Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 02017R2402-20210409

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2402/2021-04-09

02017R2402 — LV — 09.04.2021 — 001.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2402

(2017. gada 12. decembris),

ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012

(OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/557 (2021. gada 31. marts),

  L 116

1

6.4.2021



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2402

(2017. gada 12. decembris),

ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012



1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  
Ar šo regulu nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai. Ar to definē vērtspapīrošanu un nosaka uzticamības pārbaudes, riska paturēšanas un pārredzamības prasības vērtspapīrošanas darījumos iesaistītām personām, kritērijus kredītu piešķiršanai, prasības vērtspapīrošanu pārdošanai privātiem klientiem, atkārtotas vērtspapīrošanas aizliegumu, prasības SSPE, kā arī nosacījumus un procedūras vērtspapīrošanas repozitorijiem. Tā arī nodrošina īpašu regulējumu vienkāršai, pārredzamai un standartizētai (“VPS”) vērtspapīrošanai.
2.  
Šī regula attiecas uz institucionāliem ieguldītājiem un iniciatoriem, sponsoriem, sākotnējiem aizdevējiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas veic vērtspapīrošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“vērtspapīrošana” ir darījums vai shēma, kurā ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistītais kredītrisks tiek sadalīts vairākos laidienos un kuram piemīt visas turpmāk minētās iezīmes:

a) 

darījumā vai shēmā maksājumi ir atkarīgi no riska darījumu vai riska darījumu portfeļa rezultatīvajiem rādītājiem;

b) 

laidienu pakārtotība nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas pastāvēšanas laikā;

c) 

darījums vai shēma nerada riska darījumus, kuriem piemīt visas Regulas (ES) Nr. 575/2013 147. panta 8. punktā minētās iezīmes;

2) 

“īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu” jeb “SSPE” ir korporācija, trasta sabiedrība vai cita sabiedrība, kas nav iniciators vai sponsors, un kura ir izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus, kuras darbības aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai, kuras struktūra ir paredzēta, lai SSPE pienākumus nošķirtu no iniciatora pienākumiem;

3) 

“iniciators” ir sabiedrība, kas:

a) 

pati vai ar saistītu sabiedrību starpniecību tieši vai netieši bija iesaistīta sākotnējā līgumā, kurš debitoram vai potenciālajam debitoram radīja attiecīgi saistības vai potenciālas saistības, no kurām izriet riska darījumi, kas tiek vērtspapīroti; vai

b) 

savā vārdā pērk trešās personas riska darījumus un pēc tam tos vērtspapīro;

4) 

“atkārtota vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kurā vismaz viens no pamatā esošajiem riska darījumiem ir vērtspapīrošanas pozīcija;

5) 

“sponsors” ir kredītiestāde, kas atrodas Savienībā vai ārpus tās, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, kas nav iniciators un kas:

a) 

izveido un pārvalda uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programmu vai citu vērtspapīrošanas darījumu, kurā riska darījumi tiek pirkti no trešām personām; vai

b) 

izveido uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programmu vai citu vērtspapīrošanas darījumu, kurā riska darījumi tiek pirkti no trešām personām, un minētajā vērtspapīrošanas darījumā iesaistītu regulāru un aktīvu portfeļa pārvaldību deleģē struktūrai, kas pilnvarota veikt šādu darbību saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, Direktīvu 2011/61/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

6) 

“laidiens” ir līgumiski noteikts ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistīta kredītriska segments, ja pozīcija šajā segmentā rada kredīta zaudēšanas risku, kas ir lielāks vai mazāks nekā tikpat lielai pozīcijai citā segmentā, neņemot vērā kredītaizsardzību, ko šā segmenta vai citu segmentu pozīcijas turētājam tieši nodrošina trešās personas;

7) 

“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programma” jeb “ABKV programma” ir vērtspapīrošanas darījumu programma, kurā vērtspapīri tiek emitēti galvenokārt uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz vienu gadu;

8) 

“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru darījums” jeb “ABKV darījums” ir vērtspapīrošana ABKV programmā;

9) 

“tradicionālā vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas ietver ekonomiskās līdzdalības nodošanu vērtspapīrotos riska darījumos; to veic, no iniciatora īpašuma tiesības uz minētajiem riska darījumiem nododot SSPE vai izmantojot SSPE pakārtotu dalību, ja emitētie vērtspapīri iniciatoram neuzliek maksājuma saistības;

10) 

“sintētiskā vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kuras satvarā risks tiek nodots, izmantojot kredīta atvasinātos instrumentus vai garantijas, un vērtspapīrotie riska darījumi paliek iniciatora riska darījumi;

11) 

ieguldītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas tur vērtspapīrošanas pozīciju;

12) 

“institucionālais ieguldītājs” ir ieguldītājs, kas ir viens no šādiem:

a) 

apdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā;

b) 

pārapdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

c) 

arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341 ( 1 ) darbības joma saskaņā ar tās 2. pantu, ja vien dalībvalsts nav izvēlējusies saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu šādai institūcijai nepiemērot minēto direktīvu kopumā vai kādu tās daļu; vai ieguldījumu pārvaldnieks vai pilnvarotā struktūra, ko ieceļ arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, ievērojot Direktīvas (ES) 2016/2341 32. pantu;

d) 

alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP), kas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas Savienībā pārvalda un/vai tirgo alternatīvos ieguldījumu fondus;

e) 

pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) pārvaldības sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

f) 

Iekšēji pārvaldīts PVKIU, kas ir ieguldījumu sabiedrība, kura pilnvarota saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, un kas nav norīkojusi pārvaldības sabiedrību, kura saskaņā ar minēto direktīvu ir pilnvarota veikt tā pārvaldību);

g) 

kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, piemērojot minēto regulu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts minētās regulas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā;

13) 

“parādus apkalpojošā sabiedrība” ir sabiedrība, kas katru dienu pārvalda nopirkto debitoru parādu portfeli vai pamatā esošos kredītriska darījumus;

14) 

“likviditātes līgums” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kas izriet no līguma par finansējuma sniegšanu, lai ieguldītājiem nodrošinātu savlaicīgas naudas plūsmas;

15) 

“atjaunojams riska darījums” ir riska darījums, kurā ir pieļaujams, ka aizņēmēja neatmaksātais atlikums svārstās līdz līgumā noteiktai robežai, pamatojoties uz tā lēmumu par aizņemšanos un atmaksu;

16) 

“atjaunojama vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kuras gadījumā atjaunojas pati vērtspapīrošanas struktūra, riska darījumu portfelim pievienojot jaunus riska darījumus vai no tā izņemot riska darījumus neatkarīgi no tā, vai riska darījumi atjaunojas vai ne;

17) 

“priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums” ir līguma klauzula par atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu vai atjaunojamu vērtspapīrošanu, kas paredz, ka, iestājoties konkrētiem gadījumiem, ieguldītāju vērstpapīrošanas pozīcijas tiek atpirktas pirms minēto pozīciju sākotnēji noteiktā termiņa beigām;

18) 

“pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir visvairāk pakārtotais vērtspapīrošanas laidiens, kas ir pirmais laidiens, kam jāuzņemas vērtspapīroto riska darījumu radītie zaudējumi un kurš līdz ar to nodrošina aizsardzību otrajam zaudējumu laidienam un attiecīgā gadījumā augstākas kārtas laidieniem;

19) 

“vērtspapīrošanas pozīcija” ir riska darījums, kas izriet no iesaistīšanās vērtspapīrošanā;

20) 

“sākotnējais aizdevējs” ir sabiedrība, kas pati vai ar saistītu sabiedrību starpniecību tieši vai netieši noslēgusi sākotnējo līgumu, kurš debitoram vai potenciālajam debitoram radīja saistības vai potenciālas saistības, no kurām izriet riska darījumi, kas tiek vērtspapīroti;

21) 

“pilnībā atbalstīta ABKV programma” ir ABKV programma, ko tieši un pilnībā atbalsta tās sponsors, nodrošinot vienu vai vairākus SSPE likviditātes līgumus, kas ietver vismaz visus šos elementus:

a) 

visus ar likviditāti un kredītu saistītos ABKV programmas riskus;

b) 

jebkādus vērtspapīroto riska darījumu atgūstamās vērtības būtiskas samazināšanās riskus;

c) 

jebkādas citas izmaksas ABKV darījumu un ABKV programmu līmenī, ja tas ir nepieciešams, lai ieguldītājam garantētu to, ka pilnībā tiek samaksāta jebkura summa saskaņā ar ABKV;

22) 

“pilnībā atbalstīts ABKV darījums” ir ABKV darījums, ko darījumu vai ABKV programmu līmenī atbalsta ar likviditātes līgumu, kurš ietver vismaz visus šos elementus:

a) 

visus ar likviditāti un kredītu saistītos ABKV darījuma riskus;

b) 

jebkādus ABKV darījumā vērtspapīroto riska darījumu atgūstamās vērtības būtiskas samazināšanās riskus;

c) 

jebkādas citas izmaksas ABKV darījumu līmenī un ABKV programmu līmenī, ja tas ir nepieciešams, lai ieguldītājam garantētu to, ka pilnībā tiek samaksāta jebkura summa saskaņā ar ABKV;

23) 

“vērtspapīrošanas repozitorijs” ir juridiska persona, kas centralizēti vāc un glabā datus par vērtspapīrošanas darījumiem.

Piemērojot šīs regulas 10. pantu, atsauces Regulas (ES) Nr. 648/2012 61., 64., 65., 66., 73., 78., 79. un 80. pantā uz “darījumu reģistru” uzskata par atsaucēm uz “vērtspapīrošanas repozitoriju”;

▼M1

24) 

“ienākumus nenesošs riska darījums” jeb “INRD” ir riska darījums, kas atbilst jebkuram no Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.a panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

25) 

“INRD vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas ir nodrošināta ar tādu ienākumus nenesošu riska darījumu portfeli, kuru nominālvērtība nav mazāka par 90 % no visa portfeļa nominālās vērtības iniciēšanas brīdī un vēlāk – gadījumā, ja aktīvi tiek pievienoti vai izņemti no bāzes portfeļa, lai to papildinātu vai pārstrukturētu, vai cita pamatota iemesla dēļ;

26) 

“kredītaizsardzības līgums” ir līgums, kurš noslēgts starp iniciatoru un ieguldītāju par vērtspapīroto riska darījumu kredītriska pārvešanu no iniciatora uz ieguldītāju, izmantojot kredītu atvasinātos instrumentus vai garantijas, un kurā iniciators apņemas samaksāt ieguldītājam summu, kas zināma kā kredītaizsardzības prēmija, un ieguldītājs apņemas samaksāt kredītaizsardzības maksājumu iniciatoram summu, kas zināma kā kredītaizsardzības maksājums, gadījumā, ja iestājas kāds no līgumā noteiktajiem kredītnotikumiem;

27) 

“kredītaizsardzības prēmija” ir summa, ko iniciators ir apņēmies samaksāt ieguldītājam saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu par ieguldītāja apsolīto kredītaizsardzību;

28) 

“kredītaizsardzības maksājums” ir summa, ko ieguldītājs ir apņēmies samaksāt iniciatoram saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, ja iestājas kāds no kredītnotikumiem, kas definēti kredītaizsardzības līgumā;

29) 

“sintētiskā atlikusī starpība” ir summa, kuru iniciators saskaņā ar sintētiskās vērtspapīrošanas dokumentāciju līgumā ir paredzējis, lai absorbētu vērtspapīroto riska darījumu zaudējumus, kas varētu rasties pirms darījuma atmaksas termiņa;

30) 

“ilgtspējas faktori” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 ( 2 ) 2. panta 24. punktā definētie ilgtspējas faktori;

31) 

“neatmaksājama pirkuma cenas atlaide” ir starpība starp bāzes portfeļa riska darījumu nesamaksāto atlikumu un cenu, par kādu iniciators šos riska darījumus pārdod SSPE, ja ne iniciatoram, ne sākotnējam aizdevējam šī starpība netiek atlīdzināta.

▼B

3. pants

Vērtspapīrošanas darījumu pārdošana privātajiem klientiem

1.  

Vērtspapīrošanas pozīcijas pārdevējs nepārdod šādu pozīciju privātajam klientam, kas definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā, izņemot, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

vērtspapīrošanas pozīcijas pārdevējs ir veicis piemērotības pārbaudi saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktu;

b) 

vērtspapīrošanas pozīcijas pārdevējs, pamatojoties uz a) apakšpunktā minēto pārbaudi, ir pārliecinājies, ka vērtspapīrošanas pozīcija ir piemērota minētajam privātajam klientam;

c) 

vērtspapīrošanas pozīcijas pārdevējs nekavējoties ziņojumā privātajam klientam dara zināmu piemērotības pārbaudes iznākumu.

2.  
Ja tiek izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi un minētā privātā klienta finanšu instrumentu portfelis nepārsniedz EUR 500 000 , pārdevējs, pamatojoties uz informāciju, ko privātais klients sniedzis saskaņā ar 3. punktu, nodrošina, lai privātais klients vērtspapīrošanas pozīcijās neieguldītu summu, kas kopumā pārsniedz 10 % no minētā klienta finanšu instrumentu portfeļa, un lai sākotnējā minimālā summa, kas ieguldīta vienā vai vairākās vērtspapīrošanas pozīcijās, būtu EUR 10 000 .
3.  
Privātais klients pārdevējam sniedz pareizu informāciju par privātā klienta finanšu instrumentu portfeli, tostarp jebkādiem ieguldījumiem vērtspapīrošanas pozīcijās.
4.  
Piemērojot 2. un 3. punktu, privātā klienta finanšu instrumentu portfelis ietver skaidras naudas noguldījumus un finanšu instrumentus, bet tajā neietilpst nekādi finanšu instrumenti, kas ir sniegti kā nodrošinājums.

4. pants

Prasības attiecībā uz SSPE

SSPE neveic uzņēmējdarbību trešā valstī, uz kuru attiecas kāds no šādiem faktiem:

▼M1

a) 

trešā valsts ir iekļauta sarakstā kā augsta riska trešā valsts, kuras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 3 ) 9. pantu;

▼M1

aa) 

trešā valsts ir iekļauta ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, I pielikumā;

▼B

b) 

trešā valsts nav parakstījusi nolīgumu ar dalībvalsti, lai nodrošinātu, ka minētā trešā valsts pilnībā ievēro standartus, kas noteikti 26. pantā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam vai ESAO Paraugnolīgumā par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos, un ka tā nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā;

▼M1

c) 

iekļauj šādu daļu:

Attiecībā uz SSPE, kas pēc 2021. gada 9. aprīļa izveidota jurisdikcijā, kura minēta II pielikumā, jo tā īsteno kaitējošu nodokļu režīmu, ieguldītājs paziņo par ieguldījumiem vērtspapīros, ko emitējusi minētā SSPE, tās dalībvalsts kompetentajām nodokļu iestādēm, kurā ieguldītājs ir rezidents nodokļu nolūkiem.

▼B



2. NODAĻA

VISIEM VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

5. pants

Uzticamības pārbaudes prasības institucionālajiem ieguldītājiem

1.  

Pirms vērtspapīrošanas pozīcijas turēšanas institucionālais ieguldītājs, kas nav iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs, pārbauda, vai:

a) 

gadījumā, ja iniciators vai sākotnējais aizdevējs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, iniciators vai sākotnējais aizdevējs visus kredītus, kas izraisa pamatā esošos riska darījumus, piešķir, balstoties uz stabiliem un skaidri definētiem kritērijiem un skaidri noteiktiem minēto kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un finansēšanas procesiem, un ir ieviesis efektīvas sistēmas minēto kritēriju un procesu piemērošanai saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punktu;

b) 

gadījumā, ja iniciators vai sākotnējais aizdevējs veic uzņēmējdarbību trešā valstī, iniciators vai sākotnējais aizdevējs visus kredītus, kas izraisa pamatā esošos riska darījumus, piešķir, balstoties uz stabiliem un skaidri definētiem kritērijiem un skaidri noteiktiem minēto kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un finansēšanas procesiem, un ir ieviesis efektīvas sistēmas minēto kritēriju un procesu piemērošanai, lai nodrošinātu, ka kredītu piešķiršana balstās uz parādnieka kredītspējas rūpīgu novērtējumu;

c) 

gadījumā, ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs veic uzņēmējdarbību Savienībā, tas pastāvīgi patur būtisku neto ekonomisko līdzdalību saskaņā ar 6. pantu un riska paturēšana tiek atklāta institucionālajam ieguldītājam saskaņā ar 7. pantu;

d) 

gadījumā, ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tas pastāvīgi patur būtisku neto ekonomisko līdzdalību, kas jebkurā gadījumā nav mazāka par 5 % un kas ir noteikta saskaņā ar 6. pantu, un riska paturēšanu atklāj institucionālajiem ieguldītājiem;

e) 

iniciators, sponsors vai SSPE attiecīgā gadījumā ir darījis pieejamu šīs regulas 7. pantā prasīto informāciju saskaņā ar minētajā pantā paredzēto biežumu un kārtību;

▼M1

f) 

ienākumus nenesošiem riska darījumiem riska darījumu atlasē un to cenas noteikšanā piemēro labi izstrādātus standartus.

▼B

2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz pilnībā atbalstītiem ABKV darījumiem 1. punkta a) apakšpunktā precizēto prasību piemēro sponsoram. Šādos gadījumos sponsors pārbauda, vai iniciators vai sākotnējais aizdevējs, kurš nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, visus savus kredītus piešķir, kas izraisa pamatā esošos riska darījumus, balstoties uz stabiliem un skaidri definētiem kritērijiem un skaidri noteiktiem minēto kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un finansēšanas procesiem, un ir ieviesis efektīvas sistēmas minēto kritēriju un procesu piemērošanai saskaņā ar 9. panta 1. punktu.
3.  

Pirms vērtspapīrošanas pozīcijas turēšanas institucionālais ieguldītājs, kas nav iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs, veic uzticamības novērtēšanu, kas dod tam iespēju novērtēt iesaistītos riskus. Minētajā novērtējumā ņem vērā vismaz visus šādus aspektus:

a) 

atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas un tās pamatā esošo riska darījumu riska pazīmes;

b) 

visas vērtspapīrošanas strukturālās iezīmes, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas pozīcijas rezultātus, tostarp līgumsaistību maksājumu prioritātes un ar maksājumiem saistīto izraisītājnotikumu prioritāte, kredītkvalitātes uzlabojumi, likviditātes uzlabojumi un tirgus vērtības izraisītājnotikumi, kā arī darījumam raksturīgās saistību neizpildes definīcijas;

c) 

attiecībā uz vērtspapīrošanu, par ko paziņots kā par VPS vērtspapīrošanu saskaņā ar 27. pantu, – minētās vērtspapīrošanas atbilstība 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. pantā un 27. pantā noteiktajām prasībām. Institucionālie ieguldītāji var attiecīgi balstīties uz 27. panta 1. punktā minēto VPS paziņojumu un iniciatora, sponsora un SSPE atklāto informāciju par atbilstību VPS prasībām, nepaļaujoties vienīgi vai mehāniski uz minēto paziņojumu vai informāciju.

Neatkarīgi no pirmās daļas a) un b) apakšpunkta – pilnībā atbalstītas ABKV programmas gadījumā institucionālie ieguldītāji minētās ABKV programmas emitētajos komerciālajos vērtspapīros ņem vērā ABKV programmas iezīmes un pilno likviditātes atbalstu.

4.  

Institucionālais ieguldītājs, kas nav iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs un kas tur vērtspapīrošanas pozīciju, veic vismaz šādas darbības:

a) 

lai pastāvīgi uzraudzītu atbilstību 1. un 3. punkta prasībām un vērtspapīrošanas pozīcijas un tās pamatā esošo riska darījumu rezultātus, nosaka atbilstīgas rakstiskas procedūras, kas ir samērīgas ar vērtspapīrošanas pozīcijas riska profilu un attiecīgā gadījumā ar savu tirdzniecības un netirdzniecības portfeli.

Vajadzības gadījumā attiecībā uz vērtspapīrošanu un tās pamatā esošajiem riska darījumiem minētās rakstiskās procedūras ietver uzraudzību attiecībā uz riska darījuma veidu, to aizdevumu procentuālo daļu, kuru maksājumi kavēti vairāk nekā 30, 60 un 90 dienas, saistību neizpildes rādītājiem, pirmstermiņa atmaksas rādītājiem, aizdevumiem, pret kuru nodrošinājumu ir uzsākta piedziņa, atgūto naudas līdzekļu īpatsvaru, atpirkšanu, aizdevumu grozījumiem, maksājuma saistību termiņa atlikšanu, nodrošinājuma veidu un izmantojumu, kredītspējas novērtējuma vai citu kredītspējas mērījumu biežuma sadalījumu pa pamatā esošo riska darījumu veidiem, nozaru un ģeogrāfisko diversifikāciju, aizdevuma un nodrošinājuma vērtības attiecības biežuma sadalījumu pa intervāliem, kas atvieglina pienācīgu jutīguma analīzi. Ja arī paši pamatā esošie riska darījumi ir vērtspapīrošanas pozīcijas, kā tas atļauts saskaņā ar 8. pantu, institucionālie ieguldītāji uzrauga arī riska darījumus, kas ir pamatā minētajām pozīcijām;

b) 

tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kas nav pilnībā atbalstīta ABKV programma, regulāri veic spriedzes testus attiecībā uz naudas plūsmām un nodrošinājuma vērtībām, ar ko atbalsta pamatā esošos riska darījumus, vai – ja par naudas plūsmām un nodrošinājuma vērtībām nav pietiekamu datu – spriedzes testus attiecībā uz zaudējumu pieņēmumiem, ņemot vērā vērtspapīrošanas pozīcijas riska būtību, mērogu un sarežģītību;

c) 

pilnībā atbalstītas ABKV programmas gadījumā regulāri veic spriedzes testus attiecībā uz sponsora maksātspēju un likviditāti;

d) 

nodrošina iekšējo pārskatu sniegšanu savai vadības struktūrai, lai minētā vadības struktūra būtu informēta par būtiskiem riskiem, kas izriet no vērtspapīrošanas pozīcijas, un tā, lai minētie riski tiktu pienācīgi pārvaldīti;

e) 

spēj pēc pieprasījuma pierādīt savām kompetentajām iestādēm, ka tam ir vispusīga un pamatīga izpratne par vērtspapīrošanas pozīciju un tās pamatā esošajiem riska darījumiem un ka tas ir ieviesis rakstiskas politikas nostādnes un procedūras vērtspapīrošanas pozīcijas risku pārvaldīšanai un saskaņā ar 1. un 2. punktu veikto pārbaužu un uzticamības pārbaužu un jebkādas citas attiecīgas informācijas dokumentēšanai; un

f) 

pilnībā atbalstītas ABKV programmas riska darījumu gadījumā spēj pēc pieprasījuma pierādīt savām kompetentajām iestādēm, ka tam ir vispusīga un pamatīga izpratne par sponsora kredītkvalitāti un sniegtā likviditātes līguma noteikumiem.

5.  
Neskarot šā panta 1. līdz 4. punktu, ja institucionālais ieguldītājs citam institucionālajam ieguldītājam ir devis atļauju pieņemt tādus lēmumus par ieguldījumu pārvaldību, kas to varētu iesaistīt vērtspapīrošanā, institucionālais ieguldītājs var uzdot minētajai pārvaldītājai pusei izpildīt šajā pantā tai noteiktos pienākumus attiecībā uz jebkādu iesaistīšanos vērtspapīrošanā, kas izriet no minētajiem lēmumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, kad institucionālajam ieguldītājam saskaņā ar šo punktu ir uzdots izpildīt cita institucionālā ieguldītāja pienākumus un viņš tos nav izpildījis, jebkādas sankcijas saskaņā ar 32. un 33. pantu var piemērot ieguldītājam, kas veic pārvaldīšanu, un nevis institucionālajam ieguldītājam, kas ir iesaistījies vērtspapīrošanā.

