(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (4) ir noteikta prasība, ka standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērte saskaņā ar līdzīgām prasībām citās G20 valstīs ir jāveic, izmantojot centrālo darījumu partneri (CCP). Minētajā regulā attiecībā uz CCP tika ieviestas arī stingras uzraudzības, organizatoriskās un darījumdarbības prakses prasības un izveidoti to prudenciālās uzraudzības pasākumi, lai samazinātu risku CCP pakalpojumu izmantotājiem un stiprinātu finanšu stabilitāti.

(2)

Kopš Regulas (ES) Nr. 648/2012 pieņemšanas CCP darbības apjoms Savienībā un pasaulē ir ātri pieaudzis gan mēroga, gan tvēruma ziņā. Paredzams, ka līdz ar papildu tīrvērtes pienākumu ieviešanu un brīvprātīgas tīrvērtes apjoma pieaugumu tādu darījumu partneru vidū, uz kuriem neattiecas tīrvērtes pienākums, CCP darbība turpmākajos gados turpinās paplašināties. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/834 (5) groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, lai uzlabotu tās efektivitāti un proporcionalitāti, radītu papildu stimulus CCP piedāvāt darījumu partneriem centralizētu atvasināto instrumentu tīrvērti un atvieglotu piekļuvi tīrvērtei maziem finanšu un nefinanšu darījumu partneriem. Kapitāla tirgu savienības (KTS) ietekmē dziļāki un integrētāki kapitāla tirgi vēl vairāk palielinās vajadzību pēc pārrobežu tīrvērtes Savienībā, tādējādi arvien palielinot CCP nozīmi un savstarpējo saistību finanšu sistēmā.

(3)

To CCP skaits, kuri pašlaik veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, joprojām ir diezgan ierobežots, proti, 2019. gada augustā tie bija 16 CCP. Saskaņā ar minēto regulu Eiropas vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) ir atzinusi 33 trešo valstu CCP, ļaujot tiem savus pakalpojumus piedāvāt tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Tīrvērtes tirgi ir labi integrēti visā Savienībā, taču tie ir arī ļoti koncentrēti noteiktās aktīvu kategorijās un ļoti cieši savstarpēji saistīti. Riska koncentrācijas dēļ iespējamība, ka CCP nonāktu grūtībās, ir neliela, taču šādam notikumam būtu ārkārtīgi liela ietekme. Komisija 2016. gada novembrī saskaņā ar G20 konsensu pieņēma priekšlikumu regulai par CCP atveseļošanu un noregulējumu, lai nodrošinātu, ka iestādes ir pienācīgi sagatavojušās risināt grūtībās esoša CCP jautājumu, aizsargājot finanšu stabilitāti un ierobežojot izmaksas nodokļu maksātājiem.

(4)

Neatkarīgi no minētā tiesību akta priekšlikuma un ņemot vērā pieaugošo tīrvērtes apmēru, sarežģītību un pārrobežu dimensiju Savienībā un pasaulē, būtu jāpārskata uzraudzības pasākumi, ko piemēro Savienības un trešo valstu CCP. Risinot konstatētās problēmas agrīnā posmā un ieviešot skaidrus un saskanīgus uzraudzības pasākumus gan attiecībā uz Savienības, gan uz trešo valstu CCP, tiktu stiprināta Savienības finanšu sistēmas vispārējā stabilitāte un vēl vairāk pazemināts iespējamais risks, ka CCP nonāktu grūtībās.

(5)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija 2017. gada 4. maijā pieņēma paziņojumu “Ar finanšu tirgus būtisko infrastruktūru saistīto problēmu risināšana un kapitāla tirgu savienības tālāka attīstīšana”, norādot, ka ir vajadzīgas papildu izmaiņas Regulā (ES) Nr. 648/2012, lai uzlabotu pašreizējo sistēmu, ar kuru tiek nodrošināta finanšu stabilitāte un atbalstīta turpmāka KTS attīstība un padziļināšana.

(6)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktie uzraudzības pasākumi pārsvarā paļaujas uz piederības valsts iestādi. Tiem CCP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pašlaik atļaujas piešķir un uzraudzību veic dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbībā ar kolēģijām, kuras ietver valstu uzraudzības iestādes, EVTI, attiecīgos Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekus un citas attiecīgās iestādes. Kolēģijas paļaujas uz koordināciju un informācijas apmaiņu, ko veic CCP kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzēto noteikumu izpildi. Atšķirīga CCP uzraudzības prakse visā Savienībā var radīt regulējuma un uzraudzības arbitrāžas riskus, apdraudot finanšu stabilitāti un radot neveselīgu konkurenci. Komisija 2016. gada 14. septembra paziņojumā par KTS un sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) darbībām vērsa uzmanību uz šiem jaunajiem riskiem un lielākas uzraudzības konverģences nepieciešamību. Jau pastāvošo vispārējo EVTI uzdevumu ietvaros, proti, veikt koordinatora funkciju starp kompetentām iestādēm un kolēģijām nolūkā veidot kopēju uzraudzības kultūru un konsekventu uzraudzības praksi, nodrošināt vienotas procedūras un konsekventas pieejas, kā arī stiprināt uzraudzības rezultātu konsekvenci, EVTI jo īpaši būtu jāpievēršas uzraudzības jomām, kurām ir pārrobežu dimensija vai iespējama pārrobežu ietekme. Tādas uzraudzības jomas, kurām ir pārrobežu dimensija vai iespējama pārrobežu ietekme, EVTI būtu jānosaka, pamatojoties uz savām zināšanām un Regulas (ES) Nr. 648/2012 piemērošanā gūto pieredzi.

(7)

Ņemot vērā finanšu tirgu globālo mērogu un nepieciešamību novērst pretrunas Savienības un trešo valstu CCP uzraudzībā, būtu jāpalielina EVTI spēja veicināt CCP uzraudzības konverģenci. Šim nolūkam būtu jāizveido CCP paredzēta pastāvīga iekšējā komiteja (“CCP uzraudzības komiteja”), kas veiktu pienākumus saistībā ar CCP, kuri saņēmuši atļauju Savienībā, un trešo valstu CCP. EVTI paspārnē izveidotās CCP uzraudzības komitejas izveidei, tās funkcijām un sastāvam vajadzētu būt vienreizējam risinājumam, kā apvienot speciālās zināšanas CCP uzraudzības jomā, un nevajadzētu radīt precedentu EUI.

