iekasē no konkrēta datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI rodas saistībā ar atļauju izsniegšanas un uzraudzības darbībām attiecībā uz minēto pakalpojumu sniedzēju. Tā ir samērīga ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja apgrozījumu.


3.   Komisija līdz 2021. gada 1. oktobrim pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.


38.o pants


EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm


1.   Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šādi konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 38.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 38.c un 38.d pantu.


2.   Pirms uzdevumu deleģēšanas EVTI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi par:


a)

deleģējamā uzdevuma apjomu;


b)

uzdevuma izpildes grafiku; un


c)

par to, kā EVTI nodod vai kā tai nodod vajadzīgo informāciju.


3.   Saskaņā ar deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi 38.n panta 3. punktam, EVTI atlīdzina izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās, veicot deleģētos uzdevumus.


4.   Šā panta 1. punktā minēto lēmumu EVTI pārskata ik pēc atbilstīga laikposma. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.


5.   Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.


(*52)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

8)

regulas 40. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:


“6.   EVTI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, lai novērtētu ietekmi uz patērētāju, EVTI var lemt par aizlieguma vai ierobežojuma ikgadējo pagarināšanu.”;


9)

regulas 41. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:


“6.   EBI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, lai novērtētu ietekmi uz patērētāju, EBI var lemt par aizlieguma vai ierobežojuma ikgadējo pagarināšanu.”;


10)

regulas 50. pantu groza šādi:


a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. un 3. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 27. panta 4. punktā, 27.g panta 7. punktā, 27.h panta 7. punktā, 31. panta 4. punktā, 38.k panta 10. punktā, 38.n panta 3. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10., 12. un 14. punktā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.”;


b)

panta 3. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:


“Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. un 3. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 27. panta 4. punktā, 27.g panta 7. punktā, 27.h panta 7. punktā, 31. panta 4. punktā, 38.k panta 10. punktā, 38.n panta 3. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10., 12. un 14. punktā minēto pilnvaru deleģējumu.”;


c)

panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:


“Saskaņā ar 1. panta 9. punktu, 2. panta 2. un 3. punktu, 13. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. un 3. punktu, 27. panta 4. punktu, 27.g panta 7. punktu, 27.h panta 7. punktu, 31. panta 4. punktu, 38.k panta 10. punktu, 38.n panta 3. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu un 52. panta 10., 12. un 14. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.”;


11)

regulas 52. pantam pievieno šādus punktus:


“13.   Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par saskaņā ar IV.a sadaļu izveidotās konsolidētās datu lentes darbību. Ziņojumu par 27.h panta 1. punktu iesniedz līdz 2019. gada 3. septembrim. Ziņojumu par 27.h panta 2. punktu iesniedz līdz 2021. gada 3. septembrim.


Pirmajā daļā minētajos ziņojumos konsolidēto datu lentes darbība tiek vērtēta, balstoties uz šādiem kritērijiem:


a)

vai laikus ir pieejama konsolidēta pēctirdzniecības informācija, kas aptver visus darījumus neatkarīgi no tā, vai tie ir veikti tirdzniecības vietās;


b)

vai laikus ir pieejama augstas kvalitātes pilnīga un daļēja pēctirdzniecības informācija, kas ir tādos formātos, kuri tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami, un ir pieejama atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem.


Ja Komisija secina, ka KDLN nav snieguši informāciju tādā veidā, kas atbilst otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, tā savam EVTI adresētajam ziņojumam pievieno pieprasījumu sākt sarunu procedūru ar mērķi EVTI vadītas publiskā iepirkuma procedūras rezultātā iecelt komercvienību darbam ar konsolidēto datu lenti. EVTI sāk šo procedūru pēc tam, kad ir saņēmusi pieprasījumu no Komisijas, saskaņā ar Komisijas pieprasījumā norādītajiem nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (*53).


14.   Ja ir sākta šā panta 13. punktā minētā procedūra, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot pasākumus ar mērķi:


a)

noteikt darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītās komercvienības līguma ilgumu un procesu un nosacījumus līguma pagarināšanai un jauna publiskā iepirkuma sākšanai;


b)

paredzēt, ka darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītā komercvienība šo darbu dara ekskluzīvā kārtā un ka neviena cita vienība nevar saskaņā ar 27.b pantu tikt pilnvarota kā KDLN;


c)

pilnvarot EVTI pārliecināties, ka komercvienība, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta publiskā iepirkuma procedūrā, ievēro konkursa nosacījumus;


d)