6. pants

Riska paturēšana

1.  
Vērtspapīrošanas darījuma iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs vērtspapīrošanā pastāvīgi patur būtisku neto ekonomisko līdzdalību, kas nav mazāka par 5 %. Minēto līdzdalību aprēķina iniciēšanas brīdī un nosaka pēc ārpusbilances posteņu nosacītās nominālvērtības. Ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs nav savstarpēji vienojušies par to, kurš paturēs būtisku neto ekonomisko līdzdalību, tad būtisku neto ekonomisko līdzdalību patur iniciators. Paturēšanas prasības attiecībā uz konkrētu vērtspapīrošanu nepiemēro vairākkārt. Būtiskā neto ekonomiskā līdzdalība netiek sadalīta starp dažādiem riska paturētāju veidiem, un tā nav pakļauta nekādai kredītriska mazināšanai vai ierobežošanai.

Piemērojot šo pantu, sabiedrību neuzskata par iniciatoru, ja sabiedrība ir veikusi uzņēmējdarbību vai darbojas vienīgi ar nolūku vērtspapīrot riska darījumus.

▼M1

Mērot būtisko neto ekonomisko līdzdalību, riska paturētājs ņem vērā jebkādas maksas, ko var praksē izmantot, lai samazinātu reālo būtisko neto ekonomisko līdzdalību.

Tradicionālās INRD vērtspapīrošanas gadījumā šā punkta prasību var izpildīt arī parādus apkalpojošā sabiedrība, ja šī parādus apkalpojošā sabiedrība var pierādīt, ka tai ir pieredze tādu riska darījumu apkalpošanā, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotajiem riska darījumiem, un ka tai ir labi dokumentēta un atbilstīga darbības politika, procedūras un riska pārvaldības kontrole riska darījumu apkalpošanas jomā.

▼B

2.  
Iniciators neatlasa aktīvus nodošanai SSPE, lai saistībā ar SSPE nodotajiem aktīviem rastos zaudējumi, kas saskaņā ar aprēķiniem attiecībā uz visu darījuma pastāvēšanas laiku vai laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus, ja darījuma pastāvēšanas laiks ir ilgāks par četriem gadiem, ir lielāki par zaudējumiem, kuri šajā pašā laikposmā ir saistīti ar salīdzināmiem aktīviem, kas ietverti iniciatora bilancē. Ja kompetentā iestāde atrod pierādījumu, kas liecina par minētā aizlieguma pārkāpumu, kompetentā iestāde izmeklē SSPE nodoto aktīvu un iniciatora bilancē ietverto salīdzināmo aktīvu rezultatīvos rādītājus. Ja nodoto aktīvu rezultatīvie rādītāji ir ievērojami mazāki par salīdzināmajiem aktīviem, kas ietverti iniciatora bilancē, tādēļ, ka tāds ir bijis iniciatora nodoms, kompetentā iestāde piemēro sankcijas saskaņā ar 32. un 33. pantu.
3.  

Par būtiskas neto ekonomiskās līdzdalības paturēšanu vismaz 5 % apmērā šā panta 1. punkta nozīmē ir uzskatāma vienīgi:

a) 

katra ieguldītājiem pārdotā vai nodotā laidiena paturēšana vismaz 5 % apmērā no tā nominālvērtības;

b) 

atjaunojamas vērtspapīrošanas vai atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanas gadījumā iniciatora līdzdalības daļas paturēšana vismaz 5 % apmērā no katra vērtspapīrotā riska darījuma nominālvērtības;

c) 

nejauši izvēlētu riska darījumu, kas ir ekvivalenti vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, paturēšana, ja citādi šie nevērtspapīrotie riska darījumi būtu vērtspapīroti vērtspapīrošanā, ar noteikumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits iniciēšanas brīdī ir vismaz 100;

d) 

pirmās kārtas zaudējumu laidiena paturēšana un, ja šāda paturēšana ir mazāka par 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, vajadzības gadījumā arī tādu laidienu paturēšana, kuriem ir tāds pats vai problemātiskāks riska profils nekā ieguldītājiem nodotajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru termiņš neiestājas pirms ieguldītājiem nodoto vai pārdoto laidienu termiņa, tā ka kopumā tiek paturēti vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības; vai

e) 

pirmās kārtas zaudējumu riska darījuma paturēšana vismaz 5 % apmērā no katra vērtspapīrošanā vērtspapīrotā riska darījuma.

▼M1

3.a  
Atkāpjoties no 3. punkta, INRD vērtspapīrošanas gadījumā, ja ir bijusi vienošanās par neatmaksājamu pirkuma cenas atlaidi, būtiskās neto ekonomiskās līdzdalības paturēšana minētā punkta piemērošanas nolūkā nav mazāka par 5 % no vērtspapīroto riska darījumu, kas uzskatāmi par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, neto vērtības un attiecīgā gadījumā no jebkādu ienākumus nesošu vērtspapīrotu riska darījumu nominālvērtības.

Ienākumus nenesoša riska darījuma neto vērtību aprēķina, neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, par ko iniciēšanas brīdī panākta vienošanās atsevišķa vērtspapīrotā riska darījuma līmenī, vai attiecīgā gadījumā atbilstošo neatmaksājamās pirkuma cenas atlaides daļu, par ko panākta vienošanās pamatā esošo riska darījumu portfeļa līmenī, atskaitot no riska darījuma nominālvērtības vai attiecīgā gadījumā no tā neatmaksātās vērtības iniciēšanas brīdī. Turklāt, lai noteiktu vērtspapīroto ienākumus nenesošo riska darījumu neto vērtību, neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide var ietvert starpību starp to INRD vērtspapīrošanas laidienu nominālvērtību, kurus iniciators ir parakstījis turpmākai pārdošanai, un cenu, par kādu šos laidienus pirmo reizi pārdod nesaistītām trešām personām.

▼B

4.  
Ja jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK ( 4 ) nozīmē, mātes iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai kāds no tās meitasuzņēmumiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 nozīmē kā iniciators vai sponsors vērtspapīro riska darījumus no vienas vai vairākām kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai citām finanšu iestādēm, kuras ir iekļautas konsolidētajā uzraudzībā, 1. punktā minētās prasības var izpildīt, balstoties uz attiecīgās mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, konsolidēto finanšu stāvokli.

Pirmo daļu piemēro vienīgi tad, ja kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes, kuras ir radījušas vērtspapīrotos riska darījumus, ievēro prasības, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES ( 5 ) 79. pantā, un laikus sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai ievērotu prasības, kas noteiktas šīs regulas 5. pantā, iniciatoram vai sponsoram un Savienības mātes kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

5.  

Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja vērtspapīrotie riska darījumi ir riska darījumi ar šādām personām vai par tiem pilnā apmērā, bez nosacījumiem un neatsaucami ir galvojušas šādas personas:

a) 

centrālās valdības vai centrālās bankas;

b) 

dalībvalstu reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes un publiskā sektora struktūras Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunkta nozīmē;

c) 

iestādes, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļas noteikumiem attiecinātā riska pakāpe nepārsniedz 50 %;

d) 

valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/1017 ( 6 ) 2. panta 3. punkta nozīmē; vai

e) 

daudzpusējās attīstības bankas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. pantā.

6.  
Šā panta 1. punktu nepiemēro darījumiem, kas balstīti uz skaidru, pārredzamu un pieejamu indeksu, ja pamatā esošās atsauces sabiedrības ir identiskas sabiedrībām, kas veido biržā publiskā apgrozījumā esošo sabiedrību akciju indeksu, vai ja tās ir citi biržā tirgoti vērtspapīri, kuri nav vērtspapīrošanas pozīcijas.
7.  

EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI), kas tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 7 ), izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu riska paturēšanas prasības, jo īpaši attiecībā uz šādiem aspektiem:

a) 

kārtība, kādā saskaņā ar 3. punktu tiek paturēts risks, tostarp izmantojot paturēšanu sintētiskā vai nosacījuma formā;

b) 

mērījumi par 1. punktā minēto paturēšanas pakāpi;

c) 

aizliegums veikt paturētās līdzdalības daļas riska ierobežošanu vai pārdošanu;

d) 

konsolidētas paturēšanas nosacījumi saskaņā ar 4. punktu;

e) 

nosacījumi, ar kādiem piešķir atbrīvojumu darījumiem, kas balstīti uz skaidru, pārredzamu un pieejamu indeksu, kas minēts 6. punktā;

▼M1

f) 

riska paturēšanas kārtība saskaņā ar 3. un 3.a punktu INRD vērtspapīrošanas gadījumā;

g) 

riska paturētājam samaksāto maksu ietekme uz reālo būtisko neto ekonomisko līdzdalību 1. punkta nozīmē.

▼M1

EBI līdz 2021. gada 10. oktobrim iesniedz Komisijai šo regulatīvo tehnisko standartu projektu.

▼B

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

7. pants

Pārredzamības prasības iniciatoriem, sponsoriem un SSPE

1.  

Vērtspapīrošanas darījuma iniciators, sponsors un SSPE saskaņā ar šā panta 2. punktu vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, 29. pantā minētajām kompetentajām iestādēm un – pēc pieprasījuma – potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu vismaz šādu informāciju:

a) 

reizi ceturksnī informāciju par pamatā esošajiem riska darījumiem vai – ABKV gadījumā – reizi mēnesī informāciju par pamatā esošajiem debitoru parādiem vai no kredītiem izrietošām prasījuma tiesībām;

b) 

visus apliecinošos dokumentus, kas ir būtiski darījuma izprašanai, tostarp (bet ne tikai) attiecīgos gadījumos šādus dokumentus:

i) 

galīgā piedāvājuma dokuments vai prospekts kopā ar darījuma noslēgšanas dokumentiem, izņemot juridiskos atzinumus;

ii) 

attiecībā uz tradicionālo vērtspapīrošanu – aktīvu pirkuma līgums, cesijas, pārjaunojuma vai nodošanas līgums un attiecīgs uzticības pilnvarojuma apliecinājums;

iii) 

atvasinātie instrumenti un galvojuma līgumi, kā arī jebkuri attiecīgie dokumenti par nodrošinājuma sniegšanas kārtību, ja vērtspapīrotie riska darījumi paliek iniciatora bilancē;

iv) 

apkalpošanas, rezerves apkalpošanas, pārvaldības un naudas līdzekļu pārvaldības līgumi;

v) 

uzticības pilnvarojuma (trasta) akts, drošības akts, pārstāvības līgums, bankas konta izmantošanas līgums, galvots ieguldījumu līgums, iekļautie noteikumi vai uzticības pilnvarojuma (trasta) paraugregulējums, vai definīciju parauglīgums, vai cita līdzvērtīga juridiska dokumentācija;

vi) 

attiecīgie kreditoru sadarbības līgumi, atvasināto instrumentu dokumentācija, līgumi par subordinētajiem aizdevumiem, līgumi par aizdevumu darbības sākšanai un likviditātes līgumi.

Minētajos pamatā esošajos dokumentos iekļauj detalizētu aprakstu par vērtspapīrošanas maksājumu prioritāti;

c) 

ja prospekts nav sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK ( 8 ), darījuma kopsavilkums vai pārskats par vērtspapīrošanas galvenajām iezīmēm, tostarp attiecīgos gadījumos:

i) 

ziņas par darījuma struktūru, tostarp struktūru diagrammas, kurās sniegts pārskats par darījumiem, naudas plūsmām un īpašumtiesību struktūru;

ii) 

detalizēta informācija par riska darījuma iezīmēm, naudas plūsmām, zaudējumu attiecināšanas hierarhiju, kredītkvalitātes uzlabošanu un likviditātes atbalsta iezīmēm;

iii) 

detalizēta informācija par vērtspapīrošanas pozīcijas turētāju balsstiesībām un to attiecībām ar citiem nodrošinātajiem kreditoriem; un

iv) 

saraksts ar visiem izraisītājnotikumiem un notikumiem, kuri minēti dokumentos, kas iesniegti saskaņā ar b) apakšpunktu, un kuri varētu būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas pozīcijas rezultātus;

d) 

VPS vērtspapīrošanas darījumu gadījumā – VPS paziņojums, kas minēts 27. pantā;

e) 

ceturkšņa pārskati ieguldītājiem vai – ABKV gadījumā – ikmēneša pārskati ieguldītājiem, kas ietver šādu informāciju:

i) 

visi būtiski nozīmīgie dati par kredītkvalitāti un pamatā esošo riska darījumu rezultātiem;

ii) 

informācija par notikumiem, kas izraisa maksājuma prioritāšu izmaiņas vai jebkuru darījuma partneru maiņu, un tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kas nav ABKV darījums, – dati par pamatā esošo riska darījumu un vērtspapīrošanas saistību radīto naudas plūsmu;

iii) 

informācija par paturēto risku saskaņā ar 6. pantu, tostarp informācija par to, kurš no 6. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem ir piemērots;

f) 

jebkāda iekšēja ar vērtspapīrošanu saistīta informācija, kuru iniciatoram, sponsoram vai SSPE ir pienākums publiskot saskaņā ar 17. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 ( 9 ) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām;

g) 

ja f) apakšpunktu nepiemēro, jebkāds nozīmīgs notikums, piemēram:

i) 

būtiska to pienākumu nepildīšana, kuri noteikti dokumentos, kas darīti pieejami saskaņā ar b) apakšpunktu, tostarp jebkāds aizsardzības līdzeklis, atbrīvojums vai piekrišana, kas vēlāk sniegti saistībā ar šādu nepildīšanu;

ii) 

izmaiņas strukturālajās iezīmēs, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas rezultātus;

iii) 

vērtspapīrošanas vai tās pamatā esošo riska darījumu riska pazīmju izmaiņas, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas rezultātus;

iv) 

attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu, ja vērtspapīrošana vairs neatbilst VPS prasībām vai ja kompetentās iestādes ir veikušas korektīvus vai administratīvus pasākumus;

v) 

jebkādi būtiski grozījumi darījuma dokumentos.

Informāciju, kas minēta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā, dara pieejamu pirms cenas noteikšanas.

Informāciju, kas aprakstīta pirmās daļas a) un e) apakšpunktā, vienlaikus dara pieejamu ik ceturksni vēlākais vienu mēnesi pēc dienas, kad jāveic procentu maksājums vai ABKV darījumu gadījumā – vēlākais vienu mēnesi pēc tā laikposma beigām, uz kuru attiecas ziņojums.

ABKV gadījumā – informāciju, kas aprakstīta pirmās daļas a) apakšpunktā, c) apakšpunkta ii) punktā un e) apakšpunkta i) punktā, apkopotā veidā dara pieejamu vērtspapīrošanas pozīcijas turētājiem un – pēc pieprasījuma – iespējamiem ieguldītājiem. Aizdevuma līmeņa datus dara pieejamus sponsoram un – pēc pieprasījuma – kompetentajām iestādēm.

Neskarot Regulu (ES) Nr. 596/2014, informāciju, kas aprakstīta pirmās daļas f) un g) apakšpunktā, dara pieejamu nekavējoties.

Nodrošinot atbilstību šim punktam, vērtspapīrošanas iniciators, sponsors un SSPE ievēro valsts un Savienības tiesību aktus, ar ko reglamentē informācijas konfidencialitātes aizsardzību un personas datu apstrādi, lai izvairītos no iespējamiem minēto tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī no tā, ka netiek pildīti konfidencialitātes pienākumi saistībā ar informāciju par klientu, sākotnējo aizdevēju vai debitoru, ja vien šāda konfidenciāla informācija nav anonimizēta vai apkopota.

Konkrētāk, attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktā minēto informāciju iniciators, sponsors un SSPE var sniegt attiecīgās dokumentācijas kopsavilkumu.

Šīs regulas 29. pantā minētajām kompetentajām iestādēm ir iespēja lūgt sniegt tām šādu konfidenciālu informāciju, lai tās varētu pildīt savus ar šo regulu noteiktos pienākumus.

2.  
Vērtspapīrošanas iniciators, sponsors un SSPE no sava vidus norīko vienu vienību, kas pildīs 1. punkta pirmās daļas a), b), d), e), f) un g) apakšpunktā noteiktās informācijas sniegšanas prasības.

Saskaņā ar pirmo daļu norīkotā vienība informāciju saistībā ar vērtspapīrošanas darījumu dara pieejamu, izmantojot vērtspapīrošanas repozitoriju.

Otrajā un ceturtajā daļā minētos pienākumus vērtspapīrošanas darījumiem nepiemēro, ja nav bijis jāsagatavo prospekts saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK.

Ja vērtspapīrošanas repozitorijs saskaņā ar 10. pantu nav reģistrēts, vienība, kura norīkota, lai izpildītu šā panta 1. punktā izklāstītās prasības, informāciju dara pieejamu, izmantojot tīmekļa vietni, kas:

a) 

ietver labi funkcionējošu datu kvalitātes kontroles sistēmu;

b) 

ir pakļauta atbilstīgiem pārvaldības standartiem un tādas atbilstīgas organizatoriskās struktūras uzturēšanai un darbībai, ar kuru nodrošina tīmekļa vietnes nepārtrauktu un noregulētu funkcionēšanu;

c) 

ir pakļauta atbilstīgām sistēmām, pārbaudēm un procedūrām, ar ko identificē visus attiecīgos operacionālā riska avotus;

d) 

ietver sistēmas, ar ko nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību un integritāti un to, ka informāciju nekavējoties reģistrē; un

e) 

dara iespējamu reģistrēt un saglabāt informāciju vismaz piecus gadus pēc vērtspapīrošanas beigu termiņa.

Vienību, kas atbild par informācijas sniegšanu, un vērtspapīrošanas repozitoriju, kurā informācija ir pieejama, norāda vērtspapīrošanas dokumentācijā.

3.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus nolūkā precizēt informāciju, ko iniciators, sponsors un SSPE sniedz, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) un e) apakšpunktu, ņemot vērā, cik noderīga vērtspapīrošanas pozīcijas turētājam ir informācija par to, vai vērtspapīrošanas pozīcija ir īstermiņa un – ABKV darījuma gadījumā – vai sponsors to pilnībā atbalsta;

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.  
Lai nodrošinātu vienādus piemērošanas nosacījumus informācijai, kas jāprecizē saskaņā ar 3. punktu, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu tās formātu ar standartizētām veidnēm.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

8. pants

Atkārtotas vērtspapīrošanas aizliegums

1.  
Vērtspapīrošanā izmantotie pamatā esošie riska darījumi neietver vērtspapīrošanas pozīcijas.

Atkāpjoties no minētās prasības, pirmo daļu nepiemēro:

a) 

vērtspapīrošanai, kuras vērtspapīri bija emitēti pirms 2019. gada 1. janvāra; un

b) 

vērtspapīrošanai, ko paredzēts izmantot 3. punktā izklāstītajos likumīgajos nolūkos, kuras vērtspapīri bija emitēti 2019. gada 1. janvārī vai pēc tam.

2.  
Saskaņā ar attiecīgi 29. panta 2., 3. vai 4. punktu norīkotā kompetentā iestāde var piešķirt tās uzraudzībā esošai struktūrai atļauju vērtspapīrošanā iekļaut vērtspapīrošanas pozīcijas kā pamatā esošos riska darījumus, ja minētā kompetentā iestāde uzskata, ka atkārtota vērtspapīrošana tiek izmantota šā panta 3. punktā izklāstītajos likumīgajos nolūkos.

Ja šāda uzraudzītā struktūra ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, šā punkta pirmajā daļā minētā kompetentā iestāde, pirms tā sniedz atļauju vērtspapīrošanā iekļaut vērtspapīrošanas pozīcijas kā pamatā esošos riska darījumus, apspriežas ar noregulējuma iestādi un jebkuru citu minētajai struktūrai nozīmīgu iestādi. Šāda apspriešanās ilgst ne vairāk kā 60 dienas no dienas, kurā kompetentā iestāde informē noregulējuma iestādi un jebkuru citu minētajai struktūrai nozīmīgu iestādi par vajadzību apspriesties.

Ja apspriešanās rezultātā tiek pieņemts lēmums piešķirt atļauju vērtspapīrošanā izmantot vērtspapīrošanas pozīcijas kā pamatā esošos riska darījumus, kompetentā iestāde par to paziņo EVTI.

3.  

Šajā pantā par likumīgiem uzskata šādus nolūkus:

a) 

atvieglot kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes likvidāciju;

b) 

nodrošinot kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes dzīvotspēju darbības turpināšanai, lai novērstu to likvidāciju; vai

c) 

pasargāt ieguldītāju intereses, ja pamatā esošie riska darījumi ir ienākumus nenesoši.

4.  
Pilnībā atbalstītu ABKV programmu šajā pantā neuzskata par atkārtotu vērtspapīrošanu – ar noteikumu, ka neviens ABKV darījums minētajā programmā nav atkārtota vērtspapīrošana un ka kredītkvalitātes uzlabošana neizveido otrā līmeņa laidienu programmas līmenī.
5.  
Lai atspoguļotu citu likumīgos nolūkos veiktu atkārtotas vērtspapīrošanas darījumu tirgus attīstību un ņemot vērā visaptverošos mērķus, proti, finanšu stabilitāti un ieguldītāju interešu pasargāšanu, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai papildinātu 3. punktā izklāstīto likumīgo nolūku sarakstu.

EVTI šādus regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai. EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

9. pants

Kredītu piešķiršanas kritēriji

1.  
Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji vērtspapīrojamiem riska darījumiem piemēro tos pašus stabilos un skaidri definētos kredītu piešķiršanas kritērijus, kurus tie piemēro riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti. Minētajā nolūkā piemēro tos pašus skaidri noteiktos procesus kredītu apstiprināšanai un attiecīgā gadījumā grozīšanai, atjaunošanai un refinansēšanai. Iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem ir iedarbīgas sistēmas minēto kritēriju un procesu piemērošanai, lai nodrošinātu to, ka kredītu piešķiršana balstās uz parādnieka kredītspējas rūpīgu novērtējumu, pienācīgi ņemot vērā faktorus, kas ir būtiski, lai pārbaudītu izredzes, ka parādnieks izpildīs savus pienākumus saskaņā ar kredītlīgumu.

▼M1

Atkāpjoties no pirmās daļas, attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem, kas bija ienākumus nenesošie riska darījumi laikā, kad iniciators tos iegādājās no attiecīgās trešās personas, riska darījumu atlasē un to cenas noteikšanā piemēro labi izstrādātus standartus.

▼B

2.  
Ja vērtspapīrošanas pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, kas veikti pēc Direktīvas 2014/17/ES stāšanās spēkā, minēto aizdevumu portfelis neietver nevienu aizdevumu, kas ir ticis piedāvāts tirgū un sākotnēji izvietots ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai – attiecīgā gadījumā – starpniekiem tika darīts zināms tas, ka aizdevuma pieteicēja sniegto informāciju aizdevējs varētu nepārbaudīt.
3.  
Ja iniciators savā vārdā pērk trešās personas riska darījumus un pēc tam veic to vērtspapīrošanu, minētais iniciators pārbauda, vai sabiedrība, kas bija tieši vai netieši iesaistīta sākotnējā līgumā, kurš radīja saistības vai potenciālas saistības, kas jāvērtspapīro, izpilda 1. punktā minētās prasības.
4.  

Panta 3. punktu nepiemēro, ja:

a) 

sākotnējais līgums, kas radīja saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālam debitoram, bija noslēgts pirms Direktīvas 2014/17/ES stāšanās spēkā; un

b) 

iniciators, kas pērk trešās personas darījumus uz sava rēķina un tad vērtspapīro tos, izpilda saistības, kuras pirms 2019. gada 1. janvāra bija jāizpilda iniciatoriestādēm saskaņā ar Deleģētās Regulas (ES) 625/2014 21. panta 2. punktu.