(8)

Lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, kā arī Savienības un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, CCP uzraudzības komitejai vajadzētu būt atbildīgai par īpašiem uzdevumiem, kas tai uzticēti, ievērojot Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(9)

Lai iekļautu pilnu praktiskās pieredzes un speciālo darbības zināšanu spektru attiecībā uz CCP uzraudzību, CCP uzraudzības komitejas sastāvā vajadzētu būt priekšsēdētājam, neatkarīgajiem locekļiem un kompetentajām iestādēm no dalībvalstīm ar kādu no atļauju saņēmušajiem CCP. Ja CCP uzraudzības komiteja sanāk saistībā ar atļauju saņēmušiem CCP, tādas centrālās bankas, kas emitē Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kam tīrvērti veic minētie CCP, varētu brīvprātīgi piedalīties CCP uzraudzības komitejā saistībā ar Savienības mēroga novērtējumiem par CCP noturību pret nelabvēlīgām tirgus izmaiņām un būtiskām tirgus norisēm, lai veicinātu piekļuvi informācijai, kas varētu būt būtiska to uzdevumu veikšanai. Ja CCP uzraudzības komiteja sanāk saistībā ar trešo valstu CCP, centrālās bankas, kas emitē visas Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kam tīrvērti veic vai tīrvērte jāveic attiecīgajam trešo valstu CCP, vajadzētu spēt brīvprātīgi piedalīties CCP uzraudzības komitejā tādu lēmumu sagatavošanas nolūkā, kas attiecas uz trešo valstu CCP, kas ir sistēmiski nozīmīgi vai tādi, kas, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgi Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei (2. līmeņa CCP). Emisijas centrālajām bankām vajadzētu būt CCP uzraudzības komitejas locekļiem bez balsstiesībām. CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam vajadzētu spēt uzaicināt kolēģiju locekļus piedalīties novērotāju statusā, lai nodrošinātu, ka CCP uzraudzības komiteja ņem vērā citu attiecīgo iestāžu viedokļus.

(10)

Lai nodrošinātu atbilstošu speciālo zināšanu un pārskatatbildības līmeni, EVTI Uzraudzības padomei (“Uzraudzības padome”) būtu jāieceļ CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs un neatkarīgie locekļi, pamatojoties uz nopelniem, zināšanām tīrvērtes, pēctirdzniecības, prudenciālās uzraudzības un finanšu jautājumos, kā arī uz pieredzi, kas attiecas uz CCP uzraudzību un noregulējumu, izmantojot atklātu atlases procedūru, kuru organizē un pārvalda Uzraudzības padome, kam palīdz Komisija, un kurā būtu jārespektē dzimumu līdzsvara princips. Pirms CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētāja un neatkarīgo locekļu iecelšanas un vēlākais vienu mēnesi pēc tam, kad tos atlasījusi Uzraudzības padome, Eiropas Parlamentam pēc atlasīto kandidātu uzklausīšanas būtu jāapstiprina vai jānoraida viņu iecelšana amatā. Uzraudzības padome var iecelt amatā tikai tos atlasītos kandidātus, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments.

(11)

Lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku kontroli, kā arī aizsargātu Savienības iestāžu tiesības, CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam un neatkarīgajiem locekļiem vajadzētu būt atbildīgiem Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem lēmumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(12)

CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam un neatkarīgajiem locekļiem būtu jārīkojas neatkarīgi un objektīvi Savienības interesēs. Tiem būtu jānodrošina, lai pienācīgi tiktu ņemta vērā pienācīga iekšējā tirgus darbība, kā arī katras dalībvalsts – ar vai bez atļauju saņēmušiem CCP – finanšu stabilitāte un finanšu stabilitāte Savienībā.

(13)

Lai nodrošinātu piemērotu, efektīvu un ātru lēmumu pieņemšanas procesu CCP uzraudzības komitejā, priekšsēdētājam, neatkarīgajiem locekļiem un kompetentajām iestādēm no dalībvalstīm ar atļauju saņēmušu CCP, vajadzētu būt balsstiesībām. Centrālās(-o) bankas(-u) pārstāvjiem, kā arī novērotājiem nevajadzētu būt balsstiesībām. CCP uzraudzības komitejai lēmumi būtu jāpieņem ar vienkāršu locekļu balsu vairākumu, katram loceklim vajadzētu būt vienai balsij, un priekšsēdētājam vajadzētu būt izšķirošai balsij neizšķirta balsojuma gadījumā. Uzraudzības padomei arī turpmāk vajadzētu būt galīgā lēmuma pieņemšanas pilnvarām.

(14)

Lai nodrošinātu saskaņotu un konsekventu uzraudzības pieeju visā Savienībā, CCP uzraudzības komitejai vajadzētu būt atbildīgai par konkrētu specifisku lēmumu sagatavošanu un konkrētu specifisku uzdevumu veikšanu, kas uzticēti EVTI. Šāda atbildība veicina EVTI koordinatora funkciju starp kompetentām iestādēm un kolēģijām nolūkā veidot kopēju uzraudzības kultūru un konsekventu uzraudzības praksi, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības jomām, kurām ir pārrobežu dimensija vai iespējama pārrobežu ietekme. Šajā sakarā šādas atbilstošas uzraudzības darbības un lēmumi varētu jo īpaši aptvert uzraudzības jomas, kurās atšķirīga uzraudzības prakse var radīt regulējuma un uzraudzības arbitrāžas riskus vai apdraudēt finanšu stabilitāti. EVTI vajadzētu arī būt informētai par visiem Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzēto kolēģiju pieņemtajiem atzinumiem, tostarp par lēmumu pieņemšanas pamatu, uz ko attiecas kolēģijas atzinums, un par jebkādiem ieteikumiem, kuri ievēroti minētajos kolēģijas atzinumos.

(15)

Turklāt CCP uzraudzības komitejā būtu jānotiek obligātai ex ante viedokļu apmaiņai un diskusijām saistībā ar CCP kompetento iestāžu lēmumu projektiem par konkrētām īpaši nozīmīgām uzraudzības jomām. Turklāt brīvprātīgi un pēc CCP kompetento iestāžu iniciatīvas vajadzētu būt iespējamam, ka uz visiem lēmumu projektiem attiecas viedokļu apmaiņa uz ex ante pamata. EVTI nebūtu jāsniedz atzinums, ja, ņemot vērā rezultātus, kas gūti CCP uzraudzības komitejā notikušajās diskusijās, nav konstatēti atšķirīgi viedokļi. EVTI pilnvarām sniegt atzinumus būtu jānodrošina, lai CCP kompetentā iestāde attiecībā uz lēmumu projektiem saņemtu papildu reakciju no tādu uzraudzītāju grupas, kas ir specializējušies un kam ir pieredze CCP uzraudzībā. Šādiem EVTI atzinumiem nevajadzētu būt nekādai ietekmei uz CCP kompetentās iestādes atbildību pieņemt galīgo lēmumu, un tas nozīmē, ka CCP kompetentajai iestādei arī turpmāk būtu pilnīga rīcības brīvība saistībā ar attiecīgā lēmuma galīgo saturu. Ja kompetentā iestāde nepiekrīt EVTI atzinumam, tai EVTI būtu jāsniedz komentāri par jebkuru būtisku novirzi no minētā atzinuma. Kompetentajai iestādei būtu jāspēj sniegt komentārus pirms lēmuma pieņemšanas, tā pieņemšanas laikā vai pēc tā pieņemšanas. Tomēr, ja kompetentā iestāde sniedz komentārus pēc lēmuma pieņemšanas, tai to vajadzētu darīt bez liekas kavēšanās. EVTI sniegtajam atzinumam nevajadzētu ietekmēt kolēģiju pilnvaras attiecīgā gadījumā pēc saviem ieskatiem lemt par savu atzinumu saturu.