nodrošināt, ka pēctirdzniecības informācija, ko sniedz darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītā komercvienība, ir kvalitatīva, formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami, un konsolidētā formātā, kas aptver visu tirgu;


e)

nodrošināt, ka pēctirdzniecības informācija gan konsolidētā, gan nekonsolidētā veidā tiek sniegta atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem un ka tā visā Savienībā apmierina šīs informācijas lietotāju vajadzības;


f)

nodrošināt, ka tirdzniecības vietas un APS savus darījumu datus komercvienībai, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta EVTI vadītā publiskā iepirkuma procedūrā, dara pieejamus par samērīgu cenu;


g)

norādīt pasākumus, kas jāpiemēro, ja komercvienība, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta publiskā iepirkuma procedūrā, neatbilst konkursa nosacījumiem;


h)

norādīt pasākumus, saskaņā ar kuriem KDLN, kam izsniegta atļauja saskaņā ar 27.b pantu, gadījumā, ja netiek izmantotas šā punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras vai ja publiskā iepirkuma procedūrā netiek izraudzīta neviena vienība, var turpināt darboties līdz brīdim, kad ir pabeigta jauna publiskā iepirkuma procedūra un ir izraudzīta komercvienība darbam ar konsolidēto datu lenti.”;


(*53)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un ar ko atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;"

12)

iekļauj šādus pantus:


“54.a pants


Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI


1.   Visas kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā, 2022. gada 1. janvārī nodod EVTI, izņemot kompetences un pienākumus attiecībā uz APS un AZS, uz kurām attiecas 2. panta 3. punktā minētā atkāpe. Minētās nodotās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā uzņemas EVTI.


2.   Visas lietas un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā, ieskaitot notiekošās pārbaudes un izpildes nodrošināšanas darbības, vai to apliecinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā dienā.


Tomēr atļaujas pieteikumi, kurus kompetentās iestādes saņēmušas līdz 2021. gada 1. oktobrim, netiek nodoti EVTI, un lēmumu par reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu pieņem attiecīgā kompetentā iestāde.


3.   Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka iespējami drīz un jebkurā gadījumā līdz 2022. gada 1. janvārim visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodoti EVTI. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā.


4.   EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu tiesību pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un izpildes darbības, ko minētās kompetentās iestādes ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.


5.   Visas datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļaujas, ko piešķīrusi Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā definētā kompetentā iestāde, pēc kompetenču nodošanas EVTI paliek spēkā.


54.b pants


Attiecības ar revidentiem


1.   Ikvienai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (*54) pilnvarotai personai, kas kādā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā veic uzdevumu, kurš raksturots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (*55) 34. pantā vai Direktīvas 2009/65/EEK 73. pantā, vai kādu citu likumā paredzētu uzdevumu, ir pienākums nekavējoties paziņot EVTI ikvienu faktu vai lēmumu attiecībā uz minēto datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, kas tai ir kļuvis zināms, veicot minēto uzdevumu, un kas var:


a)

tikt uzskatīts par to normatīvo vai administratīvo aktu būtisku pārkāpumu, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu, vai konkrēti reglamentē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju darbību;


b)

ietekmēt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības nepārtrauktību;


c)

būt par iemeslu pārskatu neapstiprināšanai vai atrunām.


Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas tai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir ciešas saiknes ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu.


2.   Ja personas, kas ir pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK, labticīgi izpauž kompetentajām iestādēm 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, šī rīcība nav uzskatāma par informācijas izpaušanas līgumiska vai likumiska ierobežojuma pārkāpumu un šīm personām neizraisa jebkāda veida atbildības iestāšanos.


(*54)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.)."

(*55)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”"

5. pants


Grozījumi Regulā (ES) 2016/1011


Regulu (ES) 2016/1011 groza šādi:


1)

regulas 3. panta 1. punkta 24) apakšpunkta a) punktu groza šādi:


a)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“a)

ievades dati, kurus pilnībā sniedz no:”;


b)

punkta vii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“vii)

pakalpojumu sniedzēja, kam etalona administrators kā ārpakalpojumu ir uzticējis datu vākšanu saskaņā ar 10. pantu, izņemot 10. panta 3. punkta f) apakšpunktu, ar noteikumu, ka šis pakalpojumu sniedzējs attiecīgos datus pilnībā saņem no šā punkta i) līdz vi) apakšpunktā minētas vienības;”;


2)

regulas 4. pantam pievieno šādu punktu:


“9.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu prasības nolūkā nodrošināt, ka 1. punktā minētā pārvaldības kārtība ir pietiekami stingra.


EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 1. oktobrim.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;


3)

regulas 12. pantam pievieno šādu punktu:


“4.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus nolūkā nodrošināt, ka 1. punktā minētā metodoloģija atbilst minētā punkta a) līdz e) apakšpunktam.


EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 1. oktobrim.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;


4)

regulas 14. pantam pievieno šādu punktu:


“4.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu 1. punktā minēto sistēmu un kontroles iezīmes.


EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 1. oktobrim.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;


5)

regulas 20. pantā iekļauj šādu punktu:


“1.a   Ja EVTI uzskata, ka etalons atbilst visiem 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, tā iesniedz Komisijai dokumentētu pieprasījumu atzīt minēto etalonu par kritiski svarīgu.


Pēc minētā dokumentētā pieprasījuma saņemšanas Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 1. punktu.


EVTI vismaz reizi divos gados pārskata savu izvērtējumu attiecībā uz etalona kritisko svarīgumu un par to paziņo Komisijai un nosūta to Komisijai.”;


6)

regulas 21. pantu groza šādi:


a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Pēc tam, kad kompetentā iestāde no administratora ir saņēmusi 1. punktā minēto izvērtējumu, tā:


a)

informē EVTI un kolēģiju, kas izveidota saskaņā ar 46. pantu;


b)

četrās nedēļās pēc izvērtējuma saņemšanas veic savu izvērtējumu par veidu, kādā etalons jānodod jaunam administratoram vai jāpārtrauc tā izstrāde, ņemot vērā procedūru, kas noteikta saskaņā ar 28. panta 1. punktu.


Pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā laikposmā administrators nepārtrauc etalona izstrādi bez EVTI vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes rakstveida piekrišanas.”;


b)

pievieno 5. punktu:


“5.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus, uz kuriem pamatojas 2. punkta b) apakšpunktā minētais novērtējums.


EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 1. oktobrim.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;


7)

regulas 23. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:


“3.   Kritiski svarīga etalona uzraudzīts datu sniedzējs, kas ir paredzējis pārtraukt ievades datu sniegšanu, par to nekavējoties rakstveidā paziņo administratoram. Administrators nekavējoties par to informē savu kompetento iestādi.


Kritiski svarīgā etalona administratora kompetentā iestāde par to nekavējoties informē minētā uzraudzītā datu sniedzēja kompetento iestādi un attiecīgā gadījumā EVTI. Administrators pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 14 dienās pēc uzraudzītā datu sniedzēja iepriekšminētā iesniegtā paziņojuma saņemšanas, iesniedz savai kompetentajai iestādei izvērtējumu par to, kā varētu mainīties kritiski svarīgā etalona spēja mērīt tam pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti.


4.   Saņemot šā panta 2. un 3. punktā minēto izvērtējumu, administratora kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā nekavējoties informē EVTI vai saskaņā ar 46. pantu izveidoto kolēģiju un, pamatojoties uz minēto izvērtējumu, veic savu izvērtējumu par etalona spēju mērīt tam pamatā esošo tirgu un ekonomisko realitāti, ņemot vērā administratora procedūru etalona izstrādes pārtraukšanai saskaņā ar 28. panta 1. punktu.”;


8)

regulas 26. pantam pievieno šādu punktu:


“6.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var pieprasīt izmaiņas paziņojumā par atbilstību, kā minēts 4. punktā.


EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 1. oktobrim.


Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;


9)

regulas 30. pantu groza šādi:


a)

2. punktā pēc b) apakšpunkta iekļauj šādu daļu:


“Komisija var pirmajā daļā minētā īstenošanas lēmuma piemērošanu padarīt atkarīgu no tā, vai šī trešā valsts efektīvi un pastāvīgi pilda jebkuru minētajā īstenošanas lēmumā izklāstīto nosacījumu, kura mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus regulatīvus un uzraudzības standartus un no EVTI spējas efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantā.”;


b)

iekļauj šādu 2.a punktu:


“2.a   Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu nosacījumus, kas minēti šā panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.”;


c)

panta 3. punktā pēc b) apakšpunkta iekļauj šādu daļu:


“Komisija var pirmajā daļā minētā īstenošanas lēmuma piemērošanu padarīt atkarīgu no tā, vai šī trešā valsts efektīvi un pastāvīgi pilda jebkuru minētajā īstenošanas lēmumā izklāstīto nosacījumu, kura mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus regulatīvus un uzraudzības standartus un no EVTI spējas efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantā.”;


d)

iekļauj šādu punktu:


