EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018R1108

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1108 (2018. gada 7. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz kritērijiem centrālo kontaktpunktu iecelšanai elektroniskās naudas emitentiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ar noteikumiem attiecībā uz šo kontaktpunktu funkcijām (Dokuments attiecas uz EEZ.)

C/2018/2716

OJ L 203, 10.8.2018, p. 2–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2018/1108/oj

10.8.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/2


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1108

(2018. gada 7. maijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz kritērijiem centrālo kontaktpunktu iecelšanai elektroniskās naudas emitentiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ar noteikumiem attiecībā uz šo kontaktpunktu funkcijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (1), un jo īpaši tās 45. panta 11. punktu,

tā kā:

(1)

Elektroniskās naudas emitenti un maksājumu pakalpojumu sniedzēji var iecelt centrālos kontaktpunktus, lai iecēlējiestāžu vārdā nodrošinātu atbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas noteikumiem un atvieglotu uzraudzību, ko veic kompetentās iestādes. Dalībvalstis var pieprasīt centrālā kontaktpunkta iecelšanu gadījumos, ja maksājumu pakalpojumu sniedzēji un elektroniskās naudas emitenti sniedz pakalpojumus to teritorijā, izmantojot uzņēmumu formas, kas nav filiāle, bet nevis gadījumos, kad tie sniedz pakalpojumus bez uzņēmuma.

(2)

Centrālā kontaktpunkta iecelšana, lai nodrošinātu atbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas noteikumiem, šķiet pamatota gadījumos, ja darbību apmērs un mērogs, kuras maksājumu pakalpojumu sniedzēji un elektroniskās naudas emitenti veic, izmantojot uzņēmumu formas, kas nav filiāle, atbilst vai pārsniedz noteiktas robežvērtības. Šīs robežvērtības būtu jānosaka tādā līmenī, kas ir samērīgs ar Direktīvas (ES) 2015/849 mērķi atvieglot šādu uzņēmumu atbilstības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas saistībām uzraudzību, ko iecēlējinstitūcijas vārdā veic kompetentās iestādes, vienlaikus neradot nepamatotu regulatīvo slogu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas emitentiem.

(3)

Prasība iecelt centrālo kontaktpunktu šķiet pamatota arī gadījumos, ja dalībvalsts uzskata, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks, kas saistīts ar šādu uzņēmumu darbību, ir palielinājies, kā to, piemēram, norāda novērtējums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas saistīts ar konkrētām maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai elektroniskās naudas emitentu kategorijām. Dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam šajā nolūkā veikt atsevišķu iestāžu riska novērtējumu.

(4)

Tomēr izņēmuma gadījumos, ja dalībvalstīm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks, kas saistīts ar konkrētu maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai elektroniskās naudas emitentu, kurš vada uzņēmumus to teritorijā, ir augsts, šīm dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt emitentam vai sniedzējam iecelt centrālo kontaktpunktu pat tad, ja tas neatbilst šajā regulā noteiktajām robežvērtībām vai neietilpst to iestāžu kategorijā, kurām ir jāieceļ centrālais kontaktpunkts, pamatojoties uz dalībvalsts novērtējumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku.

(5)

Ja ir iecelts centrālais kontaktpunkts, tam iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā būtu jānodrošina, ka tā uzņēmumi ievēro piemērojamos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumus. Šajā nolūkā centrālajam kontaktpunktam vajadzētu būt pareizai izpratnei par piemērojamām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas prasībām un tam būtu jāveicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politikas un procedūru izstrāde un īstenošana.

(6)

Centrālajam kontaktpunktam cita starpā vajadzētu būt centrālai koordinējošai lomai starp iecēlēju elektroniskās naudas emitentu vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju un tā uzņēmumiem un starp elektroniskās naudas emitentu vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju un kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā uzņēmumi darbojas, lai atvieglotu to uzraudzību.

(7)

Dalībvalstīm, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas riskiem, kas saistīti ar tādu maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas emitentu darbībām, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā formās, kas nav filiāle, vajadzētu būt tiesībām noteikt, ka ir nepieciešami centrālie kontaktpunkti, lai to pienākuma – nodrošināt atbilstību vietējām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas saistībām – ietvaros veiktu konkrētas papildu funkcijas. Proti, dalībvalstīm varētu būt lietderīgi pieprasīt centrālajiem kontaktpunktiem iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU) uzņēmējā dalībvalstī, kuras teritorijā atbildīgais subjekts veic uzņēmējdarbību.