3. NODAĻA

VĒRTSPAPĪROŠANAS REPOZITORIJA REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PROCEDŪRAS

10. pants

Vērtspapīrošanas repozitorija reģistrācija

1.  
Vērtspapīrošanas repozitoriju, piemērojot 5. pantu, reģistrē EVTI saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām.
2.  
Lai vērtspapīrošanas repozitoriju varētu reģistrēt saskaņā ar šo pantu, tam ir jābūt juridiskai personai, kura veic uzņēmējdarbību Savienībā, jāpiemēro procedūras, ar ko pārbauda tās informācijas pilnīgumu un konsekvenci, kura tam darīta pieejama saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu, un jāatbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 78., 79. pantā un 80. panta 1. līdz 3. punktā, 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām. Piemērojot šo pantu, atsauces Regulas (ES) Nr. 648/2012 78. un 80. pantā uz tās 9. pantu uzskata par atsaucēm uz šīs regulas 5. pantu.
3.  
Vērtspapīrošanas repozitorija reģistrācija ir spēkā visā Savienības teritorijā.
4.  
Reģistrēts vērtspapīrošanas repozitorijs vienmēr atbilst reģistrācijas nosacījumiem. Vērtspapīrošanas repozitorijs bez liekas kavēšanās paziņo EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām reģistrācijas nosacījumos.
5.  

Vērtspapīrošanas repozitorijs iesniedz EVTI kādu no šiem dokumentiem:

a) 

reģistrācijas pieteikumu;

b) 

pieteikumu reģistrācijas paplašināšanai, piemērojot šīs regulas 7. pantu, gadījumā, kad jau ir reģistrēts darījumu reģistrs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļas 1. nodaļu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 ( 10 ) III nodaļu.

6.  
EVTI 20 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai tas ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram vērtspapīrošanas repozitorijam ir jāsniedz papildu informācija.

Pēc tam, kad EVTI pieteikumu ir atzinusi par pilnīgu, tā par to attiecīgi paziņo vērtspapīrošanas repozitorijam.

7.  

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē visu turpmāk minēto informāciju:

a) 

procedūras, kas minētas šā panta 2. punktā un kas vērtspapīrošanas repozitorijiem jāpiemēro, lai pārbaudītu tās informācijas pilnīgumu un konsekvenci, kura tiem darīta pieejama saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

b) 

reģistrācijas pieteikums, kas minēts 5. punkta a) apakšpunktā;

c) 

vienkāršots reģistrācijas paplašināšanas pieteikums, kas minēts 5. punkta b) apakšpunktā.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

8.  

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. un 2. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros precizē abu turpmāk minēto dokumentu formātu:

a) 

reģistrācijas pieteikums, kas minēts 5. punkta a) apakšpunktā;

b) 

reģistrācijas paplašināšanas pieteikums, kas minēts 5. punkta b) apakšpunktā.

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu EVTI izstrādā vienkāršotu formātu, tādējādi izvairoties no procedūru dublēšanas.

EVTI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

11. pants

Paziņošana un apspriešanās ar kompetentajām iestādēm pirms reģistrācijas vai reģistrācijas paplašināšanas

1.  
Ja vērtspapīrošanas repozitorijs iesniedz pieteikumu reģistrācijai vai pieteikumu nolūkā paplašināt savu kā darījumu reģistra reģistrāciju un ja tas ir struktūra, kam atļauju piešķīrusi vai ko reģistrējusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tas veic uzņēmējdarbību, EVTI bez liekas kavēšanās paziņo to minētajai kompetentajai iestādei un apspriežas ar šo kompetento iestādi pirms vērtspapīrošanas repozitorija reģistrācijas vai reģistrācijas paplašināšanas.
2.  
EVTI un attiecīgā kompetentā iestāde apmainās ar visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai veiktu vērtspapīrošanas repozitorija reģistrāciju vai reģistrācijas paplašināšanu, kā arī lai uzraudzītu šīs struktūras atbilstību tās reģistrācijas vai darbības atļaujas nosacījumiem dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

12. pants

Pieteikuma izskatīšana

1.  
EVTI 40 darbdienās pēc 10. panta 6. punktā minētās paziņošanas izskata reģistrācijas vai reģistrācijas paplašināšanas pieteikumu, pamatojoties uz vērtspapīrošanas repozitorija atbilstību šai nodaļai, un pieņem pilnībā pamatotu lēmumu, ar kuru piešķir vai atsaka reģistrāciju vai reģistrācijas paplašināšanu.
2.  
Lēmums, ko EVTI pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

13. pants

Saistībā ar reģistrāciju vai reģistrācijas paplašināšanu pieņemto EVTI lēmumu paziņošana

1.  
Ja EVTI pieņem 12. pantā minēto lēmumu vai anulē reģistrāciju, kā minēts 15. panta 1. punktā, tā par to paziņo vērtspapīrošanas repozitorijam piecās darbdienās, sniedzot pilnībā pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu.

EVTI bez liekas kavēšanās paziņo par savu lēmumu kompetentajai iestādei, kā minēts 11. panta 1. punktā.

2.  
EVTI bez liekas kavēšanās dara Komisijai zināmu ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu.
3.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo regulu reģistrēto vērtspapīrošanas repozitoriju sarakstu. Minēto sarakstu atjaunina piecās darbdienās pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu.

14. pants

EVTI pilnvaras

1.  
Pilnvaras, kas EVTI piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 61.–68. pantu, 73. un 74. pantu, saistībā ar tās I un II pielikumu, īsteno arī attiecībā uz šo regulu. Atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 1. un 2. punktu minētās regulas I pielikumā uzskata par atsaucēm uz šīs regulas 17. panta 1. punktu.
2.  
Pilnvaras, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 61. līdz 63. pantu ir piešķirtas EVTI vai kādam EVTI ierēdnim, vai jebkurai citai EVTI pilnvarotai personai, neizmanto, lai prasītu atklāt informāciju vai dokumentus, uz kuriem attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

15. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.  

Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 73. pantu, EVTI anulē vērtspapīrošanas repozitorija reģistrāciju, ja vērtspapīrošanas repozitorijs:

a) 

nepārprotami atsakās no reģistrācijas vai pēdējos sešos mēnešos nav sniedzis nevienu pakalpojumu;

b) 

ir panācis reģistrāciju, sniedzot nepatiesus paziņojumus vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus; vai

c) 

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas tika reģistrēts.

2.  
Par lēmumu anulēt vērtspapīrošanas repozitorija reģistrāciju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo 11. panta 1. punktā minētajai attiecīgajai kompetentajai iestādei.
3.  
Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā vērtspapīrošanas repozitorijs sniedz pakalpojumus un veic darbības un kura uzskata, ka ir izpildīts kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, var lūgt EVTI pārbaudīt, vai ir izpildīti attiecīgā vērtspapīrošanas repozitorija reģistrācijas anulēšanas nosacījumi. Ja EVTI nolemj neanulēt attiecīgā vērtspapīrošanas repozitorija reģistrāciju, tā iesniedz detalizētu sava lēmuma pamatojumu.
4.  
Šā panta 3. punktā minētā kompetentā iestāde ir saskaņā ar šīs regulas 29. pantu norīkotā iestāde.

16. pants

Uzraudzības maksa

1.  
EVTI iekasē no vērtspapīrošanas repozitorijiem maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 2. punktu.

Minētās maksas ir samērīgas ar attiecīgā vērtspapīrošanas repozitorija apgrozījumu un pilnībā sedz vajadzīgos EVTI izdevumus saistībā ar vērtspapīrošanas repozitoriju reģistrāciju un uzraudzību, kā arī kompensē jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm rodas jebkādas uzdevumu deleģēšanas rezultātā, ievērojot šīs regulas 14. panta 1. punktu. Ciktāl šīs regulas 14. panta 1. punktā ir atsauce uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 74. pantu, atsauces uz minētās regulas 72. panta 3. punktu uzskata par atsaucēm uz šā panta 2. punktu.

Ja darījumu reģistrs jau ir reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļas 1. nodaļu vai Regulas (ES) 2015/2365 III nodaļu, šā punkta pirmajā daļā minētās maksas koriģē tikai tādēļ, lai atspoguļotu papildu nepieciešamos izdevumus un izmaksas, kas saistītas ar vērtspapīrošanas repozitoriju reģistrāciju un uzraudzību, ievērojot šo regulu.

2.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 47. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem tā pienākas, maksas apmēru un maksāšanas kārtību.

17. pants

Vērtspapīrošanas repozitorijā glabāto datu pieejamība

1.  

Neskarot 7. panta 2. punktu, vērtspapīrošanas repozitorijs vāc un glabā vērtspapīrošanas informāciju. Tas nodrošina visām turpmāk minētajām struktūrām tiešu un tūlītēju bezmaksas piekļuvi, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus, pilnvaras un saistības:

a) 

EVTI;

b) 

EBI;

c) 

EAAPI;

d) 

ESRK;

e) 

attiecīgie Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB), tai pildot uzdevumus saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

f) 

attiecīgās iestādes, kuru attiecīgie uzraudzības pienākumi un pilnvaras attiecas uz darījumiem, tirgiem, dalībniekiem un aktīviem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

g) 

noregulējuma iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES ( 11 ) 3. pantu;

h) 

Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 ( 12 );

i) 

iestādes, kas minētas 29. pantā;

j) 

ieguldītāji un potenciālie ieguldītāji.

2.  

EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI, ņemot vērā 1. punktā minēto struktūru vajadzības, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

a) 

šā panta 1. punktā minēto vērtspapīrošanas informāciju, ko iniciators, sponsors vai SSPE sniedz, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

b) 

darbības standartus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu savlaicīgu, strukturētu un visaptverošu:

i) 

datu vākšanu, ko veic vērtspapīrošanas repozitoriji; un

ii) 

vērtspapīrošanas repozitoriju datu apkopošanu un salīdzināšanu;

c) 

detalizētu informāciju, kurai ir jābūt pieejamai 1. punktā minētajām struktūrām, ņemot vērā to pilnvaras un konkrētās vajadzības;

d) 

noteikumus, saskaņā ar kuriem 1. punktā minētajām struktūrām ir jābūt tiešai un tūlītējai piekļuvei vērtspapīrošanas repozitorijos glabātajiem datiem.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3.  
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 2. punkta piemērošanai, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu standartizētās veidnes, kas iniciatoram, sponsoram vai SSPE jāizmanto, sniedzot informāciju vērtspapīrošanas repozitorijam, ņemot vērā risinājumus, ko izstrādājuši esošie vērtspapīrošanas datu savācēji.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.



4. NODAĻA

VIENKĀRŠA, PĀRREDZAMA UN STANDARTIZĒTA VĒRTSPAPĪROŠANA

18. pants

Apzīmējuma “vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana” izmantošana

Iniciatori, sponsori un SSPE savām vērtspapīrošanas vajadzībām apzīmējumu “VPS” jeb “vienkārša, pārredzama un standartizēta” vai apzīmējumu, kas tieši vai netieši atsaucas uz minēto apzīmējumu, var izmantot vienīgi tad, ja:

▼M1

a) 

vērtspapīrošana atbilst visām šīs nodaļas 1., 2. vai 2.a iedaļā izklāstītajām prasībām, un ir sniegts paziņojums EVTI, ievērojot 27. panta 1. punktu; un

▼B

b) 

ja vērtspapīrošana ir iekļauta 27. panta 5. punktā minētajā sarakstā.

Iniciators, sponsors un SSPE, kas iesaistīts par VPS uzskatītā vērtspapīrošanā, veic uzņēmējdarbību Savienībā.



1. IEDAĻA

▼M1

Prasības attiecībā uz tādu vienkāršu, pārredzamu un standartizētu tradicionālo vērtspapīrošanu, kas nav ABKV

▼B

19. pants

▼M1

Vienkārša, pārredzama un standartizēta tradicionālā vērtspapīrošana, kas nav ABKV

1.  
Tradicionālie vērtspapīrošanas darījumi, izņemot ABKV programmas un ABKV darījumus, kuri atbilst 20., 21. un 22. pantā izklāstītajām prasībām, ir uzskatāmi par VPS.

▼B

2.  
Līdz 2018. gada 18. oktobrim EBI – ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes un ieteikumus attiecībā uz 20., 21. un 22. pantā noteikto prasību saskaņotu interpretēšanu un piemērošanu.

20. pants

Prasības attiecībā uz vienkāršību

1.  
Pamatā esošo riska darījumu īpašumtiesības SSPE iegūst, izmantojot īstu pārdošanu vai cesiju, vai nodošanu, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, veidā, kam var panākt izpildi pret pārdevēju vai jebkuru citu trešo personu. Pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu SSPE neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus.
2.  

Panta 1. punkta piemērošanas nolūkā jebkuri no turpmāk minētajiem noteikumiem ir stingri atgūšanas noteikumi:

a) 

noteikumi, saskaņā ar kuriem pārdevēja likvidators pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā tika noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu;

b) 

noteikumi, saskaņā ar kuriem SSPE a) apakšpunktā minēto atzīšanu par spēkā neesošu var novērst vienīgi tad, ja tā var pierādīt, ka pārdošanas brīdī tā nezināja par pārdevēja maksātnespēju.

3.  
Piemērojot 1. punktu, atgūšanas noteikumi valsts maksātnespējas tiesību aktos, kas likvidatoram vai tiesai pamatā esošo riska darījumu pārdošanu ļauj atzīt par spēkā neesošu tādos gadījumos kā krāpnieciska nodošana, netaisnīga kreditoru interešu aizskaršana vai nodošana, kas paredzēta, lai pret dažiem kreditoriem nepiemērotā kārtā attiektos labvēlīgāk nekā pret citiem, nav strikti noteikumi par atgūšanu.
4.  
Ja pārdevējs nav sākotnējais aizdevējs, pamatā esošo riska darījumu īsta pārdošana vai cesija, vai nodošana, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas minētajam pārdevējam – neatkarīgi no tā, vai šāda īsta pārdošana vai cesija, vai nodošana, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, ir tieša vai tiek veikta caur vienu vai vairākiem starpposmiem – atbilst 1. līdz 3. punktā izklāstītajām prasībām.
5.  

Ja pamatā esošos riska darījumus nodod, izmantojot cesiju, un to pilnīgi veic tikai pēc darījuma noslēgšanas, šādas pilnīgas veikšanas izraisītājnotikumos ir ietverti vismaz šādi gadījumi:

a) 

pārdevēja kredītkvalitātes statusa ievērojama pasliktināšanās;

b) 

pārdevēja maksātnespēja; un

c) 

līgumisku saistību nekompensēti pārkāpumi no pārdevēja puses, tostarp pārdevēja saistību neizpilde.

6.  
Pārdevējs sniedz apliecinājumus un garantijas, ka, ciktāl tam ir zināms, vērtspapīrošanā izmantotie pamatā esošie riska darījumi nav apgrūtināti vai citādi neatrodas tādā stāvoklī, kas, kā sagaidāms, varētu nelabvēlīgi ietekmēt īstas pārdošanas vai cesijas, vai nodošanas, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, izpildāmību.
7.  
Pamatā esošie riska darījumi, kurus pārdevējs nodevis vai cedējis SSPE, atbilst iepriekš noteiktiem, skaidriem un dokumentētiem atbilstības kritērijiem, kas neļauj pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību. Piemērojot šo punktu, tādu riska darījumu aizstāšanu, ar kuriem netiek ievēroti apliecinājumi un garantijas, neuzskata par aktīvu portfeļa pārvaldību. Riska darījumi, kas nodoti SSPE pēc darījuma noslēgšanas, atbilst tādiem atbilstības kritērijiem, ko piemēro sākotnējiem pamatā esošajiem riska darījumiem.
8.  
Vērtspapīrošanu nodrošina ar portfeli, kas sastāv no aktīvu veida ziņā viendabīgiem pamatā esošiem riska darījumiem, ņemot vērā konkrētās iezīmes saistībā ar aktīvu veida naudas plūsmām, tostarp iezīmes saistībā ar to līguma noteikumiem, kredītrisku un priekšapmaksu. Pamatā esošo riska darījumu portfelis satur tikai vienu aktīvu veidu. Pamatā esošie riska darījumi ietver saistības, kas ir līgumiski saistošas un izpildāmas un kuru nepildīšanas gadījumā var vērsties pilnā apmērā pret debitoriem un attiecīgā gadījumā – pret galvotājiem.

Pamatā esošiem riska darījumiem ir noteiktas periodiskas maksājumu plūsmas – kuru daļas summas ziņā var atšķirties –, kas saistītas ar īres maksas, pamatsummas vai procentu maksājumiem vai citām tiesībām saņemt ienākumus no aktīviem, kas atbalsta šādus maksājumus. Pamatā esošie riska darījumi var arī radīt ieņēmumus no jebkādu nomātu vai finansētu aktīvu pārdošanas.

Pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus vērtspapīrus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā, kas nav uzņēmuma obligācijas, kuras nav iekļautas sarakstā tirdzniecības vietā.

9.  
Pamatā esošie riska darījumi neietver nekādas vērtspapīrošanas pozīcijas.
10.  
Pamatā esošo riska darījumu iniciēšanu veic iniciators vai sākotnējais aizdevējs savā parastajā darījumdarbībā, ievērojot darījuma sākotnējās izvietošanas standartus, kas nav mazāk stingri kā tie, kurus iniciators vai sākotnējais aizdevējs piemēro iniciēšanas laikā līdzīgiem, bet nevērtspapīrotiem riska darījumiem. Sākotnējās izvietošanas standartus, kurus ievērojot, ir iniciēti pamatā esošie riska darījumi, un jebkuras būtiskas izmaiņas no iepriekšējiem sākotnējās izvietošanas standartiem bez liekas kavēšanās pilnībā atklāj potenciāliem ieguldītājiem.

Attiecībā uz vērtspapīrošanām, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, aizdevumu portfelis neietver nevienu aizdevumu, kas ir ticis piedāvāts tirgū un sākotnēji izvietots ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai – attiecīgā gadījumā – starpniekiem tika darīts zināms, ka aizdevējs sniegto informāciju varētu nebūt pārbaudījis.

Aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 2008/48/EK 8. pantā vai Direktīvas 2014/17/ES 18. panta 1. līdz 4. punktā, 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā, vai – attiecīgā gadījumā – līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.

Iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam ir specializētas zināšanas attiecībā uz tādu riska darījumu iniciēšanu, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem.

11.  

Pamatā esošie riska darījumus pēc atlases bez liekas kavēšanās nodod SSPE, un atlases laikā tie neietver riska darījumus, kuriem iestājusies saistību neizpilde Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta nozīmē, vai riska darījumus ar debitoru vai galvotāju, kura kredītkvalitāte ir samazināta un kurš pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas:

a) 

ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tiesa tā kreditoriem ir piešķīrusi galīgas nepārsūdzamas izpildes tiesības vai zaudējumu atlīdzināšanu, kuri radušies maksājuma neveikšanas dēļ trijos gados pirms iniciēšanas dienas, vai ir veicis parādu pārstrukturēšanas procesu attiecībā uz saviem ienākumus nenesošiem riska darījumiem trijos gados pirms dienas, kad pamatā esošie riska darījumi nodoti vai cedēti SSPE, izņemot, ja:

i) 

pārstrukturētam pamatā esošam riska darījumam nav bijis jaunu nokavētu maksājumu kopš pārstrukturēšanas dienas, kurai jābūt vismaz vienu gadu pirms dienas, kad pamatā esošie riska darījumi nodoti vai cedēti SSPE;

ii) 

informācijā, ko iniciators, sponsors un SSPE snieguši saskaņā ar 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un e) apakšpunkta i) punktu, skaidri norādīta pārstrukturēto pamatā esošo riska darījumu daļa, pārstrukturēšanas laiks un sīkākas ziņas, kā arī kopš pārstrukturēšanas dienas gūtie rezultāti;

b) 

iniciēšanas dienā attiecīgā gadījumā ir bijis publiskā kredītreģistrā, kurā iekļautas personas ar negatīvu kredītvēsturi, vai, ja šāda publiska kredītreģistra nav, citā kredītreģistrā, kas ir pieejams iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam; vai

c) 

tam ir kredītnovērtējums vai kredītspējas novērtējums, kas liecina, ka līgumā saskaņoto maksājumu neveikšanas risks ir ievērojami lielāks nekā salīdzināmiem iniciatora turētiem riska darījumiem, kuri nav vērtspapīroti.

12.  
Debitori riska darījumu nodošanas brīdī ir veikuši vismaz vienu maksājumu, izņemot tādu atjaunojamu vērtspapīrošanas darījumu gadījumos, kuri ir nodrošināti ar riska darījumiem, kas ir jāatmaksā vienā maksājumā, vai kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu, ietverot, bez ierobežojuma, ikmēneša maksājumus par atjaunojamiem kredītiem.
13.  
Atmaksa vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem nav strukturēta tā, lai tā pārsvarā būtu atkarīga no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem nodrošināti pamatā esošie riska darījumi. Tomēr šis noteikums neliedz vēlāk šos aktīvus pārguldīt vai refinansēt.

Atmaksa vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, kuru pamatā esošie riska darījumi ir nodrošināti ar aktīviem, kuru vērtību garantē vai pilnībā kompensē pamatā esošos riska darījumus nodrošinošo aktīvu pārdevējam vai citai trešai personai noteiktais pārpirkšanas pienākums, netiek uzskatīta par atkarīgu no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem ir nodrošināti pamatā esošie riska darījumi.

14.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, sīkāk precizējot, kurus 8. punktā minētos pamatā esošos riska darījumus uzskata par viendabīgiem.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

21. pants

Prasības attiecībā uz standartizēšanu

1.  
Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ievēro riska paturēšanas prasību saskaņā ar 6. pantu.
2.  
Procentu likmju un valūtas riskus, kas izriet no vērtspapīrošanas, pienācīgi mazina, un atklāj jebkurus šajā nolūkā veiktos pasākumus. Izņemot gadījumus nolūkā ierobežot procentu likmju risku vai valūtas risku, SSPE neiesaistās atvasināto instrumentu līgumos un nodrošina, ka pamatā esošo riska darījumu portfelī nav iekļauti atvasinātie instrumenti. Minētos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.
3.  
Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi attiecībā uz vērtspapīrošanas aktīviem un saistībām balstās uz vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, nevis atsaucas uz sarežģītām formulām vai atvasinājumiem.
4.  

Ja ir ticis izsniegts paziņojums par tiesību izmantošanu vai tūlītēju samaksu:

a) 

SSPE kontos netiek bloķētas naudas summas, kas pārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu SSPE operatīvu darbību vai pareizu atmaksu ieguldītājiem saskaņā ar vērtspapīrošanas līgumu noteikumiem, izņemot, ja ārkārtas apstākļi prasa, lai ieguldītāju interesēs summu bloķētu nolūkā to izmantot izdevumiem, kas novērstu pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;

b) 

galvenos ienākumus no pamatā esošajiem riska darījumiem, izmantojot vērtspapīrošanas pozīciju secīgu amortizāciju, kas noteikta pēc vērtspapīrošanas pozīcijas prioritātes pakāpes, nodod tālāk ieguldītājiem;

c) 

vērtspapīrošanas pozīciju atmaksu neapvērš attiecībā uz to prioritātes pakāpi; un

d) 

nekādi noteikumi neprasa automātiski dzēst pamatā esošos riska darījumus pēc tirgus vērtības.

5.  
Darījumos, kuriem ir raksturīga maksājumu nesecīga prioritāte, ietilpst izraisītājnotikumi, kas attiecas uz pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, un tādējādi maksājumu prioritāte tiek apvērsta uz secīgiem maksājumiem ranga kārtībā. Šādos ar rezultātiem saistītos izraisītājnotikumos ietilpst vismaz pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās zem iepriekš noteikta sliekšņa.
6.  