“3.a   Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu nosacījumus, kas minēti šā panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.”;


e)

panta 4. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“4.   EVTI izveido sadarbības sistēmas ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu ir atzīti par līdzvērtīgiem. Izveidojot minētās sistēmas, EVTI ņem vērā, vai attiecīgā trešā valsts saskaņā ar deleģētu aktu, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*56) 9. pantu, ir to jurisdikciju sarakstā, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas valstu režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai. Šādās sistēmās nosaka vismaz:


(*56)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

10)

regulas 32. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Kamēr saskaņā ar 30. panta 2. un 3. punktu nav pieņemts lēmums par līdzvērtību, etalonus, ko izstrādā administrators, kurš atrodas trešā valstī, var izmantot uzraudzītas vienības Savienībā ar noteikumu, ka attiecīgais administrators saskaņā ar šo pantu ir saņēmis iepriekšēju atzīšanu no EVTI saskaņā ar šo pantu.”;


b)

panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:


“Lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmajā daļā minētais nosacījums, un attiecīgi izvērtētu atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām, EVTI var ņemt vērā izvērtējumu, ko sniedzis neatkarīgs ārējais auditors, vai to, ka tās trešās valsts, kurā atrodas administrators, kompetentā iestāde ir administratoru sertificējusi.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“Administratoram, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā norādīts 1. punktā, ir likumīgais pārstāvis. Likumīgais pārstāvis ir fiziska vai juridiska persona, kas atrodas Savienībā un kurš pēc tam, kad to nepārprotami iecēlis administrators, šāda administratora vārdā rīkojas, pildot administratora pienākumus saskaņā ar šo regulu. Likumīgais pārstāvis kopā ar administratoru pilda uzraudzības funkciju saistībā ar etalonu izstrādi, ko administrators veic saskaņā ar šo regulu, un šajā ziņā likumīgais pārstāvis ir atbildīgs EVTI.”;


d)

panta 4. punktu svītro;


e)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   Administrators, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā norādīts 1. punktā, pieteikumu par atzīšanu iesniedz EVTI. Pieteikumā administrators sniedz visu EVTI vajadzīgo informāciju, kas ļauj tai pārliecināties, ka atzīšanas brīdī administrators ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu 2. punktā minētās prasības, un sniedz sarakstu ar tā esošajiem vai topošajiem etaloniem, kurus paredzēts izmantot Savienībā, un attiecīgā gadījumā norāda trešās valsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par tā uzraudzību.


EVTI 90 darbdienās pēc šā punkta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas pārliecinās, vai ir izpildīti 2. un 3. punktā paredzētie nosacījumi.


Ja EVTI uzskata, ka 2. un 3. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, tā noraida pieteikumu par atzīšanu un sniedz minētā noraidījuma iemeslus. Turklāt – atzīšanu nesniedz, ja nav izpildīti šādi papildu nosacījumi:


a)

ja administrators, kas atrodas trešā valstī, tiek uzraudzīts, tad starp EVTI un tās trešās valsts kompetento iestādi, kurā atrodas administrators, pastāv atbilstīga sadarbības sistēma, kura atbilst regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 30. panta 5. punktu, un kura nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj šīs trešās valsts kompetentajai iestādei veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;


b)

nedz tās trešās valsts normatīvie vai administratīvie akti, kurā atrodas administrators, nedz attiecīgā gadījumā – minētās trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru ierobežojumi nekavē EVTI efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus saskaņā ar šo regulu.”;


f)

panta 6. un 7. punktu svītro;


g)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:


“8.   EVTI aptur vai attiecīgā gadījumā atsauc atzīšanu, kas sniegta saskaņā ar 5. punktu, ja, ņemot vērā dokumentētus pierādījumus, tai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka administrators:


a)

rīkojas tādā veidā, kas nepārprotami kaitē to lietotāju interesēm, kuri izmanto administratora izstrādātos etalonus, vai kaitē tirgu netraucētai darbībai;


b)

ir rupji pārkāpis attiecīgās prasības, kas noteiktas šajā regulā;


c)

sniedzis nepatiesas ziņas vai izmantojis citus nelikumīgus līdzekļus, lai saņemtu atzīšanu.”;


11)

regulas 34. pantā iekļauj šādu punktu:


“1.a   Ja 1. punktā minētās personas sniegtu vienu vai vairākus indeksus varētu uzskatīt par kritiski svarīgiem etaloniem, kā minēts 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, pieteikumu adresē EVTI.”;


12)

regulas 40. pantu aizstāj ar šādu:


“40. pants


Kompetentās iestādes


1.   Šajā regulā EVTI ir kompetentā iestāde:


a)

kritiski svarīgu etalonu administratoriem, kā minēts 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā;


b)

32. pantā minēto etalonu administratoriem.