(16)

Ja uzraudzības darbības saistībā ar atļauju saņēmušu CCP liecina par nepietiekamu konverģenci un saskaņotību Regulas (ES) Nr. 648/2012 piemērošanā, tostarp, pamatojoties uz kompetento iestāžu obligātu un brīvprātīgu apspriešanos ar EVTI un diskusijām CCP uzraudzības komitejā, EVTI būtu jāsekmē vajadzīgais konverģences un saskaņotības līmenis, tostarp, izdodot pamatnostādnes, ieteikumus vai atzinumus. Lai sekmētu šo procesu, CCP uzraudzības konverģences komitejai vajadzētu spēt lūgt Uzraudzības padomi apsvērt, vai ir jāpieņem EVTI pamatnostādnes, ieteikumi un atzinumi. CCP uzraudzības komitejai vajadzētu arī spēt iesniegt atzinumus Uzraudzības padomei attiecībā uz lēmumiem, kas EVTI jāpieņem par CCP kompetento iestāžu uzdevumiem un darbībām. CCP uzraudzības komitejai būtu jāsniedz, piemēram, atzinumi par tehnisko standartu projektiem vai pamatnostādņu projektiem, ko EVTI izstrādājusi CCP darbības atļaušanas un uzraudzības jomā.

(17)

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību attiecībā uz trešo valstu CCP, CCP uzraudzības komitejai būtu jāsagatavo pilnīgi lēmumu projekti apstiprināšanai Uzraudzības padomē un jāveic uzdevumi, kas EVTI uzticēti saistībā ar Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētajiem noteikumiem par trešo valstu CCP atzīšanu un uzraudzību. Tā kā sadarbība un informācija ir būtiska, CCP uzraudzības komitejai, kad tā sanāk saistībā ar trešo valstu CCP, būtu jāapmainās ar attiecīgo informāciju ar trešo valstu CCP kolēģiju, tostarp ar pilnīgiem lēmumu projektiem, ko tā iesniedz Uzraudzības padomei, ar galīgiem lēmumiem, ko pieņēmusi Uzraudzības padome, ar CCP uzraudzības komitejas sanāksmju darba kārtībām un protokoliem un pieteikumiem par tādu CCP atzīšanu, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī.

(18)

Lai nodrošinātu efektīvu savu uzdevumu veikšanu, CCP uzraudzības komitejai būtu jāsaņem atbalsts no specializēta EVTI personāla tās sanāksmju un analīzes sagatavošanā, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai un starptautiskās sadarbības atbalstam.

(19)

Emisijas centrālajām bankām vajadzētu būt iesaistītām CCP uzraudzības komitejas lēmumu sagatavošanā saistībā ar trešo valstu CCP klasifikāciju saskaņā ar to sistēmisko nozīmi un 2. līmeņa CCP uzraudzību, lai nodrošinātu, ka tās pienācīgi pilda uzdevumus saistībā ar monetāro politiku un vienmērīgu maksājumu sistēmu darbību. Tā kā EVTI lēmumi saistībā ar 2. līmeņa CCP par maržu prasībām, likviditātes riska kontroli, nodrošinājumu, norēķinu kārtību un sadarbspējas mehānismu apstiprināšanu varētu būt īpaši nozīmīgi saistībā ar centrālo banku uzdevumiem, CCP uzraudzības komitejai, pamatojoties uz “atbilstības vai pamatojuma” mehānismu būtu jākonsultējas ar centrālajām bankām, kas emitē visas Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kam tīrvērti veic vai tīrvērte jāveic trešo valstu CCP.

(20)

Uzraudzības padomei lēmumu projekti, ko iesniegusi CCP uzraudzības komiteja, būtu jāpieņem saskaņā ar lēmumu pieņemšanas procesu, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (6). Lai nodrošinātu efektīvu un ātru lēmumu pieņemšanas procesu, konkrēti lēmumi, kas neattiecas uz trešo valstu CCP atzīšanu vai klasifikāciju, īpašām prasībām, ko piemēro 2. līmeņa CCP, atzīšanas pārskatīšanu vai anulēšanu vai būtiskiem trešo valstu CCP notiekošās uzraudzības elementiem, kad ir nepieciešamas konsultācijas ar emisijas centrālajām bankām, Uzraudzības padomei būtu jāpieņem trīs darbdienu laikā.

(21)

Lai vēl vairāk veicinātu uzraudzības lēmumu konverģenci, EVTI būtu jāsaņem jaunas pilnvaras izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus par darbības un pakalpojumu klāsta paplašināšanu un precizēt nosacījumus, pēc kuriem izmaiņas modeļos un parametros tiek uzskatītas par būtiskām. Turklāt EVTI vajadzētu izdot nepieciešamās pamatnostādnes, lai vēl precīzāk noteiktu kopējās procedūras uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesam saistībā ar CCP.

(22)

Savienības CCP vajadzībām izveidoto kolēģiju darbotiesspēja ir būtiski svarīga efektīvai CCP uzraudzībai. Lai visā Savienībā nodrošinātu kolēģijās noritošo procesu saskaņotību, rakstiskās vienošanās, ar kurām nosaka praktiskos minēto kolēģiju darba noteikumus, būtu jāprecizē, un tām vajadzētu būt standartizētākām. Lai vēl vairāk veicinātu kolēģiju locekļu lomu, tiem vajadzētu būt tiesīgiem piedalīties kolēģiju sanāksmju darba kārtību noteikšanā. Lai palielinātu kolēģiju pārredzamību, informācijai par to sastāvu vajadzētu būt publiskai. Lai izvairītos no jebkādiem interešu konfliktiem, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (7) ir noteikts, ka ECB uzraudzības uzdevumiem un uzdevumiem saistībā ar monetāro politiku, un jebkādiem citiem tās uzdevumiem vajadzētu būt pilnībā nošķirtiem vienam no otra. Šis īpašais ECB pienākumu nošķīrums būtu jāievēro. Attiecīgi, ja ECB ir Savienības CCP vajadzībām izveidotas kolēģijas locekle tādēļ, ka tā vienotajā uzraudzības mehānismā veic tīrvērtes dalībnieka kompetentās iestādes funkciju, kā arī tādēļ, ka tā veic emisijas centrālās bankas funkciju, pārstāvot Eurosistēmu, ECB kolēģijā būtu jāiegūst divas balsis.