Ja vērtspapīrošana ir atjaunojama vērtspapīrošana, darījuma dokumentācijā iekļauj atbilstīgus priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus vai izraisītājnotikumus atjaunošanas laikposma izbeigšanai, ietverot vismaz šādu informāciju:

a) 

pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās līdz iepriekš noteiktam slieksnim vai zemāk par to;

b) 

ar maksātnespēju saistīta notikuma iestāšanās attiecībā uz iniciatoru vai parādus apkalpojošo sabiedrību;

c) 

SSPE turēto pamatā esošo riska darījumu vērtība kļūst mazāka par iepriekš noteiktu slieksni (priekšlaicīgas amortizācijas gadījums); un

d) 

nespēja pietiekamā apjomā piesaistīt jaunus pamatā esošus riska darījumus, kas atbilst iepriekš noteiktiem kredītkvalitātes rādītājiem (kas izraisa atjaunošanas laikposma izbeigšanu).

7.  

Darījuma dokumentācijā skaidri norāda:

a) 

parādu apkalpojošās sabiedrības un attiecīgā gadījumā uzticības personas, un citu papildpakalpojumu sniedzēju līgumiskās saistības, pienākumus un atbildību;

b) 

procesus un atbildību, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpilde vai maksātnespēja neizraisa parādu apkalpošanas izbeigšanu, piemēram, tādu līguma noteikumu, kurš šādos gadījumos ļauj aizstāt parādus apkalpojošo sabiedrību; un

c) 

noteikumus, kas nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru, likviditātes nodrošinātāju un norēķinu bankas aizstāšanu saistību neizpildes, maksātnespējas un attiecīgā gadījumā citu konkrētu notikumu gadījumā.

8.  
Parādus apkalpojošai sabiedrībai ir specializētas zināšanas, lai apkalpotu riska darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un rūpīgi dokumentēta un pienācīga politika, procedūras un risku pārvaldības kontroles saistībā ar riska darījumu apkalpošanu.
9.  
Darījuma dokumentācijā skaidrā un konsekventā veidā izklāsta definīcijas, tiesībaizsardzības līdzekļus un darbības attiecībā uz debitoru pārkāpumiem un saistību neizpildi, parādsaistību pārstrukturēšanu, parādu atlaišanu, pārskatīšanu, maksājuma saistību termiņa atlikšanu, zaudējumus, norakstīšanu, atgūšanu un citus aktīvu rezultativitātes kompensēšanas pasākumus. Darījuma dokumentācijā skaidri norāda maksājuma prioritātes, notikumus, kas izraisa šo maksājuma prioritāšu izmaiņas, kā arī pienākumu ziņot par šādiem notikumiem. Par jebkādām izmaiņām maksājumu prioritātē bez liekas kavēšanās ziņo ieguldītājiem, izņemot gadījumus, kad tām nav būtiska negatīva ietekme uz vērtspapīrošanas pozīciju atmaksu.
10.  
Vērtspapīrošanas dokumentācija ietver skaidrus noteikumus, kas palīdz laikus atrisināt konfliktus starp dažādu kategoriju ieguldītājiem, balsstiesības tiek skaidri noteiktas un piešķirtas parādzīmju turētājiem, un skaidri norāda tās uzticības personas un citu vienību atbildību, kurām ir fiduciāri pienākumi pret ieguldītājiem.

22. pants

Prasības attiecībā uz pārredzamību

1.  
Iniciators un sponsors pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamus datus par statiskiem un dinamiskiem vēsturiskiem rādītājiem par saistību neizpildi un zaudējumiem, piemēram, datus par pārkāpumiem un saistību neizpildi, attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un šādu datu avotu un pamatojumu apgalvojumam par līdzību. Šādi dati attiecas uz laikposmu, kas ir vismaz pieci gadi.
2.  
Pirms tādu vērtspapīru emisijas, kuri izriet no attiecīgās vērtspapīrošanas, piemērota un neatkarīga persona veic riska darījumu izlases ārēju pārbaudi, tostarp pārbaudot, vai dati, kas ir atklāti par pamatā esošajiem riska darījumiem, ir precīzi.
3.  
Iniciators vai sponsors pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu saistību naudas plūsmas modeli, kas precīzi atspoguļo līgumattiecības starp pamatā esošajiem riska darījumiem un maksājumiem starp iniciatoru, sponsoru, ieguldītājiem, citām trešām personām un SSPE, un pēc cenas noteikšanas minēto modeli dara pastāvīgi pieejamu ieguldītājiem un pēc pieprasījuma – potenciālajiem ieguldītājiem.
4.  
Tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei vai automašīnas iegādei vai automašīnas izpirkumnomas darījumi, iniciators, sponsors un SSPE kā daļu no informācijas, ko atklāj, ievērojot 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, publicē pieejamo informāciju par ekoloģiskajiem raksturlielumiem saistībā ar aktīviem, kas finansēti ar šādiem aizdevumiem mājokļa iegādei vai automašīnas iegādei vai automašīnu izpirkumnomas darījumiem.

▼M1

Atkāpjoties no pirmās daļas, iniciatori no 2021. gada 1. jūnija var nolemt publicēt pieejamo informāciju, kas saistīta ar svarīgāko negatīvo ietekmi uz to aktīvu ilgtspējas faktoriem, kuri tiek finansēti ar pamatā esošiem riska darījumiem.

▼B

5.  
Iniciators un sponsors ir atbildīgi par 7. panta noteikumu ievērošanu. 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu pēc viņu pieprasījuma. 7. panta 1. punkta pirmās daļas b) līdz d) apakšpunktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas dara pieejamu vismaz projekta jeb sākotnējā formā. Dokumentācijas galīgo versiju ieguldītājiem dara pieejamu vēlākais 15 dienas pēc darījuma noslēgšanas.

▼M1

6.  
Līdz 2021. gada 10. jūlijam EUI ar Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 par šā panta 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem, kas saistīti ar negatīvu ietekmi uz klimatu un citām nelabvēlīgām sekām uz vidi, sociālo jomu un pārvaldību.

Attiecīgā gadījumā pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektā ir atspoguļoti vai izmantoti regulatīvie tehniskie standarti, kas izstrādāti, ievērojot pilnvarojumu, kurš EUI piešķirts ar Regulu (ES) 2019/2088, jo īpaši tās 2.a pantu un 4. panta 6. un 7. punktu.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010.

▼B



2. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu ABKV vērtspapīrošanu

23. pants

Vienkārša, pārredzama un standartizēta ABKV vērtspapīrošana

1.  
ABKV darījumu uzskata par VPS, ja tas atbilst 24. pantā noteiktajām darījuma līmeņa prasībām.
2.  
ABKV programmu uzskata par VPS, ja tā atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām un ABKV programmas sponsors atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām.

Šajā iedaļā “pārdevējs” ir “iniciators” vai “sākotnējais aizdevējs”.

3.  
Līdz 2018. gada 18. oktobrim EBI – ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes un ieteikumus attiecībā uz šīs regulas 24. un 26. pantā noteikto prasību saskaņotu interpretēšanu un piemērošanu.

24. pants

Darījuma līmeņa prasības

1.  
Pamatā esošo riska darījumu īpašumtiesības SSPE iegūst, izmantojot īstu pārdošanu vai cesiju, vai nodošanu, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, veidā, kam var panākt izpildi pret pārdevēju vai jebkuru citu trešo personu. Pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu SSPE neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus.
2.  

Piemērojot 1. punktu, jebkuri no turpmāk minētajiem noteikumiem ir stingri atgūšanas noteikumi:

a) 

noteikumi, saskaņā ar kuriem pārdevēja likvidators pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā tika noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu;

b) 

noteikumi, saskaņā ar kuriem SSPE a) apakšpunktā minēto atzīšanu par spēkā neesošu var novērst vienīgi tad, ja tā var pierādīt, ka pārdošanas brīdī tā nezināja par pārdevēja maksātnespēju.

3.  
Piemērojot 1. punktu, atgūšanas noteikumi valsts maksātnespējas tiesību aktos, kas likvidatoram vai tiesai pamatā esošo riska darījumu pārdošanu ļauj atzīt par spēkā neesošu tādos gadījumos kā krāpnieciska nodošana, netaisnīga kreditoru interešu aizskaršana vai nodošana, kas paredzēta, lai pret dažiem kreditoriem nepiemērotā kārtā attiektos labvēlīgāk nekā pret citiem“ nav stingri atgūšanas noteikumi.
4.  
Ja pārdevējs nav sākotnējais aizdevējs, pamatā esošo riska darījumu īsta pārdošana vai cesija, vai nodošana, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas pārdevējam – neatkarīgi no tā, vai šāda īsta pārdošana vai cesija, vai nodošana, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, ir tieša vai tiek veikta caur vienu vai vairākiem starpposmiem – atbilst 1. līdz 3. punktā izklāstītajām prasībām.
5.  

Ja pamatā esošos riska darījumus nodod, izmantojot cesiju, un finalizē tikai pēc darījuma noslēgšanas, šādas finalizēšanas izraisītājnotikumos ir ietverti vismaz šādi gadījumi:

a) 

pārdevēja kredītkvalitātes statusa ievērojama pasliktināšanās;

b) 

pārdevēja maksātnespēja; un

c) 

nekompensēti līgumisku saistību pārkāpumi no pārdevēja puses, tostarp pārdevēja saistību neizpilde.

6.  
Pārdevējs sniedz apliecinājumus un garantijas, ka, ciktāl tam ir zināms, vērtspapīrošanā izmantotie pamatā esošie riska darījumi nav apgrūtināti vai citādi neatrodas ādā stāvoklī, kas, kā sagaidāms, varētu nelabvēlīgi ietekmēt īstas pārdošanas vai cesijas, vai nodošanas, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, izpildāmību.
7.  
Pamatā esošie riska darījumi, kurus pārdevējs nodevis vai cedējis SSPE, atbilst iepriekš noteiktiem, skaidriem, un dokumentētiem atbilstības kritērijiem, kas neļauj pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību. Piemērojot šo punktu, tādu riska darījumu aizstāšanu, ar kuriem netiek ievēroti apliecinājumi un garantijas, neuzskata par aktīvu portfeļa pārvaldību. Riska darījumi, kas nodoti SSPE pēc darījuma noslēgšanas, atbilst tādiem atbilstības kritērijiem, ko piemēro sākotnējiem pamatā esošajiem riska darījumiem.
8.  
Pamatā esošie riska darījumi neietver vērtspapīrošanas pozīcijas.
9.  

Pamatā esošos riska darījumus bez liekas kavēšanās nodod SSPE, un atlases laikā tie neietver riska darījumus, kuriem iestājusies saistību neizpilde Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta nozīmē, vai riska darījumus ar debitoru vai galvotāju, kura kredītkvalitāte ir samazināta un kurš pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas:

a) 

tas ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tiesa tā kreditoriem ir piešķīrusi galīgas nepārsūdzamas izpildes tiesības vai zaudējumu atlīdzību maksājuma neveikšanas dēļ, kas notikusi trijos gados pirms iniciēšanas dienas, vai ir veicis parādu pārstrukturēšanas procesu attiecībā uz saviem ienākumus nenesošiem riska darījumiem trijos gados pirms dienas, kad pamatā esošie riska darījumi nodoti vai cedēti SSPE, izņemot, ja:

i) 

pārstrukturētam pamatā esošam riska darījumam nav bijis jaunu nokavētu maksājumu kopš pārstrukturēšanas dienas, kurai jābūt vismaz vienu gadu pirms dienas, kad pamatā esošie riska darījumi nodoti vai cedēti SSPE; un

ii) 

informācijā, ko iniciators, sponsors un SSPE snieguši saskaņā ar 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un e) apakšpunkta i) punktu, skaidri norādīta pārstrukturēto pamatā esošo riska darījumu daļa, pārstrukturēšanas laiks un sīkākas ziņas, kā arī kopš pārstrukturēšanas dienas gūtie rezultāti;

b) 

iniciēšanas dienā attiecīgā gadījumā tas ir bijis publiskā kredītreģistrā, kurā iekļautas personas ar negatīvu kredītvēsturi, vai, ja šāda publiska kredītreģistra nav, citā kredītreģistrā, kas ir pieejams iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam; vai

c) 

tam ir kredītnovērtējums vai kredītspējas novērtējums, kas liecina, ka līgumā saskaņoto maksājumu neveikšanas risks ir ievērojami lielāks nekā salīdzināmiem iniciatora turētiem riska darījumiem, kuri nav vērtspapīroti.

10.  
Debitori riska darījumu nodošanas brīdī ir veikuši vismaz vienu maksājumu, izņemot tādu atjaunojamu vērtspapīrošanas darījumu gadījumos, kuri ir nodrošināti ar riska darījumiem, kas ir jāatmaksā vienā maksājumā, vai kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu, ietverot, bez ierobežojuma, ikmēneša maksājumus par atjaunojamiem kredītiem.
11.  
Atmaksa vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem nav strukturēta tā, lai tā pārsvarā būtu atkarīga no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem nodrošināti pamatā esošie riska darījumi. Tomēr šis noteikums neliedz pēcāk šos aktīvus pārguldīt vai refinansēt.

Atmaksa vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, kuru pamatā esošie riska darījumi ir nodrošināti ar aktīviem, kuru vērtību garantē vai pilnībā kompensē pamatā esošos riska darījumus nodrošinošo aktīvu pārdevējam vai citai trešai personai noteiktais pārpirkšanas pienākums, netiek uzskatīta par atkarīgu no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem ir nodrošināti pamatā esošie riska darījumi.

12.  
Procentu likmju un valūtas riskus, kas izriet no vērtspapīrošanas, pienācīgi mazina, un atklāj jebkurus šajā nolūkā veiktos pasākumus. Izņemot gadījumus nolūkā ierobežot procentu likmju vai valūtas risku, SSPE neiesaistās atvasināto instrumentu līgumos un nodrošina, ka pamatā esošo riska darījumu portfelī nav iekļauti atvasinātie instrumenti. Šos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.
13.  
Darījuma dokumentācijā skaidrā un konsekventā veidā izklāsta definīcijas, tiesībaizsardzības līdzekļus un darbības attiecībā uz debitoru pārkāpumiem un saistību neizpildi, parādsaistību pārstrukturēšanu, parādu atlaišanu, pārskatīšanu, maksājuma saistību termiņa atlikšanu, zaudējumus, norakstīšanu, atgūšanu un citus aktīvu rezultativitātes kompensēšanas pasākumus. Darījuma dokumentācijā skaidri norāda maksājuma prioritātes, notikumus, kas izraisa šo maksājuma prioritāšu izmaiņas, kā arī pienākumu ziņot par šādiem notikumiem. Par jebkādām izmaiņām maksājumu prioritātē bez liekas kavēšanās ziņo ieguldītājiem, izņemot gadījumus, kad tām nav būtiska negatīva ietekme uz vērtspapīrošanas pozīciju atmaksu.
14.  
Iniciators un sponsors pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamus datus par statiskiem un dinamiskiem vēsturiskiem rādītājiem par saistību neizpildi un zaudējumiem, piemēram, datus par pārkāpumiem un saistību neizpildi, attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un šādu datu avotu un pamatojumu apgalvojumam par līdzību. Ja sponsoram nav piekļuves šādiem datiem, tas no pārdevēja iegūst piekļuvi statiskiem un dinamiskiem datiem, vēsturiskiem rādītājiem, piemēram, datiem par pārkāpumiem un saistību neizpildi, attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šādi dati attiecas uz laikposmu, kas ir vismaz pieci gadi, izņemot attiecībā uz pircēju un pasūtītāju parādiem un citiem īstermiņa debitoru parādiem, kuru vēsturiskais laikposms ir vismaz trīs gadi.
15.  
ABKV darījumus nodrošina ar portfeli, kas sastāv no aktīvu veida ziņā viendabīgiem pamatā esošiem riska darījumiem, ņemot vērā iezīmes saistībā ar dažādo aktīvu veidu naudas plūsmām, tostarp iezīmes saistībā ar to līguma noteikumiem, kredītrisku un priekšapmaksu. Pamatā esošo riska darījumu portfelis satur tikai vienu aktīvu veidu.

Pamatā esošo riska darījumu portfeļa vidējais svērtais atlikušais termiņš nepārsniedz vienu gadu, un nevienam pamatā esošam riska darījumam atlikušais termiņš nav ilgāks par trim gadiem.

Atkāpjoties no otrās daļās, portfeļiem kredītiem un izpirkumnomu automašīnu iegādei un izpirkumnomas darījumiem aprīkojuma iegādei vidējais svērtais atlikušais termiņš nepārsniedz trīsarpus gadu, un nevienam pamatā esošam riska darījumam atlikušais termiņš nav ilgāks par sešiem gadiem.

Pamatā esošie riska darījumi neietver aizdevumus, kas nodrošināti ar mājokļa vai komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku, vai aizdevumus mājokļa iegādei, par kuriem pilnā apmērā ir sniegts galvojums, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā. Pamatā esošie riska darījumi ietver saistības, kas ir līgumiski saistošas un izpildāmas un kuru nepildīšanas gadījumā var vērsties pilnā apmērā pret debitoriem, un kam ir noteikta maksājumu plūsma saistībā ar īres maksu, pamatsummu, procentiem vai jebkurām citām tiesībām saņemt ienākumus no aktīviem, kuri garantē šādus maksājumus. Pamatā esošie riska darījumi var arī radīt ieņēmumus no jebkādu finansētu vai nomātu aktīvu pārdošanas. Pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus vērtspapīrus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā, kas nav uzņēmuma obligācijas – ar noteikumu, ka tās nav iekļautas sarakstā tirdzniecības vietā.

16.  
Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi attiecībā uz ABKV darījumu aktīviem un saistībām balstās uz vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, nevis atsaucas uz sarežģītām formulām vai atvasinājumiem. Ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi attiecībā uz ABKV darījumu saistībām var būt balstīti uz procentu likmēm, kas atspoguļo ABKV programmas līdzekļu izmaksas.
17.  

Pēc pārdevēja saistību neizpildes vai notikuma, kas izraisa tūlītēju samaksu:

a) 

SSPE kontos netiek bloķētas naudas summas, kas pārsniedz to, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu SSPE operatīvu darbību vai pareizu atmaksu ieguldītājiem saskaņā ar vērtspapīrošanas līgumu noteikumiem;

b) 

galvenos ienākumus no pamatā esošajiem riska darījumiem, izmantojot vērtspapīrošanas pozīciju secīgu atmaksāšanu, kas noteikta pēc vērtspapīrošanas pozīcijas prioritātes pakāpes, nodod tālāk ieguldītājiem, kas tur vērtspapīrošanas pozīciju, izņemot, ja ārkārtas apstākļi prasa bloķēt summu, lai to ieguldītāju interesēs izmantotu izdevumiem, kas novērstu pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos; un

c) 

nekādi noteikumi neprasa automātiski dzēst pamatā esošos riska darījumus pēc tirgus vērtības.

18.  
Pamatā esošo riska darījumu iniciēšanu veic pārdevējs savā parastajā darījumdarbībā, ievērojot darījuma sākotnējās izvietošanas standartus, kas nav mazāk stingri kā tie, kurus pārdevējs piemēro līdzīgu, taču nevērtspapīrotu riska darījumu iniciēšanai. Sākotnējās izvietošanas standarti, kurus ievērojot ir iniciēti pamatā esošie riska darījumi, un jebkuras būtiskas izmaiņas no iepriekšējiem sākotnējās izvietošanas standartiem bez liekas kavēšanās pilnībā atklāj sponsoram un citām personām, kas tieši iesaistītas ABKV darījumā. Pārdevējam ir specializētas zināšanas par tādu riska darījumu iniciēšanu, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem.
19.  

Ja ABKV darījums ir atjaunojama vērtspapīrošana, darījuma dokumentācijā iekļauj atjaunošanas laikposma izbeigšanas izraisītājnotikumus, tostarp vismaz šādu informāciju:

a) 

pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās līdz iepriekš noteiktam slieksnim vai zemāk par to; un

b) 

ar maksātnespēju saistīta notikuma iestāšanās attiecībā uz pārdevēju vai parādus apkalpojošo sabiedrību.

20.  

Darījuma dokumentācijā skaidri norāda:

a) 

sponsora, parādu apkalpojošās sabiedrības un attiecīgā gadījumā uzticības personas un citu papildpakalpojumu sniedzēju līgumiskās saistības, pienākumus un atbildību;

b) 

procesus un atbildību, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpilde vai maksātnespēja neizraisa parādu apkalpošanas izbeigšanu; un

c) 

noteikumus, kas nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru un norēķinu bankas aizstāšanu pēc to saistību neizpildes, maksātnespējas un attiecīgā gadījumā pēc citiem konkrētiem notikumiem;

d) 

to, kā sponsors izpilda 25. panta 3. punktā izklāstītās prasības.

21.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI izstrādā regulatīvo standartu projektu, sīkāk precizējot, kurus 15. punktā minētos pamatā esošos riska darījumus uzskata par viendabīgiem.

EBI šo regulatīvo standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

25. pants

ABKV programmas sponsors

1.  
ABKV programmas sponsors ir kredītiestāde, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES.
2.  
ABKV programmas sponsors ir likviditātes līguma nodrošinātājs un atbalsta visas vērtspapīrošanas pozīcijas ABKV programmas līmenī, šādam atbalstam ietverot visus ar likviditāti saistītos riskus, kredītriskus un jebkādus vērtspapīroto riska darījumu atgūstamās vērtības būtiskas samazināšanās riskus, kā arī jebkādas citas izmaksas darījumu un programmas līmenī kas ir nepieciešamas, lai ieguldītājam garantētu to, ka pilnībā tiek samaksāta jebkura summa saistībā ar uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru ar šādu atbalstu. Sponsors ieguldītājiem atklāj darījuma līmenī sniegtā atbalsta aprakstu, tostarp nodrošināto likviditātes mehānismu aprakstu.
3.  
Pirms kredītiestāde var sponsorēt kādu VPS ABKV programmu, tā savai kompetentajai iestādei parāda, ka loma, kas šai kredītiestādei jāpilda saskaņā ar 2. punktu, neapdraud tās maksātspēju un likviditāti pat galējas spriedzes situācijā tirgū.

Šā punkta pirmajā daļā minēto prasību uzskata par izpildītu, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 97. panta 3. punktā minēto pārbaudi un novērtēšanu ir konstatējusi, ka plāni, stratēģijas, procesi un mehānismi, ko īstenojusi minētā kredītiestāde, un šīs iestādes rīcībā esošais pašu kapitāls un likviditāte nodrošina pareizu risku pārvaldību un segumu.

4.  
Sponsors veic pats savu uzticamības pārbaudi un pārliecinās, ka tas attiecīgi atbilst šīs regulas 5. panta 1. un 3. punkta prasībām. Tas turklāt pārliecinās, ka pārdevējam ir apkalpošanas spējas un iekasēšanas procesi, kas atbilst prasībām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 265. panta 2. punkta h) līdz p) apakšpunktā vai līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.
5.  
Pārdevējs – darījuma līmenī – vai sponsors – ABKV programmas līmenī – izpilda riska paturēšanas prasību, kas minēta 6. pantā.
6.  

Sponsors ir atbildīgs par atbilstību 7. pantam ABKV programmas līmenī un par to, lai pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem pēc viņu pieprasījumu darītu pieejamu:

a) 

7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto apkopoto informāciju;

b) 

vismaz projekta jeb sākotnējā formā –7. panta 1. punkta pirmās daļās b) līdz e) apakšpunktā prasīto apkopoto informāciju.

7.  
Ja sponsors pirms likviditātes līguma finansēšanas saistību termiņa beigām tās neatjauno, līdzekļi no tā tiek izņemti un tiek atmaksāti vērtspapīri, kuriem pienācis dzēšanas termiņš.