(8)

Katras dalībvalsts ziņā ir noteikt, vai centrālajam kontaktpunktam ir jābūt konkrētā formā. Ja ir paredzēta noteikta forma, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka prasības ir samērīgas un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai panāktu atbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumiem – un atvieglotu uzraudzību.

(9)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegušas Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).

(10)

Eiropas uzraudzības iestādes ir veikušas atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējušas iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījušas atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (4) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka:

a)

kritērijus tam, lai noteiktu apstākļus, kuros ir atbilstīgi iecelt centrālo kontaktpunktu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 45. panta 9. punktu;

b)

noteikumus attiecībā uz centrālo kontaktpunktu funkcijām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas ir kompetenta nodrošināt, ka elektroniskās naudas emitenti un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību tās teritorijā formās, kas nav filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, atbilst Direktīvas (ES) 2015/849 prasībām, kas transponēta valsts tiesību aktos;

2)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras teritorijā elektroniskās naudas emitenti un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, veic uzņēmējdarbību formās, kas nav filiāle;

3)

“elektroniskās naudas emitenti un maksājumu pakalpojumu sniedzēji” ir elektroniskās naudas emitenti saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (5) 2. panta 3. punktā un maksājumu pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK (6) 4. panta 9. punktā.

3. pants

Kritēriji centrālā kontaktpunkta iecelšanai

1.   Uzņēmējas dalībvalstis elektroniskās naudas emitentiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem to teritorijā ir uzņēmumi formās, kas nav filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, var prasīt iecelt centrālo kontaktpunktu, ka ir izpildīts jebkurš no šādiem kritērijiem:

a)

šādu uzņēmumu skaits sasniedz 10 vai vairāk;

b)

paredzams, ka izplatītās vai atpirktās elektroniskās naudas kumulatīvā summa vai maksājumu darījumu kumulatīvā vērtība, kurus šie uzņēmumi ir veikuši, pārsniegs EUR 3 miljonus finanšu gadā vai ir pārsniegusi EUR 3 miljonus iepriekšējā finanšu gadā;

c)

informācija, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai a) vai b) punkta kritērijs ir izpildīts, pēc pieprasījuma un savlaicīgi netiek darīta pieejama uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Neskarot 1. punktā izklāstītos kritērijus, uzņēmējas dalībvalstis elektroniskās naudas emitentu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijām, kuriem to teritorijā ir uzņēmumi formās, kas nav filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, var prasīt iecelt centrālo kontaktpunktu, ja šī prasība ir samērīga ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska līmeni, kas saistīts ar minēto uzņēmumu darbību.

3.   Uzņēmējas dalībvalstis savu novērtējumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku, kas saistīts ar minēto uzņēmumu darbību, balsta uz riska novērtējuma konstatējumiem, kurš veikts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu un citiem ticamiem un drošiem avotiem, kas tām pieejami. Šā novērtējuma ietvaros uzņēmējas dalībvalstis ņem vērā vismaz šādus kritērijus:

a)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks, kas saistīts ar piedāvāto produktu un pakalpojumu veidiem un izmantotajiem izplatīšanas kanāliem;

b)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks, kas saistīts ar klientu veidiem;

c)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks, kas saistīts ar neregulāru darījumu pārsvaru pār darījuma attiecībām;

d)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks, kas saistīts ar apkalpotajām valstīm un ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

4.   Neskarot 1. un 2. punktā izklāstītos kritērijus, uzņēmēja dalībvalsts izņēmuma gadījumos var pilnvarot uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes prasīt elektroniskās naudas emitentam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kuram tās teritorijā ir uzņēmumi formās, kas nav filiāle, un kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, iecelt centrālo kontaktpunktu ar nosacījumu, ka uzņēmējai dalībvalstij ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka minētā elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzņēmumu darbība rada augstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku.

