(1)

ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu ilgtspējīgas attīstības globālo satvaru: Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (“programma 2030. gadam”), kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM). Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” sasaista IAM ar Savienības politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka visu – gan Savienības iekšienē, gan globālā līmenī – Savienības darbību un politikas iniciatīvu pamatā ir IAM. Padome savos 2017. gada 20. jūnija secinājumos apstiprināja Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos īstenot programmu 2030. gadam pilnīgi, saskaņoti, vispusīgi, integrēti un efektīvi, cieši sadarbojoties ar partneriem un citām ieinteresētajām personām.

(2)

Ar Parīzes klimata nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Konvenciju par klimata izmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kuru Savienība apstiprināja 2016. gada 5. oktobrī (3) un kurš stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, cenšas stiprināt atbildes pasākumus saistībā ar klimata pārmaiņām, cita starpā pielāgojot finanšu plūsmas virzībai uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un klimatnoturīgu attīstību.

(3)

Lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķus un ievērojami samazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus un ietekmi, globālais mērķis ir noturēt planētas vidējās temperatūras pieaugumu būtiski zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras pieaugumu iegrožot 1,5 °C līmenī virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa.

(4)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) 2018. gada 8. oktobrī publicēja Īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu par 1,5 °C, kurā norādīts, ka globālās sasilšanas iegrožošana 1,5 °C līmenī pieprasītu ātri veikt tālejošas un vēl nepieredzētas izmaiņas visos sabiedrības aspektos un ka globālās sasilšanas iegrožošana 1,5 °C līmenī salīdzinājumā ar 2 °C varētu būt cieši saistīta ar ilgtspējīgākas un taisnīgākas sabiedrības veidošanu.

(5)

Ilgtspēja un pāreja uz mazoglekļa, klimatnoturīgu, resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku ir izšķiroši elementi, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Ilgtspējai jau ilgstoši ir bijusi centrālā loma Savienības projektā, un Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir atspoguļoti tās sociālie un vides aspekti. Ir palicis neilgs laika sprīdis, kurā vēl var transformēt finanšu sektora kultūru, pavēršot to virzienā uz ilgtspēju, lai nodrošinātu, ka globālais vidējās temperatūras pieaugums paliktu būtiski zem 2 °C. Tāpēc ir svarīgi, lai jauni ieguldījumi infrastruktūrā būtu ilgtermiņā ilgtspējīgi.

(6)

Komisija savā 2018. gada 8. marta paziņojumā publicēja savu rīcības plānu par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu, ar kuru uzsāka vērienīgu un vispusīgu ilgtspējīgu finanšu stratēģiju. Viens no minētā rīcības plāna mērķiem ir novirzīt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Apņēmīgāka pievēršanās klimata pārmaiņu ietekmes ierobežošanai ir izšķiroši svarīga, jo ir ārkārtīgi palielinājies neprognozējamo laikapstākļu izraisīto katastrofu skaits.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1386/2013/ES (4) tika prasīts palielināt privātā sektora finansējumu ar vidi un klimatu saistītām izmaksām, galvenokārt izveidojot stimulus un metodoloģiju, kas mudina uzņēmumus mērīt savas ar vidi saistītās uzņēmējdarbības izmaksas un peļņu, ko rada ar vidi saistīto pakalpojumu izmantošana.

(8)

Lai sasniegtu IAM Savienībā, kapitāla plūsmas ir jānovirza uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Ir svarīgi pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu, lai īstenotu minētos mērķus. Minētajā sakarā ir būtiski novērst šķēršļus efektīvai kapitāla plūsmai ilgtspējīgu ieguldījumu virzienā iekšējā tirgū un novērst jaunu šķēršļu rašanos.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (5) paredz vienotus noteikumus attiecībā uz etaloniem Savienībā un dažādus etalonu veidus. Arvien vairāk ieguldītāju īsteno mazoglekļa ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu portfeļu darbības rezultātu mērīšanai izmanto mazoglekļa etalonus. ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu ieviešana, izmantojot metodoloģiju, kas saistīta ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām attiecībā uz oglekļa emisijām, uzlabotu pārredzamību un palīdzētu novērst zaļmaldināšanu.

(10)

Pašlaik mazoglekļa indeksos ir sagrupēts plašs dažādu indeksu klāsts. Minētos mazoglekļa indeksus izmanto kā etalonus pāri robežām tirgotiem ieguldījumu portfeļiem un produktiem. Mazoglekļa etalonu kvalitāte un integritāte ietekmē iekšējā tirgus efektīvu darbību daudzos dažādos individuālos un kolektīvos ieguldījumu portfeļos. Daudzi mazoglekļa indeksi, ko izmanto ieguldījumu portfeļu darbības rezultātu, jo īpaši nodalītu ieguldījumu kontu un kolektīvu ieguldījumu shēmu darbības rezultātu, mērīšanai, tiek izstrādāti vienā dalībvalstī, bet tos izmanto portfeļu un aktīvu pārvaldnieki citās dalībvalstīs. Turklāt portfeļu un aktīvu pārvaldnieki bieži nodrošina savus oglekļa riska darījumus, izmantojot citā dalībvalstī izstrādātus etalonus.