26. pants

Programmas līmeņa prasības

1.  
Visi ABKV darījumi ABKV programmā atbilst prasībām, kas izklāstītas 24. panta 1. līdz 8. un 12. līdz 20. punktā.

Maksimāli 5 % no ABKV programmas pamatā esošo riska darījumu kopsummas un ko finansē no ABKV programmas, var uz laiku neatbilst 24. panta 9., 10. un 11. punkta prasībām, neietekmējot ABKV programmas VPS statusu.

Piemērojot šā punkta otro daļu, piemērota un neatkarīga persona veic pamatā esošo riska darījumu izlases ārējas regulāras atbilstības pārbaudes.

2.  
ABKV programmas pamatā esošo riska darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš nepārsniedz divus gadus.
3.  
ABKV programmu pilnībā atbalsta sponsors saskaņā ar 25. panta 2. punktu.
4.  
ABKV programma neietver atkārtotu vērtspapīrošanu, un kredītkvalitātes uzlabošana neizveido otrā līmeņa laidienu programmas līmenī.
5.  
Saistībā ar ABKV programmu emitēti vērtspapīri neietver pirkšanas iespējas, pagarināšanas klauzulas vai citas klauzulas, kuras ietekmē to beigu termiņu, ja šādas iespējas vai klauzulas var tikt izpildītas pēc pārdevēja, sponsora vai SSPE ieskatiem.
6.  
Procentu likmju un valūtas riskus, kas rodas ABKV programmas līmenī, pienācīgi mazina, un atklāj jebkādus šajā nolūkā veiktos pasākumus. Izņemot gadījumus nolūkā ierobežot procentu likmju vai valūtas risku, SSPE neiesaistās atvasināto instrumentu līgumos un nodrošina, ka pamatā esošo riska darījumu portfelī nav iekļauti atvasinātie instrumenti. Minētos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.
7.  

Dokumentācijā, kas attiecas uz ABKV programmu, skaidri norāda šādus aspektus:

a) 

tās uzticības personas un citu vienību atbildību, kurām attiecīgā gadījumā ir fiduciāri pienākumi pret ieguldītājiem;

b) 

tāda sponsora līgumiskās saistības, pienākumus un atbildību, kuram ir specializētas zināšanas par kredītu sākotnējo izvietošanu, un attiecīgā gadījumā uzticības personas un citu papildpakalpojumu sniedzēju līgumiskas saistības, pienākumus un atbildību;

c) 

procesus un atbildību, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpilde vai maksātnespēja neizraisa parādu apkalpošanas izbeigšanu;

d) 

noteikumus, kas nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru un norēķinu bankas aizstāšanu ABKV programmas līmenī pēc to saistību neizpildes, maksātnespējas un citiem konkrētiem notikumiem, ja šādus gadījumus nesedz likviditātes līgums;

e) 

ka, iestājoties konkrētiem notikumiem, sponsora saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā paredz korektīvus pasākumus, lai panāktu attiecīgi finansēšanas saistību izpildes nodrošināšanu vai likviditātes līguma nodrošinātāja aizstāšanu; un

f) 

ka tiek izņemti līdzekļi no likviditātes mehānisma un tiek atmaksāti vērtspapīri, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, gadījumā, ja sponsors pirms likviditātes līguma finansēšanas saistību termiņa beigām tās neatjauno.

8.  
Parādus apkalpojošai sabiedrībai ir specializētas zināšanas, lai apkalpotu riska darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un rūpīgi dokumentēta politika, procedūras un risku pārvaldības kontroles saistībā ar riska darījumu apkalpošanu.

▼M1



2.A IEDAĻA

Prasības attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu bilances vērtspapīrošanu

26.a pants

Vienkārša, pārredzama un standartizēta bilances vērtspapīrošana

1.  
Sintētisko vērtspapīrošanu, kas atbilst 26.b–26.e pantā noteiktajām prasībām, uzskata par VPS bilances vērtspapīrošanu.
2.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus par šīs regulas 26.b–26.e pantā noteikto prasību saskaņotu interpretēšanu un piemērošanu.

26.b pants

Prasības attiecībā uz vienkāršību

1.  
Iniciators ir sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju vai ir licencēta Savienībā.

Iniciators, kurš savā vārdā pērk trešās personas riska darījumus un pēc tam tos vērtspapīro, saistībā ar minēto riska darījumu kredītiem, iekasēšanu, parāda pārstrukturēšanu un apkalpošanu, piemēro politiku, kas nav mazāk stingra par politiku, kuru iniciators piemēro salīdzināmiem riska darījumiem, kas nav nopirkti.

2.  
Pamatā esošos riska darījumus iniciē kā daļu no iniciatora pamatdarbības.
3.  
Darījuma slēgšanas dienā pamatā esošos riska darījumus tur iniciatora bilancē vai tās vienības bilancē, kas pieder tai pašai grupai, kurai pieder iniciators.

Piemērojot šo punktu, grupa ir kāda no turpmāk minētajām:

a) 

tiesību subjektu grupa, kam piemēro prudenciālo konsolidāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

b) 

grupa, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

4.  
Iniciators nenodrošina riska darījumu pret vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu kredītrisku, pārsniedzot aizsardzību, kas iegūta saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu.
5.  
Kredītaizsardzības līgums atbilst kredītriska mazināšanas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 249. pantā, vai, ja minētais pants nav piemērojams, prasībām, kas nav mazāk stingras par minētajā pantā izklāstītajām prasībām.
6.  

Iniciators iesniedz apliecinājumus un garantijas, ka ir izpildītas šādas prasības:

a) 

iniciatoram vai tās grupas vienībai, pie kuras pieder iniciators, ir pilnas likumīgas un derīgas īpašumtiesības uz pamatā esošajiem riska darījumiem un ar tiem saistītajām papildu tiesībām;

b) 

ja iniciators ir kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, vai apdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā, iniciators vai vienība, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, savā bilancē tur pamatā esošo riska darījumu kredītrisku;

c) 

katrs pamatā esošais riska darījums dienā, kad tas tiek iekļauts vērtspapīrotajā portfelī, atbilst atbilstības kritērijiem un visiem kredītaizsardzības maksājuma nosacījumiem, izņemot kredītnotikuma iestāšanos, kā minēts 26.e panta 1. punktā, saskaņā ar vērtspapīrošanas dokumentācijā iekļauto kredītaizsardzības līgumu;

d) 

ciktāl iniciatoram zināms, līgums par katru pamatā esošo riska darījumu ietver juridisku, spēkā esošu, saistošu un izpildāmu parādnieka pienākumu samaksāt minētajā līgumā norādītās naudas summas;

e) 

pamatā esošie riska darījumi atbilst sākotnējās izvietošanas kritērijiem, kas ir ne mazāk stingri kā standarta sākotnējās izvietošanas kritēriji, kurus iniciators piemēro līdzīgiem riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti;

f) 

ciktāl iniciatoram zināms, neviens no parādniekiem dienā, kad attiecīgais pamatā esošais riska darījums tiek iekļauts vērtspapīrotajā portfelī, būtiski nav pārkāpis nevienu no saviem pienākumiem attiecībā uz pamatā esošo riska darījumu vai neizpildījis kādu no savām attiecīgajām saistībām;

g) 

ciktāl iniciatoram zināms, darījuma dokumentācijā nav ietverta nepatiesa informācija par pamatā esošajiem riska darījumiem;

h) 

darījuma slēgšanas brīdī vai tad, kad pamatā esošais riska darījums tiek iekļauts vērtspapīrotajā portfelī, līgums starp parādnieku un sākotnējo aizdevēju attiecībā uz šo pamatā esošo riska darījumu nav grozīts tā, ka ir ietekmēta minēto pamatā esošo riska darījumu izpildāmība vai iekasējamība.

7.  
Pamatā esošie riska darījumi atbilst iepriekš noteiktiem, skaidriem un dokumentētiem atbilstības kritērijiem, kas neļauj pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību.

Piemērojot šo punktu, par aktīvu portfeļa pārvaldību neuzskata tādu riska darījumu aizstāšanu, kuri pārkāpj apliecinājumus vai garantijas, un – gadījumos, kad vērtspapīrošana ietver papildināšanas periodu, – tādu riska darījumu pievienošanu, kuri atbilst definētajiem papildināšanas nosacījumiem.

Visi riska darījumi, ko pievieno pēc darījuma slēgšanas dienas, atbilst atbilstības kritērijiem, kas nav mazāk stingri kā tie, kurus piemēro pamatā esošo riska darījumu sākotnējā atlasē.

Pamatā esošo riska darījumu var izslēgt no darījuma, ja šis pamatā esošais riska darījums:

a) 

ir pilnībā atmaksāts vai ir citādi beidzies tā termiņš;

b) 

ir cedēts, pārdots vai atsavināts iniciatora parastās darījumdarbības gaitā, ar nosacījumu, ka šāda tiesību nodošana nav netiešs atbalsts, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 250. pantā;

c) 

ir pakļauts izmaiņām, kas nav saistītas ar kredītu, piemēram, parāda refinansēšanai vai pārstrukturēšanai, un kas notiek minētā pamatā esošā riska darījuma parastās apkalpošanas gaitā; vai

d) 

neatbilda atbilstības kritērijiem laikā, kad to iekļāva darījumā.

8.  
Vērtspapīrošanu nodrošina ar portfeli, kas sastāv no aktīvu veida ziņā viendabīgiem pamatā esošiem riska darījumiem, ņemot vērā konkrētās iezīmes saistībā ar aktīvu veida naudas plūsmām, tostarp iezīmes saistībā ar to līguma noteikumiem, kredītrisku un priekšapmaksu. Pamatā esošo riska darījumu portfelis satur tikai vienu aktīvu veidu.

Pirmajā daļā minētie pamatā esošie riska darījumi ietver saistības, kas ir līgumiski saistošas un izpildāmas un kuru neizpildes gadījumā var pilnā apmērā vērsties pret debitoriem un attiecīgā gadījumā – pret galvotājiem.

Pirmajā daļā minētajiem pamatā esošajiem riska darījumiem ir noteiktas periodiskas maksājumu plūsmas, kuru daļas summas ziņā var atšķirties, attiecībā uz īres maksas, pamatsummas vai procentu maksājumiem vai jebkādām citām tiesībām saņemt ienākumus no aktīviem, ar ko atbalsta šādus maksājumus. Pamatā esošie riska darījumi var arī radīt ieņēmumus no jebkādu finansētu vai nomātu aktīvu pārdošanas.

Šā punkta pirmajā daļā minētie pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus vērtspapīrus, kas definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunktā un kas nav uzņēmuma obligācijas, kuras nav iekļautas sarakstā tirdzniecības vietā.

9.  
Pamatā esošie riska darījumi neietver nekādas vērtspapīrošanas pozīcijas.
10.  
Sākotnējās izvietošanas standartus, kurus ievērojot, ir iniciēti pamatā esošie riska darījumi, un jebkuras būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem sākotnējās izvietošanas standartiem bez liekas kavēšanās pilnībā atklāj potenciālajiem ieguldītājiem. Pamatā esošos riska darījumus sākotnēji izvieto, paredzot tiesības pilnā apmērā vērsties pret parādnieku, kas nav SSPE. Kreditēšanas vai sākotnējās izvietošanas lēmumos attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem nav iesaistītas trešās personas.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, aizdevumu portfelis neietver nekādus aizdevumus, kas ir tikuši piedāvāti tirgū un sākotnēji izvietoti ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai attiecīgā gadījumā starpniekiem tika darīts zināms, ka aizdevējs sniegto informāciju varētu nebūt pārbaudījis.

Aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 2008/48/EK 8. pantā vai Direktīvas 2014/17/ES 18. panta 1.–4. punktā, 18. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 18. panta 6. punktā, vai attiecīgā gadījumā līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.

Iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam ir specializētas zināšanas par tādu riska darījumu iniciēšanu, kuri pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem.

11.  

Pamatā esošie riska darījumi atlases laikā neietver riska darījumus, kam iestājusies saistību neizpilde Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta nozīmē, un riska darījumus ar debitoru vai galvotāju, kura kredītkvalitāte ir samazināta un par kuru saskaņā ar iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošo informāciju ir zināms, ka:

a) 

tas ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tiesa tā kreditoriem ir piešķīrusi galīgas nepārsūdzamas izpildes tiesības vai tiesības uz materiālu zaudējumu atlīdzību maksājuma neveikšanas dēļ trijos gados pirms iniciēšanas dienas, vai arī ir noticis parādu pārstrukturēšanas process attiecībā uz tā ienākumus nenesošajiem riska darījumiem trijos gados pirms pamatā esošo riska darījumu atlases dienas, izņemot gadījumus, kad:

i) 

pārstrukturētam pamatā esošam riska darījumam nav bijis jaunu nokavētu maksājumu kopš dienas, kad veikta pārstrukturēšana, kurai jābūt notikušai vismaz vienu gadu pirms pamatā esošo riska darījumu atlases dienas; un

ii) 

informācijā, ko iniciators sniedzis saskaņā ar 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktu un e) punkta i) apakšpunktu, skaidri norādīta pārstrukturēto pamatā esošo riska darījumu daļa, pārstrukturēšanas laiks un sīkāks apraksts un to darbības rezultāti kopš pārstrukturēšanas dienas;

b) 

pamatā esošā riska darījuma iniciēšanas dienā attiecīgā gadījumā ir bijis publiskā kredītreģistrā, kurā iekļautas personas ar negatīvu kredītvēsturi, vai, ja šāda publiska kredītreģistra nav, citā kredītreģistrā, kas ir pieejams iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam, vai

c) 

tam ir tāds kredītnovērtējums vai kredītspējas novērtējums, kas liecina, ka līgumā paredzēto maksājumu neveikšanas risks ir ievērojami lielāks nekā salīdzināmiem iniciatora turētiem riska darījumiem, kuri nav vērtspapīroti.

12.  

Laikā, kad pamatā esošos riska darījumus iekļauj darījumā, parādnieki ir veikuši vismaz vienu maksājumu, izņemot gadījumus, kad:

a) 

vērtspapīrošana ir atjaunojama vērtspapīrošana, kas nodrošināta ar riska darījumiem, kuri maksājami vienā maksājumā vai kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu, bez ierobežojuma iekļaujot mēneša maksājumus par atjaunojamiem kredītiem; vai

b) 

riska darījums atspoguļo tāda riska darījuma refinansēšanu, kurš jau ir iekļauts darījumā.

13.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, sīkāk precizējot, kuri 8. punktā minētie pamatā esošie riska darījumi ir uzskatāmi par viendabīgiem.

Attiecīgo regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI līdz 2021. gada 10. oktobrim iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

26.c pants

Prasības attiecībā uz standartizēšanu

1.  
Iniciators vai sākotnējais aizdevējs ievēro riska paturēšanas prasību saskaņā ar 6. pantu.
2.  
Procentu likmju un valūtas riskus, kas izriet no vērtspapīrošanas, un to iespējamo ietekmi uz maksājumiem iniciatoram un ieguldītājiem apraksta darījuma dokumentācijā. Šos riskus pienācīgi mazina, un atklāj informāciju par visiem šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem. Ikvienu nodrošinājumu, ar ko nodrošina ieguldītāja saistības saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, denominē tajā pašā valūtā, kurā denominēts kredītaizsardzības maksājums.

Ja vērtspapīrošanā izmanto SSPE, SSPE saistību summa attiecībā uz procentu maksājumiem ieguldītājiem katrā maksājumu dienā ir vienāda ar SSPE ienākumu summu no iniciatora un jebkādiem nodrošinājuma līgumiem vai mazāka par to.

Pamatā esošo riska darījumu portfelī neiekļauj atvasinātos instrumentus, izņemot gadījumus nolūkā ierobežot pamatā esošo riska darījumu procentu likmju risku vai valūtas risku. Minētos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.

3.  

Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi attiecībā uz darījumu ir balstīti uz kādu no šādiem rādītājiem:

a) 

vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, un neatsaucas uz sarežģītām formulām vai atvasinātajiem instrumentiem;

b) 

ienākumiem, ko rada ieguldītāja saistību nodrošinājums saskaņā ar aizsardzības līgumu.

Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi par pamatā esošiem riska darījumiem ir balstīti uz vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, un neizmanto sarežģītas formulas vai atvasinātos instrumentus.

4.  
Pēc izpildes notikuma attiecībā uz iniciatoru ieguldītājam ir atļauts veikt izpildi nodrošinošu darbību.

Vērtspapīrošanas gadījumā, izmantojot SSPE, ja ir iesniegts paziņojums par kredītaizsardzības līguma izpildi vai izbeigšanu, SSPE neietur nekādu naudas summu, kura pārsniedz to, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu minētās SSPE operatīvo darbību, aizsardzības maksājumus par pamatā esošajiem riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības un kuri izbeigšanas brīdī joprojām tiek pārstrukturēti, vai atmaksu ieguldītājiem, kas tiem pienākas saskaņā ar vērtspapīrošanas līguma noteikumiem.

5.  
Zaudējumus sadala vērtspapīrošanas pozīcijas turētājiem laidienu prioritātes secībā, sākot ar zemākās prioritātes laidienu.

Visiem laidieniem piemēro secīgu amortizāciju, lai noteiktu laidienu neatmaksāto summu katrā maksājuma dienā, sākot ar augstākās prioritātes laidienu.

Atkāpjoties no otrās daļas, darījumi, kuriem ir raksturīga nesecīga maksājumu prioritāte, ietver izraisītājnotikumus, kas attiecas uz pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, novedot pie maksājumu prioritātes, kura atjauno amortizāciju uz secīgiem maksājumiem prioritātes secībā. Šādos ar rezultātiem saistītos izraisītājnotikumos ietilpst vismaz:

a) 

vai nu to riska darījumu kumulatīvās summas pieaugums, kuros netiek pildītas saistības, vai uzkrāto zaudējumu pieaugums, kas pārsniedz noteiktu procentuālo daļu no pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksātās summas;

b) 

viens papildu retrospektīvs izraisītājnotikums; un

c) 

viens prospektīvs izraisītājnotikums.

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par darbības izraisītājnotikumu specifikāciju un attiecīgā gadījumā par to kalibrēšanu.

EBI līdz 2021. gada 30. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot ceturtajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

Laidieniem amortizējoties, nodrošinājuma summu, kas vienāda ar minēto laidienu amortizācijas summu, atmaksā ieguldītājiem, ar noteikumu, ka ieguldītāji minētos laidienus ir nodrošinājuši.

Ja saistībā ar pamatā esošajiem riska darījumiem ir iestājies 26.e pantā minētais kredītnotikums un parāda pārstrukturēšana attiecībā uz šiem riska darījumiem nav pabeigta, kredītaizsardzības summa, kas atlikusi jebkurā maksājuma dienā, ir vismaz vienāda ar minēto pamatā esošo riska darījumu nesamaksāto nominālo summu, no kuras atskaitīti jebkādi starpposma maksājumi, kas veikti saistībā ar šiem pamatā esošajiem riska darījumiem.

6.  

Ja vērtspapīrošana ir atjaunojama vērtspapīrošana, darījuma dokumentācijā iekļauj atbilstīgus priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus vai izraisītājnotikumus atjaunošanas laikposma izbeigšanai, ietverot vismaz šādu informāciju:

a) 

pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās līdz iepriekš noteiktam slieksnim vai zemāk par to;

b) 

zaudējumu palielināšanās virs iepriekš noteikta sliekšņa;

c) 

nespēja noteiktā laikposmā pietiekamā apjomā piesaistīt jaunus pamatā esošus riska darījumus, kas atbilst iepriekš noteiktai kredītkvalitātei.

7.  

Darījuma dokumentācijā skaidri norāda:

a) 

ciktāl attiecas parādus apkalpojošās sabiedrības, uzticības personas un citu papildpakalpojumu sniedzēju, kā arī 26.e panta 4. punktā minētā pārbaudes aģenta–trešās personas līgumiskās saistības, pienākumus un atbildību;

b) 

noteikumus, kas nodrošina parādus apkalpojošās sabiedrības, pilnvarotās personas, citu papildpakalpojumu sniedzēju vai 26.e panta 4. punktā minētā pārbaudes aģenta–trešās personas aizstāšanu kāda no minēto pakalpojumu sniedzēju saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, ja minētie pakalpojumu sniedzēji nav iniciators, tādā veidā, kas neizraisa minēto pakalpojumu sniegšanas izbeigšanu;

c) 

apkalpošanas procedūras, kas attiecas uz pamatā esošajiem riska darījumiem darījumu slēgšanas dienā un pēc tam, un apstākļus, kādos minētās procedūras var mainīt;

d) 

apkalpošanas standartus, kurus parādus apkalpojošajai sabiedrībai ir jāievēro, apkalpojot pamatā esošos riska darījumus visā vērtspapīrošanas laikā.

8.  
Parādus apkalpojošai sabiedrībai ir specializētas zināšanas, lai apkalpotu riska darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un rūpīgi dokumentēta un pienācīga politika, procedūras un risku pārvaldības kontroles saistībā ar riska darījumu apkalpošanu.

Parādus apkalpojošā sabiedrība pamatā esošajiem riska darījumiem piemēro apkalpošanas procedūras, kas ir vismaz tikpat stingras kā tās, kuras iniciators piemēro līdzīgiem riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti.

9.  
Iniciators pastāvīgi uztur atjauninātu atsauces reģistru, lai jebkurā brīdī identificētu pamatā esošos riska darījumus. Minētajā reģistrā norāda atsauces parādniekus, atsauces saistības, no kurām izriet pamatā esošie riska darījumi, un – par katru pamatā esošo riska darījumu – nominālo summu, kas ir aizsargāta un nav atmaksāta.
10.  
Darījuma dokumentācijā ietver skaidrus noteikumus, kas palīdz laikus risināt konfliktus starp dažādām ieguldītāju kategorijām. Ja vērtspapīrošanā izmanto SSPE, balsstiesības tiek skaidri noteiktas un piešķirtas parādzīmju turētājiem, un tiek skaidri norādīta tās uzticības personas un citu vienību atbildība, kurām ir fiduciāri pienākumi pret ieguldītājiem.

26.d pants

Prasības attiecībā uz pārredzamību

1.  
Iniciators pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamus datus par statiskiem un dinamiskiem vēsturiskiem rādītājiem par saistību neizpildi un zaudējumiem, piemēram, datus par pārkāpumiem un saistību neizpildi, attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi riska darījumiem, kuri tiek vērtspapīroti, un šādu datu avotus un pamatojumu apgalvojumam par līdzību. Šādi dati attiecas uz vismaz piecu gadu laikposmu.
2.  
Pirms darījuma noslēgšanas atbilstoša un neatkarīga puse veic pamatā esošo riska darījumu izlases ārēju pārbaudi, tostarp pārbaudot, vai pamatā esošie riska darījumi ir atbilstīgi kredītaizsardzībai saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu.
3.  
Iniciators pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu saistību naudas plūsmas modeli, kas precīzi atspoguļo līgumattiecības starp pamatā esošajiem riska darījumiem un maksājumiem starp iniciatoru, ieguldītājiem, citām trešām personām un, ja piemērojams, SSPE, un pēc cenas noteikšanas minēto modeli dara pieejamu ieguldītājiem un – pēc pieprasījuma – potenciālajiem ieguldītājiem.
4.  
Tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa vai automobiļa iegādei vai automobiļa izpirkumnomas darījumi, iniciators kā daļu no informācijas, ko atklāj, ievērojot 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktu, publicē pieejamo informāciju par to aktīvu vidisko sniegumu, kuri finansēti ar šādiem aizdevumiem mājokļa vai automobiļa iegādei vai automobiļu izpirkumnomas darījumiem.

Atkāpjoties no pirmās daļas, iniciatori no 2021. gada 1. jūnija var nolemt publicēt pieejamo informāciju, kas saistīta ar aktīvu, kuri finansēti ar pamatā esošiem riska darījumiem, svarīgāko negatīvo ietekmi uz to ilgtspējas faktoriem.