(23)

Emisijas centrālās bankas un dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tīrvērtes dalībnieku uzraudzību, pašlaik kolēģijās, kuras izveidotas attiecībā uz Savienības CCP, ir pārstāvētas ierobežotā skaitā. Lai atvieglotu piekļuvi informācijai plašākam tādu citu dalībvalstu emisijas centrālo banku un kompetento iestāžu lokam, kuru finanšu stabilitāti varētu ietekmēt CCP finansiālās grūtības, papildu emisijas centrālajām bankām un kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma vajadzētu varēt piedalīties kolēģijās. Lai veicinātu CCP uzraudzības konsekvenci visā Savienībā, kolēģijās būtu jāpiedalās arī CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam vai neatkarīgajam loceklim. Lai nodrošinātu piemērotu, efektīvu un ātru lēmumu pieņemšanas procesu, emisijas centrālajām bankām un kompetentajām iestādēm, kas piedalās, pamatojoties uz pieprasījumu, kā arī uzraudzības komitejas priekšsēdētājam vai neatkarīgajam loceklim nevajadzētu būt balsstiesībām.

(24)

Lai stiprinātu kolēģiju lomu, tām vajadzētu spēt sniegt atzinumus par papildu uzraudzības jomām, kas fundamentāli ietekmē CCP darbības, tostarp par to akcionāru un dalībnieku novērtējumu, kuriem ir būtiska līdzdalība CCP, un attiecībā uz operacionālo funkciju, pakalpojumu vai darbību nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem. Turklāt pēc jebkura kolēģijas locekļa pieprasījuma, ja tā ir nolēmis kolēģijas vairākums, kolēģijai vajadzētu spēt savos atzinumos iekļaut ieteikumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus CCP riska pārvaldībā un palielināt tā noturību. Kolēģijas balsojumus par šādu ieteikumu iekļaušanu būtu jāveic atsevišķi no kolēģijas balsojuma par atzinumu. Lai stiprinātu kolēģijas atzinumu un ieteikumu ietekmi, kompetentajām iestādēm tie būtu pienācīgi jāņem vērā un būtiskas novirzes no minētajiem atzinumiem vai ieteikumiem jāpamato.

(25)

Ir jāpārskata arī Regulas (ES) Nr. 648/2012 uzraudzības noteikumi attiecībā uz trešo valstu CCP, kas piedāvā tīrvērtes pakalpojumus Savienībā. Lai izvairītos no nozīmīgas ietekmes uz Savienības vienību finanšu stabilitāti, ir jāuzlabo piekļuve informācijai, spēja veikt pārbaudes un izmeklēšanu uz vietas, iespēja starp attiecīgajām Savienības un dalībvalstu iestādēm apmainīties ar informāciju par trešo valstu CCP, kā arī iespēja izpildīt EVTI lēmumus par trešo valstu CCP. Turklāt pastāv risks, ka nevar tikt ņemtas vērā izmaiņas trešās valsts CCP noteikumos vai trešās valsts tiesiskajā regulējumā un ka tās varētu negatīvi ietekmēt regulatīvos vai uzraudzības rezultātus, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES un trešo valstu CCP.

(26)

Ievērojamam skaitam finanšu instrumentu, kas denominēti Savienības valūtās, tīrvērti veic trešo valstu CCP. Tas Savienības un dalībvalstu iestādēm nozīmē būtiskus izaicinājumus finanšu stabilitātes saglabāšanā.

(27)

Komisijai, ievērojot tās apņemšanos nodrošināt integrētus finanšu tirgus, ar lēmumiem par līdzvērtību būtu jāturpina noteikt, ka trešo valstu tiesiskā un uzraudzības sistēma atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām. Lai attiecībā uz CCP varētu labāk īstenot pašreizējo līdzvērtīguma režīmu, Komisijai vajadzētu spēt vajadzības gadījumā precizēt kritērijus trešo valstu CCP režīmu līdzvērtības novērtēšanai. Tāpat ir nepieciešams EVTI piešķirt pārraudzības pilnvaras attiecībā uz regulatīvajām un uzraudzības norisēm minētajos trešo valstu CCP režīmos, kurus Komisija atzinusi par līdzvērtīgiem. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka trešās valstis joprojām izpilda līdzvērtības kritērijus un jebkādus īpašus nosacījumus to izmantošanai. EVTI par saviem konstatējumiem būtu konfidenciāli jāziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un trešo valstu CCP kolēģijai.

(28)

Komisija šobrīd jebkurā brīdī var grozīt, apturēt, pārskatīt vai atsaukt lēmumu par līdzvērtību, jo īpaši tad, ja trešā valstī vērojamas norises, kas būtiski ietekmē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 līdzvērtības prasībām novērtētos elementus. Ja trešās valsts attiecīgās iestādes vairs godprātīgi nesadarbojas ar EVTI vai citām Savienības uzraudzības iestādēm vai pastāvīgi neievēro piemērojamās līdzvērtības prasības, Komisija, cita starpā, spēj arī brīdināt minētās iestādes vai publicēt īpašu ieteikumu. Ja Komisija kaut kad nolemj atsaukt lēmumu par līdzvērtību, tā var atlikt minētā lēmuma piemērošanas dienu, lai novērstu finanšu stabilitātes vai tirgus traucējumu risku. Papildus minētajām pašreizējām pilnvarām Komisijai vajadzētu arī spēt paredzēt īpašus nosacījumus, lai nodrošinātu, ka trešā valsts, uz kuru attiecas lēmums par līdzvērtību, turpina pastāvīgi ievērot līdzvērtības kritērijus. Komisijai vajadzētu arī spēt paredzēt nosacījumus, ar ko nodrošina, lai EVTI varētu efektīvi īstenot savas pilnvaras attiecībā uz trešo valstu CCP, kuri ir atzīti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, vai attiecībā uz tādu regulatīvo un uzraudzības norišu pārraudzību trešās valstīs, kas ir svarīgas pieņemtajiem lēmumiem par līdzvērtību.