(11)

Tirgū ir parādījušies dažādu kategoriju mazoglekļa indeksi ar dažādu vērienu. Dažu etalonu mērķis ir samazināt standarta ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu, savukārt citi ir paredzēti tikai tādu komponentu atlasei, kas palīdz sasniegt Parīzes nolīgumā izvirzīto 2 °C mērķi. Lai gan to mērķi un stratēģijas atšķiras, daudzus no minētajiem etaloniem parasti popularizē kā mazoglekļa etalonus.

(12)

Atšķirīgas pieejas etalonu metodoloģijai izraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību, jo etalonu lietotājiem nav skaidrs, vai konkrētais mazoglekļa indekss ir pielāgots Parīzes nolīguma mērķiem, vai arī tas vienkārši ir etalons, kura mērķis ir samazināt standarta ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu. Lai nepieļautu potenciālus nelikumīgus administratoru apgalvojumus par to izmantoto etalonu mazoglekļa īpašībām, ir ļoti iespējams, ka dalībvalstis pieņems savus noteikumus, lai aizsargātu ieguldītājus no apjukuma un neskaidrības par tādu dažādu tā dēvēto mazoglekļa indeksu mērķiem un vērienīgumu, ko izmanto kā etalonus mazoglekļa ieguldījumu portfeļiem.

(13)

Ja nav saskaņotas sistēmas, kas nodrošina individuālos vai kolektīvos ieguldījumu portfeļos izmantoto mazoglekļa etalonu galveno kategoriju precizitāti un integritāti, ir ļoti iespējams, ka dalībvalstu īstenotās pieejas atšķirības radīs šķēršļus raitai iekšējā tirgus darbībai.

(14)

Lai uzturētu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, kas izdevīga ieguldītājiem, lai turpinātu uzlabot iekšējā tirgus darbību un nodrošinātu augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, ir lietderīgi grozīt Regulu (ES) 2016/1011, ieviešot Savienības līmenī tiesisko regulējumu, kas nosaka minimālās prasības ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem. Minētajā sakarā ir īpaši svarīgi, lai šādi etaloni nenodarītu būtisku kaitējumu citiem vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (VSP) mērķiem.

(15)

Ieviešot skaidru nošķīrumu starp ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un izstrādājot minimālos standartus katram no minētajiem etaloniem, tiktu veicināta konsekvence starp minētajiem etaloniem. Parīzes nolīgumam pielāgotam ES etalonam vajadzētu atbilst Parīzes nolīguma mērķiem indeksa līmenī.

(16)

Lai nodrošinātu, ka marķējums “ES klimata pārejas etalons” un “Parīzes nolīgumam pielāgots ES etalons” ir uzticams un, lai ieguldītāji visā Savienībā to varētu viegli atpazīt, tikai šajā regulā noteiktajām prasībām atbilstošajiem administratoriem vajadzētu būt tiesīgiem izmantot minēto marķējumu, tirgojot ES klimata pārejas etalonus un Parīzes nolīgumam pielāgotus ES etalonus Savienībā.

(17)

Lai mudinātu uzņēmumus atklāt ticamus oglekļa emisiju samazināšanas mērķus, ES klimata pārejas etalona administratoram, izvēloties pamatā esošos aktīvus vai piešķirot tiem svērumu, būtu jāņem vērā uzņēmumi, kuru mērķis ir samazināt savas oglekļa emisijas virzienā uz pielāgošanu Parīzes nolīguma mērķiem. Šādiem mērķiem vajadzētu būt publiskiem un ticamiem tādā ziņā, ka tajos būtu ietverta patiesa apņemšanās īstenot dekarbonizāciju un tie būtu pietiekami detalizēti un tehniski sasniedzami.

(18)

Etalonu lietotājiem ne vienmēr ir nepieciešamā informācija par to, cik lielā mērā VSP aspekti ir ņemti vērā etalonu administratoru metodoloģijā. Šāda informācija bieži ir izkaisīta vai tādas vispār nav, un ieguldījumu nolūkos nav iespējams veikt efektīvu salīdzināšanu starp valstīm. Lai tirgus dalībnieki varētu izdarīt izvēli, balstoties uz izvērstu informāciju, būtu jāprasa visiem etalonu administratoriem, izņemot procentu likmju un ārvalstu valūtas etalonu administratorus, viņu paziņojumā par etalonu atklāt, vai to etaloni vai etalonu grupas tiecas sasniegt VSP mērķus un vai etalonu administrators piedāvā šādus etalonus.

(19)

Lai ieguldītājus informētu par to, kādā mērā nozīmīgi akciju un obligāciju etaloni, kā arī ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgoti ES etaloni veicina Parīzes nolīguma mērķu īstenošanu, etalonu administratoriem būtu jāpublicē detalizēta informācija par to, vai un cik lielā mērā ir nodrošināta vispārēja pielāgošana oglekļa emisijas samazināšanas mērķim vai Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai.