5.  
Iniciators ir atbildīgs par 7. panta noteikumu ievērošanu. Regulas 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu pēc viņu pieprasījuma. 7. panta 1. punkta pirmās daļas b)–d) punktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas dara pieejamu vismaz projekta jeb sākotnējā formā. Dokumentācijas galīgo versiju ieguldītājiem dara pieejamu vēlākais 15 dienas pēc darījuma noslēgšanas.
6.  
Līdz 2021. gada 10. jūlijam EUI ar Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par šā panta 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un citām nelabvēlīgām sekām uz vidi, sabiedrību un pārvaldību.

Attiecīgā gadījumā šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektā ir atspoguļoti vai izmantoti regulatīvie tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar pilnvarojumu, kurš EUI piešķirts ar Regulu (ES) 2019/2088, jo īpaši tās 2.a pantu un 4. panta 6. un 7. punktu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010.

26.e pants

Prasības attiecībā uz kredītaizsardzības līgumu, pārbaudes aģentu–trešo personu un sintētisko atlikušo starpību

1.  

Kredītaizsardzības līgums attiecas vismaz uz šādiem kredītnotikumiem:

a) 

ja riska pārvešanai izmanto garantijas – uz kredītnotikumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 215. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b) 

ja riska pārvešanai izmanto kredītu atvasinātos instrumentus – uz kredītnotikumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 216. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Visus kredītnotikumus dokumentē.

Pārskatīšanas pasākumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.b panta nozīmē, kurus piemēro pamatā esošajiem riska darījumiem, neizslēdz atbilstīgu kredītnotikumu izraisīšanu.

2.  
Kredītaizsardzības maksājumu pēc kredītnotikuma iestāšanās aprēķina, pamatojoties uz faktiskajiem zaudējumiem, kas radušies iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam un ko pārstrukturē saskaņā ar to standarta atgūšanas politiku un procedūrām attiecībā uz konkrētajiem riska darījumu veidiem, un reģistrē to finanšu pārskatos maksājuma veikšanas laikā. Galīgo kredītaizsardzības maksājumu veic noteiktā laikposmā pēc konkrētā pamatā esošā riska darījuma parāda pārstrukturēšanas, ja parāda pārstrukturēšana tiek pabeigta pirms juridiski noteiktā termiņa vai kredītaizsardzības līguma priekšlaicīgas izbeigšanas.

Starpposma kredītaizsardzības maksājumu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 1. punktā minētā kredītnotikuma iestāšanās gadījumos, kad parāda pārstrukturēšana attiecībā uz zaudējumiem, kas saistīti ar konkrētu pamatā esošo riska darījumu, nav pabeigta līdz minētā sešu mēnešu perioda beigām. Starpposma kredītaizsardzības maksājums ir vismaz lielākais no šādiem rādītājiem:

a) 

paredzamo zaudējumu summa, kas ir līdzvērtīga vērtības samazinājumam, ko iniciators reģistrējis savos finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu starpposma maksājuma veikšanas laikā, pieņemot, ka kredītaizsardzības līguma nav un tas nesedz nekādus zaudējumus;

b) 

ja piemērojams – paredzamo zaudējumu apmērs, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.

Kad ir veikts starpposma kredītaizsardzības maksājums, veic pirmajā daļā minēto galīgo kredītaizsardzības maksājumu, lai zaudējumu starpposma norēķinu pielāgotu faktiskajiem zaudējumiem.

Starpposma un galīgā kredītaizsardzības maksājuma aprēķināšanas metodi precizē kredītaizsardzības līgumā.

Kredītaizsardzības maksājums ir proporcionāls attiecīgā pamatā esošā riska darījuma, uz kuru attiecas kredītaizsardzības līgums, neatmaksātās nominālās summas daļai.

Iniciatora tiesības saņemt kredītaizsardzības maksājumu ir izpildāmas. Summas, kas ieguldītājiem jāmaksā saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, skaidri norāda kredītaizsardzības līgumā, un tās ir ierobežotas. Šīs summas ir iespējams aprēķināt jebkuros apstākļos. Kredītaizsardzības līgumā skaidri norāda apstākļus, kādos ieguldītājiem ir jāveic maksājumi. Panta 4. punktā minētais pārbaudes aģents–trešā persona novērtē, vai šādi apstākļi ir radušies.

Kredītaizsardzības maksājuma summu aprēķina tā individuālā pamatā esošā riska darījuma līmenī, attiecībā uz kuru ir iestājies kredītnotikums.

3.  
Kredītaizsardzības līgumā norāda maksimālo pagarinājumu, ko piemēro parāda pārstrukturēšanai, kas attiecas uz tiem pamatā esošajiem riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir iestājies 1. punktā minētais kredītnotikums, bet attiecībā uz kuriem līdz juridiski noteiktajam dzēšanas termiņam vai kredītaizsardzības līguma priekšlaicīgai izbeigšanai parāda pārstrukturēšana nav pabeigta. Šāds pagarinājums nav ilgāks par diviem gadiem. Kredītaizsardzības līgumā paredz, ka līdz minētā pagarinājuma beigām veic galīgo kredītaizsardzības maksājumu, pamatojoties uz iniciatora galīgo zaudējumu aplēsi, ko iniciatoram tajā laikā vajadzētu būt reģistrējušam savos finanšu pārskatos, pieņemot, ka kredītaizsardzības līgums nepastāv un nesedz nekādus zaudējumus.

Ja kredītaizsardzības līgums tiek izbeigts, parāda pārstrukturēšana attiecībā uz visiem neatmaksātajiem kredītnotikumiem, kas iestājušies pirms šīs izbeigšanas, turpinās tādā pašā veidā, kā aprakstīts pirmajā daļā.

Kredītaizsardzības prēmijas, kas jāmaksā saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, strukturē kā atkarīgas no ienākumus nesošu vērtspapīrotu riska darījumu neatmaksātās nominālās summas attiecīgā maksājuma veikšanas brīdī, un tās atspoguļo aizsargātā laidiena risku. Šajā nolūkā kredītaizsardzības līgumā nenosaka garantētās prēmijas, prēmiju priekšmaksājumus, atlaižu mehānismus vai citus mehānismus, ar kuriem var izvairīties no zaudējumu faktiskās attiecināšanas uz ieguldītājiem vai tos attiecināt mazākā mērā, vai daļu no samaksātajām prēmijām atmaksāt iniciatoram pēc darījuma termiņa beigām.

Atkāpjoties no šā punkta trešās daļas, prēmiju priekšmaksājumi ir atļauti ar nosacījumu, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi, ja dalībvalsts tiesību aktos ir īpaši paredzēta garantiju sistēma un ja tai piemēro atbalsta garantiju, ko sniedz jebkura no Regulas (ES) Nr. 575/2013 214. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām vienībām.

Darījuma dokumentācijā apraksta, kā tiek aprēķināta kredītaizsardzības prēmija un visi parādzīmju kuponi, ja tādi ir, attiecībā uz katru maksājuma dienu visā vērtspapīrošanas laikā.

Ieguldītāju tiesības saņemt kredītaizsardzības prēmijas ir izpildāmasi.

4.  

Iniciators pirms darījuma slēgšanas dienas ieceļ pārbaudes aģentu–trešo personu. Pārbaudes aģents–trešā persona attiecībā uz katru pamatā esošo riska darījumu, par kuru ir sniegts paziņojums par kredītnotikumu, pārbauda vismaz visus šādus elementus:

a) 

vai paziņojumā par kredītnotikumu minētais kredītnotikums ir tāds, kā noteikts kredītaizsardzības līguma noteikumos;

b) 

vai pamatā esošais riska darījums attiecīgā kredītnotikuma iestāšanās brīdī bija iekļauts atsauces portfelī;

c) 

vai pamatā esošais riska darījums laikā, kad to iekļāva atsauces portfelī, atbilda atbilstības kritērijiem;

d) 

ja pamatā esošs riska darījums pievienots vērtspapīrošanai papildināšanas rezultātā – vai šāda papildināšana atbilda papildināšanas nosacījumiem;

e) 

vai galīgo zaudējumu summa atbilst zaudējumiem, ko iniciators reģistrējis savā peļņas un zaudējumu pārskatā;

f) 

vai laikā, kad tiek veikts galīgais kredītaizsardzības maksājums, zaudējumi, kas attiecas uz pamatā esošajiem riska darījumiem, ir pareizi sadalīti starp ieguldītājiem.

Pārbaudes aģents–trešā persona ir neatkarīgs no iniciatora un ieguldītājiem, un attiecīgā gadījumā no SSPE un ir piekritis tā iecelšanai par pārbaudes aģentu–trešo personu līdz darījuma slēgšanas dienai.

Pārbaudes aģents–trešā persona var veikt pārbaudi izlases veidā, nevis pārbaudot katru individuālo pamatā esošo riska darījumu, par kuru tiek prasīts kredītaizsardzības maksājums. Tomēr ieguldītāji var pieprasīt jebkura konkrēta pamatā esošā riska darījuma atbilstības pārbaudi, ja tie nav apmierināti ar izlases veida pārbaudi.

Iniciators darījuma dokumentācijā iekļauj apņemšanos sniegt pārbaudes aģentam–trešai personai visu informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu pirmajā daļā noteikto prasību izpildi.

5.  

Iniciators var izbeigt darījumu pirms termiņa tikai šādos gadījumos:

a) 

ieguldītāja maksātnespēja;

b) 

ieguldītājs nav samaksājis saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu maksājamās summas vai nav izpildījis darījuma dokumentos noteiktas būtiskas saistības;

c) 

attiecīgi regulatīvi notikumi, tostarp:

i) 

attiecīgas izmaiņas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, attiecīgas izmaiņas, ko kompetentās iestādes veikušas šādu tiesību aktu oficiāli publicētās interpretācijās, ja tādas ir, vai attiecīgas izmaiņas darījuma aplikšanas ar nodokli vai tā uzskaites režīmā, kurām ir būtiska negatīva ietekme uz darījuma ekonomisko efektivitāti, katrā no gadījumiem – salīdzinājumā ar to, kas bija paredzēts darījuma slēgšanas brīdī, un ko tolaik nevarēja pamatoti sagaidīt;

ii) 

kompetentās iestādes konstatējums, ka iniciatoram vai jebkurai iniciatora filiālei attiecībā uz vērtspapīrošanu nav vai vairs nav atļauts atzīt būtiska kredītriska pārvešanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 245. panta 2. vai 3. punktu;

d) 

tiek izmantota iespēja atsaukt darījumu noteiktā brīdī (atsaukums noteiktā brīdī), ja laikposms, mērot no darījuma slēgšanas dienas, ir vienāds ar vai ilgāks par sākotnējā atsauces portfeļa vidējo svērto darbības laiku darījuma slēgšanas dienā;

e) 

tiek izmantota Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. panta 1. punktā definētā dzēšanas iespēja;

f) 

nefondētās kredītaizsardzības gadījumā ieguldītājs vairs nav uzskatāms par atbilstošu aizsardzības devēju saskaņā ar 8. punktā noteiktajām prasībām.

Darījuma dokumentācijā norāda, vai attiecīgajā darījumā ir ietvertas kādas no d) un e) apakšpunktā minētajām atsaukšanas tiesībām un kā šādas atsaukšanas tiesības ir strukturētas.

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkos atsaukums noteiktā brīdī nav strukturēts tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju turētām pozīcijām, un nav arī citādi strukturēts, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus.

Atsaukuma noteiktā brīdī izmantošanas gadījumā iniciatori paziņo kompetentajām iestādēm par to, kā tiek pildītas otrajā un trešajā daļā minētās prasības, tostarp, pamatojot šāda atsaukuma izmantošanu un norādot ticamu pārskatu, kas parāda, ka atsaukuma izmantošanas iemesls nav pamatā esošo aktīvu kvalitātes pasliktināšanās.

Attiecībā uz fondēto kredītaizsardzību, beidzoties kredītaizsardzības līgumam, nodrošinājumu atdod ieguldītājiem, ievērojot laidienu prioritāro secību saskaņā ar attiecīgo maksātnespējas tiesību aktu noteikumiem, kas piemērojami iniciatoram.

6.  
Ieguldītāji nevar izbeigt darījumu pirms termiņa kāda cita iemesla dēļ, izņemot to, ka iniciators nav samaksājis kredītaizsardzības prēmiju vai ir citādi būtiski pārkāpis līgumsaistības.
7  

Iniciators var uzņemties saistības attiecībā uz sintētisko atlikušo starpību, kas ir pieejama kā kredītkvalitātes uzlabojums ieguldītājiem, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

sintētiskās atlikušās starpības summa, ko iniciators apņemas izmantot kā kredītkvalitātes uzlabojumu katrā maksājuma periodā, ir norādīta darījuma dokumentācijā un izteikta kā fiksēta procentuālā daļa no kopējā neatmaksātā portfeļa atlikuma attiecīgā maksājuma perioda sākumā (fiksētā sintētiskā atlikusī starpība);

b) 

sintētisko atlikušo starpību, ko neizmanto, lai segtu kredītzaudējumus, kuri rodas katrā maksājuma periodā, atmaksā iniciatoram;

c) 

iniciatoriem, kuri izmanto IRB pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. pantā, kopējā summa, par kuru uzņemtas saistības, gadā nav lielāka par visu minētajā gada pamatā esošo riska darījumu viena gada regulatīvajām paredzamo zaudējumu summām, kas aprēķinātas saskaņā ar minētās regulas 158. pantu;

d) 

iniciatoriem, kuri neizmanto IRB pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. pantā, pamatā esošā portfeļa viena gada paredzamo zaudējumu aprēķinu skaidri nosaka darījuma dokumentācijā;

e) 

darījuma dokumentācijā ir norādīti šajā punktā izklāstītie nosacījumi.

8.  

Kredītaizsardzības līgums ir:

a) 

garantija, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā izklāstītajām prasībām, ar kuru kredītrisks tiek pārvests jebkurai no Regulas (ES) Nr. 575/2013 214. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītajām struktūrām, ar nosacījumu, ka riska darījumi ar ieguldītāju atbilst 0 % riska pakāpei saskaņā ar minētās regulas trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

b) 

garantija, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā, un kam izmanto atbalsta garantiju, kuru piešķīrusi jebkura no šā punkta a) apakšpunktā minētajām struktūrām; vai

c) 

cita veida kredītaizsardzība, kura nav minēta šā punkta a) un b) apakšpunktā, garantijas, kredīta atvasinātā instrumenta vai ar kredītrisku saistītas parādzīmes veidā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 249. pantā noteiktajām prasībām, ar noteikumu, ka ieguldītāja pienākumi ir nodrošināti ar nodrošinājumu, kas atbilst šā panta 9. un 10. punktā noteiktajām prasībām.

9.  

Cita veida kredītaizsardzība, kas minēta 8. punkta c) apakšpunktā, atbilst šādām prasībām:

a) 

iniciatora tiesības izmantot nodrošinājumu, lai īstenotu ieguldītāju aizsardzības maksājumu saistības, ir izpildāmas, un minēto tiesību izpildāmība tiek nodrošināta, izmantojot atbilstīgus nodrošinājuma līgumus;

b) 

ieguldītāju tiesības atdot atpakaļ jebkādu nodrošinājumu, kas nav izmantots, lai izpildītu aizsardzības maksājumus, ja vērtspapīrošana ir noslēgta vai līdz ar laidienu amortizēšanu, ir izpildāmas;

c) 

ja nodrošinājums ir ieguldīts vērtspapīros, darījuma dokumentācijā ir izklāstīti šādu vērtspapīru atbilstības kritēriji un glabāšanas kārtība.

Darījuma dokumentācijā norāda, vai ieguldītāji joprojām ir pakļauti iniciatora kredītriskam.

Iniciators iegūst kvalificēta juridiskā padomnieka atzinumu, kas apstiprina, ka kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās.

10.  

Ja tiek sniegta cita veida kredītaizsardzība saskaņā ar šā panta 8. punkta c) apakšpunktu, iniciators un ieguldītājs izmanto augstas kvalitātes nodrošinājumu, kas ir kāds no turpmāk minētajiem:

a) 

nodrošinājums to 0 % riska svērto parāda vērtspapīru veidā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā un atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

i) 

šiem parāda vērtspapīriem atlikušais maksimālais termiņš ir trīs mēneši, kas nav ilgāks par atlikušo laiku līdz nākamajai maksājuma dienai;

ii) 

šos parāda vērtspapīrus var izpirkt skaidrā naudā tādā apjomā, kas ir vienāds ar aizsargātā laidiena nesamaksāto atlikumu;

iii) 

šos parāda vērtspapīrus tur no iniciatora un ieguldītājiem neatkarīgs depozitārijs;

b) 

nodrošinājums naudas veidā, kas tiek turēts trešās personas kredītiestādē ar 3. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. pantā izklāstītajai attiecināšanai.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, tikai iniciators var izmantot augstas kvalitātes nodrošinājumu skaidras naudas noguldījuma veidā pie iniciatora vai vienā no tā filiālēm, ja iniciatora vai vienas no tā filiālēm kredītkvalitātes pakāpe atbilst vismaz 2. pakāpei atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. pantā minētajai attiecināšanai, ja ieguldītājs galīgajā darījuma dokumentācijā ir devis nepārprotamu piekrišanu pēc tam, kad tas ir veicis uzticamības pārbaudi saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, tostarp visu attiecīgo darījuma partneru kredītriska novērtēšanu.

Kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar 29. panta 5. punktu, pēc apspriešanās ar EBI var atļaut iniciatoram vai vienai no tā filiālēm, ja iniciators vai viena no tā filiālēm atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, sniegt nodrošinājumu skaidras naudas veidā ar noteikumu, ka iespējams dokumentēt tirgus grūtības, objektīvus šķēršļus, kas saistīti ar iestādes dalībvalstij piešķirto kredītkvalitātes pakāpi, vai būtiskas potenciālas koncentrācijas problēmas attiecīgajā dalībvalstī sakarā ar otrajā daļā minētās prasības par kredītkvalitātes 2. pakāpi kā minimālo pakāpi, piemērošanu.

Ja trešās personas kredītiestāde vai iniciators vai viena no tā filiālēm vairs neatbilst minimālajai kredītkvalitātes pakāpei, nodrošinājumu deviņu mēnešu laikā pārved trešās personas kredītiestādei ar 3. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi vai nodrošinājumu iegulda vērtspapīros, kas atbilst šā punkta pirmās daļas a) punktā noteiktajiem kritērijiem.

Šajā punktā noteiktās prasības uzskata par izpildītām attiecībā uz ieguldījumiem iniciatora emitētās ar kredītrisku saistītās parādzīmēs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 218. pantu.

EBI uzrauga šajā pantā minētās nodrošinājuma prakses piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot darījuma partnera kredītriskam un citiem no šādas nodrošinājuma prakses izrietošiem ekonomiskajiem un finanšu riskiem, ar ko ieguldītāji saskaras.

EBI līdz 2023. gada 10. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem.

Komisija līdz 2023. gada 10. oktobrim, pamatojoties uz minēto EBI ziņojumu, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot darījumu partnera kredītriska pārmērīgas uzkrāšanās riskam finanšu sistēmā, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu šā panta grozīšanai.;

▼B



3. IEDAĻA

VPS paziņojums

27. pants

VPS paziņojuma prasības

▼M1

1.  
Iniciatori un sponsori, izmantojot šā panta 7. punktā minēto veidni, kopīgi paziņo EVTI, ja vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām (“VPS paziņojums”). Attiecībā uz ABKV programmu – tikai sponsors ir atbildīgs par minētās programmas paziņošanu un – minētajā programmā – par ABKV darījumu atbilstību 24. pantam. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā par paziņošanu ir atbildīgs tikai iniciators.

VPS paziņojums satur iniciatora un sponsora sniegtu paskaidrojumu par to, kā ir nodrošināta atbilstība VPS kritērijiem, kas izklāstīti 20.–22. pantā, 24.–26. pantā vai 26.b–26.e pantā.

▼B

EVTI, ievērojot 5. punktu, VPS paziņojumu publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē. Vērtspapīrošanas iniciatori un sponsori informē savas kompetentās iestādes par VPS paziņojumu un no sava vidus norīko vienību, kas būs pirmais kontaktpunkts ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm.

2.  
►M1  Lai pārbaudītu, vai vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantam, 23.–26. pantam vai 26.a–26.e pantam, iniciators, sponsors vai SSPE var izmantot tādas trešās personas pakalpojumus, kurai sniegta atļauja saskaņā ar 28. pantu. ◄ Tomēr šāda pakalpojuma izmantošana nekādā gadījumā neietekmē iniciatora, sponsora vai SSPE atbildību par savu juridisko pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu. Šāda pakalpojuma izmantošana neietekmē pienākumus, kas uzlikti institucionālajiem ieguldītājiem, kā izklāstīts 5. pantā.

►M1  Ja iniciators, sponsors vai SSPE izmanto saskaņā ar 28. pantu atļauju saņēmušas trešās personas pakalpojumu, lai novērtētu, vai vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantam, 23.–26. pantam vai 26.a–26.e pantam, VPS paziņojumā iekļauj paziņojumu, ka atbilstību VPS kritērijiem ir apstiprinājusi minētā trešā persona, kurai ir sniegta atļauja. ◄  pantam vai 23. līdz 26. pantam, VPS paziņojumā iekļauj paziņojumu, ka atbilstību VPS kritērijiem ir apstiprinājusi minētā trešā persona, kurai ir dota atļauja. Paziņojumā iekļauj tās trešās personas nosaukumu un uzņēmējdarbības vietu, kurai ir dota atļauja, un tās kompetentās iestādes nosaukumu, kura izdevusi atļauju.

3.  

Ja iniciators vai sākotnējais aizdevējs nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā un kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, paziņojumam, ievērojot šā panta1. punktu, pievieno:

a) 

iniciatora vai sākotnējā aizdevēja apliecinājumu, ka kredīti tiek piešķirti, balstoties uz stabiliem un skaidri definētiem kritērijiem un skaidri noteiktiem procesiem attiecībā uz kredītu apstiprināšanu, grozīšanu, atjaunošanu un finansēšanu, un ka iniciators vai sākotnējais aizdevējs ir saskaņā ar šīs regulas 9. pantu ieviesis iedarbīgas sistēmas šādu procesu izmantošanai; un

b) 

iniciatora vai sākotnējā aizdevēja paziņojumu par to, vai a) apakšpunktā minētā kredīta piešķiršana ir pakļauta uzraudzībai.

▼M1

4.  
Iniciators un – attiecīgā gadījumā – sponsors nekavējoties paziņo EVTI un informē savu kompetento iestādi, ja vērtspapīrošana vairs neatbilst 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām.

▼B

5.  
►M1  EVTI savā oficiālajā tīmekļa vietnē uztur sarakstu ar visiem vērtspapīrošanas darījumiem, par kuriem iniciatori un sponsori tai ir paziņojuši, ka tie atbilst 19.–22. panta, 23.–26. panta vai 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām. ◄ Katru vērtspapīrošanu, kas šādi paziņota, EVTI bez liekas kavēšanās pievieno minētajam sarakstam un atjaunina sarakstu, ja pēc kompetento iestāžu lēmuma vai iniciatora vai sponsora paziņojuma vērtspapīrošanas vairs nav uzskatāmas par VPS. Ja kompetentā iestāde saskaņā ar 32. pantu ir uzlikusi administratīvus sodus, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo EVTI. EVTI minētajā sarakstā nekavējoties norāda, ka kompetentā iestāde saistībā ar attiecīgo vērtspapīrošanu ir uzlikusi administratīvus sodus.
6.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot to informāciju, kas iniciatoram, sponsoram un SSPE jāsniedz nolūkā izpildīt savus pienākumus saskaņā ar 1. punktu.

▼M1

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI līdz 2021. gada 10. oktobrim iesniedz Komisijai.