(29)

Ņemot vērā pieaugošo CCP pārrobežu dimensiju un savstarpējās saiknes Savienības finanšu sistēmā, ir jāuzlabo Savienības spēja identificēt, pārraudzīt un mazināt iespējamos riskus, kas saistīti ar trešo valstu CCP. Tāpēc būtu jāstiprina EVTI loma, lai tā varētu efektīvi uzraudzīt trešo valstu CCP, kuri iesniedz atzīšanas pieteikumu par tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu Savienībā. Būtu arī jāuzlabo Savienības emisijas centrālo banku iesaiste to trešo valstu CCP atzīšanā, uzraudzībā, atzīšanas pārskatīšanā un atzīšanas anulēšanā, kuri darbojas ar minēto banku emitētajām valūtām. Tādēļ ar Savienības emisijas centrālajām bankām būtu jāapspriežas par konkrētiem aspektiem, kas ietekmē to monetārās politikas pienākumus attiecībā uz Savienības valūtās denominētiem finanšu instrumentiem, kam tīrvērti veic vai tīrvērte jāveic ārpus Savienības esošiem CCP.

(30)

Tiklīdz Komisija ir noteikusi, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma ir līdzvērtīga Savienības sistēmai, procesā, kurā tiek atzīts CCP no minētās trešās valsts, būtu jāņem vērā riski, ko minētie CCP rada Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu finanšu stabilitātei.

(31)

Izskatot trešās valsts CCP atzīšanas pieteikumu, EVTI, pamatojoties uz šajā regulā izklāstītajiem objektīvajiem un pārredzamajiem kritērijiem, būtu jānovērtē sistēmiskā riska pakāpe, ko CCP rada Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu finanšu stabilitātei. Šie kritēriji būtu jāņem vērā vispārējā novērtējumā. Neviens no minētajiem kritērijiem atsevišķi nebūtu jāuzskata par noteicošu. Novērtējot trešās valsts CCP riska profilu, EVTI būtu jāņem vērā visi riski, tostarp darbības riski kā krāpšanas, noziedzīgas darbības, IT risks un kiberrisks. Minētie kritēriji būtu sīkāk jāprecizē Komisijas deleģētajā aktā. Precizējot minētos kritērijus, būtu jāņem vērā to darījumu raksturs, kuriem CCP veicis tīrvērti, tostarp to sarežģītība, cenu svārstīgums un vidējais termiņš, kā arī attiecīgo tirgu pārredzamība un likviditāte, un tas, cik lielā mērā CCP tīrvērtes darbības ir denominētas euro vai citās Savienības valūtās. Šajā sakarā īpašas iezīmes attiecībā uz noteiktiem trešo valstu regulētos tirgos sarakstos iekļautiem un izpildītiem lauksaimniecības atvasināto instrumentu līgumiem, kas saistīti ar tirgiem, kuri lielākoties apkalpo iekšzemes nefinanšu darījumu partnerus minētajā trešā valstī, kas savus komercriskus pārvalda ar minēto līgumu starpniecību, var radīt nenozīmīgu risku tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām Savienībā, jo tām ir maza sistēmiska savstarpējā saistība ar pārējo finanšu sistēmu. Ja trešā valstī ir spēkā CCP atveseļošanas un noregulējuma režīms, EVTI tas arī būtu jāņem vērā savā analīzē par to, cik lielu sistēmisku risku minētais pieteikumu iesniegušais CCP, kas veic uzņēmējdarbību minētajā trešā dalībvalstī, rada Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu finanšu stabilitātei.

(32)

Tie CCP, kas nav sistēmiski nozīmīgi Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu finanšu stabilitātei, būtu jāuzskata par “1. līmeņa”CCP. Tie CCP, kas ir vai, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgi Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu finanšu stabilitātei, būtu jāuzskata par “2. līmeņa”CCP. Ja EVTI konstatē, ka trešās valsts CCP nav sistēmiski nozīmīgs Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu finanšu stabilitātei, minētajam CCP būtu jāpiemēro saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 spēkā esošie atzīšanas nosacījumi. Ja EVTI konstatē, ka trešās valsts CCP ir sistēmiski nozīmīgs, attiecībā uz minēto CCP būtu jānosaka īpašas prasības. EVTI šādu CCP vajadzētu atzīt vienīgi tad, ja minētais CCP atbilst minētajām prasībām. Minētajās prasībās vajadzētu būt iekļautām konkrētām uzraudzības prasībām, kuras noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012 un kuru mērķis ir palielināt CCP drošību un efektivitāti. EVTI vajadzētu būt tieši atbildīgai par to, ka tiek nodrošināts, lai sistēmiski nozīmīgs trešās valsts CCP atbilstu minētajām prasībām. Ar saistītajām prasībām EVTI arī vajadzētu varēt veikt pilnīgu un efektīvu minētā CCP uzraudzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(33)

Lai nodrošinātu, ka centrālā(-ās) banka(-as), kas emitē visas Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kam tīrvērti veic vai tīrvērte jāveic trešo valstu CCP, būtu pienācīgi iesaistījušās 2. līmeņa CCP atzīšanā, EVTI, atzīstot šādus CCP, būtu jāņem vērā to atbilstība īpašām prasībām, ko minētās emisijas centrālās bankas var būt noteikušas, veicot savus uzdevumus monetārās politikas īstenošanai. Minētajām prasībām vajadzētu attiekties uz informācijas iesniegšanu emisijas centrālajai(-ām) bankai(-ām) pēc tās pamatota pieprasījuma, CCP sadarbību ar emisijas centrālo(-ām) banku(-ām) saistībā ar EVTI veikto novērtējumu par CCP noturību pret nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem, noguldījumu uz nakti konta atvēršanu emisijas centrālajā(-ās) bankā(-ās) un prasībām ārkārtas situācijās, ko emisijas centrālā(-ās) banka(-as) uzskata par nepieciešamām. Emisijas centrālās(-o) bankas(-u) piekļuves kritērijiem un prasībām noguldījumu uz nakti konta atvēršanai nevajadzētu radīt pienākumu pārcelt visus CCP tīrvērtes pakalpojumus vai daļu no tiem.

(34)

Attiecībā uz prasībām, ko minētā(-ās) emisijas centrālā(-ās) banka(-as) varētu spēt noteikt ārkārtas situācijās, monetārās politikas transmisiju vai vienmērīgu maksājumu sistēmu darbību varētu ietekmēt norises tirgos, kam tīrvērte veikta centralizēti; šādas situācijas ir, piemēram, stresa situācijas tirgos (īpaši naudas un repo tirgos), no kuriem CCP ir atkarīgs, lai iegūtu likviditāti, situācijas, kurās CCP darbības sekmē likviditātes izsīkšanu tirgū, vai nopietni maksājumu vai norēķinu kārtības traucējumi, kas traucē to, ka CCP spēj pildīt savas maksājumu saistības vai palielināt likviditātes vajadzības. Šādu ārkārtas situāciju pastāvēšanas noteikšana ir atkarīga vienīgi no monetārās politikas apsvērumiem, un tai nav jāsakrīt ar ārkārtas situāciju saistībā ar CCP. Tādēļ šādās situācijās varētu būt iespējams, ka uzraudzības sistēma pilnībā nemazina radušos riskus, un, lai nodrošinātu monetārās politikas transmisiju vai vienmērīgu maksājumu sistēmu darbību, varētu būt nepieciešama emisijas centrālās(-o) bankas(-u) tieša rīcība.