(20)

ES klimata pārejas etalonu administratoriem un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratoriem būtu arī jāpublicē minēto etalonu aprēķinos izmantotā metodoloģija. Minētajai informācijai būtu jāpaskaidro, kā tika atlasīti un svērti pamatā esošie aktīvi, kuri aktīvi tika izslēgti un kāpēc. Lai novērtētu, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus, etalona administratoram būtu jāatklāj, kā ir mērītas pamatā esošo aktīvu radītās oglekļa emisijas, to attiecīgās vērtības, tostarp kopējā etalona radītā oglekļa pēda, kā arī izmantoto datu veids un avots. Lai aktīvu pārvaldnieki varētu izvēlēties savai ieguldījumu stratēģijai piemērotāko etalonu, etalonu administratoriem būtu jāizskaidro savā metodoloģijā izmantoto parametru loģisko pamatu un jāpaskaidro, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus. Publiskotajā informācijā būtu jāiekļauj arī dati par pārskatīšanas biežumu un ievēroto procedūru.

(21)

ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu metodoloģiju pamatā vajadzētu būt zinātniski pamatotām dekarbonizācijas trajektorijām vai arī tās kopumā būtu jāpielāgo Parīzes nolīguma mērķiem.

(22)

Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību atlasītajam klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, ES klimata pārejas etalonu administratoriem un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratoriem būtu regulāri jāpārskata sava metodoloģija un jāinformē attiecīgo procedūru lietotāji par jebkādu būtisku izmaiņu ieviešanu minētajās metodoloģijās. Ieviešot būtisku izmaiņu, etalonu administratoriem būtu jāatklāj attiecīgās izmaiņas iemesli un jāpaskaidro, kā minētā izmaiņa atbilst etalonu sākotnējiem mērķiem.

(23)

Uz etaloniem, kam nav tādu pamatā esošo aktīvu, kuriem ir ietekme uz klimata pārmaiņām, piemēram, procentu likmju un ārvalstu valūtas etaloniem, nebūtu jāattiecina pienākums atklāt savā paziņojumā par etalonu to, vai un cik lielā mērā ir nodrošināta vispārēja pielāgošana to mērķim samazināt oglekļa emisijas vai sasniegt Parīzes nolīguma mērķus. Turklāt attiecībā uz katru etalonu vai attiecīgā gadījumā katru etalonu grupu, kas netiecas īstenot oglekļa emisiju mērķus, būtu pietiekami paziņojumā par etalonu skaidri norādīt, ka tiem nav šādu mērķu.

(24)

Lai palielinātu pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu saskaņotības līmeni, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu ES klimata pārejas etalonu administratoriem un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratoriem piemērojamā informācijas atklāšanas pienākuma minimālo saturu un lai precizētu ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu metodoloģijas saskaņošanas minimālos standartus, tostarp ar pamatā esošajiem aktīviem saistīto oglekļa emisiju aprēķināšanas metodi, ņemot vērā produktu un organizāciju vides pēdas nospieduma metodes, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2013/179/ES (6) 2. punkta a) un b) apakšpunktā, un tehnisko ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos (TEG) darbu. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu pie katra no minētajiem deleģētajiem aktiem, rīkotu pienācīgas, atklātas un publiskas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās notiktu atbilstīgi principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7). Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, visus dokumentus reizē ar dalībvalstu ekspertiem saņem arī Eiropas Parlaments un Padome, un to eksperti var sistemātiski piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana, un saņem TEG visu sanāksmju protokolus.

(25)

Ar Regulu (ES) 2016/1011 ieviesa pārejas periodu, saskaņā ar kuru indeksa izstrādātājiem, kuri izstrādā etalonus 2016. gada 30. jūnijā, jāiesniedz pieteikums atļaujas saņemšanai līdz 2020. gada 1. janvārim. Kritiski svarīga etalona atcelšana varētu ietekmēt tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku un mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu dalībvalstīs. Kritiski svarīga etalona atcelšana varētu arī ietekmēt finanšu līgumu vai finanšu instrumentu derīgumu un varētu nodarīt kaitējumu kā ieguldītājiem, tā patērētājiem un, iespējams, radīt smagas sekas finanšu stabilitātei. Turklāt – ja vairs nebūtu pieejami kritiski svarīgiem etaloniem sniegtie ievades dati, varētu tikt apdraudēts šādu etalonu reprezentatīvais raksturs un tas varētu negatīvi ietekmēt šādu etalona spējas atspoguļot pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti. Tāpēc maksimālais periods kritiski svarīgu etalonu obligātai administrēšanai un maksimālais periods obligātai datu sniegšanai šādiem etaloniem būtu jāpagarina līdz pieciem gadiem. Kritiski svarīgie etaloni patreiz tiek reformēti. Lai pārietu no kritiski svarīga etalona uz tā vietā izveidotu piemērotu likmi, ir vajadzīgs pārejas periods netraucētai visu šādai pārejai nepieciešamo juridisko un tehnisko aspektu pabeigšanai. Minētajā pārejas periodā esošs kritiski svarīgais etalons būtu jāpublicē līdztekus tā vietā izveidotajai likmei. Tādēļ ir jāpagarina periods, kurā esošu kritiski svarīgo etalonu var publicēt un izmantot arī tad, ja šāda etalona administrators nav iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai.

(26)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/1011,