▼B

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7.  
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai izveidotu veidnes, kas jāizmanto 6. punktā minētās informācijas sniegšanai.

▼M1

Attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI līdz 2021. gada 10. oktobrim iesniedz Komisijai.

▼B

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

28. pants

Trešā persona, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām

1.  

►M1  Šīs regulas 27. panta 2. punktā minētajai trešai personai kompetentā iestāde sniedz atļauju novērtēt vērtspapīrošanas atbilstību VPS kritērijiem, kas paredzēti 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.a–26.e pantā. ◄ Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

trešā persona no iniciatoriem, sponsoriem vai SSPE, kas iesaistīti vērtspapīrošanas darījumos, kurus pārbauda trešā persona, prasa tikai nediskriminējošu un uz izmaksām balstītu maksu, nediferencējot maksu atkarībā no novērtējuma rezultātiem vai saistībā ar tiem;

b) 

trešā persona nav nedz regulēta vienība, kas definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 4. punktā, nedz kredītreitingu aģentūra, kas definēta Regulas (EK) Nr. 1060/2009 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un trešās personas citas veiktās darbības nekompromitē tās novērtējuma neatkarību vai integritāti;

c) 

trešā persona iniciatoram, sponsoram vai SSPE, kas iesaistīti vērtspapīrošanas darījumos, kurus novērtē trešā persona, nesniedz nekāda veida konsultāciju, revīzijas vai līdzvērtīgus pakalpojumus;

d) 

trešās personas vadības struktūras locekļiem ir profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze, kas ir piemērotas trešās personas uzdevumam, un viņiem ir laba reputācija un godprātība;

e) 

trešās personas vadības struktūrā ir vismaz viena trešdaļa, bet ne mazāk kā divi neatkarīgi direktori;

f) 

trešā persona veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstības VPS kritērijiem pārbaudi neietekmē nekāds esošs vai potenciāls interešu konflikts vai darījumdarbības attiecības, kurās iesaistīta trešā persona, tās akcionāri vai locekļi, vadītāji, darbinieki vai jebkura cita fiziska persona, kuras pakalpojumi tiek nodoti trešās personas rīcībā vai kontrolē. Šajā nolūkā trešā persona izveido, uztur, ievieš un dokumentē efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kas reglamentē politikas un procedūru īstenošanu nolūkā apzināt un novērst iespējamus interešu konfliktus. Identificēti potenciāli vai esoši interešu konflikti tiek nekavējoties novērsti vai mazināti un atklāti. Trešā persona izveido, uztur, ievieš un dokumentē pienācīgas procedūras un procesus, lai nodrošinātu atbilstības VPS prasībām novērtējuma neatkarību. Trešā persona regulāri uzrauga un pārskata minēto politiku un procedūras, lai izvērtētu to efektivitāti un novērtētu, vai tās ir jāatjaunina; un

g) 

trešā persona var pierādīt, ka tai ir pienācīgi operatīvie aizsardzības mehānismi un iekšējie procesi, kas dod iespēju novērtēt atbilstību VPS prasībām.

Kompetentā iestāde atsauc atļauju, ja tā uzskata, ka trešā persona būtiski neatbilst pirmajai daļai.

2.  
Trešā persona, kurai dota atļauja saskaņā ar 1. punktu, nekavējoties savai kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar minēto punktu, vai par jebkādām izmaiņām, kuras ir pamats uzskatīt par tādām, kas var ietekmēt tās kompetentās iestādes veikto novērtējumu.
3.  
Kompetentā iestāde no 1. punktā minētās trešās personas var iekasēt uz izmaksām balstītu maksu, lai segtu nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar atļaujas pieteikumu novērtēšanu un turpmāku pārraudzību, vai tiek izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi.
4.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot informāciju, kas jāsniedz kompetentām iestādēm, iesniedzot pieteikumu trešās personas atļaujai saskaņā ar 1. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.



5. NODAĻA

UZRAUDZĪBA

29. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

1.  

Šīs regulas 5. pantā izklāstīto pienākumu izpildi uzrauga šādas kompetentās iestādes saskaņā ar pilnvarām, kas tām piešķirtas ar attiecīgajiem tiesību aktiem:

a) 

attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām – kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 10. punktu;

b) 

attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem – kompetentā atbildīgā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 44. pantu;

c) 

attiecībā uz PVKIU un PVKIU pārvaldības sabiedrībām – kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 97. pantu;

d) 

attiecībā uz arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām – kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK ( 13 ) 6. panta g) punktu;

e) 

attiecībā uz kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām – kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 4. pantu, tostarp ECB attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

2.  
Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par sponsoru uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 4. pantu, tostarp ECB attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, uzrauga sponsoru atbilstību šīs regulas 6., 7., 8. un 9. pantā izklāstītajiem pienākumiem.
3.  
Ja iniciatori, sākotnējie aizdevēji un SSPE tiek uzraudzīti saskaņā ar Direktīvu 2003/41/EK, 2009/138/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1024/2013, attiecīgās saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem norīkotās kompetentās iestādes, tai skaitā ECB attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, uzrauga atbilstību šīs regulas 6., 7., 8. un 9. pantā izklāstītajiem pienākumiem.
4.  
Attiecībā uz iniciatoriem, sākotnējiem aizdevējiem un SSPE, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un uz kuriem neattiecas 3. punktā minētie Savienības tiesību akti, dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai uzraudzītu atbilstību 6., 7., 8. un 9. pantā noteiktajiem pienākumiem. Dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par kompetento iestāžu norīkošanu, ievērojot šo punktu, līdz 2019. gada 1. janvārim. Minēto pienākumu nepiemēro tādām sabiedrībām, kas tikai pārdod riska darījumus saskaņā ar ABKV programmu un vai citu vērtspapīrošanas darījumu vai shēmu un aktīvi neiniciē riska darījumus ar galveno mērķi tos regulāri vērtspapīrot.
5.  
Dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai uzraudzītu iniciatoru, sponsoru un SSPE atbilstību 18. līdz 27. pantam un trešo personu atbilstību 28. pantam. ►M1  Dalībvalstis par kompetento iestāžu norīkošanu saskaņā ar šo punktu līdz 2021. gada 10. oktobrim informē Komisiju un EVTI. Kamēr nav norīkota kompetentā iestāde, kas uzrauga atbilstību 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām, kompetentā iestāde, kas norīkota, lai uzraudzītu atbilstību 18.–27. pantā izklāstītajām prasībām, kuras piemērojamas no 2021. gada 8. aprīļa, uzrauga arī atbilstību 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām. ◄
6.  
Šā panta 5. punktu nepiemēro tādām sabiedrībām, kas tikai pārdod riska darījumus saskaņā ar ABKV programmu un vai citu vērtspapīrošanas darījumu vai shēmu un aktīvi neiniciē riska darījumus ar galveno mērķi tos regulāri vērtspapīrot. Šādā gadījumā iniciators vai sponsors pārbauda, vai minētās sabiedrības izpilda attiecīgos pienākumus, kas izklāstīti 18. līdz 27. pantā.
7.  
EVTI nodrošina šīs regulas 18. līdz 27. pantā izklāstīto pienākumu konsekventu piemērošanu un izpildi saskaņā ar uzdevumiem un pilnvarām, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 1095/2010. EVTI uzrauga Savienības vērtspapīrošanas tirgu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 ( 14 ) 39. pantu un vajadzības gadījumā piemēro savas pagaidu intervences tiesības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 40. pantu.
8.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un regulāri atjaunina sarakstu ar šajā pantā minētajām kompetentajām iestādēm.

30. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.  
Katra dalībvalsts nodrošina, ka kompetentajai iestādei, kas norīkota saskaņā ar 29. panta 1. līdz 5. punktu, ir uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras, kuras nepieciešamas, lai varētu veikt šajā regulā paredzētos pienākumus.
2.  
Kompetentā iestāde regulāri pārskata kārtības, procesus un mehānismus, ko iniciatori, sponsori, SSPE un sākotnējie aizdevēji ir īstenojuši, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām.

Pirmajā daļā minētā pārskatīšana ietver:

▼M1

a) 

procesus un mehānismus, lai pastāvīgi pareizi izmērītu un paturētu būtisku neto ekonomisko līdzdalību saskaņā ar 6. panta 1. punktu, un jebkuras tādas informācijas apkopošanu un savlaicīgu atklāšanu, kas jādara pieejama saskaņā ar 7. pantu;

▼M1

aa) 

attiecībā uz riska darījumiem, kas nav daļa no INRD vērtspapīrošanas:

i) 

kredītu piešķiršanas kritērijus, ko piemēro ienākumus nesošiem riska darījumiem saskaņā ar 9. pantu;

ii) 

labi izstrādātus atlases un cenu noteikšanas standartus, ko piemēro pamatā esošajiem riska darījumiem, kuri ir ienākumus nenesoši riska darījumi, kā minēts 9. panta 1. punkta otrajā daļā;

▼B

b) 

attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu, kas nav vērtspapīrošana ABKV programmā, – procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību 20. panta 7. līdz 12. punktam, 21. panta 7. punktam un 22. pantam; un

c) 

attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu, kas ir vērtspapīrošana ABKV programmā, – procesus un mehānismus, lai attiecībā uz ABKV darījumiem nodrošinātu atbilstību 24. pantam un attiecībā uz ABKV programmām nodrošinātu atbilstību 26. panta 7. un 8. punktam;

▼M1

d) 

attiecībā uz INRD vērtspapīrošanas darījumiem – procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību 9. panta 1. punktam, novēršot jebkādu 9. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētās atkāpes ļaunprātīgu izmantošanu; un

e) 

attiecībā uz VPS bilances vērtspapīrošanas darījumiem – procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību 26.b–26.e pantam;

▼B

3.  
Kompetentās iestādes pieprasa, lai vērtspapīrošanas darījumu radītie riski, tostarp reputācijas riski, tiktu izvērtēti un novērsti, izmantojot atbilstīgas politikas nostādnes un procedūras, ko ieviesuši iniciatori, sponsori, SSPE un sākotnējie aizdevēji.
4.  

Kompetentā iestāde vērtspapīrošanas jomā veiktās prudenciālās uzraudzības satvarā attiecīgā gadījumā pārrauga specifisko ietekmi, kādu līdzdalība vērtspapīrošanas tirgū atstāj uz tās finanšu iestādes stabilitāti, kura darbojas kā sākotnējais aizdevējs, iniciators, sponsors vai ieguldītājs, un, neskarot stingrāku nozaru regulējumu, tā ņem vērā:

a) 

kapitāla rezervju lielumu;

b) 

likviditātes rezervju lielumu; un

c) 

ar likviditāti saistīto risku ieguldītājiem, kuru rada būtiska termiņu nesakritība starp to finansējumu un ieguldījumiem.

Ja kompetentā iestāde konstatē būtisku risku finanšu iestādes finanšu stabilitātei vai visai finanšu sistēmai kopumā, neatkarīgi no tās pienākumiem saskaņā ar 36. pantu, tā veic pasākumus šādu risku mazināšanai un par saviem konstatējumiem ziņo norīkotajai iestādei, kas ir kompetenta par makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, un ESRK.

5.  
Kompetentā iestāde pārrauga jebkādu iespējamu šīs regulas 6. panta 2. punktā izklāstīto pienākumu apiešanu, un nodrošina, ka tiek piemērotas sankcijas saskaņā ar 32. un 33. pantu.

▼M1

31. pants

Vērtspapīrošanas tirgus makroprudenciālā uzraudzība

1.  
ESRK savu pilnvaru robežās ir atbildīga par Savienības vērtspapīrošanas tirgus makroprudenciālo uzraudzību.
2.  
Lai palīdzētu novērst vai mazināt sistēmiskos riskus, kas apdraud Savienības finanšu stabilitāti un kas rodas finanšu sistēmas attīstības gaitā, un, ņemot vērā makroekonomisko attīstību – lai tādējādi izvairītos no plašu finansiālo grūtību posmiem –, ESRK pastāvīgi pārrauga norises vērtspapīrošanas tirgos. Ja ESRK uzskata par nepieciešamu un vismaz ik pēc trim gadiem, tā sadarbībā ar EBI publicē ziņojumu par vērtspapīrošanas tirgus ietekmi uz finanšu stabilitāti, lai izgaismotu riskus finanšu stabilitātei.
3.  
Neskarot šā panta 2. punktu un 44. pantā minēto ziņojumu, ESRK ciešā sadarbībā ar EUI līdz 2022. gada 31. decembrim publicē ziņojumu, kurā novērtē ietekmi uz finanšu stabilitāti, ko rada VPS bilances vērtspapīrošanas darījumu ieviešana, un jebkādus potenciālus sistēmiskos riskus, piemēram, riskus, ko rada nepublisku kredītaizsardzības pārdevēju koncentrācija un savstarpējās saistības.

ESRK ziņojumā, kas minēts pirmajā daļā, ņem vērā sintētiskās vērtspapīrošanas īpatnības, proti, tās tipiski individuālo un privāto raksturu finanšu tirgos, un pārbauda, vai VPS bilances vērtspapīrošanas režīms veicina vispārēju riska mazināšanu finanšu sistēmā un uzlabojumus reālās ekonomikas finansēšanā.

Sagatavojot ziņojumu, ESRK izmanto dažādus attiecīgus datu avotus, piemēram:

a) 

datus, ko kompetentās iestādes savākušas saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

b) 

tās pārskatīšanas rezultātus, ko kompetentās iestādes veikušas saskaņā ar 30. panta 2. punktu; un

c) 

datus, kas tiek turēti vērtspapīrošanas depozitārijos saskaņā ar 10. pantu.

4.  
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu ESRK sniedz brīdinājumus un attiecīgā gadījumā izdod ieteikumus par korektīvām darbībām, reaģējot uz šā panta 2. un 3. punktā minētajiem riskiem, tostarp par to, cik lietderīgi ir mainīt riska paturēšanas līmeņus, vai par citiem makroprudenciāliem pasākumiem.

Trīs mēnešu laikā pēc ieteikumu nosūtīšanas dienas ieteikuma adresāts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK par pasākumiem, ko tas veicis, reaģējot uz attiecīgo ieteikumu, un pienācīgi pamato jebkādu bezdarbību.

▼B

32. pants

Administratīvi sodi un korektīvi pasākumi

1.  

Neskarot dalībvalstu tiesības paredzēt un uzlikt kriminālsodus, ievērojot 34. pantu, dalībvalstis paredz noteikumus, ar ko nosaka atbilstīgus administratīvos sodus – neuzmanības vai tīša pārkāpuma gadījumā – un korektīvus pasākumus, kuri piemērojami vismaz šādās situācijās:

a) 

iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs nav ievērojis 6. pantā izklāstītās prasības;

b) 

iniciators, sponsors vai SSPE nav ievērojis 7. pantā izklāstītās prasības;

c) 

iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs nav ievērojis 9. pantā izklāstītās prasības;

d) 

iniciators, sponsors vai SSPE nav ievērojis 18. pantā izklāstītās prasības;

▼M1

e) 

vērtspapīrošana ir apzīmēta kā VPS, un minētās vērtspapīrošanas iniciators, sponsors vai SSPE nav pildījis 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.a–26.e pantā paredzētās prasības;

▼B

f) 

iniciators vai sponsors izdara maldinošu paziņojumu, ievērojot 27. panta 1. punktu;

g) 

iniciators, sponsors vai SSPE nav ievērojis 27. panta 4. punktā izklāstītās prasības; vai

h) 

trešā persona, kurai ir dota atļauja, ievērojot 28. pantu, nav paziņojusi par būtiskām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 28. panta 1. punktu, vai jebkādām citām izmaiņām, kuras ir pamats uzskatīt par tādām, kas var ietekmēt tās kompetentās iestādes veikto novērtējumu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka administratīvie sodi un/vai korektīvie pasākumi tiek faktiski īstenoti.

Minētās sankcijas un pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.  

Dalībvalstis piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot vismaz šādas sankcijas un pasākumus, ja ir izdarīti 1. punktā minētie pārkāpumi:

a) 

publisku paziņojumu, kurā saskaņā ar 37. pantu norāda fiziskās vai juridiskās personas identitāti un pārkāpuma būtību;

b) 

rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c) 

pagaidu aizliegumu jebkurai iniciatora, sponsora vai SSPE vadības struktūras ierēdnim vai jebkurai citai fiziskai personai, kas tiek saukta pie atbildības, veikt vadības funkcijas šādos uzņēmumos;

▼M1

d) 

šā panta 1. punkta pirmās daļas e) vai f) apakšpunktā minētā pārkāpuma gadījumā – pagaidu aizliegumu iniciatoram un sponsoram ziņot saskaņā ar 27. panta 1. punktu, ka vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām.

▼B

e) 

attiecībā uz fizisku personu – maksimālo administratīvo naudas sodu, kas ir vismaz EUR 5 000 000 , vai dalībvalstī, kuras valūta nav euro, atbilstīgo summu attiecīgajā valūtā 2018. gada 17. janvārī;

f) 

attiecībā uz juridisku personu – maksimālo administratīvo naudas sodu, kas ir vismaz EUR 5 000 000 , vai dalībvalstī, kuras valūta nav euro, atbilstīgo summu attiecīgajā valūtā 2018. gada 17. janvārī vai līdz 10 % no juridiskās personas gada neto apgrozījuma kopsummas, kas norādīta jaunākajā pieejamā finanšu pārskatā, ko apstiprinājusi tās vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmums, kuram saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES ( 15 ) ir jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats, attiecīgais gada kopējais apgrozījums ir gada kopējais apgrozījums vai atbilstīgais ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem grāmatvedības jomā atbilstīgi jaunākajam pieejamajam konsolidētajam pārskatam, kuru apstiprinājusi galīgā mātesuzņēmuma vadības struktūra;

g) 

maksimālo administratīvo naudas sodu, kas vismaz divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūtā labuma apmēru (ja šādu labumu var konstatēt), pat ja tas pārsniedz e) un f) apakšpunktā minēto maksimālo summu; un

▼M1

h) 

šā panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā minētā pārkāpuma gadījumā – 28. pantā minētās atļaujas pagaidu atsaukšanu trešai personai, kurai tā izsniegta, lai pārbaudītu vērtspapīrošanas atbilstību 19.–22. pantam, 23.–26. pantam vai 26.a–26.e pantam.

▼B

3.  
Ja 1. punktā minētie noteikumi attiecas uz juridiskām personām, dalībvalstis piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot 2. punktā minētos administratīvos sodus un korektīvos pasākumus, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, attiecībā uz vadības struktūras ierēdņiem un citām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir saucamas pie atbildības par pārkāpumu.
4.  
Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurš lēmums, ar ko uzliek 2. punktā minētos administratīvos sodus vai korektīvos pasākumus, ir pienācīgi pamatots un ka uz to attiecas tiesības to pārsūdzēt.

33. pants

Administratīvo sodu un korektīvo pasākumu uzlikšanas pilnvaru īstenošana

1.  

Kompetentās iestādes pēc vajadzības īsteno pilnvaras uzlikt 32. pantā minētos administratīvos sodus un korektīvos pasākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesisko regulējumu:

a) 

tieši;

b) 

sadarbībā ar citām iestādēm;

c) 

uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras citām iestādēm; un

d) 

vēršoties kompetentās tiesu iestādēs.

2.  

Kompetentās iestādes, nosakot saskaņā ar 32. pantu uzlikta administratīvā soda vai korektīva pasākuma veidu un apmēru, ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus, tostarp to, cik lielā mērā pārkāpums izdarīts tīši vai izriet no neuzmanības, un visus citus atbilstīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

a) 

pārkāpuma būtiskumu, smagumu un ilgumu;

b) 

par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

c) 

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli;

d) 

par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var konstatēt;

e) 

pārkāpuma rezultātā trešām personām nodarītos zaudējumus, ciktāl tos var konstatēt;

f) 

to, cik lielā mērā par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu; un

g) 

par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

34. pants

Kriminālsodu paredzēšana

1.  
Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīviem sodiem vai korektīviem pasākumiem attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemēro kriminālsodus.
2.  
Ja dalībvalstis saskaņā ar šā panta 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par 32. panta 1. punktā minēto pārkāpumu, tās nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras uzturēt sakarus ar to jurisdikcijā esošajām tiesu, prokuratūras vai tiesībaizsardzības iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai kriminālprocesu, kas sākts attiecībā uz 32. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem, un lai tādu pašu informāciju sniegtu citām kompetentajām iestādēm, kā arī EVTI, EBI un EAAPI, lai tās izpildītu pienākumu sadarboties šīs regulas vajadzībām.

35. pants

Ziņošanas pienākums

Dalībvalstis līdz 2019. gada 18. janvārim Komisijai, EVTI, EBI un EAAPI dara zināmus tos normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem tiek īstenotas šīs nodaļas prasības, tostarp jebkādas attiecīgās krimināltiesību normas. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju, EVTI, EBI un EAAPI par turpmākiem grozījumiem tajos.

36. pants

Sadarbība starp kompetentajām iestādēm un EUI

1.  
Šīs regulas 29. pantā minētās kompetentās iestādes un EVTI, EBI un EAAPI cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju, lai pildītu savus pienākumus, ievērojot 30.–34. pantu.
2.  
Kompetentās iestādes cieši koordinē uzraudzību, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus, izstrādātu un sekmētu paraugpraksi, veicinātu sadarbību, stiprinātu interpretācijas saskaņotību un nodrošinātu vairākjurisdikciju novērtējumus jebkādu domstarpību gadījumā.
3.  
Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejā izveido īpašu vērtspapīrošanas komiteju, kurā kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai pildītu savus pienākumus, ievērojot 30. līdz 34. pantu.
4.  
Ja kompetentā iestāde konstatē, ka ir pārkāpta viena vai vairākas 6. līdz 27. pantā minētās prasības, vai tai ir pamats tā uzskatīt, tā par saviem konstatējumiem pietiekami detalizētā veidā informē par šādu pārkāpumu aizdomās turētās sabiedrības vai aizdomās turēto sabiedrību kompetento iestādi. Attiecīgās kompetentās iestādes cieši koordinē uzraudzību, lai nodrošinātu saskaņotus lēmumus.
5.  
Ja šā panta 4. punktā minētais pārkāpums ir jo īpaši saistīts ar to, ka šīs regulas 27. panta 1. punktā minētais paziņojums ir nepareizs vai maldinošs, kompetentā iestāde, kas konstatējusi šo pārkāpumu, nekavējoties ziņo par saviem konstatējumiem sabiedrības, kura norīkota par pirmo kontaktpunktu saskaņā ar 27. panta 1. punktu kompetentajai iestādei. Sabiedrības, kura norīkota par pirmo kontaktpunktu saskaņā ar 27. panta 1. punktu, kompetentā iestāde savukārt informē EVTI, EBI un EAAPI un ievēro šā panta 6. punktā noteikto procedūru.
6.  
Saņemot 4. punktā minēto informāciju, par pārkāpumu aizdomās turētās sabiedrības kompetentā iestāde 15 darbdienās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izskatītu konstatēto pārkāpumu, un informē pārējās iesaistītās kompetentās iestādes, jo īpaši iniciatora, sponsora un SSPE kompetentās iestādes un vērtspapīrošanas pozīcijas turētāja (ja tāds ir zināms) kompetentās iestādes. Ja kompetentā iestāde nepiekrīt citai kompetentai iestādei attiecībā uz tās darbības vai bezdarbības procedūru vai saturu, tā par šīm domstarpībām nekavējoties paziņo visām citām iesaistītajām kompetentām iestādēm. Ja šīs domstarpības nav atrisinājušās trīs mēnešos no dienas, kad par tām ir paziņots visām iesaistītajām kompetentām iestādēm, par to ziņo EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu un – attiecīgajā gadījumā – 20. pantu. Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 2. punktā minētais samierināšanas laikposms ir viens mēnesis.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes nepanāk vienošanos pirmajā daļā minētajā samierināšanas posmā, EVTI vienā mēnesī pieņem Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktā minēto lēmumu. Šajā pantā minētās procedūras laikā vērtspapīrošana, kas iekļauta sarakstā, kuru, ievērojot šīs regulas 27. pantu, uztur EVTI, arī turpmāk uzskata par VPS, ievērojot šīs regulas 4. nodaļu, un to joprojām iekļauj šādā sarakstā.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes labticīgi piekrīt, ka pārkāpums ir saistīts ar neatbilstību 18. pantam, tās var nolemt piešķirt iniciatoram, sponsoram un SSPE līdz trīs mēnešus ilgu laikposmu, lai labotu konstatēto pārkāpumu, sākot no dienas, kurā kompetentā iestāde par pārkāpumu ir informējusi iniciatoru, sponsoru un SSPE. Šajā laikposmā vērtspapīrošanu, kas iekļauta sarakstā, ko, ievērojot 27. pantu, uztur EVTI, arī turpmāk uzskata par VPS, ievērojot 4. nodaļu, un to joprojām iekļauj šādā sarakstā.