(35)

Šādās ārkārtas situācijās emisijas centrālajām bankām tiktāl, ciktāl tas atļauts to iestāžu sistēmā, varētu būt jānosaka pagaidu prasības saistībā ar likviditātes riskiem, norēķinu kārtību, maržu prasībām, nodrošinājumu vai sadarbspējas mehānismiem. Neatbilstība šādām pagaidu prasībām var izraisīt to, ka EVTI anulē 2. līmeņa CCP atzīšanu. Minētās prasības jo īpaši varētu aptvert pagaidu uzlabojumus 2. līmeņa CCP likviditātes riska pārvaldībā, piemēram, likviditātes rezervju palielināšanu, diennakts maržu iekasēšanas biežuma palielināšanu un ārvalstu valūtas riska darījumu ierobežojumus, vai īpašu kārtību skaidras naudas noguldīšanai un norēķinu veikšanai centrālās bankas valūtā. Prasībām nebūtu jāattiecas vēl uz citām prudenciālās uzraudzības jomām vai nebūtu automātiski jāizraisa atzīšanas anulēšana. Turklāt minētās prasības būtu jāpiemēro tikai kā atzīšanas nosacījums uz ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus un ko vienu reizi var pagarināt uz papildu laikposmu, kurš nepārsniedz sešus mēnešus. Kad ir beidzies šis papildu laikposms, minētās prasības būtu jābeidz piemērot par 2. līmeņa CCP atzīšanas nosacījumu. Tomēr jaunā vai atšķirīgā ārkārtas situācijā emisijas centrālajām bankām nevajadzētu būt liegtam noteikt pagaidu prasības, kuru piemērošana būtu nosacījums 2. līmeņa CCP atzīšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(36)

Pirms prasību piemērošanas vai pirms iespējamas termiņa pagarināšanas emisijas centrālajai bankai būtu EVTI, citām centrālajām bankām, kas emitē visas Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kam veic tīrvērti vai kam tā jāveic, un trešo valstu CCP kolēģijas locekļiem jāsniedz paskaidrojums par to prasību ietekmi, kuras tā plāno noteikt attiecībā uz CCP efektivitāti, stabilitāti un noturību, un pamatojums, kāpēc prasības ir nepieciešamas un samērīgas, lai nodrošinātu monetārās politikas transmisiju vai vienmērīgu maksājumu sistēmu darbību, vienlaikus pienācīgi ievērojot vajadzību aizsargāt konfidenciālu vai sensitīvu informāciju. Lai izvairītos no dublēšanās, emisijas centrālajai bankai attiecībā uz pagaidu prasībām, ko piemēro ārkārtas situācijās, būtu regulāri jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju ar EVTI un citām centrālajām bankām, kas emitē visas Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kam veic tīrvērti vai kam tā jāveic.

(37)

Emisijas centrālajai(-ām) bankai(-ām) EVTI pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā 30 darbdienu laikā pēc tam, kad ir noteikts, ka trešās valsts CCP nav 1. līmeņa CCP, vai 90 darbdienu laikā pēc papildu prasību uzlikšanas, ja minētās prasības uzliktas pēc atzīšanas par 2. līmeņa CCP, būtu jāsniedz apstiprinājums par to, vai 2. līmeņa CCP atbilst vai neatbilst visām papildu prasībām.

(38)

Riska pakāpe, ko sistēmiski nozīmīgs CCP rada Savienības finanšu sistēmai un stabilitātei, ir atšķirīga. Tāpēc sistēmiski nozīmīgiem CCP prasības būtu jāpiemēro proporcionāli riskam, ko CCP varētu radīt Savienībai. Ja EVTI – pēc apspriešanās ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un pēc vienošanās ar centrālo banku, kas emitē visas Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kam tīrvērti veic vai tīrvērte jāveic trešās valsts CCP, – pamatojoties uz pilnībā pamatotu novērtējumu, tostarp kvantitatīvu tehnisku novērtējumu par izmaksām un ieguvumiem, secina, ka trešās valsts CCP vai daži tā tīrvērtes pakalpojumi ir tik sistēmiski nozīmīgi, ka atbilstība Regulā (ES) Nr. 648/2012 izklāstītajām konkrētajām prasībām nenovērstu pietiekamā mērā finanšu stabilitātes risku Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm, un gadījuma, ja citi pasākumi tiek uzskatīti par nepietiekamiem finanšu stabilitātes risku novēršanai, EVTI vajadzētu ieteikt Komisijai neatzīt minēto CCP vai dažus tā tīrvērtes pakalpojumus. EVTI minētajā procedūrā var ieteikt Komisijai neatzīt CCP neatkarīgi no tā, vai CCP vai daži tā pakalpojumi iepriekš ir vai nav klasificēti kā 2. līmenis.

(39)

Pamatojoties uz minēto ieteikumu, Komisijai galējas nepieciešamības gadījumā vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka, ka attiecīgajam trešās valsts CCP nevajadzētu spēt sniegt dažus vai visus savus tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ja vien minētais CCP saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 nav saņēmis atļauju šādi rīkoties jebkurā dalībvalstī. Minētajā īstenošanas aktā būtu arī jānosaka piemērots pielāgošanās laikposms, kas nepārsniedz divus gadus un ko varētu pagarināt vienu reizi par papildu sešiem mēnešiem, un būtu jānorāda nosacījumi, saskaņā ar kuriem minētais CCP pielāgošanās laikposmā var turpināt sniegt konkrētus tīrvērtes pakalpojumus vai darbības, un jebkādi pasākumi, kas minētajā laikposmā būtu jāveic, lai ierobežotu iespējamās izmaksas tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, jo īpaši tiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

(40)

Ir svarīgi, lai EVTI individuāli apspriestos ar emisijas centrālajām bankām un lai tās paustu savu piekrišanu jebkādam iespējamam ieteikumam atteikt trešās valsts CCP atzīšanu, ņemot vērā ietekmi, kas šādam lēmumam varētu būt uz valūtu, kuru tās emitē, un EVTI ziņojumam par tāda Komisijas īstenošanas akta piemērošanu, kas pieņemts pēc šāda ieteikuma. Tomēr šāda ieteikuma vai ziņojuma gadījumā kādas emisijas centrālās bankas piekrišanai vai paustajām bažām būtu jāattiecas tikai uz valūtu, kuru tā emitē, nevis uz visu ieteikumu kopumā vai ziņojumu kopumā.