2.   Katra dalībvalsts izraugās attiecīgu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par šajā regulā noteikto pienākumu veikšanu, un par to informē Komisiju un EVTI.


3.   Dalībvalsts, kas izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi saskaņā ar 2. punktu, skaidri nosaka šo kompetento iestāžu attiecīgās lomas un izraugās vienu iestādi, kas ir atbildīga par sadarbības koordinēšanu un informācijas apmaiņu ar Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.


4.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar 2. un 3. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu.”;


13)

regulas 41. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“1.   Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, 40. panta 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:”;


b)

panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“2.   Kompetentās iestādes, kas minētas 40. panta 2. punktā, īsteno savas šā panta 1. punktā minētās funkcijas un pilnvaras un 42. pantā minētās pilnvaras piemērot sankcijas saskaņā ar savas valsts tiesisko regulējumu jebkurā no turpmāk minētajiem veidiem:”;


14)

regulas 43. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:


“1.   Dalībvalstis nodrošina, lai, nosakot administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes, ko tās ir izraudzījušās saskaņā ar 40. panta 2. punktu, ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:”;


15)

regulas 44. pantu aizstāj ar šādu:


“44. pants


Pienākums sadarboties


1.   Dalībvalstis, kas izvēlējušās noteikt kriminālsodus par 42. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, nodrošina, ka ir veikti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 40. panta 2. un 3. punktu, būtu visas sadarbībai ar attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm vajadzīgās pilnvaras, kas ļauj kompetentajām iestādēm saņemt konkrētu informāciju saistībā ar krimināllietas izmeklēšanu vai kriminālprocesu, kurš uzsākts par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. Minētās kompetentās iestādes sniedz minēto informāciju citām kompetentajām iestādēm un EVTI.


2.   Kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 40. panta 2. un 3. punktu, sniedz palīdzību citām kompetentajām iestādēm un EVTI. Tās jo īpaši apmainās ar informāciju un sadarbojas, īstenojot izmeklēšanas vai uzraudzības darbības. Kompetentās iestādes var arī sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu naudas sodu piedziņu.”;


16)

regulas 45. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:


“5.   Dalībvalstis ik gadu sniedz EVTI kopsavilkuma informāciju par visiem administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 42. pantu. Minētais pienākums neattiecas uz izmeklēšanas rakstura darbībām. Minēto informāciju EVTI publicē savā gada pārskatā kopā ar kopsavilkuma informāciju par visiem administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kurus tā piemērojusi saskaņā ar 48.f pantu.”;


17)

regulas 46. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   Administratora kompetentā iestāde izveido kolēģiju un vada kolēģiju 30 darbdienās pēc tam, kad etalons, kas minēts 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, ir iekļauts kritiski svarīgu etalonu sarakstā, izņemot etalonus, kuru datu sniedzēji ir lielākoties neuzraudzītās vienības.


2.   Kolēģijas sastāvā ir administratora kompetentās iestādes pārstāvji, EVTI, ja vien tā nav administratora kompetentā iestāde, un uzraudzīto datu sniedzēju kompetentās iestādes.”;


18)

regulas 47. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   Piemērojot šo regulu, 40. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.


2.   Regulas 40. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas tai nepieciešama pienākumu izpildei.”;


19)

VI sadaļā pievieno šādu nodaļu:


4. NODAĻA

EVTI pilnvaras un kompetences

1. iedaļa

Kompetences un procedūras

48.a pants


EVTI pilnvaru īstenošana


Pilnvaras, kas 48.b līdz 48.d pantā ir noteiktas EVTI, kādai EVTI amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.


48.b pants


Informācijas pieprasījums


1.   EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt šādām personām sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu:


a)

personām, kas iesaistītas to etalonu sniegšanā, kuri minēti 40. panta 1. punktā;


b)

trešām personām, ar kurām a) apakšpunktā minētās personas ir saskaņā ar 10. pantu noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par atsevišķām funkcijām vai darbībām;


c)

personām, kuras citādi ir cieši un būtiski saistītas ar a) apakšpunktā minētajām personām.


Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu un pēc EVTI pieprasījuma kompetentās iestādes minēto informācijas pieprasījumu šīs regulas 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minēto kritisko etalonu datu sniedzējiem un nekavējoties paziņo saņemto informāciju EVTI.