Ja viena vai vairākas iesaistītās kompetentās iestādes uzskata, ka pārkāpums nav pienācīgi koriģēts laikposmā, kas noteikts trešajā daļā, piemēro pirmo daļu.

7.  
Trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas pilnā apmērā EVTI veic salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu par šīs regulas 19. līdz 26. pantā noteikto kritēriju īstenošanu.
8.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot vispārējo sadarbības pienākumu, informāciju, ar kuru jāapmainās saskaņā ar 1. punktu, un paziņošanas pienākumus, ievērojot ar 4. un 5. punktu.

EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

37. pants

Administratīvo sodu publicēšana

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs bez liekas kavēšanās publicē vismaz jebkādu lēmumu, ar ko tās uzliek administratīvo sodu, kas nav pārsūdzēts un kas ir uzlikts par 6., 7., 9. panta vai 27. panta 1. punkta pārkāpumu, pēc tam, kad soda adresāts ir informēts par attiecīgo lēmumu.
2.  
Publikācijā, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti un par uzliktajiem sodiem.
3.  

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridisko personu gadījumā – identitātes vai fizisko personu gadījumā – identitātes un personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra atsevišķā gadījuma izvērtējumu, vai ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai jau notiekošu kriminālizmeklēšanu, vai ja publicēšana radītu, ciktāl to iespējams noteikt, nesamērīgus kaitējumus iesaistītajai personai, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vai nu:

a) 

atliek lēmuma, ar ko uzliek administratīvo sodu, publicēšanu līdz brīdim, kad šādas nepublicēšanas iemesli vairs nepastāv;

b) 

publicē lēmumu, ar ko uzliek administratīvo sodu, anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem; vai

c) 

lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nepublicē vispār, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājuma varianti tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai nodrošinātu:

i) 

to, ka netiktu apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte; vai

ii) 

attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par nebūtiskiem, – šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu.

4.  
Ja tiek pieņemts lēmums sodu publicēt anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt. Ja kompetentā iestāde publicē lēmumu, ar kuru uzliek administratīvo sodu, kurš ir pārsūdzēts attiecīgajās tiesu iestādēs, kompetentās iestādes nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē ievieto arī šo informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Publicē arī jebkuru tiesas nolēmumu, ar ko atceļ lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu.
5.  
Kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkura 1. līdz 4. punktā minētā publikācija tās oficiālajā tīmekļa vietnē ir pieejama vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Tomēr publikācijā ietvertos personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgi, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.
6.  
Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem uzliktajiem administratīvajiem sodiem, tostarp attiecīgā gadījumā par jebkuru ar tiem saistītu pārsūdzību un tās iznākumu.
7.  
EVTI uztur centralizētu datubāzi par tai paziņotajiem administratīvajiem sodiem. Minētā datubāze ir pieejama tikai EVTI, EBI, EAAPI un kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, balstoties uz informāciju, ko kompetentās iestādes sniedz saskaņā ar 6. punktu.



6. NODAĻA

GROZĪJUMI

38. pants

Grozījums Direktīvā 2009/65/EK

Direktīvas 2009/65/EK 50.a pantu aizstāj ar šādu:

“50.a pants

Ja PVKIU pārvaldības sabiedrības vai iekšēji pārvaldīti PVKIU ir iesaistījušies vērtspapīrošanā, kas vairs neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2402 ( *1 ) noteiktajām prasībām, tie attiecīgo PVKIU ieguldītāju interesēs rīkojas un vajadzības gadījumā veic korektīvu pasākumu.

39. pants

Grozījums Direktīvā 2009/138/EK

Direktīvu 2009/138/EK groza šādi:

1) 

direktīvas 135. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 301.a pantu, papildinot šo direktīvu, nosakot detalizētu kārtību attiecībā uz apstākļiem, kuros, neskarot šīs direktīvas 101. panta 3. punktu, var uzlikt proporcionālu papildu kapitāla prasību, ja ir tikušas pārkāptas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 ( *2 ) 5. vai 6. pantā noteiktās prasības.
3.  
Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šā panta 2. punktu, EAAPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot šajā apakšpunktā minētā proporcionālā papildu kapitāla palielinājuma aprēķināšanas metodoloģiju.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo Direktīvu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

2) 

direktīvas 308.b panta 11. punktu svītro.

40. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 1060/2009

Regulu (EK) Nr. 1060/2009groza šādi:

1) 

preambulas 22. un 41. apsvērumā, 8.c pantā un I pielikuma D iedaļas II daļas 1. punktā tekstu “strukturēts finanšu instruments” aizstāj ar tekstu “vērtspapīrošanas instruments”;

2) 

preambulas 34. un 40. apsvērumā, 8. panta 4. punktā, 8.c pantā, 10. panta 3. punktā un 39. panta 4. punktā, kā arī I pielikuma A iedaļas 2. punkta piektajā daļā, I pielikuma B iedaļas 5. punktā, I pielikuma D iedaļas II daļas virsrakstā un 2. punktā, III pielikuma I daļas 8., 24. un 45. punktā un III pielikuma III daļas 8. punktā tekstu “strukturēti finanšu instrumenti” aizstāj ar tekstu “vērtspapīrošanas instrumenti”;

3) 

regulas 1. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šī regula arī paredz pienākumus emitentiem un ar tiem saistītām trešām personām, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību, attiecībā uz vērtspapīrošanas instrumentiem.”;

4) 

regulas 3. panta 1. punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“l) 

“vērtspapīrošanas instruments” ir finanšu instruments vai cits aktīvs, kas tiek radīts Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regula) 2. panta 1. punktā minētā vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas rezultātā;”;

5) 

8.b pantu svītro;

6) 

regulas 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 25.a pantā atsauci uz 8.b pantu svītro.

41. pants

Grozījums Direktīvā 2011/61/ES

Direktīvas 2011/61/ES 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Ja AIFP ir iesaistījušies vērtspapīrošanā, kas vairs neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2402 ( *3 ) noteiktajām prasībām, tie attiecīgo AIF ieguldītāju interesēs rīkojas un vajadzības gadījumā veic korektīvu rīcību.

42. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulu (ES) Nr. 648/2012/ES groza šādi:

1) 

regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

“30) 

“segtā obligācija” ir obligācija, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā izklāstītajām prasībām;

31) 

“segto obligāciju sabiedrība” ir segto obligāciju emitents vai segtas obligācijas seguma portfelis.”;

2) 

regulas 4. pantam pievieno šādus punktus:

“5.  

Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēgušas segto obligāciju sabiedrības saistībā ar segto obligāciju vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2402 ( *4 ) nozīmē, ar noteikumu, ka:

a) 

īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas veic vērtspapīrošanu, gadījumā – īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, emitē vienīgi vērtspapīrus, kuri atbilst Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regula) 18. pantā un 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. pantā izklāstītajām prasībām;

b) 

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu izmanto vienīgi tam, lai ierobežotu procentu likmju vai valūtu neatbilstību saskaņā ar segto obligāciju vai vērtspapīrošanu; un

c) 

pasākumi saistībā ar segto obligāciju vai vērtspapīrošanas darījumu pienācīgi mazina darījuma partnera kredītrisku attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus saistībā ar segto obligāciju vai vērtspapīrošanu ir noslēgusi segto obligāciju sabiedrība vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu.

6.  
Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu un ņemot vērā nepieciešamību nepieļaut regulējuma arbitrāžu, EUI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot kritērijus, pēc kādiem konstatē, kuri pasākumi saistībā ar segtajām obligācijām vai vērtspapīrošanas darījumiem pienācīgi mazina darījuma partnera kredītrisku 5. punkta nozīmē.

EUI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010, vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz14. pantu pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3) 

regulas 11. panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15.  

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EUI izstrādā kopīgu regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot:

a) 

riska pārvaldības procedūras, tostarp nodrošinājuma un nošķiršanas sistēmu vajadzīgo līmeni un veidu, kas vajadzīgs 3. punkta izpildei;

b) 

procedūras darījuma partneriem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kuras jāievēro, piemērojot 6. līdz 10. punktā minētos atbrīvojumus;

c) 

piemērojamos kritērijus, kas minēti 5. līdz 10. punktā, tostarp jo īpaši to, kas jāuzskata par praktisku vai juridisku šķērsli tūlītējam pašu kapitāla pārvedumam un saistību atmaksai starp darījuma partneriem.

Tādiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem nepieciešamā nodrošinājuma līmeni un veidu, kurus noslēgusi segto obligāciju sabiedrības saistībā ar segto obligāciju vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, saistībā ar vērtspapīrošanu šīs regulas nozīmē, un kuri atbilst šīs regulas 4. panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regula) 18. pantā un 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. pantā izklāstītajām prasībām, nosaka, ņemot vērā konstatētos šķēršļus, ja notiek apmaiņa ar nodrošinājumu attiecībā uz pastāvošiem nodrošinājuma līgumiem saistībā ar segto obligāciju vai vērtspapīrošanu.

EUI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Atkarībā no darījuma partnera juridiskā statusa Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010, vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”

43. pants

Pārejas noteikumi

1.  
Ievērojot 7. un 8. punktu, šo regulu piemēro vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri tiek emitēti 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk.
2.  
Attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti pirms 2019. gada 1. janvāra, iniciatori, sponsori un SSPE var izmantot apzīmējumu “VPS” jeb “vienkārša, pārredzama un standartizēta” vai apzīmējumu, kas tieši vai netieši attiecas uz minētajiem apzīmējumiem, ja vien tiek ievērotas 18. pantā izklāstītās prasības un šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi.
3.  

Tādus vērtspapīrošanas darījumus, kuros vērtspapīri ir emitēti pirms 2019. gada 1. janvāra un kuri nav vērtspapīrošanas pozīcijas, kas saistītas ar ABKV darījumu vai ABKV programmu, uzskata par “VPS”, ar noteikumu, ka:

a) 

emisijas brīdī tie atbilst 20. panta 1.–5., 7.–9. un 11.–13. punktā un 21. panta 1. un 3. punktā izklāstītajām prasībām;

b) 

no 27. panta 1. punktā minētā paziņojuma brīža tie atbilst 20. panta 6. un 10. punktā, 21. panta 2. punktā un 4. līdz 10. punktā un 22. panta 1. līdz 5. punktā izklāstītajām prasībām.

4.  

Piemērojot 3. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādus nosacījumus:

a) 

regulas 22. panta 2. punktā “pirms emisijas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

b) 

regulas 22. panta 3. punktā “pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

c) 

regulas 22. panta 5. punktā:

i) 

otrajā teikumā “pirms cenas noteikšanas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

ii) 

“pirms cenas noteikšanas vismaz projekta jeb sākotnējā formā” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

iii) 

ceturtajā teikumā izklāstīto prasību nepiemēro;

iv) 

atsauces uz atbilstību 7. pantam veido tā, it kā 7. pantu piemērotu minētajiem vērtspapīrošanas darījumiem neatkarīgi no 43. panta 1. punkta.

5.  
Attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet pirms 2019. gada 1. janvāra, un attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti pirms 2011. gada 1. janvāra, ja pēc 2014. gada 31. decembra ir tikuši pievienoti jauni vai aizstāti pamatā esošie riska darījumi, turpina piemērot Regulā (ES) Nr. 575/2013, Deleģētajā regulā (ES) 2015/35 un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013 noteiktās uzticamības pārbaudes prasības redakcijā, kas ir piemērojama 2018. gada 31. decembrī.
6.  
Attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti pirms 2019. gada 1. janvāra, kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, apdrošināšanas sabiedrības, kas definētas Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā, pārapdrošināšanas sabiedrības, kas definētas Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā, un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kas definēti Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, turpina piemērot attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. pantu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 I, II un III nodaļu un 22. pantu, Deleģētās regulas (ES) 2015/35 254. un 255. pantu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 51. pantu kā redakcijā, kas ir piemērojama 2018. gada 31. decembrī.
7.  
Līdz brīdim, kad piemēro regulatīvos tehniskos standartus, kas Komisijai jāpieņem, ievērojot šīs regulas 6. panta 7. punktu, iniciatori, sponsori vai sākotnējais aizdevējs šīs regulas 6. pantā izklāstīto pienākumu nolūkā piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 I, II un III nodaļu un 22. pantu tiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk.
8.  
Līdz brīdim, kad piemēro regulatīvos tehniskos standartus, kas Komisijai jāpieņem, ievērojot šīs regulas 7. panta 3. punktu, iniciatori, sponsori un SSPE šīs regulas 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) un e) apakšpunktā izklāstīto pienākumu nolūkā informāciju, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/3 I līdz VIII pielikumā, dara pieejamu saskaņā ar šīs regulas7. panta 2. punktu.
9.  
Piemērojot šo pantu, tādu vērtspapīrošanas darījumu gadījumā, kuros nav iesaistīta vērtspapīru emisija, uzskata, ka jebkuras atsauces uz “vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti” ir atsauces uz “vērtspapīrošanas darījumiem, kuros tiek radītas sākotnējas vērtspapīrošanas pozīcijas”, ar noteikumu, ka šo regulu piemēro jebkādiem vērtspapīrošanas darījumiem, kas rada jaunas vērtspapīrošanas pozīcijas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk.

▼M1

43.a pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz VPS bilances vērtspapīrošanu

1.  
Sintētiskās vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītaizsardzības līgums ir stājies spēkā pirms 2021. gada 9. aprīļa, iniciatori un SSPE var izmantot apzīmējumu “VPS” jeb “vienkārša, pārredzama un standartizēta” vai apzīmējumu, kuros ir tieša vai netieša atsauce uz minētajiem jēdzieniem, tikai tad, ja 27. panta 1. punktā minētā paziņojuma sniegšanas laikā ir ievērotas 18. pantā izklāstītās prasības un šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi.
2.  
Līdz 27. panta 6. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu piemērošanas dienai iniciatori, lai izpildītu 27. panta 1. punktā noteikto pienākumu, EVTI rakstiski dara pieejamu nepieciešamo informāciju.
3.  

Vērtspapīrošanu, kuras sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas tika izveidotas pirms 2021. gada 9. aprīļa, uzskata par VPS, ar noteikumu, ka:

a) 

sākotnējās vērtspapīrošanas pozīciju izveides laikā tā atbilda prasībām, kas noteiktas 26.b panta 1.–5. punktā, 7.–9. punktā un 11. un 12. punktā, 26.c panta 1. un 3. punktā un 26.e panta 1. punktā, 26.e panta 2. punkta pirmajā daļā, 26.e panta 3. punkta trešajā un ceturtajā daļā un 26.e panta 6.–9. punktā; un

b) 

no brīža, kad saskaņā ar 27. panta 1. punktu ir veikta paziņošana, tā atbilst prasībām, kas noteiktas 26.b panta 6. un 10. punktā, 26.c panta 2. punktā un 4.–10. punktā, 26.d panta 1.–5. punktā un 26.e panta 2. punkta otrajā līdz septītajā daļā, 26.e panta 3. punkta pirmajā, otrajā un piektajā daļā un 26.e panta 4. un 5. punktā.

4.  

Piemērojot šā panta 3. punkta b) apakšpunktu, piemēro šo:

a) 

regulas 26.d panta 2. punktā “pirms darījuma noslēgšanas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

b) 

regulas 26.d panta 3. punktā “pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

c) 

26.d panta 5. punktā:

i) 

otrajā teikumā “pirms cenas noteikšanas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

ii) 

trešajā teikumā “pirms cenas noteikšanas vismaz projekta jeb sākotnējā formā” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

iii) 

ceturtajā teikumā izklāstīto prasību nepiemēro;

iv) 

atsauces uz atbilstību 7. pantam veido tā, it kā 7. pantu piemērotu minētajiem vērtspapīrošanas darījumiem neatkarīgi no 43. panta 1. punkta.

▼B

44. pants

Ziņojumi

Līdz 2021. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trijos gados Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja publicē ziņojumu:

a) 

par 18. līdz 27. pantā noteikto VPS prasību īstenošanu;

b) 

par novērtējumu par kompetento iestāžu veiktajām darbībām, par būtiskiem riskiem un jauna veida neaizsargātību, kas varētu būt radusies, un par tirgus dalībnieku darbībām vērtspapīrošanas dokumentācijas turpmākas standartizēšanas jomā;

c) 

par 5. pantā noteikto uzticamības pārbaudes prasību un 7. pantā noteikto pārredzamības prasību darbību un pārredzamības līmeni attiecībā uz vērtspapīrošanas tirgu Savienībā, tostarp par to, vai 7. pantā noteiktās pārredzamības prasības ļauj kompetentajām iestādēm gūt pietiekamu pārskatu par tirgu, lai tās īstenotu savas attiecīgās pilnvaras;

d) 

par 6. pantā noteiktajām prasībām, tostarp par tirgus dalībnieku atbilstību tām un riska paturēšanas kārtību, ievērojot 6. panta 3. punktu;

▼M1

e) 

par SSPE ģeogrāfiskās atrašanās vietu.

Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tai sniedz ik pēc trim gadiem saskaņā ar e) punktu, sniedz novērtējumu par atrašanās vietas izvēles iemesliem, tostarp – atkarībā no informācijas pieejamības un piekļūstamības – par to, kādā mērā izšķiroša loma ir labvēlīga nodokļu un regulatīvā režīma esamībai.

▼M1 —————

▼M1

45.a pants

Ilgtspējīga vērtspapīrošanas regulējuma izstrāde

1.  

EBI līdz 2021. gada 1. novembrim ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI publicē ziņojumu par īpaša ilgtspējīgas vērtspapīrošanas regulējuma izstrādi, kura mērķis ir šajā regulā integrēt ar ilgtspēju saistītas pārredzamības prasības. Minētajā ziņojumā jo īpaši pienācīgi novērtē:

a) 

samērīgu informācijas atklāšanas un uzticamības pārbaudes prasību īstenošanu saistībā ar tādu aktīvu iespējamo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, kuri tiek finansēti ar pamatā esošajiem riska darījumiem;

b) 

informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas faktoriem saistībā ar pozitīvu un negatīvu ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem;

c) 

to, kā izveidot īpašu ilgtspējīgas vērtspapīrošanas regulējumu, kas atspoguļotu vai izmantotu finanšu produktus, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2019/2088 8. un 9. pants, un attiecīgā gadījumā ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 ( 16 );

d) 

ilgtspējīga vērtspapīrošanas regulējuma potenciālo ietekmi uz finanšu stabilitāti, Savienības vērtspapīrošanas tirgus paplašināšanu un banku aizdošanas spēju.

2.  
Sagatavojot šā panta 1. punktā minēto ziņojumu, EBI attiecīgā gadījumā atspoguļo vai izmanto Regulas (ES) 2019/2088 3., 4., 7., 8. un 9. pantā izklāstītās pārredzamības prasības un lūdz Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ieguldījumu.
3.  
Kopā ar pārskatīšanas ziņojumu, kas iesniedzams saskaņā ar 46. pantu, Komisija, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto EBI ziņojumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par īpaša ilgtspējīgas vērtspapīrošanas regulējuma izveidi. Komisijas ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

▼B

46. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2022. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Minētajā ziņojumā jo īpaši ņem vērā 44. panta minētajos ziņojumos iekļautos konstatējumus un izvērtē:

a) 

šīs regulas ietekmi, tostarp apzīmējuma “VPS vērtspapīrošana” ieviešanas ietekmi, uz vērtspapīrošanas tirgus darbību Savienībā, uz vērtspapīrošanas ieguldījumu reālajā ekonomikā, jo īpaši uz kredītu pieejamību MVU un ieguldījumiem, un uz savstarpējo saistību starp finanšu iestādēm un finanšu nozares stabilitāti;

b) 

atšķirības 6. panta 3. punkta minētās kārtības izmantošanā, pamatojoties uz datiem, kas ziņoti, ievērojot 7. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta iii) punktu. Ja konstatējumi rāda, ka 6. panta 3. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā minētās kārtības izmantošana ir radījusi prudenciālo risku palielināšanos, apsver piemērotus labojumus;

c) 

to, vai kopš šīs regulas piemērošanas nesamērīgi ir pieaudzis 7. panta 2. punkta trešajā daļā minēto darījumu skaits un vai tirgus dalībnieki darījumus ir strukturējuši tā, lai apietu 7. pantā paredzēto pienākumu informāciju darīt pieejamu ar vērtspapīrošanas repozitoriju starpniecību;

d) 

to, vai pastāv vajadzība paplašināt 7. panta informācijas atklāšanas prasību darbības jomu, attiecinot tās arī uz 7. panta 2. punkta trešajā daļā minētajiem darījumiem un ieguldītāju pozīcijām;

e) 

to, vai VPS vērtspapīrošanas jomā varētu ieviest līdzvērtīguma režīmu trešo valstu iniciatoriem, sponsoriem un SSPE, ņemot vērā starptautiskās norises vērtspapīrošanas jomā, jo īpaši iniciatīvas par vienkāršu, pārredzamu un salīdzināmu vērtspapīrošanu;

▼M1

f) 

regulas 22. panta 4. punktā un 26.d panta 4. punktā izklāstīto prasību īstenošanu un to, vai šīs prasības iespējams paplašināt, tās attiecinot arī uz vērtspapīrošanu, kurā pamatā esošie riska darījumi nav aizdevumi mājokļa vai automašīnas iegādei vai automašīnas izpirkumnomas darījumi, lai iekļautu ar vidi, sociālo jomu un pārvaldību saistītas informācijas atklāšanu;

▼B

g) 

regulas 27. un 28. pantā noteiktā trešās personas pārbaudes režīma piemērotību un to, vai 28. pantā noteiktais atļaujas režīms trešām personām veicina pietiekamu konkurenci starp trešām personām, un apsver, vai ir jāievieš izmaiņas uzraudzības regulējumā, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti; un

h) 

vai ir vajadzība papildināt ar šo regulu izveidoto vērtspapīrošanas regulējumu, izveidojot ierobežota skaita licencētu banku sistēmu, kurā ietilpstošās bankas pildītu SSPE funkcijas un kurām būtu ekskluzīvas tiesības no iniciatoriem iegādāties riska darījumus un pārdot ieguldītājiem prasījumus, kas ir nodrošināti ar iegādātajiem riska darījumiem; un

▼M1

i) 

iespējas turpmākai standartizācijas un informācijas atklāšanas prasību noteikšanai, ņemot vērā tirgus prakses attīstību, proti, izmantojot veidnes gan attiecībā uz tradicionālo, gan sintētisko vērtspapīrošanu, tostarp attiecībā uz individualizētu privātu vērtspapīrošanu, kuras gadījumā nav jāsagatavo prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 ( 17 ).

▼B

47. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā noteiktos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 16. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2018. gada 17. janvāra.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 16. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

48. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).”

( *2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).”;

( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).”

( *4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).’;

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

Top