(41)

EVTI būtu regulāri jāpārskata trešo valstu CCP atzīšana, kā arī to klasifikācija kā 1. līmeņa vai 2. līmeņa CCP. Šajā sakarā EVTI cita starpā būtu jāņem vērā izmaiņas trešās valsts CCP darījumdarbības veidā, apmērā un sarežģītībā. Šāda pārskatīšana būtu jāveic vismaz reizi piecos gados un katrreiz, kad atzīts trešās valsts CCP ir paplašinājis vai sašaurinājis savu darbību un pakalpojumu klāstu Savienībā. Ja pēc minētās pārskatīšanas EVTI nosaka, ka 1. līmeņa CCP būtu jāklasificē kā 2. līmeņa CCP, EVTI būtu jānosaka piemērots pielāgošanās laikposms, kurš nepārsniedz 18 mēnešus un kura laikā CCP būtu jāpanāk atbilstība prasībām, ko piemēro 2. līmeņa CCP.

(42)

Pēc 2. līmeņa CCP pieprasījuma EVTI vajadzētu arī spēt ņemt vērā to, cik lielā mērā šāda CCP atbilstība tām prasībām, ko piemēro minētajā trešā valstī, ir salīdzināma ar minētā CCP atbilstību Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām. Veicot minēto novērtējumu, EVTI būtu jāņem vērā Komisijas pieņemtais īstenošanas akts, kurā nosaka, ka tiesiskā un uzraudzības sistēma trešā valstī, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, ir līdzvērtīga Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētajām sistēmām, un visi nosacījumi, kuri varētu attiekties uz minētā īstenošanas akta piemērošanu. Lai nodrošinātu samērīgumu, EVTI, veicot minēto novērtējumu, būtu jāņem vērā arī tas, cik lielā mērā finanšu instrumenti, kuriem CCP veic tīrvērti, ir denominēti Savienības valūtās. Komisijai būtu jāpieņem deleģētais akts, kurā būtu precizēts, kā un ar kādiem nosacījumiem novērtēt šādu salīdzināmu atbilstību.

(43)

EVTI vajadzētu būt visām pilnvarām, kas vajadzīgas, lai uzraudzītu atzītus trešo valstu CCP nolūkā nodrošināt to pastāvīgu atbilstību Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām.

(44)

Lai veicinātu informācijas apmaiņu un sadarbību starp EVTI, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par CCP uzraudzību, un kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par tādu vienību uzraudzību, kuras trešo valstu CCP veiktās darbības varētu ietekmēt, EVTI būtu jāizveido trešo valstu CCP kolēģija. Kolēģijas locekļiem vajadzēt spēt pieprasīt, lai CCP uzraudzības komitejā tiktu apspriesti jebkādi konkrēti jautājumi saistībā ar trešo valstu CCP.

(45)

Lai EVTI varētu efektīvi veikt savus uzdevumus attiecībā uz trešo valstu CCP, trešo valstu CCP būtu jāmaksā uzraudzības maksas par EVTI veiktajiem uzraudzības un administratīvajiem uzdevumiem. Maksām būtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar trešo valstu CCP atzīšanas pieteikumiem un to uzraudzību. Komisijai būtu jāpieņem deleģētais akts, kurā sīkāk noteikti maksu veidi, pakalpojumi, par kuriem tās iekasē, maksu apmērs un veids, kādā tās jāmaksā.

(46)

EVTI vajadzētu spēt veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas attiecībā uz 2. līmeņa CCP un saistītām trešām personām, kurām minētie CCP ārpakalpojumu veidā ir deleģējuši operacionālās funkcijas, pakalpojumus vai darbības. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes, kas atbildīgas par tādu tīrvērtes dalībnieku uzraudzību, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu jāinformē par konstatējumiem šādā izmeklēšanā vai pārbaudēs uz vietas. Centrālajām bankām, kas emitē visas Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kam tīrvērti veic vai tīrvērte jāveic CCP, gadījumos, kad tas attiecas uz monetārās politikas uzdevumu veikšanu, vajadzētu spēt pieprasīt dalību šādās pārbaudēs uz vietas.

(47)

EVTI vajadzētu spēt piemērot periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka trešo valstu CCP izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai sadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas.

(48)

EVTI vajadzētu spēt piemērot sodanaudas gan 1. līmeņa, gan 2. līmeņa CCP, ja tā konstatē, ka tie tīši vai nolaidības dēļ ir pārkāpuši Regulu (ES) Nr. 648/2012, sniedzot EVTI nepareizu vai maldinošu informāciju. Turklāt EVTI vajadzētu arī spēt piemērot sodanaudas 2. līmeņa CCP, ja tā konstatē, ka tie tīši vai nolaidības dēļ ir pārkāpuši papildu prasības, kuras tiem piemērojamas saskaņā ar minēto regulu. Ja EVTI ir novērtējusi, ka 2. līmeņa CCP ievēro piemērojamo trešās valsts tiesisko regulējumu un ir uzskatāms, ka tas atbilst prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. pantā un IV un V sadaļā, minētā CCP rīcība nebūtu jāuzskata par minētās regulas pārkāpumu tiktāl, ciktāl šis CCP atbilst minētajām salīdzināmajām prasībām.

(49)

Sodanaudas būtu jāpiemēro atbilstoši pārkāpuma smagumam. Pārkāpumi būtu jāsadala dažādās grupās, kurām nosaka attiecīgus sodanaudas apmērus. Lai aprēķinātu sodanaudu, kas saistīta ar konkrētu pārkāpumu, EVTI vajadzētu piemērot divpakāpju metodiku, kas paredz noteikt pamatsummu un vajadzības gadījumā koriģēt minēto pamatsummu ar noteiktiem koeficientiem. Pamatsumma būtu jānosaka, ņemot vērā attiecīgo trešo valstu CCP apgrozījumu gadā, un korekcijas jāveic, palielinot vai samazinot pamatsummu ar attiecīgu koeficientu piemērošanu saskaņā ar šo regulu.

(50)

Ar šo regulu tiek noteikti koeficienti, kas ir saistīti ar atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem, lai EVTI dotu nepieciešamos instrumentus sodanaudas uzlikšanai, kas ir samērīga ar trešās valsts CCP izdarītā pārkāpuma smagumu, ņemot vērā apstākļus, kādos pārkāpums izdarīts.