2.   Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:


a)

atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;


b)

norāda minētā pieprasījuma mērķi;


c)

norāda, kāda informācija ir vajadzīga;


d)

iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;


e)

iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;


f)

norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 48.f pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.


3.   Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:


a)

atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;


b)

norāda minētā pieprasījuma mērķi;


c)

norāda, kāda informācija ir vajadzīga;


d)

nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;


e)

norāda periodiskos soda maksājumus, kas 48.g pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija ir nepilnīga;


f)

norāda naudas sodu, kas 48.f pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;


g)

norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (Tiesa) saskaņā ar šīs regulas 48.k pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.


4.   Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.


5.   EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju 1. punktā minēto personu dalībvalsts kompetentajai iestādei.


48.c pants


Vispārēja izmeklēšana


1.   Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu saistībā ar 48.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:


a)

pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;


b)

iegūt apstiprinātas šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu kopijas vai izrakstus;


c)

uzaicināt jebkuru minēto personu vai tās pārstāvjus un darbiniekus, kā arī prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;


d)

iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;


e)

pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.


2.   Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda 48.g pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli, vai atbildes uz 48.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegtas vai ir nepilnīgas, kā arī norāda 48.f pantā paredzētos naudas sodus, ja atbildes uz minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.


3.   Personām, kas minētas 48.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 48.g pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.


4.   Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var piedalīties izmeklēšanā.


5.   Ja saistībā ar telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumu, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.


6.   Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:


a)

šā panta 3. punktā minētais lēmums ir autentisks;


b)

visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.


Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt detalizētus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā izklāstīto procedūru.


48.d pants


Pārbaudes uz vietas


1.   Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI 48.b panta 1. punktā minēto personu uzņēmumu telpās var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.


2.   Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to personu uzņēmumu telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 48.c panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.


3.   Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret minētajām pārbaudēm.


4.   Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 48.g pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.


5.   Personām, kas minētas 48.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas ar EVTI lēmumu noteiktās pārbaudēs uz vietas. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 48.g pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.


6.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Minētās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī piedalīties pārbaudēs uz vietas.


7.   EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 48.c panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 48.c panta 1. punktā.


8.   Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.


9.   Ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.


10.   Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:


a)

EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 5. punktā, ir autentisks;


b)

visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.


Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt detalizētus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā izklāstīto procedūru.


2. iedaļa

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

48.e pants


EVTI veiktie uzraudzības pasākumi


1.   Ja saskaņā ar 48.i panta 5. punktu EVTI konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:


a)

pieņem lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;


b)

pieņem lēmumu, ar ko nosaka naudas sodu saskaņā ar 48.f pantu;


c)

sniedz publiskus paziņojumus.


2.   Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:


a)

pārkāpuma ilgumu un biežumu;


b)

vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;


c)

vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;


d)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;


e)

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;


f)

pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;


g)

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ciktāl tos var noteikt;


h)

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;


i)

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš pieļautos pārkāpumus;


j)

pasākumus, ko pēc pārkāpuma veikusi par pārkāpumu atbildīgā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos nākotnē.


3.   EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem pasākumiem savā tīmekļa vietnē 10 darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.


Publiska paziņošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:


a)

paziņojumu, kas apstiprina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;


b)

attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;


c)

paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.


48.f pants


Naudas sodi


1.   Ja saskaņā ar 48.i panta 5. punktu EVTI konstatē, ka kāda persona tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījusi vienu vai vairākus no 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, piemērojot naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu.


Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.


2.   Šā panta 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa ir:


a)

juridiskām personām EUR 1 000 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā, vai 10 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu, atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka;


b)

fiziskas personas gadījumā EUR 500 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā.


Neatkarīgi no pirmās daļas, naudas soda maksimālā summa par 11. panta 1. punkta d) apakšpunkta vai 11. panta 4. punkta pārkāpumu ir EUR 250 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā, vai 2 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu, atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka, juridiskām personām, un EUR 100 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā fiziskām personām.


Piemērojot a) apakšpunktu, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētais finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu.


3.   Nosakot naudas soda apmēru saskaņā ar 1. punktu, EVTI ņem vērā 48.e panta 2. punktā izklāstītos kritērijus.


4.   Neatkarīgi no 3. punkta, ja juridiskā persona ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar šo ieguvumu.


5.   Ja personas darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu no 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts atbilstīgi šā panta 2. punktam un attiecas uz vienu no minētajiem pārkāpumiem.