4. pants

Atbilstības nodrošināšana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumiem

Centrālais kontaktpunkts nodrošina, ka Direktīvas (ES) 2015/849 45. panta 9. punktā minētie uzņēmumi ievēro uzņēmējas dalībvalsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumus. Šajā nolūkā centrālais kontaktpunkts:

a)

atvieglo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politikas un procedūru izstrādi un īstenošanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 8. panta 3. un 4. punktu, informējot iecēlēju elektroniskās naudas emitentu vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas prasībām, kas piemērojamas uzņēmējā dalībvalstī;

b)

iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā pārrauga to, ka minētie uzņēmumi efektīvi ievēro uzņēmējā dalībvalstī piemērojamās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas prasības un iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja politiku, pārbaudes un procedūras, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 8. panta 3. un 4. punktu;

c)

informē iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja galveno biroju par visiem pārkāpumiem vai atbilstības problēmām, kas notikuši minētajos uzņēmumos, tostarp sniedz visu informāciju, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju efektīvi ievērot iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politiku un procedūras vai kas var citādi ietekmēt iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja riska novērtējumu;

d)

iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā nodrošina, ka gadījumos, ja minētie uzņēmumi neievēro vai riskē neievērot piemērojamos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumus, tiek veikti korektīvi pasākumi;

e)

iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā nodrošina, ka minētie uzņēmumi un to personāls piedalās mācību programmās, kas minētas Direktīvas (ES) 2015/849 46. panta 1. punktā;

f)

pārstāv iecēlēju elektroniskās naudas emitentu vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju tā saziņā ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU).

5. pants

Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu veiktās uzraudzības atvieglošana

Centrālais kontaktpunkts atvieglo Direktīvas (ES) 2015/849 45. panta 9. punktā minēto uzņēmumu uzraudzību, ko veic uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes. Šajā nolūkā centrālais kontaktpunkts iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā:

a)

pārstāv iecēlēju elektroniskās naudas emitentu vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju tā saziņā ar kompetentajām iestādēm;

b)

piekļūst informācijai, kas ir minēto uzņēmumu rīcībā;

c)

atbild uz visiem kompetento iestāžu pieprasījumiem saistībā ar minēto uzņēmumu darbību, sniedz kompetentajām iestādēm attiecīgo informāciju, kas ir iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja un minēto uzņēmumu rīcībā, un vajadzības gadījumā regulāri ziņo;

d)

atvieglo pārbaudes uz vietas minētajos uzņēmumos, ja to pieprasa kompetentās iestādes.

6. pants

Centrālā kontaktpunkta papildu funkcijas

1.   Papildus 4. un 5. pantā norādītajām funkcijām uzņēmējas dalībvalstis var prasīt centrālajiem kontaktpunktiem iecēlēja elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā veikt vienu vai vairākas šādas funkcijas:

a)

sagatavot ziņojumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 33. panta 1. punktu, kā tā transponēta uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos;

b)

atbildēt uz visiem finanšu ziņu vākšanas vienības pieprasījumiem saistībā ar Direktīvas (ES) 2015/849 45. panta 9. punktā norādīto uzņēmumu darbību un sniegt finanšu ziņu vākšanas vienībai attiecīgo informāciju, kas saistīta ar šādiem uzņēmumiem;

c)

rūpīgi pārbaudīt darījumus, lai vajadzības gadījumā noteiktu aizdomīgus darījumus, ņemot vērā elektroniskās naudas emitenta vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja operāciju apmēru un sarežģītību uzņēmējā dalībvalstī.

2.   Uzņēmējas dalībvalstis var prasīt centrālajiem kontaktpunktiem veikt vienu vai vairākas no 1. punktā minētajām papildu funkcijām, ja šīs papildu funkcijas ir samērīgas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska vispārējo līmeni, kas saistīts ar to maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas emitentu darbību, kuriem šo valstu teritorijā ir uzņēmumi formās, kas nav filiāle.

3.   Uzņēmējas dalībvalstis savu novērtējumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku, kas saistīts ar šādu uzņēmumu darbību, balsta uz riska novērtējuma konstatējumiem, kurš veikts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu un attiecīgā gadījumā šīs regulas 3. panta 2. punktu, kā arī uz citiem ticamiem un drošiem avotiem, kas tām pieejami.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 7. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.).


Top