(51)

Lēmumam par sodanaudas vai periodiska soda maksājuma piemērošanu vajadzētu būt balstītam uz neatkarīgu izmeklēšanu.

(52)

Pirms lēmuma pieņemšanas par sodanaudas vai periodiska soda maksājuma piemērošanu EVTI būtu jādod iespēja personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām, lai ievērotu viņu tiesības uz aizstāvību.

(53)

EVTI būtu jāatturas no sodanaudu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiskiem faktiem vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

(54)

EVTI lēmumiem, ar kuriem tiek piemērotas sodanaudas un periodiskie soda maksājumi, vajadzētu būt izpildāmiem, un uz izpildi būtu jāattiecina civilprocesa noteikumi, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kurā izpilde notiek. Civilprocesa noteikumiem nebūtu jāsatur kriminālprocesa noteikumi, bet tie varētu saturēt administratīvā procesa noteikumus.

(55)

Ja 2. līmeņa CCP ir izdarījis pārkāpumu, EVTI vajadzētu būt pilnvarām piemērot dažādus uzraudzības pasākumus, tostarp pieprasīt 2. līmeņa CCP izbeigt pārkāpumu un – kā galējo līdzekli – anulēt atzīšanu, ja 2. līmeņa CCP ir nopietni vai atkārtoti pārkāpis Regulu (ES) Nr. 648/2012. EVTI būtu jāpiemēro uzraudzības pasākumi, ņemot vērā pārkāpuma veidu un nopietnību un ievērojot proporcionalitātes principu. Pirms lēmuma pieņemšanas par uzraudzības pasākumiem EVTI būtu jādod iespēja personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām, lai ievērotu to tiesības uz aizstāvību. Ja EVTI nolemj anulēt atzīšanu, EVTI būtu jāierobežo iespējamie tirgus traucējumi, nosakot piemērotu pielāgošanās laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus.

(56)

Saistībā ar kompetento iestāžu un EVTI apstiprinājumu, ko tās sniedz būtiskām izmaiņām modeļos un parametros, kuri pieņemti, lai noteiktu CCP prasības attiecībā uz maržām, ieguldījumiem fondā saistību neizpildes gadījumiem, nodrošinājumu un citiem riska kontroles mehānismiem, būtu jāprecizē procesuālie aspekti un minētā apstiprinājuma un kolēģijas lēmuma mijiedarbība. Vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējamam sākotnēji pieņemt būtiskas izmaiņas modeļos vai parametros, sevišķi gadījumos, kad tos ir nepieciešams ātri mainīt, lai nodrošinātu stabilu CCP riska pārvaldību.

(57)

Efektīva CCP uzraudzība pamatojas uz kompetenču, speciālo zināšanu un spēju veidošanu, kā arī uz sadarbības attiecību veidošanu un apmaiņu starp iestādēm. Tā kā visi minētie procesi attīstās laika gaitā un atbilstoši savai dinamikai, funkcionālā, iedarbīgā un efektīvā CCP uzraudzības sistēmā vajadzētu būt ņemtai vērā tās potenciālajai attīstībai ilgtermiņā. Tādēļ ir paredzēts, ka šajā regulā noteiktais kompetences sadalījums, visticamāk, ar CCP uzraudzības komitejas atbalstu mainīsies līdz ar EVTI lomu un spējām. Lai izveidotu efektīvu un noturīgu uzraudzības pieeju attiecībā uz CCP, Komisijai būtu jāpārskata EVTI pienākumu efektivitāte, jo īpaši CCP uzraudzības komitejas pienākumu efektivitāte, veicinot saskaņotu un vienveidīgu Regulas (ES) Nr. 648/2012 piemērošanu Savienībā un pienākumu nodalīšanu starp Savienības un dalībvalstu iestādēm un struktūrām. Komisijai arī vajadzētu ziņot par šīs regulas ietekmi uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem starp CCP un izvērtēt sistēmu trešo valstu CCP atzīšanai un uzraudzībai. Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot jebkādus piemērotus priekšlikumus.

(58)

Lai nodrošinātu to, ka tiek efektīvi piemēroti noteikumi, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz trešo valstu CCP, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz to, lai sīkāk noteiktu maksu veidus, pakalpojumus, par kuriem tās iekasē, maksu apmēru un veidu, kādā tās jāmaksā; precizētu kritērijus, pēc kuriem konstatē, vai trešās valsts CCP ir sistēmiski nozīmīgs vai, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgs Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei; precizētu kritērijus, ko izmantot trešo valstu līdzvērtības novērtējumā; precizētu to, kā un kādos apstākļos trešo valstu CCP ir jāievēro konkrētas prasības; precizētu turpmākus procedūras noteikumus par sodanaudu vai periodisku soda maksājumu piemērošanu, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, termiņiem, sodanaudu vai periodisku soda maksājumu iekasēšanu un soda maksājumu vai sodanaudu piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem; paredzētu pasākumus IV pielikuma grozīšanai, lai ņemtu vērā norises finanšu tirgos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(59)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz trešo valstu CCP un trešo valstu tiesiskā regulējuma līdzvērtības atzīšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(60)

Lai nodrošinātu, ka tiek konsekventi saskaņoti noteikumi un uzraudzības prakse attiecībā uz darbības un pakalpojumu klāsta paplašināšanu, kolēģijām un modeļu, stresa testu un atpakaļejošu pārbaužu pārskatīšanu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, ko EVTI izstrādājusi attiecībā uz turpmāk minēto: nosacījumi, pēc kuriem papildu pakalpojumi vai darbības, ar kuriem CCP vēlas paplašināt savu darījumdarbību, nav ietverti sākotnējā atļaujā; nosacījumi, pēc kuriem Savienības valūtas uzskatāmas par nozīmīgākajām sakarā ar emisijas centrālo banku dalību kolēģijās, un praktiskā kārtība kolēģiju darbībai; un nosacījumi, pēc kuriem izmaiņas CCP modeļos un parametros ir būtiskas. Minētie regulatīvie tehniskie standarti Komisijai būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(61)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, palielināt CCP drošību un efektivitāti, to darbībām nosakot vienotas prasības, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(62)

To EVTI pilnvaru izmantošana, ar kurām trešās valsts CCP atzīst par 1. līmeņa vai 2. līmeņa CCP, būtu jāatliek līdz brīdim, kad ir sīkāk precizēti kritēriji, pēc kuriem var: a) novērtēt, vai trešās valsts CCP ir sistēmiski nozīmīgs vai, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgs Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu sistēmai; un b) sīkāk precizēt salīdzināmu atbilstību.

(63)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu attiecīgi jāgroza,