48.g pants


Periodiskie soda maksājumi


1.   EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:


a)

persona izbeidz pārkāpumu atbilstīgi lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 48.e panta 1. punkta a) apakšpunktu;


b)

šīs regulas 48.b panta 1. punktā minētās personas:


i)

sniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar 48.b pantu;


ii)

sadarbojas izmeklēšanā, un jo īpaši uzrāda visus reģistrus, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 48.c pantu;


iii)

sadarbojas pārbaudē uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 48.d pantu.


2.   Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.


3.   Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.


4.   Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.


48.h pants


Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana


1.   EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 48.f un 48.g pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šādā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (*57) nozīmē.


2.   Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 48.f un 48.g pantu, ir administratīvs raksturs.


3.   Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.


4.   Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 48.f un 48.g pantu, ir izpildāmi.


Izpildi reglamentē tajā dalībvalstī vai trešā valstī spēkā esošās procesuālās normas, kurā izpilde notiek.


5.   Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.


3. iedaļa

Procedūras un pārskatīšana

48.i pants


Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu


1.   Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI struktūrā. Ieceltais darbinieks nav vai nav bijis tieši vai netieši iesaistīts to elementu uzraudzībā, uz kuriem attiecas pārkāpums, un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.


2.   Šā panta 1. punktā minētais izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu komentārus, uz kurām attiecas izmeklēšana, un savu konstatējumu kopumu iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.


3.   Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks ir pilnvarots pieprasīt informāciju saskaņā ar 48.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 48.c un 48.d pantu.


4.   Šo uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.


5.   Pabeidzot izmeklēšanu un pirms konstatējumu kopums tiek iesniegts EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju tikt uzklausītām par izmeklētajiem jautājumiem. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.


6.   Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro to personu tiesības uz aizstāvību, uz kurām attiecas izmeklēšana.


7.   Iesniedzot savu konstatējumu kopumu EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.


8.   Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un ja to pieprasa attiecīgās personas, uzklausot minētās personas saskaņā ar 48.j pantu, EVTI pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas kādu no 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un – ja tā – veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 48.e pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar 48.f pantu.


9.   Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.


10.   Komisija līdz 2021. gada 1. oktobrim pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu procedūras noteikumus nolūkā īstenot pilnvaras piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanas un izpildes noilguma termiņus.


11.   Ja, veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tā pati.


48.j pants


To personu uzklausīšana, uz kurām attiecas izmeklēšana


1.   Pirms pieņemt jebkuru lēmumu saskaņā ar 48.f, 48.g un 48.e pantu, EVTI dod iespēju procesā iesaistītām personām tikt uzklausītām par tās konstatējumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem procesā iesaistītām personām bijusi iespēja sniegt piezīmes.


Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami saskaņā ar 48.e pantu, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu un dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc lēmuma pieņemšanas.


2.   Izmeklēšanā pilnībā ievēro procesā iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.


48.k pants


Pārskatīšana Tiesā


Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.


4. iedaļa

Maksas un deleģēšana

48.l pants


Uzraudzības maksas


1.   EVTI iekasē no 40. panta 1. punktā minētajiem administratoriem maksu saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi šā panta 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi administratoru uzraudzībai, un jebkādu to izmaksu kompensāciju, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 48.m pantam.


2.   Individuālas maksas summa, ko iekasē no administratora, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI radušās saistībā ar tās darbību attiecībā uz uzraudzību, un ir samērīga ar administratora apgrozījumu.


3.   Komisija līdz 2021. gada 1. oktobrim pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.


48.m pants


EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm


1.   Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šādi konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 48.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 48.c un 48.d pantu.


Atkāpjoties no pirmās daļas, kritiski svarīgu etalonu atļaujas nedrīkst deleģēt.


2.   Pirms uzdevuma deleģēšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi par:


a)

deleģējamā uzdevuma apjomu;


b)

uzdevuma izpildes grafiku; un


c)

vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.


3.   Saskaņā deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi 48.l panta 3. punktam, EVTI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus.


4.   Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata saskaņā ar 1. punktu veikto deleģējumu. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.


5.   Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.


48.n pants


Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI


1.   Visas tās kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes darbību attiecībā uz 40. panta 1. punktā minētajiem administratoriem, kuri uzticēti 40. panta 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, beidzas 2022. gada 1. janvārī. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā uzņemas EVTI.


2.   Visus lietas materiālus un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes darbību attiecībā uz 40. panta 1. punktā minētajiem administratoriem, tostarp notiekošas pārbaudes un izpildes darbības, vai to apliecinātas kopijas, EVTI pārņem šā panta 1. punktā minētajā dienā.


Tomēr 20. pantā 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētā kritiski svarīgā etalona administratora pieteikumi atļaujas saņemšanai un pieteikumi atzīšanai saskaņā ar 32. pantu, kurus kompetentās iestādes ir saņēmušas pirms 2021. gada 1. oktobra, netiek nodoti EVTI, un lēmumu atļaut vai atzīt pieņem attiecīgā kompetentā iestāde.


3.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apliecinātas kopijas tiek nodotas EVTI iespējami drīz, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. janvārim. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu 40. panta 1. punktā minēto administratoru uzraudzības un izpildes darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu.


4.   EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu tiesību pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un izpildes darbības, ko minētās kompetentās iestādes ir veikušas saistībā ar jautājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.


5.   Regulas 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētā kritiski svarīgā etalona administratora atļauja un atzīšana saskaņā ar 32. pantu, kuru sniegusi šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde, paliek spēkā pēc kompetenču nodošanas EVTI.


(*57)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

20)

regulas 49. pantu groza šādi:


a)

iekļauj šādu punktu:


“2.a   Pilnvaras pieņemt 30. panta 2.a punktā, 30. panta 3.a punktā, 48.i panta 10. punktā un 48.l panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2019. gada 30. decembra.”;


b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 13. panta 2.a punktā, 19.a panta 2. punktā, 19.c panta 1. punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 27. panta 2.b punktā, 30. panta 2.a punktā, 30. panta 3.a punktā, 33. panta 7. punktā, 48.i panta 10. punktā, 48.l panta 3. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnes ī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.”;


c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:


“6.   Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 13. panta 2.a punktu, 19.a panta 2. punktu, 19.c panta 1. punktu, 20. panta 6. punktu, 24. panta 2. punktu, 27. panta 2.b punktu, 30. panta 2.a punktu, 30. panta 3.a punktu, 33. panta 7. punktu, 48.i panta 10. punktu, 48.l panta 3. punktu, 51. panta 6. punktu vai 54. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;


21)

regulas 53. pantu aizstāj ar šādu:


“53. pants


EVTI pārskati


1.   EVTI cenšas veidot kopēju Eiropas uzraudzības kultūru un konsekventu uzraudzības praksi un nodrošināt kompetento iestāžu konsekventu pieeju saistībā ar 33. panta piemērošanu. Minētajā nolūkā EVTI reizi divos gados pārskata apstiprinājumus, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar 33. pantu.


EVTI katrai kompetentajai iestādei, kas apstiprinājusi trešās valsts etalonu, sniedz atzinumu par to, kā minētā kompetentā iestāde piemēro 33. panta atbilstīgās prasības, kā arī jebkuru attiecīgo deleģēto aktu un regulatīvo vai īstenošanas tehnisko standartu, kas pieņemti, pamatojoties uz šo regulu, prasības.


2.   EVTI ir pilnvaras pieprasīt no kompetentās iestādes dokumentētus pierādījumus jebkuriem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 51. panta 2. punkta pirmo daļu un 25. panta 2. punktu, kā arī darbībām, kas veiktas saistībā ar 24. panta 1. punkta izpildi.”


6. pants


Grozījumi Regulā (ES) 2015/847


Regulu (ES) 2015/847 groza šādi:


1)

regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Uz personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (*58). Uz personas datiem, kurus Komisija vai EBI apstrādā saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (*59).


(*58)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*59)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

2)

regulas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Līdz 2017. gada 26. jūnijam dalībvalstis Komisijai un EUI Apvienotajai komitejai paziņo 1. punktā minētos noteikumus. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un EBI par visiem tajos veiktajiem grozījumiem.”;


3)

regulas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Pēc tam, kad saskaņā ar saskaņā ar 17. panta 3. punktu ir iesniegts paziņojums, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par IV nodaļas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu gadījumiem.”;


4)

regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:


“25. pants


Pamatnostādnes


Līdz 2017. gada 26. jūnijam EUI izdod pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz tās 7., 8., 11. un 12. panta īstenošanu. No 2020. gada 1. janvāra šādas pamatnostādnes attiecīgā gadījumā izdod EBI.”


7. pants


Stāšanās spēkā un piemērošana


Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


Regulas 1., 2., 3. un 6. pantu piemēro no 2020. gada 1. janvāra. Regulas 4. un 5. pantu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.


Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.


Strasbūrā, 2019. gada 18. decembrī


Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)  OV C 255, 20.7.2018., 2. lpp., un OV C 37, 30.1.2019., 1. lpp.

(2)  OV C 227, 28.6.2018., 63. lpp., un OV C 110, 22.3.2019., 58. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 2. decembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(9)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).


Top